Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_12_13-seq624> ?p ?o. }

• 2012_12_13-seq624 type Speech.
• 2012_12_13-seq624 number "624".
• 2012_12_13-seq624 date "2012-12-13".
• 2012_12_13-seq624 isPartOf 2012_12_13.
• 2012_12_13-seq624 spokenAs 17.
• 2012_12_13-seq624 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es saprotu, ka daži šeit tic pasaules galam, citi nosauc Eiropas vai eiro gala datumu. Daži citi, iespējams, nevar sagaidīt Latvijas valsts galu. Tomēr, nenoliedzot šādu gadījumu teorētiskās iespējas, es gribu teikt, ka parasti stratēģijas, kas bāzējas uz šāda gala gaidīšanu, ne pie kā laba nenoved. Un tāpēc ir gluži pamatoti tomēr rēķināties ar ātrāku vai lēnāku, bet normālu ekonomikas attīstību un arī ar eirozonas normālu attīstību. Tā ir stratēģija, ko piedāvā valdība, un par to mēs šeit lemjam. Es domāju, ka jau diezgan daudz ir pateikts šajās debatēs un arī tajā konferencē... tajās konferencēs, kas bija Nacionālajai apvienībai. Gan premjers, gan finanšu ministrs, gan arī Latvijas Bankas prezidents diezgan pārliecinoši pierādīja tos ekonomiskos labumus, kādi ir normālas attīstības gadījumā. Es tos neatkārtošu; šeit tos bieži nosauca iepriekšējie runātāji. Kur tomēr ir problēma? Problēma ir tā, ka šie argumenti „par” un „pret” it kā pastāv dažādās plaknēs. Un šeit ir jāpiekrīt tiem kritiķiem, kuri tomēr ir teikuši, ka šī komunikācija otrā plaknē - un tās ir ne tikai katastrofas gaidas, bet arī virkne citu argumentu - nav bijusi pietiekama. Un arī mūsu, Nacionālās apvienības, konferencē sākotnēji šī komunikācija neveidojās un likās, ka šie argumenti „par” un „pret” darbojas pilnīgi dažādās plaknēs. Un mums vajadzēja faktiski trīs konferences un visaugstāko valsts amatpersonu līdzdalību - un paldies viņiem par ieguldījumu! -, lai beidzot šos argumentus daudzmaz izdotos salikt kopā. Un tagad par alternatīvām, jo, es domāju, tomēr, balsojot par katru jautājumu, mums ir jādomā, kādas ir alternatīvas. Viena alternatīva būtu tā, kā atlikt pāreju uz eiro, tātad saglabāt lata piesaisti eiro un domāt: „Nu, kaut kad, kad paliks labāk...” Kas šādas alternatīvas gadījumā notiek? Pirmkārt, šādā gadījumā mēs faktiski paliekam pie gandrīz visiem tiem pašiem riskiem, kas ir eirozonā, bet nav visu šo pozitīvo ieguvumu, ko varētu dot eirozona. Turklāt iestāšanās eirozonā tad notiek ļoti nenoteiktā laika posmā, kad Latvija atkal varētu izpildīt šos kritērijus. Pie tam, ja mēs pieņemam, ka pa vidu nebūs tā, ka šie kritēriji tiks mainīti un paliks stingrāki vai arī nenotiks kādas citas negatīvas izmaiņas, šīs iespējas - iestāties eirozonā - vairs nebūs. Protams, pastāv arī otrs - alternatīvais - scenārijs, ko šeit viens otrs tika minējis: tātad mēs nemaz netaisāmies iestāties eirozonā, atsaistām latu no eiro, un Latvijas Banka īsteno ļoti skaistu un spožu monetāro politiku. Kas tad notiktu? Teorētiski liekas - viss ir ļoti jauki un skaisti. Taču tajā pašā laikā pirmām kārtām ir jāsaprot, kāpēc Latvijas kredītreitingi - un to mēs noskaidrojām arī šajos semināros... tātad faktiski pasaules tirgi jau rēķinās ar to, ka Latvija iestāsies eirozonā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kaut kas tiek mainīts... turklāt bez nopietnas un reāli izstrādātas stratēģijas, tas, protams, dotu pietiekami smagu triecienu gan kredītreitingiem, gan arī Latvijas iespējām aizņemties. Ja gadījumā Latvija vēlas īstenot šo neatkarīgo politiku, tad, protams, es saprotu, ka mēs varam aizņemties Austrumu tirgū, un, iespējams, tas ir tas variants, ko viens otrs arī vēlas piedāvāt. Bet katrā gadījumā šis ir ārkārtīgi riskants solis, un diez vai tas varētu novest pie laba rezultāta. Katrā ziņā daudz lielāka ir iespēja, ka tas novestu pie monetārās sistēmas sabrukuma, nevis pie laba rezultāta. Un tagad par ģeopolitiskajiem riskiem. Es saprotu, ka gan eiro piekritēji, gan arī varbūt daļa, teiksim, noliedzēju... gandrīz visi jau uzskata, ka šie ģeopolitiskie riski varbūt nav pārāk lieli. Savukārt es domāju, ka mēs tos nenovērtējam, jo Krievijas valsts attīstība, kas ir virzīta uz ietekmes atjaunošanu bijušajā PSRS telpā, pieaug, un arī Krievijas maigās varas ietekme... Mēs uzklausījām arī dažādus ģeopolitikas ekspertus, un mēs redzam, ka šīs ietekmes arvien pieaug. Pieaugot ietekmei uz mediju telpu, pieaug arī ietekme uz politiku, un to nevar nenovērtēt. Protams, neviens šeit nebrauks tuvākajā laikā ar tankiem iekšā, bet plāns ir gluži vienkārši paņemt šo valsti vēlēšanu ceļā - līdzīgi kā tas ir pa pusei jau izdarīts Gruzijā, līdzīgi kā tas ir diezgan droši izdarīts Ukrainā, un, ja tas izdodas, tad, protams, veidojas šī varas vertikāle - tiek pārņemtas vēlēšanu komisijas, un īstenībā situācija demokrātiskā ceļā var būt arī neatgriezeniska. Ja mēs runājam par Krievijas ietekmes pieaugumu īstermiņā, tad ilgtermiņā ir sagaidāms Krievijas ietekmes būtisks samazinājums, jo pasaulē ir atklāti jauni resursi... milzīgi fosilo resursu krājumi: tā ir slānekļa gāze, arī slānekļa nafta, kas novedīs pie dabasgāzes tirgus izveidošanās Eiropā un faktiski pie dabasgāzes monopola būtiska krituma. Krītoties šīm izmaksām un cenām, ko Gazprom gūst no dabasgāzes eksporta... faktiski tas ļoti būtiski ietekmēs Krievijas ekonomiku un tuvākajos gados var radīt nestabilitāti, tāpēc vidējā termiņā daudzi eksperti - jūs varat palasīt ģeopolitiskos pētījumus - neko labu negaida no Krievijas valsts attīstības. Tas vēl jo vairāk ir signāls, ka Latvijai ir jāatrodas pēc iespējas ciešāk Eiropas stratēģiskajā telpā. Taču nedz eiro ieviešana, nedz arī tas, ja tas netiktu ieviests... Turklāt neviens jau nav teicis, ka, nobalsojot par šo likumu, mēs garantējam savu uzņemšanu eirozonā, jo ir lietas, kas Latvijai ir jādara tik un tā, un tās būs lietas, par ko Nacionālā apvienība ļoti būtiski runās. Un tās iedalās gan šajos jautājumos, kas ir saistīti ar eirozonu... ar iestāšanos eirozonā, un te ir jautājums par cenu stabilitāti un citi šāda tipa jautājumi, un mēs nāksim ar konkrētiem priekšlikumiem. Bet ir arī daudz plašāks jautājumu loks - tas ir saistīts ar eksportspējīgas ražošanas attīstību, ar attīstības bankas izveidi, kā arī ar to, ka mums ir jābeidz šī uzturēšanās atļauju tirdzniecība, kas faktiski ved ekonomisko attīstību ne tajā virzienā, kas ir konkurētspējīga ražošana, bet faktiski atkal veido jaunu nekustamā īpašuma burbuli. To atkal daudzi nenovērtē, nerunā arī par politiskajiem riskiem, ko rada šī uzturēšanās atļauju tirdzniecība. Beidzot mums būs jārunā ļoti nopietni arī par nabadzības novēršanu, par sociālās nevienlīdzības samazināšanu. Mēs domājam, ka pietiks tikai ar to, ka tiks ieviests eiro, un tas viss atrisināsies, taču tā tas, protams, nebūs. Tie ir jautājumi, kam Nacionālā apvienība ļoti cītīgi sekos līdzi tuvākajā laikā. Un, ņemot vērā šos argumentus un faktiski šī jautājuma komplekso dabu, Nacionālā apvienība atbalstīs šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Taču mēs turpināsim ļoti rūpīgi strādāt pie visiem minētajiem jautājumiem tālākajā gaitā, un es ceru, ka arī piedāvāsim priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam. Paldies par uzmanību.".
• 2012_12_13-seq624 language "lv".
• 2012_12_13-seq624 speaker Einars_Cilinskis-1963.
• 2012_12_13-seq624 mentions Q822919.
• 2012_12_13-seq624 mentions Q211.
• 2012_12_13-seq624 mentions Q193089.
• 2012_12_13-seq624 mentions Q687709.
• 2012_12_13-seq624 mentions Q159.
• 2012_12_13-seq624 mentions Q1576026.
• 2012_12_13-seq624 mentions Q212.
• 2012_12_13-seq624 mentions Q15180.
• 2012_12_13-seq624 mentions Q230.
• 2012_12_13-seq624 mentions Q102673.
• 2012_12_13-seq624 mentions Q12360039.