Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

Showing items 80,101 to 80,200 of ±497,231 with 100 items per page.

first
previous
next

2016_01_14_338-seq60 spokenText "Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 2016.gada 1.februārim.".
2016_01_14_338-seq59 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Politisko partiju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 21. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.".
2016_01_14_338-seq58 spokenText "Komisija aicina atbalstīt.".
2016_01_14_338-seq57 spokenText "Un komisija aicina atbalstīt otrajā lasījumā?".
2016_01_14_338-seq56 spokenText "Komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Politisko partiju likumā”, un uz otro lasījumu jauni priekšlikumi nav saņemti.".
2016_01_14_338-seq55 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.februārim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Politisko partiju likumā”, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.".
2016_01_14_338-seq54 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2016.gada 1.februāris.".
2015_11_19_331-seq248 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2016.gada 1.februāris.".
2015_10_29_325-seq431 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2016.gada 1.februāris.".
2016_01_14_338-seq53 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 6, atturas - 21. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2016_01_14_338-seq52 spokenText "Tātad vairāk priekšlikumu nav, un ir lūgums likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.".
2016_01_14_338-seq50 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir skatījusi likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Un ir viens priekšlikums, kuru Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi un kurš ir arī atbalstīts.".
2016_01_14_338-seq49 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 12.februārim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.".
2016_01_14_338-seq48 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.februāris.".
2016_01_14_338-seq47 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2016_01_14_338-seq46 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
2015_12_17_337-seq770 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
2015_10_29_325-seq479 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
2015_06_18_311-seq2202 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
2015_06_18_311-seq2012 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
2015_04_30_297-seq161 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
2012_03_29-seq222 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
2011_10_13-seq763 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
2016_01_14_338-seq44 spokenText "2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
2016_01_14_338-seq42 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Uz otro lasījumu tika saņemti divi priekšlikumi. 1. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.".
2016_01_14_338-seq41 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.februārim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””, otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.".
2016_01_14_338-seq40 spokenText "Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 1.februāri.".
2016_01_14_338-seq39 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 21, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2016_01_14_338-seq38 spokenText "Godātie kolēģi! Juridiskajā komisijā, neskatoties uz to, ka netika saņemti jauni priekšlikumi grozījumam Latvijas Republikas Satversmē, mēs ļoti daudz debatējām tieši par administratīvās imunitātes atcelšanu, par tās savlaicīgumu un par tām iespējamām sekām, kuras varētu rasties. Tādēļ es komisijas vārdā vēlos jums vēlreiz šeit ziņot (un to man arī komisija lūdza), lai visiem deputātiem būtu skaidrs priekšstats par to, ko tieši mēs grozām, proti, mēs grozām tikai un vienīgi Satversmes 30.pantu, atsakoties no vispārējās deputāta administratīvās imunitātes. Taču, kā uzsvēra visi aicinātie konstitucionālo tiesību eksperti, šis grozījums neskar tos gadījumus, kuros par atsevišķiem administratīvo pārkāpumu veidiem deputātam varētu piemērot administratīvo arestu. Šajos gadījumos, un es arī vēlētos, lai šeit Saeimas sēdes stenogrammā tiktu atspoguļota likumdevēja griba, ka jautājumu par administratīvo arestu noteic Satversmes 29.pants, proti: “Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima.” Un līdz ar to jau šobrīd Satversmes 29.pants nepārprotami noteic, ka nav pieļaujams nedz deputātu aizturēt, nedz piemērot ar personas brīvības ierobežojumu saistītu administratīvo sodu, administratīvo arestu, bez Saeimas piekrišanas. Līdz ar to, godātie kolēģi, aicinu atbalstīt grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, ar kuru mēs grozām Satversmes 30.pantu, atsakoties no administratīvās vispārējās imunitātes.".
2016_01_14_338-seq37 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.februārim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Kolēģi! Lai šo darba kārtības jautājumu izskatītu atbilstoši Satversmei, ir nepieciešams, lai sēdē būtu kvorums. Tātad sēdē jābūt vismaz divām trešdaļām visu deputātu. Tāpēc, pirms sākam izskatīt šo likumprojektu, ir jāreģistrējas, lai konstatētu kvoruma esamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Tātad zālē reģistrējušies 90 deputāti, un mēs varam pāriet pie jautājuma izskatīšanas. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
2016_01_14_338-seq36 spokenText "Paldies par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.februāris.".
2016_01_14_338-seq35 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2016_01_14_338-seq32 spokenText "Un 7. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Lūdzu to arī atbalstīt.".
2016_01_14_338-seq30 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2013_05_16-seq178 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2013_02_21-seq216 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2011_10_13-seq26 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2016_01_14_338-seq28 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2013_12_05-seq285 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2013_06_13-seq159 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2013_05_16-seq176 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2012_05_17-seq198 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2009_12_01-seq378 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2003_10_30-seq146 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2016_01_14_338-seq26 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2013_10_24-seq22 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2013_05_16-seq174 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2013_02_21-seq212 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2012_05_17-seq196 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2005_10_13-seq106 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2016_01_14_338-seq24 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2013_11_28-seq511 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2013_10_24-seq20 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2013_06_13-seq155 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2013_06_06-seq57 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2013_02_21-seq228 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2008_04_17-seq90 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
2016_01_14_338-seq20 spokenText "Labrīt! Likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. Ir saņemti septiņi priekšlikumi, un visvairāk ir pastrādājis Saeimas Juridiskais birojs. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.".
2016_01_14_338-seq19 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.janvārim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.".
2016_01_14_338-seq18 spokenText "Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.janvāris.".
2016_01_14_338-seq17 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.341/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2016_01_14_338-seq16 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Juridiskā komisija savā 13.janvāra sēdē pirmajā lasījumā izskatīja likumprojektu Nr.341/Lp12 - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Priekšlikumu grozīt likumu un papildināt kodeksu ar 51.4 pantu iesniedza zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Šis pants paredz atbildību par iegādātās lauksaimniecības zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā. Juridiskā komisija priekšlikumu izvērtēja un atbalstīja. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2016_01_14_338-seq15 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26.janvārim. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.341/Lp12), pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Guntis Kalniņš.".
2016_01_14_338-seq14 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.janvāris.".
2010_01_21-seq199 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.janvāris.".
2016_01_14_338-seq13 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.397/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2016_01_14_338-seq12 spokenText "Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Likumprojekts paredz noteikt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem. Komisija izskatīja minēto likumprojektu un atbalstīja pirmajam lasījumam. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2016_01_14_338-seq11 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vladislava Čerapa atbrīvošanu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Kolēģi, Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.397/Lp12), pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
2016_01_14_338-seq10 spokenText "Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 13.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Vladislava Čerapa atbrīvošanu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2016.gada 14.janvāri atbrīvot Vladislavu Čerapu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata veselības stāvokļa dēļ.".
2016_01_14_338-seq9 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. “Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ringoldam Balodim 2015.gada 17.decembrī”. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņēmis deputāta Ringolda Baloža iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu 2015.gada 17.decembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. “Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Imantam Parādniekam no 2016.gada 11.janvāra līdz 14.janvārim”. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Imanta Parādnieka iesniegums ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no 2016.gada 11.janvāra līdz 14.janvārim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. “Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivaram Zariņam 2016.gada 13. un 14.janvārī”. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Ivara Zariņa iesniegums ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu 2016.gada 13. un 14.janvārī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Vladislava Čerapa atbrīvošanu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
2016_01_14_338-seq8 spokenText "Godātie kolēģi! Iedomāsimies situāciju, ka jūs, ņemot vērā savu labo sirdi, esat devuši mājas kādam grūtdienim savā ģimenē un šis grūtdienis spļauj šķīvī un ar netīrām kājām kāpj jūsu gultā. Droši vien tāda situācija nebūtu pieņemama. Noteikumi, kas pastāv jūsu mājās, būtu jāievēro tam cilvēkam, kuru jūs esat ieaicinājuši ciemos. Eiropas notikumi pēdējā laikā mums kaut ko māca, un viena no mācībām ir tāda, ka diemžēl ne visi grūtdieņi, kurus mēs uzņemam, ir gatavi ievērot šos mūsu noteikumus. Patvēruma likums, kas stāsies spēkā tuvākajās dienās, paredz, ka personu var izraidīt no valsts tikai tad, ja tā ir izdarījusi sevišķi smagu noziegumu. Taču šeit nav ietverti mazāk smagi un smagi noziegumi. Piemēram, sevišķi smags noziegums nav tāds kā miesas bojājumu nodarīšana personai, spīdzināšana, tas nav arī nolaupīšana, cilvēka audu un orgānu izņemšana. Tas nav arī aicinājums vardarbīgi gāzt Latvijas valsti, tā nav valsts simbola zaimošana un tie nav arī nodarījumi dabas videi. Mēs piedāvājam papildināt Patvēruma likumu, paredzot, ka personas, kuras ir izdarījušas jebkādu noziedzīgu nodarījumu Latvijas Republikas teritorijā un par to notiesātas, ir izraidāmas no valsts. Mēs piedāvājam mācīties no citu kļūdām, nepieļaujot savējās, un tāpēc lūdzam komisiju izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā, jo, lai arī visi esam... vai vismaz koalīcija ir aizņemta ar valdības veidošanu un amatu dalīšanu, tomēr tikko ziņās dzirdējām, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu ierasties jau februārī. Tāpēc šis jautājums ir izskatāms steidzamības kārtībā, lai tad, kad Latvijā ieradīsies pirmie grūtdieņi, mūsu tiesiskā situācija būtu sakārtota. Paldies.".
2016_01_14_338-seq7 spokenText "Paldies. Tātad ir priekšlikums par likumprojekta “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. L��dzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 17, atturas - nav. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Liepiņa, Viļuma, Ruka, Šica, Bites un Kleinbergas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Bite.".
2016_01_14_338-seq6 spokenText "Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka šis likumprojekts ir saistīts vienotā paketē ar iepriekšējiem un vēl nākamo likumprojektu, es aicinu mainīt atbildīgo komisiju un nodot šo likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai. Paldies.".
2016_01_14_338-seq5 spokenText "Paldies. Tātad viens deputāts ir runājis “pret”, otrs - “par”. Mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 35, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Šadurskim!".
2016_01_14_338-seq4 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Labrīt! Vispirms gribu apsveikt visus jaunajā gadā. Novēlu to labiem darbiem bagātu! Demokrātija ir lieta, kas nevar pastāvēt bez aktīvas sabiedrības līdzdalības. Ja mēs skatāmies uz mūsu pašvaldību vēlēšanu dinamiku, tad redzam, ka pēdējos gados tā ir izteikti lejupejoša: 2001.gadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 62 procenti vēlētāju, turpretim 2013.gadā - vairs tikai 46 procenti. Un, pēc dažādu ekspertu viedokļa, brīdī, kad vēlētāju aktivitāte ir nokritusies zem 50 procentiem, ir jāzvana trauksmes zvans, jo, loģiski, rodas jautājums par ievēlētās varas leģitimitāti. Kāpēc tā notiek? Kāpēc krītas vēlētāju aktivitāte? Tam ir vairāki iemesli. Šobrīd vispār Eiropā ir vērojama tāda kā vēlētāju apātija, bet ir vērojams arī vesels bloks tādu lietu, kuras likumdevējs var ietekmēt, proti, atvieglot vēlētāja nokļūšanu uz vēlēšanu iecirkni. Kā rāda socioloģiskās aptaujas Latvijā, tie cilvēki, kas nepiedalās vēlēšanās, kā galveno iemeslu ir norādījuši to, ka viņu deklarētā dzīvesvieta un faktiskā dzīvesvieta atšķiras, proti, viņi vienkārši vēlēšanu dienā atrodas tālu no sava iecirkņa un vienkārši tāpēc neaiziet nobalsot. Kāpēc viņi nevarētu pārdeklarēties? Tāpēc, ka - atšķirībā no sākotnējā principa, ka deklarētā dzīvesvieta ir vienkārši punkts, kurā valsts var sastapt savu iedzīvotāju - šī situācija ir apaugusi ar dažnedažādām lietām, tādām kā tā dēvētās skolu rindas, bērnudārzu rindas; tāpat arī komunālos maksājumus aprēķina pēc deklarēto personu skaita. Un pat tāda lieta kā OCTA apdrošināšana... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Piemēram, rīdziniekiem OCTA apdrošināšana ir dārgāka, jo Rīgā ir intensīvāka satiksme un tātad lielāka iespēja iekļūt ceļu satiksmes negadījumā. Un visbeidzot jāuzsver arī tāda lieta, ka, izīrējot dzīvokli, īpašnieks bieži vien pat ieraksta īres līgumā, ka īrnieki nedrīkst tur deklarēties. Un tātad tā visa rezultātā ir cilvēki, kuri zūd mūsu demokrātijai. Tāpat ir vēl viena ļoti īpatnēja lieta, kuru pamanīju, pētot šo jautājumu, un Latvija ir vienīgā valsts, kurā man izdevās atrast šādu īpatnību. Proti, kandidēt pašvaldību vēlēšanās var trīs personu grupas: tie, kas ir deklarējušies, tie, kam ir īpašums, un tie, kas strādā konkrētā pašvaldībā. Bet balsot drīkst tikai divas kategorijas: tie, kas ir deklarējušies, vai tie, kam ir īpašums. Proti, tiesības balsot ir šaurākas nekā tiesības kandidēt, kas no vispārpieņemtās prakses skatpunkta tā nekur nenotiek. Kā piemērs - Saeimas vēlēšanas. Kandidēt var no 21 gada vecuma, bet balsot var jau no 18 gadu vecuma. Mums visiem zināmā Tatjana Ždanokas kundze drīkst balsot Saeimas vēlēšanās, bet kandidēt nedrīkst. Tātad šīs tiesības - tiesības kandidēt - ir šaurākas nekā tiesības balsot. Likumprojekts paredz novienādot šīs tiesības, proti, lai pašvaldību vēlēšanās var piedalīties arī cilvēki, kas šajā pašvaldībā strādā. Protams, tas neuzdzīs debesīs aktivitātes rādītājus, bet, nu, varbūt tas vismaz palīdzēs apturēt šo kritumu. Un, ja mēs palūkojamies uz citās valstīs pieņemto praksi, tad, piemēram, Polija pirms diviem gadiem veica tieši šādus grozījumus. Viņi pat gāja vēl tālāk: Polijā pašvaldību vēlēšanās var piedalīties jebkura persona, kurai ir kaut kāda sasaiste ar konkrēto pašvaldību. Kaut vai var aiznest īres rēķinu un pierādīt, ka tev ir šī sasaiste, vai, piemēram, tu mācies vai arī strādā. Bet vispār šobrīd kopēja tendence Eiropā ir atvieglot, noņemt dažnedažādus šķēršļus balsošanai. Tas, ko minēja Agešina kungs par nodokļu maksāšanu. Tad jau jūs savā ziņā piedāvājat atgriezties viduslaikos, kad, piemēram, Venēcijā varēja balsot tikai tirgotāji, baņķieri vai bagāto zemju īpašnieki. Pēc jūsu loģikas sanāk, ka arī pensionāriem vai bezdarbniekiem vajadzētu atņemt balsstiesības. Tāpat jūs minējāt par balsošanu dažādās vietās. Tīri tehniski šobrīd arī var balsot, ja tev pieder īpašums. Ja tev pieder īpašums visā Latvijā, tad kā šobrīd nodrošina...? Kaut kā jau šobrīd nodrošina to, ka tu nenobalso visās pašvaldībās. Tādēļ aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu. Tā izstrādes gaitā ir identificējušās vēl vairākas lietas, kuras mani kolēģi norādīja, tāpēc varētu izmantot šo likumprojektu par platformu, lai arī par tām diskutētu. Paldies.".
2016_01_14_338-seq2 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Vietējā pašvaldība nepārprotami ir noteiktā teritorijā dzīvojošu pilsoņu vietējā vara, kas darbojas šajā teritorijā un strādā vietējo iedzīvotāju interesēs. Vietējā pašvaldība ir uzskatāma par demokrātiskas iekārtas pamatu. Tā ir vara, kuru savu interešu labā ievēlē vietējo iedzīvotāju kopums. Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums spēkā esošajā redakcijā nodrošina iespēju vēlēt attiecīgo domi tiem vēlētājiem, kuri ir saistīti ar attiecīgo pašvaldību, deklarējuši tajā savu dzīvesvietu vai kuriem tās teritorijā pieder nekustamais īpašums. Tātad šie vēlētāji maksā pašvaldībai gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan nekustamā īpašuma nodokli, tādējādi piedaloties pašvaldības budžeta veidošanā un dodot iespēju pašvaldībai attīstīties. Tieši šiem vēlētājiem ir tiesības izvēlēties, kurš saimniekos pašvaldībā un izmantos viņu maksātos nodokļus. Piešķirot tiesības vēlēt domi cilvēkiem, kuri attiecīgās pašvaldības teritorijā nostrādājuši vismaz pēdējos četrus mēnešus, kā to vēlas likumprojekta autori, minētais princips tiktu sagrauts, jo domi vēlētu iedzīvotāji, kuri nepiedalās pašvaldības budžeta veidošanā. Vienlaikus jāatzīmē, ka likumprojekts neparedz risinājumu, kā nepieļaut, lai šādi vēlētāji nenobalsotu divas reizes, jo vēlēšanas tiek organizētas, balstoties uz vēlētāju reģistru, kas veidots atbilstoši vēlētāju deklarētajai dzīvesvietai. Aicinu balsot “pret” šo revolucionāro pagriezienu. Paldies.".
2016_01_14_338-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 14.janvāra sēdi. Pirms uzsākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Nemateriālā kultūras mantojuma likums” (Nr.332/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 29.februārim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Vladislava Čerapa atbrīvošanu no Jēkabpils rajona tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Deputāti Liepiņš, Viļums, Ruks, Šics, Bite un Kleinberga lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ķirša, Jansona, Viļuma, Šulca, Šadurska, Adamoviča, Čigānes, Kaimiņa, Boķa un Kūtra iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.".
2015_12_17_337-seq938 spokenText " Paldies deputātei Ingai Bitei. Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka pēcpusdiena un svētku laiks! Uz sadzirdēšanos nākamgad! ".
2015_12_17_337-seq937 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jāteic, ka gada beigas ir tas brīdis, kad mēs parasti izvērtējam un pārdomājam, ko esam izdarījuši, kas ir izdevies, kas varbūt nav tik labi izdevies, un to ir darījusi arī Latvijas Reģionu apvienības frakcija. Šajā man atvēlētajā laikā es nevarēšu jums izstāstīt visu. Šī informācija pilnā apmērā būs pieejama mājaslapā, bet tagad minēšu galvenās lietas, ko esam darījuši šajā rudens sesijā, tātad četros mēnešos, sākot ar septembri. Kopumā Latvijas Reģionu apvienība ir iesniegusi dažādos likumos 141 priekšlikumu. Esam rūpīgi strādājuši pie valsts budžeta likumprojektu paketes, esam iesnieguši grozījumus Satversmē, lai atceltu Saeimas deputāta administratīvo imunitāti, un tie šobrīd ir atbalstīti jau praktiski divos lasījumos. Esam aicinājuši atteikties no algas pielikuma gan Saeimas deputātus, gan arī ministrus. Esam rosinājuši ļaut balsot vēlēšanās no 16 gadu vecuma. Esam rosinājuši nostiprināt likumā finansējumu aizsardzības budžetam divu procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Esam meklējuši arī budžeta ietaupījuma iespējas, rosinot likvidēt Pārresoru koordinācijas centru un Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroju, kā arī atteikties no atsevišķu raidorganizāciju finansēšanas. Esam rosinājuši noteikt, ka tā finansējuma daļa, kuru Valsts kontrole ir atzinusi par nelietderīgi iztērētu, attiecīgās institūcijas budžetā faktiski būtu samazināma. Esam iebilduši pret 80 miljonu eiro piešķiršanu airBaltic, un esam iebilduši arī pret nodokļu paaugstinājumiem valsts budžetā, kā arī pret solījumu nepildīšanu saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nesamazināšanu. Esam aktīvi iestājušies par mikrouzņēmumu nodokļa saglabāšanu, kāds tas ir līdz šim, un vismaz uz kādu brīdi valdība tajā ir arī ieklausījusies. Tāpat esam iestājušies arī par demogrāfijas politiku un to, ka būtu jāsaglabā valsts līdzfinansējums bērnudārziem, kas vismaz daļēji ir atbalstīts. Šis līdzfinansējums ir saglabāts līdz nākamā gada maija beigām. Tāpat ir ļoti daudz citu priekšlikumu, ko esam iesnieguši, virzījuši un turpināsim virzīt Saeimā arī nākamajā un turpmākajās Saeimas sesijās. Runājot par Saeimas šodienas sēdi, kolēģi jau pieminēja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Es gan nebūšu tik optimistiska kā citi kolēģi, jo es gribu atgādināt, ka šis likums tika... Valsts prezidents nodeva šo likumu otrreizējai caurlūkošanai tieši pēc Latvijas Reģionu apvienības iniciatīvas, jo Latvijas Reģionu apvienība bija izpētījusi, ka, grozījumiem stājoties spēkā tā, kā tie tika sākotnēji pieņemti, Latvijā varētu parādīties sešas jaunas krievu valodā raidošas radiostacijas, kuras faktiski varētu retranslēt tiešā veidā saturu no Krievijas, tajā skaitā par mūsu prezidentu saucot nevis Raimondu Vējoni, bet kādu citu prezidentu. Latvijas Reģionu apvienības ieskatā, tas būtiski apdraudētu valsts nacionālo drošību, tāpēc Latvijas Reģionu apvienība vērsās pie Valsts prezidenta, kurš savā vēstulē Saeimai (uz sešām lapām) faktiski atbalstīja Latvijas Reģionu apvienības pozīciju un izteica šaubas gan par likumdošanas procesu, kādā šis priekšlikums ir pieņemts, gan par to, vai tas atbilst valsts interesēm un nacionālajai drošībai. Tas risinājums, kas tika pieņemts šodien, proti, ka vēl gadu Saeima par šo jautājumu lems un diskutēs, un domās par to, vai vajag vai nevajag palielināt šo krievvalodīgi raidošo staciju skaitu, nu, tas ir tāds, mūsu ieskatā, baltiem diegiem šūts risinājums, kas faktiski neko pēc būtības nerisina, tāpēc diemžēl man ir jāsaka, ka šodien Saeima kaut kādā mērā ir iespļāvusi sejā Valsts prezidentam, neņemot vērā viņa otrreizējās caurlūkošanas lūgumu. Protams, tagad ir jāskatās, kā Valsts prezidents uz to reaģēs un kāda būs viņa turpmākā rīcība. Taču, lai tomēr nobeigtu šo pārraidi uz pozitīvas nots, jāsaka visiem – priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! Esiet kopā ar saviem mīļajiem! Aizbrauciet kaut kur uz kādu no Latvijas reģioniem, apskatiet Latvijas skaisto dabu! Ceram arī, ka uzsnigs sniegs, un sāksim jauno gadu ar gaišām domām un atkal jauniem darbiem. Paldies.".
2015_12_17_337-seq936 spokenText "Paldies deputātei Inesei Laizānei. Raidījumu šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāte Inga Bite. Lūdzu!".
2015_12_17_337-seq935 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien patiesi Saeimas sēdē tika izskatīti ļoti daudzi būtiski likumprojekti. Darba kārtībā bija arī grozījumi Imigrācijas likumā otrajā lasījumā. Nacionālā apvienība iestājas pret termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu apmaiņā pret nekustamo īpašumu, un tāpēc mēs balsojām pret šiem grozījumiem. Vairums no tiem, kas ar šīs programmas palīdzību ierodas Latvijā un uzpērk te nekustamos īpašumus, nāk no Krievijas. Jau tagad Latvijā ir vairāk nekā 50 tūkstoši Krievijas pilsoņu. Šodienas ģeopolitiskajā situācijā vēl palielināt Krievijas pilsoņu skaitu Latvijā ir pretrunā Latvijas nacionālajām interesēm. Drošības policija ir skaidri norādījusi, ka termiņuzturēšanās atļauju tirgošana Krievijas un NVS pilsoņiem rada draudus valsts drošībai. Šo atļauju pircēji bieži vien neslēpj, ka Latviju izvēlas tikai tādēļ, ka bērniem izglītība te ir krieviski, krieviskā vide Latvijā ir pašpietiekama un vietējo valodu apgūt nav nepieciešams. Imigrācijas likuma grozījumi šo situāciju tikai pasliktina, jo tagad paredz arī iespēju ļaut Latvijas iestādēs iesniegt pieteikumus arī krieviski. Nacionālā apvienība tam nepiekrīt. Uzskatām, ka ekonomiskie ieguvumi valstij no termiņuzturēšanās atļauju programmas ir pārspīlēti. Netiek ņemts vērā, ka šādā veidā tiek kropļots nekustamo īpašumu tirgus un zaudētāji ir vietējie iedzīvotāji, kuri savu mājokli bieži vairs nevar atļauties. Nacionālā apvienība uzskata, ka valstiski atbildīga nostāja būtu šo praksi pēc iespējas ātrāk izbeigt, un mēs noteikti gatavosim priekšlikumus trešajam lasījumam. Šodien galīgajā lasījumā tika pieņemts jaunais Patvēruma likuma. Jauna redakcija, ar kuru tiek ieviestas Eiropas Savienības precizētās direktīvas prasības patvēruma jomā. Būtiski ir tas, ka turpmāk, lemjot par patvēruma meklētāju uzņemšanu mūsu valstī, Ministru kabinetam būs nepieciešams Saeimas akcepts. Patvēruma likuma redakcija nosaka, ka nepilngadīgai personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, jānodrošina izglītības ieguves iespējas valsts valodā. Tas pats attiecas arī uz nepilngadīgām personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība. Likums paredz izmaiņas arī attiecībā uz patvēruma meklētāju tiesību un pienākumu apjomu saistībā ar uzņemšanas nosacījumiem, iesnieguma izskatīšanas procedūrām, kā arī patvēruma meklētāju aizturēšanu un atbildīgo institūciju pienākumiem, tostarp ieviešot iesniegumu izskatīšanu uz robežas. Jau mani kolēģi minēja, ka šodien tika pieņemti “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kuri ļauj atbildīgajām amatpersonām, padomei, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļai, kā arī deputātiem veselu gadu lemt par normu, vai radiopārraides turpmāk skanēs vienā vai vairākās valodās. Gads ir pietiekami ilgs laiks, lai atrastu veiksmīgu risinājumu – vislabāko mūsu valstij –, kurš vislabāk stiprinās latviešu valodas pozīcijas un uzrunās, protams, arī citā valodā runājošos. Cienījamie radioklausītāji! Ir gada nogale. Tuvojas Ziemassvētki, un Nacionālā apvienība novēl, lai katrā mājā Ziemassvētki ienes sirdsmieru, siltumu, gaišumu un lai ikkatrs atrod spēku, apņēmību un drosmi īstenot savus mērķus! Paldies.".
2015_12_17_337-seq934 spokenText "Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam. Tagad pie mikrofona Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Inese Laizāne. Lūdzu!".
2015_12_17_337-seq933 spokenText "Jā, labdien, cienījamie radioklausītāji! Šī ir pēdējā Saeimas sēde pirms rudens sesijas beigām un ziemas sesijas sākšanās. Šodien bija ļoti daudz nozīmīgu likumprojektu, un kā galveno es gribētu izcelt “Grozījumus Enerģētikas likumā”. Proti, jautājumu par gāzes tirgus atvēršanu. Es domāju, ka tas ir svarīgs ikvienam Latvijas iedzīvotājam un ģeopolitiski svarīgs arī Latvijas valstij. Šodien bija diezgan asas diskusijas par tiem priekšlikumiem, kuri bija iesniegti uz otro lasījumu. Faktiski varētu teikt, ka mēs ar šo likumprojektu esam pusceļā. Komisijā darbs nerit viegli, ir ļoti spēcīgi pārstāvji no “Latvijas Gāzes”. Nav noslēpums, ka “Latvijas Gāze” arī ir ieguvusi ļoti spēcīgus darbiniekus, pārvilinot no valsts sektora atbildīgākos ierēdņus. Līdz ar to šis darbs rit diezgan smagnēji. Tādēļ šodien lielākās debates bija par priekšlikumu, kas komisijā šķita absolūti nevainīgs; priekšlikumu, par kuru arī Ekonomikas ministrija teica – varam darīt tā vai šā, bet principā atbalstām. Protams, “Latvijas Gāze” to atbalstīja. Attieksme dažādu ekspertu vērtējumā nebija viennozīmīga, taču komisijā tas tika atbalstīts. Konkrēti runa ir par to, kā mēs sadalām “Latvijas Gāzi”. Valdība līdz šim bija virzījusi koncepciju, ka “Latvijas Gāzei” jābūt pilnībā sadalītai, izvēloties Eiropas Komisijas direktīvā noteikto principu par pilnīgu sadali, kas garantētu operatoram neatkarību un citiem – iespēju piekļūt šiem gāzes tīkliem, lai būtu alternatīvas iespējas iegādāties gāzi Latvijā. Nu, lūk, un vēlāk, analizējot situāciju daudz dziļāk, mēs konstatējām, ka šie argumenti, ka nekas daudz jau nemainīsies, patiesībā atbilst Stīva Džobsa, slavenā uzņēmēja, teicienam: “Vienīgais, kas mainīsies, – viss.” Ar to toreiz domājot jaunākos telefonus. Bet, es domāju, šo teicienu var attiecināt arī uz gadījumu ar gāzi, jo šķietami niecīga, nevainīga lieta patiesībā pilnībā maina visu likumprojekta koncepciju. To koncepciju, kuru izvēlējusies Latvijas valdība, virzot šo likumprojektu, ko izvēlējušies lietuvieši un igauņi, savulaik liberalizējot tirgu, tāpēc arī VIENOTĪBA kategoriski iebilda pret šādu koncepcijas maiņu, pirmkārt, tādēļ, ka, iebalsojot šādu niansi, likumprojekts faktiski tiktu nodots pilnīgai pārstrādāšanai. Respektīvi, izvēloties citu sadales modeli, likumprojektā būtu jāietver un jāizstrādā pilnīgi cits regulējums attiecībā uz kontroli pār šo procesu un citas lietas. Tas nozīmētu kārtējo reizi ievilkt šo likumprojektu ļoti ilgās diskusijās, entajos priekšlikumos un tas, protams, paildzinātu gāzes tirgus atvēršanas procesu. Kolēģiem es teicu – mums jāapzinās, ka gāzes tirgus atvēršana ir Latvijas valstij ļoti nozīmīgs jautājums un tas faktiski ir mūsu nacionālās un ekonomiskās drošības, kā arī valsts neatkarības jautājums. Varam paskatīties, kā tas ir Ukrainā, kā izmanto šo gāzes sviru. Iespējams, tas pat ir ģeopolitisks jautājums. Un ir jāsaprot, ka šis ir ārkārtīgi sarežģīts likumprojekts, un tieši šis gadījums, kā tas ir šodien, pierāda, ka pat sīkākā nianse var nemanot radikāli izmainīt pilnīgi visu. Tādēļ es arī aicināju turēt stingru pozīciju, neļauties “Latvijas Gāzes” un Gazprom spiedienam. Tas ir kritiski svarīgi, lai jebkuri grozījumi turpmāk (jo vēl ir trešais lasījums priekšā) Latvijas valdības apstiprinātajā pozīcijā tiktu diskutēti, klātesot ekonomikas ministrei personīgi. Jo tikai tā Ekonomikas ministrija var likt galvu ķīlā, ka viss pieņemtais simtprocentīgi ir Latvijas valsts nacionālajās interesēs, jo katra nianse, kurai mēs ejam cauri, var izrādīties izšķiroša. Paldies šodien deputātu vairākumam, kas balsoja saprātīgi, noraidīja šo priekšlikumu un sekoja tam, lai šis likumprojekts būtu balstīts Latvijas nacionālajās interesēs. Faktiski tas bija šodien, manuprāt, būtiskākais likumprojekts. Sesijas noslēgumā es vēlētos ikvienam no jums teikt: “Priecīgus Ziemassvētkus! Esiet kopā ar saviem tuvākajiem! Lai jums silti, jauki šie svētki, un lai panākumiem bagāts Jaunais gads!” Paldies.".
2015_12_17_337-seq932 spokenText "Paldies deputātam Valērijam Agešinam. Vārds frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas biedram Edvardam Smiltēnam. Lūdzu!".
2015_12_17_337-seq931 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kopš 2014.gada 4.novembra, kad no partijas SASKAŅA Saeimā ievēlētie 24 deputāti uzsāka savu darbu parlamentā, pagājis viens gads. Tāpēc vēlos īsi un kodolīgi sniegt atskaiti par mūsu frakcijas paveikto parlamentā 2015.gadā. Jāatzīmē, ka mūsu rīcībā ir tikai opozīcijai atvēlētie instrumenti, taču esam tos aktīvi izmantojuši, paužot savu viedokli Latvijas tautai svarīgos jautājumos. 2015.gadā esam iesnieguši 16 likumprojektus. Ar vienu no tiem – “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” – mums ir izdevies panākt konkrētus pozitīvus rezultātus: jau no 2016.gada 1.janvāra varēs kā aizsargātais lietotājs iegādāties savai mājsaimniecībai noteiktu elektroenerģijas daudzumu par samazinātu cenu arī ģimene vai persona, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona ar pirmo invaliditātes grupu. Diemžēl tik labi mums nav veicies ar pārējiem iesniegtajiem likumprojektiem. Piemēram, vairums koalīcijas deputātu ar dažādu argumentāciju neatbalstīja tā mūsu likumprojekta nodošanu komisijām, kurš paredzēja finansiālu atbalstu tiem vecākiem, kuru bērni pēc pilngadības sasniegšanas turpina iegūt vispārējo izglītību. Bez jebkādas argumentācijas tika noraidīts arī frakcijas SASKAŅA sagatavotais likumprojekts par sociālo garantiju nodrošināšanu Afganistānas kara veterāniem. Nozīmīgs darbs ir paveikts, iesniedzot daudzus priekšlikumus Saeimā skatāmiem likumprojektiem, kas skar gan sociālos, gan valsts pārvaldes, gan nodokļu, gan tautsaimniecības jautājumus. Saistībā ar šiem jautājumiem mūsu frakcijas deputāti ir iesnieguši 46 priekšlikumus, bet attiecībā uz valsts budžetu 2016.gadam – desmitiem priekšlikumu. Šogad 69 reizes mēs esam izmantojuši Saeimas kārtības rullī paredzēto iespēju un uzdevuši valdības ministriem deputātu jautājumus par to, kas satrauc cilvēkus, piemēram, par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā un situāciju uzņēmumā “KVV Liepājas metalurgs”. Šogad mēs iesniedzām Satversmes tiesā pieteikumu par likuma “Par valsts pensijām” normu neatbilstību Satversmei jautājumā par pensiju negatīvo indeksu. Šī norma ir nostādījusi nevienlīdzīgā situācijā tos cilvēkus, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta laikā pēc 2010.gada un kuru pensija ir būtiski mazāka nekā tiem iedzīvotājiem, kas pensionējušies pirms 2010.gada. Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par minēto normu neatbilstību valsts pamatlikumam, tātad novērtējusi pieteikumā norādītos argumentus. Mums patiesi rūp, kā Latvijā palikušie cilvēki izdzīvos nākamgad. Bet koalīcijas solījumi samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli pagaisuši, turklāt ar pievienotās vērtības nodokli tiek aplikti māju pārvaldīšanas pakalpojumi – tātad maksās tie, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, saņem mājas pārvaldīšanas pakalpojumus un jau tagad knapi var savilkt kopā galus. Lai mazinātu esošo Latvijas iedzīvotāju nevienlīdzību, mūsu frakcija ir iesniegusi priekšlikumus ar mērķi palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo pensijas daļu, kā arī mazo pensiju indeksāciju. Lai kaut nedaudz mazinātu cilvēku izdevumus saistībā ar maksājumiem par mājokli, tika iesniegti priekšlikumi Pievienotās vērtības nodokļa likumam, paredzot samazinātu – 5 procentu – nodokļa likmi apkurei. Papildu līdzekļi no valsts budžeta tika pieprasīti pedagogu, medicīnas un kultūras darbinieku algām, atgādinot koalīcijas partijām par aizmirstajiem solījumiem. Arī šogad mūsu deputāti uzklausīja savu vēlētāju un nevalstisko organizāciju viedokļus un iesniedza attiecīgus priekšlikumus gan par papildu finansējuma piešķiršanu dažādu sociālu jautājumu risināšanai, gan par palīdzības sniegšanu vairākām pašvaldībām atsevišķu projektu īstenošanai un citiem iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem. Šogad atbalstu guvuši veseli divpadsmit SASKAŅAS deputātu priekšlikumi 2016.gada valsts budžetam. Tostarp par 85 tūkstošu eiro piešķiršanu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vajadzībām, kā arī par atbalstu vairākām skolām. Jāteic, ka SASKAŅAS atbalstītie priekšlikumi bija sagatavoti ļoti rūpīgi, pamatoti, ar aprēķiniem un tāmēm. Nobeigumā frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos izteikt novēlējumu – lai jums vienmēr blakus ir cilvēki, kuri jūs atbalsta! Priecīgus un gaišus Ziemassvētkus! Saskaņu un veiksmi 2016.gadā! Paldies par uzmanību.".
2015_12_17_337-seq930 spokenText "Paldies deputātam Armandam Krauzem. Nākamais runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!".
2015_12_17_337-seq929 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tika izskatīti vairāki būtiski likumprojekti, bet es pievērsīšos diviem. Pirmais ir likumprojekts “Patvēruma likums”. Vēlos atzīmēt izmaiņas, kuras tas paredz. Tagad Ministru kabinets viens pats vairs nelems par patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā, un šī ļoti jutīgā bēgļu joma tagad pilnībā ir nodota Saeimai. Faktiski turpmāk Ministru kabinets, tikai pamatojoties uz Saeimas lēmumu, varēs apstiprināt kaut kādu papildu bēgļu uzņemšanu Latvijā. Kā mēs zinām, tas ir pareizais ceļš, jo līdz šim tika pārmests, ka deputāti nav iesaistīti, sabiedrība nav iesaistīta šāda svarīga lēmuma pieņemšanā. Un sabiedrības noskaņojums attiecībā uz patvēruma meklētājiem mums visiem ir ļoti labi zināms. Otrs likumprojekts, ko es vēlos izcelt, – “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Šie likuma grozījumi ir pievērsuši milzīgu visas sabiedrības uzmanību. Un jāteic, ka pašlaik publiskajā telpā izskan ļoti daudz maldu un nepatiesu apgalvojumu. Ja iedziļinās un izprot, kālab šie grozījumi ir nepieciešami, tad var saprast, ka te ir runa par informatīvās telpas drošību. Protams, šis jautājums ir ļoti cieši saistīts arī ar latviešu valodas lietošanu, plašāku tās lietošanu sabiedrībā. Konkrētā redakcija nāks par labu Latvijas iedzīvotājiem, īstenojot informatīvās telpas aizsardzību. Jāatgādina, ka šā likumprojekta tapšanas vēsture sākās jau pagājušajā gadā, kad Saeimā tika apstiprināta redakcija, kuru virzīja Nacionālās drošības komisijas vadītājs, un toreiz tika rakstīts, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai sekmētu latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas konstitucionālo funkciju īstenošanu pilnā apjomā. Tika norādīts arī otrs likumprojekta mērķis – sekmēt to, lai latviešu valoda kalpotu par visas Latvijas iedzīvotāju kopējo savstarpējās saziņas valodu. Diemžēl ir sanācis tā, ka šie mērķi nav sasniegti. Pēdējā gada laikā vēl jo vairāk ir radīti apstākļi (balstoties uz it kā esošo likumu) un izsniegtas jaunas apraides atļaujas, kas ļauj raidīt krievu valodā. Tātad faktiski Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome neseko likuma mērķim un likuma garam un nesekmē latviešu valodas konstitucionālo funkciju īstenošanu pilnā apjomā. Un tādēļ arī šajos grozījumos faktiski nav runa par latviešu valodu, bet gan par informatīvo telpu. Un attiecībā uz informatīvo telpu mūsu deputāti – gan Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti, gan arī citi – norāda, ka ir ļoti svarīgi stiprināt krievu medijus un krievu valodā runājošos nodrošināt ar objektīvu informāciju. Un šajā sakarā es vēlos izcelt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes šogad diskusijā secināto. Tur ir uzsvērts, ka ļoti svarīga ir Igaunijas pieredze, izveidojot jaunu kanālu krievu valodā sabiedriskajā medijā. Un tas liecina, ka šis ir pats efektīvākais ceļš, lai uzrunātu krievvalodīgos, kuri dzīvo citas valsts informatīvajā telpā. Tajā pašā pētījumā NEPLP secina: “Šādi netiek samazināta latviešu valodas lietojamības telpa, bet – tieši pretēji! – mūsu valsts cilvēkiem tiek piedāvāts aktuāls un daudzpusīgs saturs, kas tapis Eiropas valstij raksturīgā žurnālistikas kvalitātē.” Tas viss ir rakstīts attiecīgās mūsu valsts institūcijas mājaslapā. Un es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka šeit ir runa par to, lai mēs atbalstītu visus Latvijas iedzīvotājus; lai Latvijas iedzīvotājiem mēs nodrošinātu objektīvu informāciju; lai mēs uzrunātu Latvijas krievvalodīgos, kuri dzīvo citā informatīvajā telpā; lai mēs tajā pašā laikā nemazinātu latviešu valodas lietojamību, bet – tieši pretēji! – mūsu valsts iedzīvotājiem piedāvātu aktuālu, daudzpusīgu un objektīvu saturu medijos. Noslēgumā es teikšu, ka vienprātībā, kādai vajadzētu būt šādos būtiskos jautājumos (bet diemžēl šeit nebija vienprātības), mums tomēr vajadzētu sagaidīt Ziemassvētku laiku. Un tādēļ es novēlu gaišus Ziemassvētkus, visu to labāko Jaunajā gadā un priecīgi sagaidīt Jauno gadu! Paldies.".
2015_12_17_337-seq928 spokenText "Paldies deputātei Ingunai Sudrabai. Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Armands Krauze. Lūdzu!".
2015_12_17_337-seq927 spokenText "Labdien, cienījamie klausītāji! Pirms brīža noslēdzās Saeimas rudens sesijas pēdējā sēde, kurā izskatīja vairākus būtiskus jautājumus. Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vienu no tiem – likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Šie grozījumi paredz gāzes tirgus atvēršanu un uzņēmuma “Latvijas Gāze” sadalīšanu. Publiskajā telpā mēs bieži dzirdam zināmas spekulācijas par to, kāda ir frakcijas “No sirds Latvijai” nostāja šajos jautājumos. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka frakcija “No sirds Latvijai” vienmēr ir iestājusies un iestāsies tieši par Latvijas sabiedrības interešu aizstāvību. Mums ir ļoti žēl, ka šodien aiz bailēm – un mēs redzam tādu lielu baiļu plīvuru! – Saeimas vairākums nespēj sadzirdēt mūsu apsvērumus un aizstāvēt vairāk nekā 6850 mazos šīs kompānijas akcionārus, no kuriem lielākā daļa ir Latvijas iedzīvotāji un uzņēmuma akcijas ir iegādājušies šīs kompānijas privatizācijas laikā. Tuvojas Ziemassvētki un gadumija. Tas ir laiks, kad ikviens no mums izvērtē to, ko gada laikā esam paveikuši, nospraužam mērķus un domājam par tiem darbiem, kas jāpaveic nākamajā gadā. Un faktiski šis bija pirmais frakcijas “No sirds Latvijai” pilnais darba gads Saeimā. Šī gada laikā mums ir izdevies izveidot profesionālu komandu un to nostiprināt, šīs komandas darbu padarīt profesionālu un konstruktīvu, atbalstot lēmumus un likumus, kas vērsti uz valsts attīstību, iedzīvotāju un uzņēmēju interešu ievērošanu. Es esmu gandarīta, ka tieši mūsu frakcijas deputāti vadīja Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas darbu. Šis darbs ir noslēdzies ar galaziņojuma nolasīšanu, ar politiski atbildīgo personu nosaukšanu. Šo darbu vadīja mūsu frakcijas deputāts Ringolds Balodis. No frakcijas “No sirds Latvijai” ir arī parlamentārietis Gunārs Kūtris, kas vadīja bankas “Citadele” pārdošanas darījuma izmeklēšanas komisijas darbu un šo darbu šodien noslēdza ar galaziņojuma nolasīšanu. Un tieši galaziņojuma sagatavošanas gaitā parādījās tas, ka ir bailes no profesionāli parādītas informācijas, jo tieši ziņojums parāda to neprofesionalitāti un varas bezatbildību, ar kādu līdz šim ir pieņemti valdības lēmumi. Un par to īpaši liecina pozīcijas vēlme uzmanību no šiem komisijas secinājumiem novirzīt uz izdomātiem un iestudētiem uzbrukumiem mūsu frakcijas deputātam Gunāram Kūtrim. Šā gada laikā “No sirds Latvijai” izstrādāja un iesniedza izskatīšanai vairāk nekā 20 priekšlikumus dažādos likumprojektos un regulāri uzdeva Ministru kabinetam un ministriem deputātu jautājumus par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Un, ņemot vērā to, ka pozīcija nevēlas ieklausīties uzņēmēju un sabiedrības viedoklī, iesniedzām arī pieteikumus Satversmes tiesā, un esam gandarīti, ka viens no šiem pieteikumiem jau ir pieņemts izskatīšanai (tas ir par negatīvā kapitāla indeksa piemērošanu pensijas kapitālam). Diemžēl jāsecina arī tas, ka tieši Saeimas kā likumdevēja vara ir vājinājusies pēdējo gadu laikā. Un turklāt paralēli tam aizvien vairāk iezīmējas izpildvaras darba zemā kvalitāte. Arī Saeimas šodienas sēdē steidzamības kārtā tika skatīti vairāki likumu grozījumi, kuri tiek pieņemti tieši tāpēc, ka Ministru kabinets nav savlaicīgi izpildījis tam dotos uzdevumus, un piemēra pēc varu minēt kaut vai pašas Finanšu ministrijas steigā gatavotos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, jo uz otro lasījumu ministrija pati ir spiesta iesniegt vairāk nekā 50 priekšlikumus, labojot gandrīz katru no likumprojekta teikumiem. Un tādēļ, mūsuprāt, loģiski un likumsakarīgi ir tas, ka līdzšinējā valdība ir demisionējusi. Es uzskatu, ka valdības maiņa ir iespēja kardināli mainīt arī valsts pārvaldes darba kvalitāti un sākt strādāt valsts un tās tautas interesēs, viena mērķa sasniegšanai – valsts ilgtermiņa attīstībai. Taču to nebūs iespējams panākt, ja valdības veidošanas procesā kā prioritāte netiks izvirzīti tieši šie sasniedzamie mērķi un uzdevumi un konkrēts rīcības plāns to sasniegšanai un ja tā vietā notiks atkal drūzmēšanās un stumdīšanās ap sfēru sadali un ministru personālijām. “No sirds Latvijai” ir gatava profesionāli iesaistīties valdības veidošanā. Uzskatām, ka par galvenajām prioritātēm jākļūst sociālās nevienlīdzības mazināšanai, izglītības sistēmas sakārtošanai, veselības aprūpes nodrošināšanai, uzņēmējdarbības un nodarbinātības sekmēšanai, kā arī tiesiskās vides pilnveidošanai – visām tām jomām, kurās cilvēki gaida pozitīvas pārmaiņas jau gadiem ilgi. Noslēgumā vēlos visiem no sirds novēlēt, lai Ziemassvētku un Jaungada laiks nes ikvienam no jums sirdsmieru, saticību, laimi un visu ieceru piepildījumu! Pateicos.".
2015_12_17_337-seq926 spokenText "Paldies visiem par darbu šajā sesijā. Sēdi slēdzu. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies šī gada pēdējā Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama deputāti tūlīt pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm. Pirmajai šodien vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!".
2015_12_17_337-seq925 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Ringolds Balodis, Guntis Belēvičs, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Elksniņš, Andrejs Judins, Aleksandrs Kiršteins... ir, Nellija Kleinberga, Ilmārs Latkovskis, Sergejs Potapkins... ir, Edgars Putra... ir, Jūlija Stepaņenko. Visiem skaistus, klusus, priecīgus Ziemassvētkus! Un lai nākamais gads mums kopā būtu panākumiem bagāts. Paldies.".
2015_12_17_337-seq924 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītojamo telpisko mobilitāti (izglītības iestādes fizisku pieejamību) saistītās problēmas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Artusa Kaimiņa atsaukšanu no Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 8, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Ruka ievēlēšanu Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Ruka ievēlēšanu Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts. Līdz ar to sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet saistībā ar paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi vēlos jūs informēt. Saistībā ar deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Elksniņa jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Tutina, Pimenova un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par neizpildīto uzdevumu saistībā ar atbildi uz jautājumu par Ekonomikas ministrijas juridiskajiem ārpakalpojumiem enerģētikas jomā”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Mirska jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas izvairīšanos sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem par juridiskajiem ārpakalpojumiem”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Tutina, Ādamsona, Agešina un Zemļinska jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par bīstamo tehnoloģisko iekārtu uzraudzību”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par iepazīšanos ar ziņojumu” (atbilde uz deputātu jautājumu klasificēta kā informācija dienesta vajadzībām). Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par ziņojuma atzīšanu par valsts noslēpuma objektu” (atbilde uz deputātu jautājumu klasificēta kā informācija dienesta vajadzībām). Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Agešina, Zariņa, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par AS KVV “Liepājas metalurgs””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina. Saistībā ar deputātu Agešina, Zariņa, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par AS KVV “Liepājas metalurgs”” (atbilde uz deputātu jautājumu klasificēta kā informācija dienesta vajadzībām). Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina. Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien paredzēta pulksten 17.00. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kolīdz būs sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim to nolasīšanai.".
2015_12_17_337-seq923 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ņemot vērā, ka es nedaudz pasteidzos un par šo lēmuma projektu jau izstāstīju, kad tas tika nodots šodien Saeimai, tagad es vienīgi aicināšu pievērst uzmanību termiņiem, kas ir ietverti, un saprast, ko tas nozīmē. Proti, jau līdz 30.martam mums vajadzētu parlamentā saņemt visu uzdevumu sadali pa iesaistītajām ministrijām un pārliecināties, ka visi ir ķērušies pie darba. Savukārt komisija uzskata, ka līdz gada beigām šis tiešām svarīgais darbs varētu tikt pabeigts, par ko arī Saeimai būtu jāsaņem atbilde. Es aicinu balsot “par”.".
2015_12_17_337-seq922 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Godātie kolēģi, par šo ziņojumu mums nav jābalso. Līdz ar to jautājums uzskatāms par izskatītu. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītojamo telpisko mobilitāti (izglītības iestādes fizisku pieejamību) saistītās problēmas”. Ilgtspējīgas attīstības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.".
2015_12_17_337-seq921 spokenText "Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Šis ziņojums ir par Saeimu, par tās lomu un par tās spējām. Šis ziņojums ir par mums. Par mūsu spēju uzraudzīt Ministru kabinetu. Par mūsu spēju izvirzīt tādus Ministru kabineta locekļus, kuri prot un var. Par mūsu spēju novērst, ne tikai secināt. Šis ziņojums būs tikai dekoratīvs, kolēģi, ja mēs nespēsim izdarīt secinājumus. Un pārbaudes laiks šiem secinājumiem pienāks ļoti drīz. Jau drīz mums nāksies izraudzīties jauno Ministru kabinetu, tā vadītāju un tā locekļus. Tāpēc lūgums, kolēģi, izvērtēt šos secinājumus, kuri ir attiecīgajā ziņojumā, un saprast, kādā veidā uzlabot Saeimas darbu. Paldies.".
2015_12_17_337-seq919 spokenText "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības turpināšanai nepiekrita arī vairāki tajā toreiz pārstāvētie deputāti: Kučinskis, Šķēle, Vucāns un Loskutovs, kuri vienlaikus norādīja, ka parlamentāro izmeklēšanu būtu nepieciešams veikt pēc Parex bankas un bankas “Citadele” pārdošanas. 10.Saeimas izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijai noteiktos uzdevumus daļēji ir izdevies izpildīt šai komisijai attiecībā uz “Citadeles” pārdošanu. Komisija uzskata, ka būtu lietderīgi Saeimai tomēr izveidot īpašu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kuras uzdevums būtu detalizēti izvērtēt Parex bankas pārņemšanas un restrukturizācijas ietekmi uz Latvijas finanšu sektora attīstību un Latvijas tautsaimniecību kopumā, ja valdība ar ekspertu komisiju to pati neizdara. Un visbeidzot. Komisija aicina Ministru kabinetu izbeigt garantiju līgumu slēgšanu ar valsts amatpersonām un uzdot Tieslietu ministrijai, Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai pilnveidot tiesisko regulējumu normatīvajos aktos, lai īpašos gadījumos noteiktu valsts kapitālsabiedrību amatpersonām samērīgu atbildības ierobežojumu. Paldies par uzmanību.".
2015_12_17_337-seq918 spokenText "Zariņa kungs, beidziet, lūdzu, sarunas pa tālruni vai izejiet no Sēžu zāles!".
2015_12_17_337-seq917 spokenText "Toreiz Saeima noraidīja priekšlikumu pagarināt tās darbību.".
2015_12_17_337-seq916 spokenText "Kūtra kungs, vienu mirkli! Kolēģi, lūdzu, pārtrauciet sarunas!".
2015_12_17_337-seq915 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! 2014.gada 13.novembrī izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija savu darbu ir pabeigusi un ir sagatavojusi galaziņojumu. Ņemot vērā to, ka bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesā daudziem dokumentiem joprojām ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, galaziņojumam ir sagatavotas divas daļas, proti, ir divas versijas, redakcijas. Pirmā - jums publiski pieejamā un šodien izsniegtā, kā arī publiski interneta tīklā lasāmā. Otra versija satur ierobežotas pieejamības informāciju, un ar to deputāti var iepazīties Saeimas Sevišķajā lietvedībā atbilstoši parlamentā noteiktajai kārtībai. Lai ērtāk varētu iepazīties ar galaziņojumu, vēršu jūsu uzmanību uz to, ka galaziņojumā sākumā ir sniegts saīsināts pārskats par komisijas darbu - par to, kas ir izdarīts. Lielāko daļu no galaziņojuma veido komisijas darba rezultātā konstatētie fakti, tas ir, tie fakti, kas atklāj patieso notikumu būtību. Uz tiem ir balstīti arī komisijas secinājumi un priekšlikumi, kas ir sakārtoti pēc konkrētiem problēmjautājumiem. Un visbeidzot seko arī komisijas secinājumi un priekšlikumi. Ziņojumā ir norādīts, ka sadarbība ar bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesā iesaistītajām personām ne vienmēr bija veiksmīga. Reizēm tā bija apgrūtinoša, neskatoties uz to, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā valsts institūcijām un amatpersonām noteikts pienākums sniegt komisijas pieprasīto informāciju. Piemēram, Valsts kanceleja pēc pirmā pieprasījuma iesniegt visus dokumentus, kas saistīti ar šo procesu, bija aizmirsusi kādas ļoti svarīgas Ministru kabineta sēdes protokolu un audioierakstu un atsūtīja tikai daļu. Pēc atkārtotā pieprasījuma atsūtīja arī šo protokolu, tikai tajā bija ar roku pierakstīts papildu teksts, kas nebija citu ministriju iesniegtajos šīs pašas sēdes protokolos. Neizpratni radīja arī Ekonomikas ministrijas attieksme pret parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Ministrija pēdējo triju mēnešu laikā neuzskatīja par nepieciešamu atbildēt un noņemt ierobežotas pieejamības informācijas statusu lielai daļai no šīs ministrijas sagatavotajiem ziņojumiem. Galaziņojumā ir ietverts arī īss apraksts par Valsts kancelejas un Ministru prezidentes Straujumas “sadarbību” ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Komisija bija spiesta vērsties Ģenerālprokuratūrā, jo citu iespēju, kā pārliecināties par amatpersonas rīcības tiesiskumu, vienkārši nebija. Tos faktus par, mūsuprāt, apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijai, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 272.pantā, varēja pārbaudīt tikai prokurors. Es atvainojos, prokuratūra šajos faktos nesaskatīja noziedzīga nodarījuma sastāvu; vienā gadījumā tika saskatīts administratīvs pārkāpums, bet tika atzīts, ka tas ir formāls pārkāpums. Tomēr tieši par Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija sēdes gaitu un audioieraksta tehniskajām kļūmēm skaidras pārliecības nav arī pēc prokuratūras veiktās pārbaudes. Cienījamie kolēģi! Šodien es jūs īsumā iepazīstināšu ar galaziņojumā esošajiem svarīgākajiem secinājumiem un priekšlikumiem, ievērojot galaziņojuma kopējo apjomu. Tāpēc... tā kā es nelasīšu visu šo apjomīgo galaziņojumu, es ļoti ceru, ka dažiem mūsu kolēģiem neradīsies pārliecība, ka es apzināti sagrozu vai viltoju dokumentu. Komisijas secinājumi. Pirmkārt. Komisija uzskata, ka bankas “Citadele” pārdošanas process kopumā nav atzīstams par veiksmīgi izdevušos un uz atklātumu orientētu darījumu. Komisijai neizdevās novērst šaubas par to, vai bankas pārdošana bija vienīgais iespējamais un pareizais risinājums. Šāda secinājuma pamatā ir virkne faktu, kurus tagad minēšu. Pirmkārt, bankas “Citadele” pārdošanas process bija ļoti ilgs - no 2010.gada, kad banka “Citadele” tika nodibināta, līdz 2015.gada aprīlim. Faktiski process sākās jau 2008.gada rudenī ar Parex bankas krīzi. Otrkārt, pārdošanas procesā iesaistītās personas komisijai nespēja pierādīt, ka pastāvētu detalizēta un profesionāli veikta analīze par alternatīviem scenārijiem, piemēram, bankas “Citadele” pārveidošanu par attīstības banku vai cita veida finanšu institūciju. Komisija neguva pārliecību, ka valdība kopā ar Privatizācijas aģentūru būtu plānveidīgi vērtējusi iespējamās pārdošanas alternatīvas, piemēram, akciju pārdošanu biržā. Šāda iespēja tika formāli pārrunāta tikai tad, kad visu biržas procedūru izpildīšanai starptautiskajos finanšu tirgos vairs praktiski nepietiktu laika. Kā galvenais faktors tika minēta Eiropas Komisijas prasība, ka Latvijas valstij bankas kapitāldaļas nedrīkst piederēt ilgāk par 2014.gada 31.decembri. Treškārt, komisija norāda, ka Latvijas puse nav oficiāli ierosinājusi un uzsākusi savlaicīgas un konstruktīvas sarunas ar Eiropas Komisiju, lai mainītu bankas restrukturizācijas kārtību vai panāktu pārdošanas termiņa izmaiņas. Kolēģiem, kas vēlas iepazīties ar komisijas rīcībā esošiem dokumentiem, es ļoti ieteiktu apskatīt e-pasta saraksti starp Latvijas un Eiropas Komisijas ierēdņiem, no kuras nevar secināt, ka Latvijas valsts būtu intensīvi aizstāvējusi savu viedokli oficiālā līmenī. Ceturtkārt, Ministru kabinets, Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveica detalizētu Parex bankas krīzes izvērtējumu, netika analizēti iespējamie turpmākās attīstības scenāriji gan banku sektorā, gan šo institūciju darbības regulējumā. To apliecina drīz sekojošā Latvijas Krājbankas maksātnespēja 2011.gadā. Komisijai nebija pieejams detalizēts izvērtējums tieši par Parex bankas krīzes ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņām un ietekmi uz tautsaimniecību. Pavisam neliela replika. Cienījamie kolēģi, ja valdība būtu izveidojusi ekspertu komisiju un būtu izvērtējusi un mācījusies no kļūdām, iespējams, ka mums nebūtu pēc tam neveiksmīgu pārdošanas darījumu un, iespējams, parlamentārās izmeklēšanas komisija arī nebūtu nepieciešama. Otrais secinājums. Komisija uzskata, ka Ministru kabinets ir pilnībā atbildīgs par bankas “Citadele” pārdošanas rezultātu, un to apliecina vairāki fakti. Pirmais fakts. Ministru kabinetam nebija nepieciešamības iesaistīties un piedalīties visā bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesā, tādējādi kļūstot par vienīgo šā procesa virzītāju. Bankas kapitāldaļu turētājs taču bija Privatizācijas aģentūra, un tās atbildība par rīcību ar valsts mantu ir noteikta normatīvajos aktos. Otrais fakts. Ministru kabinets bez vispusīga izvērtējuma, balstoties vienīgi uz konsultanta Nomura ieteikumu, akceptēja pārdošanas darījuma pārtraukšanu no 2011.gada decembra līdz 2013.gada jūlijam (faktiski 16 mēnešus), neveicot nekādus pasākumus, lai bankas “Citadele” pārdošana netiktu nepamatoti novilcināta. Piemēram, Privatizācijas aģentūrai un starptautiskajiem konsultantiem netika dots uzdevums izvērtēt un uzsākt akciju pārdošanu biržā, netika izvērtēta arī attīstības bankas izveides iespējamība. Trešais fakts. Ministru kabinets nespēja panākt, ka pārdošanas procesā tiktu sasniegts vismaz viens no trijiem darījumam izvirzītajiem rezultātiem - pārdevēja (tas ir, valsts) vērtējumam atbilstoša cena, darījuma norises ātrums un darījuma kvalitāte. Bankas pārdošanu noteica politisks uzstādījums, kam nav bijusi saistība ar Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā. Ceturtais fakts. Komisija uzskata, ka garantiju līgumi, kas bija noslēgti ar Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem, atbrīvoja viņus no atbildības šajos darījumos, un tas nekalpo par piemēru labas pārvaldības principu ievērošanai valsts pārvaldē un rada pamatotas šaubas par šāda juridiska risinājuma atbilstību valsts un sabiedrības interesēm. Tiek radīta neloģiska situācija, jo būtībā valsts uzņemas pienākumu segt kaitējumu par pašas valsts teorētiski pieteikto prasījumu pret konkrētām amatpersonām. Trešais secinājums. Komisija uzskata, ka 2014.gada 29.jūlija sēdē Ministru kabinets ir pieņēmis tiesiski apšaubāmu lēmumu, neievērojot juridiskos un ekonomiskos apsvērumus, kā arī sabiedrības intereses. Tā vietā iesaistītās amatpersonas centās padarīt bankas “Citadele” pārdošanas procesu necaurredzamu, tādējādi radot šaubas arī par savas rīcības objektivitāti. Un to vēl vairāk pastiprināja Valsts kancelejas faktiskā rīcība, apgrūtinot komisijas darbu. Fakti. Pirmkārt, komisijas ieskatā, Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija lēmums - ekskluzīvi turpināt sarunas ar vienu potenciālo bankas “Citadele” akciju iegādes pretendentu - starptautisko investoru grupu ar vadošo investoru Ripplewood Advisors LLC, neraugoties uz Ģenerālprokuratūras veikto resorisko pārbaudi, - joprojām uzskatāms par pieņemtu neskaidros apstākļos un robežojas ar Ministru kabineta iekārtas likuma un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumu, jo komisijai iesniegtie materiāli precīzi neatspoguļo Ministru kabineta pieņemtā lēmuma būtību un apstākļus. Otrkārt, lēmumu par ekskluzivitātes nodrošināšanu, turpinot sarunas ar vienu investoru grupu, 2014.gada 29. jūlija Ministru kabineta sēdē pieņēma Ministru kabineta locekļi Rinkēvičs, Vējonis, Vilks, Kozlovskis, Druviete, Melbārde un Dūklavs. Ekonomikas ministrs Dombrovskis atturējās no piedalīšanās lēmuma pieņemšanā. Ministru prezidente Straujuma nepiedalījās lēmuma pieņemšanā, lai izvairītos no interešu konflikta. Ievērojot ierobežotās informācijas statusu, es jums publiski nevaru nosaukt, kāds bija ministru balsojums vienu punktu iepriekš, kur izšķīrās jautājums par to, ka netiks turpinātas sarunas ar visiem. Tas, kā ministri balsoja, ir ierobežotas pieejamības informācija. Tas punkts ir noslepenots. Ceturtais secinājums. Ministru kabineta rīcība bankas “Citadele” pārdošanā noveda, iespējams, pie zemākās cenas, respektīvi, pircēja piedāvātās cenas akceptēšanas, neraugoties uz bankas sasniegtajiem rezultātiem un prognozēto attīstību, kas ir pierādījies pēc 2014.gada bankas darbības pārskata izvērtējuma; tas liecina par divkārt lielāku peļņu nekā 2013.gadā. Tikai daži fakti. Ministru kabineta rīcība neliecināja, ka tam ir skaidrs priekšstats par bankas “Citadele” iespējamo pārdošanas cenu; Ministru kabinets pilnībā uzticējās investora piedāvājumam. Arī Privatizācijas aģentūra nebija aprēķinājusi bankas “Citadele” un tās meitas firmu iespējamo pārdošanas cenu vai vismaz noteikusi cenu diapazonu, kas tiktu izmantots salīdzināšanai ar bankas pirkšanas piedāvājumiem. Valstij būs iespējams tikai daļēji atgūt Parex bankas restrukturizācijas procesā ieguldītos naudas līdzekļus. Aplēses liecina, ka paredzamā neatgūstamā summa var būt no 500 līdz 700 miljoniem eiro. Bankas “Citadele” pārdošanas darījuma sagatavošana un īstenošana noritēja ļoti ilgā laikā; tas, iespējams, radīja nelietderīgas izmaksas gan konsultantiem, gan administrēšanai. Piemēram, bankas “Citadele” pārdošanas process tika pārtraukts uz 16 mēnešiem. Turklāt komisija neieguva informāciju, ka būtu izanalizēta akciju pārdošanas iespējamība biržā, uzsākot bankas pārdošanu 2010.gadā. Privatizācijas aģentūras valdes locekļu Spridzāna un Lauska atkāpšanās no amata 2014.gada 3.novembrī nav vērtējama viennozīmīgi. Var atzīt, ka atkāpšanās no amatiem bija vienīgā iespējamā amatpersonu rīcība, kā protestēt pret spiedienu veikt nepieņemamas darbības, tādējādi pievēršot sabiedrības uzmanību aizdomīgiem bankas “Citadele” pirkuma līguma nosacījumiem. Tomēr atkāpties no amatiem brīdī, kad jau bija izraudzīts investors un sagatavots līguma projekts... Latvijas puses vienpusējs mēģinājums mainīt termiņu varēja novest arī pie darījuma pārtraukšanas, kā arī dotu iespēju investoram ierosināt akciju pārdošanas cenas samazināšanu. No amatpersonu paskaidrojumiem, kuri tika sniegti komisijai, komisija neguva pārliecību, ka Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem tajā brīdī būtu bijis rīcības plāns, kas, ja panāktu līguma noslēgšanas termiņa pagarinājumu, dotu iespēju iegūt labvēlīgākus akciju pārdošanas nosacījumus. Vēl daži secinājumi. Ministru kabineta rīcība kopumā, bet īpaši Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas darbība liecināja, ka bankas “Citadele” pārdošanu tās uzskatīja par atsevišķu uzdevumu, nevis par Latvijas tautsaimniecības attīstībai kopumā nozīmīgu projektu. Sabiedrība netika informēta par darījumiem ar valsts īpašumu, un tādējādi netika īstenoti labas pārvaldības principi. Bankas “Citadele” darījumā iesaistītās valsts amatpersonas nav vadījušās pēc profesionāli sagatavota komunikācijas plāna, bet informāciju medijiem un sabiedrībai sniedza haotiski, nepārdomāti, radot labvēlīgu vidi baumām un pretrunīgai informācijas interpretācijai. Tā kā bankas “Citadele” akciju pārdošanas process ir pabeigts, nepastāv nekādi būtiski iemesli turpmākajai dokumentu un informācijas, tajā skaitā arī akciju pārdošanas līguma, atzīšanai par tādu, kas būtu jāslēpj no sabiedrības. Šobrīd klasificētās informācijas statuss ir saglabāts lielākajai daļai ar bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu saistīto Ministru kabinetā izskatīto informatīvo ziņojumu. Pamatojoties uz šiem un arī citiem secinājumiem, komisija uzskata, ka valstij būtu veicami vairāki pasākumi, kas padarītu efektīvāku valsts institūciju un amatpersonu rīcību dažādu krīzes situāciju vadīšanā, lēmumu pieņemšanā un komunikācijā ar sabiedrību. Papildus tam komisija ierosina arī vēl sekojošo. Pirmkārt. Saeimai pilnveidot normatīvo regulējumu, lai parlamentārās izmeklēšanas komisijām būtu iespējams iepazīties ar plašāku informācijas klāstu, kas satur arī komercnoslēpumu... komercinformāciju. Komisija saskārās ar situāciju, ka gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan banka “Citadele”, gan Eiropas Centrālā banka atteicās komisijai sniegt tās pieprasīto informāciju tikai tāpēc, ka trūka nacionālās tiesiskās bāzes, lai gan starptautiskie dokumenti to atļautu. Komisija ierosina precizēt un pilnveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu un attiecīgos pārējos normatīvos aktus, lai ieviestu krimināltiesisko, administratīvo un disciplināro atbildību par izvairīšanos no informācijas sniegšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijai. Otrkārt. Ierosinām uzdot Tieslietu ministrijai precizēt normatīvo regulējumu ierobežotas pieejamības informācijas apritē, vienkāršojot šādu informāciju saturošu dokumentu deklasifikācijas procedūru un nosakot kārtību, kādā tiek vērtēta to amatpersonu rīcība, kuras ir atbildīgas par ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšanu, tostarp arī par pārspīlētu slepenības lietošanu, lai slēptu savu rīcību. Treškārt. Ierosinām izvērtēt pašreizējo kārtību normatīvajā regulējumā, kādā veidā Saeimas deputāti un Ministru kabineta locekļi iegūst pieeju valsts noslēpumam un kādas ir viņu tiesības izmantot to savu amata pienākumu veikšanai. Līdzšinējā prakse ir izraisījusi virkni pārpratumu un tiesisku neskaidrību, diskreditējot gan politisko procesu, gan valsts pārvaldības kārtību, tādējādi radot kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm. Amatpersonas, kuras ir ievēlētas vai ieceltas augstos amatos un kurām ir izteikta tautas vai parlamenta uzticība pieņemt lēmumus par būtiskiem visas valsts attīstības jautājumiem, tiek ierobežotas iepazīties ar informāciju, kas nepieciešama jautājumu pilnvērtīgai un objektīvai izlemšanai, aizbildinoties, ka šīm personām nevar uzticēt valsts noslēpumu. Saskaņā ar 10.Saeimas lēmumu laikā no 2011.gada 24.februāra līdz 2011.gada 23.maijam bija izveidota Parlamentārās izmeklēšanas komisija sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām akciju sabiedrības “Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas triju mēnešu darbs būtībā netika pabeigts, jo Saeima noraidīja priekšlikumu pagarināt...".

first
previous
next