Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_09_11-seq56> ?p ?o. }

• 2014_09_11-seq56 type Speech.
• 2014_09_11-seq56 number "56".
• 2014_09_11-seq56 date "2014-09-11".
• 2014_09_11-seq56 isPartOf 2014_09_11.
• 2014_09_11-seq56 spokenAs 84.
• 2014_09_11-seq56 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Es pievienojos visiem argumentiem, kurus jau izklāstīja kolēģe Inga Bite, bet no savas puses arī vēlos akcentēt vēl vairākas lietas. Un, proti, tādā redakcijā... Jā, nedaudz ieskicējumam: kamēr es biju Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre, mums kopā ar Ašeradena kungu bija, kā lai saka, jātiek galā ar to likumprojektu, kas bija toreiz darba kārtībā, un jācenšas psihologu organizācijas apsēdināt pie viena galda un tad nolemt, vai ir tas likumprojekts vajadzīgs vai ne un vai ir iespējams izveidot vienu nacionāla līmeņa organizāciju, psihologu organizāciju, vai ne. Bet, kā izskatās, ne viens, ne otrs darbs lāgā pa diviem gadiem nav atrisinājies. Un šeit, jā, es atceros, arī 2012.gada maijā Bērziņa kungs kāpa tribīnē un teica: "Jau desmit gadus mēs nevaram atrisināt šo jautājumu!" Un teica, ka tur ir jāpārcērt tas mezgls un ka tam likumprojektam ir beidzot jābūt... Un te nu es gribu teikt, ka divi gadi ir pagājuši un likumprojektu mēs esam saņēmuši, bet... Protams, jāsaka, ka tas ir saturiski jāvērtē kā kvalitatīvāks nekā tas iepriekšējais, kas bija mūsu rīcībā. Bet, redziet, divu gadu laikā tāpat... Likumprojektā ir tik daudz problēmjautājumu, par ko jau Inga Bite runāja un par ko mēs droši vien te arī šodien vēl debatēsim. Bet tajā pašā laikā par zaļā iepirkuma likumprojektu... tur, es domāju, dažas dienas pagāja, un viss tika atrisināts - un pozitīvi. Bet, iedziļinoties saturā, es redzu šeit divas problēmas, ka mēs varam iztikt bez šī likumprojekta... Te ir ļoti lielas problēmas... Es uzskatu, ka šeit ir jārisina problēma saknē - tas ir, augstākās izglītības iestāžu līmenī -, jo ir sešas augstākās izglītības iestādes, kas īsteno studiju programmas - gan bakalaura līmeņa, gan maģistra līmeņa programmas... Es jau arī iepriekš akcentēju to: sakārtosim vispirms šo līmeni, lai pēc tam nebūtu tā, ka mums jāklausās dažādu psihologu organizāciju viedoklis, ka tur sagatavots nekvalitatīvs speciālists un ka viena augstskola gatavo labākus un otra - daudz sliktākus, un tā tālāk, un tā joprojām! Tāpēc šeit es gribētu vērst uzmanību uz to, ka augstākās izglītības iestādēs tad, kad ir šīs valsts eksaminācijas komisijas, kad tiek aizstāvēti bakalauru un maģistru darbi komisijās... Profesionālās izglītības programmās komisijas vada profesionāļi, darba devēju pārstāvji, un arī komisijā vairākumā ir jābūt šiem profesionāļiem. Tad man ir jautājums: kur skatās viņi tad, kad lemj, vai dot to bakalaura vai maģistra grādu tam topošajam speciālistam vai nedot? Tad tas siets ir jātaisa smalkāks, un tad ir jāpasaka: "Paldies, ka jūs studējāt, bet mēs jums nevaram to diplomu iedot!" Bet nē! Mēs laižam... Nu, joprojām jāsecina, pēc psihologu organizāciju viedokļa, ka diplomus mēs tomēr izsniedzam arī ne tik labi sagatavotiem speciālistiem. Un šeit es redzu, ka visas šīs sertifikācijas - tā būs kārtējā naudas kāstuve no cilvēkiem. Jo iedomājieties: viņš ir sešus gadus studējis, un ja - traks neesi! - viņš nebija budžeta vietā, bet viņš maksāja par šīm studijām sešus gadus, lai iegūtu maģistra grādu un profesionālo kvalifikāciju, un pēc tam mēs viņam pateiksim: zini, draugs mīļais, nē, tagad tu esi dabūjis diplomu, bet tu vēl tagad maksāsi tam supervizoram, kuru mēs nezinām, kur dabūsim! Pēc pašreizējā likumprojekta tu maksāsi viņam no savas kabatas, lai tu varētu strādāt viņa paspārnē, un tad tu nokārtosi vēl vienu eksāmenu, un tikai tad tu varēsi praktizēt! Par sertificēšanu es piekrītu, ka psihologs ir jāsertificē, bet te ir priekšlikums - darīt līdzīgi. Es nesaku, ka tieši tāpat, bet līdzīgi kā ārstiem, kā mediķiem. (No zāles dep. I.Viņķele: "Ārsti paši maksā!") Viņi sertifikātu... Ārsti tad, kad iet rezidentūrā, viņi par pirmo sertifikātu nemaksā. Par pirmo sertifikātu ārsts nemaksā, ja viņš ir studējis valsts budžeta programmā... par to, ko viņam izdod kopā ar diplomu. Un pie diploma izsniegšanas kopā sēž akadēmiskais personāls un šie nozaru profesionāļi. Pēc tam, kad resertificējas, jā, viņi maksā šeit, un tas arī būtu loģiski. Bet pirmais sertifikāts viņiem būtu jāsaņem kopā ar augstskolas diplomu, tas būtu loģiski. Nu, iedomājieties! Tagad mēs iedodam diplomu, teiksim, automehāniķim profesionālās izglītības līmenī vai konditoram, vai grāmatvedim, vai juristam, vai skolotājam un pasakām: tagad tu iesi, gadu pastrādāsi kāda cita paspārnē, kuram tu maksāsi par to, ka viņš tevi pie sevis tur, pēc tam lai viņš tev uzraksta atzinumu, cik tu esi labs vai slikts speciālists, un tad komisija vēl noteiks... vēl tevi vērtēs, un tad tu vēl pie viņiem kārtosi eksāmenu, un tikai tad tu sapratīsi, vai tu vari strādāt pats vai nevari. Turpretī šeit, es uzskatu, ir problēma augstākās izglītības studiju programmu kvalitātē un galapārbaudījumos. Atjaunosim tad tur galaeksāmenu, iekļausim tur eksāmenu kā galapārbaudījumu! Daudzi no tā ir atteikušies. Jā, es saprotu arī studentus! Viņiem tas nepatīk. Bet tad, lūdzu, būs vēl viens siets! Ja būs valsts eksāmens, kā, piemēram, juristiem, nu tad arī atsijāsies tie, kuri... Tad varēsim redzēt, kā viņi ir apguvuši mācību vielu savu studiju ietvaros. Tad es arī gribu teikt, ka viss vēl nav līdz galam tomēr pārdomāts. Pašlaik, bakalaura programmu beidzot, psihologa asistents var iegūt šo kvalifikāciju un strādāt psihologa uzraudzībā, savukārt psihologs var strādāt šī supervizora uzraudzībā. Tad nav šīs sasaistes starp šo trepīti. Tad kur... Tagad mēs pasakām... sanāk tā, ka tas psihologs vai psihologa asistents... ka, nu trīs līmeņi mums psihologiem būs. Bet nav arī skaidrs, kā viņi savā starpā varēs strādāt. Un kolēģi jau arī norādīja, ka likumprojekts neatrunā, kā mēs tad tiksim līdz tam augstākajam līmenim - līdz šiem supervizoriem. Kā un kura tad institūcija tagad noteiks, kurš būs tas galvenākais psihologs no visiem psihologiem, kas tagad varēs koordinēt un kontrolēt psihologu un psihologu asistentu darbu. Un šeit, arī runājot un paskatoties... jā, arī es iepriekš, kad skatījos tās psihologu darbības jomas... nu šeit tās ir atrunātas likumprojektā. Šeit ir sešas atrunātas. Bet ko tad mēs darīsim, kad parādīsies kognitīvā psiholoģija, sociālā psiholoģija, attīstības psiholoģija, reliģijas psiholoģija? Tādas ir! Bet šeit tās nav atrunātas. Nu tad mēs atkal, kad kāds nāks un klauvēs pie durvīm, grozīsim šo likumu, Psihologu likumu, un papildināsim to ar šīm darbības jomām. Tādēļ es uzskatu, ka arī šis nav līdz galam pārdomāts. Un arī tad, kad tika iepriekš izskatīts likumprojekts par šo psihologu darbības reglamentēšanu, arī toreiz bija runa par to, kura nu... to mētāja kā karstu kartupeli, kura ministrija tad būs atbildīgā. Un arī komisijā tika runāts, ka Labklājības ministrijai ir jābūt atbildīgajai par šo reģistru, nevis Izglītības un zinātnes ministrijai, kura atbild par reglamentētajām profesijām. Jo toreiz tika ļoti smalki analizēts, kur tad strādās šie psihologi, kādi būs šie pakalpojumi, kur viņu pakalpojumi ir visnepieciešamākie, un toreiz tātad tika nolemts, ka tā būs Labklājības ministrija, un arī tika nolemts, ka Labklājības ministrija būs atbildīga par šā likumprojekta izstrādi. Bet nu pēkšņi mums parādās Izglītības un zinātnes ministrija! Tātad arī te... Protams, ja likumprojekts ies savu gaitu tālāk, visticamāk, uz priekšu, tad priekšlikumu te, es domāju, būs ļoti daudz, un es domāju, ka šis likumprojekts varētu atkal kārtējo reizi iestrēgt atvilktnē, ņemot vērā virkni šo nepilnību, kas šeit ir konstatētas arī pēc divu gadu cītīga darba. Un es vēl gribēju arī teikt: jā, šī sertifikācija izskatās nu... kā jau es teicu, tāda kā maza shēma, kā mēs iekasēsim naudu: iekasēsim naudu no tiem, kas jau būs ieguvuši izglītību par valsts budžeta līdzekļiem, lai viņi vispār varētu uzsākt savas darba gaitas pēc attiecīgā izglītības dokumenta iegūšanas. Jāteic, ka es arī neatbalstīšu šo likumprojektu, bet, ja Saeimas vairākums nolems, ka tas ir jāizskata un jāpilnveido, tad, protams, priekšlikumu būs ļoti daudz. Un žēl, ka tiešām netika izveidota šī, ja tā var teikt, jumta organizācija valstiskā līmenī, jo tas daudz ko atrisinātu, un es domāju, ka bez šāda likumprojekta mēs tad varētu iztikt. Ja psihologi būtu izveidojuši šo nacionāla līmeņa nevalstisko organizāciju, tad droši vien mēs šodien nerunātu par šādu likumprojektu. Un tiešām žēl, ka ar likumprojektu mēs risinām tās problēmas, kas jau ir izglītības procesa ietvaros. Paldies par uzmanību! Un aicinu šo likumprojektu neatbalstīt.".
• 2014_09_11-seq56 language "lv".
• 2014_09_11-seq56 speaker Inga_Vanaga-1980.
• 2014_09_11-seq56 mentions Q822919.
• 2014_09_11-seq56 mentions Q796010.
• 2014_09_11-seq56 mentions Q6031730.
• 2014_09_11-seq56 mentions Q2607120.
• 2014_09_11-seq56 mentions Q957126.