Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_12_13-seq602> ?p ?o. }
Showing items 1 to 20 of
20
with 100 items per page.
- 2012_12_13-seq602 type Speech.
- 2012_12_13-seq602 number "602".
- 2012_12_13-seq602 date "2012-12-13".
- 2012_12_13-seq602 isPartOf 2012_12_13.
- 2012_12_13-seq602 spokenAs 150.
- 2012_12_13-seq602 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man tiešām ir prieks, ka šodien tā vai citādāk notiek šī debate (No zāles dep. I.Čepāne: „Debates!”) par eiro ieviešanu Latvijā. Un, manuprāt, šīs debates bija nepieciešamas jau krietni, krietni sen. Taču šīs debates arī vedina uz atsevišķām pārdomām. Pirmās pārdomas ir tās, ka īstenībā, ja tu izsaki kritiku par eiro, par to, ka nav pietiekami informēta sabiedrība, tu esi populists. (No zāles dep. J.Reirs un dep. J.Kursīte-Pakule: „Pareizi!”) Otrās. Protams, tiek mēģināts skaidrot sabiedrībai. Sabiedrībā pašreiz ir zems atbalsts eiro ieviešanai, tāpēc tiek mēģināts skaidrot. No sākuma tiek izmantoti makroekonomiskie skaitļi, kas ietver sevī pieaugumu... eksportu, importu un tā tālāk, bet tas diemžēl nepalīdz - tas nepalīdz, jo cilvēki to nesaprot. Tad tiek piesauktas procedūras - ka tas ir pēdējais vilciens (No zāles dep. J.Ādamsons: „...uz Sibīriju!”), kurā mums jāielec, un tā tālāk, jo tur tādi modeļi, šādi modeļi... Un atkal īsti nesaprot nekā, un nemainās šī attieksme attiecībā uz to, vai vajag vai nevajag eiro. Tad, protams, tiek piesaukts ģeopolitiskais aspekts. Bet mani, protams, pārsteidz tas, ka pēdējā laikā ģeopolitiskais aspekts tiek pārāk reducēts... principā šī ģeopolitiskā izvēle mums tiek reducēta līdz, kā teica viens mūsu kolēģis Saeimā... formulēja ļoti precīzi: „Jo tālāk no krievu lāča, jo labāk.” Tātad mēs šeit mēģinām jautājumu par eiro atkal miksēt ar kādām šādām lietām par mūsu Austrumu kaimiņiem. Un tad, kad nonākam pie šāda formulējuma, pie šādas ģeopolitiskās attieksmes, tad, manuprāt, šādi domājot, mēs... Īstenībā izskatās tā, ka mums visiem ir jāsamet sava naudiņa, kas ir palikusi pēc kredītu nomaksas zviedru bankām, jāuzvelk Ķīnā ražoti gumijnieki un cimdi, jāpaķer Polijā ražota lāpsta un jāiet būvēt mūris uz austrumu robežas, un tad pašiem tur tā draudzīgi jāsaspiežas mūra paēnā un, bailēs trīcot, jādzemdē pa bērnam gadā, pēc tam jāiemāca viņiem ir angļu valoda un tad jāsūta uz vecajām Rietumeiropas valstīm strādāt, lai tās varētu tikt vaļā no turku viesstrādniekiem. Protams, tas ir ļoti trivializēti un absurdi, bet brīžiem, manuprāt, šīs lietas šādā veidā tiek pasniegtas. Runājot par šo ģeopolitisko aspektu, jāteic, ka, protams, valūtas un valsts finanšu sistēmas būtiska maiņa ir arī ģeopolitisks jautājums. Tas ir jautājums par valsts drošību un ilgtspējību. Bet valsts drošība un ilgtspējība sevī iekļauj ne tikai globālas lietas, bet arī to, kas notiek Latvijā. Tā ir iekšējā ekonomiskā stabilitāte, nodarbinātība, demogrāfija, uzņēmumu skaita pieaugums, un, manuprāt, eiro nekādā gadījumā tieši negarantēs kaut kādu drošību no Krievijas maigās varas. Mums īstenībā ir jārunā ar cilvēkiem, jāskaidro viņu tiešās vajadzības, jo viņiem ir daudz neatbildētu jautājumu. Taču tās diskusijas, kas notiek dažādās auditorijās, pamatā ir vērstas uz to, ka politiķi viens otram pierāda, kāpēc eiro ir labs vai slikts. Viņi runā ar tādiem vārdiem, ko īstenībā vienkāršais iedzīvotājs nemaz nesaprot, un tāpēc, manuprāt, tiešām, pirms izdarām šo galīgo lēmumu... Es pats esmu „par” eiro un esmu gatavs atbalstīt eiro, bet man nepatīk situācija, ka politiķi zināmā mērā savu politisko mērķi - eirozonu - ar lēmumiem uzspiež sabiedrībai, kurai nav pietiekami izskaidroti eirozonas plusi un mīnusi. Vēl, neapšaubāmi, ir laiks, un tas tiešām ir obligāti jādara. Un es piekrītu kolēģei Kalniņas-Lukaševičas kundzei, ka tas ir valdības steidzamais darbs, kas ir obligāti jādara, jo ir jāmaina sabiedrības attieksme pret eirozonu. Es arī domāju, ka liela daļa šeit sēdošo, ja šī sabiedrības attieksme būtu pozitīva, varētu droši nospiest „jā” pogu, kad tiks veikts balsojums par eiro ieviešanu. Tad nebūtu nekādas plašas diskusijas par šiem jautājumiem. Man patika viens raksts kādā portālā, kur bija apkopots tas, ka īstenībā sabiedrība, runājot par eiro, pašlaik sadalās četrās daļās. Pirmā daļa ir tie, kas, ieviešot eiro, brauks ar to lielo, balto kuģi, kas ir pilns ar labumiem. Otrā ir tie, kas īstenībā zināmā mērā akli tic Valdim Dombrovskim, jo viņš ir izvedis Latviju no krīzes, un, protams, viņam ir jāsaka liels paldies par daudzām lietām. Trešie ir tie, kas, protams, nekad netic Valdim Dombrovskim un arī neticēs ne eiro, ne kam citam. Un ceturtie ir tie, kas mēģina argumentēt, kāpēc un ko mēs zaudēsim vai neiegūsim, iestājoties vai neiestājoties eirozonā. Bet, manuprāt, tas, ka sabiedrība sadalās šādās četrās daļās - un īstenībā tā tas arī pašreizējā brīdī ir -, nav tas pareizākais signāls, jo sabiedrībā vajadzētu būt tikai diviem viedokļiem - „par” vai „pret” eiro. Turklāt „par” viedoklim vajadzētu būt daudz lielākam nekā „pret” viedoklim. Un tāpēc es katrā ziņā aicinu strādāt pie sabiedrības informēšanas, lai sabiedrība tiešām būtu pārliecināta. Līdzīgi kā mēs savulaik pieņēmām lēmumus no krievu rubļiem pāriet uz Latvijas rubļiem vai latiem, jo mēs tajā laikā bijām simtprocentīgi pārliecināti, ka tā ir pareiza izvēle. Pašreizējā brīdī, runājot par eiro, vismaz raugoties no sabiedrības aspektiem, šādas pārliecības nav. Tāpēc tā ir jāveido. Un tas, manuprāt, ir viens no būtiskākajiem darbiem, kas ir šajā periodā arī jāizdara. Protams, ir šie solījumi par to, ka cenas nepacelsies augstāk par esošo līmeni, un par visu ko citu. Zināmā mērā tad varbūt tiešām vajadzētu rīkoties tā, kā kolēģe Dana ierosināja, - tad tiešām varbūt Ministru prezidentam ir jānāk šeit tribīnē un visai Latvijas tautai, tajā skaitā arī politiķiem, jāpasaka: „Jā, iestājoties eirozonā, tiešām nebūs tā, ka cenas celsies augstāk par tādu...” Jo tas tiek visās auditorijās teikts. Bet tad arī šeit to vajag pateikt un uzņemties šo pilnīgo politisko atbildību par to, ja šie rādītāji tiešām tādi nebūs: „Tad es nolieku valdības vadītāja pilnvaras, un tad šī valdība aiziet, ja tas, ko mēs esam cilvēkiem solījuši, nav izpildīts.” Tas būtu godīgs risinājums, un es domāju, ka pie šādiem nosacījumiem vispār nebūtu problēmu nobalsot par eiro ieviešanu Latvijā. Protams, viena lieta ir solīt. Jūs pārmetat opozīcijai, ka mēs stāstām par tām sliktajām lietām, bet tikpat labi var jums pārmest par solījumiem, ka būs tā un tā, un tā. Bet var arī tā nebūt, jā. Tāpēc būsim godīgi viens pret otru! Paldies.".
- 2012_12_13-seq602 language "lv".
- 2012_12_13-seq602 speaker Raimonds_Vejonis-1966.
- 2012_12_13-seq602 mentions Q822919.
- 2012_12_13-seq602 mentions Q211.
- 2012_12_13-seq602 mentions Q1976817.
- 2012_12_13-seq602 mentions Q148.
- 2012_12_13-seq602 mentions Q11731915.
- 2012_12_13-seq602 mentions Q159.
- 2012_12_13-seq602 mentions Q25931626.
- 2012_12_13-seq602 mentions Q36.
- 2012_12_13-seq602 mentions Q57630.
- 2012_12_13-seq602 mentions Q3743265.
- 2012_12_13-seq602 mentions Q12360039.
- 2012_12_13-seq602 mentions Q4511827.