Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_23-seq86> ?p ?o. }

• 2014_01_23-seq86 type Speech.
• 2014_01_23-seq86 number "86".
• 2014_01_23-seq86 date "2014-01-23".
• 2014_01_23-seq86 isPartOf 2014_01_23.
• 2014_01_23-seq86 spokenAs 10.
• 2014_01_23-seq86 spokenText "Godātais ārlietu ministra kungs, augsti cienītā priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas, godātie kungi! Te visi cildina ārlietu ministru par viņa ziņojumu, un arī es tam pievienojos. Ziņojums ir gana labi uzrakstīts, iekšēji sistēmiski saistīts, un tas nozīmē, ka mums tur ir kaut kas pētāms un ka tas izmantojams ne tikai Ārlietu ministrijas darbā, bet arī Saeimas komisiju darbībā, sekojot notikumiem. Es vispār gribēju runāt par Latvijas lomu Eiropas Savienības turpmākajā attīstībā un par to, kas mums būtu jādara, vienkārši lai uzlabotu mūsu lomu Eiropas Savienībā, kā arī Eiropas Savienības turpmāko pozīciju pasaulē, tās iekšējo stabilitāti. Bet pirms tam es gribētu pievērst uzmanību plaši komentētajam nodomam, kuru izteica Rinkēviča kunga kolēģis Krievijā - Sergejs Lavrovs. Tas ir nodoms atvērt Baltijā krievu skolas ar Krievijas mācību programmām. Rinkēviča kungs atbildēja ar atteikumu (citēju): „Es neredzu nepieciešamību un esmu pret to, lai tiktu atvērtas skolas, kas darbotos saskaņā ar Krievijas izglītības programmām.” Manuprāt, divi likumsakarīgi viedokļi. No vienas puses, Krievijas Ārlietu ministrijas vadītāja vēlme veicināt Krievijas tautiešu apmācību ārpus Krievijas. No otras puses - arī skaidrs. Ja esi Romā, dari tā, kā dara romieši! Tomēr pievēršu jūsu uzmanību, Rinkēviča kungs, tam, ka Lavrovs patiesībā piedāvā finansējumu sava nodoma... tā uzdevuma īstenošanai, kuru apzinās arī Latvija un risina savos likumos. Līdz ar to es nedomāju, ka būtu lietderīgi vienkārši atstumt pastieptu roku tikai ar vārdu: „Nē!” Manuprāt, būtu lietderīgi sarīkot pārrunas par to, uz kādiem noteikumiem Krievija būtu gatava veicināt krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju bērnu apmācību uz sava rēķina. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka arī mūsu kaimiņi Igaunijā atbildēja to pašu, ko jūs, bet pavisam citā tonī. Es te tikai par toni runāju, jo jūs kā profesionālis labi zināt, ka daudzas lietas var pateikt dažādos toņos. Un līdz ar to arī uztverts tiks pavisam citādāk. Proti, es citēšu to pašu aģentūras LETA ziņojumu, no kura es uzzināju šo stāstu, par ko mēs tagad runājam, - proti, par Lavrova nodomu un par jūsu atbildi. Igaunijas Ārlietu ministrija atbildēja: „Citu valstu skolu dibināšana Igaunijā iespējama tikai Igaunijas likumdošanas un starptautisko līgumu gaitā.” Es gribētu dzirdēt kaut ko līdzīgu arī no Latvijas Ārlietu ministrijas. Kas būs pēc tam, kādi būs nākamie soļi no abām pusēm, manuprāt, atkarīgs no tiem, kas piedalīsies tajās norunās... pārrunās, bet vienkārši tas nebūs strupceļš no paša sākuma. Tālāk par Eiropas Savienību. Mēs lielā mērā deleģējam Latvijas monetārās un fiskālās politikas veikšanas līdzekļus Eiropas Savienības institūcijām, un pēdējais solis bija enerģisks - tā bija mūsu nacionālās valūtas nomaiņa pret eiro. Līdz ar to mēs deleģējām Eiropas Savienībai daļu no savas suverenitātes. Ko tas mums nozīmē? Tas nozīmē, ka esam deleģējuši daļu no savas atbildības par savu attīstību un esam samazinājuši savu kompetenci patstāvīgu lēmumu pieņemšanā. Bieži vien mēs paši sev atgādinām, ka, ieguldot vienu eiro Eiropas Savienībā, mēs iegūstam trīs eiro. Vienlaikus aizmirstam, ka Latvijas patiesais ieguldījums Eiropas Savienībā ir lielāks: mēs ieguldām arī to, ka nodrošinām Eiropas Savienības eksportējošām valstīm bezrisku noieta tirgu. Tas ir neapstrīdams ieguvums Eiropas Savienības kodola valstīm. Bet atcerēsimies, ka kapitālistiskajā tirgus ekonomikā galvenais nav nopirkt, galvenais ir pārdot! Un cīņa par noieta tirgiem nerimst, tā notiek nemitīgi, katru dienu visās pasaules daļās un arī Eiropas Savienības iekšienē. Bet šī iespēja un šis ieguvums, kas ir kodola valstīm, no otras puses, reizē ir izaicinājums importējošām valstīm, starp kurām ir arī Latvija. Par šā izaicinājuma taisnīgu atrisinājumu ir jākļūst Eiropas Savienības lielākai atbildībai par dalībvalstu attīstību. Manuprāt, tas prasa Eiropas Savienības budžeta lomas palielinājumu, kas noteikti nozīmētu lielāku federalizācijas pakāpi Eiropas Savienības attīstībā. Dalībvalstu lielāku dalības pakāpi nodrošinātu arī Eiropas Parlamenta otras palātas izveidošana, kurā dalībvalstis būtu pārstāvētas ar vienādu deputātu skaitu. Šo ideju par Eiropas Parlamenta otras palātas izveidošanu izteikuši dažādu valstu deputāti pavisam nesen pasākumā, kas noritēja Briselē - tajā sanāksmē, kura sākās pirmdien un beidzās vakar un kurā bija sapulcējušies nacionālo parlamentu deputāti ar nolūku saprast, kas traucē un kas var veicināt dalībvalstu turpmāko dalību Eiropas Savienības ekonomikas nostiprināšanā. Un viens no risinājumiem būtu otras palātas izveidošana. Es nesaku, ka tas ir ideāls risinājums, bet tā ir vismaz laba viela pārdomām. Bet es gribētu zināt arī, ko par to domā godātais ministrs. Paldies.".
• 2014_01_23-seq86 language "lv".
• 2014_01_23-seq86 speaker Igors_Pimenovs-1953.
• 2014_01_23-seq86 mentions Q822919.
• 2014_01_23-seq86 mentions Q211.
• 2014_01_23-seq86 mentions Q191.
• 2014_01_23-seq86 mentions Q193089.
• 2014_01_23-seq86 mentions Q458.
• 2014_01_23-seq86 mentions Q8889.
• 2014_01_23-seq86 mentions Q39731.
• 2014_01_23-seq86 mentions Q159.
• 2014_01_23-seq86 mentions Q15628977.
• 2014_01_23-seq86 mentions Q9005.
• 2014_01_23-seq86 mentions Q220.
• 2014_01_23-seq86 mentions Q42814.
• 2014_01_23-seq86 mentions Q1798029.
• 2014_01_23-seq86 mentions Q58217.