Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_03_27-seq72 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.".
- 2013_05_09-seq82 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.".
- 2013_01_24-seq126 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.".
- 2012_05_31-seq71 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.".
- 2012_04_19-seq221 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.".
- 2012_02_02-seq413 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.".
- 2011_06_09(02)-seq343 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.".
- 2011_06_09(02)-seq193 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.".
- 2011_04_07-seq267 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.".
- 2011_03_17-seq62 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.".
- 2011_01_06-seq5 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.".
- 2010_03_11_a-seq21 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.".
- 2009_10_22-seq291 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.".
- 2015_06_03_303-seq16 spokenText "Cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Šodien mums visiem ir īpaša diena, īpaša darba diena. Mēs gatavojamies pieņemt svarīgu un vēsturisku lēmumu, kas ietekmēs mūsu valsti un tautu vismaz nākamos četrus gadus. Šodienas lēmumu vērtēs mūsu vēlētāji gan Latvijā, gan ārzemēs, un šodienas lēmums būs ļoti svarīgs mūsu valsts vēsturē. Latvijas Reģionu apvienība ir lauzusi vecās aizkulišu tradīcijas un jau savlaicīgi - janvārī - prezidenta amatam izvirzījusi Mārtiņu Bondaru - Latvijas patriotu, cilvēku ar atbilstošu stāju, zināšanām un pieredzi. Šī soļa mērķis bija laicīgi rosināt sabiedrībā diskusiju par to, kādam ir jābūt nākamajam Latvijas Valsts prezidentam. Mēs panācām, ka arī pārējiem prezidenta amata kandidātiem tika uzstādīta ļoti augsta kvalitātes latiņa. Šodien mēs redzam, ka mums ir izdevies sasniegt vienu no saviem mērķiem un mainīt politisko vidi Latvijā. Tik aktīva diskusija par to, kādam un kam ir jābūt Valsts prezidentam, atjaunotās Latvijas vēsturē nav bijusi vēl nekad. Šobrīd mēs vēlamies sasniegt arī mūsu nākamo mērķi un panākt deputātu ieklausīšanos savos vēlētājos. Kā liecina sabiedriskā doma, Valsts prezidenta amata kandidāts Mārtiņš Bondars bauda vislielāko tautas atbalstu un ir cienīgs ieņemt šo amatu. Kolēģi! Es jūs aicinu ieklausīties sabiedrības viedoklī, savā sirdsapziņā un atbalstīt Mārtiņa Bondara kandidatūru Valsts prezidenta amatam, lai mēs atkal varam būt lepni par savu prezidentu, lepni par savu valsti, par savu zemi. Es aicinu balsot par Mārtiņu Bondaru! (LRA frakcijas aplausi.)".
- 2015_06_03_303-seq15 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Nellijai Kleinbergai.".
- 2015_04_30_297-seq39 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Nellijai Kleinbergai.".
- 2015_06_03_303-seq14 spokenText "Labdien, cienījamie klātesošie! Vispirms jau paldies visiem četriem kandidātiem par uzdrīkstēšanos, par pilnvērtīgām debatēm, bez kurām nav iespējama komunikācija ar sabiedrību. Paldies par cieņpilnu attieksmi vienam pret otru! Patiess paldies arī par pacietību. Zaļo un Zemnieku savienība ar daļas partijas VIENOTĪBA frakcijas atbalstu Latvijas Valsts prezidenta amatam izvirzīja Raimondu Vējoni. Ilggadējais sekmīgais un sabiedrībā atzītais darbs vides ministra, vides un reģionālās attīstības ministra, aizsardzības ministra, kā arī Saeimas deputāta un Baltijas Asamblejas vadītāja amatos vieš drošu pārliecību, ka Raimonda Vējoņa spēkos ir kļūt par sabiedrībā atzītu un ārvalstīs respektētu Latvijas Valsts prezidentu. Šim kandidātam nav sveša skarbā valsts pārvaldes ikdiena arī ekonomiskās un sabiedrības uzticības krīzes gados, kad ministram kā ārstam bija jāpieņem sāpīgi, bet valstij ļoti, ļoti vajadzīgi lēmumi. Un tad nevarēja iztikt ar daiļām frāzēm, filozofēšanu par valsts jēgu un sūtību un nevarēja iztikt arī ar līdzjūtības izteikšanu un solījumiem. Tā ir atbildība par nākotni bez cerībām uz pateicību! Tā rodas valstsvīri - soli pa solim, gadu pēc gada. Tā jau saka, ka viens pērtais ir desmit nepērto vērts, jo ir baudījis pazemojuma rūgtumu. Atklāti sakot, savulaik arī man bija zināmas šaubas par jauno vides ministru Raimondu Vējoni, bet Latviju pēc gadiem mēs saucām par otro zaļāko valsti pasaulē. Daudzi mazās, bet draudzīgās Zaļās partijas biedri arī šaubījās, vai Raimonds Vējonis spēs vadīt partiju. Šobrīd Latvijas Zaļajā partijā ir vairāk nekā 700 biedru, no tiem septiņi - Saeimas deputāti un divi ministri. Raimonda Vējoņa iecelšanu aizsardzības ministra amatā daži dēvēja par diversiju un Nacionālo bruņoto spēku beigu sākumu, bet jau drīz socioloģiskās aptaujas vēstīja, ka aizsardzības ministrs ir sabiedrībā atzītākais Ministru kabineta loceklis. Nu pie Saeimas nama pulcējas ļaudis, lai aicinātu deputātus ieklausīties savā sirdsapziņā. Es jau klausos, un mana sirdsapziņa teic, ka Raimondam Vējonim ir tik daudz latviskas spīts un pašcieņas, lai viņš kļūtu par lielisku Latvijas Valsts prezidentu un visiem pierādītu: velti šaubījāties! Lai vadītu valsti, tā ir jāpazīst. Valsts ir jāpazīst līdz pat mielēm - sākot ar lauku māmuļas sastrādātās rokas spiedienu un nātrēs ieaugušas pamestas mājas logu tukšumu līdz pat kanālmalas bomzīša neko neizsakošam acu skatienam. Arī tā ir mūsu Latvija - likumos un paragrāfos neierakstīta un neaprakstāma, sapratni un izmaiņas gaidoša! Un šī sapratne un izmaiņas nav meklējamas Briseles vai Berlīnes augstajos varas gaiteņos. Viss, kas mums vajadzīgs, jau tagad ir mūsu prātos un sirdīs, tāpēc jaunajam Valsts prezidentam, lai kurš tas arī būtu, es novēlu ar savu stāju, vārdiem un rīcību nogurušajiem dot ticību saviem spēkiem, kašķīgajiem - saticību, nepacietīgajiem - pacietību, mūžīgajiem visa noliedzējiem - ticību sev un savai valstij. Un visbeidzot jaunajam prezidentam es novēlu žogus nevis būvēt, bet nojaukt un saglabāt pašu, pašu galveno - vienkāršu, visiem saprotamu cilvēcību. Lai jums veicas! It sevišķi tev, Raimond Vējoni! Paldies. (ZZS frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA deputātu aplausi.)".
- 2015_06_03_303-seq12 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Valsts prezidents nav viens no daudziem amatiem. Tas ir valsts simbols - līdzīgi kā karogs, kā ģerbonis, kā mūsu himna. Tas ir cilvēks, kuram ienākot mēs pieceļamies un kura portrets skolēniem stāsta par mūsu izvēli. Tā ir mūsu valsts galvenā persona. Cilvēks, kurš iemiesos vēstījumu - kas, mūsu izpratnē, šodien ir Latvija. Godātais deputāt! Mēs tradīcijas un pieklājības pēc viens otru godājam - vismaz vārdos godājam Saeimas debatēs -, lai gan reālā politika bieži vien mūsu starpā iesēj neuzticību, aizvainojumu, aizkaitinājumu vai dusmas. Mēs esam dažādi un dažādi izprotam savu pienākumu kalpot Latvijas valstij. Nebeidzamās interešu sadursmes un visu cīņa pret visiem liek mums meklēt domubiedru, patvēruma sajūtu savās frakcijās un partijās. Tomēr esmu pārliecināts, ka ir reizes, kad mēs esam katrs par sevi, kad jēdzieni “frakcijas disciplīna”, “pragmatiskas politiskās vienošanās un aprēķins” kļūst otršķirīgi un sīki lielā uzdevuma priekšā. Latvijas valsts mums katram ir uzticējusi izvēli un iespēju lemt, ar kādu prezidentu mēs sagaidīsim Latvijas simtgadi. Mēs piedalāmies vēsturiskā izvēlē, un es ticu tam, ka mēs katrs esam gatavi šajā izvēlē nostāties stiprākā un spējīgākā kandidāta pusē. Balsot pret visiem kandidātiem, cerot uz nākamajām kārtām, šoreiz nozīmētu spēlēt “krievu ruleti”. Tā būtu paļaušanās uz nejaušību. Katrs šodienas balsojums ir jāuztver ar maksimālu atbildību. Kolēģi! Lūdzu, atbildēsim katrs sev godīgi: kurš kandidāts būs spējīgākais mērķtiecīgi aizstāvēt savus ideālus kā Latvijā, tā starptautiski? Kurš savu mūžu ir veltījis Latvijas valstiskuma stiprināšanai? Kura valodu prasmes, harizma un stāja liks mums just lepnumu jaunās paaudzes un pasaules priekšā? Kuram ir noticējuši Latvijas pilsoņi? Kuru kandidātu vēl nesen cilvēki nezināja, bet tagad dažādās auditorijās sveic viņa vārdu ar aplausiem? Atšķirīgos medijos atšķirīgas aptaujas 90 procentos gadījumu atklāj vienu un to pašu. Vai tiešām kādam ir šaubas, ko sagaida aktīvā sabiedrības daļa? Pieredzējuši skeptiķi un politikas vērotāji jau smīn par šodienas balsojumu, sakot: “Štrunts par sabiedrības vēlmēm! Viņi tāpat vēlēs, kā sarunāts, - pat prezidentu!” Uzticēšanās Saeimai ir katastrofāli zema. To, ka mēs varētu saņemties vismaz šādā jautājumā un ieklausīties cilvēkos, aizkulisēs dēvē par brīnumu. Gluži vienkārši - mums netic! Cilvēki jau tagad ir gatavi atkal vilties - vilties visā Saeimā, jo balsojums ir aizklāts un rezultāts būs mūsu visu kopdarbs. Godātais deputāt! Tev šodien ir iespēja radīt brīnumu un sagraut ciniķu pārliecību, ka Saeima ir paredzama kā pulksteņa zobrats. Tev šodien ir iespēja būt deputātam bez ironiskas izloksnes šajā vārdā - Latvijas Valstsvīram ar lielo burtu. Es aicinu atbalstīt Egilu Levitu. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
- 2015_06_03_303-seq11 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2014_06_05-seq137 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2014_03_27-seq28 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2014_03_03(27)-seq236 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2013_12_12-seq202 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2013_12_12-seq143 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2013_10_31-seq32 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2013_10_24-seq53 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2013_05_16-seq412 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2013_05_09-seq68 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2013_04_18-seq55 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2013_02_21-seq364 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2012_12_20-seq36 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2012_12_13-seq572 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2012_11_22(15)-seq111 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2012_10_25-seq82 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2012_06_21-seq80 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2012_06_07-seq47 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2012_05_17-seq95 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2012_04_26-seq93 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2012_02_02-seq419 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2011_11_03-seq175 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2011_07_01_as-1-seq330 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2011_06_09-seq477 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2011_06_02-seq25 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2011_03_24-seq177 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2011_01_27-2-seq193 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.".
- 2015_06_03_303-seq10 spokenText "Šodien jūtos īpaši pagodināts par iespēju atrasties šeit, Saeimas namā. Būt to cilvēku vidū, kuriem Latvijas tauta uzticējusi nākamā Latvijas prezidenta izvēli, ir milzīga privilēģija. Katram no mums šodien ir jāpieņem viens no būtiskākajiem lēmumiem savā profesionālajā un, iespējams, arī personīgajā dzīvē. Šodien izvēlēsimies ne tikai prezidentu nākamajiem četriem gadiem, bet vienlaikus balsosim arī par vīziju, par Latvijas valsts un sabiedrības nākotni. Mūsu uzdevums ir par nākamo Latvijas Valsts prezidentu ievēlēt to cilvēku, par kura spēju pildīt zvērestā iekļautos apsolījumus mums nav ne mazāko šaubu. Ievēlēt to, ar kuru kopā leposimies ieiet Latvijas simtgadē. Valsts prezidenta amats Latvijā ir dziļi simbolisks; ar šo gan nedomāju jau pārāk bieži dzirdēto apgalvojumu, ka Valsts prezidenta institūcija pilda tikai reprezentatīvu funkciju. Iepriekšējo Latvijas Valsts prezidentu svarīgākie lēmumi vienmēr sevī nesuši atklātu stāstu par valsti, kurā dzīvojam. Prezidents simboliski nes sevī un pārstāv mūs visus - mūsu dažādās pārliecības un dzīves, mūsu lielākos sasniegumus, spožākās idejas un ambiciozākos mērķus, visus mūs vienojot kopumā, ko saucam par mūsu tautu. Deputāta amatu ieņemu pirmo reizi un pirmo reizi šodien kopā ar jums lemšu par Latvijas nākotni. Apziņa par manu personīgo morālo atbildību un pienākumu pret sabiedrību savu balsi atdot tikai par vislabāko kandidātu Latvijas valstī ir spēcīga. Vienīgā izvēle, ar kuru spēšu sadzīvot, ir balsojums par labāko. Prezidenta institūcijas latiņa ir augsta. Tās prestižu un reputāciju stingri nostiprināja pirmais neatkarīgās Latvijas Republikas prezidents Jānis Čakste, un arī turpmākie Latvijas prezidenti skaidri apzinājušies augstos kritērijus, pēc kuriem tie tiek vērtēti. Izvēloties prezidentu, mēs neizvēlamies tās vai citas partijas nominētu kandidātu, mēs izvēlamies līderi - kādu, kuru uzlūkojam ar lepnumu un cieņu, kādu, kurš mūs padara drosmīgus un stiprus. Šodienas dramatiskajā ģeopolitiskajā situācijā spēja apvienot un iedvesmot nāciju ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Mums ir nepieciešams valstsvīrs - pieredzējis, inteliģents un spilgts līderis, kurš vienmēr būs uzticīgs tiem, kuriem pieder Latvijas valsts, - tautai. Mums vajadzīgs pārliecinošs un erudīts prezidents, eiropeiskas Latvijas patriots, kurš apzinās un ikkatrā savā darbībā iemieso un parāda tās vērtības, kuras svarīgas mums visiem, - demokrātiju, taisnīgumu, tiesiskumu, drošību. Prezidents, kurš strādā un tiecas pēc ideāliem Latvijas valsts un pilsoņu interesēs. No četriem Valsts prezidenta amatam izvirzītajiem kandidātiem Egils Levits ir pierādījis savu atbilstību. Egils Levits ar savu plašo pieredzi gan valsts pārvaldē, gan starptautiskajās institūcijās, diplomātijā un zinātnēs ir augstu vērtēts kā Latvijā, tā arī starptautiski. Balstoties pat tikai uz kvalifikācijām un pieredzi vien, Egils Levits būs visloģiskākā un atbilstošākā izvēle šim augstajam amatam, bet tieši viņa darbi Latvijas labā apliecina Egila Levita absolūto un nesatricināmo uzticību Latvijas valstij. Neatkarīgs, ar stingru pārliecību par valsts augstāko likumu godāšanu un Valsts prezidenta amatam uzliktajiem pienākumiem tos sargāt, ar skaidru apziņu par tām problēmām, ar kurām saskaras Latvija un tās iedzīvotāji. Egils Levits būtu tas prezidents, kurš palīdzētu veidot labāku, drošāku un saliedētāku Latvijas sabiedrību un tās nākotni. Šodien mums ir jāizdara nopietna izvēle un skaidri pašiem sev, kā arī sabiedrībai jāapliecina, kāda veida politiku mēs veidosim un turpināsim veidot - cinisku, uz sarunāšanām un pa kaktiem sačukstētiem lēmumiem balstītu, vai arī politiku, kas pamatota vīzijā par plaukstošu un ilgtspējīgu Latvijas nākotni. Katra šodien nodotā balss ir konkrēta deputāta portrets. Slēgtais balsojums no šiem portretiem izveidos vienu attēlu - Saeimas balsojuma rezultātu, tāpēc katra šodien nodotā balss būs vienlaikus tās īpašnieka un visas Saeimas seja. Mans balsojums - un ceru, ka arī jūsu - šodien būs sirdsapziņas un godaprāta balsojums. Pirmām kārtām ar domu par savu tautu un arī par sevi es savu balsi atdošu par vienīgo un labāko kandidātu Valsts prezidenta amatam - Egilu Levitu. Šajās, cerams, pēdējās aizklātā balsojuma aizplīvurotajās vēlēšanās aicinu arī jūs balsot par Egila Levita kandidatūru Valsts prezidenta amatam, kurš ar savu inteliģenci, pieredzi un izteikto nacionālo stāju kā prezidents mūs darīs lepnus.".
- 2015_06_03_303-seq9 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Nav! Nav!”) Paldies.".
- 2015_06_03_303-seq8 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie un godātie deputāti! Lūdzu atļaut izmantot septiņas minūtes debatēm!".
- 2015_06_03_303-seq6 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es vēlos jūs uzrunāt frakcijas VIENOTĪBA vārdā. Valsts prezidenta ievēlēšana ir viens no Latvijas parlamenta atbildīgākajiem uzdevumiem mūsu valsts nākotnes vārdā. Koalīcijas partijas ir izvirzījušas divus cienījamus Valsts prezidenta amata kandidātus - Raimondu Vējoni un Egilu Levitu. Un VIENOTĪBAS frakcija balsos par viņiem. Neslēpjoties un nespēlējot spēlītes, savu nostāju paužot godīgi un atklāti. Mēs esam nemainīgi iestājušies par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, tāpēc es gribu cerēt, ka aizklāto balsojumu neviens neizmantos, lai teiktu vienu, bet rīkotos citādi. Kolēģi, es vēlos runāt par to, ko VIENOTĪBA sagaida no nākamā Valsts prezidenta. Šodien mēs ievēlam Valsts prezidentu - prezidentu, kuram nākamajā darba cēlienā mūsu valsts un tautas intereses jātur augstāk par visu - atbildīgi, pārdomāti, savu darbību balstot uz trim nozīmīgiem valsts un sabiedrības drošības pīlāriem - valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu, ekonomiskās un finanšu drošības veicināšanu un sociāli iekļaujošas politikas īstenošanu. No nākamā Valsts prezidenta mēs sagaidām ne vien skaistus vārdus, bet arī stingru nostāju un izlēmību. Šajā ģeopolitiski trauksmainajā laikā Valsts prezidentam kā Nacionālo bruņoto spēku virspavēlniekam nelokāmi un stingri jāpastāv uz Latvijas aizsardzības budžeta kāpināšanu līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta, nepieļaujot nekādas atkāpes no apņemšanās un saistībām, ko mūsu valsts uzņēmusies kā līdzvērtīga NATO dalībvalsts. Nozīmīgs uzdevums ir Latvijas armijas skaitliskā sastāva palielināšana un turpmāka valsts militārās infrastruktūras attīstīšana, neaizmirstot arī par Zemessardzes stiprināšanu, kas ir ne vien mūsu valsts brīvprātīgo aizsargu kalve, Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa un regulāro spēku rezerve, bet arī nozīmīgs resurss patriotisma un valstiskās piederības sajūtas spēcināšanai. Pēdējā gada laikā starptautiskā drošības vide Baltijas jūras reģionā ir pieredzējusi kardinālas pārmaiņas. Latvija jau ilgāku laiku dzīvo informatīvā kara apstākļos, kur notiek cīņa par Latvijas iedzīvotāju prātiem un ticību savas valsts nākotnei, tādēļ mūsu valsts ārējā drošība ir cieši saistīta ar to, cik droši un stabili mēs jūtamies iekšpolitiski. Vēl 21.gadsimta fenomena - hibrīdkara - apstākļos spējam savu sabiedrību pasargāt no tai naidīgu spēku īstenotajiem smadzeņu skalošanas mēģinājumiem. Vai spējam šai milzu mašinērijai pretī likt kvalitatīvu, objektīvu, visiem pieejamu un saprotamu informāciju? Tikai stiprinot mūsu iekšējās aizsargspējas, mūsu mediju vidi un informācijas telpu, mēs spēsim saglabāt valsts iekšējo stabilitāti un mazināt ārvalstu inspirētus provokāciju riskus. Mēs nedrīkstam aizmirst arī par tiem dienestiem, kas ik dienas nepagurstoši gādā par mūsu drošību, - mūsu glābējiem, policistiem un robežsargiem. Šo dienestu spēju un motivācijas celšanai joprojām jābūt politiskās dienaskārtības prioritāram uzdevumam, un Valsts prezidentam jābūt Saeimas un valdības ciešam sabiedrotajam šo jautājumu risināšanā. Ņemot vērā aizvadīto gadu rūgto krīzes pieredzi, Valsts prezidentam ir neatsverama loma arī valsts finanšu un ekonomikas stabilitātes nodrošināšanā un sabiedrības saliedētības veicināšanā. Viens no pamatelementiem, kas veicina sabiedrības kopības un saliedētības sajūtu, ir iekļaujoša sociālā politika. Tās uzdevums ir mazināt sociālo un ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā, stiprināt sociālo drošību un stabilitāti, lai ikviens mūsu valstī justos novērtēts. Vienlaikus mums jāatceras, ka jautājumos, kas skar valsts budžetu, mums arvien jārīkojas īpaši atbildīgi un tālredzīgi. Populistiski lozungi sociālo jautājumu risināšanā nedrīkst tikt bezatbildīgi izmantoti kā aizsegs savtīgām politiskajām interesēm. Tādēļ situācijās, kad politiskā sāncensība Saeimā vai valdībā draud ar populistiskiem un valsts izaugsmei bīstamiem lēmumiem, Valsts prezidentam ir pienākums laikus šos riskus novērst, līdzsvarojot politiķu ambīcijas. Kolēģi! Šodien mēs ievēlam Valsts prezidentu - prezidentu, kurš izprot savu atbildību un spēj uzrunāt ikvienu mūsu valsts iedzīvotāju neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, izglītības vai ienākumu līmeņa, sarunvalodas ģimenē vai politiskās pārliecības. Mūsu valstij ir svarīgs ikviens tās iedzīvotājs, un prezidenta uzdevums ir sabiedrību vienot, nevis šķelt. Tieši tādēļ prezidentam ir jāspēj pie sava galda aicināt un vienlīdz atbildīgi uzrunāt visus Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus, jo aiz katra no tiem stāv tā vēlētāji - mūsu valsts pilsoņi. Tikai veidojot dialogu un kopīgi strādājot katra Latvijas iedzīvotāja labklājībai, mēs varam tikt gan uzklausīti, gan uzrunāti, justies piederīgi savai valstij un vajadzīgi un kopīgi stiprināt tās vērtības, ko mūsu priekšteči ir likuši par pamatu, 1918.gadā dibinot mūsu Latvijas valsti. Mēs vēlamies Valsts prezidenta amatā redzēt valstsvīru ne vien vārdos, bet arī darbos. Kolēģi! Mēs visi esam devuši zvērestu strādāt Latvijas labā, tādēļ es aicinu jūs šodien, ievēlot mūsu Valsts prezidentu, pieņemt atbildīgu lēmumu, un brīdī, kad kāds no kandidātiem būs saņēmis Saeimas vairākuma atbalstu, cienīt un atbalstīt jaunievēlēto Valsts prezidentu. (Aplausi.)".
- 2015_06_03_303-seq5 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Nav! Nav!”) Nav. Paldies.".
- 2015_06_03_303-seq4 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Es gribētu lūgt jūsu atļauju izmantot septiņas minūtes savai uzrunai, tātad piecas plus divas.".
- 2015_06_03_303-seq3 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.".
- 2015_06_03_303-seq2 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šā gada 26.maijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu saņēma izvērtēšanai Valsts prezidenta amata kandidātu Mārtiņa Bondara, Sergeja Dolgopolova, Raimonda Vējoņa un Egila Levita dokumentus. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pieprasīja sniegt ziņas par kandidātu atbilstību likuma normām Satversmes aizsardzības birojam, Valsts ieņēmumu dienestam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Iekšlietu ministrijas Informācijas centram. Komisija saņēma un šā gada 28.maija sēdē izskatīja institūciju sniegtās ziņas, kā arī pārbaudīja kandidātu dokumentus un atzina, ka Valsts prezidenta amata kandidāti Mārtiņš Bondars, Sergejs Dolgopolovs, Raimonds Vējonis un Egils Levits atbilst Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma noteikumiem.".
- 2015_06_03_303-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas, un sāksim Saeimas šā gada 3.jūnija ārkārtas sēdi. Šodien mums darba kārtībā ir viens jautājums, par kuru Latvijas politikā nav svarīgāka jautājuma, - Valsts prezidenta vēlēšanas. Līdz ar to aicinu visus balsot pēc sirdsapziņas un ieklausīties sabiedrības viedoklī. Vārds Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pārstāvim Vitālijam Orlovam. Lūdzu!".
- 2015_05_28_306-seq22 spokenText "Paldies. Līdz ar to visi iespējamie jautājumi no jautājuma sākotnējo uzdevēju puses ir uzdoti. Arī deputāts, kurš sākotnēji jautājumu nav uzdevis, tagad ir uzdevis. Un ministrs ir atbildējis. Paldies tieslietu ministram par atbildēm un deputātiem par jautājumiem. Sēdi slēdzu. Uz redzēšanos!".
- 2015_05_28_302-seq578 spokenText "Paldies. Līdz ar to visi iespējamie jautājumi no jautājuma sākotnējo uzdevēju puses ir uzdoti. Arī deputāts, kurš sākotnēji jautājumu nav uzdevis, tagad ir uzdevis. Un ministrs ir atbildējis. Paldies tieslietu ministram par atbildēm un deputātiem par jautājumiem. Sēdi slēdzu. Uz redzēšanos!".
- 2015_05_28_306-seq21 spokenText "Tieslietu ministrijai var būt idejas, un var arī strādāt. Taču Tieslietu ministrija nav tā iestāde, kura ir tiesīga pati bez saskaņošanas ar citām iestādēm, kuru darbu tas skar, virzīt šādus grozījumus. Būtu pareizi, ja konkrēti izveidotā darba grupa virzītu šādus vai līdzīgus grozījumus, kas pilnveidotu kārtību. Es domāju, ka kārtības pilnveidošanā būtu jāizmanto salīdzinošā metode – salīdzināšana ar pieredzi un praksi citās valstīs. Bet vienlaikus tas jau neizslēdz arī to, ka pielaide tiek pazaudēta... ka, stājoties amatā, pielaide ir, bet, ja tiek konstatēts, ka konkrētais cilvēks ir ar paaugstinātu valsts noslēpuma izpaušanas risku, tad viņam pielaidi pēc tam atņem.".
- 2015_05_28_302-seq577 spokenText "Tieslietu ministrijai var būt idejas, un var arī strādāt. Taču Tieslietu ministrija nav tā iestāde, kura ir tiesīga pati bez saskaņošanas ar citām iestādēm, kuru darbu tas skar, virzīt šādus grozījumus. Būtu pareizi, ja konkrēti izveidotā darba grupa virzītu šādus vai līdzīgus grozījumus, kas pilnveidotu kārtību. Es domāju, ka kārtības pilnveidošanā būtu jāizmanto salīdzinošā metode – salīdzināšana ar pieredzi un praksi citās valstīs. Bet vienlaikus tas jau neizslēdz arī to, ka pielaide tiek pazaudēta... ka, stājoties amatā, pielaide ir, bet, ja tiek konstatēts, ka konkrētais cilvēks ir ar paaugstinātu valsts noslēpuma izpaušanas risku, tad viņam pielaidi pēc tam atņem.".
- 2015_05_28_306-seq20 spokenText "Godātais ministra kungs! Man ir jautājums sakarā ar to, ka pašreiz izveidojusies pielaižu piešķiršanas prakse, ka jautājums par to, vai cilvēkam nodrošināma pielaide valsts noslēpumam, tiek risināts tikai pēc tam, kad cilvēks stājies amatā. Un viņam pēc tam, stājoties amatā, ir divus vai trīs mēnešus ilgs pārbaudes laiks, un, ja tad saņem atteikumu, tiek zaudēts darbs. Un viņš jau ir aizgājis arī no iepriekšējā darba... Vai šī prakse, ka pārbaudi attiecībā uz iespēju saņemt pielaidi valsts noslēpuma objektiem neveic pirms personas stāšanās darbā vai pretendēšanas uz amatu, ir likumīga? Vai tomēr Tieslietu ministrija nedomā kaut ko šajā sakarībā darīt?".
- 2015_05_28_302-seq576 spokenText "Godātais ministra kungs! Man ir jautājums sakarā ar to, ka pašreiz izveidojusies pielaižu piešķiršanas prakse, ka jautājums par to, vai cilvēkam nodrošināma pielaide valsts noslēpumam, tiek risināts tikai pēc tam, kad cilvēks stājies amatā. Un viņam pēc tam, stājoties amatā, ir divus vai trīs mēnešus ilgs pārbaudes laiks, un, ja tad saņem atteikumu, tiek zaudēts darbs. Un viņš jau ir aizgājis arī no iepriekšējā darba... Vai šī prakse, ka pārbaudi attiecībā uz iespēju saņemt pielaidi valsts noslēpuma objektiem neveic pirms personas stāšanās darbā vai pretendēšanas uz amatu, ir likumīga? Vai tomēr Tieslietu ministrija nedomā kaut ko šajā sakarībā darīt?".
- 2015_05_28_306-seq19 spokenText "Paldies. Un jautājumu uzdevējiem ir iespējams uzdot vēl vienu – pēdējo papildjautājumu. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.".
- 2015_05_28_302-seq575 spokenText "Paldies. Un jautājumu uzdevējiem ir iespējams uzdot vēl vienu – pēdējo papildjautājumu. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.".
- 2015_05_28_306-seq18 spokenText "Katrs gadījums ir jāvērtē konkrēti. Uzdotajā jautājumā konkrētības nav nedz par personu, par kuru izplatītas ziņas, nedz par iespējamo subjektu, kurš šīs ziņas izplatījis. Ja būtu vairāk informācijas un vairāk konkrētības, par kuru cilvēku šīs ziņas izplatītas un kas tās izplatījis, tad varētu sniegt atbildi, vai tiesa šādu prasību pieņemtu vai ne.".
- 2015_05_28_302-seq574 spokenText "Katrs gadījums ir jāvērtē konkrēti. Uzdotajā jautājumā konkrētības nav nedz par personu, par kuru izplatītas ziņas, nedz par iespējamo subjektu, kurš šīs ziņas izplatījis. Ja būtu vairāk informācijas un vairāk konkrētības, par kuru cilvēku šīs ziņas izplatītas un kas tās izplatījis, tad varētu sniegt atbildi, vai tiesa šādu prasību pieņemtu vai ne.".
- 2015_05_28_306-seq17 spokenText "Sniedzot atbildi uz 5.jautājumu, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Belēvičs (acīmredzot jūs tad bijāt prombūtnē) norādīja, ka godu un cieņu cilvēks var aizsargāt arī civiltiesiskā kārtībā. Proti, Civillikuma 2352.1 pants noteic: “Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.” Jautājums: vai Latvijas likumi pieļauj cilvēkam vērsties tiesā ar pieteikumu prasīt ziņu atsaukumu, ja pieteikuma iesniedzējam nav zināms, kas šīs ziņas ir paudis (jo atteikumu paraksta iestādes vadītājs) un kādas šīs ziņas konkrēti ir (jo atteikumā nav norādīts, kāpēc cilvēks ir zaudējis valsts uzticību)? Ja šādas tiesības ir, vai šādā tiesas procesā drošības iestādes sniegs pierādījumus par ziņu patiesumu?".
- 2015_05_28_302-seq573 spokenText "Sniedzot atbildi uz 5.jautājumu, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Belēvičs (acīmredzot jūs tad bijāt prombūtnē) norādīja, ka godu un cieņu cilvēks var aizsargāt arī civiltiesiskā kārtībā. Proti, Civillikuma 2352.1 pants noteic: “Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.” Jautājums: vai Latvijas likumi pieļauj cilvēkam vērsties tiesā ar pieteikumu prasīt ziņu atsaukumu, ja pieteikuma iesniedzējam nav zināms, kas šīs ziņas ir paudis (jo atteikumu paraksta iestādes vadītājs) un kādas šīs ziņas konkrēti ir (jo atteikumā nav norādīts, kāpēc cilvēks ir zaudējis valsts uzticību)? Ja šādas tiesības ir, vai šādā tiesas procesā drošības iestādes sniegs pierādījumus par ziņu patiesumu?".
- 2015_05_28_306-seq16 spokenText "Paldies. Vārds Platpera kungam vēl vienam jautājumam.".
- 2015_05_28_302-seq572 spokenText "Paldies. Vārds Platpera kungam vēl vienam jautājumam.".
- 2015_05_28_306-seq15 spokenText "Paldies, Platpera kungs! Ļoti labi sastādīti jautājumi, un jāuzteic tas cilvēks, kurš tos ir sastādījis. Es pat zinu viņu, ļoti labi pazīstu. Mēs kaimiņos strādājam... Jāteic, ka tāda prakse tiek īstenota: ja nav konkrēti minēts izpildes termiņš, tad Valsts kanceleja sūta ar premjera rezolūciju atgādinājumu par neizpildi. Pēc šī atgādinājuma izpildītājs lūdz termiņu pagarināt. Un tad biežāk ir tā, ka tas jautājums tiek skatīts nevis Ministru kabineta sēdē speciāli, bet premjers (premjere – šajā situācijā) ar savu rezolūciju pagarina izpildes termiņu. Un tā tiek sekots līdzi pilnīgi visiem. Tie ir daudzi simti dažādu valdības uzdevumu dažādām ministrijām un resoriem, un, ja katrā valdības sēdē mēs tagad skatītu vairāk par 100 jautājumiem par termiņu pagarināšanu, tad tas būtu ļoti, ļoti neracionāls darbs. Līdz ar to premjere pagarina šos termiņus, un šis termiņa pagarinājums ir līdz 30.jūnijam, tas ir ar premjeres rezolūciju. Un, ja būtu rakstiski tas šeit minēts, mēs arī šīs rezolūcijas kopiju varētu pievienot.".
- 2015_05_28_302-seq571 spokenText "Paldies, Platpera kungs! Ļoti labi sastādīti jautājumi, un jāuzteic tas cilvēks, kurš tos ir sastādījis. Es pat zinu viņu, ļoti labi pazīstu. Mēs kaimiņos strādājam... Jāteic, ka tāda prakse tiek īstenota: ja nav konkrēti minēts izpildes termiņš, tad Valsts kanceleja sūta ar premjera rezolūciju atgādinājumu par neizpildi. Pēc šī atgādinājuma izpildītājs lūdz termiņu pagarināt. Un tad biežāk ir tā, ka tas jautājums tiek skatīts nevis Ministru kabineta sēdē speciāli, bet premjers (premjere – šajā situācijā) ar savu rezolūciju pagarina izpildes termiņu. Un tā tiek sekots līdzi pilnīgi visiem. Tie ir daudzi simti dažādu valdības uzdevumu dažādām ministrijām un resoriem, un, ja katrā valdības sēdē mēs tagad skatītu vairāk par 100 jautājumiem par termiņu pagarināšanu, tad tas būtu ļoti, ļoti neracionāls darbs. Līdz ar to premjere pagarina šos termiņus, un šis termiņa pagarinājums ir līdz 30.jūnijam, tas ir ar premjeres rezolūciju. Un, ja būtu rakstiski tas šeit minēts, mēs arī šīs rezolūcijas kopiju varētu pievienot.".
- 2015_05_28_306-seq14 spokenText "Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra sēdes protokola... es jau nesaukšu tagad, atkal tas pats ir... dotā uzdevuma izpildes termiņš precīzi nav noteikts. Tas nozīmē, ka atbilstoši Ministru kabineta Kārtības ruļļa 243.punktam dotais uzdevums ir izpildāms divu mēnešu laikā. Tātad noteiktais uzdevuma izpildes termiņš bija 2014.gada 16.novembris. Savā atbildē jūs minat, ka uzdevuma izpildes termiņš ir jūsu jau pieminētais 2015.gada 30.jūnijs. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta doto uzdevumu var pagarināt tikai pats Ministru kabinets, lūdzam informēt, kurā Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums par Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra sēdes protokola Nr.49 56.paragrāfa 2.punktā dotā uzdevuma izpildes termiņa pagarinājumu.".
- 2015_05_28_302-seq570 spokenText "Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra sēdes protokola... es jau nesaukšu tagad, atkal tas pats ir... dotā uzdevuma izpildes termiņš precīzi nav noteikts. Tas nozīmē, ka atbilstoši Ministru kabineta Kārtības ruļļa 243.punktam dotais uzdevums ir izpildāms divu mēnešu laikā. Tātad noteiktais uzdevuma izpildes termiņš bija 2014.gada 16.novembris. Savā atbildē jūs minat, ka uzdevuma izpildes termiņš ir jūsu jau pieminētais 2015.gada 30.jūnijs. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta doto uzdevumu var pagarināt tikai pats Ministru kabinets, lūdzam informēt, kurā Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums par Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra sēdes protokola Nr.49 56.paragrāfa 2.punktā dotā uzdevuma izpildes termiņa pagarinājumu.".
- 2015_05_28_306-seq13 spokenText "Paldies. Nākamais jautājums! Lūdzu!".
- 2015_05_28_302-seq569 spokenText "Paldies. Nākamais jautājums! Lūdzu!".
- 2015_05_28_306-seq12 spokenText "Pirmām kārtām informēju jūs, ka šo komisiju nevada Tieslietu ministrijas pārstāvis. Šo komisiju vada Satversmes aizsardzības biroja pārstāvis. Līdz ar to šis ir jautājums Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Man nav tiesību viņa vietā sniegt atbildi – kurš bija piesaistīts, kurš nebija piesaistīts... Uzraudzību pār termiņiem un izpildi veic Ministru prezidents. Un Ministru prezidente ar savu rezolūciju arī nosaka termiņus, kādos ir jāveic šis uzdevums. Šis uzdevums būtībā jau ir finiša taisnē, un termiņš ir 30.jūnijs, kad šie priekšlikumi par grozījumiem likumā tiks izskatīti valdībā. Kurš uzaicināja, ko uzaicināja, kā uzaicināja, kāpēc neuzaicināja un tā tālāk – uz šādu jautājumu ir jāatbild grupas vadītājam vai arī tam, kas kontrolē rezolūcijas izpildi.".
- 2015_05_28_302-seq568 spokenText "Pirmām kārtām informēju jūs, ka šo komisiju nevada Tieslietu ministrijas pārstāvis. Šo komisiju vada Satversmes aizsardzības biroja pārstāvis. Līdz ar to šis ir jautājums Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Man nav tiesību viņa vietā sniegt atbildi – kurš bija piesaistīts, kurš nebija piesaistīts... Uzraudzību pār termiņiem un izpildi veic Ministru prezidents. Un Ministru prezidente ar savu rezolūciju arī nosaka termiņus, kādos ir jāveic šis uzdevums. Šis uzdevums būtībā jau ir finiša taisnē, un termiņš ir 30.jūnijs, kad šie priekšlikumi par grozījumiem likumā tiks izskatīti valdībā. Kurš uzaicināja, ko uzaicināja, kā uzaicināja, kāpēc neuzaicināja un tā tālāk – uz šādu jautājumu ir jāatbild grupas vadītājam vai arī tam, kas kontrolē rezolūcijas izpildi.".
- 2015_05_28_306-seq11 spokenText "Sākšu ar pirmo jautājumu. Atbildē ir pieminēts, ka valsts drošības iestāžu Valsts noslēpuma aizsardzības konsultatīvā darba grupa ir strādājusi pie Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra sēdes protokola Nr.49 56.paragrāfa 2.punktā doto uzdevumu izvērtēšanas un izstrādājusi priekšlikumus normatīvā regulējuma precizēšanai, kuri vēl ir jāizdiskutē un jāsaskaņo ar Ministru kabineta uzdevumā norādītajiem citu valsts institūciju ekspertiem. Mans jautājums ir: kāpēc citu valsts institūciju eksperti netika piesaistīti priekšlikumu sagatavošanas sākotnējā stadijā, kā to prasa Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra sēdes protokola Nr.49 56.paragrāfa 2.punktā paredzētais uzdevums, un vai šobrīd ir uzsāktas diskusijas ar citu valsts institūciju ekspertiem?".
- 2015_05_28_302-seq567 spokenText "Sākšu ar pirmo jautājumu. Atbildē ir pieminēts, ka valsts drošības iestāžu Valsts noslēpuma aizsardzības konsultatīvā darba grupa ir strādājusi pie Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra sēdes protokola Nr.49 56.paragrāfa 2.punktā doto uzdevumu izvērtēšanas un izstrādājusi priekšlikumus normatīvā regulējuma precizēšanai, kuri vēl ir jāizdiskutē un jāsaskaņo ar Ministru kabineta uzdevumā norādītajiem citu valsts institūciju ekspertiem. Mans jautājums ir: kāpēc citu valsts institūciju eksperti netika piesaistīti priekšlikumu sagatavošanas sākotnējā stadijā, kā to prasa Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra sēdes protokola Nr.49 56.paragrāfa 2.punktā paredzētais uzdevums, un vai šobrīd ir uzsāktas diskusijas ar citu valsts institūciju ekspertiem?".
- 2015_05_28_306-seq10 spokenText "Jā, Platpera kungs, ja jūs neesat parakstījis jautājumu.".
- 2015_05_28_302-seq566 spokenText "Jā, Platpera kungs, ja jūs neesat parakstījis jautājumu.".
- 2015_05_28_306-seq9 spokenText "Jā. Man būs trīs jautājumi, kā to atļauj likums.".
- 2015_05_28_302-seq565 spokenText "Jā. Man būs trīs jautājumi, kā to atļauj likums.".
- 2015_05_28_306-seq8 spokenText "Paldies. Papildu jautājuma uzdošanai vārds deputātam Arvīdam Platperam. Lūdzu!".
- 2015_05_28_302-seq564 spokenText "Paldies. Papildu jautājuma uzdošanai vārds deputātam Arvīdam Platperam. Lūdzu!".
- 2015_05_28_306-seq7 spokenText "Bet jebkurā gadījumā es esmu gatavs par šo runāt arī turpmāk, un mēs varam par to diskutēt, un mēs varam attīstīt šo diskusiju tālāk. Šis formālais formāts nav punkts tam. Mēs šo diskusiju varam attīstīt.".
- 2015_05_28_302-seq563 spokenText "Bet jebkurā gadījumā es esmu gatavs par šo runāt arī turpmāk, un mēs varam par to diskutēt, un mēs varam attīstīt šo diskusiju tālāk. Šis formālais formāts nav punkts tam. Mēs šo diskusiju varam attīstīt.".
- 2015_05_28_306-seq6 spokenText "Paldies. Nākamais papildu jautājums...".
- 2015_05_28_302-seq562 spokenText "Paldies. Nākamais papildu jautājums...".
- 2015_05_28_306-seq5 spokenText "Jūs uzdodat jautājumu, uz kuru var atbildēt, protams, pati Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Jūs jautājat, kā lemtu Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ja būtu nodrošināta sacīkste. Uz šādu jautājumu atbilde nav iespējama tikai tāpēc vien, ka es nepārstāvu Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Ja runājam par Tieslietu ministrijas vērtējumu, tad jāteic, ka Tieslietu ministrijas vērtējums ir tāds, ka ir bijuši rupji pārkāpumi civilprocesā, nav nodrošināta šī sacīkste, līdz ar to ir bijis cilvēktiesību pārkāpums. Tiesības uz taisnīgu tiesu.".
- 2015_05_28_302-seq561 spokenText "Jūs uzdodat jautājumu, uz kuru var atbildēt, protams, pati Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Jūs jautājat, kā lemtu Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ja būtu nodrošināta sacīkste. Uz šādu jautājumu atbilde nav iespējama tikai tāpēc vien, ka es nepārstāvu Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Ja runājam par Tieslietu ministrijas vērtējumu, tad jāteic, ka Tieslietu ministrijas vērtējums ir tāds, ka ir bijuši rupji pārkāpumi civilprocesā, nav nodrošināta šī sacīkste, līdz ar to ir bijis cilvēktiesību pārkāpums. Tiesības uz taisnīgu tiesu.".
- 2015_05_28_306-seq4 spokenText "Paldies, ministra kungs, par rakstveidā sniegto informāciju. Jautājums ir tāds. Jūs savā atbildē norādījāt, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā “Ternovskis pret Latviju” nesaskatīja konvencijas 6.panta pārkāpumu. Un galvenais, protams, bija tas, ka Rīgas apgabaltiesa nav nodrošinājusi personai reālu tiesas procesu... bet ka ECT nav vērtējusi jautājumu par speciālo atļauju neizsniegšanas kārtību. Sakiet, lūdzu, vai Tieslietu ministrija, vērtējot konkrēto spriedumu un kārtību, ievēroja, ka ECT sprieduma 71.–73.punktā, kur ir vērtēts kopumā viss... kur ir norādīts, ka tiesa nevar konstatēt...? Tiesa secina, ka minētās pārrunas nerīkoja. Tiesa secina, ka iesniedzējs... nebija pilnībā nodrošināts sacīkstes princips pirms tam, kamēr apgabaltiesā lietu skatīja. Ja iepriekš būtu nodrošināts sacīkstes process, vai Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzītu, ka ir pārkāpts sacīkstes process arī apgabaltiesā?".
- 2015_05_28_302-seq560 spokenText "Paldies, ministra kungs, par rakstveidā sniegto informāciju. Jautājums ir tāds. Jūs savā atbildē norādījāt, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā “Ternovskis pret Latviju” nesaskatīja konvencijas 6.panta pārkāpumu. Un galvenais, protams, bija tas, ka Rīgas apgabaltiesa nav nodrošinājusi personai reālu tiesas procesu... bet ka ECT nav vērtējusi jautājumu par speciālo atļauju neizsniegšanas kārtību. Sakiet, lūdzu, vai Tieslietu ministrija, vērtējot konkrēto spriedumu un kārtību, ievēroja, ka ECT sprieduma 71.–73.punktā, kur ir vērtēts kopumā viss... kur ir norādīts, ka tiesa nevar konstatēt...? Tiesa secina, ka minētās pārrunas nerīkoja. Tiesa secina, ka iesniedzējs... nebija pilnībā nodrošināts sacīkstes princips pirms tam, kamēr apgabaltiesā lietu skatīja. Ja iepriekš būtu nodrošināts sacīkstes process, vai Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzītu, ka ir pārkāpts sacīkstes process arī apgabaltiesā?".
- 2015_05_28_306-seq3 spokenText "Paldies, ministra kungs. Tiem deputātiem, kuri ir iesnieguši jautājumu, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir iespēja uzdot ministram divus papildu jautājumus. Un citiem deputātiem, kas nav iesnieguši jautājumu, arī ir iespēja vēl uzdot papildu jautājumu. Pirmais jautājumu uzdošanai ir pieteicies deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!".
- 2015_05_28_302-seq559 spokenText "Paldies, ministra kungs. Tiem deputātiem, kuri ir iesnieguši jautājumu, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir iespēja uzdot ministram divus papildu jautājumus. Un citiem deputātiem, kas nav iesnieguši jautājumu, arī ir iespēja vēl uzdot papildu jautājumu. Pirmais jautājumu uzdošanai ir pieteicies deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!".
- 2015_05_28_306-seq2 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti, kolēģi! Paldies par uzdotajiem jautājumiem. Premjere ir deleģējusi man atbilžu sniegšanu no 2. līdz 5.jautājumam. Atbildēs ir ietverta lietas būtība. Ja ir papildu jautājumi, varu sniegt informāciju, cik likums to ļauj. Vienlaikus vēlos papildināt to informāciju, kas bija rakstiski sniegta, ar informāciju par Satversmes tiesas 2005.gada 17.oktobra lēmumu lietā, kur rakstveida procesā tika izskatīts jautājums, vai pārsūdzēšanas kārtība, kas noteikta likumā, – ka pielaides nepiešķiršanu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram... vai pārsūdzēšanas kārtība atbilst Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam vai ne. Es nezinu, vai visi... Nu, vismaz viens deputāts noteikti ir informēts par šo Satversmes tiesas spriedumu, jo viņš tajā laikā ir piedalījies šā sprieduma pieņemšanā. Tiesa secina, ka tiesības vērsties tiesā nav absolūtas un var tikt ierobežotas. Tādējādi iesniedzēju tiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. Un tiesa nosprieda atzīt likuma “Par valsts noslēpumu” 11.panta sesto daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam. Es par šo spriedumu tiešām agrāk nezināju, bet... nu, tas manī nedaudz rada izbrīnu... Teiksim, par uzdotajiem jautājumiem... Bet... Es domāju, deputātiem noteikti ir papildu jautājumi, un es esmu gatavs atbildēt.".
- 2015_05_28_302-seq558 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti, kolēģi! Paldies par uzdotajiem jautājumiem. Premjere ir deleģējusi man atbilžu sniegšanu no 2. līdz 5.jautājumam. Atbildēs ir ietverta lietas būtība. Ja ir papildu jautājumi, varu sniegt informāciju, cik likums to ļauj. Vienlaikus vēlos papildināt to informāciju, kas bija rakstiski sniegta, ar informāciju par Satversmes tiesas 2005.gada 17.oktobra lēmumu lietā, kur rakstveida procesā tika izskatīts jautājums, vai pārsūdzēšanas kārtība, kas noteikta likumā, – ka pielaides nepiešķiršanu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram... vai pārsūdzēšanas kārtība atbilst Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam vai ne. Es nezinu, vai visi... Nu, vismaz viens deputāts noteikti ir informēts par šo Satversmes tiesas spriedumu, jo viņš tajā laikā ir piedalījies šā sprieduma pieņemšanā. Tiesa secina, ka tiesības vērsties tiesā nav absolūtas un var tikt ierobežotas. Tādējādi iesniedzēju tiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. Un tiesa nosprieda atzīt likuma “Par valsts noslēpumu” 11.panta sesto daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam. Es par šo spriedumu tiešām agrāk nezināju, bet... nu, tas manī nedaudz rada izbrīnu... Teiksim, par uzdotajiem jautājumiem... Bet... Es domāju, deputātiem noteikti ir papildu jautājumi, un es esmu gatavs atbildēt.".
- 2015_05_28_306-seq1 spokenText "Labvakar, godātais ministra kungs! Labvakar, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien sēdes darba kārtībā ir divi deputātu jautājumi, taču Saeimas Kancelejā pulksten 13.43 ir saņemta Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena vēstule, kurā Saeimas Kanceleja tiek informēta, ka iepriekš neparedzamu darba grafika izmaiņu dēļ finanšu ministrs Jānis Reirs nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to atbildes sniegšana uz deputātu Elksniņa, Zariņa, Zemļinska, Ādamsona un Ribakova jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēm” tiek pārcelta uz nākamo sēdi. Tātad vienīgais šīs sēdes darba kārtības jautājums ir deputātu Kūtra, Sudrabas, Meijas, Šica, Krēsliņa un Šimfas jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pielaides piešķiršanas sistēmu”, kurš ir pāradresēts diviem ministriem – ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Uz šo jautājumu ir saņemtas rakstveida atbildes. Ar ārlietu ministra sniegto atbildi jautājuma uzdevēji ir apmierināti, taču nav apmierināti ar tieslietu ministra sniegto atbildi un vēlas saņemt papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus. Ministra kungs, vai jūs vēlaties izmantot šīs divas minūtes un sniegt kādus papildu paskaidrojumus? Jā, ministra kungs, lūdzu, nāciet tribīnē!".
- 2015_05_28_302-seq557 spokenText "Labvakar, godātais ministra kungs! Labvakar, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien sēdes darba kārtībā ir divi deputātu jautājumi, taču Saeimas Kancelejā pulksten 13.43 ir saņemta Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena vēstule, kurā Saeimas Kanceleja tiek informēta, ka iepriekš neparedzamu darba grafika izmaiņu dēļ finanšu ministrs Jānis Reirs nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to atbildes sniegšana uz deputātu Elksniņa, Zariņa, Zemļinska, Ādamsona un Ribakova jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēm” tiek pārcelta uz nākamo sēdi. Tātad vienīgais šīs sēdes darba kārtības jautājums ir deputātu Kūtra, Sudrabas, Meijas, Šica, Krēsliņa un Šimfas jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pielaides piešķiršanas sistēmu”, kurš ir pāradresēts diviem ministriem – ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Uz šo jautājumu ir saņemtas rakstveida atbildes. Ar ārlietu ministra sniegto atbildi jautājuma uzdevēji ir apmierināti, taču nav apmierināti ar tieslietu ministra sniegto atbildi un vēlas saņemt papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus. Ministra kungs, vai jūs vēlaties izmantot šīs divas minūtes un sniegt kādus papildu paskaidrojumus? Jā, ministra kungs, lūdzu, nāciet tribīnē!".
- 2015_05_28_302-seq556 spokenText "Paldies deputātam Ritvaram Jansonam. Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ! Atbildes uz deputātu jautājumiem 2015.gada 28.maijā ".
- 2015_05_28_302-seq555 spokenText " Labdien! Pēc Saeimas pagājušās sēdes Nacionālās apvienības frakcija 22.maijā nominēja Latvijas Valsts prezidenta amatam oficiāli – nu jau oficiāli! – Egilu Levitu. Egilu Levitu mēs uzskatām par visperspektīvāko un labāko kandidātu, par kuru Saeima balsos jau Saeimas sēdē 3.jūnijā. Egils Levits raksturojams kā demokrāts, kā pieredzējis politiķis, jurists, tiesību eksperts, politologs, un viņš palicis Latvijas vēsturē jau šobrīd ar divām izdarītām lietām: viņš bija tas cilvēks, kas laikā, kad tika pieņemta 1990.gada 4.maija Neatkarības atjaunošanas deklarācija, iestājās par konsekventu Latvijas Republikas atjaunošanu uz 1918.gada 18.novembra valstiskuma pamatiem, un viņš ir viens no autoriem spēkā esošajai Satversmes preambulai. Līdz ar to mēs esam atraduši tiešām potenciāli labāko kandidātu un cerēsim uz veiksmi Valsts prezidenta vēlēšanās. Egils Levits ir iestājies arī par pagātnes pārvarējumu. Un šodien Saeimas sēdē tika izskatīts jauns likumprojekts – “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums”, kuru sagatavojusi Tieslietu ministrija un virzīja Juridiskā komisija. Šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai tiktu nodrošināts finansējums VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijai, kurai jau no 1.janvāra bija jāstrādā, bet kura sakarā ar pāreju no vienas ministrijas pārraudzības uz otru nevarēja uzsākt darbu. Šobrīd ir veiktas zinātniskās iestrādes, ir zinātniskais plāns, un šis likumprojekts dotu finansējumu konkrētiem zinātniekiem un arī administrēšanu no Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, kuru paši komisijas locekļi uzskata par pašu kompetentāko šajā lietā. Un arī viņi uzskata, ka šādā gadījumā nebūtu nekādas politiskās iejaukšanās komisijas darbībā. Vēl. Šajā Saeimas sēdē tika atbalstīti divi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoti nopietni likumprojekti, likumu grozījumi. Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Tas ir ļoti būtisks ierosinājums, kurš guva komisijas atbalstu un tagad arī visas Saeimas atbalstu, – ka pašvaldība ir tiesīga piešķirt dzīvokļus uz darba tiesisko attiecību laiku jaunajiem speciālistiem. Pašvaldībām tas ir ļoti nozīmīgi, lai piesaistītu vajadzīgos speciālistus dažādos Latvijas novados. Tikpat nozīmīgs ir arī likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, kurš, piemēram, paredz, ka jaundzimušu bērnu jau dzimtsarakstu nodaļā var deklarēt konkrētā dzīvesvietā, arī ārpus tās vietas, kur viņš ir dzimis, un dzimtsarakstu nodaļa tad paziņo konkrētajai pašvaldībai par šo deklarāciju. 21., 22.maijā Rīgā notika Austrumu partnerības samits – lielākais kopš NATO samita Rīgā 2006.gadā. Un zīmīgi tas, ka no Saeimas puses... ka Saeimas deputāti, to skaitā Nacionālās apvienības frakcijas deputāti, tikās ar šī lielā samita, Austrumu partnerības samita, dalībvalstu nacionālo parlamentu deputātiem un pārrunāja virzību attiecībā uz nākamajiem diviem gadiem, jo 2017.gadā ir nākošais lielais Austrumu partnerības samits, un tika spriests, kā efektīvi sadarboties ne tikai daudzpusējās sarunās, bet arī divpusējās attiecībās, piemēram, Latvija–Ukraina, sniedzot praktisku palīdzību un padomus, kas vērsti uz reformu, cilvēktiesību, demokrātijas, tiesiskuma īstenošanu praksē. Paldies.".