Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_12_13-seq628> ?p ?o. }

• 2012_12_13-seq628 type Speech.
• 2012_12_13-seq628 number "628".
• 2012_12_13-seq628 date "2012-12-13".
• 2012_12_13-seq628 isPartOf 2012_12_13.
• 2012_12_13-seq628 spokenAs 10.
• 2012_12_13-seq628 spokenText "Ja mēs runājam par šo ciešāko ekonomisko un monetāro sadarbību, kurā mēs nokļūsim, ieejot eirozonā, tad šeit, lai nevajadzētu spekulēt ar faktiem, kas, kur un kā notiksies, es runāšu vienkārši no tā aspekta, ko mēs zinām no pasaules pieredzes un ko nosaka elementāra ekonomiskā loģika. Ko nozīmē, ja divas valstis nolemj ciešāk sadarboties? Tātad ko rāda pasaules pieredze? Tā valsts, kura ir attīstītāka, būs lielāka... Tai būs vairāk ieguvumu no tā nekā zaudējumu. Savukārt tai valstij, kura ir mazāk attīstīta, būs vairāk zaudējumu nekā ieguvumu, un to pierāda visa pasaules pieredze. To pierāda arī tas, kas notiek eirozonā. Ja jūs paskatīsieties uz eirozonu, kas tagad ir noticis ar tām valstīm, kuras iegāja eirozonā, tad redzēsiet, ka šīs mazāk attīstītās valstis nespēj konkurēt. Tās tagad piedzīvo problēmas. Tas zināmā mērā ir mīts, kas tiek skaisti tiražēts, ka, redziet, tām ir problēmas tāpēc, ka tās piekopa vieglprātīgu fiskālo politiku. Nē, tas, kas tās visas apvienoja, bija kaut kas cits - tas, ka tām visām ir negatīva tirdzniecības bilance. Ja mēs paskatāmies uz Eiropas zonas valstīm, tad redzam, ka tas arī bija tas, kas tās noveda pie šīm problēmām. Un šo mehānismu, ka no ciešākas sadarbības iegūst attīstās valstis, bet zaudē mazāk attīstītās valstis, gudri valsts vadītāji jau zināja. Dombrovska kungs minēja vienu piemēru - par Hamiltonu, bet viņš neizstāstīja visu līdz galam, kā tad notika šīs valsts... Amerikas valsts veiksmes stāsts. To, ko vēl izdarīja Hamiltons. Viņš paralēli visiem šiem pasākumiem pirmām kārtām ķērās pie intensīvas ražošanas attīstības, kuru aizsargāja. Tas, ko viņam gribēja uzspiest Anglija, - lai Anglijai un Amerikai tūlīt būtu kopīga ekonomiskās sadarbības zona, cieša sadarbība, bet tad Amerikā neko nevarēs attīstīt, ja tā iestāsies... tai vienkārši būs šī ciešā sadarbība ar Angliju, bet vai viss būs kārtībā? Uz to Amerika Anglijai ļoti skaidri norādīja: „Vispirms mēs izdarīsim savus mājasdarbus - attīstīsim savu ražošanu, un, kad mēs būsim ar jums vienā līmenī, tad mēs ar jums arī sāksim sadarboties.” Tas ir tas, kam mēs it kā mēģinām pārlēkt pāri. Un arī šis piemērs par Somiju. Ļoti pareizs piemērs, tikai ļoti nepareizi pielietots. Ko patiesībā izdarīja Somija? Un ir ļoti pareizi, ka mēs aicinām tai sekot. Somija izdarīja sekojošo - pirms tā iestājās eirozonā, tā izdarīja savus mājasdarbus, tiešām aizstāvēja savu ražošanu, attīstot to. Un, kad tā bija sasniegusi šo nepieciešamo līmeni, kurā tā var gūt labumus no šī vienotā tirgus, tad tā arī sāka sadarboties. Tā ka tik tiešām, kolēģi, aicinājums sekot Somijas piemēram būtu ļoti labs. Savukārt kas notiks, ja mēs nesekosim Somijas... nesekosim šiem piemēriem, bet par katru cenu rausimies iekšā šinī ciešākās ekonomiskās sadarbības zonā? Notiks tas, ka šinī sadarbībā mēs būsim spiesti, jo mēs neesam atbilstošā ekonomiskās attīstības līmenī... mēs būsim spiesti specializēties lietās... uz ražošanu, kas ir mazāk produktīva, kur ir mazāk pievienotās vērtības. Principā tā ir nabadzības specializācija, garantēta nabadzība. Mums kaut kas būs nodrošināts... jā, mēs šinī kopīgajā ekonomiskajā telpā kaut ko drošu varēsim darīt, bet izaugsmes iespēju mums nebūs. Kāpēc to nebūs? Tāpēc, ka, ja jūs esat pastudējuši šo ietvaru, kas tagad tiek piedāvāts, -ne tikai šo two-pack, bet arī six-pack un arī to, ko tagad van Rompejs savā ziņojumā ir paudis, tad jūs ieraudzīsiet, ka tad, ja mēs šinī zonā ieejam nesagatavoti, pie šī krējuma slānīša mums praktiski „nespīd” tikt. Un tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc arī šīm Dienvidu valstīm sākās problēmas. Un kāpēc tagad tiek veidota šī ciešākā fiskālā sadarbība? Tāpēc, ka bagātās valstis, attīstītās valstis saprot: jā, mēs varam slaukt nabadzīgākās valstis, bet vajadzīgs kaut kāds ietvars. Ietvars, lai tās šinī izmisuma pilnajā konkurences cīņā ar attīstītākām valstīm „nepārķer”. Jo pēc būtības tas ir apmēram tā kā hokeja mačs, kad jūs esat uzslidojuši uz laukuma, gribat spēlēt vienu spēli, bet redzat, ka spēciņu pietrūkst. Tātad jums jāsāk intensīvāk trenēties, intensīvāk sevi barot vai lietot steroīdus. Tas ir tas, ar ko nodarbojas šīs Dienvidu valstis, un tāpēc tās nokļuva pie tik liela fiskālā deficīta. Jā. Kāda tad būtu... kāda būtu šī izeja? (No zāles dep. J.Reirs: „Izeja ir Krievija?” Zālē troksnis. Dep. J.Kursīte-Pakule u.c. frakcijas VIENOTĪBA deputāti: „Nu? Nu?”) Jā, bet es pabeigšu līdz galam... Tātad - kāda ir tā problemātika? Kāpēc tas ir tik nopietni... kāpēc tas ir tik svarīgi - nesteigties ar eiro ieviešanu? Pirmais... Pirmkārt, ieiedami eirozonā nesagatavoti, mēs zaudēsim šīs manevrēšanas iespējas, iespējas straujāk attīstīties. Ko tas tālāk nozīmē? Tālāk - ko tas nozīmē saistībā ar Eiropu? Eiropā, visā šinī cieši integrētajā zonā, ir viena liela kopīga problēma: tā ir demogrāfija, tas ir darbaspēks. Ko dara gudrās Eiropas valstis? Viņas ir sapratušas, ka tik tiešām Eiropai ir problēmas, bagātajām Eiropas valstīm ir viena liela, fundamentāla problēma - Eiropa zaudē savu konkurētspēju. Kaut kā tas ir jārisina! Kā tas tiks risināts? Ļoti vienkārši! Kad mēs būsim šajā cieši integrētajā zonā - zonā, kurā ir... Starp citu, būs nodrošināta ļoti laba darbaspēka mobilitāte, sāksies konkurence par darbaspēka mobilitāti: tās valstis, kuras varēs piedāvāt labākus nosacījumus, dabūs labāku darbaspēku. Tas nozīmē, ka, pārsteidzīgi ātri iestājoties eirozonā, mēs varam pakļaut ļoti nopietnam riskam savu tautu, kad šīs migrācijas tendences, šī demogrāfijas problēma samilzīs. Tā tikai samilzīs. Un tas ir reāls mehānisms - tas ir reāls mehānisms! -, ar kuru bagātās valstis risinās savas problēmas uz mūsu rēķina. Es aicinu jūs, kolēģi, par to padomāt. Kāpēc es par to visu runāju? (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Tāpēc, ka pareizs risinājums būtu iespējams, taču mēs to nevarēsim izpildīt, ja būsim iegājuši eirozonā. Bez tā visa... ja mēs ņemam klāt šo eirozonas problemātiku, tad situācija kļūst vēl interesantāka. Ja jau mums ir veiksmes stāsts, ja jau mēs esam tikuši pāri tai ķezai, tad kāpēc mums tajā jālien atpakaļ?! Tātad - kas sanāk? Tad iznāk, ka mēs paši sev neticam vai ka jūs neticat savam veiksmes stāstam, vai arī varbūt jūs maldināt tautu vai kaut ko slēpjat tādā gadījumā. Jo, ja jau mums ir šis veiksmes stāsts, tātad mēs paši varam prasmīgi atrisināt šīs lietas. Ar to, ko jūs tagad paši mērķtiecīgi virzāt (Fiskālās disciplīnas likums, izmaiņas FKTK vadībā), - ar to jūs pasakāt, ka jūs nebūsiet spējīgi to visu izdarīt un ka tāpēc mums ir vajadzīga Eiropa. Un, ja jūs paši tam neticat, tad skaidrs, ka arī tautai grūti tam noticēt, jo, redzēdama visu to, ko jūs darāt (tagad redz arī to jūsu eiro ieviešanu!), tauta domā: „Nē, nu būs atkal kārtējo reizi kārtējās problēmas uz tautas pleciem!” Tās noteikti būs ilgtermiņa problēmas, es centos jums to izskaidrot, protams. Un Smiltēna kungs šeit mani iedvesmoja ar to, ka savā uzrunā citēja Čērčila teikto, ka politiķi domā par nākošajām vēlēšanām, bet valstsvīri - par nākotni. Es arī... Ja es domātu vienkārši par nākošajām vēlēšanām, man būtu ļoti ērti šeit sēdēt un priecāties, un domāt: „Ātrāk ieviesiet jūs savu eiro! Ātrāk viss beigsies!” Un principā jau eiro ieviešana - tas principā ir ļoti izdevīgi „Saskaņas Centram”, jo mēs būsim vislielākie... politiski mēs būsim vislielākie ieguvēji. Bet es par to neklusēju, es runāju, tāpēc ka man sāp par to, kas notiks ar valsti. (Troksnis, starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Un es aicinu arī jūs par to padomāt. Jā! Kas tad būtu jādara? Ja mēs runājam konkrēti par šo likumprojektu, tad jāteic, ka es redzu pāris normu, kurām tur vajadzētu būt, ja mēs tik tiešām gribam izdarīt tā, lai iestāšanās eirozonā atbilstu valsts interesēm. Viens no kritērijiem, par ko vajadzētu runāt, ir ārējās tirdzniecības bilance. Tātad būtu normāli, ja mēs... Labs kritērijs, kas pateiktu, ka mēs kvalificējamies ieejai eirozonā, būtu mūsu ārējās tirdzniecības bilance ar eirozonu. (No zāles dep. J.Reirs: „Ar Baltkrieviju!”) Jā, ar eirozonu. Eirozonā Baltkrievijas nav, starp citu. Jā. Otrs kritērijs - tas ir: cik no IKP mēs esam spējīgi veltīt savām... savai izaugsmei. Konkrēti paņemt atsevišķas svarīgākās jomas... piemēram, zinātne un inovācijas... Ja mēs runājam par šo pašu Somiju, ko tik ļoti patika visiem piesaukt, tad ziniet: ne jau tādā veidā, kā teicamnieki ieejot, viņi kļuva... ne jau tad viņi kļuva labiņie, kad uzvilka pareizo formu, skaisti izskatījās un uzskrēja uz laukuma, un labi spēlēja. Nē, nekā tamlīdzīga! Viņi līdz tam intensīvi trenējās. Paskatieties, cik procentus no IKP cik gadus pēc kārtas viņi ir intensīvi ieguldījuši savā izaugsmē! Un tas ir tas viņu veiksmes stāsts! Tas, ko jūs darāt, - tas būs absolūts neveiksmes stāsts! Tas būs tā: mēs iziesim uz laukuma un nevis tiksim pie ripas, bet gan būsim piespiesti pie borta, un viss, ko mēs varēsim turpināt darīt uz šī spēles laukuma, cerot, ka mēs tikpat skaistā treniņtērpā varēsim slidot un spēlēt, - mēs vienkārši gar bortu varēsim padot ripas citiem. Tas ir tas, uz ko mēs ejam! Tā ka es aicinu: kolēģi, noticiet sev! Noticiet, ka mēs tomēr paši varam kaut ko izdarīt, varam parūpēties par šo valsti un sarūpēt viņai skaistu nākotni! Eiro to neizdarīs! Paldies.".
• 2012_12_13-seq628 language "lv".
• 2012_12_13-seq628 speaker Ivars_Zarins-1969.
• 2012_12_13-seq628 mentions Q193089.
• 2012_12_13-seq628 mentions Q33.
• 2012_12_13-seq628 mentions Q11731915.
• 2012_12_13-seq628 mentions Q159.
• 2012_12_13-seq628 mentions Q2167704.
• 2012_12_13-seq628 mentions Q184.
• 2012_12_13-seq628 mentions Q3743265.
• 2012_12_13-seq628 mentions Q903671.
• 2012_12_13-seq628 mentions Q8268.
• 2012_12_13-seq628 mentions Q133116.