Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_23-seq90> ?p ?o. }

• 2014_01_23-seq90 type Speech.
• 2014_01_23-seq90 number "90".
• 2014_01_23-seq90 date "2014-01-23".
• 2014_01_23-seq90 isPartOf 2014_01_23.
• 2014_01_23-seq90 spokenAs 69.
• 2014_01_23-seq90 spokenText "Saeimas priekšsēdētāja! Ārlietu ministra kungs! Dāmas un kungi! No teorijas pie prakses! Baltijas ceļam šogad apritēs 25 gadi, un Baltijas Asamblejas ietvaros tika piedāvātas vairākas idejas, kā šo gadadienu atzīmēt. Bija doma veidot ugunskuru jostu no Tallinas līdz Viļņai, taču tā netika atbalstīta. Beigās tika izlemts izsludināt eseju konkursu bērniem un jauniešiem. Tas ir jauki un pareizi, ka vēlamies tālaika sasniegumus un vērtības izstāstīt jaunākajai paaudzei. Bet gribētos, lai mēs nepaliekam tikai seno sasniegumu eiforijā, bet ejam uz priekšu un Baltijas ceļa idejai sekojam arī paši mūsdienās, kā arī šo nevardarbīgo cīņu par savām tiesībām uz neatkarību vairojam arī tālāk uz austrumiem - bijušās Padomju Savienības teritorijā. Kad es vēlējos iegādāties Ukrainas karodziņu Latvijā un tādējādi paust atbalstu protestētājiem Kijevā, izrādījās, ka faktiski Rīgā tas nav iespējams. Es ceru, ka maniem draugiem izdosies to atsūtīt pa pastu uz Rīgu, lai gan viņi jau stāstīja šos piedzīvojumus, un, goda vārds, tie ir gan jautri, gan arī diezgan traģiski. Tāpat Latvijā mēs varētu varbūt rīkot vairāk mūzikas koncertu, vairāk aicināt māksliniekus, kuri ir gatavi runāt par to, kas notiek uz austrumiem no mūsu robežas, un varbūt atbalstīt tos procesus, demokrātiskos procesus, kas ir tajā pusē robežai. Jau vairākus gadus mēs lietojam terminu „maigā vara”, kas nākot no austrumiem - no Kremļa. Bet kur ir mūsu nevardarbīgā un pozitīvā atbilde? Aicinu ieviest jēdzienam „Baltijas ceļš” jaunu skanējumu un turpinājumu, jo faktiski šīs domas apkārt ceļo, bet mēs vienmēr... nevaram vienmēr tās salikt kopīgi vienā idejā. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags 2013.gada 18.novembrī savā runā stāstīja, ka viņa paaudze „nāk no cita - no okupācijas laika, kad pārsvarā visiem bija darbs un bezmaksas skola un medicīna. Pārsvarā visi varēja samaksāt par ēdienu un mājokli. Tad kādēļ tos laikus pieminam kā posta laikus? Vai ne tādēļ, ka tas bija laiks bez citas cerības kā vien komunisma rēgs (..)? Vai ne tādēļ, ka mēs apzinājāmies, ka Latvija ir iznīcināta fiziski un tiek darīts viss, lai to apmelotu un izdzēstu arī atmiņā? (..) Un vai tas viss neliecina, ka gars ir tas, kas piešķir vērtību maizei, un brīvība piešķir vērtību darbam un pajumtei?” Arhibīskaps atgādina, ka nedrīkstam aizmirst, ka „mēs, latvieši, neesam Latvijā vieni. (..) Latvijā ir daudz gudru, strādīgu, inteliģentu krievu, baltkrievu, ukraiņu, armēņu, baškīru un citu tautu piederīgo, ar kuriem kopā var un arī vajadzēs raudzīties, kāda balta virsotne mēs varam būt. Ja arī pēc 20 neatkarības gadiem ir jūtams kāds saspīlējums, tad saprātīgiem cilvēkiem konflikts ir iespēja attīstīties (..), nevis tajā kavēties. Nākotnes pamatos jāmeklē vērtības, ap kurām mēs varētu pulcēties kopā. Tas (..) var šķist utopiski, taču mēs esam valsts, kas, ja reiz mērķi ir saukusi vārdā, to spēj arī piepildīt.” Mēs Latvijā taču neesam pret krieviem vai pret krievu tautu. Teikšu vēl vairāk: mēs mīlam bagāto krievu valodu, tajā sarakstīti izcili pasaules literatūras šedevri. Es neesmu pret Krieviju, bet vienmēr būšu pret padomju domāšanu, vienmēr būšu pret mēģinājumiem idealizēt padomju varas sistēmu. Ne Soču olimpiādi, ne hokeja čempionātu Baltkrievijā nevajag boikotēt, bet - tieši otrādi! - tur ir jābūt klāt un visas pasaules medijiem un vietējai sabiedrībai ir jāstāsta Baltijas valstu pieredze un jāatgādina vērtības, kurām var joprojām pievienoties tā dēvētās postpadomju zemes. Ir jārunā par visām aktuālajām norisēm kaimiņzemēs, par kurām neko nesakām, klusējam kā partizāni. Mūs tas neskar. Lai viņi paši tiek galā ar savām problēmām, bet mēs baudīsim brīvo Eiropu! Ceru, ka mēs tomēr neesam jau zudusī paaudze. Interesanta ir Dzintara zemes koncepcija, kas tiks izmantota Latvijas sportistu tērpos olimpiskajās spēlēs. Bet varbūt uz tiem varēja būt Baltijas ceļa simbolika - un ne tikai uz Latvijas, bet arī uz pārējo Baltijas valstu sportistu tērpiem? Nobeigumā vēlreiz aicinu mūs būt ne tikai teorētiķiem, bet arī praktiķiem ārpolitikas jautājumos, lai Baltijas ceļš turpinās arī 21.gadsimtā. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2014_01_23-seq90 language "lv".
• 2014_01_23-seq90 speaker Juris_Vilums-1982.
• 2014_01_23-seq90 mentions Q822919.
• 2014_01_23-seq90 mentions Q211.
• 2014_01_23-seq90 mentions Q2660080.
• 2014_01_23-seq90 mentions Q193089.
• 2014_01_23-seq90 mentions Q39731.
• 2014_01_23-seq90 mentions Q159.
• 2014_01_23-seq90 mentions Q212.
• 2014_01_23-seq90 mentions Q15180.
• 2014_01_23-seq90 mentions Q184.
• 2014_01_23-seq90 mentions Q39420.
• 2014_01_23-seq90 mentions Q670356.
• 2014_01_23-seq90 mentions Q1770.
• 2014_01_23-seq90 mentions Q1899.
• 2014_01_23-seq90 mentions Q75809.
• 2014_01_23-seq90 mentions Q58310.