Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2014_12_18_279-seq109 spokenText "Paldies. Debatēs vārds deputātam Ringoldam Balodim.".
• 2014_12_18_279-seq108 spokenText "Es tomēr gribu precizēt. Visu cieņu Čigānes kundzei, bet, runājot par kapitālsabiedrībām, starp citu, es nebiju domājis, ka tās ir sliktās... Un, ja mēs šeit katrā vietā meklēsim politiku, tad kaut kādā ziņā mēs arī Saeimā nekur tālu netiksim ar šo likumu. Tas bija vērsts tieši pret ministrijām. Es tūliņ nosaukšu argumentus, ko mēs dzirdēsim jau drīzumā, sākot strādāt pie šī likumprojekta: ja mēs jau tā šobrīd nodrošinām pārklājumu visā Latvijā un ja mūsu pakalpojumi jau tāpat ir pieejami, tad kāpēc mums ir nepieciešamas vēl kaut kādas institūcijas... Es domāju par ministrijām, par to, ka katrs resors sev šķiet pašpietiekams un ka katrs resors, patiesībā pat pats nenodrošinot starp savām aģentūrām nekādu saistību, noteikti pretosies vēl kaut kādām... Bet tā vēl būtu pusbēda. Otra ir arī... Tur ir atkal taisnība Dolgopolova kungam - par kvalitāti un to, ko liek rakstīt. Faktiski jau likums virzās uz to - un arī pats koncepts -, ka mēs veidosim jaunu institūciju, kura tā kā koriģēs esošās institūcijas, ka mums ir liels risks, šādi to virzot uz priekšu esošajos likumdošanas ietvaros, uztaisīt vēl visās pašvaldībās pa kaut kādai jaunai iestādei, nesamazinot un neko neizdarot ar esošo dokumentu plūsmu. Tāpēc vēlreiz es vienkārši aicinu stādīties priekšā, kas par grandiozu darbu stāv priekšā! Un tomēr uzskatu, ka Saeimai un valdībai vai vienalga kam... ka mums visiem tas ir jādara... jādara, nenorobežojoties: “Lai dara viņi, mēs paliksim ārā!” Tas ir mūsu kopējais uzdevums, un kopēji mums tas arī jāpaveic. Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq107 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Mārim Kučinskim, otro reizi.".
• 2014_12_18_279-seq106 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu precizēt, Kučinska kungs! To, ko jūs minējāt no tribīnes, es jau pateicu skaidri un gaiši - gan par balsojuma rezultātiem, gan arī par tiem nodomiem, kas bija komisijā izteikti un akceptēti. Arguments par to, ka VARAM ir par maz spējusi atrisināt šo lietu, jo tā ir tikai viena no ministrijām, - tā nav atruna, jo, godīgi sakot, mēs jau speciāli vienojāmies par to, ka VARAM gatavos materiālu, ka to ierosinās nevis Ministru kabinets, ne arī citas ministrijas, bet gan komisija. Punkts viens. Punkts divi. Ja mēs runājam par e-pārvaldi, tad jāteic, ka tas nav šā likuma priekšmets. Tā ir atsevišķa likumdošana, ko vajadzētu, un vajadzētu to izstrādāt atsevišķi. Treškārt. Ja mēs runājam par šo konkrēto likumu, tad redzam, ko no 28 pantiem neviens nemazina administratīvo slogu ne iedzīvotājiem, ne biznesam, lai gan tas bija galvenais mērķis. Un visbeidzot. Šis ir viens no tiem likumprojektiem... no Reformu partijas tā sauktās Sprūdža paketes. Daudzi no šīs likumprojektu paketes... daudzi no tiem piedzīvoja diezgan bēdīgu likteni. Tie, kas bija pieņemti, tika uzlaboti no A līdz Z un no nulles līdz maksimumam. Šoreiz faktiski - es vēlreiz pasvītroju! - ir atbildības pārlikšana no Ministru kabineta, no ministrijas pleciem uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, uz Saeimu kā tādu. Ja jūs gribat pateikt, ka Saeimas kapacitāte ir lielāka nekā Ministru kabineta kapacitāte, tad es tam diemžēl nevarēšu piekrist. Ja jūs teiksiet, ka mums vajag jebkurā gadījumā uzlabot to brāķi, ko gatavo ministrijas un Ministru kabinets, es arī tam negribētu piekrist. Mēs dzīvojam parlamentārā republikā, un nevar kontrolēt to, ko tu pats dari. Es aicinu neatbalstīt šā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu. Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq105 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.".
• 2014_12_18_279-seq104 spokenText "Cienījamie kolēģi! Patiešām prieks par Kučinska kunga uzstāšanos, un liels paldies par izpratni, ka šis likumprojekts ir nepieciešams, un paldies par solījumu balsot “par”. Dolgopolova kungs jau iezīmēja, ka pagājušajā Saeimā... Arī es strādāju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija garas diskusijas par šo likumprojektu. Komisija bija ar balsu vairākumu nolēmusi likumprojektu neatbalstīt, tomēr Saeimas sēdē likumprojekts tika atbalstīts - tieši to iemeslu dēļ, kurus minēja Kučinska kungs! -, jo likumprojekts par vienoto sabiedrisko pakalpojumu vienkārši iedzīvotājiem ir vajadzīgs. Mums ir šobrīd tāda situācija, ka dažādi valsts un pašvaldību sabiedriskie pakalpojumi ir ļoti sadrumstaloti teritoriālā ziņā, iedzīvotājiem grūti pieejami, un attālākos novados vienas dienas laikā iedzīvotājs aizbraukt, lai saņemtu šo pakalpojumu, principā nav spējīgs. Mums ir bijuši divi sekmīgi pilotprojekti Rojā un Aucē, un ar to pieredzi es esmu iepazinusies pati. Šo novadu vadītāji ir viennozīmīgi teikuši, ka iespēja iedzīvotājiem piedāvāt gan valsts, gan pašvaldības pakalpojumus vienā vietā un veltīt pietiekami daudz laika, lai palīdzētu, iespējams, aizpildīt kādas veidlapas vai izskaidrotu, kas tieši šim cilvēkam pienākas... ka tas ir ļoti vajadzīgs tieši mazo novadu cilvēkiem. Piemēram, Rojas iedzīvotājiem daži pakalpojumi ir pieejami Talsos, bet daži - Ventspilī. Nu, padomājiet par Latvijas ģeogrāfiju! Kā šie cilvēki var izbraukāt, lai saņemtu šos pakalpojumus, uz šīm dažādajām Latvijas pilsētām?! Tas, ka Rīgā pieredze ir bijusi slikta un kapitālsabiedrības nav gribējušas sadarboties, ir tipiska Rīgas problēma, jo Rīgā, piemēram, kapitālsabiedrības uzskata, ka tās ir tik suverēnas, ka tām informācija, ieskaitot arī informāciju par saviem finanšu datiem, nav jādod pat Rīgas domes deputātiem. Tā ka nav brīnums, ka tur ir problēmas. Tomēr es gribu aicināt nevis atteikties no problēmu risināšanas, sakot, ka šeit ir kaut kādas juridiskas nepilnības, bet tomēr būt gataviem tās risināt. Cienījamie kolēģi, viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm ir digitāla Eiropa. Nākošā gada pirmajā pusgadā Latvija būs visas Eiropas Savienības digitālās prioritātes un digitālo risinājumu galvenā virzītāja. Un tas ir ļoti interesanti, ka sarunās ar mūsu Eiropas Savienības kolēģiem mēs bieži vien secinām, ka domas par mūsu spējām rast digitālus risinājumus Eiropā ir daudz labākas, nekā mēs paši nereti par tām domājam, jo mēs esam diezgan tālu tikuši digitālo risinājumu ziņā. Bet, ziniet, tas ir, nevis pateicoties valsts politikai dažās situācijās, bet gan par spīti valsts politikai, ka mēs vienkārši nevaram savlaicīgi pieņemt vajadzīgos risinājumus un vienoties par nepieciešamiem risinājumiem, neraugoties uz grūtībām. Mēs ļoti labi zinām, ka, piemēram, situācija, ka mums personām nav iespējas elektroniski autentificēties, tika atrisināta ar to, ka mums komercbankas piedāvāja šādu pakalpojumu. Un ļoti ilgi mēs sniedzām valsts pakalpojumus caur portālu www.latvija.lv, autentifikācijai izmantojot tieši šo privāto subjektu piedāvāto pakalpojumu. Šeit ir ļoti laba iespēja virzīties uz vienas pieturas aģentūrām, izmantojot informācijas tehnoloģiju pakalpojumus. Mums ir milzīgi ieguldījumi bijuši jau esošajās informācijas tehnoloģijās un to risinājumos. Cienījamie kolēģi, vienkārši veicināsim šo virzību, atbalstot šo likumprojektu! Bet tās nepilnības būs iespējams šeit, Saeimā, pielabot. Mums vienkārši ir jāgrib to darīt! Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq102 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Daudz kur Dolgopolova kungam ir taisnība, jo Juridiskā biroja atzinums patiešām bija diezgan drakonisks, un faktiski tas nozīmē... de facto tas nozīmē, ka kādam ir jāņem un šis likums bezmaz vai jāsāk pārskatīt no nulles un jāpārveido. Nav taisnība vienā ziņā... vienīgi tajā ziņā, ka visi balsoja un visi vienbalsīgi noraidīja to un nolēma to atdot valdībai atpakaļ. To mēs darījām tikai tāpēc, ka bija atrasts tāds kā kompromiss, ka šī darba grupa, kas pārstrādās, veidosies tā kā ārpus Ministru kabineta, uz VARAM bāzes, - mēs palīdzēsim un tad paņemsim to atpakaļ. Kāpēc deputāti atbalsta? Tāpēc atbalsta, ka neviens neapšauba šāda likumprojekta nepieciešamību. Neviens neapšauba, ka tas ir nepieciešams, bet vienlaikus visi apzinās, cik grūti tas ir ieviešams. Mēs bijām izbraukuma sēdē uz Rīgas domi un izskatījām to arī vienas pieturas aģentūrā, un rezultāts ir tāds diezgan bēdīgs secinājums (tas, tā teikt, ceļamaizei attiecībā uz turpmāko darbību): redzot visas tās grūtības, kādas, piemēram, arī Rīgai bija, cenšoties, nu, teiksim tā, piespiest savas kapitālsabiedrības atzīt to, ka ir nepieciešams veidot vietas, kur šie pakalpojumi ar IT palīdzību ir vienotā sistēmā, ir ļoti grūti stādīties priekšā, kā izdosies piespiest mūsu ministrijas, tās, kuras nav saistītas ar reģioniem, nodrošināt šos pakalpojumus visās vietās. Otrs jautājums, kas ir jārisina, - vai to varēs izdarīt VARAM? Šāds jautājums rodas nevis tāpēc, ka tai pietrūktu potenciāla, kas varētu teorētiski to izveidot, bet tikai tāpēc, ka tā ir viena no ministrijām, nevis “pārministrija”, kurai citas klausītu. Rodas jautājums: kā izdosies piespiest...? Taču mēs šodien arī tomēr... esam izlēmuši atgriezties pie tā, ka tomēr balsosim. Zaļie un Zemnieki balsos “par” nodošanu komisijai. Šis likumprojekts tomēr kaut kādā ziņā ir jāpārstrādā. Nu, tā kā Saeimā šāda pieredze ir bijusi, tad vienkārši labu ceļavēju... Bet - tikai tā vārdā, ka šis pakalpojums ir ļoti nepieciešams! Tikai tā vārdā, ka no mums to gaida iedzīvotāji visos reģionos! Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq101 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Mārim Kučinskim.".
• 2014_12_18_279-seq100 spokenText "Godājamie deputāti! Īstenībā jau tā situācija iepriekšējā Saeimā bija līdzīga, kad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tā kā neatbalstīja (No zāles dep. S.Dolgopolovs: “Komisija neatbalstīja, Saeima atbalstīja!”) šī likumprojekta tālāko virzību, bet Saeimas kopējais balsojums bija citāds. Laika posmā kopš pirmā lasījuma īstenībā tika ieguldīts diezgan liels darba apjoms un arī sagatavoti šie priekšlikumi. Droši vien šobrīd varam... tos var arī uzlabot, un tāpēc man liekas, ka pareizi būtu šo likumprojektu šobrīd atbalstīt un turpināt tā izskatīšanu, nosakot pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu un attiecīgi sagatavojot šos priekšlikumus uz otro lasījumu. Tātad šeit ir, protams, daži juridiska rakstura strīdi: vai šie principi ir liekami šajā likumā vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Nu, teiksim, te ir diskusija... proti, likumprojekta izstrādātāji uzskatīja, ka šis likums ir plašāks un skar ne tikai Valsts pārvaldes iekārtas likumā apskatāmo jomu, bet darbojas vēl plašākā veidā, kas tā kā... Par to var diskutēt, bet, lai tomēr šīs e-pārvaldes un vienas pieturas aģentūras veidošana virzītos uz priekšu, es domāju, pareizi būtu vēlreiz nodot arī šo... atbalstīt šodien šī likumprojekta izskatīšanas turpināšanu un tad risināt tālākos jautājumus jau otrajā lasījumā. Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq99 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Eināram Cilinskim.".
• 2014_12_18_279-seq98 spokenText "Augstā Saeima! Izveidojas ļoti interesanta situācija, kas rada arī zināmu precedentu. 12.Saeimā ievēlētā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija jau izskatīja šo likumprojektu, veltot tam divas sēdes, pieaicinot ekspertus un diezgan detalizēti uzklausot visus viedokļus par to. Rodas daži jautājumi. Pirmais jautājums: vai obligāti nepieciešams likums, lai veidotu, teiksim, vienas pieturas aģentūras, par kurām pilotprojekti jau tika realizēti? Vairākās pašvaldībās tādas aģentūras strādā jau pietiekami sen. Vai ir nepieciešams atsevišķs likums, lai pilnveidotu e-pārvaldi? Vai ir nepieciešams formulēt labas pārvaldības principus, jo Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pants jau nosaka šos principus un varētu būt papildināms ar to...? Tie visi ir jautājumi, kurus vajadzētu uzdot - un tie tika arī uzdoti! - ministrijai, kas prezentēja šo likumprojektu, diezgan garās debatēs, kuru rezultāts bija tas, ka komisija neatbalstīja šā likumprojekta virzību tālākai izskatīšanai. Pret to, lai turpinātu izskatīšanu, no komisijas 12 deputātiem nobalsoja 9 deputāti, kas pārstāv visas frakcijas... ne visas, tomēr vairākumu, 2 atturējās, un neviens nebija par to, lai turpinātu izskatīšanu. Tagad par lietas būtību. No 28 likumprojekta pantiem lielākā daļa ir absolūti deklaratīvi. Neviens no ekspertiem, kuri piedalījās diskusijās, - neviens, es to pasvītroju! - nebija izteicis domu, ka šis likumprojekts skatāms bez grozījumiem... turklāt vairāki eksperti, to skaitā ļoti cienījami eksperti, tādi, kurus es uzskatu par cienījamiem ekspertiem, proti, Tieslietu ministrija, kas bija kategoriski iebildusi pret tā skatīšanu, un mūsu Saeimas Juridiskais birojs, kas ļoti retu reizi iesniedz rakstisku atzinumu par likumprojektu vēl pirms nulles lasījuma ar kategorisku tā noraidījumu. Līdz ar to lēmums komisijā bija tāds, kāds tas ir. Ja Saeima šodien atbalstīs tālāko izskatīšanu, šā likumprojekta tālāko virzīšanu, tad iznāks diezgan interesants kāzuss: vienu reizi tas jau bija izskatīts, vienu reizi viedoklis bija formulēts, bet tagad ministrijas spiediena dēļ mēs mēģinām mainīt to, kas ir atbalstīts. Tas ir punkts viens. Punkts divi. Apspriežot šo lietu komisijā, mēs esam vienojušies arī par to, ka ministrija uzlabos piedāvāto likumprojektu, ņemot vērā visu to kritiku, kas bija izteikta, un iesniegs to komisijai. Savukārt komisija savā vārdā, apejot garas birokrātiskas procedūras, kas ir paredzētas Ministru kabineta iekārtas likumā, iesniegs uzlaboto normatīvo aktu, gadījumā, ja tas būs uzlabots, Saeimā turpmākai izskatīšanai. Trešais, ko es gribētu teikt. Mēģinājums šodien ar jebkuru spēku virzīt šo likumprojektu nozīmē ļoti elementāru lietu - noņemt no saviem pleciem atbildību par to brāķi, kas ir saražots, jo šodien tas, ko minēja parlamentārais sekretārs... visu cieņu!... bet tie piemēri, ko viņš minēja, runā nevis par šā likuma būtību un piemērošanu, bet runā par pavisam citām lietām, kas skar mūsu valsts pārvaldes struktūru darbības efektivitāti vispār, un tā ir pavisam cita dziesma un pavisam cits stāsts. Komisijas vārdā es aicinu neturpināt šā likumprojekta izskatīšanu 12.Saeimā. Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq97 spokenText "Paldies. Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
• 2014_12_18_279-seq96 spokenText "(No zāles dep. J.Urbanovičs: “Sāc no gala, citādi jau aizmirsies!”) Jā, paldies. Paldies vēlreiz par doto vārdu. Turpināšu. Jā, publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides nepieciešamību ir atbalstījuši arī to pašvaldību vadītāji, kurās tika realizēti klātienes klientu apkalpošanas centru pilotprojekti. Tās ir Daugavpils, Valmieras, Auces un Rojas novada pašvaldības. Arī 2014.gada sākumā veiktās SKDS aptaujas dati rāda, ka 85 procenti respondentu atbalsta likumprojektā paredzēto pilotprojektu realizēto valsts virzību uz publisko pakalpojumu sistēmas sakārtošanu. Arī nākamā gada budžeta projektā ir paredzēts atbalsts šai aktivitātei, tāpat arī jaunā perioda Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts paredz apjomīgu finansējumu e-pārvaldes uzlabošanai. Par likumprojekta gaitu. Likumprojekta izstrādei tika izveidota starpministriju darba grupa ar 30 cilvēku sastāvu, kurā piedalījās gandrīz visu ministriju un to padotībā esošo iestāžu juristi, un šīs darba grupas darbības rezultātā likumprojekts Ministru kabinetā tika apstiprināts, kā arī saskaņots ar visām ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību. Tomēr, ņemot vērā, ka likumprojekts būtiski ietekmēs valsts pārvaldes iestāžu līdzšinējo darbu ar apmeklētājiem, likumprojekts saskaņošanas gaitā nedaudz zaudēja vairākus sākotnējos formulējumus. Uz šo problēmu norādīja arī Saeimas Juridiskais birojs un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti arī 11.Saeimā, bet likumprojekta tālāko virzību atbalstīja. No ministrijas puses varu apliecināt, ka visi nepieciešamie ministrijas spēki tiks veltīti, lai sagatavotu un ar Saeimas Juridisko biroju izdiskutētu priekšlikumus, kuri 12.Saeimas deputātiem būs saprotami, pieņemami un atbalstāmi. Tāpēc, godātie deputāti, es aicinu rūpīgi izvērtēt likumprojekta būtību iedzīvotāju un uzņēmēju labā un atbalstīt tā tālāku virzīšanu Saeimā. Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq95 spokenText "Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir vienpadsmit un jau viena minūte. Turpinām Saeimas 2014.gada 18.decembra sēdi! Es atgādinu, ka mēs pirms pārtraukuma sākām skatīt darba kārtības 29.punktu - likumprojektu “Publisko pakalpojumu likums”, ko piedāvā Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā pārņemt 12.Saeimai, un vārds tika dots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārajam sekretāram Edgaram Tavaram. Lūdzu, Tavara kungs!".
• 2014_12_18_279-seq94 spokenText "Lūdzu, kolēģi! Šeit nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Raimonds Bergmanis, Inga Bite, Arturs Kaimiņš, Imants Parādnieks, Sergejs Potapkins. Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq93 spokenText "Pārtraukums līdz pulksten 11.00. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.".
• 2014_12_18_279-seq92 spokenText "Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kolēģi! Aicinu jūs šajā pārtraukumā uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi - tūlīt, pēc 5 minūtēm.".
• 2014_12_18_279-seq91 spokenText "Es aicinu tomēr ziņojumu pabeigt pēc pārtraukuma, jo mums ir paredzēts Ziemassvētku pasākums. Tātad ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas, kolēģi, es vēlos aicināt jūs pulcēties pie Saeimas uz Ziemassvētku pasākumu, kur būs Ziemassvētku eglīte, būs iespēja kopā ar bērniem darināt Ziemassvētku rotājumus, nobaudīt kādu karstu dzērienu un piparkūkas. Visi ir laipni aicināti! Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Šadurskim.".
• 2014_12_18_279-seq90 spokenText "Es varētu iekļauties 3 minūtēs.".
• 2014_12_18_279-seq89 spokenText "projekts šādu būtību paredz. Iespējams, tādēļ šā likumprojekta virzībai atbalstu sniedz arī Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Likumprojektā iekļautās idejas ir atbalstītas vairāk nekā 100 dažādos semināros visā Latvijā, kurus ir apmeklējuši vismaz 2 tūkstoši pašvaldību darbinieku un iestāžu vadītāju. Tavara kungs! Es lūgšu... Cik ilgs vēl būs jūsu ziņojums? Cik ilgs? Tavara kungs, cik ilgs vēl būs jūsu ziņojums?".
• 2014_12_18_279-seq88 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie Saeimas deputāti! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Šobrīd nacionālajā likumdošanā nav tiesību normu, kuras nepārprotami noteiktu vienotus pamatprincipus, kuri būtu attiecināmi uz visiem publiskajiem pakalpojumiem. Juridiskais ietvars ir sadrumstalots, un to nenoliedz arī likumprojekta oponenti. Tādēļ radīts Publisko pakalpojumu likuma projekts, - radīts tādēļ, lai mazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem, kā arī uzņēmējiem un uzlabotu publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, kvalitāti, kā arī pieejamību. Likumprojektam ir jānodrošina vienota izpratne par publiskā pakalpojuma jēdzienu, kā arī jānosaka publisko pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības pamatprincipi, ir jārada tiesisks pamats vienotas pakalpojumu sniegšanas kārtības ieviešanai valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās, vienlaikus radot sistēmu, kas paredz pakalpojumu sniegšanā iesaistīto pušu kopēju koordināciju. Likumprojekta izstrāde nemainīgi bijusi pēdējo trīs gadu valdību prioritāte. 11.Saeimā ir uzsākta likumprojekta pieņemšanas procedūra un likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā. Likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2013.gada 19.februāra rīkojumu Nr.58 (par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides koncepciju), uz vairākiem punktiem Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, uz Laimdotas Straujumas pirmās valdības deklarācijā minēto, kur teikts, ka turpināsim publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanu, nodosim izskatīšanai Saeimā Publisko pakalpojumu likuma projektu, realizēsim vienas pieturas aģentūras pilotprojektus un, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, precizēsim publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides koncepciju. Arī šīs Valdības deklarācijas 27. un 28.punkts noteic, ka jāturpina veidot profesionālu, efektīvu, modernu un uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi, veicinot attālināta darba iespējas un ieviešot e-pārvaldes principus publisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī regulāri jāizvērtē administratīvais slogs un jāsniedz priekšlikumi tā mazināšanai. Tieši šos mērķus ir iespējams sasniegt, sakārtojot publisko pakalpojumu sistēmu un Saeimā pieņemot Publisko pakalpojumu likumu. Šis likumprojekts ir viens no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātēm, jo likumprojektā paredzētās normas tiek piemērotas visā publiskajā pārvaldē. Viens piemērs no pašreizējās situācijas, kad nav regulējuma attiecībā uz pašvaldību pakalpojumu sniegšanu. Ja uzņēmējs vēlas attīstīt savu uzņēmumu Baltinavā, tad viņam ir jārēķinās ar to, ka Lauku atbalsta dienests ir tikai Gulbenē, bet Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs un Pārtikas un veterinārais dienests - Rēzeknē, savukārt, ja nepieciešamas kādas akcīzes, tās no Valsts ieņēmumu dienesta var saņemt tikai Rīgā, taču gadījumā, ja ir nodokļa jautājumi, lietas jāskata Daugavpilī, bet būvvalde ir Viļakā. Attālumi: no Baltinavas līdz Gulbenei - 68 kilometri, līdz Rēzeknei - 60, līdz Rīgai - 243, līdz Daugavpilij - 160 kilometri... Tāpēc rodas retorisks jautājums: kādēļ šiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kuri vēlas sasniegt vienu mērķi, ir jāstaigā no iestādes uz iestādi, lai saņemtu skaņojumus, atļaujas? Kādēļ šos pakalpojumus nevar saņemt elektroniski, izmantojot portālu www.latvija.lv vai savas pašvaldības vienas pieturas aģentūrā?".
• 2014_12_18_279-seq87 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 20.janvāris. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Publisko pakalpojumu likums” izskatīšanu 12.Saeimā. Vārds Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārajam sekretāram Edgaram Tavaram.".
• 2014_12_18_279-seq86 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 20.janvāris.".
• 2014_12_18_279-seq85 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Civilprocesa likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 29, atturas - 6. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputāti neiebilst, ka tā būs atbildīgā par šo likumprojektu arī 12.Saeimā? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!".
• 2014_12_18_279-seq84 spokenText "Godātie kolēģi! Šis likumprojekts, manuprāt, vērtējams kā ļoti neviennozīmīgs, jo paredz jaunas un nepamatotas valsts nodevas ieviešanu. Likumprojektā “Grozījums Civilprocesa likumā” ietvertais regulējums attiecībā uz pušu procesuālo tiesību pārņemšanas kārtību uzliek pienākumu personai, iesniedzot pieteikumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu gadījumā, ja to iesniedz pēc gala nolēmuma spēkā stāšanās, samaksāt jaunu valsts nodevu. Jaunā valsts nodeva maksājama 30 eiro apmērā. Manuprāt, šī iniciatīva nav un nevar būt atbalstāma, jo puse, kura izstājusies jau procesa sākumā, ir samaksājusi valsts nodevu par lietas izskatīšanu. Turklāt ne jau visos gadījumos puse, kura pārņem tiesības, iesniedz apjomīgus papildu dokumentus. To var secināt arī no anotācijas, kurā minēts, ka puse, īstenojot savas procesuālās tiesības, mēdz iesniegt apjomīgus dokumentus. Tātad šāda situācija nav vienmēr. Jāatzīmē arī, ka likumprojektam pievienotā anotācija, manuprāt, vispār ir ļoti neveiksmīga un visdīvainākais ir anotācijā minētais likumprojekta mērķis - “pilnveidot Civilprocesa likumā noteikto pušu procesuālo tiesību pārņemšanas kārtību”. Tātad sanāk, ka pilnveidošana iespējama tikai ar valsts nodevu ieviešanu. Taču tam, manuprāt, nevar piekrist, un līdzīgas domas ir Saeimas Juridiskās komisijas vairākumam, jo šīs sesijas laikā attiecīgs piedāvājums un attiecīgs regulējums vienu reizi jau tika noraidīts. Aicinu balsot pret likumprojekta pārņemšanu.".
• 2014_12_18_279-seq83 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
• 2013_09_05-seq117 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
• 2014_12_18_279-seq82 spokenText "Jā, paldies! Šis ir pavisam neliels grozījums Civilprocesa likumā, kas ievieš valsts nodevu 30 eiro apmērā gadījumos, kad jau pēc sprieduma pieņemšanas tiek lūgts aizstāt pusi, jo prasījums ir cedēts uz piedziņu. Vidēji gadā ir aptuveni 3 tūkstoši šādu pieteikumu tiesās, kas rada arī, protams, zināmu administratīvo noslodzi. Tāpēc no tiesām ir saņemts lūgums šādu nodevu ieviest. Un tās apmērs ir pielīdzināts tādām nodevām, ko paredz līdzīga pieteikuma procesuālās izskatīšanas kārtība. Līdz ar to valdības vārdā lūdzu 12.Saeimai turpināt izskatīt šo likumprojektu. Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq81 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 2.marts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Civilprocesa likumā”. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Civilprocesa likumā” izskatīšanu 12.Saeimā. Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Iesalniekam.".
• 2014_12_18_279-seq80 spokenText "Kolēģi, ņemot vērā, ka šis likumprojekts ir saistīts ar grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā, es aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 2015.gada 2.martu.".
• 2014_12_18_279-seq79 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeimā. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā šī komisija būs atbildīgā par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav. Tādā gadījumā, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!".
• 2014_12_18_279-seq78 spokenText "Paldies. Arī šis likumprojekts ir saistīts ar publisko iestāžu reģistra izveidošanu. Un, ja deputāti atbalstīja pirmo likumprojektu, kas bija “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, tad aicinu ar savu balsojumu atbalstīt arī šo - ar to saistīto likumprojektu. Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq77 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” izskatīšanu 12.Saeimā. Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Iesalniekam.".
• 2014_12_18_279-seq75 spokenText "Tātad ir priekšlikums noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - piecas minūtes. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu...? (No zāles: “Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad ir jābalso. Balsosim par to, lai tiktu noteikts, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Grozījumi Komerclikumā” ir piecas minūtes, tātad līdz šā gada 18.decembra pulksten 10.24! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 35, atturas - 1. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas minūtes.".
• 2014_12_18_279-seq74 spokenText "Komisija aicina noteikt, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu piecas minūtes un izskatīšana - šīsdienas sēdē.".
• 2014_12_18_279-seq73 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.".
• 2014_12_18_279-seq72 spokenText "Ja kolēģiem nav iebildumu, aicinu bez atkārtotas izskatīšanas komisijā atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2014_12_18_279-seq71 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 29, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē!".
• 2014_12_18_279-seq70 spokenText "Godātie kolēģi! Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2014_12_18_279-seq69 spokenText "Tātad komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 28, atturas - 5. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.".
• 2014_12_18_279-seq68 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta paketē, kuru mēs vakar atbalstījām, bija iekļauts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Uzņēmumu reģistru””. Šajā likumā... likumprojektā grozītā norma par valžu sastāvu atbilstoši juridiskās tehnikas normām un prasībām ir jādublē arī Komerclikumā. Šie grozījumi ir komisijā sagatavoti, un komisija lūdz noteikt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Komerclikumā” un atbalstīt to pirmajā lasījumā. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Kur tev jāsteidzas?”)".
• 2014_12_18_279-seq67 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 2.marts. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis... Es atvainojos! Tātad citu priekšlikumu nebija. (No zāles: “Nebija! Nebija!”) Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis piecu deputātu - Kārļa Šadurska, Edvarda Smiltēna, Hosama Abu Meri, Solvitas Āboltiņas un Ainara Latkovska - iesniegumu, kurā lūgts izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 18.decembra sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 49.punktu (likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”) pirms darba kārtības 27.punkta. Vai deputātiem nav iebildumu? (No SC frakcijas: “Mums vienalga!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta. Tātad darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
• 2014_12_18_279-seq66 spokenText "Ņemot vērā, ka tas jautājums, kā teica Baloža kungs, ir ļoti nopietns, es aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2015.gada 2.martu.".
• 2014_12_18_279-seq65 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav. Tādā gadījumā, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!".
• 2014_12_18_279-seq64 spokenText "Labdien, godātie deputāti! Tātad šis jautājums vītero gaisā jau no 2008.gada, bet, ja paskatās dziļāk vēsturē, to jau 1998.gadā iesāka Māris Gulbis. Un runa ir par to, ka faktiski Lietuvā jau šobrīd valsts iestādes ir caurspīdīgi caurredzamas vienā publiskā reģistrā, kurā var konstatēt, kas šobrīd ir tiesīgs ministriju pārstāvēt un kas bija agrāk. Pašreizējā brīdī mums atsevišķās ministrijās ir šī uzskaite... daļēji ir, daļēji nav. Valsts kanceleja, kurai būtu pienākums secināt un piefiksēt, kas, piemēram, šobrīd ir valsts kontrolieris, visticamāk, ja viņi aizietu un apskatītos tanī viņu datorā, es domāju, ieraudzītu, ka Inguna Sudraba joprojām ir valsts kontroliere. Es darba grupā esmu darbojies kā Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, tāpēc arī zinu par šo lietu, un tas stāsts ir par to, ka, protams, jūs paprasīsiet viņiem informāciju, viņi apskatīsies... hops, mums ir... Elitas Krūmiņas nav, bet ir Inguna Sudraba. Viņi ātri pārrakstīs un dos ārā pareizo informāciju. Bet tajā pašā laikā šis ir solis, lai valsts iestādes būtu caurredzamas ikvienam, nevis, teiksim, katras iestādes mājaslapā būtu dažāda informācija... Šie ir nopietni grozījumi, un es lūdzu atbalstīt tos. Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq63 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.".
• 2014_12_18_279-seq62 spokenText "Jā, šoreiz šis nebūs tās pašas likumprojektu paketes likums. Šis likumprojekts ir saistīts ar nākamo likumprojektu. (Zālē smiekli.) Un tas ir saistīts ar valdībā 2012.gada 22.augustā apstiprināto koncepciju “Par vienotu institucionālo vienību un saimnieciskās darbības veicēja reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā”, respektīvi, Uzņēmumu reģistrs uzturēs publisko iestāžu reģistru, lai visiem iedzīvotājiem un pārējiem interesentiem šis iestāžu saraksts būtu ērti pieejams, jo šobrīd, teiksim, valdības līmenī ir secināts, ka šī publiskā sektora klasifikācija nav pietiekamā līmenī, tāpēc šis likumprojekts piedāvā šo reģistru ieviest. Līdz ar to es valdības vārdā aicinu pārņemt un 12.Saeimā skatīt šo likumprojektu.".
• 2014_12_18_279-seq61 spokenText "Paldies. Līdz ar to debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 37, atturas - 16. Tātad likumprojektu 12.Saeima neturpinās izskatīt. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Slikti!”) Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”” izskatīšanu 12.Saeimā. Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Iesalniekam.".
• 2014_12_18_279-seq60 spokenText "(No zāles dep. A.Elksniņš: “Kaut ko jaunu!”) Godātie kolēģi, atvainojiet, bet nu jau ceturto reizi saistībā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu kā pavadošo likumu aicinu neatbalstīt arī likumprojekta “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” pārņemšanu 12.Saeimā. Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq59 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Vucānam.".
• 2014_12_18_279-seq58 spokenText "Pēdējais šīs likumprojektu paketes likumprojekts. Valdības vārdā aicinu atbalstīt. Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq57 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dizainparaugu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 37, atturas - 16. Tātad likumprojektu 12.Saeima neturpinās izskatīt. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Ministru kabinets ierosina 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā. Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Iesalniekam.".
• 2014_12_18_279-seq56 spokenText "(No zāles dep. A.Elksniņš: “Kurš no jums pirmais pagurs?”) Godātie kolēģi! Ar identisku motivāciju kā iepriekšējā jautājumā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu nepārņemt likumprojektu “Grozījumi Dizainparaugu likumā” izskatīšanai 12.Saeimā.".
• 2014_12_18_279-seq54 spokenText "Jā. Trešais šīs pašas paketes likumprojekts, kuru arī analoģiski aicinu atbalstīt.".
• 2014_12_18_279-seq53 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patentu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 28, atturas - 17. Tātad likumprojektu 12.Saeima neturpinās izskatīt. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Dizainparaugu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā. Tieslietu ministrijas vārdā - Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.".
• 2014_12_18_279-seq52 spokenText "Tieši ar tādu pašu motivāciju kā iepriekšējā jautājumā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu pārņemšanai 12.Saeimā.".
• 2014_12_18_279-seq50 spokenText "Jā. Kā jau minēju, arī šis likumprojekts ir saistīts ar Rūpnieciskā īpašuma likumu, un tā pieņemšanas, teiksim, motivācija ir tieši tāda pati: speciālais likums, kura terminoloģija un normas ir jāsakārto... jāsaskaņo ar šo likumu. Valdības vārdā aicinu atbalstīt.".
• 2014_12_18_279-seq49 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tātad mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 36, atturas - 16. Tātad likumprojektu 12.Saeima neturpinās izskatīt. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Patentu likumā” izskatīšanu 12.Saeimā. Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Iesalniekam.".
• 2014_12_18_279-seq48 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kā Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs jau minēja, skatāmais jautājums par grozījumiem Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā ir saistīts ar likumprojektu, kurš tika skatīts 11.Saeimā un kura nosaukums bija “Rūpnieciskā īpašuma likums”. Diemžēl šis Rūpnieciskā īpašuma likuma projekts bija izstrādāts ļoti nekvalitatīvi. Izskatīšanas gaitā 11.Saeimā šis likumprojekts tika līdz otrajam lasījumam. Saturiskas izmaiņas bija vairāk nekā pusei likumprojekta pantu. Likumprojekts ieguva arī jaunu nosaukumu, ar kuru tas tika pārņemts uz 12.Saeimu. Šobrīd 12.Saeimā mēs esam to pārņēmuši ar 43.numuru un nosaukumu “Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums”. Tam ir četri pavadošie likumi, un viens no tiem ir šis - Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likums. Taču tās izmaiņas, kuras ir nepieciešamas šajā likumprojektā, ņemot vērā izmaiņas, kuras ir izdarītas bāzes likumā, ir nesamērīgi lielas. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija jautājumu gan par šo likumprojektu, gan par nākamajiem trijiem skatīja savā sēdē un, ņemot vērā to, ka likumprojekts ir būtiski jāpārstrādā, nolēma nevirzīt to izskatīšanai 12.Saeimā un lūgt Ministru kabinetu izstrādāt likumprojektu jaunā versijā. Lūdzu neatbalstīt likumprojekta pārņemšanu.".
• 2014_12_18_279-seq46 spokenText "Labdien, cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” ir saistīts ar jau pieņemtajiem grozījumiem... nevis pieņemtajiem, bet pirmajā lasījumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atbalstītajiem grozījumiem... Nē, jaunais likumprojekts “Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums”, tāpat kā trīs turpmākie darba kārtībā esošie likumprojekti, ir saistīts ar šo likumu. Un šie grozījumi ir nepieciešami, lai svītrotu no speciālajiem likumiem to regulējumu, kas ir iekļauts šajā rūpnieciskā īpašuma likumā, lai saskaņotu terminoloģiju... lai būtu vienota terminoloģija, un līdz ar to šie te - gan šis likumprojekts, gan nākamie trīs likumprojekti - būtu izskatāmi vienotā paketē ar šo likumprojektu “Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums”. Valdības vārdā aicinu turpināt arī 12.Saeimā izskatīt šo likumprojektu.".
• 2014_12_18_279-seq45 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 18.februāris. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” izskatīšanu 12.Saeimā. Debatēs... Nē, ziņot pieteicies Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.".
• 2014_12_18_279-seq44 spokenText "Analoģisks kā iepriekš - tātad nākošā gada 18.februāris.".
• 2014_12_18_279-seq43 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka šī komisija būs atbildīgā par šo likumprojektu arī 12.Saeimā? Iebildumu deputātiem nav. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!".
• 2014_12_18_279-seq42 spokenText "Cienījamie kolēģi! Aicinu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā tikpat draudzīgi un vienoti, kā atbalstījāt Ēku energoefektivitātes likuma skatīšanu... skatīšanas turpināšanu 12.Saeimā, to pašu darīt arī ar grozījumiem Enerģētikas likumā.".
• 2014_12_18_279-seq41 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 18.februāris. Paldies. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kā arī Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” izskatīšanu 12.Saeimā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
• 2014_12_18_279-seq40 spokenText "Nākošā gada 18.februāris.".
• 2014_12_18_279-seq39 spokenText "Paldies. Debatēt deputāti nav pieteikušies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Tādā gadījumā, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
• 2014_12_18_279-seq38 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Būtībā šis likumprojekts jāskata kontekstā ar likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”, kas ir darba kārtības nākošais punkts. Šie abi likumprojekti būtībā ir vienotā paketē. Bez tam šiem diviem likumprojektiem drīz varētu pievienoties vēl arī trešais, ar ��iem saistītais, likumprojekts, kurš ir ceļā uz Saeimu, - tas ir likumprojekts “Energoefektivitātes likums”, kas pēc būtības ir, nu, kā tāds jumta likums šai energoefektivitātes regulējuma tēmai. Būtībā Ēku energoefektivitātes likums un arī ar to saistītie likumi ir... nu, šie grozījumi šajos likumos ir pamatojami ar Eiropas Parlamenta un Padomes kārtējo direktīvu par ēku energoefektivitāti. Protams, šis regulējums ir jāievieš arī Latvijā. Tas nebūs lēts process; tas varētu izmaksāt visai ievērojamas summas gan pašvaldību, gan arī privātajam sektoram. Ņemot vērā to, ka likumprojekts “Energoefektivitātes likums” vēl ir tikai ceļā uz Saeimu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu noteikt pietiekoši garu periodu priekšlikumu iesniegšanai, lai tiešām varētu visus trīs likumprojektus skatīt kontekstā. Līdz ar to aicinu turpināt 12.Saeimā skatīt grozījumus Ēku energoefektivitātes likumā.".
• 2014_12_18_279-seq37 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 10.februāris. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kā arī Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” izskatīšanu 12.Saeimā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
• 2014_12_18_279-seq36 spokenText "Nākošā gada 10.februāris.".
• 2014_12_18_279-seq35 spokenText "Paldies. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 3. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā šī komisija būs atbildīgā par minēto likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
• 2014_12_18_279-seq34 spokenText "Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Kā jūs zināt, šis likumprojekts tika iesniegts jau iepriekšējā Saeimā, un tas skar jautājumus, kas saistīti ar tā saukto nebanku kreditēšanu. Likumprojekta virzītājs bija Ministru kabinets, un grozījumi bija vērsti uz to, lai nodrošinātu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu izmaksu samērīgumu, veicinātu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu, nodrošinātu samērīgu nokavējuma procentu piemērošanu, kā arī taisnīgāku no līguma izrietošo maksājumu dzēšanas kārtību. Galvenie priekšlikumi šinī likumprojektā bija saistīti ar aizliegumu noslēgt kredītlīgumus nakts laikā (tas ir, no pulksten 23.00 līdz 7.00 rītā), paredzēja nodrošināt kredītlīguma izmaksu samērīgumu un atbilstību godīgai darījumu praksei, aizliegumu par norēķināšanās līdzekli izmantot vekseļus, kā arī paredzēja nofiksēt maksimālo nokavējuma likmi. Šim likumam vēl nestājoties spēkā, nozare pati ir sākusi veikt pasākumus, lai risinātu šos sāpīgos jautājumus. Diemžēl tas attiecas tikai uz tiem nozares dalībniekiem, kuri ir nozares asociācijā, bet neattiecas uz visiem nozares dalībniekiem. Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrija norāda arī uz satraucošu tendenci, ka tā saukto distancēto kredītu jomā vērojams kavēto saistību apjoma pieaugums. Arī pati nozare ir norādījusi, ka ir virkne jautājumu, kuri būtu jāsakārto šinī nozarē. To skaitā ir, piemēram, licencēšanas jautājums, kas traucē nozares dalībniekiem būt efektīviem un plānot savu darbību tā, lai tā būtu ilgtspējīga. Tādēļ, atkārtoti noklausījusies gan likumprojekta virzītāju viedokļus, gan nozares viedokļus, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma aicināt Saeimu izskatīt likumprojektu arī 12.Saeimā, nosakot pietiekoši garu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, lai dotu iespēju izstrādāt priekšlikumus un nepieciešamos risinājumus visām problēmām. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt to, ka likumprojekta izskatīšana turpināma 12.Saeimā. Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq33 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ināras Strautiņas atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Deputāti Aleksejs Loskutovs, Lolita Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Vjačeslavs Dombrovskis, Ilze Viņķele un citi iesnieguši lēmuma projektu “Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kā arī Ministru kabinets ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” izskatīšanu 12.Saeimā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.".
• 2014_12_18_279-seq32 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 17.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ināras Strautiņas atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2014.gada 18.decembri atbrīvot Ināru Strautiņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata veselības stāvokļa dēļ.".
• 2014_12_18_279-seq31 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lilijas Kanaviņas atbrīvošanu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Tātad lēmuma projekts ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ināras Strautiņas atbrīvošanu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2014_12_18_279-seq30 spokenText "Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 11.decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Lilijas Kanaviņas atbrīvošanu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2014.gada 31.decembri atbrīvot Liliju Kanaviņu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.".
• 2014_12_18_279-seq29 spokenText "Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. V.Agešins: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Darba strīdu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Andrejam Elksniņam šā gada 11.decembrī. Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputāta Andreja Elksniņa iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 11.decembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Sergejam Potapkinam no šā gada 12.decembra līdz 18.decembrim. Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputāta Sergeja Potapkina iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu. Prezidijs atvaļinājumu piešķīra no 12.decembra līdz 18.decembrim un informē par to Saeimu. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Saeimas 2014.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2015.gada ziemas sesijas sākšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 2014.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2015.gada ziemas sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Tātad lēmuma projekts ir apstiprināts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Lilijas Kanaviņas atbrīvošanu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2014_12_18_279-seq28 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ziņojums par balsošanas motīviem balsojumos par šādiem likumprojektiem: “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (84/Lp12), “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (121/Lp12), “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” (119/Lp12), “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (120/Lp12) un “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” (122/Lp12). (Turpmāk tekstā - likumprojekti.) Likumprojekti paredz tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta ieviešanu. 10.Saeimā Nacionālā apvienība iesniedza likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas paredzēja tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta ieviešanu, papildus piešķirot Valsts prezidentam būtiskas pilnvaras, piemēram, tiesnešu iecelšanu. Minētā likumprojekta izstrādāšanas procesā tika iesaistīti arī atzīti konstitucionālo tiesību eksperti, piemēram, profesors Ringolds Balodis. Saeima minēto likumprojektu 2011.gada 9.jūnijā nenodeva komisijām. Neraugoties uz to, jautājuma aktualitāte nav zudusi. Ņemot vērā sabiedrības daļas vēlmi ieviest tautas vēlēta Valsts prezidenta institūtu, Nacionālās apvienības iepriekš pausto nostāju un esošo ģeopolitisko situāciju, Nacionālā apvienība uzskata, ka, pirmkārt, sabiedrībai nepieciešama plaša diskusija par tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta ieviešanas mērķiem, izvērtējot visus argumentus “par” un “pret”, kā arī ieviešanas laiku. Šāda diskusija ir īpaši svarīga situācijā, kurā kaimiņvalsts Krievija īsteno agresiju pret Ukrainu. Esošajā situācijā jebkura neizsvērta rīcība var ietekmēt gan Latvijas valsts drošību, gan nākotni. Otrkārt. Neviens no piedāvātajiem likumprojektiem neparedz Valsts prezidenta amata kandidātu priekšvēlēšanu finansēšanas kārtību. Minētās kārtības trūkums īpaši šodien ir pretrunā ar naudas varas mazināšanas politikā principu. Neesot skaidram un sabiedrībai saprotamam regulējumam, pastāv iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanas kampaņā tiktu iesaistīti naudas līdzekļi, kuru izcelsme meklējama Latvijai naidīgās valstīs ar mērķiem, kas neapšaubāmi ir pretēji Latvijas interesēm. Treškārt. Nav pieļaujama situācija, kurā viens no Latvijas valsts pamatakmeņiem - Valsts prezidenta institūts - tiek pārveidots steigā un par katru cenu. Šāds secinājums rodas, vērtējot atsevišķu Saeimas deputātu vēlmi nodot komisijām nekvalitatīvus likumprojektus, pat nenovēršot tajos iestrādātās pretrunas. Savā ziņā to var uzskatīt par huligānismu pret Satversmi. Līdz ar to nav izprotama arī šo atsevišķo deputātu rīcība, kuru vidū, cita starpā, ir arī atzīti konstitucionālo tiesību eksperti. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Nacionālās apvienības frakcija neatbalsta šo likumprojektu nodošanu komisijām, bet no nākamā gada uzsāks diskusiju par Valsts prezidenta institūta nākotni. Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq27 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Protams!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 49, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Jāņa Ruka, Mārtiņa Šica, Artura Kaimiņa, Jura Viļuma un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka atbildīgā ir Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti aicina balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 43, atturas - 12. Likumprojekts komisijām nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Jāņa Ruka, Mārtiņa Šica, Artura Kaimiņa, Jura Viļuma un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” nodošanu Juridiskajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 52, atturas - 3. Likumprojekts komisijām nav nodots. Kolēģi, vēlos jūs informēt, ka esam saņēmuši iesniegumu. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 144.panta pirmo un otro daļu, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija iesniedz ziņojumu par balsošanas motīviem, balsojot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” un otra likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (121/Lp12 un 84/Lp12), “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” (119/Lp12), “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (120/Lp12) un likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (122/Lp12) nodošanu Saeimas komisijām, un lūdz atļaut nolasīt pēc balsošanas rezultātu paziņošanas Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.".
• 2014_12_18_279-seq26 spokenText "Šajā gadījumā mums būtu jāveic grozījumi, ka mēs izslēdzam to normu, kas noteic, kā tiek ievēlēts Valsts prezidents, un izslēdzam to, ka informācija par Valsts prezidenta amata kandidātu tiek iesniegta Prezidijam. Tā kā šī ir, teiksim, tīri visa dokumentu pakete, kas nāk, tad tā nāks arī turpmāk saistībā ar šo ievēlēšanas kārtību. Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq25 spokenText "Paldies. Tātad mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 49, atturas - 5. Tātad likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Jāņa Ruka, Mārtiņa Šica, Artura Kaimiņa, Jura Viļuma un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”... Es atvainojos, Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mārtiņa Bondara, Daiņa Liepiņa, Nellijas Kleinbergas, Jura Viļuma, Jāņa Ruka un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāts Dainis Liepiņš pieteicies runāt “par”.".
• 2014_12_18_279-seq24 spokenText "Godātie kolēģi! Es domāju, ka šī piedāvātā norma, ka Valsts prezidenta amata kandidātam ir jābūt ar augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, ir pretrunā ar Satversmi (No zāles: “Jāmaina!”), jo ļoti nopietni ierobežo kandidātu loku, jo pielaidi darbam ar sevišķi slepeniem dokumentiem persona var saņemt atbilstoši sava amata pienākumu veikšanas nepieciešamībai. Līdz ar to par Valsts prezidentu varētu ievēlēt tikai tādas personas, kurām jau šobrīd, veicot viņu amata pienākumus, ir šī pielaide. Pretējā gadījumā, ja mēs gribētu ievēlēt kādu visā tautā cienītu, mīlētu cilvēku, kurš šobrīd nestrādā valsts pārvaldē, viņš vienkārši nevarētu kvalificēties, jo viņam nebūtu tajā brīdī šīs pielaides. Taču pieprasīt pielaidi tikai tāpēc vien, ka tu vēlies kļūt par prezidenta amata kandidātu, diemžēl mūsu normatīvie akti neparedz. Tāpēc es izstrādātājus aicinu vairāk padomāt par savu piedāvāto normatīvo aktu grozījumu juridisko kvalitāti. Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq23 spokenText "“Pret” pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis.".
• 2014_12_18_279-seq22 spokenText "Kolēģi, šis ir turpinājums tam, ko... mūsu pirmajam balsojumam. Un patiesībā mēs tikai vēlētos, lai tiktu izskatītas izmaiņas Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā. Tajā tiktu noteikts, ka kandidātam jābūt ar augstāko izglītību un jau laikus jābūt ar augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Kā tas ir iespējams?”) Nosakām arī to, ka izvirzīt Valsts prezidenta amata kandidātu var 10 Saeimas deputāti, 10 tūkstoši pilsoņu, Latvijā reģistrētas politiskās partijas vai to apvienības ar ne mazāk kā 1 tūkstoti biedru. Tā ka mēs aicinām atbalstīt šo likumprojektu, lai izskatītu komisijās. Un, iespējams, ja kolēģiem ir kādi precizējumi tajā, mēs to varam darīt komisijā. Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq21 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā līdzatbildīgajai? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edgaram Putram!... Nav tomēr iebildumu... Tātad deputātiem iebildumu nav. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Nav iebildumu. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Jāņa Ruka, Artura Kaimiņa, Mārtiņa Šica, Jura Viļuma un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Nav iebildumu!”) Deputāts Dainis Liepiņš pieteicies runāt “par”. Lūdzu!".
• 2014_12_18_279-seq20 spokenText "Kolēģi, lūgums nodot šo likumprojektu arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.".
• 2014_12_18_279-seq19 spokenText "Dolgopolova kungs, jums ir pilnīga taisnība! Tātad ir jābalso vispirms par Saeimas lēmuma projektu, kāds tas bija oriģinālā sagatavots, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas... Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 71, atturas - 3. Tātad likumprojekts Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, nav nodots. Nākamais priekšlikums ir balsot par likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu!... Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 17, atturas - 5. Tātad likumprojekts nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījums Politisko partiju likumā”, ko izstrādājuši deputāti Solvita Āboltiņa, Edvards Smiltēns, Gundars Daudze, Gaidis Bērziņš un Augusts Brigmanis, nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. I.Sudraba: “Balsojam!”) Deputāti lūdz balsojumu? (No zāles dep. I.Sudraba: “Jā!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Politisko partiju likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Solvitas Āboltiņas, Edvarda Smiltēna, Gundara Daudzes, Gaida Bērziņa un Augusta Brigmaņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Balsojam!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 7, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edgara Putras, Kārļa Šadurska, Jāņa Vucāna, Arta Rasmaņa, Imanta Parādnieka un Andra Bērziņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputāts Romāns Naudiņš pieteicies runāt. Ieslēdziet mikrofonu, lūdzu, deputātam Romānam Naudiņam!".
• 2014_12_18_279-seq18 spokenText "No procedūras viedokļa, Prezidija lēmums ir nodot to Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Līdz ar to arī tas lēmums ir balsojams, komisijas... bet, pēc komisijas viedokļa, šis likumprojekts ir jāizskata Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā tas ir bijis visus šos gadus. Tas bija otrs priekšlikums. Prezidija lēmumā nav minēta līdzatbildīgā komisija. Līdz ar to tas ir atsevišķs lēmums.".
• 2014_12_18_279-seq17 spokenText "Tā, paldies. Tātad mums ir jābalso par Prezidija sagatavoto lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Mēs balsosim par Prezidija sagatavoto lēmuma projektu, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija - līdzatbildīgā komisija. (Zālē troksnis, starpsaucieni. No zāles dep. S.Āboltiņa: “Bet bija piedāvājums noteikt...!”) Tātad atbilstoši Kārtības rullim lēmums ir noteikt Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju. Taču ir piedāvājums mainīt atbildīgo komisiju. Līdz ar to vispirms ir jābalso par lēmuma projektu, kas ir sagatavots Prezidijā, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija, un piedāvājot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju noteikt par līdzatbildīgo komisiju. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Dolgopolovam!".
• 2014_12_18_279-seq16 spokenText "Jā, paldies, kolēģi! Mans aicinājums Juridiskās komisijas vārdā būtu nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai. Un kā līdzatbildīgā varētu būt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.".
• 2014_12_18_279-seq15 spokenText "Tātad ir priekšlikums par atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, bet Juridisko komisiju - par līdzatbildīgo. Tātad... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!".
• 2014_12_18_279-seq14 spokenText "Cienījamie kolēģi, kopš 11.Saeimas laikiem visi vēlēšanu likumi gāja caur Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, tāpēc aicinu mainīt atbildīgo komisiju un noteikt, ka arī par šo likumprojektu atbildīgā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq13 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 25, atturas - 31. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Solvitas Āboltiņas, Edvarda Smiltēna, Gundara Daudzes, Gaida Bērziņa un Augusta Brigmaņa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. M.Bondars: “Lūdzu balsojumu!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Solvitas Āboltiņas, Edvarda Smiltēna, Gundara Daudzes, Gaida Bērziņa un Augusta Brigmaņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Solvitas Āboltiņas, Edvarda Smiltēna, Gundara Daudzes, Gaida Bērziņa un Augusta Brigmaņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāts Sergejs Dolgopolovs pieteicies runāt par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dolgopolovam!".
• 2014_12_18_279-seq12 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es šodien gribu nedaudz pieskarties tam, ka šī gada laikā tika noslēgts līgums par Eiropas fondu apguvi. Jāsaka laikam liels paldies tiem, kas slēdza šo līgumu ar Eiropas Savienību, jo šobrīd no 4,3 miljardiem eiro Eiropas Savienības fondu aptuveni 29 procenti turpmāko piecu gadu laikā tiek paredzēti taisni transporta attīstībai - autoceļiem un dzelzceļiem. Tātad gribu teikt, ka no Eiropas Savienības fondiem būs pieejams vairāk nekā 1 miljards eiro turpmāko gadu laikā un tas skars gan Latvijas valsts galvenos ceļus, gan reģionālos ceļus, gan arī vietējos ceļus. Un arī pašvaldībām, tātad reģionālajiem centriem, būs pieejami ERAF līdzekļi diezgan lielos apjomos. Es domāju, ka mūsu galvenais uzdevums būtu izskatīt kritērijus, lai šie pieejamie ERAF līdzekļi tiešām lielākajos novados tiktu ieguldīti infrastruktūr�� un tieši ceļos, bet ir jādomā turpmāk arī par mazajām pašvaldībām, lauku pašvaldībām, jo tām būtu iespējama valsts investīciju programma; protams, būs pieejami arī Lauku atbalsta dienesta līdzekļi. Es gribu šodien teikt to, ka pēdējo gadu laikā finansējums regulāri ir palielinājies gan valsts ceļu, gan pašvaldību ceļu uzturēšanai un remontiem. 2012.gadā pašvaldībām ir bijuši 23 procenti, valsts autoceļiem - 77 procenti, un 2014.gadā šī attiecība ir bijusi 28 un 72. Un, kā jau teicu, tātad arī 2015., 2016. un 2017.gadam tiek plānoti līdzekļi pārsvarā reģionālo ceļu, tātad daļēji arī vietējo ceļu, attīstībai. Par to, ko piedāvā šobrīd deputāti. Vienkārši nereāli ir nākošajos gados šos procentus ietvert likumā, jo tas, ko šobrīd no akcīzes nodokļa iekasējam... 2014.gadā tas ir bijis apmēram 405 miljoni, un 2015.gadā plānoti 415 miljoni. Tātad, ja ir 21 procents, tad jūs varat izrēķināt, kas tā ir par summu... Diemžēl mums tiešām iznāk šobrīd ar akcīzes nodokli degvielai un gāzes produktiem dzēst daudz nepieciešamākas lietas. Protams, pamatā šī ideja ir atbalstāma, bet šobrīd, kā jau teicu, šie ir nereāli cipari. Un diemžēl vakar, jāsaka, arī opozīcija balsoja “pret” vai atturējās balsojumā par to, ka nākamgad 7 miljoni no līdzekļiem jaunām politiskām iniciatīvām tiek piešķirti pašvaldību ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Aicinu balsot “pret”. Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq11 spokenText "Paldies. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Adamovičs.".
• 2014_12_18_279-seq10 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šis kā reiz ir likumprojekts, par kuru es domāju, ka neviens neapšauba, ka tas Latvijas tautsaimniecībai ir ļoti svarīgs, jo tas, kas notiks ar valsts ceļiem, gan Ministru kabinetam, gan mums kā deputātiem ir viena no mūsu tautsaimniecības prioritātēm. Un mūsu iesniegtā priekšlikuma pamatā patiesībā ir ļoti vienkāršs kompromiss. Mēs tiešām tikai piedāvājam ar zināmu regularitāti palielināt šos no akcīzes nodokļa piešķiramos līdzekļus un nākošajā gadā tos palielināt par 1 procentu. Par vienu! Lai gan patiesībā tas vēl arvien būs tālu no tā, kas savulaik tika pieņemts, - ka 80 procenti no akcīzes nodokļa aizies valsts ceļiem. Mēs šobrīd piedāvājam 21 procentu, pēc tam palielinot divus gadus uz 25 un tad - uz 35 procentiem. Un tikai 2020.gadā mēs nonāktu pie šiem 89 procentiem. Es domāju, tas ir tikai godīgi, mums ieliekot kaut kādu sistēmu un tādā veidā palielinot autoceļu būvēšanas prognozējamību. Es aicinu atbalstīt šā likumprojekta virzīšanu tālākai izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Paldies.".
• 2014_12_18_279-seq9 spokenText "Paldies. Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Jautājums jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 34, atturas - 8. Likumprojekts komisijām ir nodots. (Opozīcijas frakciju aplausi.) Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Nellijas Kleinbergas, Jāņa Ruka, Mārtiņa Šica, Mārtiņa Bondara un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Tātad “par” pieteicies runāt deputāts Dainis Liepiņš.".
• 2014_12_18_279-seq8 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Lai cik pārsteidzoši tas būtu, es lielā mērā piekrītu Lībiņas-Egneres kundzei. Taču - bet! Pirms iesniegt šo likumprojektu, mēs, tā sagatavotāji, bijām lielas dilemmas priekšā. Viena iespēja bija sagatavot nopietnus, detalizētus, apjomīgus grozījumus Satversmē - tādus Satversmes grozījumus, kādus pirms pieciem gadiem izstrādāja Nacionālā apvienība, - grozījumus, kuri būtu izstrādāti, ievērojot salīdzinošo konstitucionālo tiesību atziņas; grozījumus, kuros būtu izkristalizēts Valsts prezidenta pilnvaru apjoms; grozījumus, kuri aptvertu visas ievērojamā latviešu valststiesībnieka Kārļa Dišlera uzskaitītās astoņas funkcijas. Šādiem grozījumiem jāaptver vismaz 10 Satversmes un citu likumu panti. Otra iespēja bija uzsākt diskusijas par Valsts prezidenta ievēlēšanas modeli principā. Pirmo iespēju savulaik izvēlējās, kā es jau minēju, Nacionālā apvienība, kas iesniedza Saeimai izskatīšanai augstas kvalitātes grozījumus - Satversmes grozījumus, kuros, pēc tagadējā tieslietu ministra Dzintara Rasnača vārdiem, bija paredzēts ļoti līdzsvarots varas mehānisms. Pie tā izstrādes bija darbojušies konstitucionālo tiesību eksperti, izvērtējot ārvalstu pieredzi. Starp šiem konstitucionālajiem ekspertiem biju arī es, kas pusgadu kopā ar citiem zinātniekiem strādāju pie grozījumiem. Kāpēc mēs strādājām? Tāpēc, ka uz Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti atnāca vairāki enerģiski jaunieši ar dzirkstošām acīm un latvisku dzīvesziņu acīs un lūdza palīdzēt sagatavot Satversmes grozījumus, kas ļautu ievēlēt Valsts prezidentu tautai. Zinātnieki palīdzēja. Un kur šie grozījumi tagad ir palikuši? Tie ir “norakti” ar, piemēram, tādiem izplūdušiem argumentiem: “Šie grozījumi valsti griež uz autoritāru režīmu. Un vispār pilnvaras konkrētajā priekšlikumā ir kaut kā ne tādas... kaut kas nav riktīgs tanīs grozījumos.” Uzsākt runas par pilnvarām, lai vēlāk filigrāni pašu jautājumu par tautas vēlētu Valsts prezidentu noliktu malā, - tā ir metode! Tā ir metode, kas visus argumentus “par” un “pret” sapin lielā mudžeklī, lai beigās grūši nopūstos un noraidītu šo jautājumu - sak’, nu nav skaidrības ar tām pilnvarām! Mūsu ieskatā, ir jāsaka: “Stop!”. Līdzīgi kā senā latviešu multenē “Si-Si-Dra” mēs sakām: “Liekam jaunu bildi iekšā!” Sākam runāt pēc kārtas, secīgi. Uzsākam diskusiju, vai vispār mēs parlamentā gribam nobalsot par Valsts prezidenta ievēlēšanas modeļa maiņu, un tad sākam runāt par pilnvarām. Diskusijā par Valsts prezidenta pilnvaru apjomu nav laba, labāka, paša labākā un vispareizākā priekšlikuma. Tautas vēlēta Valsts prezidenta pilnvaras var būt tikai politisko diskusiju, konsultāciju un smaga politiskā kompromisa produkts. Tieši šī iemesla dēļ paši agrākie priekšlikumi, kas tika rosināti, ir tikuši klusi apglabāti Saeimas arhīvā. Šī gada augustā un septembrī priekšvēlēšanu diskusijās gan Nacionālā apvienība, gan ZZS pauda atbalstu domai mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību un ieviest tautas vēlētu prezidentu. Faktiski tikai viena no partijām, kas ievēlēta 12.Saeimā, konsekventi iestājas pret tautas vēlētu prezidentu. Tā ir VIENOTĪBA. Es respektēju viņu konsekvenci, taču VIENOTĪBAI, kas, starp citu, nav nemaz tik vienota (Zālē frakcijas VIENOTĪBA deputātu smiekli.), ir tikai 23 balsis. Es nevaru diemžēl sarunāties ar zāli, bet matemātiskā ziņā tautas vēlētam prezidentam būtu jābūt akceptētam šajā Saeimā, ja nu vienīgi kāds nespēlē teātri. Tas ir jautājums Nacionālajai apvienībai, jo šobrīd Juridiskajā komisijā ir Gaidis Bērziņš - nacionāļu līderis. Atgādināšu, ka 11.Saeimas vēlēšanu programmas četrtūkstoš zīmēs jūs rakstījāt, ka jūs atbalstāt un gribat tautas vēlētu prezidentu, un arī pašreizējā brīdī plašākā programmā jūs rakstāt, ka jābūt tautas vēlētam prezidentam. Atgādinu, ka arī Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumi nāk, arī SASKAŅA te raujas pie vārda, un es domāju, ka tā statistika, ko saka mums tauta... Lielākajā tautas daļā ir vēlme pēc tautas vēlēta prezidenta. Tas, kurš grib sasniegt rezultātu, tas meklē līdzekļus, kā to darīt, bet tas, kurš tikai imitē darbību, vienmēr atrod ieganstu, lai jautājumu atliktu. Es vēršos pie nacionāļiem, pie Gaida Bērziņa: lūdzu, apvienojiet šos juridiski tik dažādos likumprojektus un veidojiet alternatīvu likumprojektu Satversmes grozījumiem, kurā būtu rūpīgi izdiskutēti “par” un “pret” pilnvaru apjomā, jo faktiski līdzīgā veidā Saeima ir rīkojusies arī citos gadījumos, kad Juridiskā komisija strādāja pie alternatīva likumprojekta. Varētu būt darba grupa, un varētu būt arī apakškomisija. Tas ir tikai tehniskas dabas jautājums. Necentīsimies to “norakt” ar kaut kādiem argumentiem, kad ir jāpadomā par šo svarīgo lietu. Paldies. (NSL frakcijas aplausi.)".
• 2014_12_18_279-seq7 spokenText "Paldies. “Par” pieteicies runāt deputāts Ringolds Balodis.".
• 2014_12_18_279-seq6 spokenText "Labrīt, cienītās kolēģes! Labrīt, godātie kolēģi! Man jārunā par likumprojektu, kuram nav iesniegta anotācija un par kuru neviens vēl nav runājis “par”. Tā ka es esmu... (Debatēt piesakās dep. R.Balodis.) Paldies, Baloža kungs! Pēc tam jūs varēsiet atspēkot manus pretargumentus, bet tie nebūs pretargumenti. Tie būs argumenti, kādēļ šis konkrētais likumprojekts nebūtu nododams komisijām un kādēļ tik nozīmīgu jautājumu kā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņa... Es tomēr sagaidu, ka mēs to diskutēsim kvalitatīvākā un jau apspriesta likumprojekta formā. Eiropas valstīs ir ļoti dažāda Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība. Virknē Eiropas valstu ir tautas vēlēts prezidents. Tā ir Austrijā, Bulgārijā, Horvātijā, Čehijā, Somijā, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā, Francijā, Portugālē, Rumānijā, Kiprā un Lietuvā. Parlaments prezidentu vēlē Ungārijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Maltā un Latvijā. Daļēji ar parlamenta iesaisti ievēlēšanas kārtība ir Vācijā, kur Bundestāga locekļi kopā ar federālo zemju pārstāvjiem vēlē prezidentu. Arī Igaunijā ir šāda kārtība, kur kopā ar pašvaldību vadītājiem lemj par šo kārtību. Vēl sarežģītāka kārtība ir Šveicē, kur valsts galvas funkciju parlaments ik gadu no jauna uztic vienam no federālās valdības locekļiem, ievēlot viņu par federālo prezidentu uz vienu gadu. Eiropā ir arī konstitucionālās monarhijas: Zviedrija, Dānija, Nīderlande, Beļģija, Spānija, Apvienotā Karaliste un Luksemburga. Ļoti raiba esam mēs, Eiropas saime, un Latvija ar ļoti parlamentārām tradīcijām no Satversmes spēkā stāšanās brīža ir stabili Valsts prezidentu ievēlējusi parlamentārā kārtībā. Jā, mēs varam mainīt šo pastāvošo kārtību! Jā, sabiedrībā ir dažādas vēsmas par to, kā Valsts prezidentam vajadzētu dažādās sabiedriskās un valstiskās nedienās rīkoties, un viņam būtu stiprāks mandāts, ja viņu ievēlētu tieši tauta. Taču es tiešām sagaidu, ka analīze balstīsies uz pētījumiem. Es esmu līdzi paņēmusi Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas apkopoto viedokļu krājumu, kurā ir ļoti pamatots pētījums tieši par Valsts prezidenta funkcijām parlamentārā valstī. Augsti atzīti valststiesību eksperti ir pētījuši, ka neba jau Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība un viņa sākotnējā mandāta saņemšanas kārtība ir tas, kas nosaka, kādas ir pilnvaras Valsts prezidentam. Un Latvijā tik tiešām mēs esam nonākuši situācijā, kad mums būtu jādomā, vai šī arbitra loma, kas ir uzticēta parlamentāras valsts prezidentam, nebūtu jāpapildina - varbūt kreatīvās funkcijas ietvaros -, ka Valsts prezidents varētu vairāk iesaistīties augstu amatpersonu kandidatūru ierosināšanā, lai nebūtu tā, ka politiskās partijas vai frakcijas ir tās, kuras Saeimā izvirza Saeimas apstiprināmos kandidātus. Ļoti labi jautājumi, par kuriem debatēt! Bet, kā jau es minēju, šim likumprojektam nav anotācijas, un tas ir ļoti lakonisks - runā tikai un vienīgi par ievēlēšanas maiņu. Godātie kolēģi! Līdz ar to es uzskatu, ka par Valsts prezidenta ievēlēšanu mēs vēl šī sasaukuma Saeimā debatēsim ļoti daudz. Manas frakcijas, frakcijas VIENOTĪBA, uzskats ir šāds. Mēs ceram, ka šajā Saeimā mums pievienosies domubiedri arī no jaunajām frakcijām, kas šodien nāk ar šo iniciatīvu - runāt par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, turpretī Satversmē ir nostiprināta parlamenta loma Valsts prezidenta ievēlēšanā. Tādējādi tiešām pēc sesijas pārtraukuma darāmā darba ļoti daudz, jo Valsts prezidenta lomas skatīšana un Valsts prezidenta ievēlēšana mums jau ir ielikta šūpulī - proti, nākamajā sesijā... ne nākamajā, bet vasaras sesijā tik tiešām par šo jautājumu būs jālemj. Bet nu vēl pavisam mazas tādas atklāsmes, ko Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija ir izteikusi. Savās 50 sekundēs vēl jums teikšu to, ka šī diskusija par Valsts prezidenta kā parlamentāras valsts arbitra lomas izpildītāja pilnvaru paplašināšanu nav jāsaista ar Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu. Tie ir atsevišķi jautājumi, kolēģi, un mēs par to varam debatēt. Šodien darba kārtībā mums ir vēl cits likumprojekts, tā ka debates vēl noteikti būs. Bet es aicinu, kolēģi, šo likumprojektu noraidīt, jo tur vēl ir arī maza problēma ar juridisko tehniku, un iesniedzēji to zina. Lai grozītu Valsts prezidenta pilnvaru apjomu un lai termiņu samazinātu uz pieciem gadiem, ir jāgroza arī Satversmes 39.pants. Tas šajā likumprojektā nav piedāvāts, un komisija to no jauna atvērt nevarēs. Kolēģi, es aicinu noraidīt šo likumprojektu.".

• first
• previous
• next