Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_09_11-seq76> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2014_09_11-seq76 type Speech.
- 2014_09_11-seq76 number "76".
- 2014_09_11-seq76 date "2014-09-11".
- 2014_09_11-seq76 isPartOf 2014_09_11.
- 2014_09_11-seq76 spokenAs 101.
- 2014_09_11-seq76 spokenText "Godātie kolēģi! Kā jau Bērziņa kungs pilnīgi pamatoti norādīja, šie pirmie trīs grozījumi, salīdzinot ar nākošajiem, tiešā veidā nav saistīti ar jauno Šķīrējtiesu likumu, kuru mēs tikko pieņēmām. Tie ir saistīti ar Civilprocesa likumā noteiktā prasības nodrošinājuma piemērošanu, un komisijas sēdē patiešām lielākā daļa pieaicināto ekspertu un tiesu varas pārstāvju, tostarp arī Tieslietu ministrijas eksperti, izteica šaubas par grozījumu nepieciešamību. Viņi uzskatīja, ka lielākā problēma ir tomēr normu piemērošanā. Taču Juridiskā komisija vienbalsīgi izšķīrās nodot tos jūsu vērtējumam. Kāpēc? Papildinot Bērziņa kunga teikto, es gribētu teikt, ka noteikti arī jūs zināt, ka labu laiku ne tikai Juridiskā komisija, bet arī valsts augstākās amatpersonas ir saņēmušas uzņēmēju, viņus pārstāvošo organizāciju sūdzības, kurās tiek izteiktas aizdomas, ka šis Civilprocesa likumā paredzētais instruments tiek piemērots pretēji tā patiesajam saturam un mērķim. Šajās sūdzībās fiziskās personas, komersanti, viņu intereses pārstāvošie advokāti, Latvijas Darba devēju konfederācija, Ārvalstu investoru padome, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Komercbanku asociācija un citi - es visus nevaru nosaukt - apgalvo, ka atsevišķas tiesas, piemērojot šīs un citas Civilprocesa likuma normas, pat pārkāpjot Satversmē noteiktās pamattiesības, proti, tiesības uz vārda brīvību un tiesības uz īpašuma neaizskaramību. Tātad par 1.priekšlikumu. 1.priekšlikums paredz, ka gadījumos, kad prasītājam ir tiesības vērsties tiesā ar prasību strīdos, kuros ir paredzēts piedzīt naudas summas kā atlīdzību, kas nosakāma pēc tiesas ieskata (atkārtoju - pēc tiesas ieskata!), nav pieļaujams izmantot atbildētāja bankas kontos esošo naudas līdzekļu apķīlāšanu. Prasības, kurās atlīdzību nosaka pēc tiesas ieskata, pārsvarā izriet no Civillikuma Saistību tiesību daļā paredzētiem prasījumiem par morālā kaitējuma piedziņu, kurās prasības summu nosaka pats prasītājs, subjektīvi vadoties tikai no sava personiskā ieskata, cik lielā apmērā viņš vēlas saņemt kaitējuma atlīdzības summu. Kā piemērus varu minēt Civillikuma 1635.pantā norādītos gadījumus, kad persona var prasīt morālā kaitējuma atlīdzību par neatļautu darbību, kuras rezultātā nodarīts šis kaitējums. Te varētu minēt darbības, kuras vērstas pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu un cieņu vai pret ģimeni vai nepilngadīgo. Un tiesu prakse liecina, ka atsevišķos gadījumos prasītājs, vēršot šādu atlīdzības prasību pret atbildētāju, it īpaši, ja tas ir komersants, izmanto prasības nodrošināšanas līdzekli - atbildētāja kontu apķīlāšanu, lai sodītu iespējamo aizskārēju, radot viņam nelabvēlīgas sekas un, kā jau teica Bērziņa kungs, piemēram, pat komercdarbības pārtraukšanu. Un īpaši satraucoši ir tad, kad šis līdzeklis tiek piemērots gadījumos, kad plašsaziņas līdzekļi īsteno savas Satversmes 100.pantā noteiktās funkcijas un raksta vai runā par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo likumprojektu... piedodiet, šo priekšlikumu.".
- 2014_09_11-seq76 language "lv".
- 2014_09_11-seq76 speaker Ilma_Cepane-1947.
- 2014_09_11-seq76 mentions Q211.
- 2014_09_11-seq76 mentions Q1771611.
- 2014_09_11-seq76 mentions Q8436.