Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_09_11-seq129 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.oktobris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2014_09_11-seq127 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_09_11-seq126 spokenText "Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā". Sabiedrības mērķgrupa šajā likumā ir šāda: tiesiskais regulējums ietekmēs visas publiskas personas, atvasinātas publiskas personas un biedrības un nodibinājumus, kas ieguvuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā tiek noteikts, ka valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Atbilstoši projektam tiesiskais regulējums paredz paplašināt Ministru kabinetam noteikto deleģējumu attiecībā uz gadījumiem, kad publiskas personas kustamās mantas atsavināšanu var ierosināt, arī nenoskaidrojot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās kustamās mantas. Jo tiek identificēti aizvien jauni gadījumi, kad valsts kustamo mantu būtu nepieciešams atsavināt privātpersonām, nenoskaidrojot citu iestāžu vajadzības pēc kustamās mantas, to realizējot ne vien maiņas ceļā vai nododot piegādātājam, izdarot ieskaitu, bet arī pārdodot izsolē vai par brīvu cenu, piemēram, valsts materiālās rezerves, kuras tiek realizētas to atjaunināšanas nolūkā, lai esošos, bet nolietotos resursus, kas drīzumā būs nederīgi, varētu atjaunināt vai aizstāt ar jauniem resursiem (piemēram, lai resursus, kuriem tuvojas derīguma termiņa beigas, aizstātu ar jauniem un tādējādi nodrošinātu materiālo rezervju gatavību katastrofu seku likvidēšanas pasākumu veikšanai). Atsavināšanas likuma regulējums noteic publiskas personas rīcību ar tās mantu - atsavināšanu, kas balstās uz īpašnieka iniciatīvu. Tomēr atsavināšanas likuma normas paredz arī gadījumus, kuros publiskas personas īpašuma atsavināšanu, tas ir, nodošanu privātīpašumā, var pieprasīt privātpersona. Tie ir atsevišķi likumā noteikti gadījumi un balstās uz noteiktiem apstākļiem. Savukārt Ministru kabineta noteikumi noteic, ka atsavināšanas ierosināšanu atsaka izskatīt, ja Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu, ka apbūvēts zemes gabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu vienveidīgu rīcību un normu interpretāciju gadījumos, kad apbūvēts zemes gabals, par kuru iesniegts atsavināšanas vai privatizācijas ierosinājums, nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, projekta tiesiskais regulējums paredz skaidri noteikt, ka tikai Ministru kabineta kompetencē ir pieņemt pamatotu atteikumu par valsts īpašuma nodošanu apbūvēta zemes gabala atsavināšanas ierosināšanas gadījumā. Šādiem atteikumiem jābalstās uz publiskas personas objektīvu nepieciešamību minēto apbūvēto zemes gabalu saglabāt savā īpašumā, nevis brīvu izvēli. Papildus projekta tiesiskais regulējums paredz, ka publiska persona apbūvētu zemes gabalu, ja pieņemts pamatots atteikums par tā atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu vai ja atsavināšanas likumā minētās personas neizmanto savas pirmpirkuma tiesības uz to, var nodot bez atlīdzības citai publiskai personai valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Projekta tiesiskais regulējums, salīdzinot ar atsavināšanas likumā esošo regulējumu, principā neietekmē Civillikuma 968.pantā nostiprināto zemes un ēku vienotības principu. Šobrīd atsavināšanas likuma regulējums noteic publiskas personas rīcību ar tās mantu - atsavināšanu, kas balstās uz īpašnieka iniciatīvu -, tomēr atsavināšanas likuma normas paredz arī gadījumus, kuros publiskas personas īpašuma atsavināšanu, tas ir, nodošanu privātīpašumā, var pieprasīt privātpersona. Savukārt Ministru kabineta noteikumos ir noteikts, ka atsavināšanas ierosinājumu atsaka izskatīt, ja Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu, ka apbūvēts zemes gabals nepieciešams valsts funkciju veikšanai. Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu vienveidīgu rīcību un normu interpretāciju gadījumos, kad apbūvēts zemes gabals, par kuru iesniegts atsavināšanas vai privatizācijas ierosinājums, ir nepieciešams valsts funkciju veikšanai, projekta tiesiskais regulējums paredz skaidri noteikt, ka tikai Ministru kabineta kompetencē ir pieņemt pamatotu atteikumu par valsts īpašumā esoša apbūvēta zemes gabala atsavināšanas ierosināšanu. Šādam atteikumam jābalstās uz publiskas personas objektīvu nepieciešamību minēto apbūvēto zemes gabalu saglabāt savā īpašumā, nevis brīvu izvēli. Papildus projekta tiesiskais regulējums paredz, ka publiska persona apbūvētu zemes gabalu, par kura atsavināšanas ierosināšanu pieņemts pamatots atteikums, neizmanto savas pirmpirkuma tiesības uz to... var nodot bez atlīdzības citai publiskai personai valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Atbilstoši atsavināšanas likumam publiskas personas kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu īpašumā. Atsavināšanas likumā ir noteikts, ka atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, kas atrodas ministrijas, tās pakļautībā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā, dod attiecīgais ministrs. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos, ņemot vērā mantas veidu un vērtību, dod attiecīgā ministrija. Ja valsts iestāde neatrodas ministrijas pakļautībā, atļauju kustamās mantas atsavināšanai dod iestādes vadītājs. Atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansēto projektu realizācijas gaitā vai rezultātā iegūto kustamo mantu projekta galasaņēmējam, kas nav publiskas personas vai tās iestādes pakļautībā esoša institūcija, dod attiecīgais ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Atbilstoši projektam tiesiskais regulējums paredz valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā, procedūras kārtību pielīdzinot kārtībai, kādā publiskas personas kustamā manta tiek nodota bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu īpašumā, šādi samazinot lēmumu administratīvo slogu. Esošajā atsavināšanas likumā ir noteikts: ja būves īpašnieks nomaksas pirkuma līguma darbības laikā atsavina ēku, ar tās jauno īpašnieku tiek slēgts minētā nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgums. Ja minētā nomaksas pirkuma līguma pārjaunojums netiek noslēgts, līguma izbeigšanas gadījumā iestājas sekas, kādas līgumā noteiktas gadījumam, kad pārdevējs izmanto tiesības vienpusēji atkāpties no līguma. Ja līgumā nav noteikts līgumsods, tad pircējs maksā līgumsodu iemaksātā avansa apmērā. Vienveidīgi nosacījumi būtu piemērojami visu apbūvēto zemes vienību nomaksas pirkuma līgumu izbeigšanas gadījumos - gan gadījumos, kad līgums tiek izbeigts sakarā ar apbūves īpašnieka īpašuma tiesību izbeigšanos uz apbūvi, ja jaunais apbūves īpašnieks nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgumu nenoslēdz, gan arī citos nomaksas pirkuma līgumā paredzētajos gadījumos. Atsavināšanas likums noteic, ka valsts dzīvojamo māju, kā arī dzīvokļa īpašumu vispirms piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā dzīvojamā māja. Tāpēc projekta tiesiskajā regulējumā tiek atrunāts, lai turpmāk pašvaldībām piedāvātu vienīgi tādus dzīvokļus, dzīvokļa īpašumus, kuru sastāvā esošais atsevišķais īpašums ir būvnieciski norobežota un funkcionāli nošķirta telpa vai telpu grupa, kura kā dzīvojumā telpa ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. (No zāles: "Pietiek!"; pieaug troksnis.) Kopumā likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" tiesiskais regulējums paredz samazināt administratīvo slogu saistībā ar valsts kustamās mantas nodošanu sabiedriskā labuma organizācijām. Ministru atļaujas vietā turpmāk valsts kustamās mantas nodošana sabiedriskā labuma organizācijām būs iespējama ar attiecīgās ministrijas vai ministra atļauju. Izklausās diezgan sarežģīti, bet nu... Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (Zālē aplausi.)".
- 2014_09_11-seq125 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā", pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Līvija Plavinska.".
- 2014_09_11-seq124 spokenText "Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_09_05-seq70 spokenText "Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_04_04-seq61 spokenText "Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_03_14-seq249 spokenText "Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_09_11-seq122 spokenText "Un 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura un ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq120 spokenText "2. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas pagarina 17. pārejas noteikuma darbību par diviem gadiem - līdz 2016.gada 31.decembrim - un ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq118 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ir saņemti trīs priekšlikumi. 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura un ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq117 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Reklāmas likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Cienījamie kolēģi! Ir nostrādāta pusotra stunda. Jā, bet deputāti grib strādāt vēl un lūdz skatīt darba kārtību bez pārtraukuma. Es jums lūgtu mazliet precizēt šo lūgumu, jo šodien parlamenta darba kārtībā ir arī Šveices prezidenta apmeklējums, kurš ir pulksten 12.40. Ja deputāti izmantos savas Satversmē noteiktās tiesības brīvi debatēt un gribēs debatēt vēl, tad es lūgtu jums atļauju izsludināt pārtraukumu pulksten 12.30, bet šobrīd es lūdzu atļauju strādāt līdz pulksten 12.30. (Starpsaucieni: "Pareizi!") Paldies. Ja mēs vēl tad turpināsim strādāt, tad lemsim par pārtraukuma nepieciešamību pēc stundas vai pusstundas, bet šobrīd turpināsim darbu bez pārtraukuma. Paldies. Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā", trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.".
- 2014_09_11-seq116 spokenText "Paldies par atbalstu. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_09_11-seq114 spokenText "Arī 2.priekšlikums ir deputātes Bites priekšlikums. Jāteic, ka komisijā tas deputātu atbalstu neguva, jo jau sākotnēji komisija ar šo likumprojektu sāka strādāt, lai noteiktas normas, kas tika izņemtas no Reklāmas likuma un pēc tam tika pārceltas uz Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu, tiem, kuri strādā ar šiem likumiem, nepazustu. Līdz ar to komisija iekļāva Reklāmas likumā atsauci uz Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu. Ja mēs pieņemtu deputātes ierosmi, kas pēc būtības nav varbūt arī nemaz tik peļama, tad faktiski būtu jāliek arī atsauce uz virkni citu likumu: uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu, uz Izglītības likumu, uz Satversmi, un tad mēs nonāktu pie ārkārtīgi garas likumu rindas. Līdz ar to mums likās nelietderīgi atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2014_09_11-seq112 spokenText "Labdien, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums Reklāmas likumā" trešajā lasījumā. Ir saņemti divi priekšlikumi. 1. ir deputātes Bites priekšlikums, kas paredz aizliegt tieši bērniem paredzētajā reklāmā mudinājumus uz seksuālām darbībām un arī liegt diskreditēt ģimenes autoritāti. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq111 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums Reklāmas likumā", trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.".
- 2014_09_11-seq110 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_09_11-seq108 spokenText "Un visbeidzot ir 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka likuma spēkā stāšanās laiku, proti, šī gada 1.novembri. Ir guvis atbalstu.".
- 2014_09_11-seq106 spokenText "Arī 13. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - papildina pārejas noteikumus. Ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq104 spokenText "12. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq102 spokenText "11. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas papildina pārejas noteikumus. Ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq100 spokenText "10. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka likumprojekta attiecīgās daļas spēkā stāšanās kārtību. Ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq98 spokenText "9. arī ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq96 spokenText "Arī 8. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegts tehniska rakstura priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq94 spokenText "Arī 7. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegts priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq92 spokenText "6. arī ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq90 spokenText "Savukārt visi nākamie priekšlikumi, sākot no 5.priekšlikuma, ir saistīti ar tiesu reformas turpināšanu, proti, tiesu instanču kompetenču pārdali jeb tā saukto tīro tiesu instanču ieviešanu civillietās. 5. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq88 spokenText "Paldies. 4. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, un tas ir saistīts ar nupat pieņemto Šķīrējtiesu likumu. Tas nosaka pienākumu vispārējās jurisdikcijas tiesai lēmumu par atteikumu izsniegt izpildrakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei nosūtīt ne tikai pusēm, bet arī pastāvīgajai šķīrējtiesai elektroniski uz tās mājaslapā norādīto e-pasta adresi, lai veicinātu vienotu praksi un informētu šķīrējtiesu par vispārējās jurisdikcijas tiesas konstatētajiem trūkumiem tās izskatītajā procesā, kuri liedz izsniegt izpildrakstu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2014_09_11-seq86 spokenText "Paldies. Nākošais ir 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekšējiem diviem. Ir guvis komisijā atbalstu.".
- 2014_09_11-seq85 spokenText "Debates slēdzu. Arī šis priekšlikums ir simtprocentīgi komisijas atbalstīts. Deputāti atbalsta.".
- 2014_09_11-seq84 spokenText "Kolēģi, man liekas, ka pie šī jautājuma, kas virspusēji izskatās it kā ļoti nenozīmīgs, ir jāpakavējas mazlietiņ vairāk, un tāpēc es arī atļaujos lūgt jūsu uzmanību. Proti, 2.priekšlikums paredz, ka tiesai jāvērtē ne tikai prasības pirmšķietamais formālais juridiskais pamatojums, bet arī jāizvērtē lūgtā prasības nodrošinājuma apmēra un pieprasītā nodrošinājuma līdzekļa samērīgums. Samērīguma jeb proporcionalitātes princips ir viens no svarīgākajiem vispārējiem tiesību principiem. Kolēģi, par tā nozīmi un piemērošanu tiesību zinātņu studentiem māca jau 1.kursā, un tāpēc ir neticami, ka vēl joprojām ir tiesību normu piemērotāji, kuriem šis princips ir svešs. Un ir neticami, ka tiesību normu piemērotāji neapzinās, ka šādos gadījumos būtu jāņem vērā kaut vai Civillikuma 5.pantā noteiktais; proti, kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem. Taču situācija ir tāda, kāda tā ir. Un es gribu arī pieminēt, ka nesen ir publicēts vispasaules konkurētspējas ziņojums 2014.-2015.gadam, kuru ir publicējis Pasaules ekonomikas forums vispasaules konkurētspējas un salīdzinošās novērtēšanas tīkla ietvaros. Šur un tur plašsaziņas līdzekļos jūs varat redzēt, kur arī šis pētījums tiek komentēts. Un šeit ir divas lietas, kurām es gribētu pievērst uzmanību, īpaši tiem kolēģiem, kuri būs nākošajā Saeimā. Vispirms, ja mēs runājam par pakāpi, kādā Latvijas likumi aizsargā aizņēmējus un kreditorus, tad mēs starp 144 valstīm esam ierindoti 5.vietā, runājot par šo tiesisko regulējumu. Taču, runājot par pašu attiecīgo normu konfliktu risināšanas, apstrīdēšanas un piemērošanas pusi, mēs joprojām vairākus gadus atrodamies 116.vietā - aiz tādām valstīm kā, piemēram, Kambodža un citas. Taču, kā jau es teicu, situācija ir tāda, kāda tā ir, un Saeimai ir jāmēģina novērst gadījumus, kad praksē nepamatoti tiek piemēroti tādi prasības nodrošināšanas līdzekļi, kuriem, kā es jau teicu, pēc būtības ir atbildētāju sodošs raksturs. Arī šis grozījums ir vērsts uz tiesām, lai novērstu praksē konstatētās problēmas prasības nodrošinājuma piemērošanā, apmierinot prasītāja lūgumu tādā apmērā, kādā nodrošinājums ir lūgts, bet nevērtējot to, kādas sekas šis nodrošinājums radīs atbildētājam līdz sprieduma izpildei. Es vairāk par šiem priekšlikumiem nerunāšu. Es tikai gribētu jūsu uzmanību pievērst tam, ka dažkārt Saeimā mēs nepārtraukti grozām likumus un pieņemam jaunus likumus. Bet ticiet man, manai ilggadējai praksei gan šeit, gan Satversmes tiesā: likumi jau nav galvenais! Mēs varam pieņemt nezin cik ideālus likumus, taču, kamēr klibos šo likumu piemērošana, tikmēr šis amoka skrējiens turpināsies. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2014_09_11-seq82 spokenText "Labi. Paldies. Tātad 2.priekšlikums nosaka to, ka tiesas pienākums, gan nodrošinot prasību, gan arī lemjot par prasības nodrošināšanas atcelšanu, ir vērtēt gan prasības pirmšķietamo juridisko pamatojumu, proti, prasības izredzes tikt apmierinātai, gan arī samērīgumu starp pušu interesēm. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq81 spokenText "Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu. Vai deputāti lūdz balsojumu? Deputāti atbalsta.".
- 2014_09_11-seq80 spokenText "Paldies. Nē, nav.".
- 2014_09_11-seq78 spokenText "Godātie kolēģi! Vienkārši papildināšu Čepānes kundzes teikto. Es uzskatu, ka problēma ir tajā, ka tiešām tiesas ne vienmēr pareizi interpretē un piemēro šo 140.pantu par prasības nodrošināšanas pamatotību. Ja mēs runājam par 2.priekšlikumu, kur ir noteikts... kurā būs noteikts un papildināts, ka tiesai būs jāvērtē arī samērīgums starp pušu tiesiskajām interesēm, tad man gribētos pievērst uzmanību tam, ka tiesām, vērtējot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tomēr ir jāņem vērā, kas ir norādīts jau pirmajā daļā, - prasības pirmšķietamais formālais juridiskais pamatojums, kas, manuprāt, dažreiz tiek nepareizi interpretēts no tiesas puses, jo tiesa tad izvērtē, neizskatot lietu pēc būtības, to, vai pirmšķietami prasība ir pamatota. Manuprāt, galvenie vārdi šeit ir - juridiski formāls pamatojums. Ja juridiski formāli ir pamatots, ja ir pierādījumi, tad tiesai tie ir jāņem vērā. Tiesa nevar šajā stadijā, kamēr lieta nav izskatīta, vērtēt, vai pirmšķietami prasība ir pamatota vai nav. To var secināt, tikai izskatot lietu pēc būtības un ievērojot pušu procesuālās tiesības. Un es nevaru pateikt, ka man... ka ir pareizi iekļaut 3.priekšlikumā tā saukto instrukciju... tiesnesim vērtēt pierādījumus un pamatojumu, atkārtoti pārskatot jautājumu par prasības nodrošināšanu. Ir iespējams, ka es papildus iesniegšu kādus priekšlikumus šajā ziņā, bet šodien lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus. Paldies.".
- 2014_09_11-seq76 spokenText "Godātie kolēģi! Kā jau Bērziņa kungs pilnīgi pamatoti norādīja, šie pirmie trīs grozījumi, salīdzinot ar nākošajiem, tiešā veidā nav saistīti ar jauno Šķīrējtiesu likumu, kuru mēs tikko pieņēmām. Tie ir saistīti ar Civilprocesa likumā noteiktā prasības nodrošinājuma piemērošanu, un komisijas sēdē patiešām lielākā daļa pieaicināto ekspertu un tiesu varas pārstāvju, tostarp arī Tieslietu ministrijas eksperti, izteica šaubas par grozījumu nepieciešamību. Viņi uzskatīja, ka lielākā problēma ir tomēr normu piemērošanā. Taču Juridiskā komisija vienbalsīgi izšķīrās nodot tos jūsu vērtējumam. Kāpēc? Papildinot Bērziņa kunga teikto, es gribētu teikt, ka noteikti arī jūs zināt, ka labu laiku ne tikai Juridiskā komisija, bet arī valsts augstākās amatpersonas ir saņēmušas uzņēmēju, viņus pārstāvošo organizāciju sūdzības, kurās tiek izteiktas aizdomas, ka šis Civilprocesa likumā paredzētais instruments tiek piemērots pretēji tā patiesajam saturam un mērķim. Šajās sūdzībās fiziskās personas, komersanti, viņu intereses pārstāvošie advokāti, Latvijas Darba devēju konfederācija, Ārvalstu investoru padome, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Komercbanku asociācija un citi - es visus nevaru nosaukt - apgalvo, ka atsevišķas tiesas, piemērojot šīs un citas Civilprocesa likuma normas, pat pārkāpjot Satversmē noteiktās pamattiesības, proti, tiesības uz vārda brīvību un tiesības uz īpašuma neaizskaramību. Tātad par 1.priekšlikumu. 1.priekšlikums paredz, ka gadījumos, kad prasītājam ir tiesības vērsties tiesā ar prasību strīdos, kuros ir paredzēts piedzīt naudas summas kā atlīdzību, kas nosakāma pēc tiesas ieskata (atkārtoju - pēc tiesas ieskata!), nav pieļaujams izmantot atbildētāja bankas kontos esošo naudas līdzekļu apķīlāšanu. Prasības, kurās atlīdzību nosaka pēc tiesas ieskata, pārsvarā izriet no Civillikuma Saistību tiesību daļā paredzētiem prasījumiem par morālā kaitējuma piedziņu, kurās prasības summu nosaka pats prasītājs, subjektīvi vadoties tikai no sava personiskā ieskata, cik lielā apmērā viņš vēlas saņemt kaitējuma atlīdzības summu. Kā piemērus varu minēt Civillikuma 1635.pantā norādītos gadījumus, kad persona var prasīt morālā kaitējuma atlīdzību par neatļautu darbību, kuras rezultātā nodarīts šis kaitējums. Te varētu minēt darbības, kuras vērstas pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu un cieņu vai pret ģimeni vai nepilngadīgo. Un tiesu prakse liecina, ka atsevišķos gadījumos prasītājs, vēršot šādu atlīdzības prasību pret atbildētāju, it īpaši, ja tas ir komersants, izmanto prasības nodrošināšanas līdzekli - atbildētāja kontu apķīlāšanu, lai sodītu iespējamo aizskārēju, radot viņam nelabvēlīgas sekas un, kā jau teica Bērziņa kungs, piemēram, pat komercdarbības pārtraukšanu. Un īpaši satraucoši ir tad, kad šis līdzeklis tiek piemērots gadījumos, kad plašsaziņas līdzekļi īsteno savas Satversmes 100.pantā noteiktās funkcijas un raksta vai runā par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo likumprojektu... piedodiet, šo priekšlikumu.".
- 2014_09_11-seq74 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā". Komisijā ir iesniegti 14 priekšlikumi. Šie priekšlikumi ir sadalāmi trijās daļās, balstoties uz to, kādi jautājumi šajos priekšlikumos tiek risināti. Sākumā īsi par pirmajiem trim priekšlikumiem. Saeimas Juridiskā komisija ir reaģējusi uz sabiedrībai aktuālu jautājumu, proti, kontu apķīlāšanu, ko tiesa saistībā ar strīdu civillietā var piemērot pēc prasītāja lūguma kā prasības nodrošinājuma līdzekli. Šādi atsevišķi gadījumi ir izskanējuši masu saziņas līdzekļos, un nevar nepiekrist jautājuma būtiskumam, jo kontu apķīlāšana ir bīstams prasības nodrošinājuma līdzeklis, kura piemērošana ir pareizi un izsvērti jāvērtē, pretējā gadījumā tā var novest pie juridiskās personas komercdarbības apturēšanas vai pat maksātnespējas. Juridiskā komisija, iesaistot gan sabiedrību, gan civilprocesa jautājumu ekspertus, vairākās komisijas sēdēs ir vērtējusi šobrīd spēkā esošo regulējumu. Komisija ir secinājusi, ka lielā mērā problēmjautājumu cēlonis nav tik daudz likuma regulējums, cik tiesu prakse. Identificētās problēmas norāda uz to, ka tiesām lielāka uzmanība ir jāvelta izvērtējumam, vai ir pamatoti konkrētajā lietā piemērot tieši kontu apķīlāšanu, vai ir samērīgums starp pušu interesēm, kāds ir prasības pirmšķietamais... kā arī prasības pirmšķietamais formālais pamatojums. Šie jautājumi ir jāvērtē, gan lemjot par prasības nodrošinājumu, gan arī tad, kad pretējā puse prasa prasības nodrošināšanas atcelšanu. Šos jautājumus varētu atrisināt arī pašas tiesas, interpretējot tiesību normas atbilstoši tiesību pamatprincipiem un aktuālajai judikatūrai. Tomēr, lai izslēgtu tiesību normu nepareizu piemērošanu un nodrošinātu vienveidīgas judikatūras veidošanu, pēc Juridiskās komisijas ieskata, likumdevējam ir jārīkojas, ko likumdevējs arī ir darījis. Tāpēc Juridiskā komisija piedāvā konkrētus likumus... likuma grozījumus, kas ir iekļauti pirmajos trijos priekšlikumos. Tātad šie priekšlikumi pirmām kārtām paredz, ka kontu apķīlāšana kā prasības nodrošinājuma līdzeklis nav... šis prasības nodrošinājuma līdzeklis nav piemērojams prasībās, kurās atlīdzība nosakāma pēc tiesas ieskata. Šādas ir pamatā lietas, kur tiek prasīta morālā kaitējuma atlīdzība. Šajās lietās tiesa, izskatot lietu pēc būtības, var noteikt atlīdzināmā morālā kaitējuma apmēru, kas nereti ir atšķirīgs no tā, ko prasītājs sākotnēji pēc sava subjektīvā ieskata ir prasījis. Tāpēc šādās lietās, balstoties uz prasītāja norādīto summu, prasības nodrošināšanā ar kontu apķīlāšanu var pastāvēt īpaši riski. Tomēr šāds ierobežojums piemērot kontu apķīlāšanu, protams, neliedz citu prasības nodrošināšanas līdzekļu izmantošanu. Konkrēti šeit ir runa par 1. - Juridiskās komisijas priekšlikumu -, kas ir guvis atbalstu.".
- 2014_09_11-seq73 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.septembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2014_09_11-seq72 spokenText "Līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā, arī šoreiz Sociālo un darba lietu komisija lūdz noteikt 26.septembri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.".
- 2014_09_11-seq71 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_09_11-seq70 spokenText "Cienījamie kolēģi! Abi šie likumprojekti ir saistīti un skatāmi vienā paketē. Šobrīd izskatāmais likumprojekts ir tieši saistīts ar iepriekšējo likumprojektu - ar Psihologu likumu. Šis likumprojekts nosaka, ka psihologa profesija tiek noteikta par reglamentētu profesiju, kā arī to, ka prasības psihologa un sertificēta psihologa izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai nosaka psihologa profesionālo darbību reglamentējošs likums, bet personas tiesības pastāvīgi sniegt psihologa pakalpojumu apliecina normatīvajos aktos noteiktā kārtībā izdots psihologa sertifikāts. Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka likumprojektā "Psihologu likums" ir paredzēts, ka psihologs pēc triju gadu profesionālās darbības pieredzes var pretendēt uz tiesībām cita psihologa pārraudzībā veikt supervīziju. Taču šīs tiesības nav saistāmas ar specifisku psihologa darbības jomu, tāpēc psihologs pārraugs jeb supervizors nav atsevišķa profesija vai psihologa specialitāte, un līdz ar to nav nepieciešams to noteikt par reglamentētu profesiju, jo psihologa darbības veicējiem reglamentētas prasības jau ir izvirzītas. Aicinu minēto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2014_09_11-seq69 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.septembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"", pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.".
- 2014_09_11-seq68 spokenText "Paldies. Tā kā komisijai ir ambīcijas izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā vēl šajā Saeimā, tad par priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs lūdzam Saeimai noteikt 26.septembri.".
- 2014_09_11-seq67 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Psihologu likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 4, atturas - 20. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_09_11-seq66 spokenText "Cienījamie kolēģi! Viss, ko mēs dzirdējām, precīzi reflektē to, kas ir noticis 12 gados. Un patiesībā tas ir tikai konflikts starp divām skolām - Rietumos balstītām un Austrumos balstītām skolām. Un lielais izaicinājums sabiedrībai ir tas, ka vajag beidzot šīm skolām vienoties un mums skaidri pieņemt šo likumu. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu.".
- 2014_09_11-seq65 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu, Ašeradena kungs!".
- 2014_09_11-seq64 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts man atgādina vēl diezgan nesenu situāciju, kad par zvērinātiem advokātiem varēja strādāt tikai tie juristi, kas pabeiguši Latvijas Universitāti, nevis kādas citas augstskolas. Kaut gan diplomi it kā visiem bija atzīti, vienai augstskolai bija radītas priekšrocības. (No zāles dep. I.Čepāne: "Nav taisnība!") Tur zināmas paralēles var vilkt. Jo patiešām - ja likums nenosaka ļoti detalizēti, kā notiek sertifikācija, nu tad es varu iedomāties, kas veiks šo sertifikāciju un kas iegūs naudu par šo sertifikāciju. Es baidos, ka tad, ja patiešām likumā viss nav ļoti precīzi noteikts, tas var radīt negodīgu konkurenci šajā tirgū - runāsim atklāti! Un, manā skatījumā, šeit tad tas ir ļoti skaidras, nu, ne visai godīgas lobēšanas piemērs. Es neatkārtošu visas kritiskās piezīmes. Es domāju, ka mēs visi saņēmām ļoti daudz gan vēstuļu, gan argumentu un pretargumentu gan no šī likumprojekta aizstāvjiem, gan oponentiem. Manā skatījumā, tomēr tās kritiskās piezīmes, kas arī šodien izskanēja šeit, ir pietiekoši nopietnas, lai neatbalstītu šo likumprojektu. Paldies.".
- 2014_09_11-seq62 spokenText "Godātie kolēģi! Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka nav vienota regulējuma psihologu nozarē; tas ir viens no pamatiem, kāpēc ir nepieciešams šis likums. Bet vai tad katrai profesijai mums ir jāizveido savs regulējums? Varbūt tad pieņemsim juristu likumu, žurnālistu likumu, pat apkopēju vai sētnieku likumu? Viņi arī taču dara atbildīgu darbu un ir atbildīgi par sava darba rezultātiem! Anotācijā ir norādīts, ka nav pietiekami formulētas prasības psihologu izglītībai, bet tas vienkārši neatbilst patiesībai! Izglītības likums, Augstskolu likums, Ministru kabineta 2013.gada 16.aprīļa noteikumi Nr.202 - tajos ir ietvertas izglītības prasības un nepieciešamie kredītpunkti, kas attiecināmi arī uz psiholoģijas nozari. Papildus ir vēl arī Profesiju klasifikators, ir Psihologa profesijas standarts, kurā detalizēti ir atspoguļota psihologa kompetence un nepieciešamās prasības. Anotācijā norādīts, ka nav noteikti ierobežojumi, ja psihologs ir pieļāvis kādas kļūdas. Bet kādi ierobežojumi ir ārstiem, no kuru darba ir atkarīga cilvēku dzīve vai izveseļošanās iespējas? Manā praksē ir bijis gadījums, kad par ķirurga kļūdu (pacients rezultātā kļuva par invalīdu) bija iesniegta prasība tiesā, taču šis ķirurgs patlaban praktizē vienā no Rīgas medicīnas centriem. Es uzskatu: ja pakalpojuma saņēmējs ir neapmierināts, tad viņš var vērsties ar sūdzību, un profesionālā asociācija var izslēgt attiecīgo psihologu un izbeigt viņa sertifikāta darbību. Es uzskatu, ka šis likumprojekts vienkārši atkārto jau citos normatīvajos aktos regulētus jautājumus. Būtiskākais jauninājums ir piespiedu sertifikācija, kas turklāt ir realizējama pa atsevišķām jomām un - tas ir svarīgi! - par saviem, psihologa, līdzekļiem, apmaksājot supervizora darbību un arī paaugstinot savu kvalifikāciju. Ir saprotams, ka daudzi no psihologiem nespēs izpildīt likumprojekta prasības finansiālu apsvērumu dēļ un būs spiesti pārkvalificēties vai vienkārši aizbraukt no valsts varbūt. Bet tie, kuri izpildīs... Jā, viņi tad noteikti paaugstinās maksu par saviem pakalpojumiem, un tas daudziem cilvēkiem liegs psihologu pakalpojumu pieejamību. Bērziņa kungs ir minējis par diviem grupējumiem vai, kā Barčas kundze ir minējusi, par sadarbības partneriem. Anotācijā ir norādīts, ka divas asociācijas - Latvijas Klīnisko psihologu asociācija un Latvijas Organizāciju psihologu biedrība - atbalsta šo likumprojektu. Taču Latvijas Profesionālo psihologu asociācija stingri iebildusi pret šo likumprojektu un norādījusi, ka tas nesasniedz izvirzīto mērķi - psihologu profesionālo pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu - un neatbilst Eiropas Psihologu asociāciju federācijas sertifikācijas standartam. Es tā arī nesapratu, vai Sociālo un darba lietu komisija ir secinājusi, vai šis likumprojekts atbilst Eiropas Psihologu asociāciju federācijas sertifikācijas standartam. Un kāpēc tad manis minētās asociācijas iebildumi nebija ņemti vērā? Es uzskatu, ka psihologu pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanai būtu risināmas esošās problēmas - izglītības sistēma, studiju programmas pilnveidošana, kvalifikācijas paaugstināšana un paaugstināšanas nodrošināšana -, nevis jāizveido katrai profesijai, arī psihologiem, savs atsevišķs likums. Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un vispār neskatīt to. Paldies.".
- 2014_09_11-seq60 spokenText "Augsti godātie Prezidija locekļi! Augsti godātie kolēģi! Man bija ļoti sarežģīti klausīties Bites kundzes uzstāšanos, un tādēļ nolēmu arī teikt dažus vārdus. Es nekādā gadījumā nevaru pieņemt, ka jūs kritizējat, ka Sociālo un darba lietu komisija nepietiekami kvalitatīvi strādājusi. Es nekādā gadījumā nevaru pieņemt jūsu viedokli, ka Ministru kabinetam, kuram uzdevumu deva mūsu Saeima, atklāti un vienbalsīgi par to balsojot, nebūtu tiesību dot uzdevumu - likumprojektu izstrādāt Pārresoru koordinācijas centram. Es to vienkārši nespēju akceptēt! Jo, redziet, ne jau Pārresoru koordinācijas centrs virzīja un atsūtīja Saeimai šo likumprojektu, bet Ministru kabinets atbilstoši tai kārtībai, kāda ir noteikta mūsu valstī! Un vēl es nevaru kaut kā "starp puķēm" pieņemt to, ko jūs runājāt, kas pēc taisnības pārstāv tikai vienu no psihologu organizācijām - viņu taisnību un viņu redzējumu. Jo, godātie kolēģi, Arvils Ašeradens ieguldīja ļoti nopietnu darbu, strādājot ar psihologu organizācijām. Sociālo un darba lietu komisijā mums bija diskusijas, darba grupas nepārtraukti, un mums pie galda sēdēja psihologi: viens - vienā pusē, otrs - otrā, un mēs nevarējām saprast, kāda palīdzība beigās pēc pāris stundu garām diskusijām katram no mums būtu nepieciešama. Šis darbs bija ļoti, ļoti nopietns, un ne velti Sociālo un darba lietu komisija stāstīja Saeimā un lūdza Saeimai šo uzdevumu dot Ministru kabinetam. Tagad, kad ir saņemts likumprojekts pirmajam lasījumam, tagad mēs runājam par kaut kādu traģēdiju, kas tagad te notiks, un vai mēs varēsim to sakārtot. Protams, daudz likumprojektu netiek sakārtoti šeit, Saeimā, strādājot komisijā un deputātiem iesniedzot savus priekšlikumus. Vienlaikus es nezinu... grūti man prognozēt, kā būs 12.Saeimā, bet šajā un iepriekšējos sasaukumos, kad man ir bijis tas pienākums komisiju vadīt, mēs vienmēr esam uzklausījuši arī sadarbības partnerus. Un šajā gadījumā sadarbības partneri ir daudzās nevalstiskās organizācijās, kuras ir izveidojuši psihologi. Es nekādā gadījumā nevaru pieņemt Vanagas kundzes aicinājumu šodien likumprojektu neatbalstīt. Es gribu teikt kolēģēm: atbalstīsim šodien likumprojektu pirmajā lasījumā, priekšlikumu iesniegšanas laikā strādāsim čakli, pēc tam diskutēsim! Jo atbilstoši Saeimas kārtības rullim, ja likumprojekts ir izskatīts Saeimas sēdē, par to ir lemts un lēmums ir bijis pozitīvs, tad tas nozīmē, ka nākošajai Saeimai ir tiesības šo likumprojektu pārņemt. Vai tad tiešām, Vanagas kundze, šodien aicinot neatbalstīt šo likumprojektu, mēs to atkal atstāsim uz nez cik gadiem? Jo pēc taisnības jūs savulaik bijāt parlamentārā sekretāre Izglītības un zinātnes ministrijā, jūs skaidri un gaiši zināt un saprotat, ka psihologi ir reglamentēta profesija. Un tālāk. Ja ir grozījumi likumā par reglamentētajām profesijām, tad beidzot, kolēģi, tas ir jāizdara, jo psihologu atzinumiem tad, kad viņi raksta atzinumus bāriņtiesai, ir jābūt kvalitatīviem, un likums, manuprāt, ir nepieciešams. Es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2014_09_11-seq58 spokenText "Jā, kolēģi! Desmit gadus atpakaļ es teicu - "desmit", tagad es saku - "12"... Priekš manis tie šodien ir svētki, jo es domāju, ka, ziniet, tas ir tā kā, teiksim, vieglatlētikas Eiropas čempionātā: kad kvalifikācija notiek, visu laiku augstumu nevar paņemt, nevar paņemt, nevar paņemt... Beidzot pēc 12 gadiem vismaz ir paņemts... kvalificējušies mēs esam tam, ka mums atļauj piedalīties sacensībās. Jo tāda piemēra, godīgi sakot, mums nav Saeimā, kur 12 gadus ļoti liberāli, ļoti demokrātiski tika atdots organizācijām, kas nodarbojas ar psiholoģiju, sabiedriskām organizācijām... Viņas pašas nevarēja atrast 12 gadu laikā konsensu un kaut kādu risinājumu. Pasakiet, cik ilgi var būt šī liberālā, demokrātiskā pieeja šī jautājuma risināšanā? Nu, vienreiz ir jānonāk pie kaut kāda risinājuma. Mēs šodien esam nonākuši pie pirmā: deva iespēju piedalīties. Ja kāds varētu pateikt: "Ziniet, jūs ir..." Varbūt vienu otru reizi tādu likumu, kuru uzspiež, sakot: "Jums tas ir jādara!"... Ir 12 gadus bijusi iespēja izteikties, ir bijusi 12 gadus iespēja risinājumus rast. Nav 12 gadu laikā rasti šie risinājumi. Es domāju, ka nu cerēsim, ka nākošais sasaukums... Es nezinu, vai tas izies, teiksim, cauri šinī sasaukumā, bet nākošais sasaukums varbūt atkal... Jo ātri jāatrod risinājums, lai šo likumu pieņemtu. Šī ir ļoti svarīga profesija. Ir mums ļoti daudz brīnišķīgu psihologu. Bet, ja divi grupējumi nevar atrast vienu tādu kaut kādu, nu, vienošanos savā starpā, tāpēc jau nav jācieš šai profesijai. Vienlaicīgi, teiksim, mums rodas arī tādi, nu, nelegālie psihologi, kas sevi dēvē par psihologiem, un cilvēki, kas meklē šo pakalpojumu, aiziet pie viņiem un domā, ka viņi ir psihologi, viņi jau neprasa viņiem sertifikātus. Tā ka es domāju, ka pirmais solis ir izdarīts. Veiksim, teiksim, otro soli! Lūdzu, lai organizācijas piedalās un izsaka savus viedokļus! Bet, man liekas, 12 gadi ir pietiekams laiks, lai demokrātiski, liberāli katrs varētu izteikties, sniegt savus priekšlikumus... Beidzot ir pienācis tas moments, un es ceru, ka šodien mēs pirmajā lasījumā šo likumprojektu tomēr pieņemsim. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: "Pieņemsim!") Paldies.".
- 2014_09_11-seq56 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Es pievienojos visiem argumentiem, kurus jau izklāstīja kolēģe Inga Bite, bet no savas puses arī vēlos akcentēt vēl vairākas lietas. Un, proti, tādā redakcijā... Jā, nedaudz ieskicējumam: kamēr es biju Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre, mums kopā ar Ašeradena kungu bija, kā lai saka, jātiek galā ar to likumprojektu, kas bija toreiz darba kārtībā, un jācenšas psihologu organizācijas apsēdināt pie viena galda un tad nolemt, vai ir tas likumprojekts vajadzīgs vai ne un vai ir iespējams izveidot vienu nacionāla līmeņa organizāciju, psihologu organizāciju, vai ne. Bet, kā izskatās, ne viens, ne otrs darbs lāgā pa diviem gadiem nav atrisinājies. Un šeit, jā, es atceros, arī 2012.gada maijā Bērziņa kungs kāpa tribīnē un teica: "Jau desmit gadus mēs nevaram atrisināt šo jautājumu!" Un teica, ka tur ir jāpārcērt tas mezgls un ka tam likumprojektam ir beidzot jābūt... Un te nu es gribu teikt, ka divi gadi ir pagājuši un likumprojektu mēs esam saņēmuši, bet... Protams, jāsaka, ka tas ir saturiski jāvērtē kā kvalitatīvāks nekā tas iepriekšējais, kas bija mūsu rīcībā. Bet, redziet, divu gadu laikā tāpat... Likumprojektā ir tik daudz problēmjautājumu, par ko jau Inga Bite runāja un par ko mēs droši vien te arī šodien vēl debatēsim. Bet tajā pašā laikā par zaļā iepirkuma likumprojektu... tur, es domāju, dažas dienas pagāja, un viss tika atrisināts - un pozitīvi. Bet, iedziļinoties saturā, es redzu šeit divas problēmas, ka mēs varam iztikt bez šī likumprojekta... Te ir ļoti lielas problēmas... Es uzskatu, ka šeit ir jārisina problēma saknē - tas ir, augstākās izglītības iestāžu līmenī -, jo ir sešas augstākās izglītības iestādes, kas īsteno studiju programmas - gan bakalaura līmeņa, gan maģistra līmeņa programmas... Es jau arī iepriekš akcentēju to: sakārtosim vispirms šo līmeni, lai pēc tam nebūtu tā, ka mums jāklausās dažādu psihologu organizāciju viedoklis, ka tur sagatavots nekvalitatīvs speciālists un ka viena augstskola gatavo labākus un otra - daudz sliktākus, un tā tālāk, un tā joprojām! Tāpēc šeit es gribētu vērst uzmanību uz to, ka augstākās izglītības iestādēs tad, kad ir šīs valsts eksaminācijas komisijas, kad tiek aizstāvēti bakalauru un maģistru darbi komisijās... Profesionālās izglītības programmās komisijas vada profesionāļi, darba devēju pārstāvji, un arī komisijā vairākumā ir jābūt šiem profesionāļiem. Tad man ir jautājums: kur skatās viņi tad, kad lemj, vai dot to bakalaura vai maģistra grādu tam topošajam speciālistam vai nedot? Tad tas siets ir jātaisa smalkāks, un tad ir jāpasaka: "Paldies, ka jūs studējāt, bet mēs jums nevaram to diplomu iedot!" Bet nē! Mēs laižam... Nu, joprojām jāsecina, pēc psihologu organizāciju viedokļa, ka diplomus mēs tomēr izsniedzam arī ne tik labi sagatavotiem speciālistiem. Un šeit es redzu, ka visas šīs sertifikācijas - tā būs kārtējā naudas kāstuve no cilvēkiem. Jo iedomājieties: viņš ir sešus gadus studējis, un ja - traks neesi! - viņš nebija budžeta vietā, bet viņš maksāja par šīm studijām sešus gadus, lai iegūtu maģistra grādu un profesionālo kvalifikāciju, un pēc tam mēs viņam pateiksim: zini, draugs mīļais, nē, tagad tu esi dabūjis diplomu, bet tu vēl tagad maksāsi tam supervizoram, kuru mēs nezinām, kur dabūsim! Pēc pašreizējā likumprojekta tu maksāsi viņam no savas kabatas, lai tu varētu strādāt viņa paspārnē, un tad tu nokārtosi vēl vienu eksāmenu, un tikai tad tu varēsi praktizēt! Par sertificēšanu es piekrītu, ka psihologs ir jāsertificē, bet te ir priekšlikums - darīt līdzīgi. Es nesaku, ka tieši tāpat, bet līdzīgi kā ārstiem, kā mediķiem. (No zāles dep. I.Viņķele: "Ārsti paši maksā!") Viņi sertifikātu... Ārsti tad, kad iet rezidentūrā, viņi par pirmo sertifikātu nemaksā. Par pirmo sertifikātu ārsts nemaksā, ja viņš ir studējis valsts budžeta programmā... par to, ko viņam izdod kopā ar diplomu. Un pie diploma izsniegšanas kopā sēž akadēmiskais personāls un šie nozaru profesionāļi. Pēc tam, kad resertificējas, jā, viņi maksā šeit, un tas arī būtu loģiski. Bet pirmais sertifikāts viņiem būtu jāsaņem kopā ar augstskolas diplomu, tas būtu loģiski. Nu, iedomājieties! Tagad mēs iedodam diplomu, teiksim, automehāniķim profesionālās izglītības līmenī vai konditoram, vai grāmatvedim, vai juristam, vai skolotājam un pasakām: tagad tu iesi, gadu pastrādāsi kāda cita paspārnē, kuram tu maksāsi par to, ka viņš tevi pie sevis tur, pēc tam lai viņš tev uzraksta atzinumu, cik tu esi labs vai slikts speciālists, un tad komisija vēl noteiks... vēl tevi vērtēs, un tad tu vēl pie viņiem kārtosi eksāmenu, un tikai tad tu sapratīsi, vai tu vari strādāt pats vai nevari. Turpretī šeit, es uzskatu, ir problēma augstākās izglītības studiju programmu kvalitātē un galapārbaudījumos. Atjaunosim tad tur galaeksāmenu, iekļausim tur eksāmenu kā galapārbaudījumu! Daudzi no tā ir atteikušies. Jā, es saprotu arī studentus! Viņiem tas nepatīk. Bet tad, lūdzu, būs vēl viens siets! Ja būs valsts eksāmens, kā, piemēram, juristiem, nu tad arī atsijāsies tie, kuri... Tad varēsim redzēt, kā viņi ir apguvuši mācību vielu savu studiju ietvaros. Tad es arī gribu teikt, ka viss vēl nav līdz galam tomēr pārdomāts. Pašlaik, bakalaura programmu beidzot, psihologa asistents var iegūt šo kvalifikāciju un strādāt psihologa uzraudzībā, savukārt psihologs var strādāt šī supervizora uzraudzībā. Tad nav šīs sasaistes starp šo trepīti. Tad kur... Tagad mēs pasakām... sanāk tā, ka tas psihologs vai psihologa asistents... ka, nu trīs līmeņi mums psihologiem būs. Bet nav arī skaidrs, kā viņi savā starpā varēs strādāt. Un kolēģi jau arī norādīja, ka likumprojekts neatrunā, kā mēs tad tiksim līdz tam augstākajam līmenim - līdz šiem supervizoriem. Kā un kura tad institūcija tagad noteiks, kurš būs tas galvenākais psihologs no visiem psihologiem, kas tagad varēs koordinēt un kontrolēt psihologu un psihologu asistentu darbu. Un šeit, arī runājot un paskatoties... jā, arī es iepriekš, kad skatījos tās psihologu darbības jomas... nu šeit tās ir atrunātas likumprojektā. Šeit ir sešas atrunātas. Bet ko tad mēs darīsim, kad parādīsies kognitīvā psiholoģija, sociālā psiholoģija, attīstības psiholoģija, reliģijas psiholoģija? Tādas ir! Bet šeit tās nav atrunātas. Nu tad mēs atkal, kad kāds nāks un klauvēs pie durvīm, grozīsim šo likumu, Psihologu likumu, un papildināsim to ar šīm darbības jomām. Tādēļ es uzskatu, ka arī šis nav līdz galam pārdomāts. Un arī tad, kad tika iepriekš izskatīts likumprojekts par šo psihologu darbības reglamentēšanu, arī toreiz bija runa par to, kura nu... to mētāja kā karstu kartupeli, kura ministrija tad būs atbildīgā. Un arī komisijā tika runāts, ka Labklājības ministrijai ir jābūt atbildīgajai par šo reģistru, nevis Izglītības un zinātnes ministrijai, kura atbild par reglamentētajām profesijām. Jo toreiz tika ļoti smalki analizēts, kur tad strādās šie psihologi, kādi būs šie pakalpojumi, kur viņu pakalpojumi ir visnepieciešamākie, un toreiz tātad tika nolemts, ka tā būs Labklājības ministrija, un arī tika nolemts, ka Labklājības ministrija būs atbildīga par šā likumprojekta izstrādi. Bet nu pēkšņi mums parādās Izglītības un zinātnes ministrija! Tātad arī te... Protams, ja likumprojekts ies savu gaitu tālāk, visticamāk, uz priekšu, tad priekšlikumu te, es domāju, būs ļoti daudz, un es domāju, ka šis likumprojekts varētu atkal kārtējo reizi iestrēgt atvilktnē, ņemot vērā virkni šo nepilnību, kas šeit ir konstatētas arī pēc divu gadu cītīga darba. Un es vēl gribēju arī teikt: jā, šī sertifikācija izskatās nu... kā jau es teicu, tāda kā maza shēma, kā mēs iekasēsim naudu: iekasēsim naudu no tiem, kas jau būs ieguvuši izglītību par valsts budžeta līdzekļiem, lai viņi vispār varētu uzsākt savas darba gaitas pēc attiecīgā izglītības dokumenta iegūšanas. Jāteic, ka es arī neatbalstīšu šo likumprojektu, bet, ja Saeimas vairākums nolems, ka tas ir jāizskata un jāpilnveido, tad, protams, priekšlikumu būs ļoti daudz. Un žēl, ka tiešām netika izveidota šī, ja tā var teikt, jumta organizācija valstiskā līmenī, jo tas daudz ko atrisinātu, un es domāju, ka bez šāda likumprojekta mēs tad varētu iztikt. Ja psihologi būtu izveidojuši šo nacionāla līmeņa nevalstisko organizāciju, tad droši vien mēs šodien nerunātu par šādu likumprojektu. Un tiešām žēl, ka ar likumprojektu mēs risinām tās problēmas, kas jau ir izglītības procesa ietvaros. Paldies par uzmanību! Un aicinu šo likumprojektu neatbalstīt.".
- 2014_09_11-seq55 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2014_07_03_as-1-seq13 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2014_06_19-seq879 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2014_06_05-seq465 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2014_05_22-seq638 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2014_04_10-seq40 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2014_01_22_a-seq39 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2013_10_17-seq26 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2013_07_09_as-seq1008 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2013_06_13-seq406 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2013_06_13-seq386 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2013_03_21-seq58 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2013_02_21-seq356 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2013_01_24-seq73 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2012_12_20-seq107 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2012_11_15-seq1299 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2012_11_15-seq720 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2012_10_22_a-seq50 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2012_09_06-seq226 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2012_08_22_as-2-seq18 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
- 2014_09_11-seq54 spokenText "Godātie kolēģi! Kā pamatoti un pareizi norādīja Ašeradena kungs, šis likumprojekts šajā Saeimā jau ir skatīts. 2012.gada maijā Saeima nolēma, ka likumprojekts nav pietiekami kvalitatīvi un pietiekami labi izstrādāts, lai to varētu pieņemt un virzīt tālākai izskatīšanai. Likumprojekts tika nodots pārstrādāšanai. Taču tas, kas ir mainījies šobrīd, galvenokārt ir tikai tā nosaukums. Saturs un tās problēmas, kas iepriekš bija par pamatu likumprojekta noraidīšanai, nav mainījušās un pēc būtības ir palikušas tās pašas. Ja mēs iedziļināmies likumprojekta būtībā... Protams, svarīgi, lai jebkuras profesijas pārstāvji strādātu kvalitatīvi; svarīgi, lai šo kvalitāti kāds uzraudzītu. Taču - kādas ir likumprojektā paredzētās sertifikācijas prasības? Sertifikācijas prasības ir tādas, ka psihologam, kurš ir ieguvis maģistra grādu, ir jāstrādā vēl vismaz gads supervizora uzraudzībā. Pats par sevi tas, protams, nebūtu nekas slikts, taču supervizori... Tas, kā mēs kādu cilvēku nominēsim par šo supervizoru, kā būs iespējams kļūt par šo supervizoru, likumprojektā nav atrunāts. Ja cilvēks ir mācījies sešus gadus un vēlas šobrīd, pamatojoties uz likumu, atrast sev supervizoru, viņam tas nav iespējams. Un likumā nav arī noteikta kārtība, kādā tiks izraudzīti pirmie supervizori. Jo likumprojektā ietvertajā definīcijā attiecībā uz supervizoru ir teikts, ka tas ir sertificēts psihologs. Taču, neeksistējot sertificētiem psihologiem, nevar eksistēt arī supervizors. Tā ir ļoti vienkārša pretruna, kas ir likumprojekta tekstā. Nākamais. Mēs it kā paredzam, ka visi psihologi sertificēsies un visi psihologi ar sertifikātiem kvalitatīvi strādās, taču faktiski mēs radām situāciju, kurā sertificēties tiks spiesti tie psihologi, kuri strādā valsts iestādēs, tie psihologi, kuri sniedz atzinumus tiesām un bāriņtiesām. Savukārt tie, kuri jau šobrīd strādā privāti un kuriem jau šobrīd ir savi privātie klienti, varēs turpināt darbu tāpat kā līdz šim (jā, varbūt nesaucot sevi par psihologu, bet saucot sevi par smilšu terapeitu, spēļu terapeitu, drāmas terapeitu vai kādu citu terapeitu), jo viņiem ir savi klienti, viņiem ir savs apmaksāts darbs, un viņiem faktiski šīs sertifikācijas prasības nebūs saistošas un nebūs arī interesantas. Turklāt valsts tiesa tad, kad tai būs nepieciešams kāds specifisks atzinums no šiem profesionāļiem, nevarēs to saņemt, jo viņiem nebūs sertifikāta. Nākamais. Likumprojekts nosaka psihologu darbības jomas. Šobrīd psihologs, saņemot diplomu par savu izglītību, nesaņem izglītību kādā konkrētā darbības jomā. Vēl vairāk! Pat meklējot dažnedažādos avotos, to skaitā Starptautiskās psihologu asociācijas avotos, tādas jomas, kādas ir paredzētas likumprojektā, nav atrodamas nekur. Katrā jomā ir paredzēta atsevišķa sertifikācija, un tas nozīmē, ka katrā jomā būs nepieciešams nodrošināt pietiekamu skaitu supervizoru. Piemēram, militārā psiholoģija ir viena no jomām; tajā, pēc Starptautiskās psihologu asociācijas ziņām, šobrīd varētu strādāt (protams, šobrīd tādas jomas nav sadalītas, bet varētu strādāt) seši cilvēki. Ja katras jomas sertifikācijai ir nepieciešami vismaz divi supervizori, tad rodas jautājums: vai tiešām sešu cilvēku dēļ ir jāveido šāda atsevišķa joma? Nākamais. Tiek veidotas veselas trīs dažādas institūcijas - Psihologu sertifikācijas komisija, Psihologu ētikas komisija, kuras vērtēs un spriedīs, un Psihologu sertifikācijas padome, kura būs tā, kas pieņems lēmumus. Interesanti, ka Psihologu sertifikācijas padomē ir pieci valsts institūciju pārstāvji (turklāt nav zināms, kādas institūcijas šeit būs pārstāvētas) un četri profesionālo asociāciju pārstāvji. Cik man zināms, valsts institūcijās, kas droši vien šajā situācijā būs ministrijas, nestrādā izglītoti psihologi, sertificēti psihologi. Iespējams, kādam ir psihologa izglītība, to es nenoliedzu un neesmu pētījusi, taču šeit nav prasības, ka Psihologu sertifikācijas padomē būtu jāietilpst psihologam. Tas būs valsts institūcijas pārstāvis - ļoti iespējams, no Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas vai varbūt Veselības ministrijas -, taču nav skaidrs, ko viņš varēs vērtēt šī psihologa darba kvalitātē. Lai psihologs varētu uzturēt savu kvalifikāciju, viņam būs jākārto eksāmens ik pēc septiņiem gadiem. Resertifikācija ir ļoti labs, normāls un diezgan tradicionāls process šāda veida profesijās. Taču konkrētais likumprojekts vienkārši paredz atkārtotu tā paša eksāmena kārtošanu ik pēc septiņiem gadiem. Protams, mēs varam pārbaudīt, vai psihologs nav aizmirsis to, ko viņš zināja pirms septiņiem gadiem, taču tradicionāli tomēr tiek ņemti vērā cilvēka darba rezultāti un tiek ņemts vērā tas, vai un kā viņš ir cēlis savu kvalifikāciju šajā laikā. Konkrētais likumprojekts šo lietu ņemšanu vērā neparedz. Ir zināms, ka psihologus šobrīd pārstāv 11 organizācijas. Likumprojekts sertifikāciju uztic tikai atsevišķām no tām, nepastāvot skaidrībai, kā un kāpēc ir izvēlētas tieši konkrētās organizācijas. Šajā gadījumā, kolēģi, es tomēr rosinu ņemt vērā visu jomā strādājošo personu intereses. Līdzīgi kā tas ir juridiskajās profesijās, visi psihologi, sanākot kopā, varētu izvēlēt savu sertifikācijas komisiju un savu sertifikācijas padomi, nevis uzticēt to kādai organizācijai, kas pārstāv tikai daļu no strādājošajiem psihologiem. Likumprojekts regulē psihologu atzinumu. Skaidrs, ka ir svarīgi noteikt psihologu atzinumu kvalitātes prasības. Taču likumprojekts nosaka nevis to, kādam atzinumam ir jābūt pēc satura, bet to, kā šim atzinumam ir jāizskatās pēc formas. Tas nekādā veidā negarantē to, ka atzinums būs kvalitatīvs pēc būtības, un tas nekādā veidā negarantē to, ka psihologs, veicot šo savu izvērtējumu, būs to veicis atbilstoši visām profesijas prasībām un standartiem. Nākamais. Likumprojekts faktiski nenosaka arī kvalitātes prasības psihologa darbam. Un te es gribu teikt, ka tas ir viens ļoti būtisks jautājums, ka psihologam arī pašam ir jārūpējas par savu garīgo veselību, par savu neizdegšanu. Un... (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Nu skaidrs! Sapratām!") Nu, jā, tās tiek sauktas par supervīzijām arī tajā periodā, kad sertifikāts jau ir iegūts un kad tiek veikts psihologa darbs. Vēl es gribu teikt, kā es jau pašā sākumā minēju... Šī sertifikācija attieksies galvenokārt uz valsts institūcijās strādājošiem psihologiem. Un te man ir jānorāda, ka skolas psihologa atalgojums, lai gan viņa pārraudzībā ir pat vairāki simti skolēnu, ir minimālā alga no valsts puses. Jā, pašvaldības, kuras to var atļauties, piemaksā šiem psihologiem, bet arī tā nav ļoti liela summa. Taču psihologam no šīs savas minimālās algas būs jāatļaujas apmaksāt supervizoru pakalpojumus, jāatļaujas apmaksāt sertifikācijas procesa pakalpojumus. Un tad ir jautājums: vai viņš to var izdarīt? Faktiski ar šo likumprojektu mēs psihologa darbību iedzenam pagrīdē, jo mēs pasakām: jūs, lūdzu, strādājiet, tikai zem cita nosaukuma! Turklāt, ja mēs runājam par nepieciešamību sertificēties un skatāmies uz citu valstu pieredzi, tad redzam, ka lielākoties sertifikāts tiek iegūts, jau pabeidzot izglītības iestādi. Likumprojekts paredz, ka bakalaura grādu ieguvušais vispār ir bez jebkādām tiesībām. Cilvēks, kurš ir mācījies četrus gadus, atbilstoši šim Psihologu likumam nav ieguvis nekādu izglītību. Par sertificētu psihologu var kļūt tikai psihologs ar maģistra grādu, kurš tātad ir izgājis šo supervīziju un nokārtojis eksāmenu. Godātie kolēģi, ja ir problēmas ar izglītību... ar psihologu izglītošanu, tad šīs problēmas ir jārisina tur! Ja ir nepieciešama supervīzija, lai psihologs varētu strādāt, tā ir jāiekļauj augstskolas izglītības programmā, nevis cilvēkam, kurš ir pabeidzis augstskolu, ieguvis valsts atzītu diplomu, jāuzliek pienākums vēl turpināt... veikt kaut kādas darbības un maksāt par to naudu. No juridiskā viedokļa, likumprojekts vispār nerunā par pārsūdzēšanas procedūru. Saskaņā ar šo likumprojektu neviens atteikums izsniegt sertifikātu, neviens atteikums izsniegt atkārtoti sertifikātu nav nekur un nekādā veidā pārsūdzams. Taču, kā jau es norādīju, par komisijas un padomes objektivitāti un spēju izvērtēt varētu pastāvēt zināmas šaubas, turklāt pārsūdzības procedūras esamība ir tomēr viens no tiesiskas valsts elementiem un viena no tiesiskas valsts prasībām. Godātie kolēģi! Es piekrītu, ka ir svarīgi reglamentēt dažādas jomas, tātad reglamentēt arī psihologu darbību. Taču šis konkrētais likumprojekts, manā ieskatā, ir tik būtiski jāpārstrādā un turklāt ir tik maz mainījies, salīdzinot ar to likumprojektu, ko mēs noraidījām pirms diviem gadiem, ka es tomēr aicinu to šajā brīdī neatbalstīt. Vēl mani darīja ļoti uzmanīgu tas, ka šī likumprojekta virzītājs Ministru kabinetā ir bijis Pārresoru koordinācijas centrs, ļoti labi apzinoties, ka tā nav Pārresoru koordinācijas centra funkcija un uzdevums - virzīt šāda veida likumprojektus. Protams, Pārresoru koordinācijas centram ir pienākums pildīt tos uzdevumus, ko uzdod Ministru prezidents, taču šeit diemžēl izskatās, ka, nedabūjot cauri likumprojektu vienā veidā, tiek vienkārši mēģināts to dabūt cauri citā veidā. Paldies.".
- 2014_09_11-seq53 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2014_03_27-seq89 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2014_09_11-seq52 spokenText "Cienījamie kolēģi! Jautājumam par psihologu darbību reglamentējošo likumu izstrādi ir gana gara priekšvēsture. Pirmo likumprojektu, kas regulētu psihologu darbu Latvijā, 2009.gadā mēģināja izstrādāt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija tās vadītājas Lailas Riekstiņas kundzes vadībā. Toreiz inspekcija kā pamatojumu šāda likumprojekta nepieciešamībai minēja fundamentālas problēmas saistībā ar psihologu atzinumu kvalitāti, kas bieži vien bija izšķirīga bērnu tiesību aizsardzības iestāžu lēmumos par bērna tālāko nākotni. 10.Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2010.gadā kopā ar psihologu asociācijām panāca vienošanos par jauna likumprojekta izstrādāšanu. Likumprojekta sagatavošanā iesaistījās Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, kā arī Latvijas Psihologu apvienība un Latvijas Profesionālo psihologu asociācija. Likumprojektu 10.Saeima paguva izskatīt pirmajā lasījumā. 11.Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma darbu pie likumprojekta "Psihologu profesionālās darbības likums" turpināt. Neatrisinātie jautājumi psihologu izglītības jomā, neskaidri definētie nozares standarti un psihologu profesionālo organizāciju fundamentāla sašķeltība noveda pie tā, ka Saeima nolēma pārtraukt darbu pie likumprojekta virzības un uzdot Ministru kabinetam sagatavot jaunu, kvalitatīvu likumprojektu. Uz šodienu Ministru kabinets ar laipnu Pārresoru koordinācijas centra atbalstu, iesniedzot jaunu, kvalitatīvu likumprojektu "Psihologu likums", savu uzdevumu ir izpildījis. Valdības iesniegtais likumprojekts strukturēts sešās nodaļās, kurās noteikti likuma mērķi, likumā lietotie termini, psihologiem izvirzītās izglītības un darba pieredzes prasības, kā arī definētas piecas psihologu darbības jomas, kurās tiek organizēta praktizējošo psihologu zināšanu, prasmju un kompetenču pārbaude, kā rezultātā tiek izsniegts attiecīgs sertifikāts. Likumprojektā precīzi definēta psihologu profesionālā darbība un noteikts, ka to var veikt tikai sertificēts psihologs. Īpaši nosacījumi tiek attiecināti uz atzinumiem pēc publiskas personas pieprasījuma saistībā ar bērna tiesību aizsardzības jautājumiem. Psihologiem, kuri sniedz atzinumu bāriņtiesai, policijai vai prokuratūrai lietās, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, likumprojekts paredz noteikt augstākās izglītības un profesionālās darbības pieredzes prasības. Papildus tiks izvirzīta prasība par vismaz piecu gadu pieredzi bērna un ģimenes izpētē. Tāpat likumprojektā paredzēts izglītības ministra pārraudzībā izveidot Psihologu sertifikācijas padomi, kura apstiprinās Psihologu sertifikācijas komisiju, komisijas sastāvu un pārraudzīs to darbību, izsniegs, apturēs vai anulēs psihologa sertifikātu. Tāpat likumprojektā tiek noteikti psihologa pienākumi, tiesības un atbildība par informācijas neizpaušanu un konfidencialitātes prasību ievērošanu, klienta un pasūtītāja tiesības un pienākumi, klienta iespējas aizstāvēt savas intereses, ja psihologa pakalpojums nav kvalitatīvs vai ir aizskartas klienta būtiskās intereses, sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtība, kā arī tas, ka psihologs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par savu profesionālo darbību ir civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgs. Minētajā likumprojektā noteikti arī uzdevumi un darbības, kas paredz psihologa pakalpojuma pieejamības nodrošināšanu noteiktām sabiedrības grupām, tai skaitā bērniem ar uzvedības vai attīstības problēmām, ģimenēm vardarbības vai krīzes gadījumos un tamlīdzīgi. Likumprojekta pārejas noteikumi nosaka ierobežotu laika periodu, kura ietvaros personas bez psihologa sertifikāta var turpināt veikt psihologa profesionālo darbību. Kolēģi, lūdzu izskatāmo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā!".
- 2014_09_11-seq51 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Šķīrējtiesu likums" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Jā, mums ir mainīta darba kārtība, Bērziņa kungs, un tur ir Psihologu likums starp šiem likumiem. Saskaņā ar darba kārtību mums ir jāizsludina pārtraukums, bet mēs esams strādājuši tikai 25 minūtes. Vai jūs piekrītat, ka pārtraukumu mēs izsludināsim pēc tam, kad būsim strādājuši pusotru stundu? (Starpsaucieni: "Jā!") Labi, tad turpinām skatīt darba kārtību! Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Psihologu likums", pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.".
- 2014_09_11-seq50 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Šķīrējtiesu likums" trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_09_11-seq48 spokenText "Savukārt 14. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas papildina pārejas noteikumus. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq46 spokenText "13. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq44 spokenText "Arī 12. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13.priekšlikumā.".
- 2014_09_11-seq42 spokenText "Arī 11. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Tas ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq40 spokenText "Tieši tāpat arī 10. ir Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq38 spokenText "Gluži tāpat arī 9. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Tas arī ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq36 spokenText "Arī 8. ir Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq34 spokenText "7. ir redakcionāla rakstura - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq32 spokenText "6. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq30 spokenText "5. ir tehniska rakstura priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq28 spokenText "4. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq26 spokenText "Arī 3. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas nosaka, ka Uzņēmumu reģistrs nodrošina, ka tā mājaslapā internetā bez maksas ir pieejami pastāvīgo šķīrējtiesu reglamenti. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq24 spokenText "2. arī ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq22 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Šķīrējtiesu likums". Juridiskās komisijas vārdā vēlos informēt par likumprojekta būtību. Sākotnēji ir jānorāda, ka sadarbībā ar nozares ekspertiem, tiesu varas pārstāvjiem un augstskolu akadēmiskajiem mācībspēkiem likumprojekta redakcija diezgan būtiski tika pilnveidota no lasījuma uz lasījumu, par ko, protams, visiem paldies. Jāatzīst, ka sākotnējais regulējums izpelnījās arī plašu kritiku gan no deputātu puses, gan no nozares profesionāļu puses. Norādāms, ka likumprojektā sākotnēji paredzētie kvantitatīvie kritēriji pamatā kalpoja kā juridiska barjera, kas jāpārvar pirms šķīrējtiesas dibināšanas, un tie pamatā bija vērsti uz pastāvīgo šķīrējtiesu skaita samazināšanu. Tajā pašā laikā tie neliedza veidot ad hoc šķīrējtiesas, uz kurām likumā noteiktie dibināšanas kritēriji netika attiecināti. Tāpat būtu uzsverams, ka kvantitatīvo kritēriju noteikšanai nav tiešas cēloņsakarības ar šķīrējtiesas procesu kvalitātes celšanu. Ne no šķīrējtiesas dibinātājbiedrības biedru skaita, ne no tās kopējā apgrozījuma naudas izteiksmē nav atkarīga attiecīgās šķīrējtiesas procesu un spriedumu kvalitāte. Par to, manuprāt, šaubu nav. Dibinātāju pamatuzdevums ir nodrošināt šķīrējtiesas darbībai piemērotus apstākļus un sagatavot šķīrējtiesu reģistrēšanai, tajā skaitā arī iesniegt šķīrējtiesu sarakstu... šķīrējtiesnešu sarakstu. Un to var izdarīt arī biedrība ar mazāku biedru skaitu un mazāku apgrozījumu. Procesu kvalitāte ir atkarīga pirmām kārtām no šķīrējtiesnešu kvalifikācijas un procesa tiesiskā regulējuma, turklāt nevar noliegt, ka šādu kvantitatīvo kritēriju izvērtēšana diskusiju gaitā radīja arī aizdomas par noteiktu šķīrējtiesu lobēšanu. Izvērtējot minēto, gan eksperti, gan deputāti atzina, ka primāri ir veikt pasākumus, lai celtu un nodrošinātu šķīrējtiesas procesu kvalitāti un atjaunotu sabiedrības uzticēšanos šķīrējtiesas institūtam. Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, tagad par būtiskākajām lietām, kuras ir iekļautas šībrīža likumprojektā, ko mēs skatām trešajā lasījumā. Tātad tiek noteiktas stingrākas prasības pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājiem, paredzot, ka pastāvīgo šķīrējtiesu var dibināt biedrība, kuras statūtos ir minēts mērķis - šķīrējtiesas darbība, tādējādi izvairoties no situācijām, ka šķīrējtiesa tiek dibināta peļņas gūšanas nolūkos. Pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam jānodrošina likumprojektā noteiktie minimālie apstākļi šķīrējtiesas darbībai - telpas, personāls, mājaslapa -, un tas faktiski izslēgs iespēju dibināt tā sauktās vienas lietas šķīrējtiesas. Lai celtu šķīrējtiesas procesa un šķīrējtiesas nolēmumu kvalitāti, ir izvirzītas stingrākas prasības personām, kuras vēlas kļūt par šķīrējtiesnešiem, to skaitā arī prasība, ka jābūt jurista kvalifikācijai. Šeit jānorāda arī tas, ka Saeima jau pieņemtajos Civilprocesa likuma grozījumos paredzēja noteikt šos kvalifikācijas kritērijus, kā arī noteikt pārreģistrāciju Uzņēmumu reģistrā. Šis pārreģistrācijas process virzās uz noslēgumu, un šobrīd izskatās, ka no vairāk nekā 200 šķīrējtiesu saraksta varētu tikt izslēgtas, iespējams, apmēram 80 šķīrējtiesas. Lai nodrošinātu šķīrējtiesas darba atklātumu, tiek paredzēts pienākums mājaslapā internetā ievietot pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstu ar ne mazāk kā 10 šķīrējtiesnešiem tajā. Un šeit jānorāda, ka viena persona var tikt iekļauta ne vairāk kā trijos pastāvīgo šķīrējtiesu tiesnešu sarakstos. Tāpat, lai novērstu interešu konflikta rašanos, nodrošinātu lietas neatkarīgu un objektīvu izskatīšanu tiesā (ņemot vērā apstākli, ka par šķīrējtiesnešiem bieži vien darbojas zvērināti advokāti vai citi juristi, pastāv liela iespējamība, ka minētās personas varētu pārstāvēt lietas dalībnieku attiecīgajā šķīrējtiesā), tiek noteikts ierobežojums, ka par pilnvaroto pārstāvi šķīrējtiesas procesā nevar būt persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi attiecīgās pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā. Tāpat ir paredzēts šķīrējtiesas dibinātāja pienākums regulāri - reizi gadā - sniegt apliecinājumus par šķīrējtiesas darbības atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Un arī Uzņēmumu reģistram ir pienākums nodrošināt pastāvīgo šķīrējtiesu reglamenta pieejamību mājaslapā internetā. Šie ir būtiskākie jauninājumi, kas ir ietverti likumprojektā. Par likumprojektu ir iesniegti 14.priekšlikumi. 1. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas paredz pastāvīgās šķīrējtiesas mājaslapā ievietojamās informācijas papildināšanu. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq21 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ingas Lipskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - "Likumprojektu izskatīšana". Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Šķīrējtiesu likums", trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2014_09_11-seq20 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ligitas Sprigules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Ingas Lipskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2014_09_11-seq19 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Inetas Ziemeles apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam Inetu Ziemeli ar ievēlēšanu par Satversmes tiesas tiesnesi! (Zālē aplausi.) Paldies. Turpinām Saeimas 11.septembra sēdes darba kārtības izskatīšanu. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Ligitas Sprigules iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2014_09_11-seq18 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu norādīt Cvetkovas kundzei: ir neētiski izvērtēt kādas lietas spriedumu, konkrēta tiesneša atšķirīgās domas kontekstā ar jūsu politisko pārliecību. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Manuprāt, Ziemeles kundzes apstiprināšana Satversmes tiesas tiesneša amatā būs ieguvums visai Latvijas sabiedrībai kopumā. Es šeit neuzskaitīšu viņas ieguldījumu arī zinātnē, viņas publikāciju apjomu, viņas dalību dažādās starptautiskās konferencēs. Šī informācija visiem ir pieejama šobrīd. Es augstu vērtēju Ziemeles kundzes kvalifikāciju un vēlmi atgriezties un strādāt Latvijā, kā arī augstu vērtēju Ziemeles kundzes sadarbību ar Tieslietu ministriju, kas līdz šim ir bijusi tiešām ļoti pozitīva, un es domāju, ka tieši viņas zināšanas ir tās, ar ko... mēs spēsim droši vien sadarboties arī nākotnē. Tā ka aicinu atbalstīt. (No zāles: "Balsojam!")".
- 2014_09_11-seq16 spokenText "Godātie kolēģi! Es pilnīgi pretēji tikko iepriekšējās runātājas Cvetkovas kundzes teiktajam aicināšu atbalstīt šo kandidatūru. Un kādu iemeslu dēļ? Es domāju, ka Latvijā, ievērojot Ziemeles kundzes kvalifikāciju un dzīves gājumu, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi juristi, kuri ir apveltīti ar šādu kvalifikāciju. Es domāju, ka jūs esat iepazinušies ar... ka lielākā daļa no jums ir iepazinusies ar viņas dzīves gājumu, bet tomēr es nedaudz gribētu pie tā pakavēties. Proti, Ziemeles kundze 1999.gadā Kembridžas universitātē aizstāvēja disertāciju jeb, kā mēs šodien sakām, promocijas darbu par tēmu "Valstu turpināšanās un pilsonība Baltijas valstīs: starptautisko un konstitucionālo tiesību jautājumi". Tie bija ārkārtīgi aktuāli jautājumi vēl arī vairākus gadus, protams, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, runājot par valsts nepārtrauktību un pārējiem Latvijas valsts suverenitātei svarīgiem jautājumiem. Bez tam kopš 2012.gada Ziemeles kundze ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas palātas prezidente, Eiropas Cilvēktiesību tiesas Tiesnešu statusa komisijas vadītāja. Runājot par viņas profesionālo darbību, vēl jāpiemin, ka kopš 2012.gada Ziemeles kundze ir Eiropas Universitātes institūta (Florence, Itālija) Zinātnes padomes locekle. Es šeit saskaitīju šīs publikācijas, monogrāfijas, grāmatas un citus rakstus, un man iznāca, ka to ir vairāk par 50. Turklāt lielākā daļa no tiem ir angļu valodā. Tas tiešām ir ārkārtīgi liels pienesums, runājot arī par Latvijas popularizēšanu. Runājot par konkrēto... Es nerunāšu par konkrēto Andrejevas lietu. Tiesneši ir neatkarīgi, tāpat arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneši ir neatkarīgi un tāpat kā pie mums ir pakļauti tikai likumam. Un politiķi nav tiesīgi iejaukties konkrētas lietas risināšanā. Es - pilnīgi pretēji Cvetkovas kundzei! - gribētu teikt, ka Ziemeles kundze ir ļoti liela Latvijas patriote. Latvijā ir ļoti maz tādu gadījumu... Ar tādu dzīves gājumu un ar tādu kvalifikāciju viņa varētu iegūt jebkuru prestižu un ļoti labi apmaksātu amatu arī Eiropas Savienības līmenī. Turklāt pievērsiet uzmanību tam, ka viņa ārkārtīgi labi pazīst Latvijas apstākļus, jo jau no 1990.gada viņa ir sākusi savu karjeru kā viena deputāta palīdze, pēc tam, no 1992.gada, viņa ir bijusi Saeimas Ārlietu komisijas konsultante, un tālāk viņa ir sākusi savu karjeru arī akadēmiskajā vidē. Viņa nekad nav atteikusies dalīties savā pieredzē, kad Latvijas juristi organizē dažādas konferences. Es aicinu atbalstīt viņas kandidatūru, un domāju, ka Satversmes tiesai tas būs ārkārtīgi liels ieguvums. Paldies.".
- 2014_09_11-seq14 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Ziemeles kundzes profesionalitāte nav apšaubāma, taču, vērtējot viņas atbilstību Satversmes tiesas tiesneša amatam, kurā skata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, manuprāt, ir jānodrošina Satversmes virsvaldība, un tieši tāpēc es nevaru atbalstīt Ziemeles kundzes kandidatūru sekojošu apsvērumu dēļ. 2009.gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa skatīja lietu "Andrejeva pret Latviju". Lietas būtība bija sekojoša: Ņina Andrejeva - Latvijas Republikas nepilsone no 1973. līdz 1990.gadam - strādāja Olaines uzņēmumā, kurš bija Maskavas un Kijevas iestāžu pakļautībā. Aizejot pensijā, šie nostrādātie 17 gadi netika ieskaitīti viņas apdrošināšanas stāžā. Latvijas tiesas nosprieda, ka tas ir pareizi, taču Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums ar 16 balsīm "pret" un 1 - Latvijas pārstāves Inetas Ziemeles - balsi "par" secināja, ka ticis pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 14.pants (pie tam tas paredz diskriminācijas aizliegumu) un arī pārkāptas Andrejevas tiesības uz taisnīgu tiesu, kas ir nostiprinātas šīs konvencijas 6.pantā. Ziemeles kundze uzskatīja šo lietu kā problēmu attiecībā uz atbildību par PSRS laikā iegūtajām pensijām pēc tās sabrukuma, un viņai bija atšķirīgs, nepiekrītošs viedoklis, kurš, manuprāt, pēc būtības ir politizēts manifests, kas pārpildīts ar sāpēm par padomju okupācijas laiku, ar nedivdomīgiem mājieniem uz to, ka Andrejeva ir pārcēlusies uz Latviju kā (citēju): "padomju ēras ceļotājs, īstenojot daļu no padomju Komunistiskās partijas sovjetizācijas un rusifikācijas politikas". Citāta beigas. (Dep. J.Reira starpsauciens no zāles: "Pareizi!") Tātad, pēc Ziemeles kundzes loģikas, Andrejevai bija jāatbild par visu padomju varu, Komunistisko partiju un pat par Molotova-Ribentropa paktu. Ziemeles kundze tolaik norādīja arī uz to, ka Latvija ir sastapusies ar prettiesiskas aneksijas sekām, kad daļa no iedzīvotājiem pēc okupācijas izbeigšanās nonāca neskaidrā situācijā. Es atvainojos, bet kurš tad nostāda šos Latvijas iedzīvotājus šajā neskaidrajā situācijā? Kurš izveidoja nepilsoņu institūtu? (No zāles frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.) Latvijas Temīda faktiski atriebjas Andrejevas kundzei par visu padomju varu un tās noziedzīgo vienošanos dokumentiem. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu viņai tika izmaksāta kompensācija 6500 eiro apmērā, bet pensijas stāžs nebija pārrēķināts. 2009.gadā viņa griezās administratīvajā tiesā, taču ilgstošu moku rezultātā viņa pēkšņi nomira, nesagaidot taisnīguma uzvaru. Satversmes tiesas bijušais priekšsēdētājs Gunārs Kūtris 2013.gada 20.septembra Venēcijas komisijas starptautiskajā konferencē jautājumā par to, kā konstitucionālās jurisdikcijas iestādes aizsargā cilvēka un pilsoņa tiesības mūsdienu apstākļos, savā uzrunā norādījis: lai gan nedz Satversmes, nedz arī Satversmes tiesas likuma regulējumā expresis verbis nav paredzēts pienākums nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību, tā kā Satversmes 85.pants nostiprina Satversmes tiesu kā daļu no Latvijas konstitucionālās iekārtas, tad tieši Satversmes tiesa ir cilvēka kā svarīgākā konstitucionālisma... es atvainojos, konstitucionālo tiesību subjekta pamattiesību garants, kas novērš cilvēka pamattiesību pārkāpumus. Visādā ziņā Satversmes tiesai ir unikāla loma ne tikai Satversmes vērtību nodrošināšanā un tiesiskuma sargāšanā, bet arī ikviena cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzībā, kas ietekmē ne tikai valsts prestižu un tēlu, bet arī sabiedrības demokrātiskās kultūras attīstību. Satversmes tiesai un tās tiesnešiem jābūt atbildīgiem par tiesiskuma nostiprināšanu bez politiskas ietekmēšanas un nepakļaujoties konjunktūrai. Un, tā kā Ziemeles kundze ir izmantojusi savas tiesības un vienīgā nav atzinusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. un 14.panta pārkāpumus un nobalsojusi "pret" Andrejevas lietā, tad arī es izmantošu savas tiesības un balsošu "pret" Ziemeles kundzes apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneses amatā. Paldies. (No zāles: "Ooo!")".
- 2014_09_11-seq13 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.".
- 2013_06_20-seq110 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.".
- 2013_06_20-seq104 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.".