Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_09_11-seq126> ?p ?o. }

• 2014_09_11-seq126 type Speech.
• 2014_09_11-seq126 number "126".
• 2014_09_11-seq126 date "2014-09-11".
• 2014_09_11-seq126 isPartOf 2014_09_11.
• 2014_09_11-seq126 spokenAs 101.
• 2014_09_11-seq126 spokenText "Cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā". Sabiedrības mērķgrupa šajā likumā ir šāda: tiesiskais regulējums ietekmēs visas publiskas personas, atvasinātas publiskas personas un biedrības un nodibinājumus, kas ieguvuši sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā tiek noteikts, ka valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Atbilstoši projektam tiesiskais regulējums paredz paplašināt Ministru kabinetam noteikto deleģējumu attiecībā uz gadījumiem, kad publiskas personas kustamās mantas atsavināšanu var ierosināt, arī nenoskaidrojot publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās kustamās mantas. Jo tiek identificēti aizvien jauni gadījumi, kad valsts kustamo mantu būtu nepieciešams atsavināt privātpersonām, nenoskaidrojot citu iestāžu vajadzības pēc kustamās mantas, to realizējot ne vien maiņas ceļā vai nododot piegādātājam, izdarot ieskaitu, bet arī pārdodot izsolē vai par brīvu cenu, piemēram, valsts materiālās rezerves, kuras tiek realizētas to atjaunināšanas nolūkā, lai esošos, bet nolietotos resursus, kas drīzumā būs nederīgi, varētu atjaunināt vai aizstāt ar jauniem resursiem (piemēram, lai resursus, kuriem tuvojas derīguma termiņa beigas, aizstātu ar jauniem un tādējādi nodrošinātu materiālo rezervju gatavību katastrofu seku likvidēšanas pasākumu veikšanai). Atsavināšanas likuma regulējums noteic publiskas personas rīcību ar tās mantu - atsavināšanu, kas balstās uz īpašnieka iniciatīvu. Tomēr atsavināšanas likuma normas paredz arī gadījumus, kuros publiskas personas īpašuma atsavināšanu, tas ir, nodošanu privātīpašumā, var pieprasīt privātpersona. Tie ir atsevišķi likumā noteikti gadījumi un balstās uz noteiktiem apstākļiem. Savukārt Ministru kabineta noteikumi noteic, ka atsavināšanas ierosināšanu atsaka izskatīt, ja Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu, ka apbūvēts zemes gabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu vienveidīgu rīcību un normu interpretāciju gadījumos, kad apbūvēts zemes gabals, par kuru iesniegts atsavināšanas vai privatizācijas ierosinājums, nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, projekta tiesiskais regulējums paredz skaidri noteikt, ka tikai Ministru kabineta kompetencē ir pieņemt pamatotu atteikumu par valsts īpašuma nodošanu apbūvēta zemes gabala atsavināšanas ierosināšanas gadījumā. Šādiem atteikumiem jābalstās uz publiskas personas objektīvu nepieciešamību minēto apbūvēto zemes gabalu saglabāt savā īpašumā, nevis brīvu izvēli. Papildus projekta tiesiskais regulējums paredz, ka publiska persona apbūvētu zemes gabalu, ja pieņemts pamatots atteikums par tā atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu vai ja atsavināšanas likumā minētās personas neizmanto savas pirmpirkuma tiesības uz to, var nodot bez atlīdzības citai publiskai personai valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Projekta tiesiskais regulējums, salīdzinot ar atsavināšanas likumā esošo regulējumu, principā neietekmē Civillikuma 968.pantā nostiprināto zemes un ēku vienotības principu. Šobrīd atsavināšanas likuma regulējums noteic publiskas personas rīcību ar tās mantu - atsavināšanu, kas balstās uz īpašnieka iniciatīvu -, tomēr atsavināšanas likuma normas paredz arī gadījumus, kuros publiskas personas īpašuma atsavināšanu, tas ir, nodošanu privātīpašumā, var pieprasīt privātpersona. Savukārt Ministru kabineta noteikumos ir noteikts, ka atsavināšanas ierosinājumu atsaka izskatīt, ja Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu, ka apbūvēts zemes gabals nepieciešams valsts funkciju veikšanai. Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu vienveidīgu rīcību un normu interpretāciju gadījumos, kad apbūvēts zemes gabals, par kuru iesniegts atsavināšanas vai privatizācijas ierosinājums, ir nepieciešams valsts funkciju veikšanai, projekta tiesiskais regulējums paredz skaidri noteikt, ka tikai Ministru kabineta kompetencē ir pieņemt pamatotu atteikumu par valsts īpašumā esoša apbūvēta zemes gabala atsavināšanas ierosināšanu. Šādam atteikumam jābalstās uz publiskas personas objektīvu nepieciešamību minēto apbūvēto zemes gabalu saglabāt savā īpašumā, nevis brīvu izvēli. Papildus projekta tiesiskais regulējums paredz, ka publiska persona apbūvētu zemes gabalu, par kura atsavināšanas ierosināšanu pieņemts pamatots atteikums, neizmanto savas pirmpirkuma tiesības uz to... var nodot bez atlīdzības citai publiskai personai valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Atbilstoši atsavināšanas likumam publiskas personas kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu īpašumā. Atsavināšanas likumā ir noteikts, ka atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, kas atrodas ministrijas, tās pakļautībā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā, dod attiecīgais ministrs. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos, ņemot vērā mantas veidu un vērtību, dod attiecīgā ministrija. Ja valsts iestāde neatrodas ministrijas pakļautībā, atļauju kustamās mantas atsavināšanai dod iestādes vadītājs. Atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansēto projektu realizācijas gaitā vai rezultātā iegūto kustamo mantu projekta galasaņēmējam, kas nav publiskas personas vai tās iestādes pakļautībā esoša institūcija, dod attiecīgais ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Atbilstoši projektam tiesiskais regulējums paredz valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā, procedūras kārtību pielīdzinot kārtībai, kādā publiskas personas kustamā manta tiek nodota bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu īpašumā, šādi samazinot lēmumu administratīvo slogu. Esošajā atsavināšanas likumā ir noteikts: ja būves īpašnieks nomaksas pirkuma līguma darbības laikā atsavina ēku, ar tās jauno īpašnieku tiek slēgts minētā nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgums. Ja minētā nomaksas pirkuma līguma pārjaunojums netiek noslēgts, līguma izbeigšanas gadījumā iestājas sekas, kādas līgumā noteiktas gadījumam, kad pārdevējs izmanto tiesības vienpusēji atkāpties no līguma. Ja līgumā nav noteikts līgumsods, tad pircējs maksā līgumsodu iemaksātā avansa apmērā. Vienveidīgi nosacījumi būtu piemērojami visu apbūvēto zemes vienību nomaksas pirkuma līgumu izbeigšanas gadījumos - gan gadījumos, kad līgums tiek izbeigts sakarā ar apbūves īpašnieka īpašuma tiesību izbeigšanos uz apbūvi, ja jaunais apbūves īpašnieks nomaksas pirkuma līguma pārjaunojuma līgumu nenoslēdz, gan arī citos nomaksas pirkuma līgumā paredzētajos gadījumos. Atsavināšanas likums noteic, ka valsts dzīvojamo māju, kā arī dzīvokļa īpašumu vispirms piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā dzīvojamā māja. Tāpēc projekta tiesiskajā regulējumā tiek atrunāts, lai turpmāk pašvaldībām piedāvātu vienīgi tādus dzīvokļus, dzīvokļa īpašumus, kuru sastāvā esošais atsevišķais īpašums ir būvnieciski norobežota un funkcionāli nošķirta telpa vai telpu grupa, kura kā dzīvojumā telpa ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. (No zāles: "Pietiek!"; pieaug troksnis.) Kopumā likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" tiesiskais regulējums paredz samazināt administratīvo slogu saistībā ar valsts kustamās mantas nodošanu sabiedriskā labuma organizācijām. Ministru atļaujas vietā turpmāk valsts kustamās mantas nodošana sabiedriskā labuma organizācijām būs iespējama ar attiecīgās ministrijas vai ministra atļauju. Izklausās diezgan sarežģīti, bet nu... Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (Zālē aplausi.)".
• 2014_09_11-seq126 language "lv".
• 2014_09_11-seq126 speaker Livija_Plavinska-1959.
• 2014_09_11-seq126 mentions Q193089.
• 2014_09_11-seq126 mentions Q458.