Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2016_02_04_342-seq32 spokenText "Godātie kolēģi! Arī šim likumprojektam komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un lūdzu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2016_02_04_342-seq31 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
• 2016_02_04_342-seq30 spokenText "Godātie kolēģi! Likumprojektam “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā” komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un es lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2016_02_04_342-seq29 spokenText "Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi! Lūdzu, vārds deputātam Kārlim Šadurskim.".
• 2016_02_04_342-seq28 spokenText "Priekšsēdētājas kundze, es varu sākt?".
• 2016_02_04_342-seq27 spokenText "Vai jūs lūdzat izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē? Nav šāda lūguma. (Dep. A.Kaimiņš ir pienācis pie tribīnes un sēdes vadītājas: “Dolgopolova kungs, atvainojiet, man ir jautājums...” Zālē smiekli.) Kaimiņa kungs, mēs turpinām Saeimas sēdi. (Dep. A.Kaimiņš: “Dolgopolova kungs tikko balsoja, bet viņš nav balsojis šeit. Kas viņa vietā balsoja?” Starpsaucieni.) Kaimiņa kungs, šobrīd mēs turpinām Saeimas sēdi. (Dep. A.Kaimiņš: “Bet kā viņš var balsot, ja viņš ir šeit? Viņa vietā balsoja...”) Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis. Kaimiņa kungs, Dolgopolova kungs! Es aicinu jūs ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)".
• 2016_02_04_342-seq26 spokenText "Vienlaikus arī lūgšu komisijas locekļus sapulcēties Sarkanajā zālē pēc 15 minūtēm.".
• 2016_02_04_342-seq25 spokenText "Saeimas 4.februāra sēdē. Paldies.".
• 2016_02_04_342-seq24 spokenText "Un izskatīšana šodienas sēdē.".
• 2016_02_04_342-seq23 spokenText "Tātad priekšlikumi iesniedzami šodien līdz pulksten 9.45. Un izskatīšanas laiks?".
• 2016_02_04_342-seq22 spokenText "Šajā gadījumā priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien pulksten 9.45.".
• 2016_02_04_342-seq21 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”; dep. K.Šadurskis: “Tā nebūtu labi!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.".
• 2016_02_04_342-seq20 spokenText "Komisija aicina - lēmums ir pieņemts komisijā - izskatīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā šodien uzreiz.".
• 2016_02_04_342-seq19 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 17, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2016_02_04_342-seq18 spokenText "Paldies, kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2016_02_04_342-seq17 spokenText "Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 16, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.".
• 2016_02_04_342-seq16 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Pagājušajā gadā Saeima ir grozījusi divus likumus - Maksātnespējas likumu un likumu par interešu konflikta novēršanu. 2015.gada 21.decembrī Satversmes tiesa, izskatījusi dažādas sūdzības, kas bija iesniegtas sakarā ar šiem likuma grozījumiem, ir pieņēmusi spriedumu, kura secinājumu daļā 21.pantā ir norādīts, ka tā norma, kas ir paredzēta interešu konflikta novēršanas likumā, kur ir runa par amatpersonu deklarācijām, kas ir iesniedzamas, stājoties amatā, ir pretrunā ar Satversmes 106.panta pirmo teikumu, kas nodrošina cilvēkam tiesības bez ierobežojumiem strādāt attiecīgajā darbā. Līdz ar to bija jāskata jautājums, ko darīt ar šīm deklarācijām, ņemot vērā, ka maksātnespējas administratori iedalās divās daļās - vieni ir profesionāli maksātnespējas administratori, otri ir zvērināti advokāti, kas nodarbojas ar šīm funkcijām. Komisija, izskatījusi Satversmes tiesas sprieduma daļu, kas attiecas uz interešu konflikta novēršanas likumu, palūdza Tieslietu ministriju sagatavot priekšlikumus, kā izlabot šo normu saskaņā ar tām prasībām, ko izvirzīja Satversmes tiesa. Piedāvātais priekšlikums, ko izstrādāja Tieslietu ministrija, paredzēja, ka zvērinātiem advokātiem kā valsts amatpersonām tiek piešķirti izņēmumi no vispārējās kārtības, kādā valsts amatpersonām jāiesniedz deklarācijas. Komisija nebija atbalstījusi šo pieeju, jo likuma norma, kas paredz valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanu, šī likuma izpratnē, kontekstā ir vienāda un vienota visām amatpersonām neatkarīgi no tā, kādu amatu šī amatpersona ieņem - vai tas ir Valsts prezidents, vai tas ir kaut kāds cits amats. Tāpēc, lai sakārtotu šo lietu, ir nepieciešams laiks. Risinājuma veidi varētu būt ļoti dažādi, taču par tiem ir jādiskutē. Tāpēc arī pēc diskusijām komisijas sēdē mēs esam pieņēmuši lēmumu: grozīt pārejas noteikumus un pagarināt deklarāciju, kuras iesniedz valsts amatpersonas, stājoties amatā, iesniegšanas termiņu līdz 2017.gada 1.janvārim. Tā ir šo grozījumu būtība, kas paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar attiecīgu ierakstu. Komisija lūdz, pirmkārt, likumprojektam piešķirt steidzamību, jo deklarāciju iesniegšanas termiņš ir šā gada 1.februāris (mēs jau tā esam to nokavējuši!), un, otrkārt, izskatīt to šodienas sēdē.".
• 2016_02_04_342-seq15 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 6, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” un izskatīt to pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Komisija lūdz iekļaut to kā pirmo jautājumu darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.".
• 2016_02_04_342-seq14 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi Ziemeļu Investīciju bankas vadības vēstuli ar lūgumu nominēt pārstāvi nākamajam darba ciklam. Un komisija ir atbalstījusi ierosinājumu, ka Karinai Kornai, kura šobrīd ir Latvijas pārstāve Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā, jāturpina savs darbs arī nākamajā periodā. Komisija atbalstīja šo lēmuma projektu, un aicinu jūs to atbalstīt.".
• 2016_02_04_342-seq13 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Nākamais darba kārtības jautājums - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram šā gada 9., 10. un 11.februārī. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Raivja Dzintara iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 9., 10. un 11.februārī. Par atvaļinājuma piešķiršanu ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Raivim Dzintaram šā gada 9., 10. un 11.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Intam Dālderim no šā gada 23.februāra līdz 25.februārim. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Inta Dāldera iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 23. līdz 25.februārim. Un arī par šī atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Intam Dālderim no šā gada 23.februāra līdz 25.februārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
• 2016_02_04_342-seq12 spokenText "Godātie kolēģi! Es aicinu jūs likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, kuru ir sagatavojusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, šodien nodot izskatīšanai komisijām un virzīt tālāk skatīšanai Saeimas sēdē steidzamības kārtībā, par ko mēs runāsim vēlāk. Tam, par ko tikko runāja Platpera kungs, ar valsts līdzekļu taupīšanu ir tikai ļoti attālināts sakars. Jo - pēc būtības par ko ir runa šajos grozījumos? Mēs cenšamies iespējami ātri labot nepieļaujamu kļūdu, kuru mēs visi kopā esam pieļāvuši pagājušā gada beigās, decembrī, balsojot par šo likumprojektu un nekritiski izvērtējot to. Iepriekšējie grozījumi tika veikti saistībā ar vienas Eiropas Savienības regulas ieviešanu... nekritiski izvērtējot to, ko Eiropas Savienības telpā nozīmē universitātes līmeņa izglītība. Universitātes līmeņa izglītība - šobrīd Latvijas likumos tāda nav noteikta, bet praktiski šāda izglītība tiek apgūta visās augstskolās. Saskaņā ar prasību, kas šobrīd ir spēkā likumā no šī gada sākuma, atsevišķas reglamentētās profesijas gan manā skatījumā, gan komisijas skatījumā nepamatoti var apgūt tikai tajās sešās Latvijas augstskolās, kas ir universitātes. Mēs zinām, ka universitāte ir tāda augstskola, kura darbojas vismaz četros zinātņu virzienos. Un tas liedz, pieņemsim, Latvijā veidot specifiskas viena virziena universitātes. Agrāk, mēs zinām, mums bija Medicīnas institūts, pēc tam bija Medicīnas akadēmija, un tagad - Medicīnas universitāte, kas ir paplašinājusies, lai būtu universitāte, un pielikusi klāt sociālās zinātnes. Ja tas nebūtu darīts, tad saskaņā ar Latvijas likumdošanu Rīgas Stradiņa universitāte nebūtu universitāte, jo neatbilstu likuma prasībām. Un tas nozīmētu, ka reglamentēto ārsta profesiju šajā izpratnē mēs nedrīkstētu realizēt šajā augstskolā. Un tāpēc mums ir jāpaiet šobrīd šis solis atpakaļ un vairākās vietās šajā likumā vārds “universitāte” ir jāaizstāj ar “augstskola”. Konkrēti tas skar arhitekta profesiju kā reglamentēto profesiju, tas skar medicīnas māsu izglītošanu, kas, starp citu, Latvijā notiek ne tikai universitātēs, bet arī koledžās, un šis likums to liedz darīt. Būtībā runa šajos grozījumos ir par tās situācijas atgriešanu, kura mums bija iepriekšējā gada decembrī un kura Latvijas augstākās izglītības telpā līdz tam nebija radījusi nekādas problēmas. Kā es jau teicu, iepriekšējie grozījumi bija saistīti ar nekritisku vienas Eiropas Savienības regulas ieviešanu. Šobrīd situācija ir jālabo. Paldies. Aicinu atbalstīt nodošanu komisijai.".
• 2016_02_04_342-seq11 spokenText "“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Vucāns.".
• 2016_02_04_342-seq10 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Latvija ir pārāk maza valsts, lai mēs izšķērdētu valsts resursus. Uzskatu, ka mums ir pienākums ekonomēt līdzekļus, nevis tos nesaprātīgi izšķiest kāda savtīgu interešu un materiālās ieinteresētības dēļ. Iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” ir kārtējais apliecinājums vēlmei sašķelt, nevis konsolidēt valsts līdzekļus. Nosakot iespēju reglamentētās profesijas apgūt augstskolās (“augstskola” ir plašāks jēdziens nekā universitāte!), mēs patiesībā paveram durvis kārtējai augstskolu programmu neplānotai un nesistemātiskai licencēšanai un īstenošanai. Tas rada plašas iespējas interpretēt likumu savtīgos nolūkos. No vienas puses, mēs šobrīd valstī aicinām augstskolas samazināt savu programmu skaitu. Izglītības un zinātnes ministrija meklē veidus, kā konsolidēt augstskolas. Bet, no otras puses, mēs ar likuma normas ieviešanas palīdzību tagad dodam zaļo gaismu, lai programmas bezatbildīgi vairotos kā sēnes pēc lietus. Uzskatu, ka mēs izkropļojam likuma būtību. Vai kāds, gatavojot šos grozījumus, ir izvērtējis, cik speciālistu ir nepieciešams kādā konkrētā specialitātē un kādas būs sekas, ja šis likums stāsies spēkā, - gan pozitīvās, gan negatīvās? Vai kāds ir veicis šādu analīzi? Cienījamie deputāti! Tieši šobrīd, balsojot pret šiem grozījumiem, ir iespēja apturēt kārtējo valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Lēmums ir jūsu ziņā. Kā mazu piemēru varu minēt to Bulduru Dārzkopības vidusskolas problēmu. Audzēkņu skaita nepietiekamības dēļ ir radies jautājums par to, ka vajadzētu šo skolu kā tādu likvidēt, pārstrukturēt, kaut kur pievienot... Tajā pašā laikā Izglītības un zinātnes ministrija atļāva ļoti daudzām skolām atvērt līdzīgas programmas, un līdz ar to šī skola nevar savākt attiecīgo audzēkņu skaitu un ir jautājums, ka tā jālikvidē. Un tas pats ir arī šeit. Augstskolas programmas atvērs, un valsts augstskolām, kas līdz šim rūpējās par speciālistu sagatavošanu, materiālās bāzes attīstīšanu, jāpaliek tādā kā pabērna lomā. Un atkal sākas problēmas. Paldies par uzmanību.".
• 2016_02_04_342-seq9 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Platpera kungs, vai jūs esat pieteicies runāt “par” vai “pret”? “Pret” pieteicies runāt deputāts Arvīds Platpers.".
• 2016_02_04_342-seq8 spokenText "Cienījamie kolēģi! Diezgan jau nu skumji ir, ka paņem dokumentu un izlasa tajā vienu gabaliņu, bet nevar izlasīt pārējo. Kaimiņa kungs, tas, kāpēc likums tiek radīts un kāds ir tā sagatavošanas mērķis, parādās šajos anotācijas pirmajos teikumos. Tā ka, nu, ja jums ir grūtības... Es neapgrūtināšu savus kolēģus, kas ir izlasījuši un uzticas tam, ka tas tiešām ir ļoti svarīgs jautājums - regulēt tehniskas lietas, kas ir saistītas ar liela skaita patvēruma meklētāju ierašanos Latvijā un ar veselu virkni iestāžu, kurām būs konkrēti uzdevumi saistībā ar to. Tā ka nu nepaļaujieties... neļaujieties šim teātrim (Dep. A.Kaimiņš: “Jā, paļaujieties uz jums!”) un atbalstiet šī likumprojektu nodošanu komisijai! Paldies.".
• 2016_02_04_342-seq7 spokenText "Kaimiņa kungs, man nākas jums aizrādīt un norādīt uz Saeimas deputātu ētikas kodeksa (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Par ko?”) 7.pantu. “Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša.” (Dep. A.Kaimiņš: “Ko es pateicu?!”) Paldies. (Dep. I.Viņķele: “Viņš nesaprata, par ko!”) Āboltiņas kundze, jūs esat pieteikusies runāt “par”? “Par” pieteikusies runāt deputāte Solvita Āboltiņa.".
• 2016_02_04_342-seq6 spokenText "Labrīt, tautas kalpi! Labrīt, Šadurska kungs! Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā. Likumprojekts patvēruma meklētāju masveida ierašanās gadījumā veicamo pasākumu īstenošanai. Parakstījis iekšlietu ministrs, satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovskis. Man ir jautājums: VIENOTĪBA, jūs galīgi drosmi esat “pārēdušies”? Kas ar jums notiek? Jūs šobrīd... Vai ir lasīta anotācija? “VI punkts: Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes. Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu: projekts šo jomu neskar.” Kā var neskart?! “Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē: projekts šo jomu neskar. Sabiedrības līdzdalības rezultāti: nav. Cita informācija: nav.” Šis likumprojekts nav izstrādāts! Ministrija ar Kozlovski priekšgalā nav izpildījusi mājasdarbu. Tā nav nekādas sarunas vai konsultācijas rīkojusi ar sabiedrību, kas ir nodokļu maksātāji... un kur ir iesaistīti vairāk nekā pieci miljoni nodokļu maksātāju naudas. Vienkārši nodod “automātā” kārtējo reizi komisijām, un tad jau redzēs, kas notiks tālāk. Nē, tas ir absurds! (Starpsaucieni. Dep. K.Šadurskis: “Pasaki vēl kaut ko!”; no frakcijas SASKAŅA: “Artus, neapstājies! Nepadodies!”) Jūs man varat te šobrīd ņirgt un vaukšķēt pretī, bet jūs man parādiet kaut vienu cilvēku Latvijā - izņemot, es nezinu, Viņķeli un Čigāni -, kuram nav iebildumu pret bēgļiem un nav nekāda sakara ar to, ka viņi neko neteiks. Kā... nu, mēs te kaut ko varam iespaidot vai nevaram? Tas tādā “autopilotā” te nenotiek! Lūdzu...! Es lūgšu šo absurdo likumprojektu atdot atpakaļ ministrijai, lai tā izdara mājasdarbu un tad lai sūta vēlreiz. Tas ir viņu darbs, par ko viņiem maksā algu. Paldies jums!".
• 2016_02_04_342-seq5 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Deputāti lūdz balsojumu. (No frakcijas SASKAŅA: “Labs likumprojekts!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 16, atturas - 34. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts materiālo rezervju likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Kaimiņa kungs, vai jūs esat pieteicies runāt “par” vai “pret”? (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Pret!”) “Pret” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.".
• 2016_02_04_342-seq4 spokenText "Paldies, Mūrnieces kundze! Esam apsprieduši šo priekšlikumu arī ar sabiedrības pārstāvjiem un esam dzirdējuši, ka, piemēram, Amerikā ir vairāki šādi piemēri - ir ļoti ģeniāli cilvēki, kuriem nav augstākās izglītības. Jāsaka tā: ja Latvijā parādītos kāds Bils Geitss vai... nu, diemžēl vairs Stīvs Džobss nevar atbraukt uz Latviju un vadīt Ministru kabinetu... tad droši vien tas būtu apspriežams jautājums, bet Latvijā mēs tiešām neesam novērojuši, ka cilvēki bez augstākās izglītības varētu tik ģeniāli darboties, turklāt gribētu nākt Latvijas politikā. Nākamā - valsts valodas prasme augstākajā līmenī. Es pat neskaidrošu, jo uzskatu šādu prasību par pilnīgi pašsaprotamu Latvijas Republikā, kur valsts valoda - un vienīgā valsts valoda! - ir latviešu valoda. Trešā prasme... trešā prasība - prasme brīvi sarunāties vismaz vienā no Eiropas Komisijas darba valodām. Jāsaka, arī tā ir izraisījusi diskusijas. Tāpēc vēlos tuvāk paskaidrot. Mēs varam smieties par nothing special un līdzīgiem gadījumiem, taču starptautiskajā arēnā tie itin nemaz nav smieklīgi. Un Latvijas tēlu tas nekādā veidā nevairo, Latvijas atpazīstamību neveicina un cieņu pret Latviju kā pret līdzvērtīgu un pilnvērtīgu sadarbības partneri nekādā veidā nevairo. Mēs varam runāt arī par to, ka varbūt ir iespējams efektīvi sazināties arī ar tulka starpniecību; galvenais, lai cilvēkam ir harisma, līdera dotības un spēja tulkam izskaidrot, ko viņš vēlas pateikt. Var jau būt, ka arī sarunās pie kafijas tases, nerunājot par oficiālajām runām, var kaut kādā veidā sazināties ar tulka palīdzību. Bet ir vēl viens jautājums, kas būtu šajā kontekstā apsverams: vai cilvēks, kurš nelasa literatūru ne angļu, ne franču, ne vācu valodā, tiešām var pārzināt jomu, kurā viņš strādā, pilnvērtīgā un pietiekamā līmenī? Vai arī šī literatūra - dažādi zinātniskie raksti, publikācijas - viņam tad tiek tulkoti? Nākamā prasība - ne mazāk kā trīs gadus ilga vadītāja darba pieredze. Es neiedziļināšos... nesniegšu dziļus paskaidrojumus attiecībā uz šo prasību, jo, ja cilvēkam tiek piedāvāts vadīt ministriju, kurā parasti ir vairāk nekā simts darbinieku - un kur nu vēl darbinieku skaits ministrijas padotības iestādēs! -, tad cilvēkam ir jāsaprot, ko nozīmē vadīt. Un visbeidzot - motivēts redzējums par attiecīgās nozares attīstības stratēģiju un tās realizācijas plānu. Jāsaka, tas ir tas, kā ļoti, ļoti pietrūkst esošajai vai potenciālajai (man grūti to nosaukt par jauno valdību, jo tajā ir tikai trīs jaunas sejas), respektīvi, šai topošajai valdībai: mēs nedzirdam publiskajā telpā ministra amata kandidātu redzējumu un attīstības stratēģiju viņu potenciāli vadāmajām nozarēm. Un pēdējais. “Par Ministru kabineta locekli nevar izvirzīt un apstiprināt personu, kura atzīta par maksātnespējīgu parādnieku.” Ja persona nav varējusi tikt galā ar savu līdzekļu pārvaldīšanu, tad ir vairāk nekā naivi cerēt, ka tā varēs tikt galā ar valsts līdzekļu pārvaldīšanu. Kolēģi! Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu... šī likumprojekta nodošanu komisijām. Ja ir kādi diskutējami jautājumi, tad diskutēt par tiem komisijās, lai tomēr sabiedrībai būtu skaidras prasības, kādas - vismaz minimālās prasības - tiek izvirzītas ministra amata kandidātiem. Paldies.".
• 2016_02_04_342-seq3 spokenText "Vienu mirklīti, Bites kundze! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru. Dep. V.Agešins: “Nacionālās apvienības frakcijai!”)".
• 2016_02_04_342-seq2 spokenText "Godātie kolēģi! Saskaņā ar medijos lasāmo informāciju mēs saprotam, ka Ministru kabineta izveidošanas process ir iegājis finiša taisnē: Ministru prezidenta amata kandidāts ir, jāsaka, nevis atbilstoši Satversmei izraudzījies, bet akceptējis izraudzītos ministra amata kandidātus. Tas dod iespēju daudz mierīgāk un racionālāk diskutēt par to, kādiem būtu jābūt ministriem un kādām būtu jābūt viņiem izvirzāmajām prasībām. Jo, jāsaka, runājot ar sabiedrības pārstāvjiem, nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem, balstoties uz ko un kāpēc tiek izvirzīti atsevišķi ministra amata kandidāti. Tas, ko piedāvā Latvijas Reģionu apvienība, ir noteikt minimālās prasības, kas būtu izvirzāmas personai, kura vēlas kļūt vai kura tiek izvirzīta par Ministru kabineta locekli. Un šīs prasības ir šādas. Pirmā - vismaz otrā līmeņa augstākā izglītība. Ja cilvēks vada pat vairākas nozares valstī, jo katrā ministrijā mums tomēr ir vairākas nozares, tad augstākā izglītība būtu viena no visminimālākajām prasībām, kas ministra amata kandidātam būtu izvirzāmas. Esam apsprieduši šo likumprojektu arī ar sabiedrības pārstāvjiem...".
• 2016_02_04_342-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 4.februāra sēdi. Kolēģi, vēlreiz aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Pirms uzsākam izskatīt Prezidija apstiprināto darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas tajā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsojumu!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 5, atturas - nav. Sēdes darba kārtība ir grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 5, atturas - nav. Sēdes darba kārtība ir grozīta. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 10, atturas - nav. Sēdes darba kārtība ir grozīta. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Ingas Bites, Jura Viļuma, Mārtiņa Bondara, Jāņa Ruka un Mārtiņa Šica iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Bite.".
• 2016_01_28_341-seq75 spokenText " Paldies deputātam Gunāram Kūtrim. Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ! ".
• 2016_01_28_341-seq74 spokenText "Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šīsdienas sēdes darba kārtībā bija, protams, daudz jautājumu, bet es gribētu apstāties tikai pie viena, proti, pie nu jau vairākkārt pieminētās Deklarācijas par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs. Protams, tas ir deklaratīvs dokuments, kas vienlaikus, protams, uzliek arī pienākumu Ministru kabinetam – nodrošināt mūsu cilvēku tiesību aizsardzību ārvalstīs. Bet, protams, arī katram cilvēkam, katrai ģimenei, kas kopā ar bērniem grib izceļot ārpus Latvijas, būtu ļoti svarīgi iepazīties ar to informāciju un to, kādas prasības, kādas tradīcijas attiecībā uz bērnu audzināšanu un bērnu tiesību aizsardzību ir spēkā konkrētajā ārvalstī, lai nepiedzīvotu nepatīkamas situācijas. Taču es gribu vērst radioklausītāju uzmanību arī uz to, kā šī deklarācija tapa un kā tā beigu beigās tomēr tika pieņemta. Pagājušā gada oktobrī, kad Latvijā cilvēku aktivitāte jautājumā par Latvijas pilsoņu bērnu aizsardzību bija sakāpinājusies jau tiktāl, ka pie Saeimas durvīm stāvēja piketi, tad, protams, deputāti arī saprata aktualitāti un sagatavoja konkrēto projektu, un opozīcijas deputāti kopā ar Nacionālo apvienību šādu deklarācijas projektu iesniedza. Un ļoti simbolisks šodienas sēdē bija atbildīgās komisijas ziņotājas (no VIENOTĪBAS) paziņojums, ka komisija triju mēnešu laikā apzinājusi situāciju. Proti, atbildīgā komisija rudenī situāciju laikam vēl nebija apzinājusi, lai gan valdībai šī situācija bija jāapzina vismaz pirms diviem gadiem, ja ne pirms kādiem pieciem gadiem, un bija jāreaģē uz konkrētiem mūsu pilsoņu tiesību aizskārumiem, uz Vīnes konvencijas neievērošanu citu valstu dienestu darbībā. Tikai pateicoties opozīcijas deputātiem, mūsu valdošā koalīcija saprata, ka ir nepieciešams kaut kādā veidā reaģēt. Paldies Dievam, ka vismaz šajos trijos mēnešos šī deklarācija – jau ar noslīpētu, labāku redakciju, ar konkrētākiem uzdevumiem – tomēr tika pieņemta. Lai gan arī šodien, pieņemot šīs deklarācijas tekstu, diskusiju laikā no tās pašas, piedodiet, VIENOTĪBAS deputātu rindām skanēja komentāri jeb piezīmes ar tādu kritiku: vai tad nu valstij vajadzētu savus piederīgos aizstāvēt? Man gribas atgādināt, ka Latvijas Satversme noteic, ka Latvijas valsts aizstāv, aizsargā ģimeni. Latvijas valstij ir pienākums aizsargāt ģimeni, it īpaši – savu valstspiederīgo ģimenes. Lai kārtējo reizi nedarbotos sindroms, ka mēs esam zināmā mērā maza valstiņa, ka mēs esam pakalpiņi lielajām valstīm un lielās var darīt, ko grib. Ka mēs varam tikai klusi paciest un teikt: tā, kā viņi dara, ir pareizi, viņi nekad nekļūdās. Un šajā sakarībā es vēlos jums, cienījamie klausītāji, mazlietiņ atgādināt, lai vērstu uzmanību uz to... Aicinu izlasīt mūsu ārlietu ministra pārskatu par to, kāda bijusi mūsu valsts ārpolitika pagājušajā gadā, un par turpmākajām tās iezīmēm. Jāteic, ka deklarācijas kontekstā līdzīga kritika skanēja arī par šo pārskatu. Jā, pārskatā ir pozitīvais moments. Bet šī kritika bija vērsta pret to, ka Latvijas valstij pēc būtības nav drosmes pateikt savu pozīciju daudzos svarīgos jautājumos. Mēs parasti vai nu klusējam... Un iespējams, ka diplomātijā kādreiz ir jānoklusē. Bet tajos jautājumos, kuros Latvijas iedzīvotāji prasa skaidru, drošu pozīciju, mēs drīzāk mūsu iztapības dēļ... Vai nu tā ir Ārlietu ministrijas, vai visas valdības politika, bet iztapības dēļ Latvija piekrīt tai lielo valstu pozīcijai, piekrīt tam, ko lielās valstis ir nolēmušas, un pēc tam mēģina to attaisnot. Kļūstam par advokātiem lielvalstu politikai, necenzdamies aizstāvēt savu, Latvijas, pozīciju. Tā tas arī pagājušā gada rudenī parādījās saistībā ar šo jautājumu par bērnu tiesību aizsardzību, un beigu beigās tas rezultāts ir šīsdienas sēdē pieņemtā deklarācija. Un tā tas ir ļoti daudzos jautājumos. Tāpēc es ļoti aicinu Latvijas iedzīvotājus lasīt šos pārskatus un aktīvi prasīt no mūsu valsts vadītājiem aktīvu, konkrētu Latvijas pozīciju konkrētos jautājumos. Nevis tā – kad būs krīzes situācija, tad nu saspringsim, tad mēģināsim sākt risināt. Mēs zinām, ko mums vajag Latvijas interesēs, un mēs esam gatavi par to pastāvēt. “No sirds Latvijai” domā, ka Latvijas iedzīvotāji nekad nedarbosies pretēji Latvijas interesēm. Mēs esam “par”. Paldies jums par uzmanību, un lai jums skaista šīs nedēļas nogale!".
• 2016_01_28_341-seq73 spokenText "Paldies deputātei Ingai Bitei. Raidījumu šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājas biedrs Gunārs Kūtris. Lūdzu!".
• 2016_01_28_341-seq72 spokenText "Labdien, godātie radioklausītāji! Prieks, ja jūs klausāties šo raidījumu. Latvijas Reģionu apvienība arī uzskata, ka ir vairākas būtiskas lietas, kas ir notikušas šajā sēdē un arī plānotas nākotnē, par ko es izstāstīšu. Šobrīd notiek Ministru kabineta veidošanas process, un... ir vilktas dažādu krāsu līnijas, ir dalītas dažādas ietekmes sfēras, bet pat mums, kas esam šeit, Saeimā, nav skaidrs – un kur nu vēl jums, radioklausītāji! –, kā un kāpēc tiek izvēlēti konkrētie cilvēki, kas tiek izvirzīti par ministra amata kandidātiem. Un tāpēc Latvijas Reģionu apvienības frakcija Saeimas šodienas sēdē bija iesniegusi aicinājumu papildināt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”, kurš paredzētu vismaz minimālās prasības ministra amata kandidātiem. Mūsuprāt, tās ir pamatprasības, ka cilvēkam, ja viņš vēlas kaut ko vadīt, būtu vajadzīga augstākā izglītība, valsts valodas prasme, vadītāja darba pieredze un motivēts redzējums par savas nozares attīstības stratēģiju un tās realizācijas plānu. Lai nebūtu tā, ka āzis tiek ielikts par dārznieku, proti, cilvēks, kurš vispār nepārzina konkrēto jomu, tiek ielikts šīs jomas vadībā. Ierosinājām arī to, ka ministram tomēr būtu jāprot sarunāties vismaz vienā no Eiropas Komisijas darba valodām, jo mēs esam Eiropas Savienībā un darbs Eiropas Komisijā un Eiropas Savienības institūcijās ir faktiski viens no ministra ikdienas darbiem. Un, ja katrā šādā sarunā, katrā šādā tikšanās reizē, katrā šādā sapulcē ir nepieciešams tulks un ja, pārrunājot kādas neformālas lietas pie kafijas tases ar citu valstu pārstāvjiem, ir nepieciešams tulks, tad kaut ko sarunāt, par kaut ko vienoties vai lobēt Latvijas intereses ir grūti vai pat neiespējami. Diemžēl kolēģi atteicās šo jautājumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā, bet pie tā mēs atgriezīsimies nākamajā ceturtdienā. Ceram, ka līdz tam būs izdevies pārliecināt kolēģus par to, ka šādas minimālās prasības tomēr ir nepieciešamas. Šeit jau tika pieminēta Deklarācija par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs. Latvijas Reģionu apvienības frakcija atbalstīja gan pirmo, gan arī alternatīvo deklarācijas projektu, jo uzskatām, ka Latvijas valstij ir pienākums aizsargāt savus bērnus, savas ģimenes arī tad, ja šīs ģimenes ir emigrējušas un strādā vai dzīvo citās valstīs. Jāteic, ka sākotnējais deklarācijas projekts, kuru arī Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti bija parakstījuši, bija mazliet stingrāks. Tas, kurš šodien Saeimā tika apstiprināts, ir tāds mazliet izplūdušāks un deklaratīvāks. Tomēr ir svarīgas lietas, kuras šajā deklarācijas projektā ir iekļautas un kuras jums, klausītāji, vajadzētu labi zināt un paziņot saviem draugiem, radiem, kuri ir ārvalstīs. Proti, šajā deklarācijas projektā esam mudinājuši ārvalstu kompetentās institūcijas pārliecināties, ka par visām lietām, kuras atrodas šobrīd šo institūciju lietvedībā, ir informēta Latvija un ka visu šo lietu izskatīšanā ir iesaistīti Latvijas institūciju pārstāvji. Un savukārt Latvijas institūcijām esam uzdevuši sekot līdzi šīm lietām, atbalstīt Latvijas ģimenes un Latvijas valstspiederīgos, iesaistīties šo lietu izskatīšanā un maksimāli nodrošināt to, ka vai nu šīs lietas tiek izskatītas Latvijas institūcijās, vai arī bērni vismaz tiek nodoti Latvijā esošu radu, draugu vai kādu citu atbilstošu personu aprūpē. Trešā lieta. Kolēģi jau pieminēja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri sakarā ar zemledus makšķerētājiem ir ļoti aktuāli. Ik pa laikam mēs dzirdam sabiedrībā runas par to, cik ļoti daudz izmaksā šīs glābšanas operācijas, un tāpēc, mūsuprāt, šajos grozījumos ir jāiekļauj viena lieta, kuras tajos trūkst, un mēs noteikti iesniegsim šādu priekšlikumu, – ka tad, ja persona, pārkāpdama visus aizliegumus, tomēr ir gājusi uz ledus un ir bijusi nepieciešama šīs personas glābšana ar kuteriem, helikopteriem vai ar kādām citām valstij esošām iespējām, tad tomēr pati perona arī atlīdzinās tos zaudējumus, kādi ir radušies šīs personas glābšanas dēļ. Un vēl. Ar prieku šodien konstatējām, ka ir savākti 10 tūkstoši parakstu iniciatīvai “Par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās”. Un atļaušos jau šobrīd apgalvot, ka noteikti atbalstīsim šo iniciatīvu arī šeit, Saeimā. Un pats pēdējais. Sestdien Latvijas Reģionu apvienība pulcēsies uz forumu “Izaicinājumi 2016.gadā”. Tas notiks vienā no mūsu skaistākajām pašvaldībām, kuru vada Reģionu alianses priekšsēdētājs Andrejs Ence, – Babītē. Tā ka visi, kuriem interesē Latvijas Reģionu apvienības paveiktais un izaicinājumi, esat laipni aicināti sestdien pulksten 11 Babītes novada kultūrizglītības centrā. Paldies.".
• 2016_01_28_341-seq71 spokenText "Paldies deputātam Valdim Skujiņam. Tagad pie mikrofona Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāte Inga Bite. Lūdzu!".
• 2016_01_28_341-seq70 spokenText "Labdien, godājamie radioklausītāji! Es gribu nedaudz atgriezties otrdienā, kad notika ārlietu ministra, manuprāt, izcilā atskaite par pagājušajā gadā padarīto un par šī gada plāniem. Bet, manuprāt, kultūra tur pieminēta tikai ar to, ka 2018.gadā būs Latvijas simtgade. Tas ir ļoti jauki, taču līdz tai vēl ir vairāki gadi un daudz kas darāms. Manuprāt, pagājušajā gadā notika vairāki pasākumi, kurus būtu vērts pieminēt arī šajā ziņojumā, taču tie izpalika. Vispirms, runājot par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē noslēgumu, pagājušā gada 16.jūnijā koncertzālē Briselē notika Latvijas Radio bigbenda un Raimonda Paula koncerts, kuru ļoti augstu novērtēja gan Eiropas mediji, gan arī mūzikas eksperti. Jautājums: nu, viens koncerts, kas tur liels? Tas, ka Latvijas izpildītāji klasiskajā mūzikā ir guvuši ļoti lielus panākumus pasaulē, pie tā mēs esam vairāk vai mazāk pieraduši, taču ritmiskajā mūzikā gūt panākumus ir ļoti grūti. Manuprāt, šis koncerts bija viens no pierādījumiem tam, ka Latvijas ritmiskās mūzikas mākslinieki ir tiesīgi nostāties, ja var tā teikt, vienā līmenī ar Eiropas labākajiem izpildītājiem. Otrs punkts – viss ir salīdzināms. Viens no skatītākajiem raidījumiem Eiropā (mūzikas ziņā), protams, ir Eirovīzija. Mēs zinām, cik daudzus gadus Latvijai ar savu mazo fanu pulku ir bijis grūti izkļūt no pusfināla. Pagājušajā gadā mums tas izdevās, un es esmu pārliecināts, ka, ja ne gluži visas Eiropas valstis fanoja par mūsu dziedātāju, tad vismaz novērtēja to ļoti augstu un atzinīgi, un to apliecina arī iegūtā vieta. Es domāju, ka arī Aminatu un šo notikumu ir vērts pieminēt, jo katru gadu mums tas negadās. Ārlietu ministrs savā ziņojumā uzsvēra Latvijas lielisko sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Un šajā sakarā vienā no Amerikas lielākajām pilsētām – Ņujorkā, vienā no pazīstamākajiem ASV basketbola klubiem spēlē latvietis, kura gaitām seko līdzi ne tikai basketbola cienītāji Latvijā, bet arī Amerikā un visā pasaulē. Es domāju, ka tas ir lielisks notikums, jo ne katru gadu Latvijas sportisti gūst tādus panākumus pasaules mērogā. Un pēdējais. Pagājušajā gadā Latvijā izdevās uzcelt un nodot ekspluatācijā, un sākt apdzīvot vienu no labākajām akustiskajām koncertzālēm Eiropā (to ir atzinuši gan arhitekti, gan mūzikas eksperti, gan arī paši izpildītāji) – “Lielo Dzintaru” Liepājā. Es domāju, ka arī tas ir pieminēšanas vērts. Secinājums ir tāds, ka labā nozīmē mēs droši varam palielīties ar Latvijas sportistu un kultūras ļaužu panākumiem gan Eiropā, gan pasaulē. Paldies par uzmanību.".
• 2016_01_28_341-seq69 spokenText "Paldies deputātam Valērijam Agešinam. Tagad runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Skujiņš. Lūdzu!".
• 2016_01_28_341-seq68 spokenText "Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Katru gadu, iestājoties ziemas sezonai, aktuāls kļūst jautājums par makšķernieku, kuri nodarbojas ar zemledus makšķerēšanu, un personu, kuras pārvietojas pa ledu, glābšanu. Lai risinātu šo jautājumu, Saeima šodien pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Veicot normatīvo aktu izpēti šajā jomā un diskutējot ar iesaistītajām institūcijām par šiem jautājumiem Saeimas Juridiskajā komisijā, tika secināts, ka makšķerniekiem un personām, kuras pārvietojas pa ledu, atbildības mehānismu varētu veidot, paredzot pilnvarojumu kādai valsts vai pašvaldības iestādei noteikt aizliegumu konkrētās ūdenstilpēs atrasties uz ledus laika periodā, kad to darīt ir īpaši bīstami, un gadījumos, kad minētais aizliegums tiktu pārkāpts, persona būtu administratīvi sodāma saskaņā ar APK. Savukārt, izvērtējot iespējamo kompetento iestādi, kura varētu noteikt aizliegumu personai atrasties uz ledus, kad tas ir īpaši bīstami, tika konstatēts, ka vienas iestādes amatpersonai to noteikt attiecībā uz visām valsts teritorijā esošajām ūdenstilpēm būtu sarežģīti gan dažādu laika apstākļu valsts reģionos, gan atšķirīgo ūdenstilpju dēļ. Tika secināts, ka visefektīvāk šo jautājumu varētu risināt pēc teritoriālā principa, proti, katrai pašvaldībai savā administratīvajā teritorijā nosakot aizliegumu visās vai noteiktās ūdenstilpēs atrasties uz ledus, kad tas ir īpaši bīstami, jo katra pašvaldība vislabāk pārzina tās administratīvajā teritorijā esošās ūdenstilpes un tām raksturīgās īpatnības. Lai gan dažas pašvaldības pēc brīvprātīgas iniciatīvas nosaka paaugstinātas ledus bīstamības periodu, kā arī paredz administratīvo atbildību par tā neievērošanu pašvaldību saistošajos noteikumos par sabiedrisko kārtību, tomēr, lai risinātu minēto jautājumu valstiskā līmenī, likumā “Par pašvaldībām” ir jāparedz pašvaldībai tiesības noteikt aizliegumu atrasties uz iekšzemes publiskās un jūras piekrastes ūdenstilpes ledus, kad tas ir īpaši bīstams. Savukārt par aizlieguma neievērošanu ir paredzama atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Izstrādātais un šodien pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz papildināt APK ar jaunu pantu un noteikt administratīvo atbildību par aizlieguma atrasties uz iekšzemes publiskas un jūras piekrastes ūdenstilpes ledus pārkāpšanu. Ņemot vērā pašreiz pašvaldības noteikto minimālo un maksimālo administratīvā soda lielumu par minētā aizlieguma pārkāpšanu, projektā ir paredzēts par pašvaldības aizlieguma atrasties uz iekšzemes publiskas vai jūras piekrastes ūdenstilpes ledus, kad tas ir īpaši bīstams, pārkāpšanu brīdinājums un naudas sods līdz 70 eiro apmērā. Vienlaikus likumprojekts paredz papildināt pašvaldību administratīvās komisijas kompetenci, paredzot tai tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par aizlieguma atrasties uz iekšzemes publiskas un jūras piekrastes ūdenstilpes ledus pārkāpšanu. Darbs pie šī likumprojekta, konsultējoties ar ekspertiem, Saeimas Juridiskajā komisijā turpināsies vēl otrajā un trešajā lasījumā. Paldies par uzmanību.".
• 2016_01_28_341-seq67 spokenText "Paldies deputātam Rihardam Kolam. Tagad runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!".
• 2015_05_21_301-seq932 spokenText "Paldies deputātam Rihardam Kolam. Tagad runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!".
• 2016_01_28_341-seq66 spokenText "Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šī nedēļa ir bijusi notikumiem bagāta. Nedēļas sākumā, otrdien, norisinājās ikgadējās ārlietu debates, kuru laikā deputātiem tika sniegta iespēja ne vien apspriest ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par 2016.gada prioritātēm, bet arī gan sabiedrībai, gan pārējiem deputātiem, gan ministriem un diplomātiem darīt zināmu savu redzējumu par Latvijas ārpolitikas būtiskajām prioritātēm. Ārpolitikas ziņojumā teikts un arī Nacionālā apvienība uzskata, ka šajā nemierīgajā un visai Eiropai nedrošajā laikā valsts galvenā prioritāte ir drošība. Ir jāstiprina Latvijas aizsardzības spējas, vairojot sabiedroto, NATO, militāro klātbūtni gan uz sauszemes, gan jūrā, gan arī pildot pašiem savu mājasdarbu – palielinot savu aizsardzības budžetu un arī atbilstoši to ieguldot. Ļoti nopietns izaicinājums ir un būs Eiropas migrācijas krīze, kuras risināšanā un piespiedu mehānisma ieviešanas novēršanā mūsu valsts vadītājiem un diplomātiem jau februārī būs jāiegulda nopietns darbs. Tāpat jāstiprina Latvijas enerģētiskā neatkarība un jāvairo valsts ārējās ekonomikas jauda, padarot un veidojot Latviju par investīcijām drošu un draudzīgu valsti. Turpinājumā – par Saeimas šodienas sēdes būtiskākajām aktualitātēm. Šodien skatīšanai komisijās nodots Latgales speciālās ekonomiskās zonas likuma projekts. Tas ir ļoti svarīgs likumprojekts, kura mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Ņemot vērā Latgales reģiona problemātiku sociāli ekonomiskās attīstības ziņā, paplašinātā speciālā ekonomiskā zona reģionā būs atbilstošs risinājums ekonomiskās situācijas uzlabošanai. Likums nākotnē palīdzēs veidot daudz pārredzamāku politiku Latgales reģiona attīstībai. Tāpat šodien skatīšanai komisijā tika virzīti grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas vērsti uz institucionālās fragmentācijas, nozares smagnējuma un necaurskatāmības samazināšanu. Tie ir kompleksi grozījumi, kas ietverti plašākas zinātņu nozares reformas ietvaros, lai ilgtermiņā uzlabotu Latvijas zinātņu nozares kopējo kvalitāti. Šodien trešajā lasījumā apstiprināti grozījumi gan Sporta likumā, gan Krimināllikumā, kas attiecīgi definē un aizliedz manipulāciju ar sporta spēļu rezultātiem, proti, aizliedz tā saukto spēļu sarunāšanu, un paredz kriminālatbildību par šā aizlieguma neievērošanu. Šie grozījumi nepieciešami, pielāgojoties situācijai gan starptautiskajā, gan vietējā sporta dzīvē. Sportam komercializējoties, neizbēgami ir parādījušies procesi, kas vērsti uz sporta spēļu iznākuma ietekmēšanu. Šāda veida prakse grauj un degradē sporta kultūras pamatprincipus un arī mazina sabiedrības interesi par sportu kā tādu. Kā zināms, reti kurš vēlēsies skatīties spēli, kuras rezultāts jau iepriekš ir zināms. Nacionālā apvienība ir parakstījusi šodien apstiprināto Deklarāciju par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs, kurā ietverts aicinājums ārvalstu kompetentajām institūcijām respektēt Latvijas valsts pienākumu aizsargāt savu valstspiederīgo tiesības ārpus Latvijas robežām, kā arī konsekventi ievērot 1963.gada Vīnes konvencijā noteiktos pienākumus un sadarboties ar Latvijas diplomātiskajiem dienestiem un konsulārajām pārstāvniecībām, kas atbild par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību, īpaši uzklausot to ieteikumus par bērnu turpmāko aprūpi Latvijas valsts kultūridentitātei atbilstošā ģimeniskā vidē. Ņemot vērā pēdējā gada laikā aktualizējušās problēmas ar nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs, šī deklarācija ir nepieciešams atgādinājums gan mums, gan Ministru kabinetam nenogurstoši aizsargāt savu pilsoņu tiesības, lai kur tie atrastos. Uz šīs apņemšanās nots arī noslēdzu šīsdienas ieskatu. Paldies par uzmanību, un uz tikšanos nākamajā nedēļā!".
• 2016_01_28_341-seq65 spokenText "Paldies deputātam Jānim Upeniekam. Tagad runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!".
• 2016_01_28_341-seq64 spokenText "Labdien, godātie radioklausītāji! Sveiciens visiem šajā pavasarīgi siltajā ziemas dienā. Šonedēļ galvenā aktualitāte joprojām ir sarunas par valdības veidošanu, un šodien ir ļoti svarīgas tikšanās, kurās mēs pārejam jau uz trīspusējām sarunām par valdības veidošanu, tādēļ es ļoti ceru, ka līdz šīs nedēļas beigām jau būs panākta vienošanās un jaunnedēļ varēsim redzēt jau nākamo valdību. Līdz ar to ceru, ka arī politikā atkusnis iestāsies drīz. Par šodienas sēdi. Ja man ir tāda iespēja, vēlos izcelt vienu jautājumu, kurā ir panākts būtisks atrisinājums. Runa ir par problēmu sportā – par spēļu sarunāšanu, spēļu totalizatoriem, kas ir milzīga problēma gan pasaulē, gan arī Latvijā. Šodien trešajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Krimināllikumā un grozījumi Sporta likumā, kuri precīzāk definē, kas ir sporta spēļu sarunāšana un kādas sekas par to iestājas. Tādēļ ar šodienu ir noteikts, ka par sporta spēļu sarunāšanu pienākas sods līdz vienam gadam cietumā. Ja tas ir darīts ar finansiālu ieinteresētību, tad tas ir līdz pat trim gadiem cietumā, un, ja tas ir darīts grupā, tad tas ir pat līdz pieciem gadiem cietumā. Tādēļ tas noteikti ir skaidrs signāls visiem šī negodīgā rūpala piekopējiem, ka gan sportistiem, gan ieinteresētajām personām būs jārēķinās ar ļoti, ļoti bargiem sodiem par šādiem pārkāpumiem. Bet, skatoties nākotnē, sporta jomā ir ļoti daudz lietu, kuras vēl nepieciešams sakārtot. Mūs pēdējā laikā ir pāršalkušas daudzas ziņas par dopinga lietošanu gan profesionālajā, gan amatieru sportā. Tāpat Saeimā turpinās darbs pie drošības pasākumiem sporta sacensībās, lai nākotnē ne ūdens sportā, ne autosportā, ne arī motosportā vairs nebūtu letālu gadījumu. Un drīzumā Saeimā sagaidāmi apjomīgi grozījumi Sporta likumā. Tas ir viss no manas puses. Paldies klausītājiem par uzmanību. Lai jums jauka šī diena!".
• 2016_01_28_341-seq63 spokenText "Paldies. Sēdi slēdzu. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti tiešraidē no Saeimas nama tūlīt pastāstīs par šodienas sēdes jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm. Un pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Jānim Upeniekam. Lūdzu!".
• 2016_01_28_341-seq62 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Ringolds Balodis, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Guntis Kalniņš, Nellija Kleinberga, Armands Krauze, Māris Kučinskis... ir, Vilnis Ķirsis, Inese Laizāne, Inese Lībiņa-Egnere, Ainārs Mežulis, Sergejs Mirskis, Ņikita Ņikiforovs, Artis Rasmanis, Romualds Ražuks, Juris Vectirāns un Jānis Vucāns. Paldies.".
• 2016_01_28_341-seq60 spokenText "Cienījamie kolēģi, kuri strādā Sabiedrības veselības apakškomisijā! Aicinu jūs apmeklēt Sociālo un darba lietu komisijas telpas, kur pulksten 10.00 notiks apakškomisijas sēde.".
• 2016_01_28_341-seq59 spokenText "Paldies. Sēdes darba kārtība ir izskatīta, un pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātus! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Vitālijam Orlovam.".
• 2016_01_28_341-seq58 spokenText "Labdien, kolēģi! Jūs visi vēl atceraties, cik lielā steigā mums bija jālemj par airBaltic glābšanu, cik lielā steigā valdība steidzās to glābt. Mēs toreiz lūdzām: pagaidīsim vismaz nedēļu, nedēļas laikā palūgsim kompetentiem dienestiem izvērtēt šo investoru... izvērtēt investīciju līgumu un tad, kad mums būs pilnīga skaidrība, pieņemsim šo lēmumu! Taču mums tika teikts: nē, vajag ļoti steidzami to visu! Nu jau ir pagājuši divi mēneši, gandrīz divi mēneši, bet joprojām šis līgums nav parakstīts. Nu ir pamatots jautājums: kas tagad notiek ar airBaltic? Jo saskaņā ar to informāciju, kas mums tika sniegta, airBaltic jau vajadzēja aiziet pa skuju taku, es atvainojos, un investoram arī vajadzēja kaut kur pavisam citur atrasties. Tad nu mēs jautājam: kāda ir šī situācija? Paldies.".
• 2016_01_28_341-seq57 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Imanta Parādnieka, Ingunas Sudrabas, Jāņa Dombravas, Ingas Bites, Andreja Elksniņa, Jūlijas Stepaņenko, Gunāra Kūtra, Igora Pimenova, Riharda Kola, Gaida Bērziņa un Borisa Cileviča iesniegto lēmuma projektu “Deklarācija “Par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 31, atturas - 12. Lēmuma projekts ir noraidīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto alternatīvo lēmuma projektu “Deklarācija par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Saeimas lēmums “Deklarācija par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs” ir pieņemts. Darba kārtības nākamā sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”. Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” (Nr.430/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2016.gada 15.februārim”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” (Nr.430/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2016.gada 15.februārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet vēlos jūs informēt par deputātu iesniegtajiem jautājumiem. Saistībā ar deputātu Agešina, Urbanoviča, Ribakova, Tutina un Zemļinska jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmu” ir saņemta rakstveida atbilde, un iesniedzēji informē, ka nevēlas uzdot papildjautājumus. Līdz ar to paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien pulksten 17.00 nenotiks. Deputāti Sudraba, Meija, Platpers, Šics un Šimfa ir iesnieguši jautājumu “Par VSIA “Bulduru Dārzkopības vidusskolu””, ko nododam izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei atbildes sniegšanai. Deputāti Zariņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu “Par Air Baltic Corporation investoru”, ko nododam satiksmes ministram atbildes sniegšanai. Jautājuma motivācijai vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
• 2016_01_28_341-seq56 spokenText "Cienījamie kolēģi! Kā jau debates apliecināja, komisija patiešām pamatīgi strādāja ar šo alternatīvo deklarācijas projektu, konstruktīvi iesaistot visas puses, tādēļ komisijas vārdā es lūdzu noraidīt sākotnēji iesniegto deklarācijas projektu un lemt par tā deklarācijas projekta apstiprināšanu, kuru Saeimai ir piedāvājusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.".
• 2016_01_28_341-seq55 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst?".
• 2016_01_28_341-seq54 spokenText "Labdien, kolēģi! Papildus tam, ko jau teikušas abas kolēģes, es gribu pievērst to deputātu uzmanību, kuri pieļauj, ka mūsu deklarācija ir mēģinājums iejaukties citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesvedībā un tiesiskajā sistēmā, jo mūsu deklarācija nav iejaukšanās. Tā atgādina par tām tiesībām, par tām normām, kuras ir pasaulē pieņemtas un kurām aicina sekot starptautiskās organizācijas, kā arī Vīnes konvencija. Situācija ir ļoti sarežģīta. Piemēram, tajā pašā Lielbritānijā ģimenes lietu ministrs īstenībā piekopj politiku saskaņā ar konkrētu plānu par bērnu adopciju Lielbritānijā. Un par tiem pieciem tūkstošiem, kuri jau tika minēti, ministrs ir teicis, ka tas ir maz un ka vēl lielāks bērnu skaits gaida savas jaunās ģimenes, līdz ar to sociālajiem dienestiem ir jāstrādā vēl stingrāk un noteiktāk. Kaut arī augstākais tiesnesis pagājušā gada aprīlī ir atzinis, ka sociālie dienesti Lielbritānijā ģimenes lietās patiesībā ir pārkāpuši pasaulē pieņemtās normas, kuras ir saistošas Lielbritānijai. Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Mūsu valsts neizdarība, dažos gadījumos Lielbritānijas un citu valstu tiesvedībā pieļautās kļūdas un konkrētu sociālo dienestu rīcība piespieda mūsu līdzpilsoņus patiesībā pārkāpt attiecīgo valstu likumus un skriet uz Latviju, projām no tām valstīm. Lai normalizētu šo situāciju, lai iesaistītu mūsu iestādes likumīgos procesos, kas nodrošinātu mūsu bērnu un mūsu ģimeņu tiesības, ir jāpieņem attiecīgs dokuments, kurš būtu stiprāks nekā tā prakse, kas tika īstenota līdz šim, arī piedaloties mūsu republikas iestādēm un konkrētiem speciālistiem bērnu tiesību aizsardzības jomā. Es aicinu Saeimu atbalstīt komisijas izstrādāto deklarāciju. Paldies.".
• 2016_01_28_341-seq53 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2015_11_30_333-seq430 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2015_03_26_292-seq29 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2015_01_22_281-seq65 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2014_12_17_278-seq274 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2014_12_11_276-seq255 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2014_10_09-seq97 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2014_06_05-seq477 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2014_05_15-seq68 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2014_03_27-seq17 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2014_02_13-seq164 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2013_12_19-seq297 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2013_11_06_a-seq1111 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2013_11_06_a-seq273 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2013_10_17-seq32 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2013_06_13-seq573 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2013_05_16-seq394 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2013_05_09-seq340 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2013_05_09-seq174 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2013_03_21-seq24 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2013_02_14-seq344 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2013_02_14-seq306 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2013_02_07-seq127 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2013_01_31-seq85 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_12_20-seq779 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_12_20-seq85 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_11_29-seq805 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_11_15-seq1604 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_11_08-seq69 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_11_01-seq779 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_10_25-seq92 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_09_06-seq127 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_09_06-seq86 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_08_22_as-2-seq20 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_07_26_as-seq42 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_05_31-seq7 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_05_24-seq47 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_03_29-seq268 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_03_22-seq26 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_02_09-seq69 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_02_02-seq417 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_01_26a-seq42 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2012_01_12-seq146 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2011_12_22-seq236 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2011_12_22-seq207 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2011_12_22-seq173 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".

• first
• previous
• next