Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_12_13-seq632> ?p ?o. }

• 2012_12_13-seq632 type Speech.
• 2012_12_13-seq632 number "632".
• 2012_12_13-seq632 date "2012-12-13".
• 2012_12_13-seq632 isPartOf 2012_12_13.
• 2012_12_13-seq632 spokenAs 17.
• 2012_12_13-seq632 spokenText "(No SC frakcijas starpsauciens: „Interešu konflikts!”) Godātie kolēģi! Pateicos par izturību. Un, uzklausot atsevišķu kolēģu viedokli par eiro ieviešanu, gribas piekrist zināmai patiesībai, ka politiķis ir cilvēks, kurš, ieraudzījis gaismu tuneļa galā, sāk rakt citu tuneli. Tas par eiro ieviešanu. Vai tiešām mums, lai ieviestu eiro, būs jāsāk rakt jauns tunelis? Jautājumā par eiro ieviešanu esam šodien uzklausījuši vairākus „par” un „pret” argumentus. No savas puses vēlos norādīt, ka eiro ieviešanu Latvijā nevajadzētu uztvert un uzskatīt par brīnumzālēm vai par burvju nūjiņu, ar kuras palīdzību mēs norādīsim uz kādu Latvijas reģionu... kāda Latvijas reģiona virzienā un tur visi cilvēki pēkšņi sāks braukt zelta karietēs. Eiro ieviešana ir iespēja, kuras priekšrocības atkarībā no cilvēka un valsts prasmes ir iespējams izmantot labklājības veicināšanai. Tās ir stabilitāte un prognozējama finanšu politika, kuras tik ļoti nepieciešamas uzņēmējdarbības sektoram, bet it īpaši eksporta uzņēmumiem! Kā politiķis, kurš nāk no ražošanas un eksporta sektora, ar pilnu atbildību varu teikt, ka tie uzņēmēji, kuri strādā ražošanas un eksporta sektorā, saredz jaunas un pozitīvas iespējas savai saimnieciskajai darbībai līdz ar Latvijas pievienošanos eiro. Mums vairāk būtu nepieciešams ieklausīties tajos uzņēmumos un uzņēmējos, kuri ražo savu produkciju vietējam un eksporta tirgum. Tieši ražotāji ir tie, kuri naudu ieved Latvijā, maksā darba algas un palīdz attīstīties tiem uzņēmējiem, kuri strādā pakalpojumu sfērā, - sabiedriskajā ēdināšanā, veikalos, ir frizieri, amatnieki vai kurpnieki... Esmu atzīmējis astoņas priekšrocības, kuras ražošanas sektoram sniedz eiro. Pirmais punkts. Eiro kā stabila valūta, jo lats globālajā pasaules ekonomikā ir mazāk aizsargāts, līdz ar to risks par lata devalvāciju tiek likvidēts. Eiropas Savienībā iedzīvotāju skaits šobrīd ir virs 500 miljoniem. Valstīs, kurās ieviests eiro, dzīvo vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju - 330 miljoni... tie, kuri ikdienā izmanto eiro. Otrais punkts. Zema inflācija eirozonas valstīs. No 2003.gada līdz 2012.gadam inflācija Latvijā bija 5,62 procenti. Īpaši izcelšu 2008.gadu - 15,4 procenti. No 2003. līdz 2012.gadam inflācija Vācijā bija 1,7 procenti, savukārt Vācijas markai 50 gados - 2,8 procenti. Eiropas Savienībā eirozonas dalībvalstīs inflācija bijusi vēl zemāka, salīdzinot ar valstīm, kuras nav eirozonas valstis. Neapšaubāmi, eirozonas valstīs, tajā skaitā arī Vācijā, iedzīvotāji par cenu pieauguma iemeslu un vaininieku uzskata eiro, un tas ir tikai pašsaprotami no cilvēku psiholoģijas viedokļa. Taču iemesli cenu kāpumam ir pavisam citi, un es minēšu tikai pāris piemēru par Vāciju. Pieņemsim, naftas cenas no deviņdesmito gadu izskaņas līdz šim brīdim ir svārstījušās no 10 līdz pat 140 dolāriem par barelu. 2007.gadā Vācijā notika PVN likmes paaugstināšana no 16 uz 19 procentiem. Vācijā būtiski tika paaugstināti nodokļi tabakai, bet, neskatoties uz to, Vācija, esot eirozonā, saglabāja zemu inflācijas līmeni. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Viņi mazāk pīpē!”) Trešais punkts. Zemas procentu likmes. Zemākas un stabilas procentu likmes ļauj uzņēmējiem labāk plānot investīciju politiku, bet ražošanas sektors var iegādāties jaunas iekārtas vai ieguldīt līdzekļus pētniecībā. Ceturtais punkts. Naudas konvertācijas izmaksas. Piemēram, mikrouzņēmumos, kas Latvijā sniedz pakalpojumu vai eksportē par 99 tūkstošiem eiro preci, zaudē, konvertējot valūtu, 1227 latus un 60 santīmus (tas ir, ņemot vērā šodienas kursu komercbankās). Un tas būtu tikai uz pieciem darbiniekiem. Pirms eiro ieviešanas Eiropas Savienības valstis naudas maiņas rezultātā ik gadu zaudēja ap 25 miljardiem eiro. Eiro kā maksāšanas līdzeklis tiek pieņemts arī daudzās citās valstīs, cilvēkiem ceļojot, un - īpaši Latvijas ciemiņiem, kuri ierodas mūsu zemā kā tūristi, - zūd valūtas maiņas nepieciešamība. Punkts Nr.5. Stabils un veselīgs regulējums finanšu sistēmai. Investīcijas Igaunijā pēc eiro ieviešanas ir pieaugušas. Pasaules finanšu tirgu turbulence... energoresursu sadārdzinājums mazāk atstāj sekas uz lielām un spēcīgām ekonomikām. Vidējās izmaksas bankas komisijas maksai eirozonas valstīs, veicot 100 eiro elektronisko pārskaitījumu, samazinājušās no 24 eiro uz 2,40 eiro. Nr.6. Eirozonas dalībvalstīm ar vienotu pozīciju ir nopietnāka ietekme pasaules globālajā ekonomikā ražotāju interešu aizstāvībai. Nr.7. Atvieglota starpvalstu tirdzniecība uzņēmējiem. Un visbeidzot Nr.8. Miers un stabilitāte. Šis ir garākais laika posms Eiropas vēsturē, kad valstis savā starpā nav karojušas. 60 gadi zem miera karoga - tas pierāda, ka, ieliekot pamatakmeni Eiropas Savienības dibināšanai 1957.gadā, ir sperti pareizie soļi, lai tautas Eiropā dzīvotu saticīgi un zem labklājības zīmes. Nav piedzīvotas represijas un militāri konflikti. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Kāds tam sakars ar eiro?”) Vienotas Eiropas monetārās politikas izveide mūsdienu globālajā pasaulē ir arī drošības garants. Pateicos par uzmanību. Aicinu atbalstīt likumprojektu. (Aplausi.)".
• 2012_12_13-seq632 language "lv".
• 2012_12_13-seq632 speaker Romans_Naudins-1980.
• 2012_12_13-seq632 mentions Q211.
• 2012_12_13-seq632 mentions Q1976817.
• 2012_12_13-seq632 mentions Q191.
• 2012_12_13-seq632 mentions Q193089.
• 2012_12_13-seq632 mentions Q458.
• 2012_12_13-seq632 mentions Q183.
• 2012_12_13-seq632 mentions Q8268.