Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_09_11-seq22> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2014_09_11-seq22 type Speech.
- 2014_09_11-seq22 number "22".
- 2014_09_11-seq22 date "2014-09-11".
- 2014_09_11-seq22 isPartOf 2014_09_11.
- 2014_09_11-seq22 spokenAs 17.
- 2014_09_11-seq22 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Šķīrējtiesu likums". Juridiskās komisijas vārdā vēlos informēt par likumprojekta būtību. Sākotnēji ir jānorāda, ka sadarbībā ar nozares ekspertiem, tiesu varas pārstāvjiem un augstskolu akadēmiskajiem mācībspēkiem likumprojekta redakcija diezgan būtiski tika pilnveidota no lasījuma uz lasījumu, par ko, protams, visiem paldies. Jāatzīst, ka sākotnējais regulējums izpelnījās arī plašu kritiku gan no deputātu puses, gan no nozares profesionāļu puses. Norādāms, ka likumprojektā sākotnēji paredzētie kvantitatīvie kritēriji pamatā kalpoja kā juridiska barjera, kas jāpārvar pirms šķīrējtiesas dibināšanas, un tie pamatā bija vērsti uz pastāvīgo šķīrējtiesu skaita samazināšanu. Tajā pašā laikā tie neliedza veidot ad hoc šķīrējtiesas, uz kurām likumā noteiktie dibināšanas kritēriji netika attiecināti. Tāpat būtu uzsverams, ka kvantitatīvo kritēriju noteikšanai nav tiešas cēloņsakarības ar šķīrējtiesas procesu kvalitātes celšanu. Ne no šķīrējtiesas dibinātājbiedrības biedru skaita, ne no tās kopējā apgrozījuma naudas izteiksmē nav atkarīga attiecīgās šķīrējtiesas procesu un spriedumu kvalitāte. Par to, manuprāt, šaubu nav. Dibinātāju pamatuzdevums ir nodrošināt šķīrējtiesas darbībai piemērotus apstākļus un sagatavot šķīrējtiesu reģistrēšanai, tajā skaitā arī iesniegt šķīrējtiesu sarakstu... šķīrējtiesnešu sarakstu. Un to var izdarīt arī biedrība ar mazāku biedru skaitu un mazāku apgrozījumu. Procesu kvalitāte ir atkarīga pirmām kārtām no šķīrējtiesnešu kvalifikācijas un procesa tiesiskā regulējuma, turklāt nevar noliegt, ka šādu kvantitatīvo kritēriju izvērtēšana diskusiju gaitā radīja arī aizdomas par noteiktu šķīrējtiesu lobēšanu. Izvērtējot minēto, gan eksperti, gan deputāti atzina, ka primāri ir veikt pasākumus, lai celtu un nodrošinātu šķīrējtiesas procesu kvalitāti un atjaunotu sabiedrības uzticēšanos šķīrējtiesas institūtam. Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, tagad par būtiskākajām lietām, kuras ir iekļautas šībrīža likumprojektā, ko mēs skatām trešajā lasījumā. Tātad tiek noteiktas stingrākas prasības pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājiem, paredzot, ka pastāvīgo šķīrējtiesu var dibināt biedrība, kuras statūtos ir minēts mērķis - šķīrējtiesas darbība, tādējādi izvairoties no situācijām, ka šķīrējtiesa tiek dibināta peļņas gūšanas nolūkos. Pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam jānodrošina likumprojektā noteiktie minimālie apstākļi šķīrējtiesas darbībai - telpas, personāls, mājaslapa -, un tas faktiski izslēgs iespēju dibināt tā sauktās vienas lietas šķīrējtiesas. Lai celtu šķīrējtiesas procesa un šķīrējtiesas nolēmumu kvalitāti, ir izvirzītas stingrākas prasības personām, kuras vēlas kļūt par šķīrējtiesnešiem, to skaitā arī prasība, ka jābūt jurista kvalifikācijai. Šeit jānorāda arī tas, ka Saeima jau pieņemtajos Civilprocesa likuma grozījumos paredzēja noteikt šos kvalifikācijas kritērijus, kā arī noteikt pārreģistrāciju Uzņēmumu reģistrā. Šis pārreģistrācijas process virzās uz noslēgumu, un šobrīd izskatās, ka no vairāk nekā 200 šķīrējtiesu saraksta varētu tikt izslēgtas, iespējams, apmēram 80 šķīrējtiesas. Lai nodrošinātu šķīrējtiesas darba atklātumu, tiek paredzēts pienākums mājaslapā internetā ievietot pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstu ar ne mazāk kā 10 šķīrējtiesnešiem tajā. Un šeit jānorāda, ka viena persona var tikt iekļauta ne vairāk kā trijos pastāvīgo šķīrējtiesu tiesnešu sarakstos. Tāpat, lai novērstu interešu konflikta rašanos, nodrošinātu lietas neatkarīgu un objektīvu izskatīšanu tiesā (ņemot vērā apstākli, ka par šķīrējtiesnešiem bieži vien darbojas zvērināti advokāti vai citi juristi, pastāv liela iespējamība, ka minētās personas varētu pārstāvēt lietas dalībnieku attiecīgajā šķīrējtiesā), tiek noteikts ierobežojums, ka par pilnvaroto pārstāvi šķīrējtiesas procesā nevar būt persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi attiecīgās pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā. Tāpat ir paredzēts šķīrējtiesas dibinātāja pienākums regulāri - reizi gadā - sniegt apliecinājumus par šķīrējtiesas darbības atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Un arī Uzņēmumu reģistram ir pienākums nodrošināt pastāvīgo šķīrējtiesu reglamenta pieejamību mājaslapā internetā. Šie ir būtiskākie jauninājumi, kas ir ietverti likumprojektā. Par likumprojektu ir iesniegti 14.priekšlikumi. 1. ir Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Gaida Bērziņa priekšlikums, kas paredz pastāvīgās šķīrējtiesas mājaslapā ievietojamās informācijas papildināšanu. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_09_11-seq22 language "lv".
- 2014_09_11-seq22 speaker Gaidis_Berzins-1970.
- 2014_09_11-seq22 mentions Q822919.
- 2014_09_11-seq22 mentions Q1491211.
- 2014_09_11-seq22 mentions Q1771611.