Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_12_03_335-seq419 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 13, atturas - 2. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Kolēģi, ir saņemts Nacionālās apvienības frakcijas iesniegtais ziņojums par balsošanas motīviem. Vārds ziņojuma nolasīšanai deputātam Imantam Parādniekam.".
- 2015_12_03_335-seq418 spokenText "Godātie kolēģi! Komisijas vārdā tikai gribu piebilst, ka visas tās ieguldījumu shēmas, kuras savā runā ieskicēja Zariņa kungs, diemžēl pēc Finanšu ministrijas un valdības vērtējuma ir vai nu neatļauts valsts atbalsts, vai arī palielina budžeta deficītu. Tāpēc tās nebija iespējams realizēt. Paldies.".
- 2015_12_03_335-seq416 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es arī gribu runāt par to, kā mēs saprotam likumdevēja lomu mūsu valstī. Un man ir ļoti žēl, ka pozīcija tā vietā, lai izpildvarai uzdotu jautājumus, kāpēc pēdējā brīdī tik sasteigti ir jāpieņem lēmumi par šo nepieciešamo kapitāla investīciju šajā kompānijā, dara visu, lai piesegtu izpildvaras neizdarību, to slikto pārvaldību, kāda ir bijusi, man jāsaka, pat vairāku gadu garumā šajā kompānijā, nevis uzdod jautājumus un prasa atbildību no tām personām, kas atbildēja par šīs kompānijas pārvaldību. Un es ļoti aicinu jūs... Es saprotu, pozīcija ir pieņēmusi lēmumu, bet es jūs aicinu citā jautājumā, aicinu padomāt, lai mēs nedevalvētu šo likumdevēja reālo lomu valstī. Šeit notiek lēmumu pieņemšana, bet lēmumu pieņemšanai jānotiek, nevis vienkārši akli saņemot jau sagatavotus dokumentus vai tos redakcionāli uzlabojot, bet patiešām iedziļinoties pieņemamā lēmuma būtībā. Un, kad es vakardien, piedaloties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, vēroju airBaltic vadību, es domāju: vai nu tā ir patiešām klaja neprofesionalitāte, ja šis cilvēks, atnākot uz komisijas sēdi un atbildot uz dažiem jautājumiem tīri mutiski, bez jebkādas dokumentācijas, uzskata, ka deputāts uzreiz ir gatavs pieņemt lēmumus par 80 miljonu aizdevumu... Tātad vai nu viņš nesaprot, kādā veidā notiek lēmumu pieņemšana - nopietnu lēmumu pieņemšana par lielām investīcijām! -, vai arī viņš uzskata Latvijas parlamentu par tādu, pie kura var atnākt un jebko pastāstīt: “Gan jau viņi tāpat pieņems lēmumu, jo viņiem ir uzlikts pieņemt šādu lēmumu!” Es ļoti aicinu jūs cienīt Latvijas likumdevēju un patiešām ieņemt valstī to lomu, kādai ir jābūt Latvijas likumdevējam, kurš ir lēmumu pieņēmējs. Tas nozīmē pieņemt lēmumu, tajā iedziļinoties. Un arī es personīgi labprāt pieņemtu pozitīvu lēmumu, bet es esmu atbildīgs cilvēks, es nevaru pieņemt lēmumu, tikai klausoties tekstus, neizanalizējot finanšu dokumentus, neredzot tos plānus, kādi ir kompānijas tālākai attīstībai. Un ir vērojama situācija, ka lēmumu pieņemšanai Latvijā pēdējo gadu laikā jau tradicionāli tiek atrasts veids, kā biedēt, lai pārliecinātu, ka tu esi sliktais, ja tu balso “pret”, ja tu neiestājies par nacionālu aviokompāniju, par kompāniju, kurai liels ieguldījums iekšzemes kopproduktā. Es visu to redzu, bet es esmu cilvēks, kurš, tieši otrādi, nepieņems lēmumus situācijā, kad viņu sāk biedēt un meklēt argumentus, kā iebiedēt, nevis meklē argumentus, kā pārliecināt par sava lēmuma pareizību. Tāpēc frakcija “No sirds Latvijai” arī šo lēmumu neatbalsta. Pateicos.".
- 2015_12_03_335-seq414 spokenText "Tātad tā visa diemžēl nav. Tā vietā tiek spēlēta šī spēle ar melno sunīti, kurš nu veiksmīgi ir padzīts, tas ir, spēle ar Sukhoi, bet nekāda izvērtējuma nav. Un jūs, kolēģi, gatavojaties par to lemt pilnīgi bez jebkāda pamatojuma! Tas nožēlojamākais un tas sāpīgākais visā šinī stāstā nav tas, ka mēs tagad bezatbildīgi... ka jūs piedāvājat bezatbildīgi piešķirt 80 miljonus, bet runa ir par kaut ko citu, ko parāda šis fakts. Šis fakts parāda to, ka patiesībā mūsu valsts konstitūcijā, Satversmē, noteiktā valsts pārvaldes kārtība reāli nestrādā. Mūsu konstitūcijā, Satversmē, pateikts, ka tautai pieder valsts vara, kuru tā realizē ar tautas vēlētu priekšstāvju palīdzību, turpretim šajā gadījumā valstij būtiski lēmumi tiks pieņemti, izmantojot šo tautas vēlēto varu kā... vienkārši kā statistus, kuri paši nesaprot, ko pieņem. Un kāpēc tas ir iespējams? Tas ir iespējams tāpēc, ka ļoti veiksmīgi ar tādām pašām spēlēm, tāpat kā ar melno sunīti, tāpat kā ar Sukhoi, iebiedējot tautu, ir panākts varas monopols. Savulaik daudzi no jums stāvēja ar lietussargiem Doma laukumā un cīnījās pret valsts nozagšanu. Tagad jūs paši to esat panākuši. Un kā rezultāts, uzskatāms apliecinājums, ir tas, ka valsts augstākais lēmējorgāns tiek izmantots vienkārši kā statists: pieņemot lēmumus, paši nesaprot, kādus viņi pieņem, - pieņem bez pamatojuma, pieņem kāda interesēs. Ja tas tā nav, tad nebūtu šādu lēmumu. Diemžēl šādi lēmumi ir. Un, Bērziņa kungs, jūs domājat, ka tas bija pēdējais? Nē, tas nebija pēdējais! Būs vēl tādi! Mēs varam gaidīt, kāds tagad būs nākošais lēmums. Es jums varu pateikt: tas būs saistībā ar Lattelecom un “Latvijas Mobilo Telefonu”. Kolēģi! Es aicinu tomēr atcerēties, ko esat zvērējuši savai tautai, un šodien šādu lēmumu nepieņemt, bet izvērtēt visu kārtīgi.".
- 2015_12_03_335-seq413 spokenText "Vai deputāti piekrīt? Paldies.".
- 2015_12_03_335-seq412 spokenText "Nu ko, kolēģi? Varat, ja gribat! Visu laiku runā: “Mazspējnieki, mazspējnieki!” Izrādās, vajag tikai pareizo motivāciju un vajag attiecīgi jums tikai sevi uzbužināt, un spējas lemt parādās. Šadurska kungs piesauca veselo saprātu. Tad es sapratu, ka man ir jāiet diskutēt, jāpiedalās šajā diskusijā par airBaltic. (Dep. K.Šadurskis: “Jūs mani pārpratāt!”) Tik tiešām airBaltic mūsu valstij ir svarīga, kritiski svarīga un stratēģiski svarīga lieta priekš mūsu valsts. Un svarīgi, ka tā tālāk attīstās. Un tik tiešām airBaltic ir problēmas. Ir problēmas ar šo negatīvo kapitālu, kur, kā jūs pareizi jau norādījāt, attiecīgi tālāk parādās problēmas ar finansējuma piesaisti, jo tas kļūst dārgāks, kā arī problēmas nofinansēt tos investīciju projektus, kas mums ir nepieciešami. Vai tiešām vienīgais veids, kā to izdarīt, bija meklēt kādu dīvainu investoru uz mums nezināmiem nosacījumiem, kuru mēs tagad piesaistīsim? To varēja risināt. Ja mums tas ir svarīgi, valstij ir svarīgi, mēs to varējām risināt pavisam citādāk, paši ar saviem līdzekļiem. Tas ir viens variants. Ja mēs runājam par šo aizdevumu piesaistīšanu, ja valsts nevar aizdot pati, nevar atrisināt, pieņemsim, šī negatīvā kapitāla problēmas, tad to varēja darīt pastarpināti. Mēs varējām to darīt caur kādu struktūru, kas mums ir, - vai nu caur kādu uzņēmumu, vai caur kādu fondu. Tas ir ļoti vienkārši, valsts iegulda savu naudu atbilstošā apjomā, kuru tālāk kāda banka šai kompānijai var aizdot jau uz izdevīgiem procentiem. Vai arī par šo pašu naudu uzņēmuma kapitālā (Dep. K.Šadurskis: “Nu taču beidz!”) mēs varējām uztaisīt investoru - varējām ieguldīt šo naudu, iedot kādam uzņēmumam, kas tālāk ir kā investors, kurš iegulda šo naudu airBaltic kapitālā. Un pieņemot pat, ka šo shēmu sāktu kāds apstrīdēt, apšaubīt, mums būtu pietiekami ilgs laiks, pietiekami garš laiks, pa kuru mēs visu šo jautājumu būtu jau atrisinājuši un sakārtojuši. Un tad, kad mums teiktu: “Ziniet, tomēr jums tā nauda jāatdod atpakaļ!” -, mēs teiktu: “Labi, ņemiet to atpakaļ!” Jo jautājums jau būtu atrisināts. Tomēr jūs izšķīrāties par privāto investoru. Labi. Pieņemsim, ka tas ir privātais investors. Bet kur tādā gadījumā ir šī privātā investora akcionāra līguma izvērtējums? Mēs to neesam redzējuši. Šodien jūs balsosiet akli, vispār nesaprotot, par ko jūs balsojat. (Dep. L.Čigāne: “Jā! Jā! Jā!”) Un šeit ir ļoti daudz svarīgu aspektu, izņemot šī melnā sunīša aspektu, par kuru jūs diskutējāt, kuru jūs veiksmīgi iemetāt iekšā, un visas sarunas bija par šo melno sunīti, vārdu sakot - Sukhoi lidmašīnām, bet par pašu būtiskāko netika spriests. Mēs tā arī nezinām, uz kādiem nosacījumiem šis akcionārs piedalīsies un - pats svarīgākais - uz kādiem nosacījumiem mēs viņu varēsim dabūt laukā no airBaltic. Vai mums nebūs vēl viens Flika stāsts visā šinī pasākumā? Mēs varam kļūt par ķīlniekiem. Tas, ko es esmu dzirdējis neoficiāli, - es esmu dzirdējis, ka šis akcionāru līgums ir izdevīgs privātajam akcionāram, lai airBaltic bankrotētu, piedzīvotu krahu, jo tādā gadījumā viņš varēs pārņemt Bombardier līgumu. Un šeit parādās tieši sasaiste, kāpēc šim privātajam investoram ir interesanti, neskatoties uz to visu, ko jūs ar viņu esat bargi izdarījuši, neatļaujot viņam pirkt Sukhoi lidmašīnas, kāpēc tas viņam ir izdevīgi, - jo viņš varēs turpināt savu biznesu ar lidmašīnu līzingu, izdevīgi pārņemot Bombardier līgumu. Ja tas tā nav, tad tam vajadzēja būt šinī izvērtējumā. Un tas ir tas, uz ko mēs jūs aicinājām - atlikt uz nedēļu, lai mēs varētu iegūt šo pārliecību. Ir tāds populārs, visiem droši vien zināms, ļoti veiksmīgs, ļoti bagāts cilvēks Vorens Bafets, kurš ir teicis par darījumiem... Es mēģināšu to latviskot tādā pieņemamā redakcijā. Viņš ir teicis: “Ja darījuma sarunās jūs nezināt, kurš kuram sniedz pakalpojumu...” Nosauksim to tā. “...tad visdrīzāk tas esat jūs, kas to dara.” Nu, lūk, tas ir tas, ko mēs pašlaik redzam, kas varētu notikt ar mūsu valsti un ko jūs gribat ar to izdarīt... Tālāk. Ja jūs runājat par šo kritisko domāšanu attiecībā uz šīm it kā sazvērestības teorijām par kredītsaistībām, nu tad kādas problēmas mums bija dot iespēju tās tagad izvērtēt, uzdot atbildīgajiem, kompetentajiem dienestiem novērtēt? Jo mēs zinām, ka šīs kredītsaistības ir. Un jūs to arī zināt. Un tās ir apmēram tādā pašā apjomā, kādu naudu jūs tagad gatavojaties ieguldīt. Kāpēc mēs nevarējām uzdot mūsu atbildīgajiem specdienestiem izvērtēt un pārbaudīt, vai tiešām šeit nav saistības? Jo ir zināmi konkrēti subjekti, kas varētu vērsties ar šīm prasībām, un, spriežot pēc institūcijām, kuras ir, tām šeit varētu būt saistība ar šo privāto investoru, kas vienkārši realizē blēdīgu shēmu, kuru jūs taisāties atbalstīt. Tālāk. Trešā lieta, kura netika izvērtēta un kuru normāli vajadzēja izvērtēt. Kāds tad būs tālākais airBaltic darbības plāns? Tam visam... Šim plānam vajadzēja būt mūsu priekšā, lai ar to mēs varētu iepazīties. Ja līdz šim airBaltic ir tā vadīta, ka visu laiku tā ir gājusi pa burbuli un bija jāglābj, tad kur ir garantija, ka, iedodot šo naudu, atkal neatkārtosies šis pats “veiksmes stāsts”? Es lūgtu vēl divas minūtes. (Starpsaucieni.)".
- 2015_12_03_335-seq410 spokenText "Kolēģi, es negribu šodien runāt par naudu, bet acīmredzot būs jābalso par naudu. Man gribētos runāt par to, ka man ir bijis tas gods - šinī zālē klātienē dzirdēt dažādas lietas, kuras daudzi varbūt nav tiešraidē dzirdējuši. Es atceros, ka šinī zālē mēs klausījāmies septembrī... Šeit bija valdība, kurai jautāja: “Kā tur ir ar tiem...? Mums parādi būs? Būs jāaizņemas vai nebūs?” Bija septembris; teica, ka mums nekādu problēmu nav un ka vispār tā pasaules krīze aizlidos mums garām. Oktobrī teica: “Nu, varbūt aizķers drusku... Bet principā mēs aiziesim tai garām.” Un tad bija decembris, kad, godīgi sakot, mūs iedzina stūrī un pateica tā: “Vai nu dzīvot, vai mirt!” Un tad bija jāpieņem tāds lēmums, ka mēs toreiz aizņēmāmies naudu. Toreiz gan solīja, ka mēs šo naudu atgriezīsim ar pilnu atdevi, ja nu vienīgi par 20 procentiem varbūt mazāk, nekā mēs esam aizņēmušies; tas ir drusku pāri par miljardu. Uz šodienu bilance diemžēl ir negatīva. Šodien mums ir tas moments, kad mums ir jāaizdod. Nav runa par to, ka... Un sliktākais, man liekas, ir tas, ka Saeimas namā mēs nonākam līdz ļoti svarīgu jautājumu risināšanai un diskusijai tikai tad, kad ir piecas minūtes līdz lēmuma pieņemšanai. Un, man liekas, ir ļoti negatīva tā prakse, ka tiekam iedzīti stūrī - praktiski nav iespējams kaut kā vispār kustēties un kaut kā citādāk reaģēt, jo ir jāpieņem šis lēmums - vienalga, kā. Es saprotu, ka es arī šodien balsošu “par”. Tāpēc, ka acīmredzot citas izejas nav. Bet vispārīgi tas stils, kādu mēs piekopjam ļoti svarīgu, ļoti būtisku, ļoti lielu finansiālo jautājumu risināšanā, ir tāds, ka mēs neizdiskutējam... Un bieži varbūt mēs arī vēlēšanās... Mēdz sacīt: “Kā tad jūs tā balsojāt?!” - “Tā pateica nobalsot vai vēl kaut ko...” Šādas lietas, neapšaubāmi, jāizdiskutē ir ļoti nopietni, un vispārīgi katram no mums ir jāsaprot, par ko mēs balsojam un ceļam roku. Es negribētu, lai no šīs tribīnes pēc kāda zināma laika mēs teiktu... Nedod Dievs, piesitīšu trīs reizes pie koka! Es negribētu, lai šeit pēc pusgada vai gada mēs teiktu: “Nu, tā nu sanāca! Nu, tā sanāca! Mēs domājām, ka būs citādāk, bet sanāca tā, kā sanāca.” Tāpēc man liekas, ka šis 80 procentu aizdevums... un ka nav kārtībā visā šinī kompānijā daudzi jautājumi... Ir jābūt ļoti nopietnai kontrolei. Un katrā ziņā arī es domāju, ka Publisko izdevumu un revīzijas komisijā mēs pamēģināsim tomēr regulāri uzklausīt un vispārīgi skatīties, kas tur notiek. Un man ļoti gribētos arī... Tā kā pagaidām valsts ir galvenais kapitāla turētājs (pagaidām - turētājs!), gribētos, lai arī valsts kontrolētu... ne tikai epizodiski; lai tie cilvēki, kuri ir šajā kompānijā deleģēti strādāt un saņem ne mazu atalgojumu... gribētos, lai viņu atdeve būtu daudz pilnīgāka. Es balsoju “par”, bet es ļoti nopietni gribētu cerēt - protams, naivi, optimistiski -, ka šī būs beidzamā reize, kad mēs nopietnus jautājumus risinām ar iedzīšanu stūrī un kad citas iespējas vienkārši nav. Paldies, kolēģi!".
- 2015_12_03_335-seq408 spokenText "Godātie kolēģi! Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā komisijas locekļu vairākums, kas atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu un piedalījās tā izstrādē, es domāju, vadījās no galvenā virsmērķa - saglabāt un attīstīt nacionālo aviokompāniju kā dominējošu Baltijas telpā, lai nodrošinātu gan mūsu nepieciešamo saikni ar pārējo pasauli, gan investīciju pieplūdumu, gan arī apgrozījuma pieaugumu, ko varētu veicināt šeit ieradušies - ar airBaltic lidmašīnām atlidojušie - tūristi un biznesa cilvēki. Protams, lai šo mērķi realizētu, ir jābūt drošībai pret riskiem. Simtprocentīgas drošības nav nevienam, bet, runājot par airBaltic finanšu stabilitāti un ilgtspēju, ir pilnīgi skaidrs, ka ar negatīvu kapitālu kompānija ilgi nevar pastāvēt. Ir iekavēti daži līzinga maksājumi, ir dārgas ekspluatācijas izmaksas, un ar negatīvu kapitālu piesaistīt stratēģisku investoru ir praktiski neiespējami. Līdz ar to pārliecība, ka ir jāpalielina pamatkapitāls, lai tas būtu pozitīvs, un airBaltic kompānija, kura ir pelnoša jau pēdējos četrus gadus, varētu turpmāk strādāt vēl sekmīgāk... nu šī pārliecība radās. Es domāju, ka tie deputāti, kuri rūpīgi sekoja vakardienas sēdes norisei, arī guva šo pārliecību. Protams, tiem deputātiem, kas vairāk domāja par izrādīšanos šodienas sēdē, tiem bija grūtāk. (Dep. L.Čigāne: “Kuri tie ir?”) Diemžēl Bondara kungs... Ā, nē, Bondara kungs mani dzird, un līdz ar to es domāju, ka Bondara kungam jau nu pašam priekš sevis vajadzētu būt pilnīgai skaidrībai, kur bija šis noslēpums. Bondara kungs gan teica, ka noslēpums bija tas, ka noslēpuma nebija. Šis noslēpums, ja tā var teikt, ir konfidenciāla informācija, komercnoslēpums, kas ir akcionāru līgums, kura visbūtiskāko pantu attiecībā uz flotes papildināšanu mums Satiksmes ministrijas valsts sekretārs nolasīja, un uz šī panta bāzes mēs arī papildinājām savu lēmuma projektu. Tad vēl pāris vārdu par SASKAŅAS ļoti piesardzīgo pozīciju. Kungi, kad jūs lasāt portālus, kuros ir publicētas sazvērestības teorijas (No frakcijas SASKAŅA: “Mums ir dāmas arī!”), tad ņemiet vērā, ka ir tāds instruments, ko sauc par kritisko domāšanu vai veselo saprātu, kuru reizēm ir lietderīgi likt lietā, apstrādājot šo informāciju. Tā saikne ar naudas parādīšanos airBaltic kasē un iespējamu prasību pieteikumiem no trešajām personām izklausās mazliet dīvaini, jo neatkarīgi no airBaltic finanšu stāvokļa šādas prasības varētu parādīties, ja tām būtu pamats. Protams, ļoti iespējams, ka kaut kādi prasījumi parādās, bet arī šo jautājumu mēs esam... tieši šo jautājumu es vakar uzdevu mūsu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, un atbilde bija negatīva. Un tad vēl, godātie kolēģi, atlikušajā minūtē es gribu kliedēt dažas spekulācijas, kuras izskan publiskajā telpā. Šodien gan tās vēl nav skanējušas. Par to, ka citām vajadzībām nauda neatrodas, bet tiklīdz kā vajag airBaltic, tā 80 miljoni atrodas. Godātie kolēģi! Šis ieguldījums nepalielina budžeta deficītu. Tātad Valsts kase, aizdodot brīvos līdzekļus airBaltic, protams, lai nodrošinātu bilanci, var aizņemties naudu finanšu tirgos. Nauda finanšu tirgos šobrīd ir lēta, un Valsts kase aizņemties var uz izdevīgiem nosacījumiem. Tieši šobrīd arī notiek mūsu eiro obligāciju izsole pasaules finanšu tirgos, kur mēs ceram uz labiem rezultātiem. Un neaizmirsīsim to, ka valsts nevis iztērē naudu, bet iegulda pelnošā uzņēmumā, kurš šos ieguldītos 80 miljonus ar uzviju atpelnīs mūsu kopējai tautsaimniecībai. (Starpsauciens: “Kad?”) Paldies.".
- 2015_12_03_335-seq406 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs, protams, varam filozofēt... filozofēt par to gari un plaši - vajag vai nevajag piešķirt. Bet es tomēr aicinu atcerēties, kāda galu galā bija šī kompānija tad, kad pirms vairākiem gadiem to izrāvām no Šlesera un Flika spīlēm. Tai bija milzīgi zaudējumi. Pašu kapitāls bija mīnus 180 miljoni. Bija saslēgti dažnedažādi neizdevīgi līgumi; zīmoli, kas saistīti ar airBaltic, bija atdoti citām firmām. Tāpat bija vairākas tiesvedības. Šobrīd, pēc vairākiem gadiem, šīs problēmas ir vairāk vai mazāk atrisinātas. (Dep. J.Urbanovičs: “Tad vairāk vai mazāk?”) Tiesvedības vairāk vai mazāk ir beigušās. Uzņēmums strādā ar peļņu. Protams, ir palikusi vēl vesela virkne problēmu. Kaut vai tā problēma, ka pašu kapitāls ir mīnus 75 miljoni, kas kompānijai liedz saņemt par normālu cenu kredītresursus. Tāpat flote ir novecojusi, tā ir neekonomiska. Pie šībrīža degvielas cenām to tā neizjūt, bet, ja naftas cenas pasaulē ies uz augšu, tad to izjutīsim daudz vairāk. Un faktiski airBaltic šobrīd ir divas iespējas - viena iespēja ir atjaunot šo floti, padarīt rentablu airBaltic, pārņemt šobrīd Baltijā citu kompāniju atstāto brīvo nišu un attīstīties. Savukārt otrs scenārijs ir tāds: ja mēs balsosim “pret”, tad, visticamāk būs airBaltic lēna stagnācija un galu galā - bojāeja. Un kurš tad galu galā no tā visvairāk iegūs? Ja mēs uzticamies aviācijas ekspertu teiktajam... Un tiem, kas baidās par šo Sukhoi lidmašīnu iegādi, es gribu teikt, ka, tieši otrādi, ja mēs balsosim “par”, tad šis lēmuma projekts pasargās mūs no šīm lidmašīnām. Savukārt, ja mēs balsosim “pret”, tad, visticamāk, tieši Aeroflot varētu pārņemt šos lidojumus - un trīsreiz varat minēt, ar kādām lidmašīnām tad mēs no Rīgas galu galā lidosim! Bet... Protams, viens stāsts ir - airBaltic ir noteikta ietekme uz Latvijas ekonomiku. Taču daudz lielāks ir efekts, ko dod ekonomikai airBaltic. Proti, aptuveni puse tūristu, tātad katrs otrais tūrists, kas ierodas Latvijā, ierodas pa gaisu. Tāpat arī biznesam un investoriem Latvija ir daudzmaz pievilcīga tieši dēļ šiem tiešajiem reisiem. Varbūt atceraties, bija tāds Latvijas Investīciju attīstības aģentūras klipiņš, kurā popularizēja Latviju kā vietu, kur ieguldīt. Un viens no šiem pamatpīlāriem bija tieši tas, ka Latvijai ir 60 tiešie reisi ar visām Eiropas lielākajām galvaspilsētām. Tad, faktiski tanī brīdī, mēs šo pīlāru zaudēsim, un mūsdienās jau vairs cilvēki nav gatavi braukt no kaut kurienes 30 stundas ar mašīnu vai autobusu vai divas diennaktis - ar kuģi. Tā ka, kolēģi, aicinu jūs tomēr būt tālredzīgiem un domāt valstiski, nevis dzīties pēc piecu minūšu slavas TV ekrānos un sociālajos tīklos.".
- 2015_12_03_335-seq404 spokenText "Labrīt, kolēģi! Vēl vakar no rīta ne es, ne arī liela daļa ZZS frakcijas deputātu, mēs nebijām gatavi atbalstīt šī 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu sabiedrībai airBaltic, bet Ministru kabineta paveiktais mūsu attieksmi vismaz šobrīd ir mainījis, jo ZZS būtiskākie iebildumi līdz šim bija saistīti ar pamatotām bažām, ka airBaltic varētu pirkt Sukhoi Superjet lidmašīnas. Tāpēc ir ļoti iepriecinoši, ka vācieši - gan Gausa kungs, gan arī Montāgs-Girmess - ir sapratuši, ka Krievijas militārā kompleksa ražotās lidmašīnas ar Latvijas valsts nacionālās aviokompānijas simbolu Latvijas debesīs būtu tas pats, kas Krievijas tanki ar zvaigznēm Berlīnes ielās. Tomēr joprojām ir dažas lietas, kas mūs dara uzmanīgus. Cik zināms, tad pēdējās nedēļas laikā sarunās ar investoru ir izdevies panākt, ka no līguma sākotnējā varianta ir izslēgti apmēram 20 punkti, no kuriem lielākā daļa paredzēja Montāga-Girmesa kungam ļoti plašas tiesības, ieskaitot veto uz lidmašīnu pirkšanu un garantētu 6 procentu ienesīgumu. Respektīvi, mazākuma akcionārs ar 20 procentiem akciju faktiski būtu ieguvis vairākuma akcionāru tiesības. Tā kā Montāga-Girmesa kungs arī uz šiem noteikumiem joprojām ir gatavs parakstīt šo akcionāru investīciju līgumu, tad mums tomēr gribētos zināt, kurš valsts interešu, teiksim tā, nodevējs vai neievērotājs šo sākotnējo līgumu sagatavoja. Ja tas ir kāds Satiksmes ministrijas ierēdnis, tad mēs labprāt dzirdētu par to, ka viņš ir zaudējis uzticību un ministrijā vairs nestrādā. Ja tā ir tā konsultāciju firma ar to jocīgo nosaukumu, tad to turpmāk nedrīkstētu pielaist ne pie viena valsti ietekmējoša darījuma konsultēšanas. Un jāsaka, viņu metodika jau sāk atkārtoties. Vismaz pēdējos lielajos projektos investori kaut kā uzrodas pēdējā brīdī, kad nav vairs laika ne lemt, ne domāt, ne meklēt. Un kaut kā visiem šiem pēdējā laika investoriem kājas aug austrumos. Modrību gan mēs nedrīkstam zaudēt, jo šis plānotais piecu lidmašīnu darījums ir apmēram 100 līdz 120 miljonu eiro vērts. Un, ja padomājam par to, cik liela tur var būt komisijas maksa, tad tas joprojām ir diezgan pamatīgs un gards kumoss. Un otra lieta. Krieviem ir tāds apzīmējums “?? ??? ????????”, kas nozīmē “uz pieres rakstīts”. Tas parasti nozīmē, ka runa ir par cilvēku, kura rīcība ir prognozējama. Savukārt latviešiem tagad ir tāds ticējums - ja tā uzmanīgāk paskatās uz deputātu Zariņa kungu, tad var izlasīt, kas viņam uz pieres uzrakstīts. (Dep. I.Zariņš: “Un kas ir uzrakstīts?”) Un viņam uz pieres ir uzrakstīts šobrīd “Parlamentārās izmeklēšanas komisija par 80 miljonu eiro valsts aizdevuma izsniegšanu aviokompānijai airBaltic un tā nelietderīgu izmantošanu”. Respektīvi, ja mēs negribam piedzīvot šādu komisiju tuvākajā vai tālākajā laikā, tad varbūt tomēr ir vērts padomāt par uzņēmuma valdes vai padomes nomaiņu, daļēju nomaiņu, vai vismaz kārtīgu uzraudzību, bet Satiksmes ministrijai (ministrijas valsts sekretāra personā!) būtu jāuzņemas personiska un pilna atbildība par kompānijā notiekošo. Jo šī kompānija - tie tomēr ir 3 procenti no valsts budžeta, un to pazaudēt ārkārtīgi negribētos. Paldies.".
- 2015_12_03_335-seq402 spokenText "Piekrītu, ka veids, kā šis jautājums tika skatīts valdībā, nav pieņemams. Taču tas nedrīkst kļūt par iemeslu šī lēmuma noraidīšanai vai atbalstīšanai. Tādēļ, kolēģi, aicinu jūs būt atbildīgiem. Nav šaubu, ka ieguldītos līdzekļus mēs atgūsim. Tādēļ aicinu, izvērtējot iespējamos scenārijus, atbalstīt finanšu piešķiršanu “Air Baltic Corporation”. Un, izmantojot situāciju (lai nav tikai tā, ka vēršos pie jums), aicinu arī pašu airBaltic, protams, atgādināt par sevi, par stratēģijas vīzijām un prezentēt lidmašīnas ne tikai tad, kad ūdens smeļas mutē, līdzīgi kā politiķi pirms vēlēšanām, bet regulāri un sistemātiski, lai arī Saeima varētu regulāri sekot līdzi uzņēmuma darbībai. Paldies. Aicinu atbalstīt lēmuma projektu.".
- 2015_12_03_335-seq401 spokenText "Vai deputāti piekrīt? (Dep. A.Elksniņš: “Lai runā! Lai izlasa visu!”) Lūdzu - vēl minūti. Paldies.".
- 2015_12_03_335-seq400 spokenText "Jāatzīst, ka mani reizēm nebeidz pārsteigt kolēģi, kuri ierodas uz komisijas sēdi pilnībā nesagatavojušies. O! Tikai trīs lapas! Jāpajautā, cikos tās izdrukātas! Bet ne par to stāsts. Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nevarēšu jūs iepriecināt, bet būsim reālisti! Uzņēmumam “Air Baltic Corporation” valsts finansējumu un naudu vajadzēja vakar, vajag šodien un, visticamāk, lai kā arī negribētos to atzīt, vajadzēs arī nākotnē. Taču, lai cik bezcerīgi tas sākotnēji varbūt skan, analizēdami dziļāk, mēs aizvien vairāk saprotam, cik nepieciešams tas ir mūsu ekonomikai un tās izaugsmei kopumā. Jā, aviācijas bizness nav tā ienesīgākā nozare pasaulē. Informācija ir dažāda, bet, visticamāk, uz vienas rokas pirkstiem (varbūt pat tikai ar vienu pirkstu pietiek!) varam saskaitīt pasaulē pazīstamus, pelnošus aviācijas zīmolus. Taču, neskatoties uz to, daudzas valstis uztur savas aviokompānijas, lai nodrošinātu svarīgus transporta, tranzīta un komunikāciju mezglus tieši attiecīgās valsts robežās, un no tā pastarpināti iegūst visa pārējā valsts ekonomika. Līdzīgi ir arī ar airBaltic. Lai arī šodien mēs lemjam par finanšu piešķīrumu, aptuvenas aplēses rāda, ka “Air Baltic Corporation” un ar to saistīto uzņēmumu (ir runa par uzņēmumiem, kas nodrošina pakalpojumus ar airBaltic starpniecību) ietekme varētu būt 3 procenti no iekšzemes kopprodukta, tas ir, apmēram 750 miljoni eiro. (Dep. M.Bondars: “Jāni, cik sociālo nodokli maksā?”) Ik gadu airBaltic nodokļos nomaksā aptuveni 20 miljonus eiro (tas ļauj mums secināt, ka pastarpināti mēs šos līdzekļus atgūsim četru piecu gadu laikā), pārvadā ik gadu nedaudz mazāk par 3 miljoniem pasažieru un nodarbina tiešā veidā tūkstoti darbinieku (vairāk nekā tūkstoti darbinieku un pastarpināti - vēl vairākus tūkstošus un daudzas kompānijas!). (Dep. A.Elksniņš: “Jāni, kurš tavu runu rakstīja?”) Es labprāt parunātos ar zāli, bet es nedrīkstu. Interesants ir arī fakts, ka, neskatoties uz šābrīža situāciju un sacelto ažiotāžu, biļešu rezervācija tikai pieaug un turklāt ļoti strauji. Līdz ar Igaunijas un Lietuvas aviosabiedrību aizvēršanos biļešu rezervācija, piemēram, Igaunijā ir trīskāršojusies, un tas norāda tikai un vienīgi uz faktu, ka airBaltic ir ietekmīga un uzticama kompānija. Un šobrīd, protams, pateicoties arī konkurentu neveiksmēm, tā ir kļuvusi par Baltijas valstu neapšaubāmu līderi un ar katru dienu savas pozīcijas nostiprina aizvien vairāk. Situācijā, kad nevaram gluži teikt, ka mums ir pasaules mēroga, milzīgi, populāri dzelzceļa mezgli vai ostas, ir aplami uzskatīt airBaltic par mazsvarīgu. Tādēļ, raugoties nākotnē, mums šim jautājumam ir jāpieiet ļoti nopietni. Ir ļoti viegli neko nedarīt, atteikties no atbildības, neizvērtēt piedāvājumus, jo tie, redz, izskatās vai skan aizdomīgi, un ļaut uzņēmumam cīnīties pašam pasaules lielajā konkurencē, taču tad mums pēc laika nāksies atzīt, ka airBaltic zaudē tirgus daļu, zaudē ietekmi un zaudē arī peļņu un kāds cits uzņēmums pārņem... Un vienkārši pēc laika paši atzīsim, ka sagaidījām to, ko gaidījām. Bez šaubām, informācija ir bijusi dažāda, un valdība šajā posmā ir saskārusies ar virkni izaicinājumu - ar jautājumiem par investoru, par drošību, par interesēm, par situāciju kopumā, par valdes un padomes atbildību. Taču pēc vakardienas sēdē izrunātajiem faktiem nav šaubu, ka šobrīd mums ir jāpieņem atbildīgs lēmums. Valdības sēdēs, skaidrojot situāciju, ir noskaidrota un uzklausīta atbildīgo iestāžu un Drošības policijas informācija par investoru; viņi to atzīst par drošu. Neatkarīgie auditori ir atzinuši, ka - pretēji iepriekš izskanējušajai informācijai - padome savu darbu ir veikusi labi, teju pat izcili. Papildus starptautiskie auditori vērtēs arī valdes atbildību un darbību. Un līdz ar to nav šaubu: ja pārkāpumi būs, tad tiks mainīts arī valdes sastāvs. Un jāpiekrīt arī viedoklim, ka var rasties šaubas - arī man bija šaubas! -, vai tiešām investors joprojām būs gatavs investēt līdz ar konkrēta... kādas konkrētas aviosabiedrības lidmašīnu izmantošanas izslēgšanu. Taču tas ir panākts - valdība spēja pārliecināt investoru, ka tik un tā tas ir ļoti izdevīgi un ka ir vērts investēt. Un tas jau ir panākums! (No frakcijas SASKAŅA: “Malači, valdība! Paldies valdībai!”) Piekrītu, ka veids, kā šis jautājums... Es varu lūgt vēl papildu minūtīti?".
- 2015_12_03_335-seq398 spokenText "Kam jānotiek, lai, pieņemot lēmumu par 80 miljonu sabiedrības līdzekļu piešķiršanu, jūs kaut mazliet iedziļinātos? Kam jānotiek, lai jūs pārstātu atļaut ņirgāties par sevi, nesaņemot dokumentāciju pirms nopietna lēmuma pieņemšanas? Kam jānotiek, lai jūs rīkotos atbildīgi un domātu kritiski būtisku jautājumu pieņemšanas laikā? Kam? Kam, kolēģi un kolēģes? Vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija organizēja sēdi, lai izvērtētu airBaltic kapitāla palielinājumu jeb 80 miljonu piešķiršanu “Air Baltic Corporation”. Lai varētu vērtēt šādu piešķīrumu, ir nepieciešama vismaz kredītlieta, kā minimums, un, protams, pēc tam arī ziņotājs, kas spēs par šo kredītlietu pastāstīt. Vispirms par dokumentiem, kurus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēma pirms sēdes. Šie dokumenti bija tik lielā apjomā - tās bija precīzi četras lapas. Pirmā lapa. Uz šīs lapas ir rakstīts, ka notiks Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas slēgtā sēde. Otrā lapa. Uz šīs lapas ir minēti tie personāži un personas, kuras ieradīsies uz šo sēdi. (No zāles: “Kas tur ir?”) Trešā lapa. Šeit ir izvilkums no likuma “Par budžetu un finanšu vadību”. Savukārt ceturtā lapa ir dokumentiņš - maziņa lapiņa no likuma “Par valsts budžetu 2016.gadam”. Tas viss par 80 miljonu piešķiršanu. Neviena vārda vairāk. Neviena! Šāds dokumenta apjoms automātiski - automātiski! - vienkārši atceļ jebkādas naudas piešķiršanu. (Dep. S.Āboltiņa: “Ko tu sēdē vakar darīji?”) Pat 80 tūkstošu piešķiršanu. Par kādiem miljoniem mēs runājam? Otra daļa ir saistīta ar to, ko Āboltiņas kundze man tikko no vietas vaicāja. Un tā ir saistīta ar to, kas vakar notika sēdē. Ne mazāk, ne vairāk. Jā, vakardienas sēde tika apzināti organizēta kā slēgta sēde, lai radītu priekšstatu jums visiem, dārgie kolēģi, ka tur tiek lemts kaut kas ļoti būtisks un tiek stāstītas tās lietas, ko jūs nedrīkstat dzirdēt. Atļaujiet man jums atklāt lielo noslēpumu. Lielais noslēpums ir tas, ka noslēpuma nav. Visa informācija, kura tika šajā sēdē stāstīta, ir pieejama publiskajā telpā. Tāpēc vienkārši, lai radītu šo iespaidu, ka tur kaut kāda informācija ir iedota papildus šai un papildus tai, kura nav bijusi publiskajā telpā, arī notika slēgta sēde. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs aicina jūs pieņemt šo lēmumu par 80 miljonu piešķiršanu airBaltic, sakot, ka komisija par to ir nobalsojusi. Es balsoju “pret”. “Par” balsoja tikai Zaļo un Zemnieku savienība, VIENOTĪBA un Nacionālā apvienība. (No zāles: “Tā ir slepena informācija!”) Kolēģi, pieņemot šodien lēmumu, balsojot par šo līdzekļu piešķiršanu, jūs aizsūtāt 80 miljonus nezināmā virzienā un noslēdzat saistības... Latvijas valsts saistības ar kaut kādu tur investoru, kura vārds arī ne uz vienas lapiņas neparādījās... Tās saistības ir pilnīgi nezināmas. Tādēļ, kolēģi, es aicinu rīkoties atbildīgi un balsot “pret”! Paldies.".
- 2015_12_03_335-seq396 spokenText "Labdien, cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Sociāldemokrātiskā partija SASKAŅA savā programmā nostiprināja, ka būtiska ir valsts loma ekonomikas vadībā valsts reālas ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanā, un tas ir viens no ekonomikas politikas pamatprincipiem, uz kuriem SASKAŅA paredz balstīt Latvijas ekonomikas attīstību. Valsts loma ekonomikas vadībā Latvijai būs izšķiroša tikmēr, kamēr iekšzemes privātais sektors kļūs par aktīvu partneri ekonomikas attīstībā. Tagad, kad mūsu valsts ir pievienojusies Pasaules Tirdzniecības organizācijai un eirozonai, tā nevar izmantot muitas nodevas importa straumes regulēšanai, veikt subsidēšanu un īstenot citus protekcionisma politikas instrumentus, nedz arī izmantot nacionālās valūtas kursa maiņu eksporta veicināšanai. Līdzekļi, kas palikuši valsts rīcībā, ir valsts atbalsts reālas ekonomikas attīstībai, tai skaitā tiešas valsts investīcijas uzņēmuma pamatkapitālā. Šajā nolūkā valsts pārvaldībā jāsaglabā uzņēmumi, kuri jau ir valsts kontrolē, palielinot valsts daļu kopējā Latvijas kompāniju kapitālā. Tāpēc SASKAŅA iestājas par industriālās politikas praktisko pamatu, izvirzot visaptverošu valsts atbalstu savas nozares vadošajiem uzņēmumiem - tā saucamajiem nacionālajiem čempioniem. Neskatoties uz to, ka uzņēmuma airBaltic ilgtspēju visus šos gadus apdraudējis milzīgais negatīvais pašu kapitāls, 2012.gadā sasniedzot 183 miljonus eiro, bet šobrīd - ap 80 miljoniem eiro, šodien uzņēmumam airBaltic ir vadošā loma - tas ir eksporta nozares flagmanis, Baltijas zīmols. Latvijas aviācijas nozare veido ap trim procentiem no Latvijas iekšzemes kopprodukta un tieši vai pastarpināti nodrošina apmēram 40 tūkstošus darba vietu. Tomēr patiesība, kā mēs visi labi zinām, vienmēr ir konkrēta, nevis abstrakta, un, pieņemot lēmumu, jāvadās pēc principiem, bet vienlaikus jāparedz faktiskās lēmuma sekas. Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē - aizklātajā sēdē - es uzdevu jautājumu par airBaltic kredītsaistībām. Ikvienam uzņēmumam parasti ir kādas kredītsaistības, un tā ir norma. Cits jautājums, kāda ir kredītsaistību struktūra: summas, procenti, atmaksas termiņi. Uzņēmuma airBaltic vadība apliecināja, ka tādas saistības ir, bet neatklāja airBaltic finanšu prioritātes, radīdama manī bažas, ka airBaltic attīstībai no valsts budžeta piešķiramā summa var tikt iztērēta finanšu cauruma lāpīšanai, un tāpēc es nepiedalījos balsojumā. Pavisam nesen trīs Eiropas vadošās iestādes piešķīra Grieķijai finanšu palīdzību, un visa sabiedrība - gan mūsu cienījamā valstī, gan visā pārējā Eiropā - joprojām ir pārliecināta, ka tā nauda bija piešķirta, lai Grieķija attīstītos. Patiesībā tā nauda lielā mērā... liela daļa bija atvēlēta Grieķijas kreditoriem, un man liekas, ka tas var atkārtoties arī mūsu gadījumā, Latvijas gadījumā, - ka šī nauda, par kuru mēs tagad spriežam, var tikt atvēlēta tieši kreditoru prasību apmierināšanai. Diemžēl vakar vakarā no airBaltic saņemtais paskaidrojums nostiprināja šīs bažas, nevis tās izkliedēja. Tāpēc... Mēs principā nevaram būt pret valsts atbalstu airBaltic turpmākai attīstībai, bet konkrēti apstākļi - kredītsaistības, kuru summu es jums nevaru nosaukt, jo patiesībā tā ir ierobežotas pieejamības informācija, - rada mūsos bažas, ka šis lēmuma projekts, kuru tagad mēs apspriežam, tomēr ir riskants. Tāpēc frakcija SASKAŅA šajā balsojumā nepiedalīsies. (No frakcijas SASKAŅA: “Pareizi!”) Paldies.".
- 2015_12_03_335-seq395 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Frakcijas SASKAŅA vārdā - deputāts Igors Pimenovs.".
- 2015_12_03_335-seq394 spokenText "Godātie kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi jautājumu par Saeimas piekrišanas iespējamību apropriācijas palielināšanai Satiksmes ministrijai, lai varētu realizēt akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanu. Mums komisijas sēdē bija plašas diskusijas par šo jautājumu. Sēde bija slēgta, lai mēs varētu uzklausīt visu informāciju, tajā skaitā iepazīties ar akcionāru līgumu (vismaz ar tā būtiskākajiem punktiem), kuram ir noteikta ierobežota pieejamība. Komisijas sēdē mēs analizējām pēc būtības divus galvenos jautājumus, proti, viens jautājums saistās ar akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” finanšu ilgtspēju, ja šis kapitāls tiek palielināts, jo, kā mēs zinām, šobrīd pamatkapitāls ir negatīvs un, strādājot ar negatīvu kapitālu, akciju sabiedrībai ir daudz dārgāki līzinga maksājumi, ir noteikta priekšapmaksas procedūra par kompānijas pakalpojumiem tur, kur normāli aviokompānijas ar stabilu kapitālu var veikt pēcapmaksu. Tas, protams, pasliktina finanšu situāciju. Iepazīstoties ar ekspertu vērtējumiem, komisijas locekļu vairākums nonāca pie atziņas, ka šādu darbību veicot - palielinot pamatkapitālu - mēs varam nodrošināt akciju sabiedrības pelnošu un finansiāli ilgtspējīgu darbību. Otrs jautājumu loks bija saistīts ar gaisa flotes papildināšanu ar jauniem gaisa kuģiem. Komisija vienojās papildināt Satiksmes ministrijas sagatavoto lēmuma projektu ar normu, kas izslēgtu iespēju kompānijai iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot produkciju, kas ražota tādu valstu militāri rūpnieciskā kompleksa vai ar to tieši vai netieši saistītos uzņēmumos, pret kurām ir noteiktas Eiropas Savienības vai starptautiskās sankcijas, kurām Latvijas Republika ir pievienojusies. Līdz ar to komisijas locekļu vairākums pārliecinājās, ka šāda norma neļaus notikt tam, kas publiskajā telpā pēdējā laikā ir plaši apspriests, proti, ka airBaltic lidos ar Sukhoi Superjet lidmašīnām. Šī norma šo iespēju izslēdz. (Starpsaucieni.) Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.".
- 2015_12_03_335-seq393 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 8, atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par likuma “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr.26/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanu 2015.gada 17.decembra Saeimas sēdē”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likuma “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr.26/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanu 2015.gada 17.decembra Saeimas sēdē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. Deputāti Smiltēns, Gaidis Bērziņš, Raivis Dzintars, Judins un Loskutovs lūdz turpināt Saeimas šā gada 3.decembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Paldies. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu akciju sabiedrības “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
- 2015_12_03_335-seq392 spokenText "Jā. Godātie kolēģi! Šajā lēmuma projektā nav ne vārda par Ziemassvētku dāvanām. (No zāles: “Žēl!”)".
- 2015_12_03_335-seq390 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es savukārt aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu. Un, manuprāt, mēs varētu parādīt izpildvarai, ka ir citi līdzekļi, kā fiskālo disciplīnu un fiskālo bilanci uzlabot; ka nav tikai jāpaceļ nodokļi vai jāatbild, ka trūkst līdzekļu ļoti svarīgām vajadzībām. Var vienkārši neiztērēt to naudu, kuru šajā gadā nevar iztērēt tāpēc, ka kāds projekts nerealizējas. Un nav jau tā, ka šī nauda kopumā nebūs vajadzīga. Ja mēs rēķinām visus valsts izdevumus kopumā un ņemam vērā to, kā veidojas kopējā bilance un uzkrājas kopējais parāds, nākošajā gadā jau šie līdzekļi būs vajadzīgi. Par to mēs esam nobalsojuši, pieņemot 2016.gada budžetu. Un tāpēc es aicinu līdzekļus, kurus var neiztērēt, šogad neiztērēt, atstāt tos Saeimas budžetā. Tie paliks neiztērēti. Nevajag mums atkal organizēt Ziemassvētku dāvanu pasākumu, pirms Ziemassvētkiem šos līdzekļus tērējot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Mēs zinām daudz piemēru, cik daudz vajadzību var nopamatot kā neparedzētas un negaidītas gada beigās, tāpēc aicinu šo lēmuma projektu neatbalstīt.".
- 2015_12_03_335-seq389 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.".
- 2015_12_03_335-seq388 spokenText "Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka ēkai, kas tiek renovēta un rekonstruēta Saeimas vajadzībām, objektīvu iemeslu dēļ remontdarbi ir iekavējušies un mēs jau esam piešķīruši budžetā līdzekļus nākamajā gadā šīs ēkas pabeigšanai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina izskatīt Saeimas lēmuma projektu - šajā gadā neizlietotos gandrīz 4 miljonus eiro pārdalīt programmai “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.".
- 2015_12_03_335-seq387 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.decembrim, un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 17.decembrī. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
- 2015_12_03_335-seq386 spokenText "Komisija ierosina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 8.decembri un izskatīšanu veikt Saeimas 17.decembra sēdē.".
- 2015_12_03_335-seq385 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu izskatīšanai Saeimas sēdē.".
- 2015_12_03_335-seq384 spokenText "Paldies par atbalstu, kolēģi! Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2015_12_03_335-seq383 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 6, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.".
- 2015_12_03_335-seq382 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir radies, izdalot atsevišķā likumprojektā priekšlikumus, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi no Valsts ieņēmumu dienesta, strādājot pie mūsu budžeta paketes pavadošajiem likumiem. Pēc Juridiskā biroja lūguma neskatīt tos tik ātrā tempā mēs esam izveidojuši atsevišķu likumprojektu. Šajā likumprojektā ir runa par normatīvo aktu grozījumiem, lai mazinātu ēnu ekonomiku, veicinātu pareizu un godīgu pievienotās vērtības nodokļa maksāšanu un pilnveidotu regulējumu attiecībā uz tiem PVN maksātājiem, kas šī likuma izpratnē ir saucami par riska personām. Valsts ieņēmumu dienests ir novērtējis, ka šobrīd šādu riska personu ir apmēram 2700, un valsts budžetā nenomaksātā nodokļa apjoms sasniedz apmēram 14 miljonus eiro. Valsts ieņēmumu dienests vērtē, ka fiskālā ietekme šiem grozījumiem varētu būt pozitīva - apmēram 1 miljons eiro papildu ieņēmumu valsts budžetā. Tāpēc, godātie kolēģi, būtu ļoti svarīgi, lai šis likums varētu stāties spēkā ar nākamā gada 1.janvāri. Es aicinu noteikt steidzamību šim likumprojektam.".
- 2015_12_03_335-seq381 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 7.decembrim, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 10.decembrī. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
- 2015_12_03_335-seq380 spokenText "Komisija priekšlikumus gaidīs līdz 7.decembrim. Aicinu šo likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt Saeimas sēdē 10.decembrī.".
- 2015_12_03_335-seq379 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.".
- 2015_12_03_335-seq378 spokenText "Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_02_21-seq92 spokenText "Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2012_06_14-seq488 spokenText "Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2010_10_14-seq1044 spokenText "Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2010_10_14-seq672 spokenText "Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2010_06_17-seq728 spokenText "Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2009_11_26-seq160 spokenText "Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2008_12_11-seq651 spokenText "Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2008_11_20-seq129 spokenText "Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2008_07_03-seq320 spokenText "Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2008_07_03-seq314 spokenText "Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2008_07_03-seq230 spokenText "Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2005_06_30_as-seq372 spokenText "Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2003_11_20-seq72 spokenText "Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 1996_01_24_a-seq10 spokenText "Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 1995_11_02-seq656 spokenText "Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2015_12_03_335-seq377 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.".
- 2015_12_03_335-seq376 spokenText "Dāmas un kungi! Likumprojekts “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi” ir izstrādāts atbilstoši Augstskolu likuma 10.panta trešajai daļai, kas paredz, ka valsts dibināto augstskolu satversmes apstiprina attiecīgās augstskolas Satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma to ar likumu apstiprina arī Saeima. Tātad šī augstskolas nosaukuma maiņas ideja ir apstiprināta augstskolas Satversmes sapulcē. Augstskola vārdu “Tehnoloģiju” iekļauj nosaukumā, jo tās mērķis ir specializēties jaunāko tehnoloģiju izstrādē, ieviešanā, aprobēšanā un pārnesē studiju virzienos. Augstskola turpmāk vēlas pozicionēt sevi kā tehnoloģiju akadēmiju, pievēršoties daudznozaru tehnoloģisko risinājumu izstrādei un apguvei, primāri mazinot Latgales reģiona attīstību kavējošos faktorus, garantējot inovatīvu, tradicionālajām tautsaimniecības nozarēm, radošajai un kultūras industrijai nepieciešamu produktu izstrādi un praktisku realizāciju. Komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.".
- 2015_12_03_335-seq375 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums.".
- 2015_12_03_335-seq374 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_12_03_335-seq373 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.".
- 2015_12_03_335-seq372 spokenText "Jā. Lūdzu, kolēģi, atbalstiet likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2015_12_03_335-seq371 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publisko iepirkumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.".
- 2015_12_03_335-seq370 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir vairāku Saeimas komisiju konstruktīvas sadarbības rezultāts. Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē mēs konstatējām, ka šie grozījumi ir nepieciešami, lai mēs beidzot varētu uzsākt zinātnei tik ļoti nepieciešamā finansējuma apgūšanu esošajā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā, kas sākās jau 2014.gadā, bet tāpēc, ka jautājums par to, kā piesaistīt ekspertus zinātnes projektu izvērtēšanai, nebija atrisināts, nevarēja uzsākt šo ļoti būtisko līdzekļu apguvi. Par to jau vairākas reizes runājuši daudzi kolēģi, to skaitā Buiķa kungs. Neskaitāmas reizes viņš no šīs tribīnes ir mūs uzrunājis jautājumā par to, kā mēs piesaistām mūsu jaunos zinātniekus un dodam viņiem iespējas pie mums strādāt un kā cenšamies mazināt to varbūtību, ka viņi aizbrauks strādāt citur. Tagad beidzot ledus ir izkustējies. Saeimas komisijas ir aktīvi iesaistījušās. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir piedalījusies šā likumprojekta izskatīšanā, un tādēļ es lūdzu atbalstīt tā steidzamību un pēc iespējas ātri pieņemt šo grozījumu Publisko iepirkumu likumā, lai varētu piesaistīt starptautisku ekspertīzi mūsu zinātnes projektu izvērtēšanai, lai šie zinātnes projekti būtu patiešām konkurētspējīgi un lai nebūtu tā, ka kāds eksperts, kas ir kādam čoms, atbalsta sava čoma projektu, kuram nebūs nekāda pienesuma tautsaimniecībai. (No frakcijas SASKAŅA: “Nebūs tā! Tā nebūs!”) Lūdzu atbalstīt šo steidzamību un šo likumprojektu. (Aplausi.)".
- 2015_12_03_335-seq369 spokenText "Paldies. Vai deputāte Čigāne vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu! Vārds deputātei Lolitai Čigānei. (Dep. A.Kaimiņš: “Nu, nu, būs cirks atkal, ja?”)".
- 2015_12_03_335-seq368 spokenText "Kolēģi! Šis ir viens ļoti svarīgs likums Izglītības un zinātnes ministrijai, un šie grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz noteikt izņēmumu iepirkuma procedūras nepiemērošanai zinātniskās ekspertīzes... pētniecības projektu iesniegumu sākotnējam zinātniskajam novērtējumam un projekta starpposmu un sasniegto rezultātu novērtējumam. Proti, šis izņēmuma regulējums nepieciešams, jo zinātnisko ekspertu atlase nav savietojama ar iepirkumu procedūru. Publisko iepirkumu likuma grozījumu nepieciešams pieņemt steidzamības kārtā, jo šī izņēmuma spēkā stāšanās ir priekšnoteikums projektu atlasei divu Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmu uzsākšanai. Viena ir praktiskās ievirzes pētījumiem, un otra - pēcdoktorantūras pētniecības atbalstam. Un tādēļ es komisijas vārdā lūdzu balsot par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.".
- 2015_12_03_335-seq367 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.decembrim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Publisko iepirkumu likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2015_12_03_335-seq366 spokenText "8.decembris.".
- 2011_11_24-seq116 spokenText "8.decembris.".
- 2010_11_25-seq28 spokenText "8.decembris.".
- 2015_12_03_335-seq365 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.".
- 2015_12_03_335-seq364 spokenText "Līdz ar to priekšlikums ir izskatīts, un aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2015_12_03_335-seq362 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Otrajam lasījumam ir saņemts viens atbildīgās komisijas iesniegts precizējoša rakstura priekšlikums, un tas ir atbalstīts.".
- 2015_12_03_335-seq361 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.decembrim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.".
- 2015_12_03_335-seq360 spokenText "Priekšlikumi tiek gaidīti līdz šā gada 17.decembrim.".
- 2015_12_03_335-seq359 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2015_12_03_335-seq358 spokenText "Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2007_09_27-seq297 spokenText "Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2015_12_03_335-seq356 spokenText "17. - parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_12_03_335-seq354 spokenText "Atbalstīts ir arī 16. - parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums.".
- 2015_12_03_335-seq352 spokenText "15. - parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2015_12_03_335-seq350 spokenText "14. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_12_03_335-seq348 spokenText "Arī 13. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_12_03_335-seq346 spokenText "12. - parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2015_12_03_335-seq344 spokenText "11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 12. un 13.priekšlikumā.".
- 2015_12_03_335-seq342 spokenText "10. - Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_12_03_335-seq340 spokenText "9. - Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_12_03_335-seq338 spokenText "Komisijā atbalstu guvis ir arī 8. - parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums.".
- 2015_12_03_335-seq333 spokenText "Deputāti 5.priekšlikumu arī atbalsta.".
- 2015_12_03_335-seq332 spokenText "Tāpat arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums.".
- 2015_12_03_335-seq330 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2015_11_30_333-seq718 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2015_10_22_324-seq28 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2015_06_11_309-seq16 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2015_02_26_287-seq72 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_12_04_275-seq92 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_09_25-seq458 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_09_25-seq132 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_06_12-seq13 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_09_19-seq90 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_06_06-seq41 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_05_16-seq18 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_05_02-seq30 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_04_04-seq236 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_02_21-seq230 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2012_11_29-seq564 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq615 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2012_06_21-seq304 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2012_06_21-seq69 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".