Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_12_22-seq202> ?p ?o. }

• 2011_12_22-seq202 type Speech.
• 2011_12_22-seq202 number "202".
• 2011_12_22-seq202 date "2011-12-22".
• 2011_12_22-seq202 isPartOf 2011_12_22.
• 2011_12_22-seq202 spokenAs 10.
• 2011_12_22-seq202 spokenText "Labdien vēlreiz! Grūti jau cīnīties, teiksim, ar tik lielu speciālistu šajos jautājumos, kāda ir Druvietes kundze, bet tomēr mēģināšu arī savu argumentāciju atspoguļot. Es, protams, saprotu, ka daudzi ir noguruši pēc garajām debatēm, bet tomēr es prasu tiešām uzmanību, lai neviens vārds nepaskrietu gar ausīm. Lai lieku reizi nespiestu pogu un neietu vēlreiz uz tribīni, es šobrīd runāšu par 5., 6. un 7.priekšlikumu, jo tie ir savstarpēji saistīti. Galvenā grozījumu ideja ir atļaut valsts augstskolām veidot no valsts budžeta nefinansētas mācību programmas jebkurā svešvalodā, ja ir attiecīgs pieprasījums. Galvenais šo izmaiņu mērķis ir ārvalstu studentu skaita palielināšana mūsu augstskolās. Un kāpēc tas būtu vajadzīgs? Man ir seši argumenti. Vismaz seši, ko es tā, uz sitiena, tā teikt, atradu. Pirmkārt. Šobrīd mēs atrodamies demogrāfiskajā bedrē, un studentu skaits valsts augstskolās arvien sarūk. Ir informācija, ka tuvāko desmit gadu laikā tradicionālo studentu demogrāfiskā grupa, tas ir, grupa, kurā ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, saruks par 40 procentiem. Tātad mums ir jādomā, kā palīdzēt mūsu augstskolām un piesaistīt studentus. Otrkārt. Šobrīd valsts augstskolas ir neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar privātajām augstskolām, kur iespēja pasniegt svešvalodās pastāv. Treškārt. Uzskatu, ka mūsu mērķis ir ne tikai nodarboties ar izglītības eksportu, bet arī panākt, lai labākās smadzenes paliktu Latvijā. Un, ja mēs piesaistām ārvalstu studentus, mēs iegūstam ne tikai augstvērtīgu un Latvijai lojālu speciālistu, bet arī uzlabojam savu demogrāfisko situāciju, kā arī stiprinām un popularizējam mūsu valodu un kultūru. Ceturtkārt. Paralēli izglītības eksportam mēs nodarbojamies arī ar demokrātijas eksportu uz ārzemēm. Proti, cilvēks, kurš atbrauc mācīties pie mums un aizbrauc pēc tam atkal atpakaļ uz savu valsti, jau nekad vairs nebūs tāds, kāds viņš atbrauca. Viņš būs piesātināts ar mūsu kultūru un mūsu izpratni par demokrātiju. Piektkārt. Katrs ārvalstu students Latvijā iegulda finanšu līdzekļus - maksā ne tikai studiju maksu, kas dod atalgojumu pasniedzējiem un iemaksas valsts budžetā, bet maksā arī dažādus nodokļus un ik mēnesi papildus Latvijā iztērē vēl vidēji 850 latus. Bija Stradiņa universitātē pētījums, un te ir dati no tā pētījuma: 2010.-2011.gadā ārvalstu studentu skaits Latvijā sasniedzis skaitli „1949”, un pēc, teiksim, ne īpaši sarežģītiem aprēķiniem sanāk, ka mēnesī te ir samaksāti 1 miljons 656 tūkstoši 650 lati un gadā - 19 miljoni 879 tūkstoši 800 lati. Un sestkārt. Kā es jau teicu, 2010.-2011.gadā ārvalstu studentu skaits sasniedzis 1 tūkstoti 949 studentus. Un tas ir 2 procenti no kopējā studentu skaita. Eiropā norma ir 10 procenti. Tiek uzskatīts, ka piesaistīt jaunus ārvalstu studentus Latvijai traucē sarežģīti imigrācijas noteikumi. Bet, pirmkārt, tas attiecas uz studentiem no Āzijas valstīm. Un otrkārt. Likums, tieši tāds likums, kādu mēs šobrīd skatām, ierobežo svešvalodu lietošanu valsts izglītības iestādēs. Un no tā izriet, ka, ja mēs noņemam šķēršļus un nospraužam sev mērķi - 10 procenti ārvalstu studentu -, tad naudas izteiksmē tas jau būtu apmēram 100 miljoni latu gadā. Druvietes kundze zināmā mērā šos grozījumus sasaistīja ar apdraudējumu latviešu valodai. Es... Varbūt zināmā mērā... Noteikti katram ir sava taisnība, bet es noteikti nekad nemēģināju un noteikti nekad nemēģināšu apdraudēt latviešu valodu. Es tikai aicinu paskatīties uz šiem grozījumiem no ekonomiskā un no demogrāfiskā skatpunkta. Un, ejot uz šo tribīni, protams, mani nepamet tāda kā nolemtības sajūta, jo šie grozījumi jau vairākas reizes tika iesniegti un ne reizi tiem nebija vairākuma atbalsta, bet tomēr es vēlreiz atkārtoju: šoreiz, manuprāt, - tā tas ir vismaz man - nav runa par valodu; te ir runa par konkrētu situāciju mūsu augstskolās un valstī kopumā. Iedzīvotāju skaits krītas, un tas pa tiešo skar arī mūsu mācību iestādes un un mūsu iekšējo darba tirgu. Mums ir jārunā par šo problēmu un ir jāpiedāvā risinājums. Jā, lielākā daļa komisijas locekļu neatbalstīja šos priekšlikumus, bet es ceru, ka tas bija balsojums pret formu, nevis pret pašu ideju - piesaistīt vairāk ārvalstu studentu. Pretējā gadījumā, ja mēs ar to aktīvi nenodarbosimies, to ar lielāko prieku darīs mūsu kaimiņi...".
• 2011_12_22-seq202 language "lv".
• 2011_12_22-seq202 speaker Vladimirs_Reskajs-1984.
• 2011_12_22-seq202 mentions Q211.
• 2011_12_22-seq202 mentions Q193089.