Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_12_22-seq206 spokenText "Paldies. Kā es jau teicu, ja mēs nemēģināsim piesaistīt vairāk ārvalstu studentu, tad pretējā gadījumā... ja mēs ar to aktīvi nenodarbosimies, tad to ar lielāko prieku darīs mūsu kaimiņi - lietuvieši un igauņi. Un viņi to jau dara, turklāt ļoti aktīvi. Vai tad mēs esam sliktāki? Es uzskatu, ka noteikti tādi neesam. Es ļoti labi saprotu to, ka ikvienu priekšlikumu var gan noniecināt, gan pacelt debesīs. Starpība starp vienu un otru ir tikai detaļās. Tāpēc es aicinu atbalstīt šāda veida grozījumus un nodot tos tālākai skatīšanai komisijā, lai būtu iespēja piestrādāt pie tām detaļām, kuras šobrīd, iespējams, traucē, ar mērķi iesākt dialogu un meklēt risinājumu iezīmētajām problēmām. Paldies.".
- 2011_12_22-seq205 spokenText "Ja deputāts lūdz vienu papildu minūti, tad jautājums ir jāizlemj balsojot, ja ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai ļaut runāt papildu minūti debatēs deputātam Vladimiram Reskājam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 9, atturas - 3. Lūdzu, runājiet! Jums ir dota viena minūte.".
- 2011_12_22-seq204 spokenText "Jā. Vēl vienu minūti! (No zāles: „Nē! Nē!” „Lai runā!”)".
- 2011_12_22-seq203 spokenText "Reskāja kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2011_12_22-seq202 spokenText "Labdien vēlreiz! Grūti jau cīnīties, teiksim, ar tik lielu speciālistu šajos jautājumos, kāda ir Druvietes kundze, bet tomēr mēģināšu arī savu argumentāciju atspoguļot. Es, protams, saprotu, ka daudzi ir noguruši pēc garajām debatēm, bet tomēr es prasu tiešām uzmanību, lai neviens vārds nepaskrietu gar ausīm. Lai lieku reizi nespiestu pogu un neietu vēlreiz uz tribīni, es šobrīd runāšu par 5., 6. un 7.priekšlikumu, jo tie ir savstarpēji saistīti. Galvenā grozījumu ideja ir atļaut valsts augstskolām veidot no valsts budžeta nefinansētas mācību programmas jebkurā svešvalodā, ja ir attiecīgs pieprasījums. Galvenais šo izmaiņu mērķis ir ārvalstu studentu skaita palielināšana mūsu augstskolās. Un kāpēc tas būtu vajadzīgs? Man ir seši argumenti. Vismaz seši, ko es tā, uz sitiena, tā teikt, atradu. Pirmkārt. Šobrīd mēs atrodamies demogrāfiskajā bedrē, un studentu skaits valsts augstskolās arvien sarūk. Ir informācija, ka tuvāko desmit gadu laikā tradicionālo studentu demogrāfiskā grupa, tas ir, grupa, kurā ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, saruks par 40 procentiem. Tātad mums ir jādomā, kā palīdzēt mūsu augstskolām un piesaistīt studentus. Otrkārt. Šobrīd valsts augstskolas ir neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar privātajām augstskolām, kur iespēja pasniegt svešvalodās pastāv. Treškārt. Uzskatu, ka mūsu mērķis ir ne tikai nodarboties ar izglītības eksportu, bet arī panākt, lai labākās smadzenes paliktu Latvijā. Un, ja mēs piesaistām ārvalstu studentus, mēs iegūstam ne tikai augstvērtīgu un Latvijai lojālu speciālistu, bet arī uzlabojam savu demogrāfisko situāciju, kā arī stiprinām un popularizējam mūsu valodu un kultūru. Ceturtkārt. Paralēli izglītības eksportam mēs nodarbojamies arī ar demokrātijas eksportu uz ārzemēm. Proti, cilvēks, kurš atbrauc mācīties pie mums un aizbrauc pēc tam atkal atpakaļ uz savu valsti, jau nekad vairs nebūs tāds, kāds viņš atbrauca. Viņš būs piesātināts ar mūsu kultūru un mūsu izpratni par demokrātiju. Piektkārt. Katrs ārvalstu students Latvijā iegulda finanšu līdzekļus - maksā ne tikai studiju maksu, kas dod atalgojumu pasniedzējiem un iemaksas valsts budžetā, bet maksā arī dažādus nodokļus un ik mēnesi papildus Latvijā iztērē vēl vidēji 850 latus. Bija Stradiņa universitātē pētījums, un te ir dati no tā pētījuma: 2010.-2011.gadā ārvalstu studentu skaits Latvijā sasniedzis skaitli „1949”, un pēc, teiksim, ne īpaši sarežģītiem aprēķiniem sanāk, ka mēnesī te ir samaksāti 1 miljons 656 tūkstoši 650 lati un gadā - 19 miljoni 879 tūkstoši 800 lati. Un sestkārt. Kā es jau teicu, 2010.-2011.gadā ārvalstu studentu skaits sasniedzis 1 tūkstoti 949 studentus. Un tas ir 2 procenti no kopējā studentu skaita. Eiropā norma ir 10 procenti. Tiek uzskatīts, ka piesaistīt jaunus ārvalstu studentus Latvijai traucē sarežģīti imigrācijas noteikumi. Bet, pirmkārt, tas attiecas uz studentiem no Āzijas valstīm. Un otrkārt. Likums, tieši tāds likums, kādu mēs šobrīd skatām, ierobežo svešvalodu lietošanu valsts izglītības iestādēs. Un no tā izriet, ka, ja mēs noņemam šķēršļus un nospraužam sev mērķi - 10 procenti ārvalstu studentu -, tad naudas izteiksmē tas jau būtu apmēram 100 miljoni latu gadā. Druvietes kundze zināmā mērā šos grozījumus sasaistīja ar apdraudējumu latviešu valodai. Es... Varbūt zināmā mērā... Noteikti katram ir sava taisnība, bet es noteikti nekad nemēģināju un noteikti nekad nemēģināšu apdraudēt latviešu valodu. Es tikai aicinu paskatīties uz šiem grozījumiem no ekonomiskā un no demogrāfiskā skatpunkta. Un, ejot uz šo tribīni, protams, mani nepamet tāda kā nolemtības sajūta, jo šie grozījumi jau vairākas reizes tika iesniegti un ne reizi tiem nebija vairākuma atbalsta, bet tomēr es vēlreiz atkārtoju: šoreiz, manuprāt, - tā tas ir vismaz man - nav runa par valodu; te ir runa par konkrētu situāciju mūsu augstskolās un valstī kopumā. Iedzīvotāju skaits krītas, un tas pa tiešo skar arī mūsu mācību iestādes un un mūsu iekšējo darba tirgu. Mums ir jārunā par šo problēmu un ir jāpiedāvā risinājums. Jā, lielākā daļa komisijas locekļu neatbalstīja šos priekšlikumus, bet es ceru, ka tas bija balsojums pret formu, nevis pret pašu ideju - piesaistīt vairāk ārvalstu studentu. Pretējā gadījumā, ja mēs ar to aktīvi nenodarbosimies, to ar lielāko prieku darīs mūsu kaimiņi...".
- 2011_12_22-seq200 spokenText "Kolēģi! Šie priekšlikumi ir analoģiski tiem, kurus 10.Saeima izskatīja pagājušajā vasarā, un, protams, laika taupīšanas nolūkos mums visiem bija iespējams iepazīties ar to argumentāciju, kas tika izteikta jau toreiz. Es atgādināšu, ka šie priekšlikumi ar Saeimas vairākuma balsojumu tika noraidīti. Bet tagad par būtību! Kas tad ir pateikts 5., arī 6. un 7.priekšlikumā? Tātad tiek rosināts attiecībā uz Latvijas valsts dibinātajām augstskolām paplašināt valodu spektru, Eiropas Savienības oficiālo valodu vietā mūsu augstskolās iesakot lietot terminu „svešvalodās”. Visiem ir skaidrs, ka šajā gadījumā runa galvenokārt ir par krievu valodu. Atgādināšu argumentus, ar kuriem gan toreiz, gan tagad... Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir pretrunā ar Latvijas valsts valodas statusa ideju, ar mūsu sabiedrības saliedēšanas koncepciju un ar mūsu augstskolu misiju. Augstskolu likuma 5.pantā ir noteikts, ka augstskolas organizē savu darbu sabiedrības interesēs. Tātad augstskolām bez zināšanu sniegšanas ir arī papildu misija, un viena no tās sastāvdaļām ir sabiedrības vienotības veidošana, sabiedrības izpratnes veidošana un, protams, arī valsts valodas stiprināšana. Lieki teikt, ka ikvienam inteliģentam cilvēkam vairāku valodu prasme 21.gadsimtā ir pat obligāta, un tieši tādēļ mūsu Augstskolu likums jau paredz, ka 20 kredītpunkti jau būtu iegūstami Eiropas Savienības valodās. Praktiski visi Latvijas augstskolu absolventi ir klausījušies kursus svešvalodās, un, ja mēs vēl atceramies, tad arī es vairākkārt esmu iesniegusi priekšlikumu, ka šie 20 kredītpunkti svešvalodās būtu jāpadara par obligātiem. Taču, tā kā mēs tomēr esam Eiropas Savienības dalībvalsts, tad mēs orientējamies uz Eiropas un pasaules zinātnisko telpu, un, protams, tās svešvalodas, uz kurām būtu jāorientējas mūsu augstskolu absolventiem, ir Eiropas Savienības lielās valodas. Jā, tik tiešām no augstskolām dažkārt izskan apgalvojumi, ka valodu režīma liberalizācija varētu risināt augstskolu pārejošās ekonomiskās problēmas, piesaistot studentus no NVS valstīm. Ar skaitļiem varam pierādīt, ka šis hipotētiskais ekonomiskais ieguvums nebūs samērojams ar to kaitējumu valsts valodas politikai un latviešu valodas statusam, par kuru mēs no rīta visi tik dedzīgi iestājāmies. Jo vēlreiz atgādinu: svarīgāk pat par to, kas ir rakstīts likumos, ir mūsu reālā lingvistiskā uzvedība arī tajās jomās, kuras, daudzuprāt, ir perifēras un kuras nu valsts valodas statusa īstenošanai nekaitēšot. Tomēr, atceroties šo augstskolu sabiedrisko misiju, mēs varam risināt šo notikumu ķēdīti tālāk. Labi! Dažam šķiet, ka nenotiks nekāds ļaunums, liberalizējot valodu režīmu un piesaistot varbūt pāris desmitu, varbūt pāris simtu NVS studentu. Bet kā tad mēs nodalīsim šos ārvalstniekus no vietējiem, jo mūsu Augstskolu likumā ir pants, ka Latvijas rezidents - pilsonis un nepilsonis - var studēt jebkurā Latvijas programmā? Kas būs šie mācībspēki? Vai viņiem būs obligātas krievu valodas zināšanas? No kurienes mēs ņemsim mācību līdzekļus? Kāda būs augstskolu vide? Tātad jautājums nav tik vienkāršs! Un tāpēc es aicinu nemainīt principu, par kuru esam tik kaislīgi debatējuši vēl pavisam nesenā pagātnē, un apzināties to, ka dažu augstskolu formālais finansiālais ieguvums varētu būt nesamērojams ar valsts valodas statusa de facto. Tāpēc aicinu noraidīt gan šos, gan arī visus pārējos priekšlikumus. Varētu pie 7.priekšlikuma vēl vienīgi piebilst, ka mēs jau nenošķiram programmas, kurās ir paredzētas valsts finansētas budžeta vietas un kuras tiek finansētas no studentu pašu līdzekļiem. Un līdz ar to, protams, nemainīsim sistēmu, kas jau darbojas, stiprināsim Eiropas Savienības valodas mūsu augstskolās un mūsu studentu individuālo multilingvismu. Aicinu noraidīt šo un pārējos priekšlikumus!".
- 2011_12_22-seq198 spokenText "5. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2011_12_22-seq197 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq196 spokenText "4. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisija aicina neatbalstīt un šo savu lēmumu pamato ar minēto argumentāciju. (Starpsauciens: „Balsot!”)".
- 2011_12_22-seq195 spokenText "Deputāti lūdzu balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq194 spokenText "3. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalstīja, pamatodamās uz argumentiem, kas tika izklāstīti jau iepriekš. Aicinu neatbalstīt. (Starpsauciens: „Balsot!”)".
- 2011_12_22-seq193 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq192 spokenText "Varu vienīgi atgādināt to, ko komisijas vārdā jau teicu. Komisija tiešām uzskata, ka termins „bilingvāli” šajā gadījumā ir pārprotams, jo neatbilst patiesībai apgalvojums, ka apriori tas ir saprotams tikai tā, ka mācības notiek valsts valodā un kādā no Latvijas mazākumtautību valodām. Tikpat labi šī kombinācija var tikt traktēta plašāk. Un otrkārt. Tik tiešām šeit mums runa vairāk ir par... tieši par to, kā mums ir strukturēti normatīvie akti. Pašreizējais regulējums skaidri norāda lietu kartību un nebūtu maināms. It īpaši atgādinu to, ko es teicu par saistību ar Valsts valodas likumu. Aicinu neatbalstīt.".
- 2011_12_22-seq190 spokenText "Paldies. Deputāts Dombrava tomēr uzdod vēlamo par esošo. Es uzsvēru un pievērsu deputātu uzmanību tam, ka mūsu priekšlikumi nenozīmē vēlreizēju valstī esošās sistēmas maiņu, bet nozīmē esošās kartības saglabāšanu. Ne ar vienu vārdu šie priekšlikumi, ne iepriekšējais, ne nākamie, nekaitē latviešu valodas kā valsts valodas statusam Latvijā, bet paplašina demokrātiskās iespējas izvēlēties katram bērnam izglītības valodu, to skaitā arī Latvijas mazākumtautības valodu. Un 2.priekšlikums nerada aizspriedumus pret valsts valodas apguvi vai mācībām valsts valodā. Runa ir par tām tiesībām, kuras Latvija apņēmusies īstenot, parakstīdama un pēc tam ratificēdama Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par mazākumtautību aizsardzību. Ne par ko citu. Bet es aicinu jūs neskatīties uz likumdošanu, kas bija, kas mūs vada, kas nosaka mūsu tiesiskās rīcības, bet vadīties pēc sirdsapziņas. Valstī dzīvo cilvēki, kas gribētu, lai viņu bērni mācītos ģimenes valodā. Un tas ir galvenais, par ko mums jārunā tagad. Paldies.".
- 2011_12_22-seq188 spokenText "Cienījamie kolēģi! Vispirms, runājot par terminu „bilingvālā izglītība”, mans ierosinājums būtu nepārvērst Izglītības likumu par izglītības terminu vārdnīcu. Ne mazāk svarīgs termins kā „bilingvālā izglītība” ir „starpkultūru izglītība”, „multikulturālā izglītība”, „transkulturālā izglītība” un tā tālāk. Un, ja mēs ņemam vērā to, ka mēs Latvijā, pirmkārt, raugāmies uz bilingvālo izglītību kā pretimnākšanas soli mazākumtautībām un, otrkārt, – kā uz starpposmu starp esošo padomju laika izglītību un kā pāreju uz – tomēr! – uz izglītību latviešu valodā, tad katrā gadījumā iestrādāt šādus grozījumus Izglītības likumā būtu pilnīgi nepareizi, un es aicinu balsot „pret”!".
- 2011_12_22-seq186 spokenText "Augsti godātā Saeima! Pavisam īsi par būtību. Tā ir kļūda, ka izglītība valsts un pašvaldību izglītības iestādēs šobrīd nav tikai un vienīgi valsts valodā, bet tas ir tiešām fascinējoši, ka „Saskaņas Centrs” publiski latviešu auditorijā visu laiku iestājas par latviešu valodas stiprināšanu, bet jau kuro sēdi mēs redzam, ka visādos likumos cenšas atrast nianses, kur iestrādāt iekšā valsts valodas vājināšanu. Es ceru, ka nebūs tādas dienas, kad Saeima atbalstīs kādu no šādiem priekšlikumiem. Tāpēc es varu „Saskaņas Centram” tikai ieteikt: nu, ja jūs tas neapmierina vai kā citādāk, ka jūsu priekšlikumi tiks noraidīti, tad varat darīt kā šodien Saeimas ārkārtas sēdē - vienkārši atstāt zāli. Paldies.".
- 2011_12_22-seq184 spokenText "No Druvietes kundzes skaidrojuma izriet, ka mēs nevaram lietot tāda procesa kā bilingvālā apmācība aprakstu likumā, ka likumā nav aprakstīts, kas ir bilingvālā izglītība. Tieši šis paradokss bija tas pareģojums, kuru mēs paredzējām, ja nebūs pieņemts 1.priekšlikums. Tā tagad arī notiek! Es nepiekritīšu... neredzu pamatu piekrist jums, Ābiķa kungs, ka mēs ar saviem priekšlikumiem jaucam sistēmu. Mēs tiešām vienkārši nosaucam lietas to īstajā vārdā; kā angļi saka, „to call a spade a spade” - „nosaucam lāpstu par lāpstu”. Ja tā ir bilingvālā apmācība, nu tad nosauksim to par bilingvālo apmācību! Jebkurš pasniedzējs, jebkurš metodologs pirms gadiem desmit būtu pārsteigts, ja kāds no mūsu politiķiem vai ministrijas speciālistiem pieļautu, ka par bilingvālo apmācību nosauc apmācību angļu vai poļu valodā. Pat bērns, manuprāt, bērnudārzā jau zina, ka par bilingvālo apmācību runa ir tikai tad, kad runa ir par apmācību divās - lielākoties divās! - valodās: valsts valodā - vienīgajā valsts valodā! - latviešu valodā un arī krievu valodā. Mēdz būt arī citas valodas, par tām valodām ir atsevišķa runa. Bet ļoti nopietns jēdziens „mazākumtautību valoda” ir pārstāvēts mūsu likumdošanā. Līdz ar to ar šo priekšlikumu mēs neko - ne par matu, ne par kripatu! - nemainām sistēmā. Mēs vienkārši nosaucam to, kas notiek, tā īstajā vārdā. Līdz ar to mēs lūdzam to vienkārši piefiksēt, lai nebūtu nekādu vēlmju pēc tam varbūt šo sistēmu grozīt uz sliktāko pusi. Paldies jums!".
- 2011_12_22-seq182 spokenText "2.priekšlikumu iesniegusi politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija. Šis priekšlikums jēdzieniski ir saistīts ar 3. un 4.priekšlikumu, un tāpēc komisijas vārdā es atgādināšu argumentus, kuru dēļ gan šis priekšlikums, gan arī nākamie priekšlikumi netika atbalstīti. Pirmais arguments skar vārdu „bilingvāli” 2.pantā. Vārds „bilingvāli” nozīmē „divās valodās”, un te nav precizēts, kurās divās valodās. Tātad, ja mēs burtiski traktējam šo likuma normu, vārds „bilingvāli” varētu apzīmēt arī, piemēram, poļu un angļu valodu vai arī jebkuru citu divu valodu kombināciju. Tādēļ vien šādā formulējumā šāds priekšlikums nebūtu pieņemams. Taču galvenais ir tas, ka 9.panta otrajā daļā (to mēs redzam kreisajā pusē) ir formulēts šis pats princips, kurš tiek piedāvāts 3.priekšlikumā. Šeit ir diezgan sarežģīts skaidrojums, tāpēc ka mums kopsakarā būtu jāskata Izglītības likums, attiecīgie Ministru kabineta noteikumi un galu galā vēl arī Valsts izglītības standarts, kurā precīzi ir definēts, kas tiek ietverts mazākumtautību izglītības programmās, tātad kuri priekšmeti apgūstami valsts valodā. Un tāpēc, ka šis standarts darbojas, skolas savas mācību programmas īsteno saskaņā ar šo standartu. Nevarējām atbalstīt arī 4.priekšlikumu, kas ir par šā panta izslēgšanu. Un visbeidzot. Šā panta, 9.panta, pirmā daļa saskan ar Valsts valodas likumu, kurš nosaka, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Un panta otrā daļa savukārt nosaka, ka citās iestādēs var iegūt izglītību arī citā valodā. Tātad, arī pēc mūsu ekspertu domām, sistēma ir sakārtota. Nevaram vienu likuma pantu izraut no konteksta. Tas ir jāskata kopsakarā gan ar Ministru kabineta noteikumiem, gan ar izglītības standartiem, kuri darbojas, kuri visu laiku tiek precizēti un kuriem arī tiek pieskaņotas attiecīgās mācību grāmatas, mācību palīglīdzekļi. Šeit es negribu sīki un detalizēti skaidrot, ko nozīmē mazākumtautību izglītības programmas, kuras, starp citu, ikviena skola pati arī drīkst izstrādāt un licencēt. Tātad komisija neatbalstīja 2.priekšlikumu un aicina to darīt arī jūs.".
- 2011_12_22-seq181 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq180 spokenText "Komisijas vārdā vēlreiz atgādinu, ka no jēdziena un termina „bilingvālā izglītība” neviens nebaidās. Gluži otrādi! Es ļoti atklāti pasaku, ka es šo sistēmu uzskatu par ļoti labu un Latvijai piemērotu. Un, šķiet, arī savā preambulā skaidri paskaidroju, kāpēc. Bet vēlreiz atgādinu: likums nav terminus skaidrojoša vārdnīca, jēdzienu skaidrojumā mēs ietveram tikai tos terminus, kuri tālāk parādās likuma tekstā. Likuma tekstā vārdu savienojums „bilingvālā izglītība” neparādās, parādās apzīmējums „bilingvāli”. Ja iesniedzēju mērķis bija skaidrot šo jēdzienu, tad tā arī bija jāformulē šis priekšlikums. Tātad vēlreiz skaidri pasaku: šo priekšlikumu neesam atbalstījuši formālu iemeslu dēļ, nedodot pamatu spekulācijām par it kā vēršanos pret bilingvālo izglītību kā tādu. Tātad aicinu neatbalstīt.".
- 2011_12_22-seq179 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. (Dep. I.Zariņš novēloti pieteicies debatēm.) Āmurs jau ir noklaudzināts. Es vēlreiz aicinu jūs visus pieteikties debatēs laikus. Ir arī katram uz galda tādas zaļas lapiņas, ar kurām var pieteikties, jo šajā situācijā, kad pirms desmit minūtēm mums nestrādāja elektroniskā balsošanas sistēma, šī iespēja paliek vienīgā. Tātad debates ir slēgtas. Vai komisijas vārdā ir kas vēl piebilstams?".
- 2011_12_22-seq178 spokenText "Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti dīvaina sajūta, jo gan Druvietes kundze, gan lielā mērā arī Ābiķa kungs ļoti pārliecinoši faktiski uzstājās par šiem grozījumiem. Jo, Ābiķa kungs, par kādām izmaiņām jūs runājāt? Faktiski „Saskaņas Centra” priekšlikuma būtība ir vienkārši saukt lietas to īstajā vārdā. Kā Druvietes kundze tikko ļoti pamatoti mums nodemonstrēja, patiešām bilingvālā izglītība ir mūsu sasniegums. Es šajā ziņā gan neesmu pilnīgi vienisprātis ar Druvietes kundzi, jo te var būt dažādi viedokļi, un tā tas arī ir reālajā dzīvē. Kāpēc jūs izvairāties no tā, lai sauktu lietas to īstajā vārdā? Piedodiet, Druvietes kundze! Nu, protams, šobrīd likumā nav normu, kur tiktu izmantots bilingvālās izglītības jēdziens. Tieši tāpēc „Saskaņas Centrs” ierosina definēt bilingvālo izglītību, un mūsu nākamajos priekšlikumos mēs piedāvājam šo definīciju izmantot. Tas ir apburtais loks. Ja vadās pēc jūsu loģikas, tad vispār nekādu jaunu definīciju nevar iestrādāt likumā, ja šī definīcija tālākā likuma tekstā netiek izmantota. Es tiešām nevaru saprast, no kā jūs baidāties. Faktiski tās kaislības ap izglītības reformu ir jau, paldies Dievam, pagātnē. Nu mēs daudzmaz esam sasnieguši situāciju, par kuru īsti neviens nav sajūsmā, bet visi daudzmaz ar to var dzīvot, un es domāju, ka tas ir tiešām labs piemērs, diezgan efektīvs piemērs. Es tiešām nebūt ne visam varu piekrist, ko šeit teica Druvietes kundze un Ābiķa kungs, bet lielā mērā... zināmai daļai es varu piekrist. Tā ka es vienkārši aicinu jūs: nebaidieties no realitātes, nebaidieties saukt lietas īstajā vārdā! Nebaidieties atzīt, ka mums ir tā bilingvālā izglītība! Neesiet divkosīgi galu galā! Patiešām, man absolūti nav saprotama jūsu loģika. Paldies.".
- 2011_12_22-seq176 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Nebūtu prātīgi izjaukt sistēmu, kas veiksmīgi funkcionē. Valodas politika atjaunotajā Latvijā ir īstenota pakāpeniski, konsekventi un atbildīgi. To apliecina visi starptautiskie pētījumi; proti, šie starptautiskie pētījumi pierāda, ka gan tie bērni, kuri mācās skolās ar latviešu mācību valodu, gan tie bērni, kuri mācās skolās, kas īsteno programmas mazākumtautību valodās, savās zināšanās ir identiski. Nav būtisku atšķirību! Tātad visas šīs reformas ir bijušas vērstas uz to, lai visiem būtu vienlīdz labvēlīgi apstākļi, lai visi iegūtu konkrētas zināšanas un arī lai neviens netiktu diskriminēts. Mūsu valsts pienākums - es atkārtoju, valsts pienākums! - ir mācīt pietiekami daudz mazākumtautību bērnu tieši valsts valodā, lai viņi būtu konkurētspējīgi. Un šobrīd situācija darba tirgū pierāda - un tā ir ne tikai mūsu, bet tā ir arī Eiropas Savienības un visu civilizēto valstu pieredze -, ka šie mūsu rezultāti ir labi. Tie skolēni, kuri ir mācījušies skolās, kas īsteno mazākumtautību programmas, kuri ir mācījušies mūsu valsts augstskolās, kurās mācības notiek valsts valodā, ir tikpat konkurētspējīgi un varbūt pat atsevišķos gadījumos vēl konkurētspējīgāki nekā tie skolēni, kas ir mācījušies skolās ar latviešu mācību valodu. Šie priekšlikumi, lai cik arī tie varbūt izskatītos pievilcīgi, izjauc šo sistēmu, - izjauc šo veiksmīgi funkcionējošo sistēmu, jo piedāvā risinājumus, kas, manuprāt, Latvijai nav pieņemami. Mēs ļoti labi atceramies, ka pirms divdesmit gadiem latviešu mācību valodas skolās mācījās 52 procenti bērnu, bet, tā kā tanī laikā krievu mācību valodas vidusskolās nebija 12.klases, tad faktiski šī proporcija bija 50 pret 50. Latvijā 1990.gadā bija 8 augstskolas vai augstskolu filiāles, kurās mācības notika tikai un vienīgi krievu valodā. Tātad situācija bija ļoti nopietna. Un vēlreiz es gribu atkārtot to, ko es jau sākumā teicu: mēs ļoti pakāpeniski, konsekventi un atbildīgi īstenojām reformas, nostiprinot valsts valodas lomu izglītības sistēmā, tajā pašā laikā nekādā gadījumā nepasliktinot, bet gan tikai uzlabojot to bērnu situāciju, kuri mācījās skolās, kur mācību valoda nebija latviešu valoda. Tāpēc es vairs nerunāšu par konkrētiem priekšlikumiem, bet es aicinu visus tos noraidīt, jo tie tiešām izjauc sekmīgi funkcionējošu sistēmu. Paldies.".
- 2011_12_22-seq174 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es atbalstu Druvietes kundzes aicinājumu runāt par šo likumu - un ne tikai par šo likumu, ne tikai par „Saskaņas Centra” priekšlikumiem - pragmatiski, ja vēlaties - zinātniski, un ļoti konkrēti, jo tas nav mūsu mērķis - vienkārši piedalīties procesos protesta dēļ. Mēs vēlamies nodrošināt mūsu, Latvijas, iedzīvotāju tiesības un iespējas attīstīt sevi un redzēt sevi savos mazbērnos un bērnos. Otrais. Diez vai kāds vēl labāk par Druvietes kundzi varētu pamatot, kāpēc ir nepieciešama jēdziena „bilingvālā apmācība” pieminēšana Izglītības likumā. Druvietes kundze ir viena no bilingvālās apmācības mātēm mūsu valstī, augsta līmeņa speciāliste, kas pārvalda šo problēmu varbūt labāk nekā kāds cits Latvijas Republikā. Atliek tikai viens sīkumiņš, proti, - kāpēc mēs nevaram ieviest šo jēdzienu mūsu likumā? Tāpēc, ka tur ir... seko pēc tam 2., 3. un 4.priekšlikums, kurš piemēro... kurš izmanto šo jēdzienu, lai nodrošinātu bilingvālās apmācības ne tikai esamību... ne tikai esību, bet arī turpmāko attīstību. Es gribu atgādināt, ka bilingvālā apmācība kā valsts politikas forma parādījās 90.gadu beigās, lai nodrošinātu pārejas uz mācībām latviešu valodā politiku mazākumtautību skolās. Bez tam bilingvālā apmācība tika interpretēta arī kā metode, lai nodrošinātu pie mazākumtautībām piederošu bērnu integrēšanu Latvijas sabiedrībā. Gan forma, gan arī metode bija pielietojama, un droši vien tur bija gan sekmes, gan arī zaudējumi. Es uzreiz gribu atgādināt to, ka sabiedrībā bilingvālā apmācība tika uztverta ļoti pretrunīgi. Bija ļoti daudz aizdomu, jo tiešām sabiedrība, īpaši mazākumtautības, redzēja valsts gribu aizstāt viņu ģimeņu valodu ar latviešu valodu. Un diemžēl šim nolūkam bija ļoti nopietni pierādījumi konkrētajā praksē. Es neesmu šo aizdomu nesējs, bet es uzskatu, ka ģimenes valodai ir jādominē pusaudžu apmācībā jebkādā valstī, jebkādā sabiedrībā, jo tikai mātes valodā bērns var iemācīties labāk visu to mācību saturu, kura apguvi gaida no viņa sabiedrība un ekonomiskais tirgus. Es gribu jūsu uzmanību pievērst arī tam, ka bilingvālā apmācība latviešu skolās tomēr izgāzās. Tā neizdevās. Es neuzskatu, ka svešvalodu - angļu valodas, franču valodas vai kādas citas valodas - lietošana vai piemērošana latviešu skolās ir bilingvālās apmācības piemērs. Tā ir vienkārši apmācība citās valodās. Bet... Citās valodās apmācība tur varbūt arī notiek, bet ne tādā... tik lielā apjomā, kā tas notiek mazākumtautību skolās Latvijā. Tomēr realitāte ir tāda, ka mūsu bērni, kas pieder pie mazākumtautībām, bauda bilingvālo apmācību. Tas izpaužas tādējādi, ka, piemēram, vienā mācību stundā tiek izmantotas divas valodas - latviešu valoda un (bieži vien!) krievu valoda. Šo abu valodu nesējs (bieži vien - dabiski bilingvāls skolotājs) pasniedz uzreiz mācību saturu. Šī apmācība izpaužas arī vidējā izglītībā. Jūs labi atceraties, ka šā paša likuma pārejas noteikumu 9.punktā ir noteikts arī pat vispārējās, vidējās izglītības standarts, kurš noteic, ka mācību satura apguvei tiek nodrošinātas ne mazāk kā trīs piektdaļas no mācību slodzes gadā. Tas nozīmē, ka māca gan latviešu valodā, gan citās valodās. Tā ir mūsu prakse. Tad nu sakiet, lūdzu, kāpēc mēs jau tagad nevaram šo sasniegumu fiksēt likumā, lai uz tā pamata attīstītu šo metodi arī turpmāk? Paldies par uzmanību. Un es lūdzu jūs šo konkrēto ļoti svarīgo jēdzienu, kuru ļoti labi pamatoja Druvietes kundze, ieviest mūsu likumā. Paldies vēlreiz. Lūdzu atbalstīt!".
- 2011_12_22-seq172 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šis 1.priekšlikums paredz precizēt bilingvālās izglītības jēdzienu. Uzreiz teikšu, ka šis formulējums nav nepareizs. Tajā tik tiešām ir sniegta šī „jumta” definīcija bilingvālajai izglītībai, kas ir termins, ar ko apzīmējam pat vairākus simtus modeļu, kurus visus vieno viena īpašība - valoda tiek izmantota nevis kā mācību priekšmets, bet kā līdzeklis citu priekšmetu apguvei. Es arī nešaubos, ka bilingvālā izglītība ir laba un Latvijai ļoti piemērota izglītības sistēma. To ir pierādījusi gan mūsu 20 gadu ilgā prakse, gan mazākumtautību izglītības skolu absolventu labie rezultāti centralizētajos eksāmenos, gan arī valodas zināšanu līmenis mūsu absolventu vidū. Un šeit es lūdzu nejaukt Latvijas valodas politikā trīs pilnīgi atšķirīgus virzienus: valodas prasme, valodas lietojums un attieksme pret valodu. Valodas prasmi mums ir izdevies nodrošināt. Problēma ir valodas lietojums, problēma ir attieksme pret valodu, bet šīs problēmas ir risināmas ārpus skolas sienām. Nenoliedzami bilingvālā izglītība kā sistēma mums ir jāattīsta arī skolās ar latviešu mācību valodu svešvalodu apguvei, jo pamatojums tam ir gan psiholingvistisks, gan arī metodisks. Ir ļoti svarīgi, lai bērni līdz noteiktam vecumam - vismaz līdz 12 gadiem - iegūtu stingru dzimtās valodas pamatu citu valodu apguvei. Tēlaini to mēdz salīdzināt ar auga sakņu sistēmu: mēs varam uzpotēt uz viena kāta arī otru rozi, bet šis zieds būs spēcīgāks tad, ja plauks arī šis pirmais. Un mēs taču vēlamies, lai mūsu mazākumtautību skolu absolventi būtu gandrīz absolūti bilingvi, tātad lai prastu savu dzimto valodu un lai prastu latviešu valodu tuvu dzimtās valodas līmenim. Un šī sistēma to nodrošina. Tā ir veidota uz stabila teorētiska pamata un turklāt arī nepārtraukti pilnveidota. Ja jūsu rīcībā ir dators, ieejiet mājaslapā valoda.lv. un labajā stūrī jūs redzēsiet logo „bilingvāls”. Un, ja kādam ir šaubas par to, cik nopietni Latvijas valsts izturas pret mazākumtautību izglītību un bilingvālās izglītības teorētiskajiem pamatiem, ieskatieties šajos materiālos. Eiropas Sociālā fonda projekts „Atbalsts valsts valodai un bilingvālajai izglītībai” tik tiešām ir devis vērā ņemamus rezultātus un aptvēris simtus Latvijas skolotāju un tūkstošus Latvijas skolēnu. Tieši tādēļ, nenoraidot šo definīciju kā tādu (un, protams, turpmākajam runātājam varu atgādināt, ka es pilnīgi piekrītu, ka šī definīcija ir ņemta no viena no maniem darbiem) un atzīstot, ka mums bilingvālā izglītība ir jāattīsta kā sistēma, es tomēr gribu norādīt uz iemeslu, kāpēc komisija šajā reizē savu atbalstu šim priekšlikumam nedeva. Tam ir saistība ar juridisko tehniku. Mums nekur tekstā turpmāk neparādās termins „bilingvālā izglītība”. Un līdz ar to, ja šāda termina nav likuma tekstā, tad tas arī netiek skaidrots likuma preambulā. Un tieši tādēļ - formas, nevis satura pēc! - šis priekšlikums ir noraidīts, un es aicinu Saeimu šajā attieksmē būt vienotai ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Paldies.".
- 2011_12_22-seq170 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir saņemti 13 priekšlikumi likumprojektam „Grozījumi Izglītības likumā”. Un, tā kā 12 no šiem priekšlikumiem skar valodu, ir nepieciešama neliela preambula. No rīta mēs nobalsojām pret Saeimas atbalstu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Mūsu attieksme ir skaidra, bet diskusijas turpināsies. Šajās diskusijās mums ir jāsaprot, ka svarīgs ir ne tikai latviešu valodas juridiskais statuss, kāds noteikts Satversmē un Valsts valodas likumā, bet ka svarīgi ir pilnīgi visi valodas politikas aspekti un sīkumu šajā ziņā nedrīkstētu būt. Šie grozījumi skar valodu izglītības sistēmā, un izglītības sistēma un valodas politikas sistēma ir cieši saistītas. Mūsu uzdevums ir izvairīties no šā procesa politizēšanas, būt politiķiem, nevis politikāņiem un apsvērt katra priekšlikuma iederību mūsu kopīgajā valodas politikas sistēmā. Tieši tāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šos priekšlikumus apsprieda profesionāli, iesaistot plašu ekspertu loku, gan atbildīgo ministriju pārstāvjus, gan nevalstiskās organizācijas, gan izglītības praktiķus, gan arī cilvēkus, kas teorētiski pētījuši valodu izglītības sistēmā jau vairāk nekā 20 gadu, un no šīs tribīnes es varu apsolīt, ka šādi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija strādās arī turpmāk. Es principā noraidu tā saukto protesta balsojumu vai demonstratīvo balsojumu ideju. Mūsu sabiedrībā pašreiz valda ļoti bīstama tendence - nerunāt par lietas būtību, bet uzsvērt, ka mūsu rīcība noteiktā balsojumā ir protests, demonstrācija, iebildumi, kontrpropaganda un tā tālāk. Sak’, mēs jau neesam par krievu valodas kā otras valsts valodas statusu, bet mēs protestējam pret Krājbanku, pret airBaltic, pret emigrāciju, pret demogrāfisko krīzi un tā tālāk. Šī ir ļoti bīstama pieeja, un lūdzu tādu neturpināt. Ja mēs tiešām vēlamies virzīties uz mūsu sabiedrības saliedētību, tad runāsim ar profesionāli verificējamiem teorētiskiem argumentiem, neizmantosim ne tirgus, ne poētisku leksiku, jo situācija ir pārāk nopietna! Un šādā atmosfērā mūsu komisija skatīja šos priekšlikumus, un tādēļ šajās debatēs arī lūdzu turēties pie zinātniskiem, profesionāliem argumentiem. Tātad 1.priekšlikums ir politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums - papildināt likumprojektu ar jaunu pantu komisijas noraidītajā redakcijā.".
- 2011_12_22-seq169 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.".
- 2011_12_22-seq168 spokenText "Juridiskā komisija uzskata, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 28.decembris.".
- 2011_12_22-seq167 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 24. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_12_22-seq166 spokenText "Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_12_22-seq164 spokenText "Nākamais - 9.priekšlikums - ir ar iepriekšējo saistīts tīri redakcionāli, jo, kā jūs redzējāt, mēs izslēdzām Saimniecisko komisiju. Es aicinu atbalstīt.".
- 2011_12_22-seq163 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8.priekšlikumu, kas ir papildus iekļautais likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.75/Lp11)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 36, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq162 spokenText "Nākamais ir 8.priekšlikums. Proti, tas ir priekšlikums, kuru mēs pievienojām no Nacionālās apvienības iesniegtā priekšlikuma Kārtības rullim... apvienojām šos abus projektus, proti, ka apakškomisijas sazinās ar ministrijām un citām iestādēm patstāvīgi. Galvenais pamatojums tam Juridiskajā komisijā bija tāds, lai neradītu lieku slogu valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām šajā jomā, jo to visu var nokārtot arī caur attiecīgo pastāvīgo komisiju, nevis caur apakškomisiju. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2011_12_22-seq160 spokenText "Jā, tas ir daļēji atbalstīts. Tālāk. 7.priekšlikums paredz papildināt 149.pantu ar ceturto daļu, ka Sabiedrības saliedētības komisija veic arī parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi. Es aicinu atbalstīt.".
- 2011_12_22-seq159 spokenText "Deputāti piekrīt komisijas lēmumam.".
- 2009_12_01-seq986 spokenText "Deputāti piekrīt komisijas lēmumam.".
- 2001_06_21(20)-seq161 spokenText "Deputāti piekrīt komisijas lēmumam.".
- 2011_12_22-seq158 spokenText "6. arī ir līdzīgs iepriekšējam priekšlikumam, tātad 4.priekšlikumam, kas paredz papildināt 149.panta pirmo daļu ar 17.punktu, pieliekot klāt vārdus „Ilgtspējīgas attīstības komisija”. Es lūdzu atbalstīt.".
- 2011_12_22-seq156 spokenText "Nākamais ir 5.priekšlikums. Faktiski tas saskan jau ar 2.priekšlikumu, ko esam atbalstījuši. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_12_22-seq155 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq154 spokenText "Komisijas vārdā man nekas nav piebilstams. Es aicinu atbalstīt.".
- 2011_12_22-seq153 spokenText "Paldies Āboltiņas kundzei. Debates slēdzu. No tribīnes neviens nav izteicis vēlēšanos balsot... Arī zālē deputāti to neizsaka. Vārds Juridiskās komisijas vārdā Ilmai Čepānei".
- 2011_12_22-seq152 spokenText "Labdien, kolēģi! Es nebiju gatavojusies runāt par šo jautājumu. Man likās, ka pieaugušiem un atbildīgiem cilvēkiem ir tādas lietas, par kurām nav jārunā, vēl jo vairāk - no Saeimas tribīnes. Bet ir Kārtības rullis, kas ir tas dokuments, pēc kura mēs visi strādājam; ir noteiktas tradīcijas un ir noteiktas procedūras. Un arī attiecībā uz šiem Kārtības ruļļa grozījumiem iniciatīva nāca no Juridiskās komisijas par to, ka tas būtu jāmaina. Līdz ar to Prezidijs vērsās pie visām frakcijām, un bija, manuprāt, vismaz divas vai trīs nedēļas laika, lai izdiskutētu šos jautājumus. Un tad saskaņā ar Kārtības rulli bija Frakciju padomes sēde, kurā tad arī tas lēmums un tie priekšlikumi, kurus iesniedza, visi tika atbalstīti. Taču izrādījās, ka tas nav bijis izdiskutēts, ka nav bijis laika un nav bijis vēl kaut kā... Attiecībā uz nākotni... uz šo Ilgtspējīgas attīstības apakškomisiju. Čigānes kundze jums izstāstīja visu tās saturisko būtību, bet es gribu atgādināt gan tās debates, kas mums notika par budžetu, gan to, kas arī šodien ne vienreiz vien tika uzsvērts, - to, ka mēs dzīvojam parlamentārā valstī un ka tas ir parlamenta uzdevums - rūpēties, parlamentā runāt par attīstību, vēl par kaut ko. Mums ir gana plānošanas dokumentu... kaudzēm. Un jau pagājušajā, atlaistajā, Saeimā mēs šo darbu šeit uzsākām. Tieši šeit, parlamentā, sākām runāt par valsts attīstību, jo tieši parlaments ir tā vieta, kur ir jāuzrauga, kā visi šie daudzie un sastādītie dažādie dokumenti... Tad arī tiešām būs rūpes par valsts attīstību. Iesaistot nevalstisko sektoru, iesaistot visus ieinteresētos, varēsim runāt un uzraudzīt valsts attīstību. Tas tiešām ir fundamentāli svarīgs uzdevums! Šobrīd man diemžēl ir jāsaka tā: kad man vakar radiožurnālisti jautāja, cik es liktu parlamentam par pirmo sesiju... kad es stāstīju visu, ko mēs šeit esam izdarījuši un ieplānojuši, viņi teica: „Nu, tad jau piecinieku pēc piecu ballu sistēmas!” Es teicu: „Nē, četri ar plusu, jo vienmēr ir vēl kaut kas neizdarīts.” Šodien es viņiem atbildētu: „Trīs ar mīnusu!” Tāpēc, ka man ir kauns, jo šīs diskusijas notiek tikai tāpēc, ka katrs sev ir iekārojis kādu mazu amatiņu, mazu komisijiņu un ka mēs domājam nevis par to, kādā veidā mēs attīstīsim parlamentu un mūsu valsti, bet tikai par to, kādā veidā pārdalīt amatus. Man patiešām ir par to kauns! Bija pietiekami daudz laika, lai to pateiktu, izteiktu un izdiskutētu, nevis jāmeklē argumenti, kāpēc mums katram, kam ir kaut kāda vēlme, vajag kādu citu komisiju. Ja vajag, sasauksim vēlreiz Frakciju padomi! Visas šīs procedūras ir noteiktas, kādā veidā tas ir jādara. Un neizdomāsim argumentus, kuru nav! Katrā ziņā es tiešām aicinu atbalstīt šo Ilgtspējīgas attīstības komisiju, strādāt un domāt. Un domāt pirmām kārtām par valsti un par cilvēkiem. (Aplausi.)".
- 2011_12_22-seq151 spokenText "Paldies Čigānes kundzei. Debatēs vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.".
- 2011_12_22-seq150 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribu pamatot tieši šīs komisijas - Ilgtspējīgas attīstības komisijas - izveides nepieciešamību. Tas, ka ir šāds ierosinājums, ka Saeimā ir nepieciešama Ilgtspējīgas attīstības komisija, liecina par to, ka mēs beidzot esam gatavi domāt par valsts attīstību kopumā, nospraust mērķus un tad arī secīgi uz šiem mērķiem virzīties. Kā Bites kundze jau minēja, šobrīd premjera pakļautībā ir izveidots Pārresoru koordinācijas centrs. Lai šis centrs darbotos sekmīgi, šim centram ir nepieciešams partneris Saeimā, un Saeimas deputātiem ir ļoti nopietni šim jautājumam jāpieiet un beidzot jāuzņemas atbildība par valsts kopējās attīstības plānošanu. Mēs ļoti labi zinām, ka šobrīd mēs esam tādā situācijā, ka mēs tikko esam izgājuši no smagas ekonomiskas krīzes, un mūsu krīzes novārdzinātie sektori un dažādi resori šobrīd ir gatavi diezgan plēsonīgi cīnīties par to, lai valsts attīstībai paredzēto naudu, kas pārsvarā ir Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi, novirzītu tieši savu resoru vajadzībām. Tomēr iepriekšējos struktūrfondu plānošanas periodos mēs esam redzējuši, ka tāda pieeja, ka visiem pa drusciņai, neder. Šobrīd mums ir ļoti nopietns izaicinājums: mums savas valsts attīstība ir jākoncentrē un jāvienojas par vienu vai nedaudzām prioritātēm. Lai to varētu izdarīt, ir nepieciešams Saeimas atbalsts augstākajā - likumdevēja - līmenī. Tāpēc šādas komisijas izveide ir ļoti, ļoti būtiska. Piemēra labad paskatīsimies uz citu demokrātisku valstu parlamentiem! Somijas parlamentā darbojās Nākotnes komisija, kas analizē gan tehnoloģisko attīstību, gan globālos procesus un mēģina ar pētījumu un modelēšanas palīdzību prognozēt, kādas politikas ir jāievieš, lai Somija kā valsts no šīs attīstības iegūtu vislielāko labumu. Līdzīga komisija ir arī Vācijas Bundestāgā - Izglītības pētniecības un tehnoloģiju izvērtēšanas komisija, kas nodarbojas ar tieši tādu pašu darbu. Tādēļ mums tas ir ļoti būtiski - šobrīd atbalstīt Ilgtspējīgas attīstības komisijas izveidi, lai beidzot mēs nacionālo attīstības plānošanu varētu veikt sakarīgi, secīgi un uz vienu valsts attīstības ilgtermiņa mērķi balstītu. Paldies.".
- 2011_12_22-seq148 spokenText "Godātie deputāti! Runājot par izmaiņām Saeimas komisiju sastāvā, pirms pāris nedēļām starp frakcijām notika diskusija par to, kādas reformas un kādas izmaiņas šajā aspektā būtu nepieciešamas. Un frakcijas savstarpēji vienojās par to, ka nedrīkst mainīt komisiju kopējo skaitu, ņemot vērā to, ka komisiju skaita palielināšana ietekmē Saeimas budžetu. Vienlaicīgi tika diskutēts arī par divu šobrīd neesošu komisiju izveidošanu, no kurām vienu mēs redzam šajā priekšlikumā, - tā ir Ilgtspējīgas attīstības komisija. Otra ir Konstitucionālo tiesību komisija. Šobrīd šeit es gribu vairāk runāt tieši par Konstitucionālo tiesību komisiju. Kā jau Čepānes kundze vairākkārt šodien ir norādījusi, Juridiskā komisija ir ļoti noslogota, tās darba kārtībā šobrīd ir 32 likumprojekti. Jau Saeimas darba pirmajos divos mēnešos Saeimas darba kārtībā ir nonākuši divi grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, par kuriem ir nepieciešamas ļoti nopietnas diskusijas. Vieni no tiem ir saistīti ar atklātajiem balsojumiem par valsts augstākajām amatpersonām, bet otri ir saistīti ar fiskālo disciplīnu un valsts finanšu stabilitāti. Šodien mēs nenodevām komisijām vēl vienus piedāvātos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, bet mēs arī apzināmies, ka mums stāv vēl priekšā nopietns darbs pie tiem grozījumiem, kas nepieciešami saistībā ar plānoto Eiropas Savienības starpvaldību līgumu par budžeta disciplīnu. Ir izskanējuši ierosinājumi noteikt, ka atsevišķi Satversmes panti ir negrozāmi. Tas būtu rūpīgi no konstitucionālo tiesību viedokļa vērtējams jautājums. Un jau Čepānes kundzes pieminētajā portālā www.manabalss.lv ir savākti 12 tūkstoši parakstu par to, lai noteiktu deputāta atsaucamību gadījumā, ja viņš ir lauzis deputāta zvērestu. Konstitucionālo tiesību jautājumi un konstitucionālās tiesības ir plašākas par Satversmes grozījumiem. Tās aptver visu valsts iekārtu - tās aptver Valsts prezidenta institūtu, Ministru kabineta institūtu un Saeimas institūtu. Līdz ar to jau ar šobrīd Saeimas darba kārtībā esošajiem jautājumiem Konstitucionālo tiesību komisijai būtu pietiekami redzams un pietiekami apjomīgs darbs veicams. Pašreizējais priekšlikums, kas paredz likvidēt vienu komisiju un tās vietā izveidot citu, mūsuprāt, kompleksi nerisina šo jautājumu un pilnībā neatspoguļo tās diskusijas, kuras ir notikušas. Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisija savā līdzšinējā darbā ir spējusi pierādīt savu nozīmi un nepieciešamību, spēju efektīvi strādāt un sekmēt nozīmīgu jautājumu virzību. Pēc šīs apakškomisijas iniciatīvas iepriekšējās Saeimas sasaukuma laikā ir izdarīti būtiski grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā, un tagad jau izveidots premjera pakļautībā esošais Pārresoru koordinācijas centrs. Līdz ar to gribam teikt, ka Zatlera Reformu partijas prioritāte šajā gadījumā būtu Konstitucionālo tiesību komisijas izveidošana. Šobrīd mēs nelūdzam balsot par šo priekšlikumu un neiebilstam pret to, taču vēršam uzmanību uz to, ka lūgsim uz trešo lasījumu debatēt par šo jautājumu kompleksāk. Paldies.".
- 2011_12_22-seq147 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.".
- 2011_12_22-seq146 spokenText "Paldies. Tālāk ir nākamais - 4.priekšlikums, kas paredz 149.panta pirmajā daļā aizstāt vārdus „Saimnieciskā komisija” ar vārdiem „Ilgtspējīgas attīstības komisija”. Juridiskajā komisijā šis viedoklis guva vienbalsīgu atbalstu.".
- 2011_12_22-seq145 spokenText "Komisija tātad atbalstīja šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 25, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq144 spokenText "Komisijas vārdā man nekas vairs nav piebilstams. Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.".
- 2011_12_22-seq143 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par 3.priekšlikumu?".
- 2011_12_22-seq142 spokenText "Kolēģi! Šis jautājums tika izdiskutēts jau šā gada pavasarī, un tika rīkota īpaša konference par šiem jautājumiem. Tika aicināti visi deputāti, un man šķiet, ka... žēl, ka visi deputāti nav izmantojuši šīs iespējas. Tur, protams, tika apspriesti atsevišķi riski, prakse, kāda ir atsevišķās valstīs. Man šajā sakarā gribas teikt, ka kolēģes, kuras tik ļoti vētraini aizstāvēja šo likumprojektu, nepieminēja, ka ir vesela rinda valstu, kas ir atteikušās no šādas lietas; ir valstis, kurās likumprojekts ir aizgājis līdz pirmajam lasījumam, otrajam lasījumam, bet tālāk vairs nav virzījies. Tas, protams, arī tā sauktajās Eiropas vecajās demokrātijās nemaz tik ātri neiet, kā šeit arī daži atsevišķi jaunieši gribētu šo lietu virzīt. Taču Juridiskā komisija šo likumprojektu atbalstīja, un, manuprāt, šis likumprojekts nav slikti izstrādāts, ņemot vērā to, ka šā likumprojekta izstrādāšanā piedalījās arī Kusiņa kungs, kurš, manuprāt, patiešām visiem Saeimas deputātiem ir liela autoritāte un pie kura daudzos gadījumos, kad kāda jautājuma risināšanā jums ir strupceļš, jūs vēršaties. Tā ka nekādā ziņā es nevaru teikt, ka šis likumprojekts ir „jēls” jeb nesagatavots. Tomēr mans pienākums ir norādīt, kā parasti es saku, uz atsevišķiem riskiem šajā likumprojektā. Proti, pirmais no riskiem ir tas, ka iesniedzēju skaitu mēs samazinājām uz pusi. Deputātu vairākums piekrita, ka šādu petīciju varētu iesniegt nevis 10 tūkstoši, bet tikai 5 tūkstoši. Otrs risks ir tas, ka šeit mēs runājam par 16 gadu vecumu sasniegušiem pilsoņiem. Iepriekš bija paredzēti 18 gadu vecumu sasnieguši pilsoņi. Un mums ir jādomā arī par to, vai šādā gadījumā šie sešpadsmitgadīgie, septiņpadsmitgadīgie, astoņpadsmitgadīgie netiks dažkārt izmantoti politisku iemeslu dēļ. Tas ir visbīstamākais! Jo, ja mēs paskatāmies... Jums gan tagad svētki stāv priekšā, bet tomēr paskatieties tajā mājaslapā... Ir tāda mājaslapa www.manabalss.lv, un tur mēs varam redzēt visas šīs iniciatīvas. Neskatoties uz to, ka nebija attiecīgā tiesiskā regulējuma... Jūs jau zināt, ka www.manabalss.lv bija savākusi vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu attiecībā uz jautājumu par ofšoriem. Saeima tam piekrita. Tas ir ļoti pozitīvs darbs. Otrkārt. Pašlaik tur ir savākti vairāk nekā 12 tūkstoši parakstu par to, ka būtu jāiestājas deputātu juridiskajai atbildībai par to, ka deputāti ir lauzuši savu zvērestu. Tas varbūt ir arī atbalstāms. Iespējams, ka šādi mēs varam to risināt, lai gan no juridiskā, no konstitucionālo tiesību viedokļa, šeit ir arī ļoti daudzas problēmas, bet laika trūkuma dēļ es par tām nestāstīšu. Tad ir vēl viens tāds priekšlikums, kas, manuprāt, šeit nav pietiekams filtrs, lai to varētu izvērtēt, bet tas varētu ātri realizēties. Piemēram, tur labu laiku jau stāv un vāc parakstus sakarā ar jaunā Meža likuma pieņemšanu, kur arī bija liela ažiotāža ap šo likumprojektu... proti, ka aizliegsim mežus cirst desmit gadus. Vai šeit tiek izvērtētas vides aizsardzības intereses un arī saimnieciskās intereses - par to ir ļoti jāšaubās. Vēl viena aktivitāte, kas, piemēram, atbalsta... Nu, šodien šeit opozīcija aicināja: „Pazemināsim likmi pārtikai... nodokļa likmi pārtikai!” Tad ir vēl viena aktivitāte: „Atlaistajai Saeimai kompensāciju neredzēt kā savas ausis - tiem, kas nav ievēlēti!” Tātad vēl viena iniciatīva. Tad vēl ir pilnīgi cita iniciatīva, kas ir pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu Mencenas lietā un arī pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu. Proti, runa ir par personu vārdu... par vienotu uzvārdu ģimenēm. Tātad visiem tiem, kuri ir stājušies laulībā ar ārvalstniekiem, vajadzētu šo uzvārdu lietot bez latviešu valodas galotnēm un tā tālāk. Vārdu „Oto” vajadzētu rakstīt ar vienu burtu „t”, nevis ar diviem „t” burtiem, un tā tālāk. Vēl viena iniciatīva ir tāda: „Reģionālās valodas statusu latgaliešu valodai!” Cik Latgalē... Vai dieniņ! Jums taču te milzums darba! Cik ātri jūs to visu savāksiet, pa skolām vien pastaigājot? Vai ne, Igauņa kungs? Šeit, es domāju, mums, iespējams, ir jāpadomā, jo tas viss attiecas uz mums... šie riski. Vai mums nevajadzētu paaugstināt šo vecuma cenzu un šo skaitli „5000” šajā gadījumā? Es nerunāšu par šo procesuālo kārtību. Es varu apsveikt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāju un kolēģus, kuriem būs daudz darba, jo viņiem būs jāsastāda speciāli ziņojumi, un arī Prezidijam būs daudz darba. Šeit saistībā ar šo likumprojektu varētu izveidot īpašu komisiju, varētu uzdot uzdevumus Ministru kabinetam... Es aicinu pirmajā lasījumā atbalstīt, bet tomēr joprojām vēl uzmanīgi vērtēt šo likumprojektu šajā laikā, kamēr jums būs dotas tiesības iesniegt priekšlikumus. Paldies.".
- 2011_12_22-seq140 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nu, šis priekšlikums tiešām ļoti smuki izskatās! Tāds kā priekšlikums no mācību grāmatām. Bet, ja to attiecina uz reālo dzīvi, tad tas izskatās ļoti formāls un pat dogmatisks, piedodiet! Sergejs Dolgopolovs uzdeva jums ļoti konkrētus jautājumus. Diemžēl jūs ne uz vienu jautājumu atbildēt nevarējāt. Es gribu vēl uzsvērt galvenos jautājumus. Mēs gribam grozīt Kārtības rulli, kas ir diezgan nopietns dokuments. Kāda būs šīs jaunās procedūras pievienotā vērtība? Ko tas dos Latvijas iedzīvotājiem tādu, ko jau esošās likuma normas nevar dot mūsu pilsoņiem? Es gribu atgādināt, ka ir ļoti spēcīga demokrātiska procedūra, pilsoniskās līdzdalības procedūra, - parakstu vākšana. Tur gan ir vajadzīgs drusciņ lielāks parakstu skaits, un, kā rāda daži notikumi, varbūt vajadzētu arī to izvērtēt... to, vai nevajadzētu palielināt arī šo parakstu skaitu. Ir Iesniegumu likums, kas arī skaidri nosaka, kā jārīkojas valsts pārvaldes darbiniekiem, arī deputātiem, ja viņi saņem iedzīvotāju sūdzības. Godīgi sakot, izanalizējot šo jūsu priekšlikumu, es redzu... Nu, jā, šo kolektīvo iesniegumu iesniedzējiem būs iespējas atnākt uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi un aizstāvēt savu viedokli Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas noteiktajā kārtībā. Bet, piedodiet, vai ir vērts vispār ierosināt tik revolucionārus grozījumus, lai to panāktu? Sakiet godīgi: ja jūs kā deputāts saņemsiet piecu tūkstošu iedzīvotāju iesniegumu, vai jūs tiksieties ar šiem cilvēkiem? Vai jūs aicināsiet viņus uz tikšanos? Nu, nekā jauna šeit nav! Tā tiešām ir tikai tāda teorija. Ir vesela virkne portālu. Es apgalvoju, ka ir visas iespējas sociāli aktīviem cilvēkiem, it īpaši jauniešiem, darīt tā, lai viņu viedoklis tiktu zināms. Ir vesela virkne portālu: ir gudrasgalvas.lv, kur visi piedalās, ir kandidatiuz delnas.lv un viss pārējais. Cik daudzi cilvēki šādas iespējas izmanto? Jūs, Čigānes kundze, labāk par mani zināt, ka tie ir daži simti. Ka tur ir žurnālisti, ir studenti politologi... Protams, jūs nākat no šīm aprindām, jūs saskaraties ar šiem cilvēkiem, un jūs dzīvojat kaut kādā izdomātā pasaulē, piedodiet! Tāpēc apgalvot, ka tiešām desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju šādas iespējas izmanto... Piedodiet, par to es stipri šaubos! Jo, ja jau tagad esošās iespējas izmanto tikai daži simti, tad es nemaz neesmu pārliecināts... Trešais. Nu tas, ko es tagad dzirdēju no Kārkliņas kundzes par ierobežojumiem... Vai tad uz trešo lasījumu mēs tagad precizēsim, kādi būs ierobežojumi? Un vai tiešām jūs domājat, ka tas ir prāta darbs - uzdot Saeimas Prezidijam lemt, vai priekšlikums ir demokrātisks vai nedemokrātisks? Piedodiet, politisko partiju pārstāvji ar balsojumu nevar š��dus lēmumus pieņemt, jo, ja patiešām mēs runājam par atbilstību Satversmei, par atbilstību cilvēktiesībām, tam ir citas procedūras. Tas ir pirmkārt. Un tas nav Saeimas Prezidijā lemjams jautājums. Un patiešām šobrīd mums te parādās ļoti interesantas idejas: kas ir antikonstitucionāls? Piedodiet, jebkurš priekšlikums grozīt Satversmi ir pretrunā ar Satversmi. Tātad ir antikonstitucionāls? Jebkurš priekšlikums grozīt likumu ir iesniegšanas brīdī nelikumīgs? Tātad mums ļoti rūpīgi jāpārdomā, par kādu terminoloģiju mēs runājam. Un pats pēdējais. Es tiešām nesaprotu... Vai mēs dzīvojam Eiropas Savienībā vai ne?! Kāpēc mēs ignorējam Eiropas Savienības pilsoņus? Kāpēc mēs ignorējam nepilsoņus, kas šeit dzīvo un maksā nodokļus? Par kādiem jautājumiem šeit ir runa? Vai jūs tiešām domājat, ka šis kolektīvais iesniegums skars tikai tos jautājumus... politiskos jautājumus, attiecībā uz kuriem tikai pilsoņiem ir tiesības lemt? Tomēr jūs taču savās uzstāšanās reizēs runājat par pavisam ko citu - par sociāliem, ekonomiskiem jautājumiem. Kāpēc mēs izslēdzam Eiropas Savienības pilsoņus? Tātad, manā skatījumā, šis priekšlikums ir, piedodiet, ļoti jēls. Tas balstās uz teorētiskiem apsvērumiem, kas reālajā dzīvē nemaz nav pārbaudīti, piedodiet. (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Pārbaudīts vairākās valstīs. Polijā arī!”) Eiropas Savienībā petīciju mehānisms darbojas pilnīgi citādi. Jums arī šobrīd neviens netraucē tikties ar vēlētājiem, strādāt ar nevalstiskajām organizācijām. Es absolūti neredzu nekādu pievienoto vērtību šajā priekšlikumā. Jūs gribat labi izskatīties, gribat, protams, būt visdemokrātiskākie, es atzīstu. Jūs esat visdemokrātiskākie, jūs vislabāk saprotat, kas ir demokrātija, bet vai tādēļ, lai to vēlreiz apliecinātu, mums jāgroza Saeimas kārtības rullis? Es stipri šaubos. Paldies.".
- 2011_12_22-seq139 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 13.30. Turpināsim Saeimas 22.decembra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs skatījām likumprojektu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī” un sākām debates par 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Tātad turpināsim debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2011_12_22-seq137 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Ādamsons... ir klāt, Edmunds Demiters... ir klāt, Jānis Dūklavs... nav, Jānis Klaužs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Juris Viļums... nav, Valdis Zatlers... nav. Paldies.".
- 2011_12_22-seq135 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es vispirms gribu izteikt pateicību tiem Juridiskās komisijas deputātiem, kas ir atbalstījuši šo iniciatīvu. Un, lai gan, iespējams, šī iniciatīva nav nekāda revolūcija, tas ir mazs, bet ļoti būtisks solis pretim pilsoniskai sabiedrībai: tas dod iespēju konstruktīvā veidā iesaistīties valsts pārvaldē, izvirzot Saeimas darba kārtībā sabiedrību interesējošus jautājumus. Cienījamie kolēģi! Ir pilnīgi skaidrs, ka, ja cilvēki nevar līdzdarboties valsts pārvaldē - un socioloģiskās aptaujas rāda, ka cilvēki jūtas bezspēcīgi un neiesaistīti valsts pārvaldes darbā -, tad cilvēki balso ar kājām, viņi balso autoostās un lidostās: viņi vienkārši brauc prom no valsts, jo viņi nejūtas spējīgi ietekmēt valsts darba kārtību. Tā ka šis ir ļoti labs veids, kā to var darīt konstruktīvā veidā, paredzot kādu konkrētu procedūru, kā šo līdzdalību realizēt. Otrs jautājums ir ļoti būtisks. Tas ir saistīts ar to, ka šīs ar darba kārtību saistītās iniciatīvas varēs parakstīt cilvēki, kuriem ir 16 gadu. Šobrīd tā situācija Latvijā ir izveidojusies tāda, ka tieši vidēja un vecāka gadagājuma ļaudis ir tie visapzinīgākie cilvēki, kas iet uz vēlēšanām, seko politiskajiem procesiem. Jauniešiem vairāk interesē sociālā dzīve, sociālie tīkli un tamlīdzīgas lietas. Tas nozīmē to, ka ļoti bieži kampaņas laikā politiskās partijas un politiķi sarunājas pārsvarā ar vidēja un vecāka gadagājuma cilvēkiem un ka jauniem cilvēkiem ir ļoti maz iespēju iesaistīties debatēs pēc būtības. Šis ir būtisks instruments, ar kā palīdzību jaunus cilvēkus var iesaistīt gan darbā valsts pārvaldē, gan arī diskusijās par valsts pārvaldei būtiskiem jautājumiem. Cienījamie kolēģi! Šāda sistēma pastāv Polijā jau kopš 1999.gada. Polijā ir ļoti aktīva pilsoniskā sabiedrība. Tomēr visā šajā laikā šādā veidā Polijas parlamentā ir iesniegtas tikai 60 iniciatīvas, un tikai 20 no tām ir uzsākušas likumdošanas ceļu. Un par kādām tēmām tās ir bijušas? Piemēram, par vardarbības atspoguļošanu raidorganizācijās, par skolotāju algām un darba apmaksas kārtību, par valsts atbalstu vientuļiem vecākiem, kas vieni audzina bērnu. Tie ir būtiski jautājumi, kas sabiedrībai ir svarīgi. Tie nav ne dīvaini, ne traki jautājumi, kas ir pacelti Polijas parlamenta darba kārtībā. Un tāpēc es domāju, ka arī mēs šādu risku neuzņemamies un šis būs būtisks mehānisms pilsoniskās sabiedrības iesaistei. Lūdzu atbalstīt šo grozījumu.".
- 2011_12_22-seq133 spokenText "Dārgie kolēģi! Pirmo reizi par šo iniciatīvu mēs runājām 10.Saeimas laikā, un VIENOTĪBAI kā pirmajai bija priekšlikums, kā šo lietu virzīt. Un jau toreiz es un citi kolēģi runājām... uzsvērām iemeslus, kāpēc mums šādu darba kārtības iniciatīvu vajadzētu atbalstīt. Galvenais ir tas, ka mūsu pilsoņi ļoti grib... Un tieši jaunā paaudze ir izvirzījusi šo priekšlikumu, lai viņiem būtu vairāk iespēju darboties līdzi Saeimas darbā. Un tas ir viens pamatvirziens arī visās demokrātijās, un arī mums ir svarīgi atbalstīt demokrātijas veidošanu un stiprināšanu Latvijā. Tā ka es aicinu atbalstīt šo projektu. Bet, zināms, uz trešo lasījumu vēl var iesniegt skaidrākus priekšlikumus, kā definēt un ko mēs te tieši darīsim. Es personīgi gatavojos iesniegt priekšlikumus, kas precizēs, kāda veida darba kārtības iesniegumus Saeima vispār izskata. Jo ievērojiet, lūdzu, arī to, ka šajā priekšlikumā, kāds tas pašlaik ir, jau ir minēts, ka būs vairākas pakāpes, kur vispirms Prezidijs, bet vēlāk - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīs, vai iesniegums vispār atbilst zināmiem kritērijiem. Šobrīd šie kritēriji ir definēti ļoti šauri, proti, kolektīvais iesniegums nedrīkst saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīm redzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. Es uzskatu, ka šo normu vajadzēs papildināt, un es to taisos iesniegt. Un pirmām kārtām to vajadzētu papildināt ar noteikumiem, kas jau pašlaik ir Satversmē, attiecībā uz referendumiem. Un, pārņemot šo tekstu arī šeit, mēs skaidrāk pateiktu, ka kolektīvais iesniegums nevar saturēt tādu prasījumu, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, ka nevar iesniegt tādu prasījumu, kas skar valsts budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, karaklausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm. Tas ir tas, kas pašlaik ir Satversmē teikts par referendumiem. Es arī domāju, ka vajag papildināt ar to, kas pašlaik jau ir norādīts Eiropas Savienības pilsoņu iniciatīvas regulējumā. Un šeit es gribu atkal uzsvērt, ka tas ir arī iemesls, kāpēc mums šo iniciatīvu vajag atbalstīt, jo Eiropas Savienība jau ir pieņēmusi regulējumu - un ar 1.aprīli Latvijā stāsies spēkā šis regulējums -, ka Eiropā pilsoņi no septiņām valstīm var savākt apmēram 1 miljonu parakstu un virzīt pilsoņu iniciatīvas. Bet arī šeit ir procedurāli noteikumi, kāda veida iniciatīvas vispār sūtīs tālāk. Proti, kolektīvais iesniegums nevar saturēt tādu pieprasījumu, kas acīm redzami ir aizskarošs, maznozīmīgs vai maldinošs, un nedrīkst pārkāpt vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Tā ka, ja mēs papildināsim šos noteikumus par to, kuros jautājumos vispār var virzīt pilsoņu iniciatīvas par darba kārtību Saeimā, tad, es domāju, tie mums būs daudz skaidrāki un būs arī iespējams neatbalstīt un uzreiz apstādināt tādas iniciatīvas, kas ir, kā jau es teicu, pretrunā ar Satversmi, cilvēka cieņu un tamlīdzīgām lietām. Tā ka es aicinu atbalstīt šo iniciatīvu otrajam lasījumam.".
- 2011_12_22-seq131 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tā kā komisija pašlaik strādā pie Iesniegumu likuma, arī par šo jautājumu, protams, tika plaši diskutēts komisijas sēdēs un komisijas darbā. Pirmais jautājums ir - kas ir kolektīvais iesniegums, ja tas neskar likumdošanas procesu? Tas nozīmē, ka tas iesniegums nesatur likumdošanas iniciatīvas pazīmes. Tas var būt jebkurš iesniegums, kad, teiksim, cilvēki vēršas ar lūgumu, lai Saeimā būtu nevis viena atvērto durvju diena, bet 365 dienas. Tas ir iesniegums! Ja tas ir iesniegums, tad kāpēc ir jāpielieto norma? Un no kurienes vispār ir parādījies skaitlis - 5000 cilvēku? Kāpēc 5000, nevis 10? Kāpēc ne 500 vai 300? Ja mēs runājam par likumdošanas iniciatīvām, tad tur ir runa par 10 000 pilsoņu. Kur ir runa par referendumiem un par nobalsojumiem, tur ir viena desmitā daļa no vēlētājiem. Kāpēc ir parādījies tas pirmais cipars, kur ir runa par elementāriem iesniegumiem, kas var skart jebkuru darbības jomu? Otrais jautājums. Man šķiet, ka piedāvātajā definīcijā mēs aizskaram Eiropas Savienības pilsoņu intereses, kuriem šodien ir iespējas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet ir liegtas tiesības vērsties ar kolektīviem iesniegumiem Latvijas Republikas parlamentā. Treškārt. Ja Latvijas likumi aizstāv nepilsoņu tiesības - aizstāv nepilsoņu tiesības! -, tad kāpēc nepilsoņiem, kuri ir Latvijas Republikas nepilsoņi, ir liegta iespēja vērsties Saeimā ar jebkāda veida kolektīviem iesniegumiem? Tas treškārt. Ceturtkārt. Interesanta norma... Es saprotu, ka, teiksim, kolektīvais iesniegums nedrīkst saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīm redzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs. „Klaji aizskarošs” - to es saprotu, bet „acīm redzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā”? Nu, šeit ir nepieciešams precizēt definīcijas. (No zāles dep. I.Čepāne: „ECT spriedums!”) A kas ir „nepieņemams”? Es domāju, ka šie jautājumi... Pirms mēs varētu atbalstīt šāda veida ierosinājumu - grozīt Kārtības rulli -, tomēr būtu jāsniedz atbildes uz šiem jautājumiem. Turklāt pamatotas atbildes! Paldies.".
- 2011_12_22-seq130 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
- 2011_12_22-seq129 spokenText "Nākamais - 3.priekšlikums, par kuru, kā es saprotu, būs ievērojamas debates. Juridiskajā komisijā un Juridiskajā birojā ar nevalstisko organizāciju atbalstu tika sagatavota jums piedāvātā redakcija. Arī iepriekšējā Saeimā Juridiskā komisija vērtēja šo priekšlikumu. Šeit, kā jūs redzat, ir samazināts šis kvorums, kāds šo kolektīvo iesniegumu var iesniegt, - no 10 tūkstošiem samazināts uz pieciem tūkstošiem. Un es komisijas vārdā lūdzu jūs pievērst uzmanību arī tam, ka šādas tiesības ar visām no tā izrietošām sekām tiek dotas 16 gadu vecumu sasniegušiem pilsoņiem. Komisija tātad aicina atbalstīt.".
- 2011_12_22-seq128 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai deputātiem ir iebildumi un ir balsojums nepieciešams? Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, arī deputāti atbalsta 2. - Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikumu. (No zāles: „Ar „Vienotību” un „Saskaņu”!”)".
- 2011_12_22-seq127 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es izmantošu izdevību, lai varbūt man atvēlētajā laikā īsi radītu mazliet lielāku priekšstatu par šīm izmaiņām Saeimas kārtības rullī sakarā ar Pilsonības likuma izpildes komisijas ne tikai nosaukuma maiņu, bet līdz ar to arī ar funkciju paplašināšanu. Tā ir tāda juridiski tehniska lieta. Ja runājam par saliedētību, tad mēs par to runājam divās nozīmēs: pirmām kārtām par sabiedrības saliedētību Latvijā, bet otrām kārtām - arī diasporas jautājuma kontekstā - par vienotu nāciju. Un šeit tas lielākais izaicinājums un panākumu atslēga ir dialogs, kas šeit tika daudz piesaukts, kā to savienot ar parlamentārās komisijas darbību, ar parlamentāro uzraudzību un arī ar likumdošanu. Ko es gribu pateikt? To, ka tā ir ļoti svarīga integrāla pieeja, un pirmām kārtām integrāla pieeja tādā nozīmē, ka tā skar vairākas disciplīnas, vairākas nozares un arī sadarbību ar vairākām komisijām. Un, otrkārt, tas ir jautājums, ka mēs skatāmies cits uz citu nevis kā tādi statiski svešķermeņi, bet ka mēs esam kopā... ka mēs esam kā nācija. Es atkārtošos, bet mani neinteresē, cik daudz desu mēs varam saražot šeit, bet man interesē, ko mēs varam radīt kā nācija. Ir bijuši mēģinājumi uzbūvēt šo struktūru - dialoga struktūru - medijos un sabiedriskajās organizācijās arī agrāk, pirms diviem, trim, četriem gadiem, taču tie ir atdūrušies pret neveiksmi, jo mēs esam nedaudz ieciklējušies tādā absurdā... apburtajā lokā, ka sabiedrība barojas no haosa. Un no tā barojas ne tikai politiķi, kuriem pārmet to, bet... es nezinu, vai varu jūs iepriecināt vai apbēdināt, sacīdams, ka no tā barojas arī mediji un arī sabiedrība. Un te ir tās briesmas! Lai izrautos no šā loka, politiķi tomēr var darīt pirmie kaut ko. Politiķi esot vainīgi, jo tautā neesot nekādu domstarpību. Piekrītu. Bet tikai daļēji. Jo kaut kādā līmenī šīs sabiedrības šķelšanās problēmas sabiedrība vienkārši atstāj politiķiem, un tad politiķi, atkal izdabādami sabiedrībai, tam līmenim, kas ir varbūt interneta komentāros, un atsaukdamies uz vēlētāju prasībām un uzstādījumiem, turpina atrasties šajā apburtajā lokā. Tāpat ir arī ar integrāciju. Nu, kad es biju žurnālists, es teicu, ka tajā ziņā tiešām divdesmit gados nekas nav noticis... Tā nedrīkst teikt! Ir savi panākumi, bet mēs esam jaunā attīstības fāzē, un tas prasa jaunus risinājumus un jaunu domāšanu. Ja salīdzina ar to dramatisko vēsturisko situāciju, kas ir bijusi, un ja salīdzina tās izmaiņas etniskajā sastāvā, tad jāteic, ka varēja būt arī katastrofālāki scenāriji. Nu, piemēram, bijusī Dienvidslāvija. Jūs teiksiet, ka nav korekti tā salīdzināt un ka tas nav labs salīdzinājums. Kaut kādā mērā piekrītu. Bet ko tomēr vajadzētu ņemt vērā? To, ka arī tur - arī tur! - pirms katastrofas runāja: „Mums jau, tautai, nav nekādu problēmu, tikai tie politiķi jauc gaisu.” Jā, un to var darīt pirmām kārtām - šo jauno dialogu var atrast komisija. Šeit vairāk vai mazāk ir liela teātra skatuve. Šodien otrajā daļā jau bija labāk. Un tāpēc es aicinu... Es tagad nestāstīšu, kas ir integrālā metode un kā to savienot ar parlamentārās komisijas darbību, bet es aicinu atbalstīt šo komisijas pārveidošanu, lai tur nāk strādāt deputāti, kuri grib nevis cīnīties ar putām uz lūpām, bet grib rast risinājumus, no haosa vest uz kārtību. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_12_22-seq126 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.".
- 2011_12_22-seq125 spokenText "2.priekšlikums ir... Es ceru, ka jūs visi tam esat pievērsuši uzmanību, ka Pilsonības likuma izpildes komisija tiek aizstāta ar Sabiedrības saliedētības komisiju. Komisija atbalstīja.".
- 2011_12_22-seq123 spokenText "Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi deviņus priekšlikumus. 1.priekšlikums... To ir iesniegusi deputāte Āboltiņas kundze, un tas paredz papildināt 64.panta otro daļu saistībā ar debašu ilgumu, apspriežot ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq122 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, otrais lasījums Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.".
- 2011_12_22-seq120 spokenText "Tātad saskaņā ar Kārtības rulli mums vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” atbalstītu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs tūlīt balsojam arī par otro lasījumu? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” atbalstītu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2011_12_22-seq119 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu. Komisijas sēdē piedalījās ministriju eksperti no ministrijām un apliecināja, ka šis papildprotokols ir ļoti izdevīgs Latvijas Republikai. Bet sakarā ar sarežģīto procedūru Ķīnas Tautas Republikā mums vajadzētu pieņemt šo likumprojektu līdz gada beigām. Tāpēc es lūgšu atbalstīt to pirmajā lasījumā un, ja nebūs iebildumu, tad atbalstīt šodien arī steidzamību, un atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_12_22-seq118 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2012.gada 10.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.".
- 2011_12_22-seq117 spokenText "2012.gada 10.janvāris.".
- 2011_12_22-seq116 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_12_22-seq115 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.97/Lp11. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu, par kuru ziņoja deputāts Rasnačs. Proti, tas saistīts ar likumprojektu „Parāda atgūšanas likums”. Šajā likumā tiek iestrādāta norma, ka šī darbība turpmāk tiks licencēta un arī par šo darbību tiks iekasēta nodeva. Likumprojektā „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” ir paredzēta kārtība jeb veids, kādā iekasējama šī nodeva. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_12_22-seq114 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2011_12_22-seq113 spokenText "Komisija ierosina 10.janvāri noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.".
- 2011_12_22-seq112 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Parāda atgūšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_12_22-seq111 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto un valdības akceptēto likumprojektu „Parāda atgūšanas likums”. Likumprojekta mērķis ir novērst to beztiesiskumu, kāds šobrīd valda parādu ārpustiesas piedziņas procesā. Jāteic, ka komisija vērtē pozitīvi šo likumprojektu, akceptēja to. Iespējams, ka uz otro lasījumu likumprojekta nosaukums tiks precizēts. Visticamāk, tas būs šāds: „Ārpustiesas parāda atgūšanas likums”. Šāds nosaukums. Komisija aicina akceptēt un, ja kādam ir interese, detalizētāk iepazīties ar šo likumprojektu. Tam ir ļoti izvērsta anotācija. Paldies.".
- 2011_12_22-seq110 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Parāda atgūšanas likums”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.".
- 2011_12_22-seq109 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2011_12_22-seq107 spokenText "Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi tikai vienu priekšlikumu šā likumprojekta trešajam lasījumam. Priekšlikums ir no atbildīgās komisijas, un priekšlikuma būtība ir papildināt likumprojektu ar normu, kura paredz, ka likums stājas spēkā 2012.gada 15.februārī. Priekšlikums komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq106 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
- 2011_12_22-seq103 spokenText "3. - tieslietu ministra redakcionāls priekšlikums. Tas paredz, ka iesniedzējam ir pienākums informēt fonda administrāciju, ja spēkā stājies jauns tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu piedziņu. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq101 spokenText "2. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Tas paredz, ka iesniedzēja nāves gadījumā neizmaksātos līdzekļus ir tiesīgs pieprasīt bērna aizbildnis. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq99 spokenText "Godātie kolēģi! Tātad likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” sakārto situāciju un atvieglo procedūru uzturlīdzekļu piešķiršanai. Komisijā kopumā tika saņemti trīs priekšlikumi. 1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.".
- 2011_12_22-seq98 spokenText "1.aprīlis ir svētdiena. Jūs tātad... Tātad mums ir pieci priekšlikumu iesniegšanas termiņi, un saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mēs balsojam, sākot no tālākā ieteiktā priekšlikumu iesniegšanas termiņa. Zariņa kungs, jūs jau savu priekšlikumu izteicāt... Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā” noteiktu 1.aprīli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 88, atturas - 1. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Nākamais tālākais bija 1.marts... Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā” noteiktu 1.martu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 72, atturas - 4. Arī šis priekšlikums nav atbalstīts. Nākamais termiņš bija 15.februāris. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā” noteiktu 15.februāri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 46, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad nākamais termiņš mums bija 1.februāris. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiktu noteikts 1.februāris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. (Aplausi.) Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā” - 1.februāris. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vēl divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tātad 10 deputāti - Ražuks, Dombrovskis, Lībiņa-Egnere, Igaunis un citi deputāti - ir lūguši izdarīt izmaiņas 22.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Romualda Ražuka atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat 10 deputāti - Ražuks, Dombrovskis, Lībiņa-Egnere, Bite, Igaunis un citi deputāti - ir lūguši izdarīt izmaiņas 22.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Romualda Ražuka ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tātad turpināsim izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību. Nākamā sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.".
- 2011_12_22-seq97 spokenText "Es gribu teikt tā: ja jau tas viss ir aizgājis tik tālu, tad 1.aprīli varbūt - kā īstu joku dienu...".
- 2011_12_22-seq96 spokenText "Tā, 1.marts... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu arī Klāvam Olšteinam! Viņam ir cits priekšlikumu iesniegšanas termiņš.".
- 2011_12_22-seq95 spokenText "Paldies. Jā, šodien jautri, daudz priekšlikumu... Es atvainojos... Es atceros, ka tieši tad, kad mums bija komisijas sēde, bija ieradušies Ekonomikas ministrijas pārstāvji un viņi runāja, ka būtu labi līdz 1.martam - tieši tad! - padomāt un sagatavot priekšlikumus. Nu, vai tā ir nopietna attieksme, ja 15.janvārī mēs gribam risināt šo problēmu! Gada laikā mēs to nevarējām, bet viena vai divas nedēļas ir pietiekami ilgs laiks! Tas nav nopietni! 1. marts. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi!”)".
- 2011_12_22-seq94 spokenText "Tātad mums ir trīs priekšlikumi. Pirmais ierosinātais termiņš bija janvāra vidus, tātad 16.janvāris, kas varētu būt darbadiena. Nākamais - 1.februāris. Un... Ā, vēl arī Judinam... Ieslēdziet vēl mikrofonu deputātam Andrejam Judinam! Arī viņam ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš.".
- 2011_12_22-seq93 spokenText "Tātad 15.februāris, jā. Paldies.".
- 2011_12_22-seq92 spokenText "15.februāris. 15.februāris ir trešdiena.".
- 2011_12_22-seq91 spokenText "Jā, es piedāvāju vismaz februāra vidu. Paskatīsimies, kāds mums būtu datums uz februāra vidu. Kurš?".
- 2011_12_22-seq90 spokenText "Termiņu parasti izsaka datumos, nevis ordeņos.".
- 2011_12_22-seq89 spokenText "...tad nu izvēlēsimies arī nopietnus termiņus! Jo Triju Zvaigžņu ordeni divās nedēļās - tas nebūtu nopietni... (Zālē smiekli.)".
- 2011_12_22-seq88 spokenText "Protams...".
- 2011_12_22-seq87 spokenText "Viens, viens, viens! Ir! (No zāles dep. I.Čaklais: „Tas ir datums?”) Kolēģi! Nu, ja mēs tiešām nopietni pieejam šim jautājumam...".
- 2011_12_22-seq86 spokenText "Tā... Un ir vēl arī cits priekšlikums. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam! (Zālē smiekli.) Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam! Jūs varat arī nākt tribīnē, ja jums neieslēdz mikrofonu. Tātad - kāds ir jūsu priekšlikums?".
- 2011_12_22-seq85 spokenText "Priekšlikums ir šāds: 1.februāris.".
- 2011_12_22-seq84 spokenText "Ir citi priekšlikumi? Jā? Lūdzu, nosauciet datumu... Ieslēdziet mikrofonu deputātam Parādniekam! Ieslēdziet mikrofonu deputātam Imantam Parādniekam, lūdzu!".
- 2011_12_22-seq83 spokenText "Divas nedēļas pirms tā termiņa, ko piedāvā Juridiskā komisija.".
- 2011_12_22-seq82 spokenText "Komisijas priekšsēdētājs...".