Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_12_13-seq630> ?p ?o. }
Showing items 1 to 25 of
25
with 100 items per page.
- 2012_12_13-seq630 type Speech.
- 2012_12_13-seq630 number "630".
- 2012_12_13-seq630 date "2012-12-13".
- 2012_12_13-seq630 isPartOf 2012_12_13.
- 2012_12_13-seq630 spokenAs 10.
- 2012_12_13-seq630 spokenText "Godātie kolēģi! Mēģināšu runāt konkrēti. Saprotu, ka visi ir noguruši. Mēģināšu jūs tomēr atgriezt atpakaļ pie paša likuma, kuru sauc „Euro ieviešanas likums”. (Rāda dokumentu.) Paņemsim likumprojekta anotācijas 6.sadaļu, kas saucas „Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti”. Lasām 2.punktu „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” un redzam... Nu jā! Jums laikam tā dokumenta nav, jā? Es lasu jums priekšā: „Eiro projekta darba grupās...” Bija trīs konsultācijas. Viss! Tālāk 3.punkts... Nē, 4.punkts „Saeimas un ekspertu līdzdalība”: „Nav.” Nav! Tas ir rakstīts likumprojektā! Tad man radās secinājums: ja Saeimas un ekspertu līdzdalības nav, tad ekspertu grupā laikam... tātad eiro projekta darba grupā ekspertu nav. Tas ir pirmais. Un otrais. Tas jau pats par sevi liecina, ka arī mūsu debates... ka nekādas sabiedrības informēšanas nebija. Tātad tas jau ir pirmais arguments „pret” steidzamību. Nevar runāt par to, ka tādos apstākļos eiro ir jāievieš 2014.gadā. Turpināšu tālāk... tas vēl nav viss! Es turpināšu. Par kodolu. Te daudz tika runāts par kodolu. Kolēģi, Latvija saskaņā ar Eurostat datiem ir trešajā vietā nabadzības līmeņa ziņā. (No zāles dep. J.Reirs: „Pasaulē?”) Eiropā! (No zāles dep. J.Reirs: „Āā!”) Pēc mums ir tikai Bulgārija un Rumānija. Par kādu kodolu mēs varam runāt? Par kādu kodolu? Vai tas ir naivums vai kas cits? Naivi ir cerēt uz to, ka Eiropas Savienība uz mums skatīsies kā uz līdzvērtīgu partneri. Tā ir sabiedrības maldināšana! Tāpēc, kamēr Latvijas ekonomika un sabiedrība nav gatava iestāties eirozonā, ir par agru runāt par to! Un tas ir acīm redzami. Jūs nevarat noliegt arī to, ka sabiedrībā ir ekspertu grupas - vismaz divas ekspertu grupas: viena ir „pret”, bet otra - „par”. Notiek debates tur - ekspertu grupā. Tagad Saeima, neizvērtējusi ekspertu viedokļus līdz galam, mēģina steidzamības kārtā pieņemt ļoti svarīgu lēmumu par iestāšanos eirozonā. Bet ir jautājums. Divus gadus atpakaļ Ministru kabinets pieņēma lēmumu par iestāšanos eirozonā. Kāpēc tikai tagad mēs sākam par to runāt? Tikai tagad! (No zāles dep. J.Reirs: „Kāpēc?”) Tikai tagad mēs mēģinām no tribīnes aizvietot un kompensēt informācijas trūkumu. (No zāles dep. E.Smiltēns: „Kāpēc tikai tagad jūs...”) Nē, tas ir jautājums pirmām kārtām valdošajai koalīcijai. Atkal mums steidzamības kārtībā... Atkal - kāpēc? Divus gadus atpakaļ jau par to tika runāts. Kāpēc nevarēja to normālā kārtībā? Izdebatējot visu varbūt jau gadu atpakaļ, sabiedrībai, iespējams, nebūtu lieku jautājumu. Tik tiešām! Bet nē, mums atkal ir steidzamība! Tas liecina par to, ka droši vien pastāv kaut kādas, es nezinu, tur vienošanās starp Eiropas Savienības līderiem un mūsu valdību, kāpēc viņi cenšas tik ātri, tik steidzami ieviest šeit eiro. Es Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā uzdevu jautājumu Finanšu ministrijas... bankas pārstāvjiem: „Sakiet, lūdzu, ja mēs...” Bija tā, jā? Es uzdevu jautājumu: „Ja ne 2014.gads, tad kāpēc mēs nevaram runāt par 2013., 2015. vai jebkādu citu gadu?” Skaidras atbildes nebija. Nu nebija! Nu kāpēc mēs nevaram runāt par jebkuru citu termiņu? Kas kavē? Kas traucē? Nekas! Nav nevienas skaidras atbildes uz to. Kāpēc mums vajadzīgs tieši 2014.gads? Nu kāpēc? Vēl jo vairāk tāpēc, ka tik tiešām mūsu sabiedrība... Par sabiedrību vispār nav runa, tā vispār galīgi nav informēta ne par ko! Deputāti nav informēti. Deputāti nav informēti līdz galam, bet viņi ir tie, kuriem jālemj par šo te visu. Mani personīgi ļoti mulsina arī Nacionālās apvienības pozīcija. Man personīgi tā liekas ļoti dīvaina. No vienas puses, var saprast, ka nacionāļiem ir jābalso „par” eiro, lai gan principā viņiem vajadzētu balsot „pret”. Es esmu pārliecināts, ka jūs neesat „pret” latu un „par” eiro. Manuprāt, tas paliks gandrīz vai pēdējais Latvijas neatkarības simbols. Pēdējais paliks karogs! Tagad vēl lats ir, bez lata paliks tikai karogs. (No zāles dep. J.Reirs: „Trīs zvaigznes vēl!”) Tas ir viss! Nu ko? Varbūt tad no karoga arī...? Sāksim runāt: „Davai, no karoga arī vēl...! Mums jau ir karogs - zilais ar zvaigznītēm!” Jau ir. (No zāles: „Brīvības piemineklis!”) Varam arī tā runāt! Man personīgi tāpēc... Nacionāļiem... nu, viņiem kaut kādi argumenti sabiedrībai jāsniedz. Un kādi tie ir? Nu, protams, kāds gan vēl cits, kā vien tikai ģeopolitiskais faktors! Nu kāds vēl? (No zāles dep. J.Ādamsons un dep. A.Bērziņš: „Ģerbonis!”) Citu nav! (Starpsaucieni no zāles.) Tikai viens un tas pats - ģeopolitiskais faktors! Nu, tas jau tiešām... nu ticiet... Es saprotu - jūs esat slazdā, bet... Nu, cik tad var to visu katru reizi... katru reizi vienu un to pašu runāt? Kaut kas jauns jāizdomā! Kaut kas jauns, svaigs. Čepānes kundze var atbildēt par referendumu. Jūs teicāt, ka tauta baidās no referendumiem, bet es jums saku, ka valdība baidās no referendumiem. Ja tik tiešām referendums būs iniciēts, nu tad eirozonā mēs nebūsim. Un jūs ļoti labi par to esat informēti, ka, nedod Dievs, tiks veidotas tātad grupas... iniciatīvas grupas, lai būtu referendums. (No zāles dep. I.Čepāne: „Nu nebūs referenduma!”) Un tad... Eiropas Savienībā galalēmumu pieņem Eiropas Padome, jūs to labi zināt, - Eiropas Padome pieņem visus lēmumus par pāriešanu uz eiro, un, ja Eiropas Padomē būs ziņojums vai slēdziens par to, ka situācija Latvijā nav stabila jautājumā par eiro, tad viņi nedos to zaļo gaismu, tas ir skaidrs. (Dep. J.Reira starpsaucieni no zāles.) Tas ir skaidrs! Tāpēc arī jūs baidāties, nevis tauta baidās. Referendums vienmēr bijis demokrātijas izpausmes galīgais faktors... (Starpsaucieni no zāles.) Jūs esat pret referendumu? Nu smieklīgi! Nu, es nezinu. Par labklājību runājot, nu kā var pateikt par to... galīgi pārliecinoši to, ka eiro - tas ir tāds faktors, tāds brīnumiņš, tāds glābiņš, ka, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, Latvija sāks dzīvot uzreiz labāk? Tad man tiešām ir priekšlikums mūsu valsts augstākajām amatpersonām pārdomāt par atbildību. Te ļoti labi un skaisti runāja mūsu kolēģis Edvards Smiltēns par to, ar ko atšķiras politiķi no valstsvīriem. Taču viņi atšķiras ne tikai ar to, kā viņi domā, bet arī ar to, kādu atbildību viņi nes par saviem vārdiem. Es gribu pateikt, ka diemžēl mums Latvijas pēdējā v��sturē ar valstsvīriem ir problēma - neviens no mūsu valdošajiem politiķiem nenes atbildību ne par ko. Atcerēsimies 2003.gadu, referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā! Es ļoti labi atceros, kā runāja no televīzijas ekrāniem mūsu augstākās personas un uzrunāja tautu: nebūs cenu celšanas, nāks investīcijas, sāksim dzīvot labāk. Secinājums: kur mēs esam? (No zāles dep. J.Reirs: „Kur?”) Cenas izauga uzreiz! Krīze pēc krīzes! Tātad dzīves līmenis - mēs esam trešajā vietā nabadzības līmeņa ziņā. (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Nu, a ko? Kur? Tad sanāk, ka... Kam ticēt? Tagad jūs sakāt to pašu - ieviesīsim eiro, un būs mums, kā saka, laime dzīvē. (Dep. E.Smiltēna un dep. I.Čepānes starpsaucieni.) Tas nav tas arguments. Tātad mēs dzirdam atkal vienu un to pašu - solījumus, solījumus, solījumus. Tāpēc, ja jau mēs runājam par valstsvīriem Latvijā, nu tad tiešām... tad jāuzņemas atbildība par saviem vārdiem, un tad ir jāatkāpjas droši vien pēc kāda gada vai diviem tiem valstsvīriem, kas solīja tautai labāku dzīvi. Tad tas būtu godīgāk. Tik tiešām - tas būtu godīgāk! Ja kāds no jums var uzņemties tādu atbildību tautas priekšā, kā, starp citu, vienu reizi to izdarīja Olšteins... Jā, godīgi pateica: ”Ja netiks ievēlēts Zatlers, tad es aiziešu, atstāšu amatu.” Tad arī dariet tā - pamēģiniet! Lai kāds pasaka: „Ja pēc gada nebūs augšupejas un nebūs uzplaukuma, ja mēs nesāksim dzīvot labāk, tad nekādas tālākas politiskās karjeras man nav, es atstāšu politiku!” Droši vien neviens tā neteiks. Neviens tā neteiks! Un tas ir jautājums par valstsvīriem. Latvijā diemžēl nebija vēl neviena valstsvīra šajā nozīmē. Mums visu laiku ir, vot, tāda politika... svārstības. Diemžēl, jā, mēs... Latvijas vēsturē bija 20 gadu, kad viņa bija neatkarīga. Pirmā republika, Latvijas laiki tā sauktie, -tad bija tie laiki, kad Latvija bija tiešām neatkarīga, pēc tam sākās čuk-čuk-čuk - no vienas puses uz otru: no Austrumiem uz Rietumiem, no Austrumiem uz Rietumiem - visu laiku. Nemākam dzīvot patstāvīgi! Es tagad atkal vēršos pie nacionāļiem. Nevaram, nemākam dzīvot patstāvīgi! Kad mums atnāks tomēr politiķi, kuri mācēs Latvijas valsts labā pieņemt lēmumus neatkarīgi ne no Rietumiem, ne no Austrumiem? Kad? Mēs tikai to vien darām, jo mums nav mugurkaula. Sākšu ar to. Mugurkaula nav! Kamēr politika nebūs ar mugurkaulu, mēs tā arī dzīvosim! Ne ar eiro, ne ar dolāriem nekad te nebūs labas dzīves! Es aicinu vēlreiz pārdomāt likumprojekta pieņemšanu un aicinu to neatbalstīt. (SC frakcijas aplausi.)".
- 2012_12_13-seq630 language "lv".
- 2012_12_13-seq630 speaker Aleksandrs_Sakovskis-1965.
- 2012_12_13-seq630 mentions Q822919.
- 2012_12_13-seq630 mentions Q211.
- 2012_12_13-seq630 mentions Q4294791.
- 2012_12_13-seq630 mentions Q3744607.
- 2012_12_13-seq630 mentions Q79820.
- 2012_12_13-seq630 mentions Q1976817.
- 2012_12_13-seq630 mentions Q193089.
- 2012_12_13-seq630 mentions Q458.
- 2012_12_13-seq630 mentions Q9250728.
- 2012_12_13-seq630 mentions Q11731915.
- 2012_12_13-seq630 mentions Q1576026.
- 2012_12_13-seq630 mentions Q217659.
- 2012_12_13-seq630 mentions Q218.
- 2012_12_13-seq630 mentions Q219.
- 2012_12_13-seq630 mentions Q337179.
- 2012_12_13-seq630 mentions Q8908.
- 2012_12_13-seq630 mentions Q4511827.