Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_12_22-seq172> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2011_12_22-seq172 type Speech.
- 2011_12_22-seq172 number "172".
- 2011_12_22-seq172 date "2011-12-22".
- 2011_12_22-seq172 isPartOf 2011_12_22.
- 2011_12_22-seq172 spokenAs 101.
- 2011_12_22-seq172 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šis 1.priekšlikums paredz precizēt bilingvālās izglītības jēdzienu. Uzreiz teikšu, ka šis formulējums nav nepareizs. Tajā tik tiešām ir sniegta šī „jumta” definīcija bilingvālajai izglītībai, kas ir termins, ar ko apzīmējam pat vairākus simtus modeļu, kurus visus vieno viena īpašība - valoda tiek izmantota nevis kā mācību priekšmets, bet kā līdzeklis citu priekšmetu apguvei. Es arī nešaubos, ka bilingvālā izglītība ir laba un Latvijai ļoti piemērota izglītības sistēma. To ir pierādījusi gan mūsu 20 gadu ilgā prakse, gan mazākumtautību izglītības skolu absolventu labie rezultāti centralizētajos eksāmenos, gan arī valodas zināšanu līmenis mūsu absolventu vidū. Un šeit es lūdzu nejaukt Latvijas valodas politikā trīs pilnīgi atšķirīgus virzienus: valodas prasme, valodas lietojums un attieksme pret valodu. Valodas prasmi mums ir izdevies nodrošināt. Problēma ir valodas lietojums, problēma ir attieksme pret valodu, bet šīs problēmas ir risināmas ārpus skolas sienām. Nenoliedzami bilingvālā izglītība kā sistēma mums ir jāattīsta arī skolās ar latviešu mācību valodu svešvalodu apguvei, jo pamatojums tam ir gan psiholingvistisks, gan arī metodisks. Ir ļoti svarīgi, lai bērni līdz noteiktam vecumam - vismaz līdz 12 gadiem - iegūtu stingru dzimtās valodas pamatu citu valodu apguvei. Tēlaini to mēdz salīdzināt ar auga sakņu sistēmu: mēs varam uzpotēt uz viena kāta arī otru rozi, bet šis zieds būs spēcīgāks tad, ja plauks arī šis pirmais. Un mēs taču vēlamies, lai mūsu mazākumtautību skolu absolventi būtu gandrīz absolūti bilingvi, tātad lai prastu savu dzimto valodu un lai prastu latviešu valodu tuvu dzimtās valodas līmenim. Un šī sistēma to nodrošina. Tā ir veidota uz stabila teorētiska pamata un turklāt arī nepārtraukti pilnveidota. Ja jūsu rīcībā ir dators, ieejiet mājaslapā valoda.lv. un labajā stūrī jūs redzēsiet logo „bilingvāls”. Un, ja kādam ir šaubas par to, cik nopietni Latvijas valsts izturas pret mazākumtautību izglītību un bilingvālās izglītības teorētiskajiem pamatiem, ieskatieties šajos materiālos. Eiropas Sociālā fonda projekts „Atbalsts valsts valodai un bilingvālajai izglītībai” tik tiešām ir devis vērā ņemamus rezultātus un aptvēris simtus Latvijas skolotāju un tūkstošus Latvijas skolēnu. Tieši tādēļ, nenoraidot šo definīciju kā tādu (un, protams, turpmākajam runātājam varu atgādināt, ka es pilnīgi piekrītu, ka šī definīcija ir ņemta no viena no maniem darbiem) un atzīstot, ka mums bilingvālā izglītība ir jāattīsta kā sistēma, es tomēr gribu norādīt uz iemeslu, kāpēc komisija šajā reizē savu atbalstu šim priekšlikumam nedeva. Tam ir saistība ar juridisko tehniku. Mums nekur tekstā turpmāk neparādās termins „bilingvālā izglītība”. Un līdz ar to, ja šāda termina nav likuma tekstā, tad tas arī netiek skaidrots likuma preambulā. Un tieši tādēļ - formas, nevis satura pēc! - šis priekšlikums ir noraidīts, un es aicinu Saeimu šajā attieksmē būt vienotai ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Paldies.".
- 2011_12_22-seq172 language "lv".
- 2011_12_22-seq172 speaker Ina_Druviete-1958.
- 2011_12_22-seq172 mentions Q822919.
- 2011_12_22-seq172 mentions Q211.
- 2011_12_22-seq172 mentions Q193089.