Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_11_19_331-seq83 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Aleksandra Kiršteina un Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 62, atturas - nav. Līdz ar to priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq81 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Kārļa Krēsliņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 55, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq80 spokenText "5. - deputāta Krēsliņa priekšlikums. Netika atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq79 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Kārļa Krēsliņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq78 spokenText "4. - deputāta Kārļa Krēsliņa priekšlikums. Netika atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq77 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Aleksandra Kiršteina un Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq72 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.1495. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu”. Saņēmām septiņus priekšlikumus. 1. - deputāta Ata Lejiņa priekšlikums. Tika atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq71 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.novembris. Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2015_11_19_331-seq69 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 13, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2015_11_19_331-seq67 spokenText "Tātad komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2008_01_24-seq226 spokenText "Tātad komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2015_11_19_331-seq63 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Aleksandra Kiršteina un Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq62 spokenText "6. - deputātu Aleksandra Kiršteina un Imanta Parādnieka priekšlikums. Netika atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq61 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Riharda Kola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq60 spokenText "5. - deputāta Kola priekšlikums. Netika atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq59 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Riharda Kola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq56 spokenText "3. - deputātu Aleksandra Kiršteina un Imanta Parādnieka priekšlikums. Arī tas netika atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq55 spokenText "3.! Mēs esam pie 3.priekšlikuma.".
- 2015_11_19_331-seq53 spokenText "Deputāti neiebilst. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Aleksandra Kiršteina un Imanta Parādnieka iesniegto 2.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 57, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq52 spokenText "2. - deputātu Aleksandra Kiršteina un Imanta Parādnieka priekšlikums. Netika atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq50 spokenText "Strādājam ar dokumentu Nr.1494. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu”. Esam saņēmuši septiņus priekšlikumus. 1. - deputāta Ata Lejiņa priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq49 spokenText "Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir lūgusi grozīt Saeimas 2015.gada 19.novembra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 20. Sēdes darba kārtība ir grozīta. Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2015_11_19_331-seq47 spokenText "Paldies. Tātad ir priekšlikums noteikt 11.decembri par termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam. Mums ir jābalso vispirms par tālāko termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu” būtu 11.decembris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 58, atturas - 1. Līdz ar to priekšlikums nav atbalstīts. Tātad ir ierosināts noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 26.novembri. Līdz ar to priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 26.novembrim.".
- 2015_11_19_331-seq46 spokenText "Aizvadītajā Ārlietu komisijas sēdē Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome bija iesniegusi vēstuli. Viņi vēlējās pat pirms otrā lasījuma iepazīstināt komisiju ar potenciālā fonda izveidi, un līdz šim viņiem nav bijusi tāda iespēja. Tāpēc aicinu noteikt garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu - vismaz līdz 11.decembrim, lai Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome varētu iepazīstināt komisiju ar fondu un lai atbilstoši sagatavotu priekšlikumus trešajam lasījumam, kuros varētu ietvert arī fonda ideju. Turklāt vēlos norādīt, ka Ārlietu komisijā deputāti nelēma par termiņu priekšlikumu iesniegšanai.".
- 2015_11_19_331-seq45 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.novembris. Vai bija priekšlikumi no zāles? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Dombravam!".
- 2015_11_19_331-seq43 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 16, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2015_11_19_331-seq42 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2015_04_30_297-seq373 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2014_06_12-seq274 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_12_19-seq514 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_12_19-seq501 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_11_07-seq240 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_03_14-seq724 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_02_14-seq347 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2012_11_01-seq689 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2010_10_14-seq443 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2010_09_16-seq258 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2009_04_23-seq207 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2008_07_17-seq575 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2008_04_03-seq272 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2007_11_08-seq374 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2007_05_17-seq132 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2015_11_19_331-seq40 spokenText "Un 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq39 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputātu Aleksandra Kiršteina un Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq38 spokenText "Tā kā mēs neatbalstījām 3.priekšlikumu par fonda izveidošanu, arī šis priekšlikums nav atbalstāms. Ārlietu komisija aicina to neatbalstīt.".
- 2015_11_19_331-seq37 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai ziņotājam ir kas piebilstams?".
- 2015_11_19_331-seq36 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs redzam... neatbalstot deputāta Kola priekšlikumus, mēs redzam visas šīs blēdības galveno jēgu. Tātad īpašums, kas ar Ministru padomes tālaika priekšsēdētāja Godmaņa gādību tika piešķirts kultūras vajadzībām jau Augstākās padomes laikā, tiek pataisīts par kaut kādu spekulācijas un ieķīlāšanas objektu. Ja jau, teiksim, tiek nodots kādai organizācijai, biedrībai vai kopienai viņu kultūras vajadzībām un sabiedrisko organizāciju lietošanai īpašums, tad kāpēc tiek atcelta prasība atsavināt savā laikā šo īpašumu vai arī, ja šī biedrība beidz pastāvēt, to pārdot? Tāpēc, ka tā biedrība, kurai mēs šeit šos īpašumus atdodam... Un, atsakoties šo 14.punktā ieteikto, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveidojamo fondu nodibināt, mēs radām situāciju, ka var notikt dažādas spekulācijas. Ja man kāds teiks, ka tas taču nav iespējams, tad es gribu jūs informēt (jūs varat to izlasīt arī kompromat.lv), ka pret šo biedrību pašreiz ir ierosināta kriminālizmeklēšana. Tur ir pazuduši kādi 60 tūkstoši. Biedrības vadība pamato, ka šie naudas zudumi esot radušies, mainot dolārus pret eiro. Tur jau ir iesniegti entie skaidrojumi dažādām kontroles iestādēm. Tas ir ārkārtīgi nožēlojami un ieies Latvijas vēsturē kā kliedzošs Satversmes pārkāpums. Ja šādā garā turpināsies, tad, loģiski, mēs nevaram atbalstīt arī kopumā šo likumprojektu. Paldies par uzmanību.".
- 2015_11_19_331-seq34 spokenText "14. - deputātu Aleksandra Kiršteina un Imanta Parādnieka priekšlikums. Netika atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq32 spokenText "13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq31 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Riharda Kola iesniegto 12.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 61, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq30 spokenText "12. - deputāta Riharda Kola priekšlikums. Arī netika atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq29 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Riharda Kola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 63, atturas - nav. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq28 spokenText "11. - deputāta Riharda Kola priekšlikums. Netika atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq26 spokenText "10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq24 spokenText "9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq22 spokenText "8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.".
- 2015_11_19_331-seq20 spokenText "7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq16 spokenText "5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq14 spokenText "4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.".
- 2015_11_19_331-seq13 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Aleksandra Kiršteina un Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq12 spokenText "Jā. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un konstatēja, ka tas ir juridiski apšaubāmi - diviem privāto tiesību subjektiem uzdot uzdevumu izveidot nodibinājumu - restitūcijas fondu. Kaut arī padome ir paudusi nodomu veidot fondu, šāds nodoms ir nošķirams no likumdevēja uzdevuma. Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2015_11_19_331-seq11 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai pirms balsojuma ziņotājs vēlas ko piebilst?".
- 2015_11_19_331-seq10 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Aicinu atbalstīt priekšlikumu, kurš paredz šo vēsturiskās pārmantojamības principu, jo es gribu atgādināt, ka Augstākā padome jau savā laikā atdeva īpašumus nevis kādai vienai atsevišķai organizācijai, bet visiem Latvijas ebrejiem, kas bija apvienojošies. Tajā laikā īpašumi tika atdoti Ebreju kultūras biedrībai. Pēc vienošanās ar tā laika Ebreju kultūras biedrības vadītājiem virkne īpašumu tika atdoti Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, un šis jautājums tika pilnībā atrisināts. Pēkšņi parādās kaut kur pēc 15 gadiem... tiek izveidota jauna organizācija, ko dibina PSRS okupācijas laikā Latvijā iebraukuši cilvēki, kuri pieprasa kaut kādas privilēģijas, pieprasa, lai viņiem izņēmuma kārtā piešķir... noniecinot pārējās Latvijā dzīvojošās tautības, neizrādot cieņu latviešu tautai, kas 20.gadsimtā ir zaudējusi pusi savu iedzīvotāju. Ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, netiks pārkāpts Satversmes noteikums, ka visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, jo īpašumi, kā jūs zināt, tika atdoti visi un visiem. Valsts īpašumi netiks atdoti reliģiskai biedrībai, lai nebūtu pretēji Latvijas Satversmei, jo baznīca ir atdalīta no valsts. Tiks nodrošināta kontrole un audits, jo šis priekšlikums ir jāskata kopā ar 6.priekšlikumu un 14.priekšlikumu, kas paredz, ka Ministru kabinets izstrādās speciālus noteikumus un kārtību, kādā tiks izveidots fonds (kā tas ir Lietuvā), kuru auditēs Finanšu ministrija, un šajā fondā varēs ieskaitīt arī dažādus ziedojumus. Šis fonds ir paredzēts tieši kultūras un izglītības vajadzībām. Līdz ar to Latvija nebūs piekāpusies kaut kādam kārtējam spiedienam, nebūs pilnīgi pret Satversmi piekāpusies tam, ka, lūk, kaut kāda viena izredzēta biedrība var uzspļaut esošajai likumdošanai un pieprasīt, ko vien vēlas, neuzskatot sevi par Latvijas pilsoņu daļu. Jo, jūs saprotat, ja mēs, piemēram, kādai skolai noņemam piebūvi, kuru izmanto visi Latvijas pilsoņi, bērni, ieskaitot arī ebrejus, un atdodam to vienai privileģētai grupai, tad tikpat labi latviešu tauta, kas ir ļoti cietusi, var pieprasīt Ķegumu piešķirt Latviešu biedrībai, jo tas kādreiz bija akciju sabiedrība. Vai atņem, teiksim... Jūs zināt, ka Latvijai netika atdoti akciju sabiedrību īpašumi. Piemēram, “Ķuze”. Pēdējā brīdī pirms okupācijas Ķuze savu ģimenes īpašumu pārvērta par akciju sabiedrības īpašumu un nedabūja neko. Vai tad šīs konfektes ēd tikai latviešu tautas pārstāvji vai ēd visi Latvijas iedzīvotāji? Nu tad arī “Ķuzi”... atņemam “Laimu” un “Staburadzi”, konfiscējam un ar Saeimas aktu atdodam Latviešu biedrībai. Turpmāk tikai latvieši ēdīs šīs konfektes. Līdz ar to, novēršot šos kuriozos priekšlikumus, kas te ir bijuši iestrādāti... Ja mēs neatbalstām šo priekšlikumu, līdz ar to mēs, loģiski, nevaram balsot ne par vienu no šiem punktiem. Mēs nevaram ņirgāties, piemēram, par to, ka bērniem skolai tiek atņemta piebūve, jo šī skola saņem ienākumus no šīs piebūves, kurā, kā es teicu, mācās visu, visu Latvijā dzīvojošo tautību bērni. Un arī pārējie priekšlikumi... Un vēlreiz uzsveru, ka kultūras un izglītības biedrība - tas ir pavisam kas cits. Un pēdējais. Mēs gribam atdot īpašumu biedrībai, kura ne kapeiku, ne santīmu nav ziedojusi ne Latvijas Holokausta muzejam, ne Rīgas Geto muzejam. Tā ir pavisam cita biedrība. Tad kāpēc no 34 biedrībām mēs tikai vienai... taisām privilēģiju kaut kādai vienai organizācijai? Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un aicinu atbalstīt arī 6. un 14.priekšlikumu. Paldies par uzmanību.".
- 2015_11_19_331-seq6 spokenText "2. - deputāta Lejiņa priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq4 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja, Prezidij, godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.1493. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu”. Šajā likumprojektā mēs esam saņēmuši 15 priekšlikumus. 1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.".
- 2015_11_19_331-seq3 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 8, atturas - 44. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Sergejam Potapkinam šā gada 19.novembrī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Sergeja Potapkina iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.novembrī. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Dombravam no šā gada 24.novembra līdz 27.novembrim. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Dombravas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 24.novembra līdz 27.novembrim. Kolēģi, par to mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Dombravam no šā gada 24.novembra līdz 27.novembrim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Līdz ar to atvaļinājums ir piešķirts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2015_11_19_331-seq2 spokenText "Labrīt, godātie deputāti! Pirms nepilna mēneša mēs apstiprinājām grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” un noteicām, ka atzīmējam 7.novembri - Robežsargu dienu, 5.decembri - Policijas darbinieku dienu. Tādējādi mēs vienbalsīgi izrādījām cieņu cilvēkiem, kas gādā par valsts un tās iedzīvotāju (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) drošību. Taču drošība nebeidzas ar valsts un tās iedzīvotāju aizsardzību pret ārējo un iekšējo apdraudējumu. Nemanāmāks ir apdraudējums mūsu veselībai un dzīvībai, kuru rada dažādas slimības. Daži piemēri. 2014.gadā no asinsvadu slimībām miruši 16 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un vēl 3,5 tūkstošiem noteikta pirmreizējā invaliditāte. Latvijā kopumā 2013.gadā diabēts bija diagnosticēts 76 595 cilvēkiem, bet pagājušajā gadā - jau gandrīz 80 tūkstošiem cilvēku. Šo statistiku var turpināt. Nereti no šīm un daudzām citām slimībām varam paši sevi pasargāt, ja atceramies, kā un kāpēc šādas slimības mūs apdraud, un zinām, kā no tām izvairīties. “No sirds Latvijai” uzskata, ka grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” sniedz iespēju pievērst pastiprinātu sabiedrības uzmanību dažādu slimību riska faktoru novēršanai un iespējamai slimību savlaicīgai atklāšanai un ārstēšanai, pirms ir radušies nopietnāki sarežģījumi veselībai. Tas arī ir veids, kā vēlreiz pievērst pastiprinātu uzmanību tam, cik svarīgs ir veselīgs dzīvesveids, rūpes par savu un savu tuvinieku veselību un drošību. Un, tas protams, ir veids, kā pievērst sabiedrības uzmanību jau gadiem ilgi neatrisinātām problēmām veselības aprūpē, kuras, protams, atkal ir saistītas pirmām kārtām ar nepietiekamo finansējumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, es aicinu jūs atbalstīt šos “No sirds Latvijai” iesniegtos priekšlikumus grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” un Latvijā noteikt 4.februāri par Pretvēža... Pasaules vēža dienu, 14.jūniju - Starptautisko asins donoru dienu, 28.jūliju - Pasaules hepatīta dienu, 29.septembri - Pasaules sirds dienu, 14.novembri - Pasaules diabēta dienu un 3.decembri - Starptautisko invalīdu dienu. Pateicos.".
- 2015_11_19_331-seq1 spokenText "Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas, lai varam sākt Saeimas 19.novembra sēdi. Pirms sākam izskatīt Saeimas Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Deputāti Ojārs Ēriks Kalniņš, Jānis Upenieks, Inesis Boķis, Edvards Smiltēns un Juris Šulcs lūdz veikt izmaiņas 19.novembra sēdes darba kārtībā un kā pirmos darba kārtības jautājumus sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” skatīt likumprojektus “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 nodošanu”, “Par nekustamā īpašuma Kandavā, Lielā ielā 31 nodošanu”, “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Kļavu ielā 13 nodošanu”, “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Abrenes ielā 2 nodošanu”, “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ludzas ielā 25 nodošanu”, kā arī “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodošanu sabiedriskajai organizācijai “Rīgas Ebreju kopiena””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - Prezidija ziņojumi “Par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā” tiktu nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 3, atturas - nav. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ingunas Sudrabas, Gunāra Kūtra, Aivara Meijas, Silvijas Šimfas un Arvīda Platpera iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteikusies runāt deputāte Inguna Sudraba.".
- 2015_11_18_330-seq4 spokenText " Līdz ar to Saeimas 2015.gada 18.novembra svinīgo sēdi, kas veltīta Latvijas Republikas proklamēšanas 97. gadadienai, pasludinu par slēgtu. Aicinu klātesošos turpināt svētkus visiem kopā Sarkanajā zālē, paceļot glāzi šampanieša! (Aplausi.) ".
- 2015_11_18_330-seq3 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ļoti cienītā Ministru prezidentes kundze! Godātie Saeimas deputāti! Ministri! Ekselences! Dāmas un kungi! Mīļie tautieši! Latvijas valstiskumā katrs nākamais gads iesākas 18.novembra vakarā. Pirms 97 gadiem sirdis bija satrauktas gaidās un prāti nodarbināti ar pasaules kara rūpēm. 18.novembra diena Rīgā bija auksta, smidzināja lietus. Rīga bija slikti apgādāta un dzīvoja juku laiku pusparalizēto saimniecisko dzīvi. Neraugoties uz to, tautā valdīja iekšējs pacēlums. Gaisā virmoja pārmaiņu tuvums. Lēmums bija nobriedis. Sapnis varēja kļūt par īstenību. Latvieši – karojuši un karā cietuši – dzīvoja ar liktenīgā risinājuma sajūtu. Cerība un glābiņš bija viens – sava Latvijas valsts. 1918.gada 18.novembrī tagadējā Nacionālajā teātrī tika proklamēta Latvijas valsts. Teātra nams bija bagātīgi rotāts ar zaļumiem un ziediem. Mirdzēja sarkanbaltsarkanās karoga krāsas, zāle bija ļaužu pārpildīta. Sirdīm tuvā tautas lūgšana – “Dievs, svētī Latviju!” – pirmo reizi izskanēja kā valsts himna. 1918.gada 18.novembris nebija holivudisks “laimīgo beigu” scenārijs. Būs izšķirošais 1919.gads un Latvijas karavīru varonīgās cīņas. Būs Latvijas Pagaidu valdības darbība no karakuģa “Saratov”. Tikai tad nāks 1920.gada pavasaris, kas beidzot atnesīs mieru. Paaudžu sapnis par neatkarīgu Latvijas valsti bija piepildīts. Bet Latvijas dēli un meitas bija atdevuši dzīvības par Latviju. Tauta bija apliecinājusi, ka ir gatava maksāt augstāko cenu par brīvību. Mēs esam saņēmuši dārgu mantojumu – savu valsti. Ko esam paveikuši šogad? Kāda ir situācija pasaulē? Līdzjūtība un solidaritāte ar melnās piektdienas upuriem Parīzē skaidri apliecina: Eiropa nepakļausies teroram un iebiedēšanai, bet paliks uzticīga savām vērtībām. Teroristu mērķis ir sēt apjukumu. Terors un varmācība nedrīkst palikt nesodīti, un tas ir Eiropas kopējais uzdevums. Šis ir bijis dramatisku notikumu gads. Kremļa agresija Ukrainā parādīja labticīgās starptautiskās sabiedrības ģeopolitiskos maldus. Tā bija skarba mācība bezrūpībā slīgstošajai Eiropai, aizņemtai ar savu “biznesu kā parasti”. “Krievija ir tāda, kāda tā ir, nevis tāda, kādu mēs to agrāk iedomājāmies,” nesen teica Igaunijas prezidents Ilvess. Maldīga izrādījās iedoma, ka agresīvu impērisku revanšismu var novērst, izdarot tam tīkamus pakalpojumus. Rietumu starptautiskā politika ir veidota, pamatojoties uz pieņēmumu, ka starptautiskās vienošanās a priori tiek ievērotas. Izrādās, tā nav, un nav skaidrs, kā Kremļa agresijā cietušu valsti atgriezt iepriekšējās robežās. Ukraina bija Rietumu pasaules modinātājzvans. Virknē starptautisku formātu Latvija kopā ar abām pārējām Baltijas valstīm kļuva par Ukrainas advokāti. Mūs arvien labāk sadzirdēja Ziemeļvalstis, kopā ar Poliju iekļāvāmies Eiropas Austrumu reģiona stiprināšanā. Krimas aneksija starptautiski netika atzīta un, tāpat kā Krievijas agresija Ukrainas austrumos, tika plaši nosodīta. Mēs atceramies, cik svarīgi bija tas, ka Rietumu pasaule neatzina Baltijas valstu okupāciju un aneksiju Padomju Savienības sastāvā. Mēs pateicām vēlreiz: suverēnu valstu robežu neaizskaramības princips ir svēts. Dāmas un kungi! Esam nostiprinājušies pārliecībā, ka piederība NATO un dalība Eiropas Savienībā bija un ir pareizā izvēle. Ir jāiet tālāk un jāpanāk NATO spēku ilgtermiņa klātbūtne Baltijā. Mums ir par ko pateikt paldies sabiedrotajiem, esam uzklausīti un saprasti. Kopš pērnā gada NATO ir būtiski palielinājusi Baltijas valstu gaisa telpā patrulējošo iznīcinātāju skaitu, uzlabojot reaģēšanas spējas. Ar jaunu spēku īstenojas partnerība ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas izpaužas arī ASV bruņoto spēku klātbūtnē. ASV un citi sabiedrotie mums palīdz justies drošāk. Augusi arī izpratne, ka ārējie un iekšējie draudi jaunās paaudzes kara apstākļos ir vienlīdz svarīgi. Ar NATO izcilības centra Stratcom projektu Latvija sniedz drošības politikas ekspertīzi NATO. Miera laikā valsts būvē savu drošības ēku. Tā vispirms tiek būvēta cilvēku prātos. Tauta aizstāvēs to, ko uzskata par vērtību. Ir jādara viss, lai valsts cilvēku sirdīs būtu vērtība. Latvija dzīvo patriotisma uzplūdu laikā. Arvien vairāk Latvijas dēlu un meitu iestājas Zemessardzē un skolas bērnu – Jaunsardzē. Ir jānodrošina, lai strauji augošā Zemessardze saņemtu nepieciešamo aprīkojumu un bruņojumu un Jaunsardze – ekipējumu. Pieaugošais aizsardzības finansējums gan uz Zemessardzi, gan uz Jaunsardzi jāattiecina tāpat kā uz visu aizsardzības nozari. Potenciālie draudi ir pārbaude – pārbaude politiķiem, valsts pārvaldei, spēka struktūrām, viedokļu līderiem, ikvienam no mums. Varam pateikties liktenim, ka izaicinājumi patlaban ir nelieli. Redzot kļūdas, ir iespēja mācīties no tām. Ja draudi ir lielāki, mācīties nav laika, ir jāprot reaģēt uz izaicinājumiem ar iepriekš paveiktu mājasdarbu. Hibrīdkara tehnoloģijas ir mērķētas uz valsts vājākajām vietām. Šis gads ir uzdevis nopietnus mājasdarbus, ko esam pildījuši. Bet ir jautājumi, uz kuriem neesam saņēmuši atbildes. Latvijas tiesībaizsardzības iestādes centīgi nodarbojas ar cilvēku, kas salauzis slotaskātu piketā, kurā tika slavināta Krievijas agresija Ukrainā. Bet tās neredz vairākkārtēju Maidanam veltītās izstādes demolēšanu valdības ēkas durvju priekšā. Tiek apsūdzēts cilvēks, kas vērsies pret demonstrāciju agresijas atbalstam, bet tiek pieļauts vairākkārtējs politisks vandalisms galvaspilsētas sirdī. Sabiedrība valsts varai jautā: kā tas var būt? Valsts drošība – tie esam mēs paši. Mūsu banku sistēmas higiēna, enerģētiskā drošība, naudas plūsmas. Mūsu paškritika ir svarīga. Jautāsim sev: vai atklāti atzīstam, ka par nezināmas izcelsmes naudu var tikt pirkta ietekme, tikt pirkta politika? Vai to, ka ap pusmiljons eiro, kuri piepeši parādījušies valsts kapitālsabiedrības vadītāja rokās un kuru izcelsmi viņš nespēj pierādīt, ir valsts drošības jautājums? Valsts drošības jautājums ir arī tāds lidmašīnu iepirkums, kas saistīts ar Krievijas militārā kompleksa stiprināšanu. Ar vislielākajām bažām vērojam krīzi Sīrijā. Sīrijas jautājums iekļaujas arī migrācijas krīzes kontekstā. Patvēruma meklētāju skaits Eiropā ir dramatiski pieaudzis, radot jautājumus par migrācijas procesu izpratni Eiropā. Ženēvas konvencija par bēgļa statusu skaidri definē, kas ir uzskatāms par bēgli. Līdz ar to vispārinājumi, visus patvēruma meklētājus saucot par bēgļiem, ir maldinoša politika. Politiķiem ir uzmanīgi jāieklausās, ko domā tauta. Graša vērts ir politiķis, kas runā monologos vai ignorē tautas spriestspēju. Īstenojot maldinošu politiku, politiķi zaudē tautas uzticību. Migrācija Eiropā ir atgādinājusi par Latvijas valsts integrācijas kļūdām un cittautiešu iekļaušanas grūtībām. Valstī, kurā okupācijas laikā veiktās kolonizācijas rezultātā ir palikuši tikai 62 procenti pamattautas, ir jāsper izlēmīgāki soļi saliedētākas nācijas veidošanā. Mums joprojām ir etniski sadalītas skolas. Politiskā griba uzsākt izglītību valsts valodā ir izrādījusies nenoturīga. Latvijā dzīvojošie patvēruma meklētāji joprojām bērnus sūta skolās, kurās mācības notiek krievu valodā. Integrācija ir valsts drošības jautājums. Un integrācija nav iespējama sabiedrībā, kurā sašķeltība mākslīgi tiek uzturēta kopš bērnības. Dāmas un kungi! Šis laiks ir licis atgriezties patiesai pilsoniskai aktivitātei. Liepājā harismātiskais un enerģiskais Māris Ceirulis kopā ar domubiedriem ir izveidojis “Dvēseļu dārza” projektu citiem neredzīgajiem. Lieliska sadarbība starp nevalstiskajām organizācijām un aktīvistiem ir izvērsta sociālo tīklu Labdarības lapā. Tur reizēm nepilnu 24 stundu laikā ar aktīvistu palīdzību tiek savāktas nepieciešamās mantas un nogādātas nelaimē nonākušajiem. Latvijas ziedošanas un palīdzības kultūras starptautiska novērtējuma brīdis bija Rūtas Dimantas apbalvošana ar Eiropas Pilsoņu balvas Goda medaļu. Šī medaļa ir gan Ziedot.lv, gan labdarības aktīvistu sirdsdarba novērtējums. Līdzās nevalstiskām organizācijām, kurās strādājošie saņem algu un projektu honorārus, parādījušās neviena nefinansētas, tikai pārliecībā balstītas pilsoniskas iniciatīvas. Nenogurstoši darbojas SOS Ukrainai biedrība, kas nosūtījusi uz Ukrainu vairākas kravas ar saziedotajām mantām. Lai novērstu iespēju, ka izstāde “Maidana cilvēki” Jelgavā tiks izdemolēta, vietējie aktīvisti to apsargāja dienu un nakti. Aizvien jūtamāk sevi piesaka jaunie diasporas pašorganizācijas tīkli. Tautieši Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Vācijā un citur uzmeklē cits citu un strādā, un svin svētkus kopīgi. Interneta platformas, svētdienas skolas, gadskārtu pasākumi, deju un teātra kopas – Latvijas ļaudis ir visur! Vēsturiski diasporas pašorganizācija Latvijai ir bijusi svarīga. Trimdas organizācijas aktīvi iestājās par Latvijas valstiskuma atjaunošanu okupācijas gados. Pašorganizācija ir tautas veselības pazīme. Tautas vēsturē ir laiki, kad apziņa par pašas spēku aug lielāka un ārējie un iekšējie apstākļi modina kopējai rīcībai. Paldies visiem Latvijā un tālumā, kas nesavtīgi strādā mūsu kopējo vērtību vārdā! Godātie deputāti! Tautas augstākā pašorganizēšanās forma ir valsts. Valsts pastāvēs tik ilgi, kamēr tauta to vēlas. Ārēji uzbrukumi neiznīcina valstsgribu pat tad, ja valsts tiek okupēta vai cieš no laikmeta izaicinājumiem. Gadās, ka valstis slimo. Gadās, ka valstis mirst. Un tas notiek no iekšpuses. Šķelšana – politiska, ekonomiska, etniska – novājina. Partiju iekšējā cīņa, politiskā klaunāde, savstarpējas izrēķināšanās nenes labumu tam, kas jūtas uzvarētājs. Tautai zūd uzticība politiķiem. Šogad svinam jubileju Rainim un Aspazijai. Abi radošie prāti līdz pat matu galiņiem bija politikā. Viņiem politika bija ideju īstenošanas iespēja. Viņu idejas bija lielas – brīva un neatkarīga Latvija, sociālais taisnīgums, garīgums, līdztiesība. Vara un valsts bija viņu pārdomu lauks. Rainis noliedza politiku kā veikalniecisku procesu, sakot: “Ar netīriem līdzekļiem nevar panākt tīru mērķi: mērķis pats top netīrs. Kad netīru ūdeni tīrā traukā lej, tad ir trauks top netīrs.” Raiņa vārdi mums ir kā atgādinājums. Politiskās varas uzdevums ir strādāt to cilvēku labā, kuri šo varu politiķiem uz laiku ir piešķīruši. Politiķa darbs Saeimā ir nopietns pārbaudījums. Saeimai ir būtisks uzdevums – jāatgūst sava vieta kā valsts politikas centram un virziena noteicējam. Ceru, ka Saeima nākotnē tiks ar šo uzdevumu galā. Valsts pastāv, ja tautai ir sava nacionālā identitāte. Tikai nacionālā identitāte rada vajadzību pēc valsts, kurā to var saglabāt. Savukārt tautas vienprātību uztur sociālā solidaritāte. Valstij, kurā varas nesēji ignorē tautas vajadzības, nav nākotnes. Šobrīd notiek masveidīga latviešu, jo īpaši gados jauno, diskriminācija darba tirgū valodas dēļ. Kādēļ gan latvietim pašam savā zemē, savā darbavietā, ja tai nav saistības ar ārzemēm, būtu jārunā svešvalodā? Tas nav normāli. Gados jaunie latvieši pamet Latviju, jo darba tirgū tiek diskriminēti. Ja uzspiesta rusifikācija ir nosacījums gados jaunam latvietim, ieejot darba tirgū, tad jautājums par varas atbildību ir ļoti tiešs. Latviešu diskriminācija savā valstī ir jāizbeidz! Solidaritāte ir gan morāls, gan tiesisks pienākums. Solidaritātes nodoklis ir solis uz priekšu. Ir taisnīgi, ka cilvēkiem ar lielākiem ienākumiem būs jāmaksā procentuāli tikpat, cik tiem, kuri saņem mazāk. Netaisnība tiek labota, taču jāraugās progresīvā nodokļa sistēmas virzienā. Ticu, ka drīz tā tiks ieviesta. Arvien skaidrāk ir redzams, ka Latvija stāv demogrāfiskās krīzes priekšā. Mēs neesam pilnvērtīgi atrisinājuši uzdevumu – sniegt visaptverošu atbalsta programmu cilvēkiem, kuri audzina bērnus. Demogrāfijas politika ir uz nākotni vērsta gudra politika. Ticu, ka mēs, līdzīgi kā tas ir kaimiņos Igaunijā, esam spējīgi to sakārtot. Mums jāpalielina atbalsts arī audžuģimenēm un cilvēkiem, kuri izšķiras par atbildīgo adopcijas soli. Mīļie tautieši! Kopībā un ar tēvzemes mīlestību svinot Latvijas valsts 97. dzimšanas dienu, izjutīsim: Latvija – tas ir ikviens no mums, Latvija – tie esam mēs visi kopā! Mūsu prieks un sāpes, veiksmes un neveiksmes, mūsu darbs un atbildība – citam par citu un par savu valsti. Latvijas valsts simtgadē ieiesim ar Jāņa Čakstes 1919.gadā teikto: “Latviešu tautas attīstība, viņas spējas, viņas kulturālās mantas deva garantiju par to, ka latviešu tauta, reiz kļuvusi par valsti, spēs pilnīgi nostāties pati uz savām kājām. Šī apziņa (..) izvērtās un izauga ar laiku par ciešu apņemšanās gribu. (..) Mēs gribam būt brīvi un būsim brīvi!” Sagaidīsim Latvijas valsts simtgadi ar lielāku atvērtību, labvēlību, sirsnību un mīlestību! Tad mēs visi kopā būsim vēl stiprākā, drošākā, sociāli atbildīgākā Latvijā. Paldies visiem Dzimtenē un tālumā, kuri katrs savā mājā uztur un veido savu mazo Latvijas daļiņu! Īpašs paldies tiem, kas audzina bērnus! Paldies par to, ka mācāt mīlēt Latviju, būt vienotiem un sadarboties Latvijas labā! Sūtu vissirsnīgākos laba vēlējumus visiem Latvijas patriotiem un visiem Latvijas draugiem gan Latvijā, gan tālās pasaules malās! Saules mūžu Latvijai! Gaišus un dvēseles uguns pilnus valsts svētkus mums visiem! Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.) (Tiek atskaņota valsts himna.)".
- 2015_11_18_330-seq2 spokenText "Vārds svētku uzrunai Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.".
- 2015_11_18_330-seq1 spokenText "Labdien visiem! Sākam Saeimas 2015.gada 18.novembra svinīgo sēdi, kas veltīta Latvijas Republikas proklamēšanas 97. gadadienai. Ar klusuma brīdi pieminēsim Francijā terora aktos bojāgājušos! (Klusuma brīdis.) Paldies.".
- 2015_11_12_329-seq167 spokenText " Paldies deputātam Vilnim Ķirsim no frakcijas VIENOTĪBA. Līdz ar to šodienas tiešraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties, un visu labu! ".
- 2015_11_12_329-seq166 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šonedēļ tiešām ir tāds svinīgs noskaņojums – šī ir patriotu nedēļa. Un arī Saeimā ir notikuši daudz notikumi, bet es gribu izcelt no tiem visiem divus. Pirmām kārtām jāteic, ka šodien Valsts prezidents ir atdevis Saeimai atpakaļ, kā jau minēja kolēģis Kaimiņa kungs, šos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā... Man prieks par to. Manuprāt, šie Krauzes kunga iesniegtie grozījumi nekādā ziņā nav akceptējami. Pirms nu jau nedaudz vairāk kā gada mēs visi devām deputāta zvērestu vai svinīgo solījumu, kurā tātad vai nu zvērējām, vai svinīgi solījām aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, bet vēl nav pagājis ne gads – pagājis knapi gads! – un mēs jau esam gatavi lauzt šo solījumu! Proti, ja šie grozījumi stātos spēkā, tad ļoti, ļoti sliktā situācijā nonāktu... nu, latviešu valodas lietojamība. Nu, radiokanālos tāpat... tas būtu vēl sliktāk... Izmainītos saturs... Proti, tas saturs, kas tiek veidots arī krievu valodā šeit uz vietas, Latvijā, – tas kļūst nespējīgs konkurēt pret to saturu, kurš vienkārši tiek retranslēts pa taisno no Krievijas. Šie kanāli, kuri pieder pastarpināti Kremlim, katrā ziņā īsteno viņu tādu... nu, propagandas politiku. Tā ka tas ir absolūti nepieņemami, ka tā notiek! Es ceru, ka tomēr veselais saprāts uzvarēs un tiks atceltas šīs ierosinātās normas. Tas ir absolūti nepieņemami, ka uz trešo lasījumu steigā var tikt pieņemti tik nopietni grozījumi! Iepriekšējā Saeima vairākus mēnešus ilgās debatēs nonāca pie risinājuma... Tagad pēkšņi – vienas nedēļas laikā! – tika iesniegts uz trešo lasījumu, kurā vispār ir pieņemts, ka uz trešo lasījumu drīkst iesniegt tikai, nu, sava veida tādu juridiskās tehnikas... tikai tādus grozījumus, nevis būtiskus vai konceptuālus grozījumus. Tiktāl par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Otra lieta, ko es gribu izcelt no visa tā, kas šonedēļ notika. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā vakardien, tātad trešdien, tika izskatīts Rīgas domes opozīcijas deputātu iesniegums komisijai... Bet uzsvēršu, ka tā problēma ir ne tikai Rīgā, tā ir vairākās Latvijas pašvaldībās. Proti, ir runa par to, ka opozīcijas – galvenokārt opozīcijas! – deputātiem ir grūtības tikt pie informācijas – konkrētās pašvaldības informācijas, kas viņiem nepieciešama lēmumu pieņemšanai. Un tas izpaužas tā, ka konkrēti deputāti vienkārši lūdz, teiksim, Rīgas gadījumā informāciju par kapitālsabiedrībām (piemēram, lūdz no “Rīgas Satiksmes” vai “Rīgas Ūdens”, vai “Rīgas Siltuma”), jo šī informācija viņiem ir nepieciešama, lai lemtu kaut vai par gada budžetu vai jebkādiem citiem jautājumiem, kas ar to saistīti, bet šīs kapitālsabiedrības šo informāciju nesniedz. Likums šobrīd noteic, ka deputātam ir tiesības iepazīties ar jebkādu informāciju, kas ir nepieciešama viņa darbā. Bet, protams, tas ir interpretācijas jaut��jums: kāds varbūt uzskata, ka deputātam nevajag iepazīties ar šo informāciju darbam. Tas ir absolūti nepieņemami! Tas faktiski iedragā jebkāda veida demokrātiju! Un arī komisijā kāds šībrīža opozīcijas deputāts minēja, ka arī Saeimā esot šādas problēmas. Bet es absolūti nevaru tam piekrist! Saeimā var veidot parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ko ar�� opozīcijas deputāti aktīvi izmanto. Tāpat ir iespēja uzdot deputātu jautājumus, un to regulāri izmanto opozīcijas deputāti. Turklāt vairākās komisijās sēdes vada... Opozīcijas deputāti vada vairākas Saeimas komisijas (piemēram, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju). Tā ka komisijām ir pilnas tiesības izsaukt ministru pie sevis un uzdot jebkādus jautājumus. Tātad šeit ir pilnīgi cita situācija. Protams, tas ir arī politiskās kultūras jautājums, jo Saeimā šī pozīcija pret opozīciju izturas, nu, savā ziņā toleranti. Taču, teiksim, daudzās pašvaldībās tā tas absolūti nenotiek, it sevišķi tā tas nenotiek Rīgā. Un tad mēs nolēmām, ka šeit tiešām ir jāmeklē risinājums, jo iedzīvotāji ievēlē domes deputātus, nevis pozīciju vai opozīciju, un nav pieņemami, ka lēmumu balsojot deputāts pieņem, būdams neinformēts. Šis ir tāds fundamentāls demokrātijas nodrošināšanas jautājums, un komisijā nolēmām, ka šo jautājumu turpināsim skatīt, veicot papildu izpēti. Un kādā no nākošajām Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdēm tātad vēlreiz to skatīsim un meklēsim nu jau konkrētus risinājumus. Tas īsumā par likumdošanas darbu. Paldies par klausīšanos! Un priecīgu jums šo svētku nedēļu! Paldies! Visu labu!".
- 2015_11_12_329-seq165 spokenText "Paldies Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Vilnim Ķirsim. Lūdzu!".
- 2015_11_12_329-seq164 spokenText " Labdien, godātie radioklausītāji! Atskatoties uz šodienas Saeimas sēdi, no Nacionālās apvienības puses vēlētos izcelt, mūsuprāt, būtiskākās aktualitātes. Šodien, atšķirībā no ierastajām Saeimas sēdēm, lēmām par Valsts prezidenta iesniegtajiem priekšlikumiem, kurus nodevām izskatīšanai Saeimas komisijām. Tāpat nozīmīgi jautājumi bija saistīti ar grozījumiem Krimināllikumā, kā arī Biedrību un nodibinājumu likumā. Šodien atbalstījām Valsts prezidenta iesniegto grozījumu kompleksu, kas paredz pilnveidot valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcību un efektivitāti valsts ārējā apdraudējuma gadījumā. Grozījumi Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā, kas īpaši aktuāli šodienas saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos, ļaus efektīvāk novērst valsts drošības apdraudējumus. Grozījumi paredz precizēt jēdziena “kara laiks” definīciju, kā arī atrunāt amatpersonu funkcijas un pilnvaras valsts apdraudējuma gadījumā. Grozījumi vērsti uz ātru un efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu apdraudējuma gadījumā, un tas ir apsveicams papildinājums, kas kompleksi palīdzēs aizsargāt mūsu valsts suverenitāti no ārējiem draudiem. Tālāk. Šodien pēdējā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kuri vērsti uz to, lai nodrošinātu brīvprātīgā darba organizēšanu biedrībās un nodibinājumos. Līdz šim brīvprātīgā darba organizēšanu regulējuši vairāki atsevišķi likumi, taču sakarā ar to, ka ir izstrādāts likumprojekts “Brīvprātīgā darba likums”, nepieciešams ieviest vienotu regulējumu brīvprātīgā darba veikšanas jomā. Trešajā lasījumā šodien tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kuri paredz pagarināt papildsoda – probācijas uzraudzības – piemērošanas termiņu līdz pieciem gadiem gadījumos, kad persona ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pret tikumību vai dzimumneaizskaramību. Šobrīd maksimālais papildsoda piemērošanas termiņš ir pārāk īss, tā laikā nav iespējams pilnvērtīgi īstenot probācijas programmas mērķu sasniegšanu, sociālās uzvedības korekciju. Grozījumi ir atbalstāmi, jo nodrošina sabiedrības drošības un aizsardzības mehānisma pastiprināšanu. Runājot par Latvijas valsti un tās interesēm, vēlos noslēgt atskatu uz šodienas un šīs nedēļas aktualitātēm. Kā zināms, šī nedēļa Latvijai iekrāsojas sarkanbaltsarkanā karoga krāsā – pienākusi patriotisma nedēļa, kurā atzīmējam gan Lāčplēša dienu, pieminot mūsu brīvības cīnītājus, gan svinam mūsu valsts dibināšanas 97.gadadienu. Šajā valstiski nozīmīgajā nedēļā vēlos teikt paldies visiem tiem, kas savu dzīvi un nākotni saista ar Latvijas valsti. Tāpat kā mēs paļāvāmies uz mūsu brīvības cīnītājiem, ka viņi spēs nosargāt un celt mūsu valsti, mēs šodien paļaujamies uz jums – tiem, kas sargās, godās un cels mūsu valsti. Lai jums skaista un iedvesmojoša šī nedēļa! Paldies!".
- 2015_11_12_329-seq163 spokenText "Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Guntim Belēvičam. Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!".
- 2015_11_12_329-seq162 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde nebija gara, bet tā bija ļoti nozīmīga man ne tikai kā Saeimas deputātam, bet arī kā veselības ministram. Saeima šodien nobalsoja par papildu budžeta dotāciju veselības aprūpei šogad, šim gadam, 5,7 miljonu eiro apmērā. Un šī ir nauda, ko man izdevās kā veselības ministram izcīnīt no tiem līdzekļiem, kas palika pāri Latvijai pēc prezidentūras Eiropas Savienībā. Tātad palika pāri 13 miljoni eiro. Vesela virkne ministriju bija dzīvojušas taupīgi... ar prezidentūras līdzekļiem apgājušās taupīgi. Arī Veselības ministrija 24 procentus līdzekļu nebija izlietojusi, un tie līdzekļi no visām ministrijām tika atdoti atpakaļ. Kopā no prezidentūras bija palikuši pāri 13 miljoni eiro, un no šiem 13 miljoniem tātad valdība lēma 5,7 miljonus piešķirt veselības jomai, un Saeima to tikko apstiprināja. Kam tiks izlietoti šie līdzekļi? Šie līdzekļi tiks izlietoti valsts galvoto aizdevumu atmaksai šogad – tik, cik šogad vēl slimnīcas nav paguvušas samaksāt kredītprocentus un kredīta pamatsummas, jo šogad ir pirmais gads, kad ir jāveic šī atmaksa. Un tikai trīs lielās universitātes slimnīcas – Bērnu slimnīca, Austrumu slimnīca un Stradiņa slimnīca... šā gada nogalē šīm trim slimnīcām ir jāveic atmaksa 5 miljonu eiro apmērā. Un atlikusī nauda ir tātad gan Gintermuižai (psihoneiroloģiskajai slimnīcai Jelgavā), gan vēl dažām slimnīcām. Šie līdzekļi mūsu slimnīcām ir ļoti nepieciešami. Slimnīcas šos līdzekļus bija rezervējušas, bet tagad šī nauda, tātad rezervētā nauda, varēs tikt izmantota slimnīcas funkciju veikšanai, pamatfunkciju veikšanai, un mums pacienti nebūs “jādzen dziļāk” maksas sektorā. Tātad šī bija tāda tiešām nozīmīga diena. Un nobeigumā es vēl gribu pateikt, ka arī attiecībā uz nākamā gada budžetu mēs neesam rokas nolaiduši, mēs esam... Tātad Veselības ministrija ir iesniegusi Finanšu ministrijai, un nākamās nedēļas sākumā ies uz valdības sēdi... Mēs prasām 10 miljonus eiro papildus nākamā gada budžetam. Šie 5,7 bija papildu dotācija tekošā gada budžetam. Nākamā gada budžetā papildu 10 miljonus eiro medicīnas darbinieku, mediķu algām, un man ir pārliecība, ka mēs šos līdzekļus dabūsim. Straujumas kundze ir to atbalstījusi, un šis jautājums ir saskaņots arī ar Finanšu ministriju. Jā, tā ka es raugos ļoti cerīgi, un es... Šie abi gadījumi faktiski tikai parāda, cik nozīmīgi ir saglabāt abus amatus – būt gan par veselības ministru, gan par Saeimas deputātu. Tas palīdz piesaistīt papildu līdzekļus veselības nozarei. Paldies!".
- 2015_11_12_329-seq161 spokenText "Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Arvīdam Platperam. Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Guntim Belēvičam. Lūdzu!".
- 2015_11_12_329-seq160 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē bija vairāki nozīmīgi jautājumi, bet šīs nedēļas vispārējās patriotisma noskaņās izcelšanas vērts ir Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā skatītais Kultūras ministrijas izstrādātais Nemateriālā kultūras mantojuma likuma projekts. Patriotisms ir savas dzimtenes, valsts mīlestība, kā arī darbošanās tās labā, aizstāvot to kā darbos, tā arī vārdos. Patriotisms ir savas valsts un visu tajā dzīvojošo etnisko grupu mīlēšana, nevis tikai valsts simbolu godināšana. Patriotisma fundaments ir solidaritāte, kas izpaužas izjūtās un rīcībā dažādās situācijās. Patriotisma jūtas veido noteiktu kopības sajūtu raisoši dzimtenes vēstures notikumi. Par patriotiem nepiedzimst, par tādiem kļūst patriotiskās audzināšanas rezultātā. Nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanās un nodošana nākamajām paaudzēm ir viens no kopības sajūtu veidojošiem stūrakmeņiem. Diemžēl sagatavotajā Nemateriālās kultūras mantojuma likuma projektā nav aprakstīti konkrēti mehānismi, kā tad šī mantojuma apguve būtu iekļaujama formālajā un neformālajā izglītībā. Neskatoties uz sešus gadus ilgušo izstrādes procesu, nākas atzīt, ka likumprojekts pēc būtības ir brāķis. Tas ir deklaratīvs un apraksta sistēmu, kura jau funkcionē, bet neapraksta, kā sasniegt likuma mērķi, saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu un nodrošināt tā ilgtspēju, nododot to nākamajām paaudzēm. Likumprojektā nav pateikts, kā saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu, kas tiks iekļauts sarakstā. Likumprojektā nav iekļauti konkrēti mehānismi un instrumenti nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un tā ilgtspējas nodrošināšanai, nododot to nākamajām paaudzēm. Nemateriālais mantojums ir ne tikai dažādas prasmes, tādas kā amatniecība, dziedāšana, bet arī vērtību un rīcību kopums. Aicinu deputātus un ikvienu Latvijas iedzīvotāju šajā nedēļā padomāt katram par sevi: kā mana rīcība ikdienā atspoguļo manas vērtības, vai mana rīcība un pieņemtie lēmumi kalpo kā paraugs jaunās paaudzes patriotiskai audzināšanai, kā esmu darbojies savas dzimtenes labā, vai sarkanbaltsarkanās lentītes piespraušana svētku nedēļā apliecina manu patieso pārliecību, gatavību aizstāvēt savu dzimteni kā vārdos, tā darbos? Paldies pedagogiem, kultūras darbiniekiem, nevalstisko organizāciju biedriem, pašdarbības kolektīvu dalībniekiem, tradicionālo prasmju kopējiem, kuru darbība ikdienā, ne tikai svētku nedēļā, apliecina patiesu patriotismu un dzimtenes mīlestību. Paldies par uzmanību!".
- 2015_11_12_329-seq159 spokenText "Paldies Artusam Kaimiņam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas. Nākamajam vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Arvīdam Platperam. Lūdzu!".
- 2015_11_12_329-seq158 spokenText " Labdien, cienījamais Latvijas Radio klausītāj! Svarīgākais, par ko šodien vajadzētu runāt, ir likums “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, jo 29.oktobrī no Saeimas tribīnes es brīdināju pārējos deputātus, ka deputāta Krauzes (ZZS) iesniegtie priekšlikumi likumprojektā nevis sakārtos radionozari, bet gan pakļaus to vēl lielākam haosam. Šie grozījumi neatbilst ne labai likumdošanas praksei, ne Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm. Ar Krauzes piedāvājumu netiek līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses. Gluži otrādi – tas tiek darīts konkrēti politisko partiju ziedotāju interesēs. Piemēram, viens no “Hiti Rossiji” īpašniekiem – Ričards Zakss – ir aktīvs ZZS ziedotājs. Diemžēl Saeimas vairākums manī neieklausījās un Krauzes priekšlikumu atbalstīja. Tādēļ Latvijas Reģionu apvienība vērsās pie Latvijas Valsts prezidenta ar lūgumu šos grozījumus neizsludināt. Par laimi, prezidents saklausīja manas un citu manu kolēģu bažas un nolēma šos grozījumus neizsludināt, bet atgriezt atpakaļ Saeimā, savā argumentācijā lielā mērā pievienojoties Latvijas Reģionu apvienībai, proti, Latvijas ģeopolitiskajā situācijā ir jāmazina ārvalstu informatīvās telpas ietekme uz Latviju. Ir nepieciešama noteikta un skaidra valsts politika attiecībā uz valsts valodas un svešvalodas lietojumu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Bet, ja tu, Latvijas Radio klausītāj, gribi zināt, kas patiesībā notiek Saeimā, skaties sunubuda.tv! Paldies jums!".
- 2015_11_12_329-seq157 spokenText "Paldies, kolēģi! Saeimas sēdi slēdzu! Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šodienas sēde, un pēc tās, kā ierasts, ceturtdienās skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem. Pirmais šodien runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!".
- 2015_11_12_329-seq156 spokenText "Sirsnīgs paldies! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Valters Dambe, Sergejs Dolgopolovs, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Edgars Putra, Veiko Spolītis un Jānis Vucāns. Paldies.".
- 2015_11_12_329-seq155 spokenText "Paldies. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram un šodienas jubilāram - Gunāram Kūtrim.".
- 2015_11_12_329-seq154 spokenText "Cienījamais deputāt Baloža kungs! Cienījamais deputāt Dāldera kungs un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Pulksten 10.00 komisijas telpās notiks komisijas sēde. Lūdzu uz sēdi!".
- 2015_11_12_329-seq152 spokenText "Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Rīt mums regulārā sēde ir pulksten 9.00, bet 11.00 pie mums viesosies Igaunijas parlamenta Eiropas lietu komisijas deputāti. Tā ka lūdzu visus ierasties uz šo tikšanos. Paldies!".
- 2015_11_12_329-seq151 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 2015.gada un 2016.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par deputāta Dzintara Zaķa atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Dzintara Zaķa atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 2. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par deputāta Dzintara Zaķa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Dzintara Zaķa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par deputāta Anrija Matīsa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Anrija Matīsa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par deputāta Anrija Matīsa ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Anrija Matīsa ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Par šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā”. Uz to saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas attīstību un kravu piesaisti Latvijas loģistikas sektoram” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministra pienākumu izpildītājs Kozlovska kungs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Stepaņenko un Zemļinska jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Elksniņa, Tutina, Urbanoviča, Potapkina un Agešina jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Kūtra, Meijas, Platpera, Šimfas un Baloža jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam”” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Elksniņa, Cileviča, Nikonova, Zemļinska un Tretjakas jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Kūtra, Meijas, Baloža, Mežecka un Šimfas jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam”” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Elksniņa jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei, kura informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Tutina, Pimenova un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Mežecka jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par konkursu uz Eiropas Revīzijas palātas locekļa amatu”. Jautājums pāradresēts finanšu ministram Jānim Reiram. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Mežecka jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par zinātnes strukturālo reformu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par neizpildīto uzdevumu saistībā ar atbildi uz jautājumu par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei. Rakstveida atbilde nav saņemta, bet ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Kolēģi! Svinot patriotu nedēļu, es aicinu visus apmeklēt jauniešu fotogrāfiju izstādes “Tev mūžam dzīvot, Latvija!” atklāšanu un uzvarētāju apbalvošanu Lielajā vestibilā šodien pulksten 10.30. Un, pirms beidzam Saeimas sēdi, šodien pusapaļu jubileju svin Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, mēs visi viņu sveicam. (Aplausi.) Tāpat pusapaļu (plus viens) jubileju svin deputāts Kārlis Seržants, un mēs visi viņu sveicam. (Aplausi.) Kolēģi! Mums ir jāreģistrējas! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātei Lolitai Čigānei.".
- 2015_11_12_329-seq150 spokenText "Godātie kolēģi! Valsts kontroles likuma 45.panta pirmā daļa noteic, ka Saeima konkursa kārtībā izvēlas zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību Valsts kontroles gada finanšu pārskata revīzijas veikšanai. Un, lai izpildītu šo likuma prasību, Publisko izdevumu un revīzijas komisija šī gada 8.septembrī izveidoja iepirkuma komisiju, kuru Saeimas Prezidijs apstiprināja 21.septembrī. Savukārt iepirkuma komisija veica nepieciešamās procedūras, kā to nosaka Publisko iepirkumu likums, un konkursa kārtībā par iepirkuma uzvarētāju tika atzīta SIA “Auditorfirma Padoms”. Es aicinu Saeimu par Latvijas Republikas Valsts kontroles 2015.gada un 2016.gada finanšu pārskata revidentu apstiprināt SIA “Auditorfirma Padoms”.".
- 2015_11_12_329-seq149 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 7. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par 2015.gada un 2016.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”. Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.".
- 2015_11_12_329-seq148 spokenText "Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu par valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas pārdali, proti, mēs ierosinām pārdalīt apropriāciju 5 miljonu 716 tūkstošu 802 eiro apjomā no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanas programmas neizlietotā atlikuma Veselības ministrijas apakšprogrammai “Ārstniecība”, precīzi runājot, ārstniecības iestāžu valsts galvotā aizdevuma saistību atmaksai šajā gadā. Šajā lēmuma projektā ir pievienots arī ārstniecības iestāžu saraksts un summa katrai ārstniecības iestādei. Godātie kolēģi, šis lēmums, ja mēs to pieņemsim, ļaus izlietot minēto summu galvojuma segšanai, un savukārt ārstniecības iestāžu rīcībā paliks vairāk līdzekļu savu tiešo pienākumu pildīšanai un pakalpojumu sniegšanai. Aicinu atbalstīt!".
- 2015_11_12_329-seq147 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa saīsināšanu likumprojekta “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” otrajam lasījumam līdz šā gada 17.novembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
- 2015_11_12_329-seq146 spokenText "Kolēģi, iepriekšējā sēdē Saeima noteica šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 30.novembrim. Tomēr, ņemot vērā to, ka šis ir viens no lielākajiem paketes likumprojektiem un pārējie likumprojekti komisijās tiks izskatīti daudz ātrāk, un arī to, ka tas ir saistīts ar Latvijas starptautisko saistību izpildi, aicinu šo priekšlikumu termiņu noteikt piecas dienas no šodienas, tas ir, līdz šā gada 17.novembrim.".
- 2015_11_12_329-seq145 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 2014.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa saīsināšanu likumprojekta “Grozījums Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr.357/Lp12) otrajam lasījumam līdz šā gada 17.novembrim”. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2015_11_12_329-seq144 spokenText "Vienkārši paldies! (No zāles: “Tikai paldies!”)".
- 2015_11_12_329-seq142 spokenText "Kolēģi! Drusku par pozitīvo, jo parasti lielāko daļu mēs esam runājuši tikai par negatīviem jautājumiem. Kļūdas uzskaites jautājumos ministrijās un centrālajās valsts iestādēs ik gadu samazinās, un finanšu uzskaites kvalitāte kopumā pakāpeniski uzlabojas. Es domāju, tas ir ļoti pozitīvs moments. 2014.gadā ir sniegti atzinumi par 26 ministriju un centrālo valsts iestāžu pārskatiem, un tikai vienā gadījumā atzinums sniegts ar iebildēm (salīdzinot jāteic, ka 2012.gadā Valsts kontrole sniedza piecus atzinumus ar iebildēm). 2014.gadā kļūdu kopējā vērtība ir samazinājusies par 84 procentiem un salīdzinājumā ar 2012. un 2013.gadu - par 22 procentiem. Valsts kontroles sniegto ieteikumu skaits 2014.gadā ir samazinājies par 41 procentu un salīdzinājumā ar 2012. un 2013.gadu - par 58 procentiem. Bet, kā dažreiz tika rakstīts, neskatoties uz to, ir arī vesela virkne problēmu un kļūdu. Pārāk sadrumstalots ir budžets. Valsts budžeta struktūra ir sadrumstalota un nav vienota. Likumā “Par valsts budžetu 2014.gadam” kopumā valsts budžeta līdzekļi piešķirti 240 programmu un 323 apakšprogrammu izpildei. Nav sakārtota ieņēmumu uzskaite. Valstī joprojām nav sakārtota nodokļu ieņēmumu uzskaite, lai gan uz šo problēmu Valsts kontrole norāda kopš 2006.gada. Diemžēl Finanšu ministrija šo jautājumu apņēmusies sakārtot tikai septiņu gadu laikā, un tas varētu tikt atrisināts tikai 2021.gadā. Man liekas, ka arī ļoti daudzos masu medijos un arī daudzās komisijās tiek runāts par to, ka nav apstiprināta mērķtiecīga nodokļu politika. Domājam, ka 2015.gadā un nākamajā gadā tādu jautājumu tomēr būs mazāk. Pieaug nepiedzenamo nodokļu apmērs. Lai gan Valsts ieņēmumu dienests, jāteic, strādā labi, joprojām nav atrisināta Valsts kontroles jau 2012.gadā identificētā problēma, proti, neraugoties uz Valsts ieņēmumu dienesta uzlaboto nodokļu piedziņas procesu, nodokļu parādus nevar piedzīt gadu no gada. Šie skaitļi arvien pieaug. Neprecīza budžeta izdevumu plānošana. Un šajā sakarā man jāteic, ka 2014.gadā ministrijās un centrālajās valsts iestādēs nav izlietoti 3 procenti no ieplānotā finansējuma jeb 121 miljons eiro. Vienlaikus dažādu pasākumu finansēšanai 2014.gada laikā tika papildus pieprasīti un no citiem resoriem pārdalīti 67,5 miljoni eiro. Arī šodien mums būs dažas apropriācijas. Palielinās prettiesiskie un ekonomiski nepamatotie avansi. Un tā, man liekas, ir slimība valsts mērogā. Publisko izdevumu un revīzijas komisijā tika izskatīts arī šis jautājums. Mēs vērsāmies pie Ministru kabineta. Godīgi sakot, tam ir jāpieliek punkts! Ir jāizmaina kaut kas likumdošanā, ir jāatrisina šis jautājums. Mēs nevaram no gada uz gadu šo jautājumu atlikt, it kā aizvērt acis un teikt, ka problēmu nav. Piemēram, 2014.gadā nepamatotie avansi sasniedza jau 2,8 miljonus eiro; pirms tam, 2013.gadā, tie bija 2,5 miljoni, un 2012.gadā tie bija, kā tagad mēs varētu teikt, tikai 0,3 miljoni. Turpinās prakse līdzekļus neparedzētiem gadījumiem izmantot iepriekš paredzamām lietām. Neefektīvi izlietoti valsts budžeta līdzekļi. Un šajā sakarā man gribētos minēt divus piemērus. Vairākus gadus tiek piešķirts finansējums KNAB izvietošanai piemērotās telpās, bet joprojām nav realizēts neviens no risinājumiem. Tādējādi valstij ir radīti zaudējumi 476 tūkstošu eiro apmērā. Lietiskos pierādījumus valsts glabā pie komersantiem, lai gan glabāšanas izdevumi valsts noliktavās var būt pat vairāk nekā 30 reižu zemāki. Atšķirīga atlīdzība viena līmeņa darbiniekiem dažādos resoros. Tā tas ir dažādās ministrijās, un es domāju, ka arī šo jautājumu būs nepieciešams risināt diezgan steidzīgi. Neloģiska un neizprotama dividenžu politika. Joprojām tiek pārkāpts Publisko iepirkumu likums. Un dažus vārdus es gribu teikt arī par pašvaldību finanšu uzskaites jautājumiem. Attiecībā uz 119 pašvaldībām nav vērojami būtiski uzlabojumi finanšu uzskaitē. Tieši pretēji - 2014.gadā ir pieaudzis ar iebildēm sniegto atzinumu skaits, turklāt vienā gadījumā zvērināts revidents vispār ir atteicies sniegt atzinumu. 2014.gadā atzinumi bez iebildēm bija attiecībā uz 104 pašvaldībām, ar iebildēm - 13 pašvaldībām; attiecībā uz vienu pašvaldību bija negatīvs atzinums, un attiecībā uz vienu pašvaldību - atteikums sniegt atzinumu. 2013.gadā atzinumi bez iebildēm bija attiecībā uz 110 pašvaldībām, ar iebildēm - astoņām pašvaldībām; attiecībā uz vienu pašvaldību - negatīvs atzinums. Jāteic, ka, Valsts kontroles ieskatā, pašvaldībās konstatēto nepilnību raksturs liecina arī par būtiskiem trūkumiem zvērinātu revidentu darbā. Publisko izdevumu un revīzijas komisijā mēs esam vienojušies, ka Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, strādājot kopā ar Valsts kontroli, mēģinās atrisināt šos jautājumus, lai tad, kad tie zvērinātie revidenti būtu jau, tā teikt, izgājuši cauri kādai no pašvaldībām, nevajadzētu atgriezties... Tad, kad Valsts kontrole iet cauri, tā saka, ka tur ir daudz nopietnu trūkumu. Šai sadarbībai jābūt produktīvai un mērķtiecīgai. Tādējādi tiks arī ekonomēti valsts līdzekļi un laiks. Pašvaldībās ir konstatēti nelikumīgi maksājumi arī fiziskajām personām, un par šiem gadījumiem es negribētu šeit daudz runāt, jo par to mēs esam daudz lasījuši masu medijos. Neskatoties uz to, es domāju, ka virzība ir tomēr uz pozitīvo pusi. Lielā cerībā, ka nākošais ziņojums būs stipri, stipri pozitīvāks, jaukāks, skaistāks, ar pozitīvām iezīmēm, es lūdzu jūs, kolēģi, apstiprināt šo pārskatu.".
- 2015_11_12_329-seq141 spokenText "Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 2014.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”. Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.".
- 2015_11_12_329-seq139 spokenText "Paldies. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 27.novembrim.".
- 2015_11_12_329-seq138 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.novembris.".
- 2015_11_12_329-seq58 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.novembris.".