Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2012_12_13-seq757 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 4.janvāris. Paldies.".
• 2012_12_13-seq756 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 4.janvāris.".
• 2012_12_13-seq755 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 20. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2012_12_13-seq754 spokenText "Visi priekšlikumi otrajā lasījumā ir izskatīti. Aicinu balsot par visu likumprojektu kopumā.".
• 2012_12_13-seq752 spokenText "16. - deputāta Ingmāra Čaklā priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq750 spokenText "15. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq748 spokenText "14. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2009_12_01-seq128 spokenText "14. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq746 spokenText "13. - deputāta Ingmāra Čaklā priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq742 spokenText "11. - deputāta Ingmāra Čaklā priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq740 spokenText "10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq738 spokenText "9. - deputāta Ingmāra Čaklā priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq734 spokenText "7. - deputātes Ineses Laizānes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.".
• 2012_12_13-seq732 spokenText "6. - deputāta Ingmāra Čaklā priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.".
• 2012_12_13-seq728 spokenText "4. - arī komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq726 spokenText "3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq724 spokenText "2. - deputāta Ingmāra Čaklā priekšlikums. Arī atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq722 spokenText "Godātie kolēģi! Strādājam otrajā lasījumā ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”. 1.priekšlikums ir deputāta Ingmāra Čaklā priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq721 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 18.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”, otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Vineta Poriņa.".
• 2012_12_13-seq719 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2012_11_01-seq456 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2012_12_13-seq718 spokenText "Esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” otrajā lasījumā.".
• 2012_12_13-seq716 spokenText "Un 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq714 spokenText "9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar attiecīgās normas spēkā stāšanos. Tas ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq712 spokenText "8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas arī ir... šobrīd, jāatzīst, redakcionāla, tehniska rakstura, tā būtu pareizāk... Ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq708 spokenText "6. - deputāta Smiltēna priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq706 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq702 spokenText "3. - Juridiskās komisijas iesniegts tehniska rakstura priekšlikums. Tas paredz, ka Uzņēmumu reģistra žurnālā neieraksta ziņas par gada pārskatiem, jo gada pārskati Uzņēmumu reģistrā netiek iesniegti. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.".
• 2012_12_13-seq700 spokenText "2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq698 spokenText "Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr.282/Lp11). Komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus. 1.priekšlikums ir redakcionāla rakstura priekšlikums, kas ir no Juridiskās komisijas un ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq697 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 18.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
• 2012_12_13-seq695 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2012_12_13-seq694 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.".
• 2011_06_16-seq698 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.".
• 2012_12_13-seq692 spokenText "21. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir komisijā atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq690 spokenText "20. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Tas nav atbalstīts komisijā.".
• 2012_12_13-seq688 spokenText "19. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq686 spokenText "18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
• 2012_01_12-seq247 spokenText "18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq684 spokenText "16. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17.priekšlikumā, kas savukārt ir Juridiskās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq682 spokenText "15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
• 2012_06_21-seq472 spokenText "15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq680 spokenText "14. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas precizē kasācijas sūdzības saturu. Ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq678 spokenText "13. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
• 2012_12_13-seq676 spokenText "12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq674 spokenText "11. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq672 spokenText "10. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq670 spokenText "9. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts no Juridiskās komisijas puses un regulē prasības pieteikuma satura apjomu.".
• 2012_12_13-seq668 spokenText "8. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
• 2012_12_13-seq666 spokenText "6. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā, kurš savukārt ir Juridiskās komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq664 spokenText "5. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq662 spokenText "4. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums, kas nav atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq660 spokenText "2. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā, un tas savukārt ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq658 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.284/Lp11). Juridiskā komisija ir saņēmusi 21 priekšlikumu. 1. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums, kas nav guvis atbalstu.".
• 2012_12_13-seq657 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 18.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
• 2012_12_13-seq656 spokenText "Piecas dienas, proti, 2012.gada 18.decembris.".
• 2012_12_13-seq655 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2012_12_13-seq654 spokenText "Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 455/Lp11. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija, kā arī Juridiskā komisija izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja likumprojektā „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” grozījumus, kurus izstrādāja Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tieslietu padomi un kuri atbilst Starptautiskās tiesnešu asociācijas 1999.gadā apstiprinātās Vispārējās tiesnešu hartas 13.pantam. 2011.gadā tika pieņemti grozījumi likumā „Par tiesu varu” - par likuma 98.panta izslēgšanu, paredzot, ka tie stājas spēkā vienlaikus ar izskatāmā likuma grozījumiem, kuri nosaka kārtību, kādā tiesnešiem piešķirama atlīdzība saistībā ar tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu. Izstrādātais likumprojekts noteic, ka tiesnesim pēc viņa profesionālās darbības kārtējās novērtēšanas, ja viņš ir saņēmis pozitīvu atzinumu, piešķir piemaksu, kuras apmērs būs nosakāms atbilstoši tiesneša amatā nostrādātajam laikam. Vienlaikus no 2013.gada 1.janvāra spēkā stājas jauna tiesnešu novērtēšanas sistēma, saskaņā ar kuru Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija veiks tiesnešu profesionālās darbības regulāru novērtēšanu, kas nepārprotami veicinās gan tiesnešu, gan tiesu darba kvalitātes uzlabošanos kopumā. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2012_12_13-seq653 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Irina Cvetkova.".
• 2012_12_13-seq652 spokenText "2012.gada 28.decembris.".
• 2012_12_13-seq651 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2012_12_13-seq650 spokenText "Skatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.464/Lp11). Šis likumprojekts paredz noteikt nodokļu administrācijai pienākumu nodrošināt arī tādas informācijas, kas nav tās rīcībā, iegūšanu un sniegšanu citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijai, ja šī informācija ir nepieciešama, lai izpildītu pieprasījumu un sniegtu informāciju. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.".
• 2012_12_13-seq649 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
• 2012_12_13-seq648 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2012.gada 28.decembris.".
• 2012_12_13-seq647 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2012_12_13-seq646 spokenText "Skatām likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, tas ir likumprojekts Nr.463/Lp11. Šis likumprojekts „paredz noteikt kredītiestādēm pienākumu, pamatojoties uz pieprasījumu, ko akceptējis Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai viņa vietnieks, vai nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks, sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju, kas ir „paredzami svarīga” Latvijas Republikas, citas ES vai otras līgumslēdzējas valsts nodokļu administrēšanas vajadzībām saskaņā ar Latvijas Republikas un tieši piemērojamiem ES normatīvajiem aktiem un Latvijas Republikas Saeimas starptautiski apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, ar nosacījumu, ka attiecīgajā līgumā ir paredzēts „paredzami svarīgas” informācijas sniegšanas pienākums”. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2012_12_13-seq645 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 10.janvāris. Izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - 2013.gada 31.janvāra sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums... Pirms mēs izskatām tālāk darba kārtību, informēju, ka ir saņemts priekšlikums par iespējamām tās izmaiņām. Deputāti Bērziņš, Smiltēns, Zaķis, Naudiņš un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas 13.decembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 35.jautājumu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu? Deputāti lūdz balsojumu. (No zāles dep. R.Vējonis: „Nav! Nav iebildumu!”) Lūdzu zvanu! Nav iebildumu? (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Ir!”) Esot iebildumi. Labi, balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 13.decembra sēdes darba kārtībā un izslēgtu no tās 35.jautājumu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 4, atturas - nav. Tātad darba kārtība grozīta. Likumprojekts izslēgts no darba kārtības. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
• 2012_12_13-seq644 spokenText "Un izskatīšana - 2013.gada 31.janvārī.".
• 2012_12_13-seq642 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2013.gada 10.janvāris.".
• 2012_12_13-seq641 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Euro ieviešanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 35, atturas - 1. (RP frakcija un frakcija VIENOTĪBA aplaudē.) Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_12_13-seq640 spokenText "Ielieciet kartiņas!... Komisija likumprojektu rūpīgi izskatīja un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 2012_12_13-seq639 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
• 2012_12_13-seq638 spokenText "Cienījamie kolēģi! Trīs novērojumi, trīs secinājumi, kas izriet no šīm garajām debatēm. Pirmais ir tas, ka šinī zālē, godīgi sakot, nav neviena principiāla un pārliecināta eiro ieviešanas pretinieka. Varbūt izņemot vienu otru, kam dziļu rūgtumu rada tas, ka no aprites pazudīs dižs ozols, lasis un Ilmāra paraksts uz asignācijām. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Ezis arī!”) Es tomēr domāju, ka šeit ir runa par kaut ko citu, jo otrais secinājums ir tāds, ka, neskatoties uz garajām debatēm, ja mēs runājam par likumprojekta izskatīšanas un atbalstīšanas procedūru, tad viss ir bijis izlemts, pirms sākās šīs garās debates, jo pretējā gadījumā te tiešām būtu bijis kāds no valdības pārstāvjiem. Un, oponējot cienījamai Solvitai Āboltiņai, es gribu teikt: esmu pārliecināts, ka premjers Dombrovskis nav aizmirsis pilnvarot kādu no ministriem pildīt viņa pienākumus prombūtnes laikā. Un trešais novērojums. Visa šī diskusija liecina par to, ka šī diskusija ir novēlota, jo tie argumenti un tie priekšlikumi, un visas tās idejas, kas izskanēja šodien, liecina par to, ka valdība, gatavodama šo likumprojektu, ir aizmirsusi ne tikai izglītot sabiedrību, bet arī argumentēt šo pozīciju deputātu priekšā; tā droši vien uzskatīja, ka tas nav nepieciešams, jo balsošanas mehānisms nostrādās tā, kā vajag, un ka līdz ar to tas ir pārlieku... lieks darbs un absolūti nevajadzīga rīcība. Tāpēc es domāju, ka šīs debates ir tikai sākušās, jo diskusija parlamentā diez vai varētu sabiedrību pārliecināt par to, ka ir izvēlēts pareizs moments, ka tā rīcība ir pārdomāta, ka visi riski ir aprēķināti un ka tas tiešām sekmēs un veicinās to lielo izrāvienu, ko paredz mūsu Nacionālais attīstības plāns. Paldies. (Starpsaucieni no zāles.)".
• 2012_12_13-seq637 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
• 2010_11_03_a-seq9 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
• 2012_12_13-seq636 spokenText "Kolēģi! Paldies par izteiktajiem viedokļiem. Es domāju, ka tas palīdzēs mums komisijā kvalitatīvāk izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā. Gribētu atgādināt un pateikt to, ka šis likumprojekts vai virzība uz eiro nekādā gadījumā nav notikusi slepenībā, bet tajā ir bijusi iesaistīta plaša sabiedrības daļa. Vēlreiz atgādināšu, kā veidojās šis 2014.gada pirmais datums, tiem cilvēkiem, kuri nedzirdēja to, ko es teicu uzrunas sākumā, kad visi bija „svaigi” un nodarbojās ar citām lietām, bet tagad laikam ir noguruši un varbūt paklausīsies... Tātad pirmā informācija par ieviešanu 2014.gadā... par eiro ieviešanu no 1.janvāra bija lasāma Saprašanās memorandā, kas tika noslēgts 2009.gada 27.jūlijā, un jau septembrī šis dokuments bija publiski pieejams. Tātad bija iespēja iepazīties un jau veidot aģitācijas brigādes „pret” eiro ieviešanu. Nākamais nopietnais dokuments ir saistīts ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes 2010.gada 7.janvāra sēdi, kurā piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācija, kura apvieno vairāk nekā 500 uzņēmējus, kur ir arodbiedrības, kas apvieno ļoti nozīmīgu strādājošo skaitu un visas Latvijas arodbiedrības, un valdība, kurā tad arī nolēma šo datumu atbalstīt un virzīties uz eiro ieviešanu no 2014.gada. Līdz ar to visi pamatojumi no „Saskaņas Centra” puses, ka te nav piedalījusies sabiedrība, ka likumprojekti nav apspriesti un izstrādāti pareizi, ir noraidāmi. Tālāk - par ģeopolitiku, kolēģi! Tas, cik sparīgi „Saskaņas Centrs” mēģināja provocēt „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, tikai apliecina, ka vissvarīgākā lieta šajā likumprojektā ir ģeopolitika un eiro ieviešana Eiropā. Piemēram, Elksniņa kungs pat nedaudz... gandrīz vai izrunājās par to, ka viņiem būs problēmas cīnīties par mūsu sabiedrības dezintegrāciju. Tātad arī Lindermana kungs ar savu Latgales autonomiju ir palīgs eiro ieviešanā. Tad sabiedrība sapratīs, ka, ieviešot eiro, vairs nebūs jautājumu par mūsu, Latvijas, dezintegrāciju, par autonomiju un par visu pārējo. Tas ir nopietns ģeopolitisks apsvērums! Kolēģi, tātad komisijas vārdā ziņotājs laikam lūgs iesniegt līdz attiecīgajam datumam priekšlikumus... Es tātad lūdzu iesniegt priekšlikumus. Komisija ļoti cītīgi tos izvērtēs un sagatavos likumprojektu otrajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2012_12_13-seq634 spokenText "Labdien, cienījamais Prezidij! Augsti godātais Prezidij un kolēģi! Šeit vēršu uzmanību uz to... Paldies par diskusijām! Un es gribu pieminēt Sakovska kunga teikto par to, kāds ir darbs frakcijā. Gribu atzinīgi vērtēt Reformu partijas frakcijas darbu, jo par eiro ar premjeru, finanšu ministru un Latvijas Bankas pārstāvi... (ZZS frakcijas un SC frakcijas aplausi.) mēs jau runājām daudzus mēnešus iepriekš, un no tā mēs secinājām sekojošo... Es sniegšu tikai kopsavilkumu (trīs daļās), kādi būtu ieguvumi no eiro ieviešanas. Pirmām kārtām, runājot par Latviju kā valsti uzņēmējiem un cilvēkiem, kas tajā dzīvo, jāteic, ka uzlabosies Latvijas starptautiskais prestižs, jo eirozonas valstu autoritāte un tās lēmumu svars ir nozīmīgāks par eirozonas noraidītajām valstīm; uzlabosies Latvijas kredītreitingi, samazināsies Latvijas parādu cena; eiro garantiju fonds būs Latvijas apdrošināšanas polise. Samazināsies panikas draudi Latvijas finanšu tirgū (No zāles dep. I.Zariņš: „Nevajag radīt paniku!”), būs lielāki Latvijas valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumi. Kas svarīgi gan valstij, gan uzņēmumiem, gan cilvēkiem - samazināsies konvertācijas jeb naudas maiņas izmaksu riski. Uzņēmējiem priekšrocības būs sekojošas: būs iespēja drošāk plānot biznesa finansējumu un uzkrājumus. Gan Latvijas uzņēmējiem, gan pārējiem cilvēkiem ir svarīgi uzzināt, ka zemākas būs aizdevumu procentu likmes. Cilvēkiem ir svarīgi uzzināt, ka būs vairāk darba vietu un lielākas vidējās algas, zemāka privāto parādu cena, jo 86 procenti aizņēmumu veikti eirovalūtā. Šeit izskanēja arī izteikumi par to, ka varētu būt cenu pieaugums. Pēc Eurostat datiem, jaunākajās eirozonas valstīs... tajās, kas 2008.gadā iesaistījās eirozonā jeb pievienojās eirozonai... Maltā cenu paaugstināšanās bija par 0,20 procentiem, savukārt Slovākijā, kas pievienojās 2009.gadā, cenu pieaugums bija tikai par 0,25 procentiem. Savukārt Igaunijā, kas pievienojās 2011.gadā, cenu pieaugums ir tikai par 0,30 procentiem. Līdz ar to šis apstāklis vairs nav mīnuss, bet gan ieguvums. Savukārt, pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, ar pāreju saistītie vienreizējie izdevumi valsts līmenī atmaksāsies jau pirmajā gadā. Līdz ar to šeit ar prieku atzīstu un uzsveru, ka Reformu partija ir „par” eiro ieviešanu. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Tādā veidā mēs stiprināsim Latvijas piederību Eiropai un eirozonai. Paldies par uzmanību!".
• 2012_12_13-seq632 spokenText "(No SC frakcijas starpsauciens: „Interešu konflikts!”) Godātie kolēģi! Pateicos par izturību. Un, uzklausot atsevišķu kolēģu viedokli par eiro ieviešanu, gribas piekrist zināmai patiesībai, ka politiķis ir cilvēks, kurš, ieraudzījis gaismu tuneļa galā, sāk rakt citu tuneli. Tas par eiro ieviešanu. Vai tiešām mums, lai ieviestu eiro, būs jāsāk rakt jauns tunelis? Jautājumā par eiro ieviešanu esam šodien uzklausījuši vairākus „par” un „pret” argumentus. No savas puses vēlos norādīt, ka eiro ieviešanu Latvijā nevajadzētu uztvert un uzskatīt par brīnumzālēm vai par burvju nūjiņu, ar kuras palīdzību mēs norādīsim uz kādu Latvijas reģionu... kāda Latvijas reģiona virzienā un tur visi cilvēki pēkšņi sāks braukt zelta karietēs. Eiro ieviešana ir iespēja, kuras priekšrocības atkarībā no cilvēka un valsts prasmes ir iespējams izmantot labklājības veicināšanai. Tās ir stabilitāte un prognozējama finanšu politika, kuras tik ļoti nepieciešamas uzņēmējdarbības sektoram, bet it īpaši eksporta uzņēmumiem! Kā politiķis, kurš nāk no ražošanas un eksporta sektora, ar pilnu atbildību varu teikt, ka tie uzņēmēji, kuri strādā ražošanas un eksporta sektorā, saredz jaunas un pozitīvas iespējas savai saimnieciskajai darbībai līdz ar Latvijas pievienošanos eiro. Mums vairāk būtu nepieciešams ieklausīties tajos uzņēmumos un uzņēmējos, kuri ražo savu produkciju vietējam un eksporta tirgum. Tieši ražotāji ir tie, kuri naudu ieved Latvijā, maksā darba algas un palīdz attīstīties tiem uzņēmējiem, kuri strādā pakalpojumu sfērā, - sabiedriskajā ēdināšanā, veikalos, ir frizieri, amatnieki vai kurpnieki... Esmu atzīmējis astoņas priekšrocības, kuras ražošanas sektoram sniedz eiro. Pirmais punkts. Eiro kā stabila valūta, jo lats globālajā pasaules ekonomikā ir mazāk aizsargāts, līdz ar to risks par lata devalvāciju tiek likvidēts. Eiropas Savienībā iedzīvotāju skaits šobrīd ir virs 500 miljoniem. Valstīs, kurās ieviests eiro, dzīvo vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju - 330 miljoni... tie, kuri ikdienā izmanto eiro. Otrais punkts. Zema inflācija eirozonas valstīs. No 2003.gada līdz 2012.gadam inflācija Latvijā bija 5,62 procenti. Īpaši izcelšu 2008.gadu - 15,4 procenti. No 2003. līdz 2012.gadam inflācija Vācijā bija 1,7 procenti, savukārt Vācijas markai 50 gados - 2,8 procenti. Eiropas Savienībā eirozonas dalībvalstīs inflācija bijusi vēl zemāka, salīdzinot ar valstīm, kuras nav eirozonas valstis. Neapšaubāmi, eirozonas valstīs, tajā skaitā arī Vācijā, iedzīvotāji par cenu pieauguma iemeslu un vaininieku uzskata eiro, un tas ir tikai pašsaprotami no cilvēku psiholoģijas viedokļa. Taču iemesli cenu kāpumam ir pavisam citi, un es minēšu tikai pāris piemēru par Vāciju. Pieņemsim, naftas cenas no deviņdesmito gadu izskaņas līdz šim brīdim ir svārstījušās no 10 līdz pat 140 dolāriem par barelu. 2007.gadā Vācijā notika PVN likmes paaugstināšana no 16 uz 19 procentiem. Vācijā būtiski tika paaugstināti nodokļi tabakai, bet, neskatoties uz to, Vācija, esot eirozonā, saglabāja zemu inflācijas līmeni. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Viņi mazāk pīpē!”) Trešais punkts. Zemas procentu likmes. Zemākas un stabilas procentu likmes ļauj uzņēmējiem labāk plānot investīciju politiku, bet ražošanas sektors var iegādāties jaunas iekārtas vai ieguldīt līdzekļus pētniecībā. Ceturtais punkts. Naudas konvertācijas izmaksas. Piemēram, mikrouzņēmumos, kas Latvijā sniedz pakalpojumu vai eksportē par 99 tūkstošiem eiro preci, zaudē, konvertējot valūtu, 1227 latus un 60 santīmus (tas ir, ņemot vērā šodienas kursu komercbankās). Un tas būtu tikai uz pieciem darbiniekiem. Pirms eiro ieviešanas Eiropas Savienības valstis naudas maiņas rezultātā ik gadu zaudēja ap 25 miljardiem eiro. Eiro kā maksāšanas līdzeklis tiek pieņemts arī daudzās citās valstīs, cilvēkiem ceļojot, un - īpaši Latvijas ciemiņiem, kuri ierodas mūsu zemā kā tūristi, - zūd valūtas maiņas nepieciešamība. Punkts Nr.5. Stabils un veselīgs regulējums finanšu sistēmai. Investīcijas Igaunijā pēc eiro ieviešanas ir pieaugušas. Pasaules finanšu tirgu turbulence... energoresursu sadārdzinājums mazāk atstāj sekas uz lielām un spēcīgām ekonomikām. Vidējās izmaksas bankas komisijas maksai eirozonas valstīs, veicot 100 eiro elektronisko pārskaitījumu, samazinājušās no 24 eiro uz 2,40 eiro. Nr.6. Eirozonas dalībvalstīm ar vienotu pozīciju ir nopietnāka ietekme pasaules globālajā ekonomikā ražotāju interešu aizstāvībai. Nr.7. Atvieglota starpvalstu tirdzniecība uzņēmējiem. Un visbeidzot Nr.8. Miers un stabilitāte. Šis ir garākais laika posms Eiropas vēsturē, kad valstis savā starpā nav karojušas. 60 gadi zem miera karoga - tas pierāda, ka, ieliekot pamatakmeni Eiropas Savienības dibināšanai 1957.gadā, ir sperti pareizie soļi, lai tautas Eiropā dzīvotu saticīgi un zem labklājības zīmes. Nav piedzīvotas represijas un militāri konflikti. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Kāds tam sakars ar eiro?”) Vienotas Eiropas monetārās politikas izveide mūsdienu globālajā pasaulē ir arī drošības garants. Pateicos par uzmanību. Aicinu atbalstīt likumprojektu. (Aplausi.)".
• 2012_12_13-seq630 spokenText "Godātie kolēģi! Mēģināšu runāt konkrēti. Saprotu, ka visi ir noguruši. Mēģināšu jūs tomēr atgriezt atpakaļ pie paša likuma, kuru sauc „Euro ieviešanas likums”. (Rāda dokumentu.) Paņemsim likumprojekta anotācijas 6.sadaļu, kas saucas „Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti”. Lasām 2.punktu „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” un redzam... Nu jā! Jums laikam tā dokumenta nav, jā? Es lasu jums priekšā: „Eiro projekta darba grupās...” Bija trīs konsultācijas. Viss! Tālāk 3.punkts... Nē, 4.punkts „Saeimas un ekspertu līdzdalība”: „Nav.” Nav! Tas ir rakstīts likumprojektā! Tad man radās secinājums: ja Saeimas un ekspertu līdzdalības nav, tad ekspertu grupā laikam... tātad eiro projekta darba grupā ekspertu nav. Tas ir pirmais. Un otrais. Tas jau pats par sevi liecina, ka arī mūsu debates... ka nekādas sabiedrības informēšanas nebija. Tātad tas jau ir pirmais arguments „pret” steidzamību. Nevar runāt par to, ka tādos apstākļos eiro ir jāievieš 2014.gadā. Turpināšu tālāk... tas vēl nav viss! Es turpināšu. Par kodolu. Te daudz tika runāts par kodolu. Kolēģi, Latvija saskaņā ar Eurostat datiem ir trešajā vietā nabadzības līmeņa ziņā. (No zāles dep. J.Reirs: „Pasaulē?”) Eiropā! (No zāles dep. J.Reirs: „Āā!”) Pēc mums ir tikai Bulgārija un Rumānija. Par kādu kodolu mēs varam runāt? Par kādu kodolu? Vai tas ir naivums vai kas cits? Naivi ir cerēt uz to, ka Eiropas Savienība uz mums skatīsies kā uz līdzvērtīgu partneri. Tā ir sabiedrības maldināšana! Tāpēc, kamēr Latvijas ekonomika un sabiedrība nav gatava iestāties eirozonā, ir par agru runāt par to! Un tas ir acīm redzami. Jūs nevarat noliegt arī to, ka sabiedrībā ir ekspertu grupas - vismaz divas ekspertu grupas: viena ir „pret”, bet otra - „par”. Notiek debates tur - ekspertu grupā. Tagad Saeima, neizvērtējusi ekspertu viedokļus līdz galam, mēģina steidzamības kārtā pieņemt ļoti svarīgu lēmumu par iestāšanos eirozonā. Bet ir jautājums. Divus gadus atpakaļ Ministru kabinets pieņēma lēmumu par iestāšanos eirozonā. Kāpēc tikai tagad mēs sākam par to runāt? Tikai tagad! (No zāles dep. J.Reirs: „Kāpēc?”) Tikai tagad mēs mēģinām no tribīnes aizvietot un kompensēt informācijas trūkumu. (No zāles dep. E.Smiltēns: „Kāpēc tikai tagad jūs...”) Nē, tas ir jautājums pirmām kārtām valdošajai koalīcijai. Atkal mums steidzamības kārtībā... Atkal - kāpēc? Divus gadus atpakaļ jau par to tika runāts. Kāpēc nevarēja to normālā kārtībā? Izdebatējot visu varbūt jau gadu atpakaļ, sabiedrībai, iespējams, nebūtu lieku jautājumu. Tik tiešām! Bet nē, mums atkal ir steidzamība! Tas liecina par to, ka droši vien pastāv kaut kādas, es nezinu, tur vienošanās starp Eiropas Savienības līderiem un mūsu valdību, kāpēc viņi cenšas tik ātri, tik steidzami ieviest šeit eiro. Es Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā uzdevu jautājumu Finanšu ministrijas... bankas pārstāvjiem: „Sakiet, lūdzu, ja mēs...” Bija tā, jā? Es uzdevu jautājumu: „Ja ne 2014.gads, tad kāpēc mēs nevaram runāt par 2013., 2015. vai jebkādu citu gadu?” Skaidras atbildes nebija. Nu nebija! Nu kāpēc mēs nevaram runāt par jebkuru citu termiņu? Kas kavē? Kas traucē? Nekas! Nav nevienas skaidras atbildes uz to. Kāpēc mums vajadzīgs tieši 2014.gads? Nu kāpēc? Vēl jo vairāk tāpēc, ka tik tiešām mūsu sabiedrība... Par sabiedrību vispār nav runa, tā vispār galīgi nav informēta ne par ko! Deputāti nav informēti. Deputāti nav informēti līdz galam, bet viņi ir tie, kuriem jālemj par šo te visu. Mani personīgi ļoti mulsina arī Nacionālās apvienības pozīcija. Man personīgi tā liekas ļoti dīvaina. No vienas puses, var saprast, ka nacionāļiem ir jābalso „par” eiro, lai gan principā viņiem vajadzētu balsot „pret”. Es esmu pārliecināts, ka jūs neesat „pret” latu un „par” eiro. Manuprāt, tas paliks gandrīz vai pēdējais Latvijas neatkarības simbols. Pēdējais paliks karogs! Tagad vēl lats ir, bez lata paliks tikai karogs. (No zāles dep. J.Reirs: „Trīs zvaigznes vēl!”) Tas ir viss! Nu ko? Varbūt tad no karoga arī...? Sāksim runāt: „Davai, no karoga arī vēl...! Mums jau ir karogs - zilais ar zvaigznītēm!” Jau ir. (No zāles: „Brīvības piemineklis!”) Varam arī tā runāt! Man personīgi tāpēc... Nacionāļiem... nu, viņiem kaut kādi argumenti sabiedrībai jāsniedz. Un kādi tie ir? Nu, protams, kāds gan vēl cits, kā vien tikai ģeopolitiskais faktors! Nu kāds vēl? (No zāles dep. J.Ādamsons un dep. A.Bērziņš: „Ģerbonis!”) Citu nav! (Starpsaucieni no zāles.) Tikai viens un tas pats - ģeopolitiskais faktors! Nu, tas jau tiešām... nu ticiet... Es saprotu - jūs esat slazdā, bet... Nu, cik tad var to visu katru reizi... katru reizi vienu un to pašu runāt? Kaut kas jauns jāizdomā! Kaut kas jauns, svaigs. Čepānes kundze var atbildēt par referendumu. Jūs teicāt, ka tauta baidās no referendumiem, bet es jums saku, ka valdība baidās no referendumiem. Ja tik tiešām referendums būs iniciēts, nu tad eirozonā mēs nebūsim. Un jūs ļoti labi par to esat informēti, ka, nedod Dievs, tiks veidotas tātad grupas... iniciatīvas grupas, lai būtu referendums. (No zāles dep. I.Čepāne: „Nu nebūs referenduma!”) Un tad... Eiropas Savienībā galalēmumu pieņem Eiropas Padome, jūs to labi zināt, - Eiropas Padome pieņem visus lēmumus par pāriešanu uz eiro, un, ja Eiropas Padomē būs ziņojums vai slēdziens par to, ka situācija Latvijā nav stabila jautājumā par eiro, tad viņi nedos to zaļo gaismu, tas ir skaidrs. (Dep. J.Reira starpsaucieni no zāles.) Tas ir skaidrs! Tāpēc arī jūs baidāties, nevis tauta baidās. Referendums vienmēr bijis demokrātijas izpausmes galīgais faktors... (Starpsaucieni no zāles.) Jūs esat pret referendumu? Nu smieklīgi! Nu, es nezinu. Par labklājību runājot, nu kā var pateikt par to... galīgi pārliecinoši to, ka eiro - tas ir tāds faktors, tāds brīnumiņš, tāds glābiņš, ka, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, Latvija sāks dzīvot uzreiz labāk? Tad man tiešām ir priekšlikums mūsu valsts augstākajām amatpersonām pārdomāt par atbildību. Te ļoti labi un skaisti runāja mūsu kolēģis Edvards Smiltēns par to, ar ko atšķiras politiķi no valstsvīriem. Taču viņi atšķiras ne tikai ar to, kā viņi domā, bet arī ar to, kādu atbildību viņi nes par saviem vārdiem. Es gribu pateikt, ka diemžēl mums Latvijas pēdējā vēsturē ar valstsvīriem ir problēma - neviens no mūsu valdošajiem politiķiem nenes atbildību ne par ko. Atcerēsimies 2003.gadu, referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā! Es ļoti labi atceros, kā runāja no televīzijas ekrāniem mūsu augstākās personas un uzrunāja tautu: nebūs cenu celšanas, nāks investīcijas, sāksim dzīvot labāk. Secinājums: kur mēs esam? (No zāles dep. J.Reirs: „Kur?”) Cenas izauga uzreiz! Krīze pēc krīzes! Tātad dzīves līmenis - mēs esam trešajā vietā nabadzības līmeņa ziņā. (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Nu, a ko? Kur? Tad sanāk, ka... Kam ticēt? Tagad jūs sakāt to pašu - ieviesīsim eiro, un būs mums, kā saka, laime dzīvē. (Dep. E.Smiltēna un dep. I.Čepānes starpsaucieni.) Tas nav tas arguments. Tātad mēs dzirdam atkal vienu un to pašu - solījumus, solījumus, solījumus. Tāpēc, ja jau mēs runājam par valstsvīriem Latvijā, nu tad tiešām... tad jāuzņemas atbildība par saviem vārdiem, un tad ir jāatkāpjas droši vien pēc kāda gada vai diviem tiem valstsvīriem, kas solīja tautai labāku dzīvi. Tad tas būtu godīgāk. Tik tiešām - tas būtu godīgāk! Ja kāds no jums var uzņemties tādu atbildību tautas priekšā, kā, starp citu, vienu reizi to izdarīja Olšteins... Jā, godīgi pateica: ”Ja netiks ievēlēts Zatlers, tad es aiziešu, atstāšu amatu.” Tad arī dariet tā - pamēģiniet! Lai kāds pasaka: „Ja pēc gada nebūs augšupejas un nebūs uzplaukuma, ja mēs nesāksim dzīvot labāk, tad nekādas tālākas politiskās karjeras man nav, es atstāšu politiku!” Droši vien neviens tā neteiks. Neviens tā neteiks! Un tas ir jautājums par valstsvīriem. Latvijā diemžēl nebija vēl neviena valstsvīra šajā nozīmē. Mums visu laiku ir, vot, tāda politika... svārstības. Diemžēl, jā, mēs... Latvijas vēsturē bija 20 gadu, kad viņa bija neatkarīga. Pirmā republika, Latvijas laiki tā sauktie, -tad bija tie laiki, kad Latvija bija tiešām neatkarīga, pēc tam sākās čuk-čuk-čuk - no vienas puses uz otru: no Austrumiem uz Rietumiem, no Austrumiem uz Rietumiem - visu laiku. Nemākam dzīvot patstāvīgi! Es tagad atkal vēršos pie nacionāļiem. Nevaram, nemākam dzīvot patstāvīgi! Kad mums atnāks tomēr politiķi, kuri mācēs Latvijas valsts labā pieņemt lēmumus neatkarīgi ne no Rietumiem, ne no Austrumiem? Kad? Mēs tikai to vien darām, jo mums nav mugurkaula. Sākšu ar to. Mugurkaula nav! Kamēr politika nebūs ar mugurkaulu, mēs tā arī dzīvosim! Ne ar eiro, ne ar dolāriem nekad te nebūs labas dzīves! Es aicinu vēlreiz pārdomāt likumprojekta pieņemšanu un aicinu to neatbalstīt. (SC frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_13-seq628 spokenText "Ja mēs runājam par šo ciešāko ekonomisko un monetāro sadarbību, kurā mēs nokļūsim, ieejot eirozonā, tad šeit, lai nevajadzētu spekulēt ar faktiem, kas, kur un kā notiksies, es runāšu vienkārši no tā aspekta, ko mēs zinām no pasaules pieredzes un ko nosaka elementāra ekonomiskā loģika. Ko nozīmē, ja divas valstis nolemj ciešāk sadarboties? Tātad ko rāda pasaules pieredze? Tā valsts, kura ir attīstītāka, būs lielāka... Tai būs vairāk ieguvumu no tā nekā zaudējumu. Savukārt tai valstij, kura ir mazāk attīstīta, būs vairāk zaudējumu nekā ieguvumu, un to pierāda visa pasaules pieredze. To pierāda arī tas, kas notiek eirozonā. Ja jūs paskatīsieties uz eirozonu, kas tagad ir noticis ar tām valstīm, kuras iegāja eirozonā, tad redzēsiet, ka šīs mazāk attīstītās valstis nespēj konkurēt. Tās tagad piedzīvo problēmas. Tas zināmā mērā ir mīts, kas tiek skaisti tiražēts, ka, redziet, tām ir problēmas tāpēc, ka tās piekopa vieglprātīgu fiskālo politiku. Nē, tas, kas tās visas apvienoja, bija kaut kas cits - tas, ka tām visām ir negatīva tirdzniecības bilance. Ja mēs paskatāmies uz Eiropas zonas valstīm, tad redzam, ka tas arī bija tas, kas tās noveda pie šīm problēmām. Un šo mehānismu, ka no ciešākas sadarbības iegūst attīstās valstis, bet zaudē mazāk attīstītās valstis, gudri valsts vadītāji jau zināja. Dombrovska kungs minēja vienu piemēru - par Hamiltonu, bet viņš neizstāstīja visu līdz galam, kā tad notika šīs valsts... Amerikas valsts veiksmes stāsts. To, ko vēl izdarīja Hamiltons. Viņš paralēli visiem šiem pasākumiem pirmām kārtām ķērās pie intensīvas ražošanas attīstības, kuru aizsargāja. Tas, ko viņam gribēja uzspiest Anglija, - lai Anglijai un Amerikai tūlīt būtu kopīga ekonomiskās sadarbības zona, cieša sadarbība, bet tad Amerikā neko nevarēs attīstīt, ja tā iestāsies... tai vienkārši būs šī ciešā sadarbība ar Angliju, bet vai viss būs kārtībā? Uz to Amerika Anglijai ļoti skaidri norādīja: „Vispirms mēs izdarīsim savus mājasdarbus - attīstīsim savu ražošanu, un, kad mēs būsim ar jums vienā līmenī, tad mēs ar jums arī sāksim sadarboties.” Tas ir tas, kam mēs it kā mēģinām pārlēkt pāri. Un arī šis piemērs par Somiju. Ļoti pareizs piemērs, tikai ļoti nepareizi pielietots. Ko patiesībā izdarīja Somija? Un ir ļoti pareizi, ka mēs aicinām tai sekot. Somija izdarīja sekojošo - pirms tā iestājās eirozonā, tā izdarīja savus mājasdarbus, tiešām aizstāvēja savu ražošanu, attīstot to. Un, kad tā bija sasniegusi šo nepieciešamo līmeni, kurā tā var gūt labumus no šī vienotā tirgus, tad tā arī sāka sadarboties. Tā ka tik tiešām, kolēģi, aicinājums sekot Somijas piemēram būtu ļoti labs. Savukārt kas notiks, ja mēs nesekosim Somijas... nesekosim šiem piemēriem, bet par katru cenu rausimies iekšā šinī ciešākās ekonomiskās sadarbības zonā? Notiks tas, ka šinī sadarbībā mēs būsim spiesti, jo mēs neesam atbilstošā ekonomiskās attīstības līmenī... mēs būsim spiesti specializēties lietās... uz ražošanu, kas ir mazāk produktīva, kur ir mazāk pievienotās vērtības. Principā tā ir nabadzības specializācija, garantēta nabadzība. Mums kaut kas būs nodrošināts... jā, mēs šinī kopīgajā ekonomiskajā telpā kaut ko drošu varēsim darīt, bet izaugsmes iespēju mums nebūs. Kāpēc to nebūs? Tāpēc, ka, ja jūs esat pastudējuši šo ietvaru, kas tagad tiek piedāvāts, -ne tikai šo two-pack, bet arī six-pack un arī to, ko tagad van Rompejs savā ziņojumā ir paudis, tad jūs ieraudzīsiet, ka tad, ja mēs šinī zonā ieejam nesagatavoti, pie šī krējuma slānīša mums praktiski „nespīd” tikt. Un tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc arī šīm Dienvidu valstīm sākās problēmas. Un kāpēc tagad tiek veidota šī ciešākā fiskālā sadarbība? Tāpēc, ka bagātās valstis, attīstītās valstis saprot: jā, mēs varam slaukt nabadzīgākās valstis, bet vajadzīgs kaut kāds ietvars. Ietvars, lai tās šinī izmisuma pilnajā konkurences cīņā ar attīstītākām valstīm „nepārķer”. Jo pēc būtības tas ir apmēram tā kā hokeja mačs, kad jūs esat uzslidojuši uz laukuma, gribat spēlēt vienu spēli, bet redzat, ka spēciņu pietrūkst. Tātad jums jāsāk intensīvāk trenēties, intensīvāk sevi barot vai lietot steroīdus. Tas ir tas, ar ko nodarbojas šīs Dienvidu valstis, un tāpēc tās nokļuva pie tik liela fiskālā deficīta. Jā. Kāda tad būtu... kāda būtu šī izeja? (No zāles dep. J.Reirs: „Izeja ir Krievija?” Zālē troksnis. Dep. J.Kursīte-Pakule u.c. frakcijas VIENOTĪBA deputāti: „Nu? Nu?”) Jā, bet es pabeigšu līdz galam... Tātad - kāda ir tā problemātika? Kāpēc tas ir tik nopietni... kāpēc tas ir tik svarīgi - nesteigties ar eiro ieviešanu? Pirmais... Pirmkārt, ieiedami eirozonā nesagatavoti, mēs zaudēsim šīs manevrēšanas iespējas, iespējas straujāk attīstīties. Ko tas tālāk nozīmē? Tālāk - ko tas nozīmē saistībā ar Eiropu? Eiropā, visā šinī cieši integrētajā zonā, ir viena liela kopīga problēma: tā ir demogrāfija, tas ir darbaspēks. Ko dara gudrās Eiropas valstis? Viņas ir sapratušas, ka tik tiešām Eiropai ir problēmas, bagātajām Eiropas valstīm ir viena liela, fundamentāla problēma - Eiropa zaudē savu konkurētspēju. Kaut kā tas ir jārisina! Kā tas tiks risināts? Ļoti vienkārši! Kad mēs būsim šajā cieši integrētajā zonā - zonā, kurā ir... Starp citu, būs nodrošināta ļoti laba darbaspēka mobilitāte, sāksies konkurence par darbaspēka mobilitāti: tās valstis, kuras varēs piedāvāt labākus nosacījumus, dabūs labāku darbaspēku. Tas nozīmē, ka, pārsteidzīgi ātri iestājoties eirozonā, mēs varam pakļaut ļoti nopietnam riskam savu tautu, kad šīs migrācijas tendences, šī demogrāfijas problēma samilzīs. Tā tikai samilzīs. Un tas ir reāls mehānisms - tas ir reāls mehānisms! -, ar kuru bagātās valstis risinās savas problēmas uz mūsu rēķina. Es aicinu jūs, kolēģi, par to padomāt. Kāpēc es par to visu runāju? (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Tāpēc, ka pareizs risinājums būtu iespējams, taču mēs to nevarēsim izpildīt, ja būsim iegājuši eirozonā. Bez tā visa... ja mēs ņemam klāt šo eirozonas problemātiku, tad situācija kļūst vēl interesantāka. Ja jau mums ir veiksmes stāsts, ja jau mēs esam tikuši pāri tai ķezai, tad kāpēc mums tajā jālien atpakaļ?! Tātad - kas sanāk? Tad iznāk, ka mēs paši sev neticam vai ka jūs neticat savam veiksmes stāstam, vai arī varbūt jūs maldināt tautu vai kaut ko slēpjat tādā gadījumā. Jo, ja jau mums ir šis veiksmes stāsts, tātad mēs paši varam prasmīgi atrisināt šīs lietas. Ar to, ko jūs tagad paši mērķtiecīgi virzāt (Fiskālās disciplīnas likums, izmaiņas FKTK vadībā), - ar to jūs pasakāt, ka jūs nebūsiet spējīgi to visu izdarīt un ka tāpēc mums ir vajadzīga Eiropa. Un, ja jūs paši tam neticat, tad skaidrs, ka arī tautai grūti tam noticēt, jo, redzēdama visu to, ko jūs darāt (tagad redz arī to jūsu eiro ieviešanu!), tauta domā: „Nē, nu būs atkal kārtējo reizi kārtējās problēmas uz tautas pleciem!” Tās noteikti būs ilgtermiņa problēmas, es centos jums to izskaidrot, protams. Un Smiltēna kungs šeit mani iedvesmoja ar to, ka savā uzrunā citēja Čērčila teikto, ka politiķi domā par nākošajām vēlēšanām, bet valstsvīri - par nākotni. Es arī... Ja es domātu vienkārši par nākošajām vēlēšanām, man būtu ļoti ērti šeit sēdēt un priecāties, un domāt: „Ātrāk ieviesiet jūs savu eiro! Ātrāk viss beigsies!” Un principā jau eiro ieviešana - tas principā ir ļoti izdevīgi „Saskaņas Centram”, jo mēs būsim vislielākie... politiski mēs būsim vislielākie ieguvēji. Bet es par to neklusēju, es runāju, tāpēc ka man sāp par to, kas notiks ar valsti. (Troksnis, starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Un es aicinu arī jūs par to padomāt. Jā! Kas tad būtu jādara? Ja mēs runājam konkrēti par šo likumprojektu, tad jāteic, ka es redzu pāris normu, kurām tur vajadzētu būt, ja mēs tik tiešām gribam izdarīt tā, lai iestāšanās eirozonā atbilstu valsts interesēm. Viens no kritērijiem, par ko vajadzētu runāt, ir ārējās tirdzniecības bilance. Tātad būtu normāli, ja mēs... Labs kritērijs, kas pateiktu, ka mēs kvalificējamies ieejai eirozonā, būtu mūsu ārējās tirdzniecības bilance ar eirozonu. (No zāles dep. J.Reirs: „Ar Baltkrieviju!”) Jā, ar eirozonu. Eirozonā Baltkrievijas nav, starp citu. Jā. Otrs kritērijs - tas ir: cik no IKP mēs esam spējīgi veltīt savām... savai izaugsmei. Konkrēti paņemt atsevišķas svarīgākās jomas... piemēram, zinātne un inovācijas... Ja mēs runājam par šo pašu Somiju, ko tik ļoti patika visiem piesaukt, tad ziniet: ne jau tādā veidā, kā teicamnieki ieejot, viņi kļuva... ne jau tad viņi kļuva labiņie, kad uzvilka pareizo formu, skaisti izskatījās un uzskrēja uz laukuma, un labi spēlēja. Nē, nekā tamlīdzīga! Viņi līdz tam intensīvi trenējās. Paskatieties, cik procentus no IKP cik gadus pēc kārtas viņi ir intensīvi ieguldījuši savā izaugsmē! Un tas ir tas viņu veiksmes stāsts! Tas, ko jūs darāt, - tas būs absolūts neveiksmes stāsts! Tas būs tā: mēs iziesim uz laukuma un nevis tiksim pie ripas, bet gan būsim piespiesti pie borta, un viss, ko mēs varēsim turpināt darīt uz šī spēles laukuma, cerot, ka mēs tikpat skaistā treniņtērpā varēsim slidot un spēlēt, - mēs vienkārši gar bortu varēsim padot ripas citiem. Tas ir tas, uz ko mēs ejam! Tā ka es aicinu: kolēģi, noticiet sev! Noticiet, ka mēs tomēr paši varam kaut ko izdarīt, varam parūpēties par šo valsti un sarūpēt viņai skaistu nākotni! Eiro to neizdarīs! Paldies.".
• 2012_12_13-seq627 spokenText "Kursītes kundze, arī jūs varētu apsēsties!".
• 2012_12_13-seq626 spokenText "Labvakar, kolēģi! Es gribu sākt ar divām labām ziņām uzreiz. Pirmā labā ziņa ir tā: ja jau es uzstājos šajās debatēs, tas nozīmē - tūlīt debates beigsies. Un otrā labā ziņa ir, ka pasaules gala nebūs - neatkarīgi no tā, vai mēs ieviesīsim eiro vai neieviesīsim eiro. (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Vairāk neko arī nevajag!”) Lai gan, kā norādīja Cilinska kungs, stratēģijas, kuras orientētas uz pasaules galu, ne pie kā laba nenoved, mūsu eiro ieviešanas stratēģija ir pamatota tieši ar to: ja mēs eiro neieviesīsim tūlīt un tagad, tad būs pasaules gals... nu, vismaz gals Latvijai noteikti. Es uzmanīgi klausījos šo debati (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Debates!”), jo personīgi man nav ne ideoloģisku, ne politisku, ne arī ekonomisku aizspriedumu par to, ko vajadzētu darīt ar eiro. Priekš manis eiro ir tikai instruments (mums būtu jāskatās, kā tad labāk būtu ar to instrumentu rīkoties, lai mēs to pēc iespējas izdevīgāk varētu izmantot sev!), nevis mērķis, kurš par katru cenu ir jārealizē. Klausoties šos argumentus, šo diskusiju, man ir jāatzīst, ka, lai gan diskusija bija viena no kvalitatīvākajām, kādas es esmu dzirdējis, tajā lielākoties tika runāts par virspusējiem faktoriem. Nebija... Es gribētu šajās debatēs vairāk pieskarties fundamentāliem faktoriem, kuri pastāv neatkarīgi no mūsu spekulācijām par dažādiem faktiem. Pirmām kārtām es gribu norādīt, ka runa nav vienkārši par valūtas nomaiņu, tas nav tā, ka tiek nomainīti lati uz eiro. Ir ļoti svarīgs aspekts, kurš šinī diskusijā gandrīz vispār netika izgaismots. Runa ir par to, ka līdz ar iestāšanos eirozonā... ka paralēli tiek gatavotas vairākas likumdošanas paketes, kuras nozīmīgi izmainīs mūsu iespējas rīkoties. Runa ir par tā saukto ciešāko ekonomisko un monetāro sadarbību eirozonā, un, raugoties no šā aspekta, tas viss, ko jūs minējāt, teiksim, kā argumentus par eiro, runādami par kredītprocentiem, par šīm konvertācijas izmaksām, - tas viss ir, salīdzinot ar to, sīkumi. Kādēļ? Šī diskusija līdz šim ir bijusi apmēram tāda - mums piedāvā auto un saka: „Lūdzu, nopērciet šo auto, tāpēc ka tam būs tādi un tādi labāki parametri, būs mazāki ekspluatācijas izdevumi, labākas riepas!”-, bet mums netiek pateikts, ka, nopērkot šo auto, mēs būsim spiesti to lietot uz konkrētiem ekspluatācijas nosacījumiem, kuri mums vairs nedos tādas iespējas, uz kādām mēs varbūt ceram. Ka mums tiks noteikts, pa kādiem ceļiem braukt, kad braukt, cik tālu mēs varam braukt, un galu galā var iznākt tā, ka visi šie labumi, ko jūs tagad pieminējāt, būs salīdzinoši sīkumi ar tām problēmām, ko mēs sev varam radīt. Es vēl gribētu pieskarties jautājumam, kur es redzu šīs problēmas. Ja mēs runājam par šo ciešāko... (Zālē ir pieaudzis troksnis.) Vai varētu palūgt, lai klausās? Es interesantas lietas tūlīt stāstīšu.".
• 2012_12_13-seq624 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es saprotu, ka daži šeit tic pasaules galam, citi nosauc Eiropas vai eiro gala datumu. Daži citi, iespējams, nevar sagaidīt Latvijas valsts galu. Tomēr, nenoliedzot šādu gadījumu teorētiskās iespējas, es gribu teikt, ka parasti stratēģijas, kas bāzējas uz šāda gala gaidīšanu, ne pie kā laba nenoved. Un tāpēc ir gluži pamatoti tomēr rēķināties ar ātrāku vai lēnāku, bet normālu ekonomikas attīstību un arī ar eirozonas normālu attīstību. Tā ir stratēģija, ko piedāvā valdība, un par to mēs šeit lemjam. Es domāju, ka jau diezgan daudz ir pateikts šajās debatēs un arī tajā konferencē... tajās konferencēs, kas bija Nacionālajai apvienībai. Gan premjers, gan finanšu ministrs, gan arī Latvijas Bankas prezidents diezgan pārliecinoši pierādīja tos ekonomiskos labumus, kādi ir normālas attīstības gadījumā. Es tos neatkārtošu; šeit tos bieži nosauca iepriekšējie runātāji. Kur tomēr ir problēma? Problēma ir tā, ka šie argumenti „par” un „pret” it kā pastāv dažādās plaknēs. Un šeit ir jāpiekrīt tiem kritiķiem, kuri tomēr ir teikuši, ka šī komunikācija otrā plaknē - un tās ir ne tikai katastrofas gaidas, bet arī virkne citu argumentu - nav bijusi pietiekama. Un arī mūsu, Nacionālās apvienības, konferencē sākotnēji šī komunikācija neveidojās un likās, ka šie argumenti „par” un „pret” darbojas pilnīgi dažādās plaknēs. Un mums vajadzēja faktiski trīs konferences un visaugstāko valsts amatpersonu līdzdalību - un paldies viņiem par ieguldījumu! -, lai beidzot šos argumentus daudzmaz izdotos salikt kopā. Un tagad par alternatīvām, jo, es domāju, tomēr, balsojot par katru jautājumu, mums ir jādomā, kādas ir alternatīvas. Viena alternatīva būtu tā, kā atlikt pāreju uz eiro, tātad saglabāt lata piesaisti eiro un domāt: „Nu, kaut kad, kad paliks labāk...” Kas šādas alternatīvas gadījumā notiek? Pirmkārt, šādā gadījumā mēs faktiski paliekam pie gandrīz visiem tiem pašiem riskiem, kas ir eirozonā, bet nav visu šo pozitīvo ieguvumu, ko varētu dot eirozona. Turklāt iestāšanās eirozonā tad notiek ļoti nenoteiktā laika posmā, kad Latvija atkal varētu izpildīt šos kritērijus. Pie tam, ja mēs pieņemam, ka pa vidu nebūs tā, ka šie kritēriji tiks mainīti un paliks stingrāki vai arī nenotiks kādas citas negatīvas izmaiņas, šīs iespējas - iestāties eirozonā - vairs nebūs. Protams, pastāv arī otrs - alternatīvais - scenārijs, ko šeit viens otrs tika minējis: tātad mēs nemaz netaisāmies iestāties eirozonā, atsaistām latu no eiro, un Latvijas Banka īsteno ļoti skaistu un spožu monetāro politiku. Kas tad notiktu? Teorētiski liekas - viss ir ļoti jauki un skaisti. Taču tajā pašā laikā pirmām kārtām ir jāsaprot, kāpēc Latvijas kredītreitingi - un to mēs noskaidrojām arī šajos semināros... tātad faktiski pasaules tirgi jau rēķinās ar to, ka Latvija iestāsies eirozonā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kaut kas tiek mainīts... turklāt bez nopietnas un reāli izstrādātas stratēģijas, tas, protams, dotu pietiekami smagu triecienu gan kredītreitingiem, gan arī Latvijas iespējām aizņemties. Ja gadījumā Latvija vēlas īstenot šo neatkarīgo politiku, tad, protams, es saprotu, ka mēs varam aizņemties Austrumu tirgū, un, iespējams, tas ir tas variants, ko viens otrs arī vēlas piedāvāt. Bet katrā gadījumā šis ir ārkārtīgi riskants solis, un diez vai tas varētu novest pie laba rezultāta. Katrā ziņā daudz lielāka ir iespēja, ka tas novestu pie monetārās sistēmas sabrukuma, nevis pie laba rezultāta. Un tagad par ģeopolitiskajiem riskiem. Es saprotu, ka gan eiro piekritēji, gan arī varbūt daļa, teiksim, noliedzēju... gandrīz visi jau uzskata, ka šie ģeopolitiskie riski varbūt nav pārāk lieli. Savukārt es domāju, ka mēs tos nenovērtējam, jo Krievijas valsts attīstība, kas ir virzīta uz ietekmes atjaunošanu bijušajā PSRS telpā, pieaug, un arī Krievijas maigās varas ietekme... Mēs uzklausījām arī dažādus ģeopolitikas ekspertus, un mēs redzam, ka šīs ietekmes arvien pieaug. Pieaugot ietekmei uz mediju telpu, pieaug arī ietekme uz politiku, un to nevar nenovērtēt. Protams, neviens šeit nebrauks tuvākajā laikā ar tankiem iekšā, bet plāns ir gluži vienkārši paņemt šo valsti vēlēšanu ceļā - līdzīgi kā tas ir pa pusei jau izdarīts Gruzijā, līdzīgi kā tas ir diezgan droši izdarīts Ukrainā, un, ja tas izdodas, tad, protams, veidojas šī varas vertikāle - tiek pārņemtas vēlēšanu komisijas, un īstenībā situācija demokrātiskā ceļā var būt arī neatgriezeniska. Ja mēs runājam par Krievijas ietekmes pieaugumu īstermiņā, tad ilgtermiņā ir sagaidāms Krievijas ietekmes būtisks samazinājums, jo pasaulē ir atklāti jauni resursi... milzīgi fosilo resursu krājumi: tā ir slānekļa gāze, arī slānekļa nafta, kas novedīs pie dabasgāzes tirgus izveidošanās Eiropā un faktiski pie dabasgāzes monopola būtiska krituma. Krītoties šīm izmaksām un cenām, ko Gazprom gūst no dabasgāzes eksporta... faktiski tas ļoti būtiski ietekmēs Krievijas ekonomiku un tuvākajos gados var radīt nestabilitāti, tāpēc vidējā termiņā daudzi eksperti - jūs varat palasīt ģeopolitiskos pētījumus - neko labu negaida no Krievijas valsts attīstības. Tas vēl jo vairāk ir signāls, ka Latvijai ir jāatrodas pēc iespējas ciešāk Eiropas stratēģiskajā telpā. Taču nedz eiro ieviešana, nedz arī tas, ja tas netiktu ieviests... Turklāt neviens jau nav teicis, ka, nobalsojot par šo likumu, mēs garantējam savu uzņemšanu eirozonā, jo ir lietas, kas Latvijai ir jādara tik un tā, un tās būs lietas, par ko Nacionālā apvienība ļoti būtiski runās. Un tās iedalās gan šajos jautājumos, kas ir saistīti ar eirozonu... ar iestāšanos eirozonā, un te ir jautājums par cenu stabilitāti un citi šāda tipa jautājumi, un mēs nāksim ar konkrētiem priekšlikumiem. Bet ir arī daudz plašāks jautājumu loks - tas ir saistīts ar eksportspējīgas ražošanas attīstību, ar attīstības bankas izveidi, kā arī ar to, ka mums ir jābeidz šī uzturēšanās atļauju tirdzniecība, kas faktiski ved ekonomisko attīstību ne tajā virzienā, kas ir konkurētspējīga ražošana, bet faktiski atkal veido jaunu nekustamā īpašuma burbuli. To atkal daudzi nenovērtē, nerunā arī par politiskajiem riskiem, ko rada šī uzturēšanās atļauju tirdzniecība. Beidzot mums būs jārunā ļoti nopietni arī par nabadzības novēršanu, par sociālās nevienlīdzības samazināšanu. Mēs domājam, ka pietiks tikai ar to, ka tiks ieviests eiro, un tas viss atrisināsies, taču tā tas, protams, nebūs. Tie ir jautājumi, kam Nacionālā apvienība ļoti cītīgi sekos līdzi tuvākajā laikā. Un, ņemot vērā šos argumentus un faktiski šī jautājuma komplekso dabu, Nacionālā apvienība atbalstīs šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Taču mēs turpināsim ļoti rūpīgi strādāt pie visiem minētajiem jautājumiem tālākajā gaitā, un es ceru, ka arī piedāvāsim priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam. Paldies par uzmanību.".
• 2012_12_13-seq622 spokenText "Godātie kolēģi! Pirms darba Saeimā es biju Latvijas uzņēmējs. Gan manas bijušās firmas, gan mani personīgie uzkrājumi ir latos - mūsu nacionālajā valūtā. Es atbalstu Latvijas finansiālo patstāvību un aicinu jūs balsot pret šo prettautisko likumprojektu. Paldies. (No zāles: „Paldies!” Dep. A.Bērziņš: „Tā vajag runāt - īsi un skaidri!”)".
• 2012_12_13-seq621 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Meļņikovam.".
• 2012_04_26-seq71 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Igoram Meļņikovam.".
• 2012_12_13-seq620 spokenText "Labvakar, kolēģi deputāti! Šodien daudzi kolēģi slavēja šo likumprojektu un tā tehnisko pusi, bet man liekas, ka tieši valūtas maiņas tehniskā puse nav izstrādāta, jo mūsu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neko līdz šim nav izdarījusi, lai palielinātu banku filiāļu vai bankomātu skaitu Latvijas pagastos. Lauku cilvēkiem nebūs iespējas savos pagastos samainīt naudu, un līdz ar to viņiem būs jābrauc uz rajonu centriem vai uz lielpilsētām ar savu uzkrāto skaidro naudu. Turklāt viņiem būs liels risks kļūt par noziedznieku upuriem. Latvijas Valsts policija šajās dienās būs aizņemta ar naudas piegādāšanu lielajām bankām, un, kā vienmēr, tā pazaudēs šo savu, teiksim, galveno pienākumu. Parunāsim vēl par cenām. Neviens šodien nepieminēja to, kā lietas notika Igaunijā. Piedāvāšu jums citātu no laikraksta Postimees 2012.gada 16.augusta numura: „Pagājušajā gadā visstraujākais pārtikas sadārdzinājums bija Igaunijā - 8,5 procenti. Salīdzinoši, teiksim tā, svaigiem dārzeņiem sadārdzinājums bija 35 procenti, kafijai, tējai, kakao - 36 procenti. Nekustamie īpašumi periodā no 2011. līdz 2012.gadam Igaunijā sadārdzinājās par 14 procentiem.” Tas ir visstraujākais sadārdzinājums Eiropas Savienībā! (No zāles dep. Dz.Zaķa starpsaucieni: „Latvijā...”) Šie cipari nav pieminēti. Kāpēc? Tāpēc, ka tie nav nekādi Māstrihtas kritēji, cilvēki mīļie, tie nav nekādi, teiksim tā, reitingi šmeitingi, bet tā ir skarbā dzīve. Bet par to jūs nerunājat. Tālāk - par kodolu, par Eiropu, par ģeopolitiku un tā tālāk. Ziniet, es nezinu, kāpēc visi domā, ka Latvija pēc pievienošanās eirozonai būs tāda pati kā, teiksim, Somija vai Vācija un tā tālāk. A kāpēc, teiksim, ne kā Kosova? Kosova jau ilgus laikus izmanto tieši eiro - un pat bez līguma ar Eiropas Centrālo banku. Viņiem vienkārši patīk, teiksim tā, šo netīro skaidro naudu transportēt un iegādāties narkotikas, ieročus un tā tālāk pa visu Eiropu. Dzīvo uz nebēdu! Arī nekādas rūpniecības viņiem nav, un, kā šeit pareizi teica viens deputāts, eiro ir tikai kā nazis, piemēram. Ar nazi jūs varat, teiksim, sagriezt maizi vai nodurt cilvēku. Nauda ir tikai instruments, bet Latvijā nav tagad pašai savas rūpniecības politikas, nav mums lauksaimniecības politikas, ceļi mums ir vieni no vissliktākajiem Eiropas Savienībā... Un kāpēc man jātic tam, ka pēc tam, kad mēs būsim pārgājuši uz eiro, kaut kas būs labāk? Es neredzu šajā koalīcijā centienus izveidot mums, teiksim, pašiem savu tautsaimniecību. Mēs vienmēr domājam, ka kāds izdarīs mūsu vietā kaut ko labāk. Un, manuprāt, šis likums ir tikai tehnisks. Galvenais ir tas, ka Latvijai jau piecus gadus nav pašai savas monetārās politikas, un līdz ar to mēs... mums ir tikai lats kā eiro funkcija. Lats un eiro - tas ir tāds pats papīrs, tikai izmērs ir citāds. Man šķiet, ka Latvijai jāatgriežas pie neatkarīgas monetārās politikas, pie valūtas groza, pie valūtas koridora, un līdz ar to Latvijas Banka varēs stimulēt tautsaimniecības attīstību un padarīt Latvijas cilvēku dzīvi labāku. Paldies par uzmanību! Negribu atbalstīt un jūs aicinu neatbalstīt šo likumprojektu. Paldies.".
• 2012_12_13-seq619 spokenText "Padies. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.".
• 2012_12_13-seq618 spokenText "Labdien, kolēģi! Godīgi sakot, es cerēju, ka šodienas diskusijas rezultāts būs tāds, ka mēs radīsim kaut kādus kvalitatīvus argumentus „par” vai „pret” eiro ieviešanu 2014.gadā, bet diemžēl es tos nesadzirdēju. Es dzirdēju viskautko: es dzirdēju par avīzēm, par krieviem, par rubļiem, par tankiem, par NATO, par viskautko, bet... Es neesmu monetārās politikas speciālists, tāpēc man būtu grūti izskaidrot saviem vēlētājiem, kas būs pēc 2014.gada 1.janvāra, - vai kāps cenas vai būs inflācija, vai augs bezdarbs. Šie ir jautājumi, uz kuriem mums šodien patiesi nav atbildes, bet es ļoti ceru, ka šodien mēs vēl tikai sākam šo diskusiju. Visi vai gandrīz visi debatētāji teica, ka komunikācija ar sabiedrību ir slikta. Daži teica, ka vēl ir laiks, bet, manuprāt, laika ir ļoti maz - tikai gads. Un mēs redzam, cik kritiski zems ir atbalsts eiro ieviešanai, un, ja mēs gribam pagūt saņemt šo atbalstu, tad mums ir jāsāk aktīvi komunicēt un aktīvi skaidrot „par” un „pret”. Jo tā nevar būt! Es neticu tam cilvēkam, kurš saka: eiro Latvijai nesīs tikai labumu! Dzīvē tā nenotiek! Monētai vienmēr ir divas puses. (No zāles dep. E.Smiltēns: „Tas ir arī tavs pienākums!”) Iespējams, tā būs pirmā reize. Tas ir arī mans pienākums, un tāpēc es cerēju, ka šodien es sadzirdēšu šos kvalitatīvos argumentus, tās reālās izmaiņas, tās... diemžēl es tās vēl joprojām nesadzirdēju. Līdz ar to man ir noteiktas šaubas, vai tik eiro ieviešana nav sasteigta. Jo jautājums ir par sekām, - kādas tās būs katram no mums un visas Latvijas iedzīvotājiem. Paldies. (SC frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_13-seq616 spokenText "Kolēģi! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Izmantojot to, ka jums nav tiesību komentēt deputātu izteikumus, es gribu uzteikt šodienas sarunu. Es domāju, te ir liels nopelns visiem - gan pozīcijas deputātiem, gan opozīcijai, gan arī Nacionālās apvienības deputātiem, kas jau ir ieskatījušies šī jautājuma nākotnē. Aicinot novērst tos nelīdzenumus, kas varētu rasties, es domāju, mums ir jāsāk plaša skaidrošana un jānovērš tie nelīdzenumi, kas var rasties. Es domāju, mums ir jāsāk plaša skaidrošanas kampaņa, runājot pavisam vienkārši, lai mēs paši līdz galam saprastu, gan arī izskaidrotu cilvēkiem. Es aicinu uzdot jautājumus, pirmām kārtām šo jautājumu: vai mūsu valsts paliks drošāka? Jā, tā paliks drošāka! Piesaucu kaut vai to pašu Somijas piemēru, kurš, es domāju, te tika cilāts vietā un nevietā. Somiem ir grūti klājies ar Krieviju - gan sliktos apstākļos, kad viņi zaudēja 25 procentus valsts teritorijas, gan arī labos, kad pēc finlandizācijas epohas viņi zaudēja desmito daļu ekonomikas. Un tā ir spēcīga, sevi aizstāvēt spējīga valsts, kas nestājas NATO, jo ir pārliecināta par saviem spēkiem! Un viņi pieņēma lēmumu ieviest eiro, jo saprata, ka vienota asinsrite ar eirozonu, ar pārējo Eiropu, ir tas, kas var beigu beigās atrisināt šo viņu ģeogrāfiskās atrašanās problēmu. Arī mēs neapšaubāmi kļūsim drošāki. Krievijas interesēs ir veidot vāju, no Krievijas atkarīgu valstu joslu apkārt sev, sasaistot tās ar muitas un kādām citām ūnijām, ar ekonomisko ietekmi caur investīcijām, aizdevumiem un pārējām lietām. Vai mēs būsim ietekmīgāki? Protams, jā! Jo tagad mūsu ministrs Vilka kungs bija kā novērotājs Eiropas Savienības finanšu ministru sanāksmē, bet tad viņam būs balsstiesības, ar viņu rēķināsies, viņam prasīs, kā viņš balsos, centīsies piesaistīt viņa balsi. Vai Latvijai būs lielāka autoritāte, lielākas iespējas? Neapšaubāmi! Jūs visi taču atceraties, kas notika 2004.gadā, kad mūs uzņēma Eiropas Savienībā, - kā izmainījās Rīgas pilsētas ielas, kāds bija tūristu pieplūdums, jo visi beidzot noticēja - jā, tā ir Eiropas valsts, tā nav kaut kāda maza, attāla, neattīstīta, ar mežiem apaugusi valstiņa, kur staigā lāči. Vai būs no tā ekonomiskais labums? Jā, tie visi argumenti, kas šodien šeit tika minēti, bija par to. Arī tie deputāti, kuri teica, ka eiro nav jāievieš, ka tas nav nepieciešams pašreiz, nenoliedza to, ka tas ir mūsu tālākais mērķis un ka tas būtu jādara. Kas to raksturo? Vai tas, ka viņi ir opozīcijā, mēs - pozīcijā, vai kādi citi apsvērumi? Es nezinu. Absolūtais vairākums šeit ir „par” eiro ieviešanu. Mēs runājam par to, kad to darīt un kā to darīt, un tas ir pilnīgi pareizi, un šī diskusija šodien neapšaubāmi ir lūzuma punkts diskusijai par eiro ieviešanu Latvijā. Es pieņemu šo kritiku, ka līdz šim ir par maz strādāts. Man liekas, ka koalīcijā līdz šim Reformu partijas reitingi tika apspriesti vairāk nekā tautas atbalsts eiro ieviešanai, un tas ir neapšaubāms trūkums, un tas mums būtu jālabo, skaidri un gaiši paskaidrojot, kas būs ar darba vietām, ar investīcijām, ar iespējām, - kas būs, kad asinsrite mums būs kopīga ar Eiropu. Es domāju, ka šeit tiešām mums ir nepieciešams veidot plašu kampaņu. Runasvīrs šeit jau ir izvirzījies, tas neapšaubāmi ir Raimonds Vējonis. Tikai nedaudz naudas ir nepieciešams, un lieta aizies. Paldies. (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2012_12_13-seq614 spokenText "Godātie kolēģi! Vējoņa kungs teica zelta vārdus: „Būsim godīgi viens pret otru!” Paldies, Vējoņa kungs! Un tāpēc opozīcijai nevajadzētu biedēt tautu un tracināt to ar referendumu. Līdakas kungs, kāpēc tautai ir aizvainojums? Kāpēc tauta baidās no referenduma? Tāpēc, ka jūs tautu biedējat ar eiro un ar referendumu. Es mazlietiņ parunāšu par šo referendumu. Proti, Satversmes 73.pants noteic, ka tautas nobalsošanai nevar nodot arī līgumus ar ārvalstīm. Un tāpēc es domāju, ka Valsts prezidents, neskatoties uz iespējamo trīs ceturtdaļu Saeimas locekļu pieprasījumu, likumu noteikti izsludinās. Noteikti izsludinās! Un kas par to liecina? Par to liecina Valsts prezidenta izteiktie apsvērumi sakarā ar referendumu likuma otrreizēju caurlūkošanu. Lūdzu, nemaldiniet sabiedrību, ka jūs, trīs ceturtdaļas, šeit varēsiet panākt, ka likumu neizsludinās! Izlasiet šos argumentus, kādu iemeslu dēļ Valsts prezidents atgrieza atpakaļ šo likumprojektu, kas regulē tautas nobalsošanu, otrreizējai caurlūkošanai! Teorētiski, kolēģi, šī nobalsošana, tautas nobalsošana, varētu notikt tikai saskaņā ar Satversmes 68.panta ceturto daļu, proti, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu. Būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā tad ir izlemjamas tautas nobalsošanā. Protams, ir vēl viena iespēja, un arī jūs noteikti to apzināties, - tikt klāt, arī apstrīdēt šo likumu, kas, manuprāt, tiks pieņemts, var, vēršoties Satversmes tiesā, un tad ir nepieciešama 20 deputātu iniciatīva. Tāpēc man ir patiešām žēl, ka mans bijušais kolēģis... es nezinu, manuprāt, neapdomīgi, pirms izskatījis iespējamās kaut kādas lietas, jau daļēji ir izteicis savu viedokli. Tas Latvijas valstij par labu nenāks! Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.".
• 2012_12_13-seq613 spokenText "Paldies. Līdakas kungs un visi pārējie, kuri tvīto un absolūti neseko līdzi tam, kas notiek Latvijas politikā, un kuri neko nav dzirdējuši par ziņām, kas katru dienu tiek rakstītas, informēju jūs, ka finanšu ministrs Andris Vilks tieši tāpat kā premjerministrs Valdis Dombrovskis pašlaik atrodas Briselē. Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
• 2012_12_13-seq612 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Vispirms jau... Es ceru, ka Latkovska kungs man atļaus kādu kritisku vārdu teikt par eiro, jo, saprotiet, man nav - tiešām man nav! - un nav bijuši nekādi... ne parādi, ne kredīti, ne uzkrājumi šajā valūtā. Nav bijuši arī dolāros, nav bijuši arī... (No zāles: „Rubļos!”) Patiešām, rubļos arī ne. Tā ka es tomēr atļaušos... Nu, ja jau Dana Reiznieces-Ozolas kundze tika te aprāta, nu tad es varētu šeit nākt ar pilnīgi skaidru maku un skaidru kontu. Raugiet, man jau šķiet, ka mēs šeit visu dienu tērējam laiku tādam, nu, sīkam, pilnīgi nenozīmīgam jautājumam, jo es šajā zālē neredzu ne Vilka kungu, ne Dombrovska kungu - to, kurš ir premjers -, nedz arī Rimšēviča kungu. Viņu šeit nav! Nu neies taču nākt uz Saeimu tik nenozīmīgu debašu dēļ! Tāpat arī, teiksim, vakar es televīzijas debatēs neredzēju nevienu pārstāvi no VIENOTĪBAS. Tur it kā bija jābūt tiešām cilvēkam no valdošās partijas, kurš skaidrotu par eiro... nu, brīnišķu... (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Nu, viņš gan teica, ka viņš pārstāvot kaut ko pavisam citu, kaut kādu citu organizāciju. Nu labi, lai tā būtu! Bet tomēr man šodien bija kāds ļoti liels prieks, liels gandarījums. Es gribu izteikt vislielāko pateicību kādam no samērā jauniem kolēģiem, kura uzstāšanās bija, manuprāt, absolūti spīdoša (viņa diemžēl nav šeit klāt zālē), un tas ir Edvards Smiltēns (Dep. E.Smiltēns atrodas zālē un ir savā vietā.). Un patiešām - patiešām, no tīras sirds! - es viņam ieteiktu aiziet uz... pie saviem vecākajiem kolēģiem, pie Dombrovska kunga, pie Vilka kunga, un parādīt tādu paraugstundu, kā jāuzstājas, par ko jārunā un kā jārunā... Ā, ir! Visi komplimenti tev! Un... Jo tiešām nav jau tā, kā dažs šeit saka, - ka Zaļo un Zemnieku savienība tik ļoti grib iznīdēt jebkuru Latvijas iespēju iestāties eirozonā, kā te tiešām dažs nesen teica, tur saskatot gan Maskavas spalvaino roku, gan ko citu. Nē, gluži tā nav! ZZS patiešām ļoti vēlas, lai sabiedrība zinātu eiro ieviešanas iespējamās sekas - gan tās pozitīvās, gan tās negatīvās. Un, pirms saukt tiešām eiroskeptiķus par Krievijas aģentiem... Cienījamie kolēģi, nu raugiet! Ja visi šajā zālē būtu gatavi nešauboties nospiest to „par” podziņu, šīs debates nebūtu notikušas. Nebūtu avīzēs atspoguļots šī likuma pieņemšanas process, ļoti daudz kas, kas šeit izskanēja, nebūtu izskanējis. Manā izpratnē, arī opozīcijas viens no galvenajiem darbiem ir tiešām veicināt debates. Un, šādi veicinot domu apmaiņu, mēs šobrīd darām to darbiņu, kuru Ministru kabinets nav padarījis. Redziet, uz nākošo gadu budžetā ir iekļauts laikam miljons un 400 tūkstoši latu šai komunikācijas reklāmas kampaņai. Manuprāt, šai kampaņai jau sen bija jābūt pabeigtai. Cienījamie eiro ieviešanas aizstāvji! Jūsu uzdevums nav pārliecināt mani vai ZZS kolēģus par savas izvēles pareizību. Jūsu uzdevums ir pārliecināt tos 80 vai 90 procentus Latvijas iedzīvotāju, kuri vēl netic eiro (No zāles dep. I.Čepāne: „Jūs arī!”), jo tas nav apšaubāms, ka eiro ir nevis mērķis, bet instruments. Tas ir darbarīks! Un, kā jūs paši saprotat, tad tas darbarīks, kurš tiek ar tādu naidu un nicinājumu paņemts rokā, bez īstas ticības... tāds darbarīks ātri salūst un ir neproduktīvs. Es domāju, ka šī nedrošība un aizvainojums, kas šobrīd ir daļā sabiedrības un arī lielā daļā uzņēmēju, tomēr nevar būt produktīvs fons eiro ieviešanai. Tā ka Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šodien, es domāju, pilnīgi pamatoti balsos „pret”. Kas būs tālāk (No zāles dep. J.Reirs: „Tirgošanās!”) - to parādīs valdība, to parādīsiet jūs, kolēģi, ar savu darbu. Paldies!".
• 2012_12_13-seq611 spokenText "Paldies. Pirms mēs turpinām debates, informēju, ka ir saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Dombrovska, Čigānes un Kalniņa - iesniegums ar lūgumu turpināt šā gada 13.decembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad... (No zāles: „Ir! Ir!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu 13.decembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 14, atturas - 1. Tātad lēmums pieņemts: sēde tiek turpināta bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Turpinām debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
• 2012_12_13-seq610 spokenText "Cienījamie kolēģi! Atļaujiet arī man izteikt pateicību par šodienas ļoti kvalitatīvo debati jeb par ļoti kvalitatīvajām debatēm, kuru rezultātā mēs tiešām guvām pārliecību, ka nav daudz būtisku argumentu, kas varētu kavēt eiro ieviešanu Latvijā. Es gribu uzsvērt dažus aspektus, un es gribu runāt par tautsaimniecību. Eiro nav pašmērķis, nav politisks pašmērķis, bet eiro gan ir piemērotākais, ģeopolitiski piemērotākais, instruments ilgtspējīgai Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Pievienojoties eirozonai, mums ir jāsaprot tas, ka Latvija iegūst ārkārtīgi svarīgu apdrošināšanas polisi tautsaimniecības attīstībai. Un, ja mēs runājam par tautsaimniecību un lietojam metaforu, tad es gribētu teikt, ka tautsaimniecības vadība ir risku vadības māksla. Un šī polise, tas, par ko mēs runājam šodien, kaut vai, piemēram, tas pats Eiropas Stabilitātes mehānisms... Ja mēs runājam par Grieķiju, tad redzam, ka šis solidārais mehānisms pat pie tik smagas krīzes, kāda tā bija Grieķijā, tomēr paglāba Grieķiju. Un arī mēs varam rēķināties, ka pat smagāku krīžu gadījumā šis mehānisms precīzi nostrādās arī Latvijas gadījumā. Šodien mēs dzirdējām vēl par citu apdrošināšanas mehānismu, par to, par kuru runāja Lejiņa kungs, - par banku sistēmas drošības sistēmas mehānismu. Šie ir apdrošināšanas mehānismi. Kas notiek tad, ja mēs nerīkojamies, ja mēs nesekojam tam, kā mēs esam nolēmuši rīkoties? Patiesībā mēs izraisīsim milzīgu mulsumu starptautiskajā sabiedrībā, jo šis nav kaut kāds process, kas ir iesācies vakar vai aizvakar. Mēs runājam par procesu, kurš ir turpinājies desmit gadu garumā un kuru ir realizējušas gandrīz četras Saeimas un astoņas valdības, un septiņās no tām ir piedalījusies arī Zaļo un Zemnieku savienība. Un jau trīs gadus šis process ir skaidri virzījies uz mērķi - 2014.gadā ieviest eiro. Tā ka, ja mēs no tā tagad atteiksimies, tad mēs izraisīsim milzīgu mulsumu starptautiskajā sabiedrībā. Turklāt, ja mēs atteiksimies no pievienošanās pasaules otrai lielākajai valūtai, tad es pilnīgi noteikti varu apgalvot, ka jau nākamajā dienā mēs sagaidīsim momentānu Latvijas kredītreitinga kritumu un procentu, kurus maksājam par aizņēmumiem, dramatisku pieaugumu. 250 miljonu latu vietā mēs maksāsim 500 miljonus latu. Un šajā gadījumā... mēs zinām, ka tieši tā ir tā daļa, kas nodrošina Latvijas ekonomikas pieaugumu. Un pilnīgi noteikti mēs varam pateikt, ka ekonomikā iestāsies stagnācija. Un tad iestāsies nākamais riska faktors: pilnīgi noteikti pamodīsies tie, kuri vēlēsies spekulēt ar lata devalvāciju. Tā ka es aicinu atmest šāda veida debates par eiro neieviešanu, bet katrā ziņā pievienojos tiem, kas kritizē šo pievienošanās procesu, un aicinu uzlabot to. Pilnīgi noteikti es gribu piekrist tam, ka šobrīd nav veikta profesionāla komunikācija ar sabiedrību, bet gribu atgādināt, ka vēl tam ir laiks. Vēl tam ir laiks! Un otra lieta. Es tiešām aicinu sabiedrību atturēties no neprofesionālas rīcības šajā jautājumā, jo starptautiskie riski ir milzīgi šajā gadījumā. Un šeit es gribu pieminēt Satversmes tiesas tiesneša... Satversmes tiesas priekšsēdētāja rīcību. Kurā valstī gan tas ir iespējams, ka tiesnesis, pirms vēl lieta ir iesniegta tiesā un vēl nav izskatīta, izsaka savu spriedumu par to, kāds varētu būt rezultāts? Es domāju, ka tā ir totāli neprofesionāla rīcība, un es aicinu šādā veidā nerīkoties. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_12_13-seq609 spokenText "Paldies. Es tomēr aicinu sekot līdzi Saeimas sēdei un piedalīties debatēs, nevis tvītot sēdes laikā... Es apšaubu visu jūsu ģenialitāti - vienlaikus darīt vienlīdz kvalitatīvi vairākus darbus. Tagad vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.".
• 2012_12_13-seq608 spokenText "Kolēģi! Es dzirdu visādus piedāvājumus, priekšlikumus un tā tālāk, bet ir viena laba lieta, ko mēs varam visi kopā darīt. Tā kā sabiedrības atbalsts eiro faktiski neinformētības dēļ ir maziņš, tad atgādinu, ka e-vidē ir tāds twitter konts, kas saucas eiro.lv. Tā skaudrā lieta ir tā, ka šim kontam ir tikai 367 sekotāji (tas īstenībā ir mazāk nekā manam palīgam Edmundam Jurēvicam!). Ja jūs tagad piereģistrētos un sāktu retvītot, tad tā būtu īsti, teiksim tā, vērtīga lieta, ar ko šodienas debates... Vismaz tie, kuri atbalsta eiro, retvītojiet, un tādā veidā arī tā sabiedrība, kas to veic e-vidē, uzzinās par šiem ieguvumiem un par to, kur un kas notiek. Paldies. Es ieteiktu fokusēties uz tēmu, lai mēs šodien varam tikt arī līdz balsošanai.".
• 2012_12_13-seq606 spokenText "... Un, ja mēs to nedarīsim šajos laikos, tad mums nebūs nekādas citas iespējas ietekmēt notikumus. Paldies jums!".
• 2012_12_13-seq604 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es pateicos jums par šo ļoti kvēlo diskusiju - manuprāt, visai saturīgo -, kas mums sniedz daudz informācijas par to, ko mēs visi saprotam par problēmu, kuru tagad risinām. Es nekad neesmu izturējies slikti pret eiro vai pret Latvijas pievienošanos eiro. Es gribu pateikt, ka es tikai uzdodu jautājumu un esmu ļoti skeptiski noskaņots pret drīzu Latvijas pievienošanos eirozonai. Es pateicos Čigānes kundzei par to, ka viņa ir pieminējusi Somijas piemēru - tas ir gan mums labs paraugs, kuram mums jāseko. Tagad Somija ir globalizācijas „paraugzēns”, bet daudzus gadus - un vēl pavisam nesen! -Somija bija viena no noslēgtākajām valstīm pasaulē, sākot no savas neatkarības iegūšanas 1918.gadā līdz deviņdesmito gadu sākumam, kad Somija piedzīvoja nopietnu ekonomisko krīzi. Kāpēc Somija bija tāda? Tāpēc, ka Somija darīja visu iespējamo, lai nodrošinātu savu iekšzemes ražotāju attīstību vislabākajā veidā, viņa nelaida iekšā konkurentus no... konkurentu preces iekšzemē, lai dotu „skābekli” saviem ražotājiem. Somija bija ļoti pragmatiska: neskatoties uz to, ka pavisam nesen viņa bija karastāvoklī ar Padomju Savienību, viņa attīstīja tirdzniecību tieši ar PSRS. Un tikai pēc tam, kad PSRS pārstāja pastāvēt, Somija... (Starpsaucieni no zāles.)... Somija tajā laikā ir sagatavojusies iziet pasaules tirgū un pievienojusies Eiropas Savienībai un eirozonai. Es gribu pateikt, ka Somija demonstrēja tieši to paraugu, tieši to ceļu, kuru iet es aicinu jūs un arī mūsu valdību. Es gribu arī pateikt Rasnača kungam, ka mūsu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nav pa spēkam vienkārši rīkoties tā, kā var rīkoties tikai centrālā banka vai valdība, mēģinot novērst tos riskus, pret kuriem jūs aicinājāt mūs visus rīkoties. Tieši par to mēs iestājamies... esam iestājušies - proti, lai mūsu bankai būtu kompetence monetāro politiku veikt tā, lai šos riskus novērstu ne tikai šobrīd, bet arī turpmāk, kad Latvija pievienosies eirozonai. Par nožēlu, Eiropas Centrālā banka negarantē tādas iespējas. Es gribu arī pateikt, lūk, ko (neskatoties uz to, ka esmu jau kāds padsmitais runātājs no šīs tribīnes, skatot šo konkrēto likumprojektu). Es arī nedzirdēju atbildi uz jautājumu, kuru uzdevu, un tas nav retorisks jautājums. Valdis... es tagad runāju par kolēģi, kurš šeit uzstājās un sacīja, ka es uzdevu retorisku jautājumu: vai un kā mēs varēsim nodrošināt Māstrihtas kritērijus ilgtermiņā? Parāds viegli... Parādu - viegli, budžeta deficītu - viegli... Inflācija... Par inflāciju liela jautājuma zīme. Ozoliņa kungs teica, ka stabilizācijas mehānisms uzlabo situāciju eirozonā, bet... Es piekrītu, bet tas neatrisina problēmu, tas nenodrošina cenu stabilitāti. Kolēģis Lejiņš, kurš kvēli, dedzīgi kā Amerikas kongresmenis uzrunāja mūs visus, secina, ka vienotais uzraudzības mehānisms uzlabo situāciju. Nē! Šis mehānisms nenodrošina cenu stabilitāti, tāda mehānisma (VUM) vienkārši nav Eiropas Centrālajā bankā. Un nav mehānisma, kas ļautu bremzēt tos investorus, kuri ieguldīs līdzekļus nevis ražošanā, bet nekustamajos īpašumos. Un mēs būsim atkal pie tās pašas sasistās siles, kur mēs jau bijām pavisam nesen. Un Eņģeļa kungam ir taisnība. Tā kā mūsu lats bija kā ar naglām pienaglots... piesaistīts, piesiets pie eiro, mēs esam piedzīvojuši to pašu problēmu, kuru piedzīvojusi Spānija, Portugāle un Īrija. Un pēdējais. Visnopietnāko jautājumu no šīs tribīnes uzdeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs. Ko mēs darīsim pēc tam, ja mēs tagad nepievienosimies eirozonai? Un šeit ir divas atbildes - pirmām kārtām celt mūsu konkurētspēju, ieguldot mūsu iekšzemes rūpniecībā līdzekļus (proti, ir runa par attīstības banku), un kopt nacionālo valūtu, ļaujot mūsu bankai piekopt atbildīgu monetāro politiku. Atbilde var būt tikai zinātniska, nevis politiska. Un...".
• 2012_12_13-seq602 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man tiešām ir prieks, ka šodien tā vai citādāk notiek šī debate (No zāles dep. I.Čepāne: „Debates!”) par eiro ieviešanu Latvijā. Un, manuprāt, šīs debates bija nepieciešamas jau krietni, krietni sen. Taču šīs debates arī vedina uz atsevišķām pārdomām. Pirmās pārdomas ir tās, ka īstenībā, ja tu izsaki kritiku par eiro, par to, ka nav pietiekami informēta sabiedrība, tu esi populists. (No zāles dep. J.Reirs un dep. J.Kursīte-Pakule: „Pareizi!”) Otrās. Protams, tiek mēģināts skaidrot sabiedrībai. Sabiedrībā pašreiz ir zems atbalsts eiro ieviešanai, tāpēc tiek mēģināts skaidrot. No sākuma tiek izmantoti makroekonomiskie skaitļi, kas ietver sevī pieaugumu... eksportu, importu un tā tālāk, bet tas diemžēl nepalīdz - tas nepalīdz, jo cilvēki to nesaprot. Tad tiek piesauktas procedūras - ka tas ir pēdējais vilciens (No zāles dep. J.Ādamsons: „...uz Sibīriju!”), kurā mums jāielec, un tā tālāk, jo tur tādi modeļi, šādi modeļi... Un atkal īsti nesaprot nekā, un nemainās šī attieksme attiecībā uz to, vai vajag vai nevajag eiro. Tad, protams, tiek piesaukts ģeopolitiskais aspekts. Bet mani, protams, pārsteidz tas, ka pēdējā laikā ģeopolitiskais aspekts tiek pārāk reducēts... principā šī ģeopolitiskā izvēle mums tiek reducēta līdz, kā teica viens mūsu kolēģis Saeimā... formulēja ļoti precīzi: „Jo tālāk no krievu lāča, jo labāk.” Tātad mēs šeit mēģinām jautājumu par eiro atkal miksēt ar kādām šādām lietām par mūsu Austrumu kaimiņiem. Un tad, kad nonākam pie šāda formulējuma, pie šādas ģeopolitiskās attieksmes, tad, manuprāt, šādi domājot, mēs... Īstenībā izskatās tā, ka mums visiem ir jāsamet sava naudiņa, kas ir palikusi pēc kredītu nomaksas zviedru bankām, jāuzvelk Ķīnā ražoti gumijnieki un cimdi, jāpaķer Polijā ražota lāpsta un jāiet būvēt mūris uz austrumu robežas, un tad pašiem tur tā draudzīgi jāsaspiežas mūra paēnā un, bailēs trīcot, jādzemdē pa bērnam gadā, pēc tam jāiemāca viņiem ir angļu valoda un tad jāsūta uz vecajām Rietumeiropas valstīm strādāt, lai tās varētu tikt vaļā no turku viesstrādniekiem. Protams, tas ir ļoti trivializēti un absurdi, bet brīžiem, manuprāt, šīs lietas šādā veidā tiek pasniegtas. Runājot par šo ģeopolitisko aspektu, jāteic, ka, protams, valūtas un valsts finanšu sistēmas būtiska maiņa ir arī ģeopolitisks jautājums. Tas ir jautājums par valsts drošību un ilgtspējību. Bet valsts drošība un ilgtspējība sevī iekļauj ne tikai globālas lietas, bet arī to, kas notiek Latvijā. Tā ir iekšējā ekonomiskā stabilitāte, nodarbinātība, demogrāfija, uzņēmumu skaita pieaugums, un, manuprāt, eiro nekādā gadījumā tieši negarantēs kaut kādu drošību no Krievijas maigās varas. Mums īstenībā ir jārunā ar cilvēkiem, jāskaidro viņu tiešās vajadzības, jo viņiem ir daudz neatbildētu jautājumu. Taču tās diskusijas, kas notiek dažādās auditorijās, pamatā ir vērstas uz to, ka politiķi viens otram pierāda, kāpēc eiro ir labs vai slikts. Viņi runā ar tādiem vārdiem, ko īstenībā vienkāršais iedzīvotājs nemaz nesaprot, un tāpēc, manuprāt, tiešām, pirms izdarām šo galīgo lēmumu... Es pats esmu „par” eiro un esmu gatavs atbalstīt eiro, bet man nepatīk situācija, ka politiķi zināmā mērā savu politisko mērķi - eirozonu - ar lēmumiem uzspiež sabiedrībai, kurai nav pietiekami izskaidroti eirozonas plusi un mīnusi. Vēl, neapšaubāmi, ir laiks, un tas tiešām ir obligāti jādara. Un es piekrītu kolēģei Kalniņas-Lukaševičas kundzei, ka tas ir valdības steidzamais darbs, kas ir obligāti jādara, jo ir jāmaina sabiedrības attieksme pret eirozonu. Es arī domāju, ka liela daļa šeit sēdošo, ja šī sabiedrības attieksme būtu pozitīva, varētu droši nospiest „jā” pogu, kad tiks veikts balsojums par eiro ieviešanu. Tad nebūtu nekādas plašas diskusijas par šiem jautājumiem. Man patika viens raksts kādā portālā, kur bija apkopots tas, ka īstenībā sabiedrība, runājot par eiro, pašlaik sadalās četrās daļās. Pirmā daļa ir tie, kas, ieviešot eiro, brauks ar to lielo, balto kuģi, kas ir pilns ar labumiem. Otrā ir tie, kas īstenībā zināmā mērā akli tic Valdim Dombrovskim, jo viņš ir izvedis Latviju no krīzes, un, protams, viņam ir jāsaka liels paldies par daudzām lietām. Trešie ir tie, kas, protams, nekad netic Valdim Dombrovskim un arī neticēs ne eiro, ne kam citam. Un ceturtie ir tie, kas mēģina argumentēt, kāpēc un ko mēs zaudēsim vai neiegūsim, iestājoties vai neiestājoties eirozonā. Bet, manuprāt, tas, ka sabiedrība sadalās šādās četrās daļās - un īstenībā tā tas arī pašreizējā brīdī ir -, nav tas pareizākais signāls, jo sabiedrībā vajadzētu būt tikai diviem viedokļiem - „par” vai „pret” eiro. Turklāt „par” viedoklim vajadzētu būt daudz lielākam nekā „pret” viedoklim. Un tāpēc es katrā ziņā aicinu strādāt pie sabiedrības informēšanas, lai sabiedrība tiešām būtu pārliecināta. Līdzīgi kā mēs savulaik pieņēmām lēmumus no krievu rubļiem pāriet uz Latvijas rubļiem vai latiem, jo mēs tajā laikā bijām simtprocentīgi pārliecināti, ka tā ir pareiza izvēle. Pašreizējā brīdī, runājot par eiro, vismaz raugoties no sabiedrības aspektiem, šādas pārliecības nav. Tāpēc tā ir jāveido. Un tas, manuprāt, ir viens no būtiskākajiem darbiem, kas ir šajā periodā arī jāizdara. Protams, ir šie solījumi par to, ka cenas nepacelsies augstāk par esošo līmeni, un par visu ko citu. Zināmā mērā tad varbūt tiešām vajadzētu rīkoties tā, kā kolēģe Dana ierosināja, - tad tiešām varbūt Ministru prezidentam ir jānāk šeit tribīnē un visai Latvijas tautai, tajā skaitā arī politiķiem, jāpasaka: „Jā, iestājoties eirozonā, tiešām nebūs tā, ka cenas celsies augstāk par tādu...” Jo tas tiek visās auditorijās teikts. Bet tad arī šeit to vajag pateikt un uzņemties šo pilnīgo politisko atbildību par to, ja šie rādītāji tiešām tādi nebūs: „Tad es nolieku valdības vadītāja pilnvaras, un tad šī valdība aiziet, ja tas, ko mēs esam cilvēkiem solījuši, nav izpildīts.” Tas būtu godīgs risinājums, un es domāju, ka pie šādiem nosacījumiem vispār nebūtu problēmu nobalsot par eiro ieviešanu Latvijā. Protams, viena lieta ir solīt. Jūs pārmetat opozīcijai, ka mēs stāstām par tām sliktajām lietām, bet tikpat labi var jums pārmest par solījumiem, ka būs tā un tā, un tā. Bet var arī tā nebūt, jā. Tāpēc būsim godīgi viens pret otru! Paldies.".

• first
• previous
• next