Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_09_11-seq54> ?p ?o. }

• 2014_09_11-seq54 type Speech.
• 2014_09_11-seq54 number "54".
• 2014_09_11-seq54 date "2014-09-11".
• 2014_09_11-seq54 isPartOf 2014_09_11.
• 2014_09_11-seq54 spokenAs 84.
• 2014_09_11-seq54 spokenText "Godātie kolēģi! Kā pamatoti un pareizi norādīja Ašeradena kungs, šis likumprojekts šajā Saeimā jau ir skatīts. 2012.gada maijā Saeima nolēma, ka likumprojekts nav pietiekami kvalitatīvi un pietiekami labi izstrādāts, lai to varētu pieņemt un virzīt tālākai izskatīšanai. Likumprojekts tika nodots pārstrādāšanai. Taču tas, kas ir mainījies šobrīd, galvenokārt ir tikai tā nosaukums. Saturs un tās problēmas, kas iepriekš bija par pamatu likumprojekta noraidīšanai, nav mainījušās un pēc būtības ir palikušas tās pašas. Ja mēs iedziļināmies likumprojekta būtībā... Protams, svarīgi, lai jebkuras profesijas pārstāvji strādātu kvalitatīvi; svarīgi, lai šo kvalitāti kāds uzraudzītu. Taču - kādas ir likumprojektā paredzētās sertifikācijas prasības? Sertifikācijas prasības ir tādas, ka psihologam, kurš ir ieguvis maģistra grādu, ir jāstrādā vēl vismaz gads supervizora uzraudzībā. Pats par sevi tas, protams, nebūtu nekas slikts, taču supervizori... Tas, kā mēs kādu cilvēku nominēsim par šo supervizoru, kā būs iespējams kļūt par šo supervizoru, likumprojektā nav atrunāts. Ja cilvēks ir mācījies sešus gadus un vēlas šobrīd, pamatojoties uz likumu, atrast sev supervizoru, viņam tas nav iespējams. Un likumā nav arī noteikta kārtība, kādā tiks izraudzīti pirmie supervizori. Jo likumprojektā ietvertajā definīcijā attiecībā uz supervizoru ir teikts, ka tas ir sertificēts psihologs. Taču, neeksistējot sertificētiem psihologiem, nevar eksistēt arī supervizors. Tā ir ļoti vienkārša pretruna, kas ir likumprojekta tekstā. Nākamais. Mēs it kā paredzam, ka visi psihologi sertificēsies un visi psihologi ar sertifikātiem kvalitatīvi strādās, taču faktiski mēs radām situāciju, kurā sertificēties tiks spiesti tie psihologi, kuri strādā valsts iestādēs, tie psihologi, kuri sniedz atzinumus tiesām un bāriņtiesām. Savukārt tie, kuri jau šobrīd strādā privāti un kuriem jau šobrīd ir savi privātie klienti, varēs turpināt darbu tāpat kā līdz šim (jā, varbūt nesaucot sevi par psihologu, bet saucot sevi par smilšu terapeitu, spēļu terapeitu, drāmas terapeitu vai kādu citu terapeitu), jo viņiem ir savi klienti, viņiem ir savs apmaksāts darbs, un viņiem faktiski šīs sertifikācijas prasības nebūs saistošas un nebūs arī interesantas. Turklāt valsts tiesa tad, kad tai būs nepieciešams kāds specifisks atzinums no šiem profesionāļiem, nevarēs to saņemt, jo viņiem nebūs sertifikāta. Nākamais. Likumprojekts nosaka psihologu darbības jomas. Šobrīd psihologs, saņemot diplomu par savu izglītību, nesaņem izglītību kādā konkrētā darbības jomā. Vēl vairāk! Pat meklējot dažnedažādos avotos, to skaitā Starptautiskās psihologu asociācijas avotos, tādas jomas, kādas ir paredzētas likumprojektā, nav atrodamas nekur. Katrā jomā ir paredzēta atsevišķa sertifikācija, un tas nozīmē, ka katrā jomā būs nepieciešams nodrošināt pietiekamu skaitu supervizoru. Piemēram, militārā psiholoģija ir viena no jomām; tajā, pēc Starptautiskās psihologu asociācijas ziņām, šobrīd varētu strādāt (protams, šobrīd tādas jomas nav sadalītas, bet varētu strādāt) seši cilvēki. Ja katras jomas sertifikācijai ir nepieciešami vismaz divi supervizori, tad rodas jautājums: vai tiešām sešu cilvēku dēļ ir jāveido šāda atsevišķa joma? Nākamais. Tiek veidotas veselas trīs dažādas institūcijas - Psihologu sertifikācijas komisija, Psihologu ētikas komisija, kuras vērtēs un spriedīs, un Psihologu sertifikācijas padome, kura būs tā, kas pieņems lēmumus. Interesanti, ka Psihologu sertifikācijas padomē ir pieci valsts institūciju pārstāvji (turklāt nav zināms, kādas institūcijas šeit būs pārstāvētas) un četri profesionālo asociāciju pārstāvji. Cik man zināms, valsts institūcijās, kas droši vien šajā situācijā būs ministrijas, nestrādā izglītoti psihologi, sertificēti psihologi. Iespējams, kādam ir psihologa izglītība, to es nenoliedzu un neesmu pētījusi, taču šeit nav prasības, ka Psihologu sertifikācijas padomē būtu jāietilpst psihologam. Tas būs valsts institūcijas pārstāvis - ļoti iespējams, no Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas vai varbūt Veselības ministrijas -, taču nav skaidrs, ko viņš varēs vērtēt šī psihologa darba kvalitātē. Lai psihologs varētu uzturēt savu kvalifikāciju, viņam būs jākārto eksāmens ik pēc septiņiem gadiem. Resertifikācija ir ļoti labs, normāls un diezgan tradicionāls process šāda veida profesijās. Taču konkrētais likumprojekts vienkārši paredz atkārtotu tā paša eksāmena kārtošanu ik pēc septiņiem gadiem. Protams, mēs varam pārbaudīt, vai psihologs nav aizmirsis to, ko viņš zināja pirms septiņiem gadiem, taču tradicionāli tomēr tiek ņemti vērā cilvēka darba rezultāti un tiek ņemts vērā tas, vai un kā viņš ir cēlis savu kvalifikāciju šajā laikā. Konkrētais likumprojekts šo lietu ņemšanu vērā neparedz. Ir zināms, ka psihologus šobrīd pārstāv 11 organizācijas. Likumprojekts sertifikāciju uztic tikai atsevišķām no tām, nepastāvot skaidrībai, kā un kāpēc ir izvēlētas tieši konkrētās organizācijas. Šajā gadījumā, kolēģi, es tomēr rosinu ņemt vērā visu jomā strādājošo personu intereses. Līdzīgi kā tas ir juridiskajās profesijās, visi psihologi, sanākot kopā, varētu izvēlēt savu sertifikācijas komisiju un savu sertifikācijas padomi, nevis uzticēt to kādai organizācijai, kas pārstāv tikai daļu no strādājošajiem psihologiem. Likumprojekts regulē psihologu atzinumu. Skaidrs, ka ir svarīgi noteikt psihologu atzinumu kvalitātes prasības. Taču likumprojekts nosaka nevis to, kādam atzinumam ir jābūt pēc satura, bet to, kā šim atzinumam ir jāizskatās pēc formas. Tas nekādā veidā negarantē to, ka atzinums būs kvalitatīvs pēc būtības, un tas nekādā veidā negarantē to, ka psihologs, veicot šo savu izvērtējumu, būs to veicis atbilstoši visām profesijas prasībām un standartiem. Nākamais. Likumprojekts faktiski nenosaka arī kvalitātes prasības psihologa darbam. Un te es gribu teikt, ka tas ir viens ļoti būtisks jautājums, ka psihologam arī pašam ir jārūpējas par savu garīgo veselību, par savu neizdegšanu. Un... (No zāles dep. J.Urbanovičs: "Nu skaidrs! Sapratām!") Nu, jā, tās tiek sauktas par supervīzijām arī tajā periodā, kad sertifikāts jau ir iegūts un kad tiek veikts psihologa darbs. Vēl es gribu teikt, kā es jau pašā sākumā minēju... Šī sertifikācija attieksies galvenokārt uz valsts institūcijās strādājošiem psihologiem. Un te man ir jānorāda, ka skolas psihologa atalgojums, lai gan viņa pārraudzībā ir pat vairāki simti skolēnu, ir minimālā alga no valsts puses. Jā, pašvaldības, kuras to var atļauties, piemaksā šiem psihologiem, bet arī tā nav ļoti liela summa. Taču psihologam no šīs savas minimālās algas būs jāatļaujas apmaksāt supervizoru pakalpojumus, jāatļaujas apmaksāt sertifikācijas procesa pakalpojumus. Un tad ir jautājums: vai viņš to var izdarīt? Faktiski ar šo likumprojektu mēs psihologa darbību iedzenam pagrīdē, jo mēs pasakām: jūs, lūdzu, strādājiet, tikai zem cita nosaukuma! Turklāt, ja mēs runājam par nepieciešamību sertificēties un skatāmies uz citu valstu pieredzi, tad redzam, ka lielākoties sertifikāts tiek iegūts, jau pabeidzot izglītības iestādi. Likumprojekts paredz, ka bakalaura grādu ieguvušais vispār ir bez jebkādām tiesībām. Cilvēks, kurš ir mācījies četrus gadus, atbilstoši šim Psihologu likumam nav ieguvis nekādu izglītību. Par sertificētu psihologu var kļūt tikai psihologs ar maģistra grādu, kurš tātad ir izgājis šo supervīziju un nokārtojis eksāmenu. Godātie kolēģi, ja ir problēmas ar izglītību... ar psihologu izglītošanu, tad šīs problēmas ir jārisina tur! Ja ir nepieciešama supervīzija, lai psihologs varētu strādāt, tā ir jāiekļauj augstskolas izglītības programmā, nevis cilvēkam, kurš ir pabeidzis augstskolu, ieguvis valsts atzītu diplomu, jāuzliek pienākums vēl turpināt... veikt kaut kādas darbības un maksāt par to naudu. No juridiskā viedokļa, likumprojekts vispār nerunā par pārsūdzēšanas procedūru. Saskaņā ar šo likumprojektu neviens atteikums izsniegt sertifikātu, neviens atteikums izsniegt atkārtoti sertifikātu nav nekur un nekādā veidā pārsūdzams. Taču, kā jau es norādīju, par komisijas un padomes objektivitāti un spēju izvērtēt varētu pastāvēt zināmas šaubas, turklāt pārsūdzības procedūras esamība ir tomēr viens no tiesiskas valsts elementiem un viena no tiesiskas valsts prasībām. Godātie kolēģi! Es piekrītu, ka ir svarīgi reglamentēt dažādas jomas, tātad reglamentēt arī psihologu darbību. Taču šis konkrētais likumprojekts, manā ieskatā, ir tik būtiski jāpārstrādā un turklāt ir tik maz mainījies, salīdzinot ar to likumprojektu, ko mēs noraidījām pirms diviem gadiem, ka es tomēr aicinu to šajā brīdī neatbalstīt. Vēl mani darīja ļoti uzmanīgu tas, ka šī likumprojekta virzītājs Ministru kabinetā ir bijis Pārresoru koordinācijas centrs, ļoti labi apzinoties, ka tā nav Pārresoru koordinācijas centra funkcija un uzdevums - virzīt šāda veida likumprojektus. Protams, Pārresoru koordinācijas centram ir pienākums pildīt tos uzdevumus, ko uzdod Ministru prezidents, taču šeit diemžēl izskatās, ka, nedabūjot cauri likumprojektu vienā veidā, tiek vienkārši mēģināts to dabūt cauri citā veidā. Paldies.".
• 2014_09_11-seq54 language "lv".
• 2014_09_11-seq54 speaker Inga_Bite-1981.
• 2014_09_11-seq54 mentions Q822919.
• 2014_09_11-seq54 mentions Q957126.
• 2014_09_11-seq54 mentions Q164247.
• 2014_09_11-seq54 mentions Q957137.
• 2014_09_11-seq54 mentions Q2167704.