Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_06_16-seq884 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.".
- 2011_06_09-seq469 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.".
- 2011_03_17-seq115 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.".
- 2010_12_16_a-2-seq1251 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.".
- 2016_04_21_359-seq82 spokenText "Jā, strādājot arī ar šo pantu, mums nebija viegli... Jūs šeit tabulā redzat Juridiskās komisijas priekšlikumu. (Pirms tam bija arī no iekšlietu ministra priekšlikums, kas ir atsaukts.) Mēs daudz diskutējām par kvalitāti, un tas bija viens no pantiem, saistībā ar kuriem arī man bija iespēja un, es uzskatu, arī pienākums uzdot dažus nepatīkamus jautājumus, uz kuriem Drošības policijas cilvēkiem, manuprāt, nebija viegli atbildēt. Bet, kā es jau teicu pašā sākumā, strādājot ar likumprojektu, ir jādomā par kvalitāti. Es redzu, ka arī šis pants ir piemērs tam, ka mūsu iebildumi, kas izskanēja gan no pozīcijas, gan no opozīcijas, tika ņemti vērā. Un tas nav pirmais variants, par kuru mēs tagad balsosim, nedz arī otrais; tas ir trešais vai ceturtais. Par sākotnējo redakciju. Jūs varat redzēt - pirmajā lasījumā tur bija lieli riski. Tiešām! Pirmajā lasījumā bija paredzēts noteikt atbildību par “palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai kaitīgā darbībā”... Un es atceros savu jautājumu. Es tieši jautāju ekspertiem, vai tiešām būs tā - ja kāds cilvēks, piemēram, runās ar ārvalstu žurnālistiem, kuri, piemēram, pārstāv tādu televīziju, kas regulāri veic kaut kādas pret Latviju vērstas darbības, tad mēs sauksim pie atbildības to cilvēku, kas ar viņiem runās un kas tādējādi faktiski palīdzēs viņiem tagad veikt kaitīgas darbības, jo viņi varēs atsaukties uz viņa teikto. Vai mēs viņu sauksim pie atbildības? Es atceros, sākotnējā reakcija bija tāda: “Nu, nē, nu taču nesauksim pie atbildības!” Jā, protams, tāda nolūka nebija, bet, lasot pantu, tāda iespēja pastāvēja. Mūsu iebildumi tika ņemti vērā, un tagad mēs redzam jau citu redakciju, kas tika izstrādāta darba grupā. Un tas ir svarīgi, ka šeit ir norādīts: “Par darbību nolūkā palīdzēt ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekārtu vai valsts drošību...” Proti, lai sauktu pie atbildības kādu, ir jākonstatē, ka darbība bija veikta attiecīgā nolūkā un persona ir apzinājusies, ka darbība, ko veic cita persona, ir vērsta pret Latvijas Republiku. Līdz ar to patlaban saistībā ar šo pantu ir cita pamatproblēma, un par to es arī biju spiests runāt Juridiskajā komisijā. Problēma ir viena: vai drošības dienesti būs spējīgi visu to pierādīt? Vai nesanāks tā, ka pants mums ir, bet pierādīt to būs ļoti grūti? Bet uztraukumam par to, ka šajā gadījumā ir apdraudētas cilvēktiesības, nav ne mazākā pamata. Lūdzu balsot par šo priekšlikumu.".
- 2016_04_21_359-seq81 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2016_04_21_359-seq49 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2016_04_21_359-seq39 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2015_12_03_335-seq153 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2015_10_22_324-seq173 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2015_09_17_317-seq205 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2015_06_04_304-seq171 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2015_06_04_304-seq159 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2015_03_05_289-seq71 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_10_30-seq460 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_09_25-seq94 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_08_21_as-seq95 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_08_21_as-seq21 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_06_12-seq349 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_06_05-seq301 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_05_15-seq167 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_05_15-seq132 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_05_15-seq46 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2014_04_03-seq96 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2013_09_05-seq146 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2013_09_05-seq110 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2013_09_05-seq96 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2013_09_05-seq92 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2013_03_14-seq36 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2013_02_14-seq24 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_12_13-seq435 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_12_13-seq423 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_12_13-seq359 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_12_13-seq256 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_12_13-seq252 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2012_11_22-seq303 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Judinam.".
- 2016_04_21_359-seq80 spokenText "18. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas izstrādāts Tieslietu ministrijas darba grupā un kas novērš tos iespējamos pārmetumus, kurus no tribīnes minēja Agešina kungs. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.".
- 2016_04_21_359-seq79 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 76, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq78 spokenText "Es par savu priekšlikumu neko neteicu, Stepaņenko kundze. Taču es gribu atgādināt: es neesmu sniegusi nekādas garantijas. Mēs izskatām konkrētu likumprojektu, kuram ir konkrēti piemērotāji. Es ziņoju komisijas vārdā un pēc iespējas precīzi mēģinu izklāstīt tos argumentus, kas ir minēti komisijas daudzajās sēdēs; dažus no tiem pat citēju precīzi. Manuprāt, arī iepriekšējā uzrunā es teicu, ka šis tomēr ir jautājums par katra... gan tā cilvēka godaprātu, kurš vēršas pret valsti, gan to cilvēku godaprātu, kuri piemēros šīs normas. Garantijas vēstules jeb mutvārdu solījumus dot - šis nav tas gadījums. Bet katrā ziņā komisija deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu neatbalstīja.".
- 2016_04_21_359-seq77 spokenText "Debates slēdzu. Vai ziņotāja skaidros komisijas viedokli?".
- 2016_04_21_359-seq76 spokenText "Godātie kolēģi! Šoreiz pavisam īsi. Es aicināju komisiju, manuprāt, nederīgā panta vietā nonākt pie grozījumu galvenā mērķa - Satversmes neaizskaramā kodola aizsardzības. Diemžēl mans priekšlikums netika atbalstīts. Bet, komentējot diskusijas, kuras skanēja Juridiskajā komisijā un arī šodien no tribīnes... Mēs dzirdam mutvārdu garantijas par to, ka šis likums, šis plašais tvērums netiks izmantots ļaunprātīgi. Es tiešām nezinu, vai mēs varam pēc trim dienām, kad prezidents būs spiests izsludināt šo likumu, paļauties tikai uz mutvārdu garantijām, kuras ir skanējušas no likuma iesniedzēju, autoru un Āboltiņas kundzes mutes. Tas ir tāpat kā bankā, ņemot kredītu: nākamreiz mums laikam nevajadzēs iesniegt nekādas izziņas un slēgt nekādus līgumus; mēs vienkārši apsolīsim, ka mēs kādreiz to naudu atdosim, un mums ticēs uz vārda. Tieši tāpat mums būs jātic uz vārda visiem, kuri šodien mums sola, ka represiju nebūs. Paldies.".
- 2016_04_21_359-seq75 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.".
- 2016_04_21_359-seq53 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.".
- 2015_11_30_333-seq2877 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.".
- 2015_11_30_333-seq241 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.".
- 2015_11_30_333-seq235 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.".
- 2015_06_18_311-seq1573 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.".
- 2015_06_18_311-seq288 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.".
- 2015_03_26_292-seq25 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.".
- 2016_04_21_359-seq74 spokenText "17. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurš arī komisijā nav atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq73 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 57, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq72 spokenText "Jā, es piebildīšu. SASKAŅAS pārstāvim nav taisnība, jo, arī komisijā diskutējot... sākotnējā redakcijā varbūt tas nebija norādīts, un, lai arī no panta konstrukcijas un visas būtības izriet, ka šis noziegums nevar tikt izdarīts nejauši, precizētā redakcija, kuru Juridiskajā komisijā piedāvāja Tieslietu ministrijas darba grupa, precizē nolūku un šobrīd skan tā: “Par darbību nolūkā palīdzēt ārvalstij vai ārvalsts organizācijai vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu, valsts iekāru vai valsts drošību”. Tātad pantā šobrīd ir ietverts gan nolūks, gan arī precizēts, kādā veidā un pret ko šī palīdzība varētu būt vērsta. Līdz ar to nav pamata atbalstīt 16. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu, kurā ir lūgts šo pantu izslēgt pavisam. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.".
- 2016_04_21_359-seq71 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai ziņotāja ko piebildīs komisijas vārdā?".
- 2016_04_21_359-seq70 spokenText "Godātie kolēģi! Mēs uzskatām, ka 81.1 panta piedāvātā redakcija faktiski nav uzlabojama, jo ietver ļoti plaši traktējamas normas. 81.1 pants paredz atbildību par palīdzības sniegšanu ārvalstij, personai, iespējams, pat neapzinoties, ka ārvalsts vai ārvalsts organizācijas īsteno kādu kaitīgu darbību, kura ir vienkārši prezumēta pret Latvijas Republikas drošības interesēm. Mums rodas iespaids, ka, pēc autoru domām, pat nav nepieciešams konstatēt nozieguma subjektīvo pusi - pietiek tikai ar darbības fakta konstatāciju. Jāatzīmē, ka pats termins “palīdzības sniegšana”, ja nav sniegts tā satura tvērums, ir ļoti plaši interpretējams un var radīt subjektīvu piemērošanas rezultātu. Tāpēc aicinu balsot “par” frakcijas SASKAŅA priekšlikumu. Paldies.".
- 2016_04_21_359-seq68 spokenText "Nākamie priekšlikumi - no 16. līdz 18. - ir par 81.1 pantu “Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republikas drošības interesēm vērstā darbībā”. Tātad pirmais priekšlikums pie šī panta ir 16. - frakcijas SASKAŅA iesniegtais priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq66 spokenText "15. ir deputātes Ingas Bites iesniegtais priekšlikums, kurš nav atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq65 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - iekšlietu ministra Kozlovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 20, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq64 spokenText "Jā. Šis arguments skanēja Juridiskajā komisijā atkal un atkal: “Kur mēs steidzamies un kāpēc mums to vajag, un kāpēc tad vecās normas nevar strādāt?” Un tad diskusijās ne par šo pantu, bet par vienu citu, daudz vairāk apstrīdētu pantu, līdz kuram mēs nonāksim, viens no klātesošajiem, Latvijas Juristu biedrības vadītājs Aivars Borovkovs, teica: “Beidziet taču izlikties! Par tām normām un redakcijām visiem ir skaidrs, to apstiprina gan Drošības policija, gan prokuratūra, gan tiesneši; viņiem ir pilnīgi skaidrs, kādā veidā šīs normas piemērot. No kā jūs tagad pēkšņi baidāties? Jūs paužat neuzticību tiesībsargājošajām iestādēm!” Un arī man pietiekami daudzi cilvēki ir nākuši klāt un runājuši par savu negatīvo pieredzi saistībā ar tiesībsargājošajām iestādēm. Tas, uz ko aicina Kūtra kungs, un tas, par ko mēs diskutējām daudzajās Juridiskās komisijas sēdēs, - vai var radīt ideālu redakciju, kurā negodprātīgs drošības iestāžu darbinieks vai negodprātīgs tiesnesis neatradīs interpretāciju, kā to ļaunprātīgi piemērot. Visticamāk - nē. Visticamāk, ideālas normas mēs nespējam radīt. Bet tas, ko mēs spējam darīt šobrīd, ir iedot pietiekami mūsdienīgu instrumentu tiem cilvēkiem, kam par mūsu drošību ir jārūpējas. Un par katru tādu konkrētu gadījumu, kurā tiek aizskartas cilvēktiesības, kurā tiek apšaubītas cilvēka tiesības realizēt viņa Satversmē noteiktās tiesības vai tiesības, kas viņam ir garantētas Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, pastāv iespēja, kā konkrēti šādus mehānismus un šādas lietas apstrīdēt. Es jums nolasīšu pēc tam konkrētu gadījumu attiecībā uz tā saucamo žurnālistu pantu par to, kā šāda lieta ir lemta un kāda ir bijusi analīze. Bet attiecībā uz 14. - iekšlietu ministra priekšlikumu... Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un komisijas vārdā es lūdzu deputātus to atbalstīt.".
- 2016_04_21_359-seq62 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Saeimai ir jāpieņem kvalitatīvi likumi. Un, ja, pieņemot likumprojektu pēdējā lasījumā, pat koalīcijas deputāti atzīst, ka tas nav kvalitatīvs, tad rodas jautājums - kāds ir likuma pieņemšanas mērķis? Es šobrīd runāšu par 14.priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts, bet pēc būtības šajā priekšlikumā ir iestrādātas tās pašas normas, kas iepriekšējos pantos, kurus kopumā jūs jau atbalstījāt. Manuprāt, šo normu izpratne un piemērošana praksē var būt ļoti dažāda. Ja jūs uzmanīgi lasāt šo pantu, kurš paredz atbildību par vēršanos pret noteiktām Latvijas Republikas vērtībām Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā kārtībā, tad pievērsiet uzmanību kādam konkrētam gadījumam! Cilv��ks paziņo, ka viņš vēlas organizēt, piemēram, pie Raiņa pieminekļa mītiņu, kurā runās, diskutēs par Latvijas valsts tālāko attīstību, par uzplauksmi un demokrātijas pilnveidošanu. Tātad notiks Satversmē paredzētā veidā organizēts pasākums, kur cilvēki, ievērojot Satversmē paredzētās tiesības brīvi paust savu viedokli un pasaules skatījumu, uzstāsies ar runām. Iedomāsimies: ja vienā dienā šādā mītiņā cilvēks runā par to, ka Latvijas valsts turpina darboties šādā stāvoklī un nevēlas pievienoties Zviedrijai vai Krievijai - izvēlieties, kuru vārdu gribat... (Dep. R.Ražuks: “Igaunijai!”)... vai Igaunijai, vai mēs uzskatīsim, ka tas ir valsts noziegums vai ne? Es domāju, ka ne, jo Satversmē paredzētā veidā cilvēks ir aicinājis runāt. Ja jūs teiksiet, ka šādā situācijā tā nedrīkstētu runāt, tad ir jāsāk kriminālprocess, un Drošības policija, piemērojot konkrēto pantu par to, ka internetā aicina pievienoties kaut kam, saskata, ka tur ir noziegums. Tagad iedomāsimies, ka nākamajā dienā notiek līdzīgs mītiņš, kurā cilvēki, uzstājoties debatēs, saka: “Ziniet, mēs esam par unitāru Eiropas Savienību kā vienotu valsti... varbūt federālu, bet vienotu valsti, atsakoties no Latvijas suverenitātes, jo federāla valsts... suverēna valsts zūd.” Sakiet, lūdzu, - vai šajā, otrajā, gadījumā arī jābūt kriminālprocesam? (Starpsauciens: “Jā!”) Vai tas nozīmē, ka drošības dienesti procesu uzsāks pēc sava subjektīvā redzējuma vai pēc politiskā pasūtījuma? Cienījamie kolēģi! Ja likuma norma ir tik neprecīza, varbūt Juridiskajai komisijai tomēr vajadzēja uzklausīt manā vēstulē norādīto un palūgt Venēcijas komisijas ekspertu vērtējumu, vai tik neprecīzi panti var būt Krimināllikumā. Tāpēc ir ļoti grūti balsot “par” pantiem. Bet, paldies Dievam, Krimināllikumā panti par valsts noziegumu vēl aizvien ir, tie nav izsvītroti. Un, ja strādā un spiegus ķer, tad var noķert arī šobrīd. Bet, ja ir šādas tik neskaidras redakcijas, tad, es domāju, drīzāk ir jāatturas, nevis jāatbalsta. Aicināsim tos ekspertus, kas vēl vērtēs pēdējo pantu, un tad varbūt arī pārējos var pārvērtēt. Kāpēc jāpieņem nekvalitatīvs likums un pēc tam atkal jāpārvērtē? Paldies.".
- 2016_04_21_359-seq61 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.".
- 2016_03_10_352-seq33 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.".
- 2016_03_10_352-seq25 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.".
- 2016_02_18_348-seq74 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.".
- 2016_02_18_348-seq65 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.".
- 2015_12_10_336-seq290 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.".
- 2016_04_21_359-seq60 spokenText "14. ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska iesniegtais priekšlikums, kurš komisijā tika atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq59 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 56, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq58 spokenText "Jā. Komisijas vārdā, protams, paldies. Ļoti tēlaini. Ne tikai par šo pantu, atbildēšu varbūt arī Kaimiņa kungam, kurš nesagaidīja atbildi uz to jautājumu, kāpēc šis likumprojekts ir steidzams. Vai tas ir pieņemts sasteigti un nelaikā? Šis likumprojekts bija vajadzīgs jau aizvakar! Un arī man vairāki žurnālisti ir jautājuši: kāpēc tad tik ilgi strādāja? Tāpēc arī strādāja tik ilgi drošības iestādes kopā ar ekspertiem, lai novērstu to, ka tas varētu tikt piemērots ļaunprātīgi. Un par steidzamību mēģināja runāt katrā no šīm sēdēm. Komisijā divreiz tika pieprasīti balsojumi, mēģinot atcelt steidzamību šim likumprojektam, un katrreiz šāds balsojums tika noraidīts. Tā ka, manuprāt, šis likumprojekts... Kā es jau minēju, bija piecas sēdes, kurās mēs katru no šiem priekšlikumiem analizējām. Bet nu pēc tās ļoti tēlainās pasakas, kuru mums stāstīja Jūlija Stepaņenko, es tomēr nolasīšu jums pilnīgi precīzi, kas ir drošība, no attiecīgajiem likumiem, no ekspertu vēstulēm, lai nu te nebūtu tikai... Jā, es arī biju šajā pētījumā, kur cilvēki baidās no zemestrīces... Viņi baidās arī no kaimiņvalsts. Stepaņenko kundze, visvairāk viņi baidās no tā, ka viņi nespēs samaksāt par savu ārstēšanos. Bet tas nav šī likuma subjekts, par ko mēs šobrīd runājam. Šajā likumprojektā un šajā sadaļā mēs šobrīd skatām, kādā veidā tiesībsargājošajām iestādēm dot reālu instrumentu, ja tiek veikts noziegums pret valsti. Tātad jautājums par drošību. Drošība ir noteiktu stāvokli raksturojoša pazīme. Nacionālās drošības likuma 1.panta pirmajā daļā teikts: “Nacionālā drošība ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte.” Ja sabiedriskā drošība ir stāvoklis, kurā garantēta normāla sabiedrības funkcionēšana, tad valsts drošība ir raksturojama kā stāvoklis, kurā garantēta valsts pastāvēšana un normāla funkcionēšana. Tādējādi vēršanās pret valsts drošību ietver ne tikai vēršanos pret noteiktām pamatvērtībām, tas ir, suverenitāti, neatkarību, teritoriālo vienotību, likumīgo varu, valsts iekārtu, bet arī vēršanos pret tiem, kuru pienākumos ietilpst šo stāvokli saglabāt, kā arī vēršanos uz to, lai samazinātu tautas un valsts spējas aizsargāt noteiktās pamatvērtības. Kā piemēru varu minēt situāciju, kad tiek veiktas darbības, lai ietekmētu bruņoto spēku spējas aizsargāt valsti, īstenojot provokācijas vai ideoloģiskas ietekmēšanas kampaņas. Tas var izpausties arī kā personu vervēšana, lai noteiktā brīdī tās pildītu nevis savu pilsonisko pienākumu - sargāt valsts drošību, bet pretēji - veiktu citas darbības ienaidnieka labā. Valsts drošības jēdziens ir minēts vairākos normatīvajos aktos, piemēram, Nacionālās drošības likumā. Jāuzsver, ka valsts drošības jēdziens ir ietverts arī Valsts drošības iestāžu likumā, skaidri aptverot divas jomas - valsts iekšējo un ārējo drošību. Valsts drošības iestādes ir vienīgās iestādes Latvijā, kas ir tiesīgas īstenot izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības. Valsts drošības iestāžu likuma 3.panta otrajā daļā izlūkošana raksturota kā īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ir iegūt informāciju par ārvalstu valdību, to institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un darbību, kas vērsta vai var tikt vērsta pret Latvijas Republiku un tās vitāli svarīgajām institūcijām. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 3.panta trešo daļu pretizlūkošana raksturota kā īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ir nodrošināt valsts konstitucionālās iekārtas, valstiskās neatkarības, valsts ekonomiskā, zinātniskā, tehniskā un militārā potenciāla, valsts noslēpumu un vitāli svarīgu valsts interešu un drošības aizsardzību pret spiegošanu, diversijām, kaitniecību, terora aktiem un cita veida apdraudējumiem, kā arī veikt īpašus pasākumus šo apdraudējumu novēršanai, izbeigšanai vai to izraisīto seku likvidēšanai. Minētā ekskluzīvi valsts drošības iestādēm raksturīgo funkciju definīcija papildina valsts drošības jēdziena tvērumu. Par drošību minēts arī vairākos politikas plānošanas dokumentos, bet es domāju, ka ar manis citēto ir pilnīgi pietiekami, lai saprastu, kas ir valsts drošība, kāpēc ir nepieciešami šie likuma panti un šāds to tvērums konkrētajā likumprojektā. Tā ka komisijas vārdā... mēs izanalizējām arī Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, bet uzskatījām, ka tas neatbilst mūsdienu prasībām, un atbalstījām Tieslietu ministrijas darba grupas izstrādāto priekšlikumu. Tātad komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.".
- 2016_04_21_359-seq57 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai ziņotāja vēlas pirms balsojuma skaidrot komisijas viedokli?".
- 2016_04_21_359-seq56 spokenText "Paldies. Pirmām kārtām es vēlos izteikt savu neizpratni par plašo kritiku, kas tagad tiek veltīta spēkā esošajām normām. Mana loģika nekādā ziņā nav pretvalstiska vai... Un ir bezjēdzīgi mēģināt mani, tāpat kā jebkuru šo grozījumu pretinieku, vainot ļaunos nodomos pret valsti, jo es protu ne tikai baidīties, bet arī lasīt. Ir ļoti bēdīgi, ka pēdējā laikā kļuvusi populāra prakse stigmatizēt deputātus pēc viņu balsojuma. Kāpēc mēs vairs neuzticamies tam, kas bija radīts, lai nostiprinātu tikko atdzimušu, leģitīmu valsts varu? Jo šis likums, par kuru mēs runājam, bija radies pēc barikāžu laika - Latvijai pašā trauksmainākajā laikā. Jūs nekur anotācijā neizlasīsiet reālu situāciju, kuru ir paredzēts risināt ar jaunajiem pantiem. Tāpat jūs neredzēsiet pamatojumu steidzamībai. Ja mēs pieļaujam, ka ikkatrs likums nes sabiedrībai kādu labumu, tad domāju, ka šis būs izņēmums. Es nedomāju, ka ar savas varas stiprināšanu valstī jūs, godātie kolēģi, būsiet parūpējušies par iedzīvotājiem. Likuma 81.pants jaunajā redakcijā noteiks, ka par aicinājumu vērsties pret Latvijas Republiku (piemēram, pret Latvijas Republikas valsts varu) Satversmē neparedzētā veidā draud cietumsods līdz pieciem gadiem. Pēc dažām dienām likums stāsies spēkā, un cilvēkiem, runājot par valsts, par Latvijas politikā notiekošo, ļoti būs jāpiedomā līdzi, jo to personu loks, kuras varēs noteikt par aizdomās turamām (par notiesāšanu gan man nav tik liela pārliecība), būs krietni vien plašāks, nekā līdz šim tas bija paredzēts. Pietiek jau ar uzsāktu krimināllietu par noziegumiem pret valsti, lai pārvilktu treknu svītru pār jebkuras personas dzīvi. Es nezinu, vai tas, kas notiek mūsu valstī patlaban ar finanšu struktūrām, un tas, cik strauji tiek burtiski dzīti cauri šie steidzamie grozījumi, ir saistīts ar kādas grupas ietekmi politikā, bet viens ir skaidrs - pastāv liela vēlme nostiprināt savu varu un nodrošināties, lai nekādā veidā tā netiktu apšaubīta. Runājot par drošību, jāteic, ka pavisam nesen piedalījos diskusijā, uz kuru bija aicināts arī Valsts prezidents. Diskusijas laikā skanēja daudz vērā ņemamu apgalvojumu, piemēram, tas, ka Latvijas sabiedrība baidās pat no zemestrīces, kas Latvijā ir retums. Bailes ir mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa. Bet drošības sajūtu, kas pretstatīta bailēm, mums rada apvienošanās sabiedrībā un uzticēšanās augstākai varai. Vara parūpēsies par to, lai sabiedrība valsts teritorijā justos droši, lai nerodas dažādi elementi, kas destabilizē situāciju valstī. Izlasot desmito nodaļu vecajā redakcijā, kopējais vēstījums ir tāds: “Visus, kas centīsies izjaukt mieru tavā dzīvē un pārliecību pār rītdienu, lai tu, pilsoni, netraucēti varētu turpināt to, ko plānoji savā dzīvē, sauksim pie atbildības.” Tagad ar jaunajiem grozījumiem ir izlasāms pilnīgi cits vēstījums: “Bīsties, jo arī tavas darbības var izrādīties noziedzīgas.” Tajā diskusijā, kura notika pie Valsts prezidenta, bija vēl viens vērtīgs atzinums: trūkst komunikācijas starp valsti un cilvēku. Valsts par maz vēršas pie saviem iedzīvotājiem. Manuprāt, pats svarīgākais dialogs valstij ar indivīdu notiek tieši likumdošanā. Kad mums būs pieņemts šis likums, mēs varēsim droši apgalvot, ka valsts ir izrādījusi agresiju pret cilvēkiem. Šāds likums ir drīzāk draudēšana, jo tas var ietekmēt gandrīz katru no mums. Un pēdējā atziņa no šīs diskusijas ir šāda: drošība ir ne tikai bruņojums, likums vai mutes aizvēršana. Drošība ir veselība, miers un labklājība. Mēs nevaram vairot valsts drošību ar vienu represīvu likumu, ja ar citiem likumiem destabilizējam sabiedrības drošību citās jomās, jo tajā brīdī, kad valsts būs jāaizsargā ar ieročiem rokās, uz ko mēs pēdējā laikā tiekam rūpīgi gatavoti, nebūs, kas to dara, jo daļa jau sēdēs cietumā, daļai banka vai valsts būs attiesājusi īpašumu un tā dzīvos zem tilta, bet daļa stāvēs rindā pie ārsta. Tāpēc, kolēģi, lūdzu, beidziet spekulēt ar drošību, kas mūsu iedzīvotājiem nav tikai tukša skaņa! Vēlreiz par grozījumiem. Komisijā es piedāvāju ar nelieliem precizējumiem atgriezties pie vecās redakcijas, saglabājot vardarbības nosacījumu tieši tādēļ, lai pasargātu tos, kuru darbības līdz šim nav bijušas kriminalizētas, bet kuru nodoms nav vērsts pret sabiedrības drošību. Kāpēc tā? Viens no iemesliem: likumprojekta iesniedzējiem acīmredzot šī situācija šķiet bīstamāka nekā terorisms. Jo, ja persona internetā izplatīs aicinājumu atlaist Saeimu, nevis sāks vākt parakstus, kā tas ir paredzēts likumā, Drošības policija viņu sagaidīs kāpņu telpā, bet, ja persona internetā aicinās veikt teroraktus, tad saskaņā ar pašreiz spēkā esošo regulējumu, pirms saukt personu pie atbildības, Drošības policijai būs jāpārbauda, vai tās ir tikai tukšas runas vai arī personai ir šādas iespējas. Šajā situācijā acīm redzami Drošības policija negaidīs pie durvīm, bet gan sākumā pārbaudīs visu. Aicinu jūs atbalstīt manis piedāvāto redakciju.".
- 2016_04_21_359-seq55 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu par debašu laika pagarināšanu līdz septiņām minūtēm? Iebildumu nav. Lūdzu!".
- 2016_04_21_359-seq54 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Lai izklāstītu motivāciju par to, kāpēc esmu iesniegusi priekšlikumus šim likumprojektam, es lūgšu man laiku pagarināt, saliekot kopā divas uzstāšanās reizes.".
- 2016_04_21_359-seq52 spokenText "13. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq51 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tātad deputāts Judins neuztur balsojumu par šo priekšlikumu.".
- 2016_04_21_359-seq50 spokenText "Kolēģi! Šajā gadījumā jautājums ir tāds pats kā 80.pantā: vai mēs uzskatām, ka jāsauc pie atbildības par publisku aicinājumu, ja tas vērsts pret Latvijas neatkarību, vai jāsauc tikai tad, ja tas ir veikts Satversmē neparedzētā veidā. Es kolēģiem stāstīju, informēju, es sūtīju kolēģiem vēstules un skaidroju arī Juridiskās komisijas sēdē, ka sakarā ar šo jautājumu iespējamas diskusijas. Un, proti, cilvēki, kuri veiks attiecīgas darbības, nestāstīs par pantiem, kas bija minēti iepriekš, kurus Āboltiņas kundze nosauca, bet viņi runās par Satversmes 8.nodaļu un stāstīs, ka, izplatot attiecīgu informāciju, veicot attiecīgas darbības, viņi realizē savu vārda brīvību, izmanto tiesības piedalīties demonstrācijās, mītiņos un tā tālāk. Šajā ziņā ļoti svarīgi ir ievērot atzinumu, kas bija nolasīts, - ka turpmāk neparedzētais veids ietvers arī saturu. Un, ja mēs tā uzskatām, tad arī gadījumos, kad cilvēks izmantos vārda brīvību, būs pamats runāt par to, ka vārda brīvība nav absolūta un līdz ar to atbildība ir iespējama. Tātad principā kur ir atšķirība starp manu pieeju un pieeju, ko jūs redzēsiet nākamajos priekšlikumos? Mans piedāvājums bija vienkāršs: ja ir attiecīga darbība, tad ir atbildība. Nu redzu, ka vairākums tomēr atbalsta nedaudz komplicētāku pieeju, norādot, ka Satversmē neparedzētos gadījumos būs atbildība. Līdz ar to pirms katras piemērošanas būs jādiskutē, vai cilvēks, kas veicis attiecīgās darbības, ir rīkojies Satversmē paredzētā veidā vai nav, vai viņa tiesības ir plaši vai tomēr nav tik plaši interpretējamas. Es neaicinu balsot “par” savu priekšlikumu, bet, ņemot vērā to, ka mēs jau atbalstījām 4.priekšlikumu, es jūs informēju par iespējamu problēmu. Tomēr es ļoti ceru, ka praktiķi tiks galā un attiecīgā norma būs efektīva. Paldies.".
- 2016_04_21_359-seq48 spokenText "Turpmākie priekšlikumi ir par 81.pantu “Aicinājums vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu”. Pie šī panta pirmais priekšlikums ar numuru 12 ir deputāta Andreja Judina priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq46 spokenText "11. ir deputātes Ingas Bites priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq45 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - iekšlietu ministra Kozlovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 19, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq44 spokenText "10. ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums, kurš precizē, ka šo pantu piemērot var tikai tad, ja šī darbība tiek veikta Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.".
- 2016_04_21_359-seq43 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 60, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq42 spokenText "9. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegtais priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq41 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikums ir atsaukts.".
- 2015_03_26_292-seq75 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikums ir atsaukts.".
- 2014_07_03_as-1-seq907 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikums ir atsaukts.".
- 2014_03_03(27)-seq162 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikums ir atsaukts.".
- 2013_10_31-seq427 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikums ir atsaukts.".
- 2016_04_21_359-seq40 spokenText "Kolēģi! Ar savu priekšlikumu es neierosināju pilnīgi atteikties no attiecīgās normas. Man bija doma, ka attiecīgā norma var tikt iekļauta iepriekšējā - 80.pantā. Ņemot vērā to, ka ir atbalstīts ministra Kozlovska priekšlikums, kas tomēr neietver attiecīgo regulējumu, es savu priekšlikumu atsaucu.".
- 2016_04_21_359-seq38 spokenText "Turpmākie priekšlikumi - no 8. līdz 11.priekšlikumam - attieksies uz 80.1 pantu: apvienošanās organizācijā ar mērķi gāzt Latvijas Republikas valsts varu... Pirmais pie šī panta ir 8. - deputāta Judina priekšlikums, kurš nav atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq37 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - iekšlietu ministra Kozlovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 22. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq36 spokenText "7. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums, kurš precizē šī panta otro daļu. Ir atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq34 spokenText "6. - deputātes Ingas Bites iesniegtais priekšlikums. Arī tas komisijā nav guvis atbalstu.".
- 2016_04_21_359-seq33 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - frakcijas SASKAŅA iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 59, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq32 spokenText "Ir jāatzīst, ka attiecīgā priekšlikuma atbalstīšana nekādā gadījumā nesabojātu konkrēto normu, bet tomēr, skatoties no krimināltiesību viedokļa... Ja mēs rakstām “darbība vērsta”, mēs jau prezumējam, ka tā darbība ir tīša. Tā nevar būt nejauši veikta, bet ir vērsta uz kaut kāda mērķa sasniegšanu. Mums ir vairāki panti, kur mēs izmantojam tādu konstrukciju, un mēs nelietojam vārdu “tīši”, bet runa ir par pašu noziegumu. Nepārprotami - tas var tikt izdarīts tikai ar nodomu. Līdz ar to šis priekšlikums nevar tikt atbalstīts juridiski. Nav jāraksta šis vārds likumā. Paldies.".
- 2016_04_21_359-seq30 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Grūti noliegt, ka likumprojekta sākotnējā redakcija zināmā mērā ir uzlabota. Tomēr vēlos pateikt, ka pašlaik Krimināllikuma 10.nodaļā paredzētais regulējums precīzi nosaka noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, tas ir, par kādām konkrētām darbībām personu var saukt pie kriminālatbildības. Savukārt šajā likumprojektā ietvertais normas regulējums tomēr ir ļoti vispārināts un nenoteikts, un pašam piemērotājam ir plašas iespējas to interpretēt. Es paskaidrošu mūsu priekšlikuma būtību. Redzat, projektam pievienotajā anotācijā ietvertais skaidrojums, kā arī ilgstošās diskusijas Saeimas Juridiskajā komisijā galvenokārt par darba grupas piedāvājumiem, nevis par deputātu priekšlikumiem - tas viss nerada pārliecību, ka attiecīgā panta dispozīcija būs saprotama personai, no kuras tiek pieprasīta rīcība atturēties no likumā aizliegtas darbības. Jāatzīst, ka spēkā esošajos Krimināllikuma sevišķās daļas pantos ir daudz precīzāks normas dispozīcijā ietvertais regulējums par noziedzīgiem nodarījumiem, un cilvēkiem, manuprāt, pašlaik ir skaidrs, par kādām darbībām var saukt pie kriminālatbildības. Savukārt 80.panta pirmajā daļā par kriminālsodāmu atzīstama jebkāda darbība, un tas pieļauj plašu interpretāciju. Un, lai precizētu šo konkrēto normu un izslēgtu nepamatotu normas piemērošanu, nepieciešams paredzēt, ka kriminālatbildība iestājas tikai par tīšām darbībām. Par tīšām darbībām! Tātad, mūsuprāt, svarīgi, lai pantā būtu minēts nodoms un tīša darbība. Lūdzu balsot par 5.priekšlikumu! Paldies.".
- 2016_04_21_359-seq28 spokenText "5.priekšlikumu ir iesniegusi frakcija SASKAŅA, un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.".
- 2016_04_21_359-seq27 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - iekšlietu ministra Kozlovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 18, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2016_04_21_359-seq26 spokenText "4.priekšlikumu ir iesniedzis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, un tas ir izdiskutēts Tieslietu ministrijas darba grupā ar visiem ekspertiem, kā arī tika ņemts par pamatu, diskutējot par šo pantu. Tātad jau manis iepriekš minētais saistībā ar Latvijas Republikas Satversmē neparedzētu veidu... Te precīzāk izteikts tas, ko Seržanta kungs ir minējis savā priekšlikumā par pretlikumīgu veidu, precīzi nosakot, ka Satversmē noteiktais veids var būt par pamatu kaut kādām izmaiņām. Pēc garām diskusijām Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.".
- 2016_04_21_359-seq25 spokenText "Paldies. Priekšlikums tātad ir atsaukts.".
- 2016_04_21_359-seq24 spokenText "Jā, labrīt, kolēģi! Es pavisam īsi. Divi iepriekšējie runātāji jau izskaidroja, ka sākotnējā šā likumprojekta formā pastāvēja iespēja, ka var notikt vēršanās pret cilvēkiem, kas mēģina referenduma ceļā kaut ko mainīt šajā valstī, un tāda iespēja man likās nepieņemama. Bet, ņemot vērā to, ka šā likumprojekta gatavošanas gaitā tika iesniegti attiecīgi iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikumi, kas šo pretrunu novērsa, es aicinu balsot par šiem priekšlikumiem - par ceturto un septīto -, bet savu priekšlikumu es atsaucu. Paldies.".
- 2016_04_21_359-seq23 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.".