Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_12_22-seq174> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2011_12_22-seq174 type Speech.
- 2011_12_22-seq174 number "174".
- 2011_12_22-seq174 date "2011-12-22".
- 2011_12_22-seq174 isPartOf 2011_12_22.
- 2011_12_22-seq174 spokenAs 10.
- 2011_12_22-seq174 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es atbalstu Druvietes kundzes aicinājumu runāt par šo likumu - un ne tikai par šo likumu, ne tikai par „Saskaņas Centra” priekšlikumiem - pragmatiski, ja vēlaties - zinātniski, un ļoti konkrēti, jo tas nav mūsu mērķis - vienkārši piedalīties procesos protesta dēļ. Mēs vēlamies nodrošināt mūsu, Latvijas, iedzīvotāju tiesības un iespējas attīstīt sevi un redzēt sevi savos mazbērnos un bērnos. Otrais. Diez vai kāds vēl labāk par Druvietes kundzi varētu pamatot, kāpēc ir nepieciešama jēdziena „bilingvālā apmācība” pieminēšana Izglītības likumā. Druvietes kundze ir viena no bilingvālās apmācības mātēm mūsu valstī, augsta līmeņa speciāliste, kas pārvalda šo problēmu varbūt labāk nekā kāds cits Latvijas Republikā. Atliek tikai viens sīkumiņš, proti, - kāpēc mēs nevaram ieviest šo jēdzienu mūsu likumā? Tāpēc, ka tur ir... seko pēc tam 2., 3. un 4.priekšlikums, kurš piemēro... kurš izmanto šo jēdzienu, lai nodrošinātu bilingvālās apmācības ne tikai esamību... ne tikai esību, bet arī turpmāko attīstību. Es gribu atgādināt, ka bilingvālā apmācība kā valsts politikas forma parādījās 90.gadu beigās, lai nodrošinātu pārejas uz mācībām latviešu valodā politiku mazākumtautību skolās. Bez tam bilingvālā apmācība tika interpretēta arī kā metode, lai nodrošinātu pie mazākumtautībām piederošu bērnu integrēšanu Latvijas sabiedrībā. Gan forma, gan arī metode bija pielietojama, un droši vien tur bija gan sekmes, gan arī zaudējumi. Es uzreiz gribu atgādināt to, ka sabiedrībā bilingvālā apmācība tika uztverta ļoti pretrunīgi. Bija ļoti daudz aizdomu, jo tiešām sabiedrība, īpaši mazākumtautības, redzēja valsts gribu aizstāt viņu ģimeņu valodu ar latviešu valodu. Un diemžēl šim nolūkam bija ļoti nopietni pierādījumi konkrētajā praksē. Es neesmu šo aizdomu nesējs, bet es uzskatu, ka ģimenes valodai ir jādominē pusaudžu apmācībā jebkādā valstī, jebkādā sabiedrībā, jo tikai mātes valodā bērns var iemācīties labāk visu to mācību saturu, kura apguvi gaida no viņa sabiedrība un ekonomiskais tirgus. Es gribu jūsu uzmanību pievērst arī tam, ka bilingvālā apmācība latviešu skolās tomēr izgāzās. Tā neizdevās. Es neuzskatu, ka svešvalodu - angļu valodas, franču valodas vai kādas citas valodas - lietošana vai piemērošana latviešu skolās ir bilingvālās apmācības piemērs. Tā ir vienkārši apmācība citās valodās. Bet... Citās valodās apmācība tur varbūt arī notiek, bet ne tādā... tik lielā apjomā, kā tas notiek mazākumtautību skolās Latvijā. Tomēr realitāte ir tāda, ka mūsu bērni, kas pieder pie mazākumtautībām, bauda bilingvālo apmācību. Tas izpaužas tādējādi, ka, piemēram, vienā mācību stundā tiek izmantotas divas valodas - latviešu valoda un (bieži vien!) krievu valoda. Šo abu valodu nesējs (bieži vien - dabiski bilingvāls skolotājs) pasniedz uzreiz mācību saturu. Šī apmācība izpaužas arī vidējā izglītībā. Jūs labi atceraties, ka šā paša likuma pārejas noteikumu 9.punktā ir noteikts arī pat vispārējās, vidējās izglītības standarts, kurš noteic, ka mācību satura apguvei tiek nodrošinātas ne mazāk kā trīs piektdaļas no mācību slodzes gadā. Tas nozīmē, ka māca gan latviešu valodā, gan citās valodās. Tā ir mūsu prakse. Tad nu sakiet, lūdzu, kāpēc mēs jau tagad nevaram šo sasniegumu fiksēt likumā, lai uz tā pamata attīstītu šo metodi arī turpmāk? Paldies par uzmanību. Un es lūdzu jūs šo konkrēto ļoti svarīgo jēdzienu, kuru ļoti labi pamatoja Druvietes kundze, ieviest mūsu likumā. Paldies vēlreiz. Lūdzu atbalstīt!".
- 2011_12_22-seq174 language "lv".
- 2011_12_22-seq174 speaker Igors_Pimenovs-1953.
- 2011_12_22-seq174 mentions Q211.
- 2011_12_22-seq174 mentions Q8436.
- 2011_12_22-seq174 mentions Q2167704.
- 2011_12_22-seq174 mentions Q903671.