Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2015_12_17_337-seq915> ?p ?o. }

• 2015_12_17_337-seq915 type Speech.
• 2015_12_17_337-seq915 number "915".
• 2015_12_17_337-seq915 date "2015-12-17".
• 2015_12_17_337-seq915 isPartOf 2015_12_17_337.
• 2015_12_17_337-seq915 spokenAs 62.
• 2015_12_17_337-seq915 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! 2014.gada 13.novembrī izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija savu darbu ir pabeigusi un ir sagatavojusi galaziņojumu. Ņemot vērā to, ka bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesā daudziem dokumentiem joprojām ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, galaziņojumam ir sagatavotas divas daļas, proti, ir divas versijas, redakcijas. Pirmā - jums publiski pieejamā un šodien izsniegtā, kā arī publiski interneta tīklā lasāmā. Otra versija satur ierobežotas pieejamības informāciju, un ar to deputāti var iepazīties Saeimas Sevišķajā lietvedībā atbilstoši parlamentā noteiktajai kārtībai. Lai ērtāk varētu iepazīties ar galaziņojumu, vēršu jūsu uzmanību uz to, ka galaziņojumā sākumā ir sniegts saīsināts pārskats par komisijas darbu - par to, kas ir izdarīts. Lielāko daļu no galaziņojuma veido komisijas darba rezultātā konstatētie fakti, tas ir, tie fakti, kas atklāj patieso notikumu būtību. Uz tiem ir balstīti arī komisijas secinājumi un priekšlikumi, kas ir sakārtoti pēc konkrētiem problēmjautājumiem. Un visbeidzot seko arī komisijas secinājumi un priekšlikumi. Ziņojumā ir norādīts, ka sadarbība ar bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesā iesaistītajām personām ne vienmēr bija veiksmīga. Reizēm tā bija apgrūtinoša, neskatoties uz to, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā valsts institūcijām un amatpersonām noteikts pienākums sniegt komisijas pieprasīto informāciju. Piemēram, Valsts kanceleja pēc pirmā pieprasījuma iesniegt visus dokumentus, kas saistīti ar šo procesu, bija aizmirsusi kādas ļoti svarīgas Ministru kabineta sēdes protokolu un audioierakstu un atsūtīja tikai daļu. Pēc atkārtotā pieprasījuma atsūtīja arī šo protokolu, tikai tajā bija ar roku pierakstīts papildu teksts, kas nebija citu ministriju iesniegtajos šīs pašas sēdes protokolos. Neizpratni radīja arī Ekonomikas ministrijas attieksme pret parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Ministrija pēdējo triju mēnešu laikā neuzskatīja par nepieciešamu atbildēt un noņemt ierobežotas pieejamības informācijas statusu lielai daļai no šīs ministrijas sagatavotajiem ziņojumiem. Galaziņojumā ir ietverts arī īss apraksts par Valsts kancelejas un Ministru prezidentes Straujumas “sadarbību” ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Komisija bija spiesta vērsties Ģenerālprokuratūrā, jo citu iespēju, kā pārliecināties par amatpersonas rīcības tiesiskumu, vienkārši nebija. Tos faktus par, mūsuprāt, apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijai, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 272.pantā, varēja pārbaudīt tikai prokurors. Es atvainojos, prokuratūra šajos faktos nesaskatīja noziedzīga nodarījuma sastāvu; vienā gadījumā tika saskatīts administratīvs pārkāpums, bet tika atzīts, ka tas ir formāls pārkāpums. Tomēr tieši par Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija sēdes gaitu un audioieraksta tehniskajām kļūmēm skaidras pārliecības nav arī pēc prokuratūras veiktās pārbaudes. Cienījamie kolēģi! Šodien es jūs īsumā iepazīstināšu ar galaziņojumā esošajiem svarīgākajiem secinājumiem un priekšlikumiem, ievērojot galaziņojuma kopējo apjomu. Tāpēc... tā kā es nelasīšu visu šo apjomīgo galaziņojumu, es ļoti ceru, ka dažiem mūsu kolēģiem neradīsies pārliecība, ka es apzināti sagrozu vai viltoju dokumentu. Komisijas secinājumi. Pirmkārt. Komisija uzskata, ka bankas “Citadele” pārdošanas process kopumā nav atzīstams par veiksmīgi izdevušos un uz atklātumu orientētu darījumu. Komisijai neizdevās novērst šaubas par to, vai bankas pārdošana bija vienīgais iespējamais un pareizais risinājums. Šāda secinājuma pamatā ir virkne faktu, kurus tagad minēšu. Pirmkārt, bankas “Citadele” pārdošanas process bija ļoti ilgs - no 2010.gada, kad banka “Citadele” tika nodibināta, līdz 2015.gada aprīlim. Faktiski process sākās jau 2008.gada rudenī ar Parex bankas krīzi. Otrkārt, pārdošanas procesā iesaistītās personas komisijai nespēja pierādīt, ka pastāvētu detalizēta un profesionāli veikta analīze par alternatīviem scenārijiem, piemēram, bankas “Citadele” pārveidošanu par attīstības banku vai cita veida finanšu institūciju. Komisija neguva pārliecību, ka valdība kopā ar Privatizācijas aģentūru būtu plānveidīgi vērtējusi iespējamās pārdošanas alternatīvas, piemēram, akciju pārdošanu biržā. Šāda iespēja tika formāli pārrunāta tikai tad, kad visu biržas procedūru izpildīšanai starptautiskajos finanšu tirgos vairs praktiski nepietiktu laika. Kā galvenais faktors tika minēta Eiropas Komisijas prasība, ka Latvijas valstij bankas kapitāldaļas nedrīkst piederēt ilgāk par 2014.gada 31.decembri. Treškārt, komisija norāda, ka Latvijas puse nav oficiāli ierosinājusi un uzsākusi savlaicīgas un konstruktīvas sarunas ar Eiropas Komisiju, lai mainītu bankas restrukturizācijas kārtību vai panāktu pārdošanas termiņa izmaiņas. Kolēģiem, kas vēlas iepazīties ar komisijas rīcībā esošiem dokumentiem, es ļoti ieteiktu apskatīt e-pasta saraksti starp Latvijas un Eiropas Komisijas ierēdņiem, no kuras nevar secināt, ka Latvijas valsts būtu intensīvi aizstāvējusi savu viedokli oficiālā līmenī. Ceturtkārt, Ministru kabinets, Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija neveica detalizētu Parex bankas krīzes izvērtējumu, netika analizēti iespējamie turpmākās attīstības scenāriji gan banku sektorā, gan šo institūciju darbības regulējumā. To apliecina drīz sekojošā Latvijas Krājbankas maksātnespēja 2011.gadā. Komisijai nebija pieejams detalizēts izvērtējums tieši par Parex bankas krīzes ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņām un ietekmi uz tautsaimniecību. Pavisam neliela replika. Cienījamie kolēģi, ja valdība būtu izveidojusi ekspertu komisiju un būtu izvērtējusi un mācījusies no kļūdām, iespējams, ka mums nebūtu pēc tam neveiksmīgu pārdošanas darījumu un, iespējams, parlamentārās izmeklēšanas komisija arī nebūtu nepieciešama. Otrais secinājums. Komisija uzskata, ka Ministru kabinets ir pilnībā atbildīgs par bankas “Citadele” pārdošanas rezultātu, un to apliecina vairāki fakti. Pirmais fakts. Ministru kabinetam nebija nepieciešamības iesaistīties un piedalīties visā bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesā, tādējādi kļūstot par vienīgo šā procesa virzītāju. Bankas kapitāldaļu turētājs taču bija Privatizācijas aģentūra, un tās atbildība par rīcību ar valsts mantu ir noteikta normatīvajos aktos. Otrais fakts. Ministru kabinets bez vispusīga izvērtējuma, balstoties vienīgi uz konsultanta Nomura ieteikumu, akceptēja pārdošanas darījuma pārtraukšanu no 2011.gada decembra līdz 2013.gada jūlijam (faktiski 16 mēnešus), neveicot nekādus pasākumus, lai bankas “Citadele” pārdošana netiktu nepamatoti novilcināta. Piemēram, Privatizācijas aģentūrai un starptautiskajiem konsultantiem netika dots uzdevums izvērtēt un uzsākt akciju pārdošanu biržā, netika izvērtēta arī attīstības bankas izveides iespējamība. Trešais fakts. Ministru kabinets nespēja panākt, ka pārdošanas procesā tiktu sasniegts vismaz viens no trijiem darījumam izvirzītajiem rezultātiem - pārdevēja (tas ir, valsts) vērtējumam atbilstoša cena, darījuma norises ātrums un darījuma kvalitāte. Bankas pārdošanu noteica politisks uzstādījums, kam nav bijusi saistība ar Latvijas tautsaimniecības attīstību kopumā. Ceturtais fakts. Komisija uzskata, ka garantiju līgumi, kas bija noslēgti ar Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem, atbrīvoja viņus no atbildības šajos darījumos, un tas nekalpo par piemēru labas pārvaldības principu ievērošanai valsts pārvaldē un rada pamatotas šaubas par šāda juridiska risinājuma atbilstību valsts un sabiedrības interesēm. Tiek radīta neloģiska situācija, jo būtībā valsts uzņemas pienākumu segt kaitējumu par pašas valsts teorētiski pieteikto prasījumu pret konkrētām amatpersonām. Trešais secinājums. Komisija uzskata, ka 2014.gada 29.jūlija sēdē Ministru kabinets ir pieņēmis tiesiski apšaubāmu lēmumu, neievērojot juridiskos un ekonomiskos apsvērumus, kā arī sabiedrības intereses. Tā vietā iesaistītās amatpersonas centās padarīt bankas “Citadele” pārdošanas procesu necaurredzamu, tādējādi radot šaubas arī par savas rīcības objektivitāti. Un to vēl vairāk pastiprināja Valsts kancelejas faktiskā rīcība, apgrūtinot komisijas darbu. Fakti. Pirmkārt, komisijas ieskatā, Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija lēmums - ekskluzīvi turpināt sarunas ar vienu potenciālo bankas “Citadele” akciju iegādes pretendentu - starptautisko investoru grupu ar vadošo investoru Ripplewood Advisors LLC, neraugoties uz Ģenerālprokuratūras veikto resorisko pārbaudi, - joprojām uzskatāms par pieņemtu neskaidros apstākļos un robežojas ar Ministru kabineta iekārtas likuma un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumu, jo komisijai iesniegtie materiāli precīzi neatspoguļo Ministru kabineta pieņemtā lēmuma būtību un apstākļus. Otrkārt, lēmumu par ekskluzivitātes nodrošināšanu, turpinot sarunas ar vienu investoru grupu, 2014.gada 29. jūlija Ministru kabineta sēdē pieņēma Ministru kabineta locekļi Rinkēvičs, Vējonis, Vilks, Kozlovskis, Druviete, Melbārde un Dūklavs. Ekonomikas ministrs Dombrovskis atturējās no piedalīšanās lēmuma pieņemšanā. Ministru prezidente Straujuma nepiedalījās lēmuma pieņemšanā, lai izvairītos no interešu konflikta. Ievērojot ierobežotās informācijas statusu, es jums publiski nevaru nosaukt, kāds bija ministru balsojums vienu punktu iepriekš, kur izšķīrās jautājums par to, ka netiks turpinātas sarunas ar visiem. Tas, kā ministri balsoja, ir ierobežotas pieejamības informācija. Tas punkts ir noslepenots. Ceturtais secinājums. Ministru kabineta rīcība bankas “Citadele” pārdošanā noveda, iespējams, pie zemākās cenas, respektīvi, pircēja piedāvātās cenas akceptēšanas, neraugoties uz bankas sasniegtajiem rezultātiem un prognozēto attīstību, kas ir pierādījies pēc 2014.gada bankas darbības pārskata izvērtējuma; tas liecina par divkārt lielāku peļņu nekā 2013.gadā. Tikai daži fakti. Ministru kabineta rīcība neliecināja, ka tam ir skaidrs priekšstats par bankas “Citadele” iespējamo pārdošanas cenu; Ministru kabinets pilnībā uzticējās investora piedāvājumam. Arī Privatizācijas aģentūra nebija aprēķinājusi bankas “Citadele” un tās meitas firmu iespējamo pārdošanas cenu vai vismaz noteikusi cenu diapazonu, kas tiktu izmantots salīdzināšanai ar bankas pirkšanas piedāvājumiem. Valstij būs iespējams tikai daļēji atgūt Parex bankas restrukturizācijas procesā ieguldītos naudas līdzekļus. Aplēses liecina, ka paredzamā neatgūstamā summa var būt no 500 līdz 700 miljoniem eiro. Bankas “Citadele” pārdošanas darījuma sagatavošana un īstenošana noritēja ļoti ilgā laikā; tas, iespējams, radīja nelietderīgas izmaksas gan konsultantiem, gan administrēšanai. Piemēram, bankas “Citadele” pārdošanas process tika pārtraukts uz 16 mēnešiem. Turklāt komisija neieguva informāciju, ka būtu izanalizēta akciju pārdošanas iespējamība biržā, uzsākot bankas pārdošanu 2010.gadā. Privatizācijas aģentūras valdes locekļu Spridzāna un Lauska atkāpšanās no amata 2014.gada 3.novembrī nav vērtējama viennozīmīgi. Var atzīt, ka atkāpšanās no amatiem bija vienīgā iespējamā amatpersonu rīcība, kā protestēt pret spiedienu veikt nepieņemamas darbības, tādējādi pievēršot sabiedrības uzmanību aizdomīgiem bankas “Citadele” pirkuma līguma nosacījumiem. Tomēr atkāpties no amatiem brīdī, kad jau bija izraudzīts investors un sagatavots līguma projekts... Latvijas puses vienpusējs mēģinājums mainīt termiņu varēja novest arī pie darījuma pārtraukšanas, kā arī dotu iespēju investoram ierosināt akciju pārdošanas cenas samazināšanu. No amatpersonu paskaidrojumiem, kuri tika sniegti komisijai, komisija neguva pārliecību, ka Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem tajā brīdī būtu bijis rīcības plāns, kas, ja panāktu līguma noslēgšanas termiņa pagarinājumu, dotu iespēju iegūt labvēlīgākus akciju pārdošanas nosacījumus. Vēl daži secinājumi. Ministru kabineta rīcība kopumā, bet īpaši Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas darbība liecināja, ka bankas “Citadele” pārdošanu tās uzskatīja par atsevišķu uzdevumu, nevis par Latvijas tautsaimniecības attīstībai kopumā nozīmīgu projektu. Sabiedrība netika informēta par darījumiem ar valsts īpašumu, un tādējādi netika īstenoti labas pārvaldības principi. Bankas “Citadele” darījumā iesaistītās valsts amatpersonas nav vadījušās pēc profesionāli sagatavota komunikācijas plāna, bet informāciju medijiem un sabiedrībai sniedza haotiski, nepārdomāti, radot labvēlīgu vidi baumām un pretrunīgai informācijas interpretācijai. Tā kā bankas “Citadele” akciju pārdošanas process ir pabeigts, nepastāv nekādi būtiski iemesli turpmākajai dokumentu un informācijas, tajā skaitā arī akciju pārdošanas līguma, atzīšanai par tādu, kas būtu jāslēpj no sabiedrības. Šobrīd klasificētās informācijas statuss ir saglabāts lielākajai daļai ar bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu saistīto Ministru kabinetā izskatīto informatīvo ziņojumu. Pamatojoties uz šiem un arī citiem secinājumiem, komisija uzskata, ka valstij būtu veicami vairāki pasākumi, kas padarītu efektīvāku valsts institūciju un amatpersonu rīcību dažādu krīzes situāciju vadīšanā, lēmumu pieņemšanā un komunikācijā ar sabiedrību. Papildus tam komisija ierosina arī vēl sekojošo. Pirmkārt. Saeimai pilnveidot normatīvo regulējumu, lai parlamentārās izmeklēšanas komisijām būtu iespējams iepazīties ar plašāku informācijas klāstu, kas satur arī komercnoslēpumu... komercinformāciju. Komisija saskārās ar situāciju, ka gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan banka “Citadele”, gan Eiropas Centrālā banka atteicās komisijai sniegt tās pieprasīto informāciju tikai tāpēc, ka trūka nacionālās tiesiskās bāzes, lai gan starptautiskie dokumenti to atļautu. Komisija ierosina precizēt un pilnveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu un attiecīgos pārējos normatīvos aktus, lai ieviestu krimināltiesisko, administratīvo un disciplināro atbildību par izvairīšanos no informācijas sniegšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijai. Otrkārt. Ierosinām uzdot Tieslietu ministrijai precizēt normatīvo regulējumu ierobežotas pieejamības informācijas apritē, vienkāršojot šādu informāciju saturošu dokumentu deklasifikācijas procedūru un nosakot kārtību, kādā tiek vērtēta to amatpersonu rīcība, kuras ir atbildīgas par ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšanu, tostarp arī par pārspīlētu slepenības lietošanu, lai slēptu savu rīcību. Treškārt. Ierosinām izvērtēt pašreizējo kārtību normatīvajā regulējumā, kādā veidā Saeimas deputāti un Ministru kabineta locekļi iegūst pieeju valsts noslēpumam un kādas ir viņu tiesības izmantot to savu amata pienākumu veikšanai. Līdzšinējā prakse ir izraisījusi virkni pārpratumu un tiesisku neskaidrību, diskreditējot gan politisko procesu, gan valsts pārvaldības kārtību, tādējādi radot kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm. Amatpersonas, kuras ir ievēlētas vai ieceltas augstos amatos un kurām ir izteikta tautas vai parlamenta uzticība pieņemt lēmumus par būtiskiem visas valsts attīstības jautājumiem, tiek ierobežotas iepazīties ar informāciju, kas nepieciešama jautājumu pilnvērtīgai un objektīvai izlemšanai, aizbildinoties, ka šīm personām nevar uzticēt valsts noslēpumu. Saskaņā ar 10.Saeimas lēmumu laikā no 2011.gada 24.februāra līdz 2011.gada 23.maijam bija izveidota Parlamentārās izmeklēšanas komisija sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām akciju sabiedrības “Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas triju mēnešu darbs būtībā netika pabeigts, jo Saeima noraidīja priekšlikumu pagarināt...".
• 2015_12_17_337-seq915 language "lv".
• 2015_12_17_337-seq915 speaker Gunars_Kutris.
• 2015_12_17_337-seq915 translatedText "Good, dear colleagues, the parliamentary inquiry committee set up on 13 November 2014 has completed its work and has prepared a final report bearing in mind that, in the process of the sale of Citadele, a limited number of documents in the process of the sale of Citadele shares have been provided, the final report istwo parts, namely the two versions, the editorial First - for you publicly available and published today - and the second version of the public internet network contain limited access information, and that MPs can access the Segine processor under parliamentary procedurein order to make the final report more convenient, I would draw your attention to the fact that an initial report at the beginning of the final report has been cut short of the work of the Commission - on what is the most important of the facts identified in the Commission's work, that is, theythe facts that reveal the true nature of the events are also based on the findings of the panel and the proposals, which are arranged according to specific issues, and the Commission's findings and proposals are indicated in the Co-operation of Citadele shares in the sale process of the sharesthe parties involved were not always successful at times, despite the fact that the parliamentary inquiry commission statutory to the public institutions and officials imposes an obligation to provide the requested information to the Commission Af, the National Clerk, after having given the first request of all documents relating tothe process was forgotten by the minutes of a very important meeting of the Cabinet meeting and the audio-recording and only part of the repetitive request sent in this protocol, the only additional text attached to it, which had not been submitted by other ministries from those same sittingsthe protocol also gave the Ministry of Economics the attitude to the parliamentary inquiry commission, Ministrija, in the last three months that it did not feel it necessary to respond to and remove a short description of the reports produced by the Ministry in Galareport as well as a short description ofthe country's office and the Prime Minister's Office of " Co-operation " with parliamentary inquiry committees were forced by the Commission to address the office because another option to verify officials " conduct in the rule of law simply did not give Tos the facts about what we believe was a deliberate false message to the parliamentary committee of inquiry on what, in our opinion, was deliberately false reporting by the parliamentary inquiry committee about what, in our opinion, of knowingly false reporting by a parliamentary committee of inquiry on assignment for parliamentary scrutiny by a parliamentary committee of inquiry on assignment for parliamentary scrutiny by the committee on assignment for parliamentary inquiryunder Article 272 of the Criminal Law, it was only possible for a prosecutor to check, I am sorry, that the public prosecutor did not see the composition of a criminal offence; in one case, it was recognised that this was a formal infringement. There is also a lack of clear evidence, on the basis of the final report, on the main conclusions and proposals of the final report, following the end of the final report, and I will therefore not read the final report in the final report. For all this mammoth final report, I very much hope that some of our colleagues will not be able to believe that I would deliberate on a sacrying or a document in the Commission's conclusions the first of the Commission's view that the process of selling Citadele as a whole is not a success and a openness-oriented onethe transaction failed to prevent doubts as to whether the sale of the bank was the only possible and correct conclusion based on a series of facts which, as I will mention first, the sale of Citadele was very long from 2010, when Citadele Bankwas established, until April 2015, the Aaxies process began early in the autumn of 2008 with the crisis of Parex Banka, the Commission failed to demonstrate that there would be a detailed and professionally conducted analysis of alternative scenarios, such as the transformation of Citadele into a bankthe Commission was not convinced by the Development Bank or other financial institutions that the government, together with the Privatisation Agency, would have proscribed possible sales alternatives, such as the possibility of trading on the stock exchange only when all stock exchange procedures were to be executed in the international financial sectorthe markets no longer have time as the main factor mentioned in the European Commission's insistence that Latvian state shares in Latvia should not be allowed to belong for more than 31 December 2014, the Commission states that the Latvian side had not formally proposed and initiated a timely and constructive processin negotiations with the European Commission to change the bank's restructuring order or to bring about a change in the sales period, I would very strongly recommend that the etert correspondence between Latvian and European Commission officials be heard, which cannot be concluded thatthe Latvian state should be heavily defended at an official level, the Fourth Cabinet Office, the Bank of Latvia, the Bank of Latvia and the Financial and Capital Markets Authority failed to carry out detailed analyses of Parex's crisis, an analysis of possible future development scenarios both in the banking sector and in the regulatory framework for these institutionsthis is confirmed shortly by the ensuing bankruptcy of Latvia's Cruz Bank in 2011, which did not have access to a detailed assessment of the impact of the crisis of Parex in terms of the changes in the standard of living of the Latvian population and on the Pavlisam, if the government had set up an expertthe Commission, and the assessment and lessons learnt from the mistakes, perhaps we would not have failed a sale deal and possibly the parliamentary inquiry committee would also not need the second conclusion that the Cabinet of Ministers is fully responsible for the outcome of the sale of Citadele Bank ,and the fact is that a number of facts in the First fact of the Cabinet did not have the need to engage in the sale of Citadele shares in the whole bank, thus becoming the sole holder of Bank shares in that process, but the Privatisation Agency and its responsibility for actionthe country's estate is defined in the legislative texts of the Second Fact Cabinet without a comprehensive evaluation, based solely on a consultant, Nomura, accepted the ending of the sales deal between December 2011 and July 2013 (in fact 16 months) without taking measures toCitadele Bank sales would not be unduly delayed, the Privacy Agency and international counsellors were not given the task of assessing and launching stock exchange, nor did the possibility of developing a development bank not be considered in the Third fact Cabinet meeting that the sale process was not achievedat least one of the three results achieved on the transaction - the seller (is) the price of the seller, the speed of the transaction and the transaction quality of the Bank imposed a political set which has not been linked to the evolution of Latvia's economy as a whole, the Commission considersthat the guarantee agreements concluded with the Board of the Executive Board of the Privatisation Agency have exempted them from liability in these transactions, and does not serve as an example of respect for the principles of good governance in the public administration and raises reasonable doubt as to the compatibility of such a legal solution with the State and thethe public interest in Tiek creates an irrational situation, as in essence the country is undertaking to cover the damage on a country's own theory against certain officials' third conclusion, the Commission takes the view that a legally questionable decision was adopted in the Cabinet meeting of 29 July 2014 ,disregarding the legal and economic considerations, the public interest in replacing the company instead of the officers involved in the Citadele sales process was opaque, raising doubts as to the impartiality of its conduct and the actual action of the State Chancellery, making it more difficult for the State Chancellery to make a difference on the Commission's office. Labour Facts First, the commission takes the view of the Cabinet's decision of 29 July 2014 - exclusively to negotiate with one potential bank of Citadele shares in the acquisition of candidates - a group of international investors with leading investor Ripplewood Advisors LLC, despite the prosecutor's resonancethe review - still considered to be adopted in mysterious circumstances and bordered by the Cabinet Office's Laws of Law and Cabinet, as the material presented to the committee does not reflect exactly the nature and circumstances of the decision passed by the Cabinet Office, the decision on the provision of exclusivity, by continuingnegotiations with one investor group, a Cabinet meeting of 29 July 2014, adopted by Cabinet members, Vejonis, Vilks, Kozlovsky, Druviete, Melbarde and Dug, the Economy Minister Dombrovskis abstained from participating in the decision making by Prime Minister Straucein order to avoid conflict of interests within the scope of the limited information status, I cannot give you a public opinion, what was the ministerial vote one point earlier, where the issue of not continuing negotiations with everyone, as the ministers voted, has limited information on accessthat point has been secreted in the fourth conclusion of Cabinet's conduct in the Bank's " Citadele " sale, possibly at the lower end of the price, or the purchase of the buyer's proposed price, despite the results obtained by the bank and proven after the 2014 bank reviewan evaluation; it shows a double increase in profits than in 2013, some of the facts of the Cabinet Office's conduct showed that it has a clear picture of Citadele's alleged sale price; the Cabinet Office's full trust offer of the Privatisation Agency was not calculated by the Privatisation Agency. Citadele Bank, and its subsidiaries, or at least determined the price range used for comparison with the bank purchase bids in Valstij, will be able only to partially recoup the money raised by Parex in the restructuring process of Parex. The non-recoverable amount may be between 500 to 700 million the amount of the Bank's " Citadele " sales transaction ran in the very long term; this may have caused unnecessary costs both to consultants and the administration of the Citadele. Months ago, the commission did not obtain any information that analysed the likelihood of stock sales being traded at the start of the sale of the bank in 2010, Privatisation Agency board members Spridzan and a retreat from 3 November 2014 are not necessarily Var to recognise a departurethe positions were the only possible way for officials to protest against the pressure to take unacceptable actions, thus focusing on the public's attention in the circumstances of a suspicious purchase contract of Citadele. The unilateral attempt by the Latvian side to change the deadline could also lead to the suspension of the transaction, and would give an investor a chance to propose a share price reduction from the officer's explanations, which were given to the commission, the commission did not get the confidence that the Privatization Agency board members at that pointthere would have been an action plan which, if the extension of a contract was reached, would allow for more favourable terms for the sale of shares in Another of the Cabinet's actions in general, but notably the activities of the Ministry of Economics and the Ministry of Finance that the bank's sale of Citadele was selling themconsidered a separate task, not about the development of the Latvian economy as a whole, the Company was not informed about transactions in public property, and thus failed to implement the principles of good governance of the public officials of the Bank of Citadele. The plan, while information to the media and the public delivered a disjointed, ill-conceived, conducive environment for rumours and controversial information, as the Citadele shares process is complete, there are no significant reasons for further documentation and information, including share sales. The Treaty for the recognition of the status of the Little classified information listed in the Company has been maintained for the vast majority of the items related to the UK Citadele share sale process on the basis of these and other conclusions, the Commission considersthe country should take a number of measures that would make the conduct of public bodies and public officials more effective in managing the various crisis situations, in decision making and in communication with the public, the Commission also proposes to further improve the regulatory framework for Saeima committees of inquiry. It would be possible to see a wider range of information, which also contains commercial information of commercial information, the Commission faced a situation where both the Financial and Capital Market Commission and the Citadele Bank and the European Central Bank refused to provide the information required for its request onlybecause there was a lack of national legal bases, although the international documents would allow the Commission to propose a clarification and improvement of the parliamentary inquiry law and other legislative measures in order to introduce criminal, administrative and disciplinary responsibilities for the purpose of avoiding the provision of information to parliamentarySecondly to ask the Ministry of Justice to clarify the regulatory framework for limited access information, simplifying the procedure for declassification of documents containing such information and laying down arrangements for the conduct of officials responsible for determining the status of limited access information ,in addition, the use of secrecy to disguise its conduct in the legislative framework, the way in which members of the House and the members of the Cabinet members obtain access to their duties, have their sayin the case of Past Practice, there has been a series of misunderstanding and legal uncertainty, discrediting both the political process and state governance arrangements, which will harm the public and the public interest of the officials who are elected or appointed in high positions, orParliament's confidence in decisions on relevant issues across the country is limited to access to information that is necessary for the full and objective decision of the matter, under the pretext that they cannot delegate state secrets to state secrets in accordance with the decision of 10 MPs from 2011between 24 February and 23 May 2011, a parliamentary inquiry commission was set up by the Parliamentary Inquiry into the takeover and restructuring of Parex Banka in the three months of the parliamentary inquiry committee, as the Saeima committee rejected the proposal for an extension of the proposal".
• 2015_12_17_337-seq915 mentions Q822919.
• 2015_12_17_337-seq915 mentions Q211.
• 2015_12_17_337-seq915 mentions Q4294791.
• 2015_12_17_337-seq915 mentions Q193089.
• 2015_12_17_337-seq915 mentions Q21625222.
• 2015_12_17_337-seq915 mentions Q1771611.
• 2015_12_17_337-seq915 mentions Q687709.
• 2015_12_17_337-seq915 mentions Q20560736.
• 2015_12_17_337-seq915 mentions Q8901.
• 2015_12_17_337-seq915 mentions Q2167704.
• 2015_12_17_337-seq915 mentions Q8880.
• 2015_12_17_337-seq915 mentions Q1092499.
• 2015_12_17_337-seq915 mentions Q14239556.
• 2015_12_17_337-seq915 mentions Q2033921.
• 2015_12_17_337-seq915 mentions Q2984071.