Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2012_12_20-seq64 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Atsevišķi deputāti! Iespējams, ka vairākiem deputātiem ir līdzīga izjūta, ko es izteikšu par šo notikumu saistībā ar Augstākās izglītības padomi, jo man ir tāda sajūta... man šī padome nepatīk, bet man nav gana pieklājīgu argumentu, lai balsotu „pret”. Es pēdējā laikā centos iedziļināties visos šajos jautājumos, ko dara kopumā padome, ko kurš dara un cik labi ko kurš dara, un tas ir ļoti nepilnvērtīgi - tā iespēja, teiksim, iedziļināties, un, manuprāt, to atslēgu šai problēmai pateica pirms tam jau deputāte Inga Vanaga savā uzstāšanās laikā, kad uzskaitīja daudzos un nopietnos Augstākās izglītības padomes uzdevumus, un man jāteic, ka tie valstiski ir ļoti atbildīgi un arī ļoti apjomīgi un ka tas būtu jādara pilna laika darbā labi izglītotiem un augstas raudzes profesionāļiem. Kad es skatos uz to padomes sastāvu, man šķiet: šobrīd citādi arī nevar būt, ka tur ir cilvēki, kurus es redzu visur un vienmēr, un viņiem ir 100 profesionālo un sabiedrisko pienākumu, un Augstākās izglītības padome ir 101.pienākums. Un mēs tur varam salikt cienījamus cilvēkus, kādus gribam, un to gadu laikā viņi būs kļuvuši tādi, kuri mums ir jāsauc par slamstiem un kuri nav pilnvērtīgi to darbu veikuši. Un tālab, manuprāt, vienīgais labais risinājums ir pēc iespējas ātrāk radīt likuma grozījumus, lai Augstākās izglītības padomi likvidētu kā institūciju vai arī - labākajā gadījumā - tās funkcijas samazinātu līdz viegli konsultatīvām, jo, es domāju, diezgan bezjēdzīga kļūst diskusija par atsevišķām personālijām, ja, kā mēs šodien secinājām, mēs īsti nevaram izvērtēt, ko kurš tur ir darījis. Nu jā, izšķirieties par balsojumu par konkrētajām personālijām! Bet es novēlu, lai šai padomei kā tādai... ar tās pašreizējām funkcijām nav ilgs mūžs. Paldies.".
• 2012_12_20-seq63 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 11.00. Turpināsim Saeimas 20.decembra sēdi. Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt lēmuma projektu „Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu” un bijām sākuši debates par šo jautājumu. Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.".
• 2012_12_20-seq61 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Guntars Bilsēns... ir klāt, Augusts Brigmanis... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... atvaļinājumā, Dzintars Rasnačs... atvaļinājumā, Gunārs Rusiņš... atvaļinājumā, Raimonds Vējonis... nav klāt. Paldies.".
• 2012_12_20-seq59 spokenText "Augsti godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs tagad uz sēdi komisijas telpās. Paldies.".
• 2012_12_20-seq57 spokenText "Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.35 106.kabinetā.".
• 2012_12_20-seq56 spokenText "Paldies. Bet es ar šo grāmatu bērniem aicinu iepazīties ikvienu deputātu un tomēr to novērtēt kā ļoti vērtīgu materiālu. Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.".
• 2012_12_20-seq55 spokenText "Cienījamie kolēģi! Vakar Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija skatīja divus jautājumus, kur tika skarti Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumi. Gatavojoties sēdei, pirms sēdes es ienācu Jāņa Rozes grāmatnīcā un ieraudzīju divas grāmatas - „Labas uzvedības ābece”. Es domāju tās nopirkt, jo, ja abi iesniegumi nebūs atbalstīti, tad šo grāmatu kā Ziemassvētku dāvanu mēs uzdāvināsim abām pusēm, bet diemžēl vairākums nolēma citādi, un tāpēc abas šīs grāmatas mēs nodosim bērniem - tiem, kuri ienāks Saeimā pēc kādiem gadiem. Taču atsevišķiem deputātiem tomēr ir lūgums nopirkt un iepazīties ar šo grāmatu. Varbūt noderēs...".
• 2012_12_20-seq54 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.".
• 2012_12_20-seq53 spokenText "Redzat labi - stratēģijas nav, darbi visi nav izdarīti. Bet, ja mēs runājam arī par mācību procesu, tad ko mēs redzam šinī procesā? Man skaidri un gaiši teica: profesori mums augstskolās ir tādi, kas divdesmit gadus lekcijas lasa no vienas un tās pašas klades. Un cilvēkiem, kas atnāk uz šīm lekcijām, ir dziļi neinteresanti. Trūkst mācībspēku... Tas ir aizstāts ar patstāvīgo darbu. Cilvēks, lai aizbrauktu no Valmieras uz Rīgu... viņš brauc uz vienu lekciju un tērē milzīgu naudu, lai noklausītos vienu lekciju, kas viņam pilnīgi nekādu devumu dzīvē nedod. Un tamdēļ es domāju, ka Ķīļa kunga piedāvātās reformas ir dziļi nepieciešamas mūsu valstij. Es tikko noskatījos Krievijas raidījumu, un arī tur ir runa tieši par šiem pašiem tematiem, tieši tas pats notiek arī Krievijā: tiek izvērtēta augstākā izglītība, jo tur visu var nopirkt, tostarp diplomus. Es nezinu, kas notiek pie mums, jo mums jau ar slēptajām kamerām neviens te nav strādājis. Un es tāpēc arī aicinu jūs neatbalstīt tos cilvēkus, kuri jau otrreiz ir izvirzīti šinī padomē, jo viņu iepriekšējais darbs nav bijis kvalitatīvs. (Aplausi.)".
• 2012_12_20-seq52 spokenText "Jums ir viena minūte un 12 sekundes. (No zāles dep. J.Reirs: „Un Rostovskis vainīgs pie tā?!”)".
• 2012_12_20-seq51 spokenText "Labdien, cienījamā priekšsēdētāja un cienījamie kolēģi! Man šī ir pirmā uzstāšanās (Aplausi.), es visu laiku neriskēju un nenācu klajā ar savu viedokli, jo... Es zināmu laiku, vismaz 11 gadus, esmu strādājis Izglītības un zinātnes ministrijā un zinu, kas tur notiek un kā tas viss notika. Esmu pārdzīvojis visus šos ministrus, sākot no Kārļa Greiškalna līdz Robertam Ķīlim, kurš ir šobrīd. Un es kā profesionālās izglītības speciālists gribēju pārliecināties, kas notiek tanī Augstākās izglītības padomē, ar ko tā nodarbojas un kādi tur labumi slēpjas, un, ziniet, es atradu to, ka pirmā Augstākās izglītības padome ir izveidota 1997.gadā, un tad ministrs ir bijis Juris Celmiņš. Tālāk. Izvērtējot piedāvājumu jaunajai padomei, es painteresējos, kamdēļ šie cilvēki daudzkārt cenšas iekļūt šinī padomē: var būt, ka tur ir liela alga vai tiešām kaut kādi labumi. Jo Juris Ekmanis cenšas ceturto reizi tur nokļūt, Jānis Rozenblats tur trešo reizi grib nokļūt, Aigars Rostovskis - otro reizi, Jānis Vētra - otro reizi, Edvards Ratnieks - otro reizi, un Juris Zaķis pēc četru gadu pārtraukuma - arī otro reizi. Izrādās, ka naudu jau visiem tur nemaz nemaksā, maksā tikai priekšsēdētājam (un nemaz tā alga tik liela nav), un tamdēļ es paskatījos Vētras deklarāciju un redzēju, ka viņš arī piestrādā. Es sapratu, ka tātad viņš piecdesmit procentus nopelna, strādādams Augstākās izglītības padomē, un otrus piecdesmit procentus, taisni tādu pašu naudu, viņš nopelna kaut kur citur - nu, lekcijas lasa, jā. Un tad es gribēju iepazīties ar paveikto. Es izlasīju Augstākās izglītības padomes nolikumu un domāju, ka es kaut ko uzzināšu komisijas sēdē, kura notika ļoti zīmīgā dienā - 2012.gada 12.mēneša 12.datumā - un kurā bija runa par Augstākās izglītības padomes locekļa amata kandidātu izvirzīšanu apstiprināšanai Saeimā, un es biju ļoti pārsteigts par to, cik precīzi Druvietes kundze šo komisijas sēdi novadīja, aizlika visiem mutes ciet tā kā ar knaģi, runāt praktiski neatļāva, jo bija perfekti izstrādāts tas viss scenārijs. Un ko es varēju šinī komisijā uzzināt? Apskatīties, kā katrs tas kandidāts izskatās, un vairāk, godīgi sakot, es tur neko neuzzināju. Tā ir dziļa patiesība - neko neuzzināju! (RP frakcijas aplausi.) Ne tur izskanēja atskaite par paveikto, ne tur izskanēja atskaite par nākotni; absolūti vienkārši (Starpsaucieni no zāles.) piecēlās viens deputāts... atvainojiet, piecēlās deputāts un teica, ka šitie visi ir zināmi cilvēki un viss nākotnē notikšot. Bet, ja mēs paskatāmies, cik ir to darbu, ko viņi nav izpildījuši, tad redzam - stratēģijas nav, strukturālās shēmas nav. Tas, kas notiek augstskolās uz šo brīdi... (Starpsaucieni no zāles.) Pagaidi - par Ķīli arī... tiksim vēl klāt. Man jau jāskatās, cik laiks, ka mani nenoceļ nost...".
• 2012_12_20-seq50 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Guntaram Bilsēnam. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Pasaules gals būs rīt?”)".
• 2012_12_20-seq49 spokenText "Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vai labdien... Es gribu runāt tieši par vienu kandidātu, ko mūsu kolēģis Vjačeslavs Dombrovskis minēja kā pēdējo. Šis kandidāts ir saņēmis deleģējumu no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Tā ir valdības sociālais partneris, kas ierakstīts oficiālos dokumentos. Šis cilvēks ir izvirzīts no to cilvēku vides jeb no tās organizācijas, kuru jūsu ministrs - ekonomikas ministrs Pavļuts - bieži vien piemin dažnedažādu savu dokumentu sakarā un arī labprāt ar to sadarbojas. Šī cilvēka vārds ir Aigars Rostovskis. Viņš ir izveidojis augstskolu, kura diezgan veiksmīgi (salīdzinājumā ar valsts augstskolām) darbojas, konkurē privātajā sektorā. Šī augstskola katru gadu parāda sava darba rezultātus, parāda to, ka tā spēj nopelnīt naudu. Līdzīgi kā citas privātās augstskolas Latvijā, tā spēj piesaistīt arī ārvalstu studentus. Un viņu skaits nav mazs. Tas mērāms vairākos simtos. Aigars Rostovskis ir viens no 12 cilvēkiem, kurš interesantā kārtā atbalsta reformas. Viņš publiski nekautrējas teikt, ka viņš atbalsta reformas. Tikai diemžēl, parunājot ar viņu, kļūst skaidrs, ka viņa piedāvājums tā īsti nav bijis vajadzīgs esošajam ministram. Viņš saka: „Cik reižu man vajag iet un piedāvāt savu redzējumu, ja tas nav bijis vajadzīgs un nepieciešams? Un pēc katra šāda piedāvājuma es saņemu atbildi: „Mēs paši esam gudri!”” Cik ilgi mēs paši būsim gudri, redzot to, kādā veidā mēs virzām cilvēkus un kādā veidā mēs respektējam tās organizācijas, ar kurām paši gribam sadarboties un tās slavēt? Viena no tām - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. LDDK pārstāvis Rantiņa kungs netiek kritizēts tikai tāpēc, ka viņš nav bijis iepriekšējā sasaukumā. Interesanti, bet varbūt arī par viņu vajadzētu padomāt? Ja mēs skatāmies uz pasaules pieredzi, tad redzam, ka nesenā pagātnē bija Starptautiskās Olimpiskās komitejas noraidījums Indijas Olimpiskajai komitejai. Starptautiskā Olimpiskā komiteja nolēma no sava vidus izslēgt šo komiteju, pamatojoties uz to, ka Indijas Olimpiskā komiteja par savu vadītāju, ģenerālsekretāru, ievēlēja korupcijā apsūdzētu cilvēku. Tātad izslēdza Indijas Olimpisko komiteju no Starptautiskās Olimpiskās komitejas. Tad mans aicinājums būtu tāds: ja mēs nepakļaujamies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, tad arī ministru... vajag izslēgt šo LTRK deleģēto pārstāvi no Augstākās izglītības padomes vidus un pateikt: „Paldies, un uz redzēšanos!” Es lūdzu atbalstīt Aigaru Rostovski, jo es uzskatu, ka viņš ir cilvēks, kas daudz ko izdarījis augstākās izglītības sistēmas uzlabošanā Latvijā, spējis radīt augstskolu, kura ir konkurētspējīga, kura spēj uz Latviju atvest vairāk nekā divus ārvalstu studentus - tie ir skaitāmi pat simtos! - un Latvijai noteikti... Latvijas ekonomikai radīt pievienoto vērtību. Paldies.".
• 2012_12_20-seq47 spokenText "Godātie kolēģi! Es gribu sākt ar to, ka iepazīstināšu jūs ar dažiem apgalvojumiem. Pirmais. Mūsu izglītības sistēma līdz šim ir darbojusies tādā kā pašplūsmā un Sūnu ciema režīmā. (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Ko?!”) Otrais. Jau ilgāku laiku ir skaidri redzama akūta nepieciešamība īstenot radikālas reformas augstākajā izglītībā un zinātnē, lai, konsolidējot visus pieejamos resursus, Latvijas gaišākie prāti varētu gūt daudz straujākus un taustāmus panākumus zinātniskajos pētījumos. Trešais. Reformu īstenošana ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem Latvijas tautsaimniecības pārkārtošanai uz tādiem pamatnoteikumiem, uz kādiem bāzējas ilgtermiņa veiksmīga brīvā tirgus ekonomika, - konkurētspēju, inovācijām un sociālo atbildību. Es neesmu šo vārdu autors, un Roberts Ķīlis arī nav. Vai kāds var uzminēt, kurš to teicis? (No zāles dep. J.Reirs: „Nē!”) Ekonomikas... bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars pirms dažiem gadiem. Man ir jautājums VIENOTĪBAS deputātiem: vai viņš joprojām ir jūsu partijas biedrs? (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA: „Kāds tam sakars?”) Par dažiem faktiem. Vai kāda no mūsu augstskolām varētu lepoties ar to, ka ir starptautiski konkurētspējīga, ka to apliecinātu starptautiski reitingi? Atbilde ir: nē! Vai valsts finansēto augstskolu un studiju programmu skaits ir adekvāts tik mazai valstij kā Latvija? Atbilde ir: protams, nē! Vai ar augstāko izglītību vispār viss ir kārtībā? Es domāju, ka skaidrs, ka atbilde būtu: nē! Tad kāds tam būtu sakars ar Augstākās izglītības padomi? Nu, kolēģi, palasiet likumu! Varu pateikt: tā tomēr ir pēc Izglītības un zinātnes ministrijas galvenā iestāde, kura tomēr ir atbildīga par to, kas notiek šajā nozarē. Ja ir tik būtiskas problēmas, par ko pirms dažiem gadiem bija runājis arī VIENOTĪBAS ministrs, tad, protams, šai institūcijai vajadzētu būt pirmajai vai vismaz otrajai, kura varētu pievērsties problēmām, konstatēt, kādas tās problēmas ir, noteikt diagnozi un piedāvāt tā sauktās strukturālās reformas. Vai Augstākās izglītības padome kaut ko tādu bija izdarījusi pēdējo četru gadu laikā? Atbilde atkal ir: nē! Augstākās izglītības padome ir kļuvusi par sinonīmu pasivitātei, neizdarībai un pašapmierinātībai. (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Tas ir tieši par Ķīli!”) Tad man ir jautājums jums, cienījamie koalīcijas deputāti: ja mēs runājam par reformu nepieciešamību augstākajā izglītībā, tad kā mēs varam atbalstīt padomi, kura pēdējo četru gadu laikā neko nav izdarījusi šajā jomā? (Zālē troksnis, starpsaucieni.) Ja mēs runājam par ministru, tad, starp citu, es jums atgādināšu, ka ministrs darbojas tikai vienu gadu un visu šo gadu par reformām gan nepārtraukti runā, gan dara. Salīdziniet... Es ceru, ka jūs varēsiet salīdzināt četrus gadus un vienu. Cienījamie koalīcijas deputāti! Druvietes kundze saka, ka, lūk, nav konkrētu iebildumu ne pret vienu no iepriekšējās padomes locekļiem, un aicina jūs viņus pārvēlēt. Bet es jūs aicinu salikt divi un divi... un saprast, ka tas nozīmē de facto atbalstīt visu šo bezdarbību, ja mēs runājam par iepriekšējo padomi. Jo tomēr padome... neeksistē kaut kāda hipotētiska padome kā tāda, kas ir nošķirta no tās cilvēkiem. Padome sastāv no tiem cilvēkiem, kuri tur darbojas. Ja jūs sekosiet Druvietes kundzes aicinājumam, tas, ko jūs izdarīsiet, - jūs izveidosiet nepārvaramu plaisu starp jūsu vārdiem un jūsu darbiem. Un es jūs aicinu nopietni padomāt, vismaz dažus no jums, par to, vai tas bija tas, kāpēc jūs ienācāt politikā, - lai izveidotu šādu plaisu. Tāpēc es jūs aicinu neatbalstīt nevienu no vecās Augstākās izglītības padomes sastāva. Es aicināšu... atgādināšu, kas viņi ir: Jānis Vētra, Edgars Ratnieks, Juris Ekmanis, Jānis Rozenblats, Aigars Rostovskis. Es gribētu uzsvērt, ka te runa nav par personībām. Es te negribu iedziļināties, kurš ko ir izdarījis, kurš te gribēja, bet nevarēja, kurš bija vairākumā, kurš bija mazākumā, un tā tālāk. Runa nav par personībām, bet par šo personību darba kopsummu. Un šī viņu darba kopsumma pēdējo četru gadu laikā nav bijusi apmierinoša. Paldies. (RP aplausi.)".
• 2012_12_20-seq46 spokenText "Paldies. Es tomēr lūdzu ievērot laiku! Turpinām debates. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.".
• 2012_12_20-seq45 spokenText "Tātad runa ir par to, ka faktiski nauda ir viena septītā daļa. Ja paliek viena septītā daļa, tad visi šie doktoranti ir jāmet laukā no grantiem. Piedodiet, valsts apsolīja, dodot Eiropas struktūrfondu līdzekļus: „Jaunie cilvēki, nāciet doktorantūrā! Mēs jums sagādāsim labu darbu!” Saprotiet, valsts tagad nepilda savus solījumus. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Šausmas!”; dep. J.Ādamsons: „Koalīcija!”) Nu, vispār tas ir ārprāts, jo tas ir tāpat, kā bija deviņdesmito gadu vidū, kad man spēcīgākie cilvēki lūdza, lai es viņus rekomendēju uz ārzemēm, un man kādi desmit vai piecpadsmit cilvēki... no viņiem jau kādi septiņi ar doktora grādu strādā Anglijā, strādā Vācijā. Man tagad nākas to pašu darīt. Viens cilvēks, kas 2010.gadā aizstāvēja grādu, man jau ceturto rekomendāciju lūdz. Viņš sūtīja rekomendācijas uz Briseli - tur neveiksmīgi, tagad viņš Šveicē atradis vienu profesoru, pie kura viņš grib strādāt. Es ar šo cilvēku nevaru rēķināties, viņam ir mazs bērns, ģimene, viņš ar šo mazo algu... Es viņam piedāvāju: „Nāc uz fakultāti! Es vairs nestrādāju fakultātē.” Viņš teica: „Andri, atvaino, bet es nevaru iet uz fakultāti par 200-250 latiem mēnesī.” Jo viņam trīs gadi par lektoru jānostrādā, tad viņam trīs gadi par docentu jānostrādā, tad trīs gadi par asociēto profesoru, un tikai tad viņš var pretendēt uz profesora vietu. Viņš nespēs savu ģimeni uzturēt, un tās ir problēmas, kurās es neredzu, ka būtu kaut kāds risinājums. Bet ir viena lieta, kuru es tiešām atbalstīšu Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumā - es balsošu „pret” vienu konkrētu kandidatūru, un tas ir Latvijas Zinātņu akadēmijas deleģētais pārstāvis Juris Ekmanis. Es skatījos viņa CV, tur nevar īsti precīzi... tur ir kādās trijās vietās, ka viņš ir strādājis Augstākās izglītības padomē. Katrā ziņā viņš no 2000.gada tur ir strādājis, ir bijis priekšsēdētāja vietnieks, un faktiski Latvijas Zinātņu akadēmija viņu uzaicināja par Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu, bet nu jau nedēļu akadēmijas prezidents ir Ojārs Spārītis. Būtu bijis loģiski, ja neturpinātos šī sistēma, ka tie, kuri bija prezidenti, kļūst par viceprezidentiem un tamlīdzīgi. Tā ir divdesmit gadu ilga sistēma, Ekmanis pārstāv tieši šo sistēmu, un šajā ziņā es pilnīgi, nu, viennozīmīgi... tā kā bija aicinājums pateikt, ja pret kādu balsos, es godīgi pasaku: es balsošu pret šo kandidatūru. Pārējos - Vētru, Ratnieku - nu, tur vienbalsīgi... es atbalstīšu. Galu galā Vētra nāk no Rīgas Stradiņa universitātes, kurai tagad jau daudz ārzemju studentu. Man nav nekādu iebildumu pret šo kandidātu. Protams, viņš visasāk kopā ar Ratnieku iebilda Ķīlim. Tas ir loģiski, ka tādas kandidatūras nepatīk. Bet Ekmanis jau klusēja, neiebilda. Tas ir vēl viens punkts, kādēļ zinātnei ir milzīgas problēmas... Un pēdējais. Ar to es beigšu. Latvijas Zinātņu akadēmijas... Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs man oktobrī solīja, ka viņi... viņš man solīja atsūtīt savus argumentus, ka vajag zinātnei naudu palielināt. Ne viņš, ne Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis līdz šai dienai nav man atsūtījuši. Es esmu saistīts ar eksaktajām zinātnēm, es zinātni saprotu, es viņiem daudz būtu varējis palīdzēt. Es runāšu šodien par Nacionālo attīstības plānu, jo te... es atvainojos, es ļoti... „pārbraucu” laikam pāri... Bet man ir ļoti nopietni argumenti, ar kuriem es pamatoju savu balsojumu. Paldies.".
• 2012_12_20-seq44 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. J.Reirs: „Divas minūtes!”) Divas minūtes jums nepieciešamas? Deputātiem nav iebildumu. Turpiniet divas minūtes!".
• 2012_12_20-seq43 spokenText "Es gribētu drusciņ tomēr dažas lietas pateikt. Es tad varbūt...".
• 2012_12_20-seq41 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Patiesībā, noklausoties visus šos argumentus, kurus izteica ministrijas parlamentārā sekretāre, ir jāteic, ka būtu bijis labi, ja mēs tos būtu saņēmuši agrāk. Kā es saprotu, tas ir Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis. Un būtībā jautājums jau ir tas... un man Raivis Dzintars ļoti palīdzēja tajā ziņā, ka viņš patiesībā pateica arī to argumentāciju, kura man bija: ja konsekventi skatāmies uz to, ka neviens nevarēja no tiem, kuri bija padomē... tad ir jautājums arī par pašu ministru. Un no tā, ko viņš ir runājis, es gribu uzsvērt divus argumentus, kas lielā mērā nosaka to problēmu loku, kur saskaras ministra un speciālistu... tas konflikts. Pirmais, ko viņš teica, - ka būtībā viņš ir ieguvis izglītību ārpus Latvijas izglītības sistēmas. Un otrs, ko viņš nesen teica, - ka viņš nepiedalīsies bezjēdzīgās diskusijās. Nu, saprotiet, ja jūs nepiedalāties vispār diskusijās, tad kādu kontaktu jūs varat atrast? Un jautājums: vai visi šie argumenti, kurus minēja, nebija Ķīļa kungam pirms gada zināmi? Ja es pareizi saprotu, tad no Augstākās izglītības padomes 22 sēdēm viņš piedalījās divās. Un tad bija īstais laiks, kad viņam bija jāpasaka šie argumenti, kuri viņam ir pret to, ko dara Augstākās izglītības padome. Un tagad, ja skatāmies konkrēti uz Izglītības un zinātnes ministrijas iebildumiem... Redziet, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nesen izveidojās Inovāciju un zinātnes apakškomisija. Tā kā es esmu ar augstāko izglītību un zinātni 40 gadus saistīts, es, protams, iesaistījos šīs apakškomisijas darbā. Mums bija tikšanās ar ministru Ķīli. Un, kad viņš runāja par to, ka piecu gadu laikā tiks veiktas augstākajā izglītībā un zinātnē ļoti nopietnas pārmaiņas, mani ļoti uztrauca, kas notiks šo piecu gadu laikā, un es konkrēti pajautāju vienu sekojošu lietu. Proti, tagad, decembrī, beidzas četru gadu zinātniskie projekti, kurus veic Latvijas Zinātnes padome. Gada vidū tika pateikts, ka jaunie četru gadu pieteikumi ir jāraksta... nu, pilnīgi angļu valodā. Zinātnieki šo lielo darbu izdarīja. Visi granti, apmēram 150... visi ir uzrakstīti angļu valodā. Toreiz Inovāciju un zinātnes apakškomisijas sēdē es paskatījos: laika posmam no 2013. līdz 2015.gadam (mēs trīs gadu budžetu apstiprinājām!) zinātnei praktiski (ar precizitāti varbūt inflācijas robežās) nauda vispār papildus nav paredzēta. Un es pēc šī pasākuma uzrakstīju tieši ministram Ķīlim vēstuli, lai viņš atsūta... jo arī presē tika runāts, ka ir 137 zinātniskie institūti, kuri tiks izvērtēti... kurus vērtēs ārzemju eksperti, tātad no Ziemeļvalstīm vērtēs, ja es pareizi atceros, par kādiem 400 tūkstošiem latu. Šis vērtējums beigsies, kā tika teikts, martā. Kad es Ķīlim jautāju par to, ka nauda nav paredzēta, tad viņa atbilde bija šāda: „No šiem 137 institūtiem vājākos likvidēsim. Tur paliks pāri nauda, un to piešķirsim stiprākajiem.” Kad es konkrēti jautāju par Latvijas Zinātnes padomi, tad viņa atbilde bija šāda: „Paskatieties, kādas algas ir tiem, kas ir Latvijas Zinātnes padomē!” Jā, tur es viņam varu piekrist. Vadošie cilvēki tiešām saņem lielas algas, bet reālo darbu veic jaunie zinātnieki. Es zinu reālu projektu, ko es vadīju līdz tam brīdim, kamēr es iesaistījos Saeimā. Tas tika angļu valodā uzrakstīts, un tur ir seši cilvēki, no kuriem trīs jau aizstāvējuši doktora grādu, bet trīs tuvāko - viena vai divu - gadu laikā aizstāvēs doktora grādu, ja būs tā viena septītā daļa, kura iznāk tagad pēc tā, kas...".
• 2012_12_20-seq39 spokenText "Labdien, kolēģi! Pirmām kārtām es gribu pateikt, ka diezgan dīvainā kārtā tieši AIP locekļi ir jāapstiprina Saeimai. Es nezinu... es domāju, ka tā nav īstā vieta, kur jāapstiprina Augstākās izglītības padomes kandidāti. Vai vispār viņus vajag apstiprināt? (Aplausi.) Es domāju, ka „Saskaņas Centra” frakcija pie iespējas piedāvās grozījumus likumā, lai šos locekļus neapstiprinātu Saeima tieši dēļ tā, ka procedūra ir tik politizēta un tik absurda. Bet, ja tomēr situācija ir tāda - un dīvainā kārtā tieši par šiem kandidātiem mums ir jāsniedz motivēti iebildumi -, tad mēs nevaram balsot vienīgi pēc Kārtības ruļļa, kā tas mums ir noteikts, bet gan pēc sirdsapziņas. Mums ir vēl papildu regulējums, kas ir noteikts Augstskolu likumā, - ka mums ir jāsniedz motivēti iebildumi. Un te atkal parādās jautājums: kāpēc tad tieši par šīm amatpersonām? Kāpēc mēs neiesniedzam motivētus iebildumus attiecībā uz tiesnešiem vai FKTK vadītāju un viņa vietnieku? Tad tur mēs varam balsot vienkārši pēc politiskās izvēles vai pēc sirdsapziņas. Tad, manuprāt, šo procedūru vajag attiecināt arī uz visām pārējām Saeimā vēlētām amatpersonām, lai tie būtu motivēti iebildumi. Tā arī varētu būt viena no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” iniciatīvām nākotnē. Bet... (No zāles dep. I.Čaklais: „Ar to vajag sākt!”) Protams... Tātad motivācija. Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” vārdā es gribu aicināt jūs noraidīt Ratnieka kandidatūru, kas ir izvirzīta no Latvijas Studentu apvienības, sekojošu iemeslu pēc: pirmkārt, Latvijas Studentu apvienība nemaz nepārstāv visus Latvijas studentus, tas ir pirmkārt. (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Nav tādas, kas pārstāv visus!”) Otrkārt, vairākas Latvijas augstskolas un skolas izstājas no Latvijas Studentu apvienības, motivējot to tieši ar Ratnieka kunga vadības stilu, teiksim tā. Nākamais arguments. Es nezinu, kā citi, bet vismaz mūsu frakcija saņēma motivētus iebildumus no vairākām augstskolām par viņa kandidatūru. (No zāles dep. I.Parādnieks: „Maskavas institūts!”) Un nākamais (to argumentu mēs jau paudām): mēs uzskatām, ka viņš ir politizēts. Mēs uzskatām, ka, protams, izglītības politika... ka politika un izglītība ir ļoti saistītas lietas, bet tomēr Augstākās izglītības padome nav tā vieta, kurā varētu būt kādu frakciju, partiju vai politisku spēku pārstāvis. Paldies.".
• 2012_12_20-seq37 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms gribu apgalvot, ka - neatkarīgi no mūsu šīsdienas balsojuma - Augstākās izglītības padomē jau būs būtiskas pārmaiņas, jo runa ir par to, ka savu darbību varētu turpināt tikai daļa līdzšinējo padomes dalībnieku. Par šo jautājumu diskusijas bija karstas un plašas arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, un, līdzīgi kā šīsdienas sēdes laikā, no ministrijas puses un Reformu partijas puses izskanēja pārmetumi Augstākās izglītības padomei. Atšķirībā no Saeimas sēdes Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā padomes locekļiem bija iespējas izteikt pretargumentus, diskutēt. Un, kā jau parasti šādās reizēs tas ir, taisnība ir kaut kur pa vidu. Bet, manuprāt, stāsts šoreiz ir par kaut ko citu. Tas, kas, manuprāt, neizskanēja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un neizskanēja arī šobrīd... Drīzāk pat izskanēja pretējs apgalvojums - ka nav iespējams noteikt katra padomes locekļa individuālo atbildību par līdzšinējo padomes darbu. Tātad katram organizācijas izvirzītam pārstāvim, konkrētam pārstāvim... Nav argumentu, kāpēc tieši šo pārstāvi neatbalstīt. Un, ja nu to, kas ir izskanējis... jo tomēr kaut kā jāmotivē... komisijas sēdē balsojums bija... ja nu to tomēr mēs uzskatītu par argumentu vai argumentiem, tad vismaz man nākas secināt, ka šie argumenti, kāpēc konkrētais cilvēks nevarētu būt padomes sastāvā, būtu jāattiecina arī uz pašreizējo izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli. Pirmais arguments. Tātad visi, kas ir bijuši līdzšinējā sastāvā, nav atbalstāmi. Piedodiet, ja jau mēs sekojam šādai loģikai, tad, arī šo Saeimu vēlot, no iepriekšējās Saeimas, kas tika atlaista, nevarētu tikt ievēlēta neviena partija, lai gan Latvijas pilsoņi ir izteikuši citu vēlmi. Sekojot šādai loģikai, te vajadzēja būt tikai Reformu partijai, kura - lūdzu, nedusmojieties! - šobrīd bauda mazliet vairāk nekā 2 procentu Latvijas pilsoņu atbalstu. Taču, kā zināms, arī Roberts Ķīlis ir bijis šīs padomes sastāvā, un, sekojot šādai loģikai, viņš nevarētu būt nākamās padomes sastāvā. Otrais konkrētais arguments, kas ir izskanējis, ir kāda kandidāta politizētības pakāpe. Es nezinu, ar kādu instrumentu jūs mērāt politizētību, bet no visiem iepriekšējās padomes locekļiem, manuprāt, vispolitizētākais ir tieši Roberts Ķīlis, jo, nemaz nerunājot par to, ka viņš ir ministrs un Reformu partijas pārstāvis... kā runā, arī Saeimas atlaišanas procedūrā viņam bijusi sava ļoti būtiska loma. Es saprotu, ka Ķīļa kungam un Reformu partijai nepatīk oponenti, un tas ir normāli, jo arī man reizēm nepatīk mani oponenti, bet, manuprāt, konkrētais priekšlikums šo situāciju neatrisina. Iedomājieties: ir Latvijas Studentu apvienība, kas ir vienbalsīgi deleģējusi kādu pārstāvi, kurš jums nepatīk, kurš ir oponents. Tagad jūs liksiet deleģēt citu pārstāvi. Vai kaut kas būtiski mainīsies? Tādā gadījumā, manuprāt, vajadzētu drosmīgi piedāvāt sistēmiskas izmaiņas un vai nu teikt, ka šāda Augstākās izglītības padome vispār nav vajadzīga un ka visu varu nododam izglītības un zinātnes ministra rokās, vai arī pateikt, ka Latvijas Studentu apvienība vai Latvijas Rektoru padome nav cienīga atrasties tajā, jo pretējā gadījumā sanāk mazliet pretruna: vienā reizē mēs sakām, ka mēs uzticamies Latvijas Studentu apvienībai: „Nāciet, deleģējiet savu pārstāvi!”, bet otrā reizē mēs sakām: „Nē, nē! Tas, ko jūs esat vienbalsīgi nolēmuši, mums nepatīk!” Līdz ar to es aicinu šādai loģikai šīsdienas balsojumā nesekot. Un tas, pret ko es kategoriski iebilstu, ir formulējums - ka tie, kuri atbalstīs komisijas viedokli un atbalstīs organizāciju izvirzītos pārstāvjus, uzskata, ka izglītības sistēmā viss ir pilnīgā kārtībā un nav nepieciešamas reformas un pārmaiņas. Es domāju, katrs no izvirzītajiem kandidātiem arī piekritīs, ka augstskolu Latvijā ir pārāk daudz, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, bet tas, pret ko es iebilstu, pret ko iebilst, es domāju, arī daudzi no izvirzītajiem kandidātiem, ir tas, ka vienīgās pareizās reformas viedokļa monopols ir pašam ministram Robertam Ķīlim. Piedodiet, uzticība Izglītības un zinātnes ministrijai, Ķīļa kungam un Reformu partijai, vismaz Nacionālās apvienības frakcijā, nav tik liela. Ja jūs esat gatavi pamatskolā angļu valodas nodarbībām atbrīvot vietu uz mūzikas stundu un latviešu literatūras bāzes (No zāles dep. G.Bilsēns: „Demagoģija!”), tad, kā minimums, mēs uzskatām, ka ir būtiski, lai šajās reformās būtu klāt arī oponenti. Un oponenti šīs reformas varētu padarīt kvalitatīvākas. Par to arī būs balsojums. Tāpēc es lūdzu vēlreiz uzticēties organizācijām, uzticēties komisijas viedoklim un atbalstīt visus izvirzītos kandidātus. Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas un dažu frakcijas VIENOTĪBA deputātu aplausi.)".
• 2012_12_20-seq35 spokenText "...radniecīgu nozaru studiju programmu pārklāšanās. Eksperti arī savā atzinumā sniedz šādu informāciju, ka pašreizējā augstākās izglītības iestāžu struktūra ir tieši saistīta ar sistēmas darbības efektivitātes trūkumiem un ka augstākās izglītības sistēma ir sadrumstalota, kā rezultātā augstskolas cīnās katra par sevi, lai iegūtu budžeta finansējumu, bet kooperēšanās, kas valstiski ir būtiski izdevīgāka, pārdomājot resursu izlietošanu šajā sistēmā kā tādā, nenotiek. Turklāt sadrumstalotība izslēdz arī iespēju sekmīgāk konkurēt starptautiski. Jāņem vērā arī tāds aspekts, ka globalizācijas kontekstā pēdējā desmitgadē ir notikušas reformas augstākās izglītības sistēmā Eiropas Savienības valstīs, kuru rezultātā augstskolas kļūst lielākas un konkurētspējīgākas, bet padome savas darbības laikā nerosināja diskusijas par izmaiņām augstskolu struktūrā, un tāpēc ministrija 2012.gada 23.oktobrī vērsās ar vēstuli pie Augstākās izglītības padomes ar lūgumu izstrādāt priekšlikumus un sniegt informāciju, kā varētu konsolidēt izglītības iestādes, un izstrādāt vairākus scenārijus. Viena no Augstākās izglītības padomes funkcijām ir arī prognozēt valsts attīstībai nepieciešamo studentu skaitu un izstrādāt priekšlikumus par valsts budžeta finansēto studentu skaitu katrā nozarē. Jāsaka, tas ir jādara viennozīmīgi ciešā sadarbībā gan ar Ekonomikas ministriju, gan arī ar augstākās izglītības iestādēm. Taču arī šāda informācija netika saņemta no Augstākās izglītības padomes, lai, kopīgi sadarbojoties, varētu šo darbu sekmīgi īstenot. Un vēl viens punkts. Tātad Augstākās izglītības padomei ir uzdevums izstrādāt priekšlikumus par augstākās izglītības pilnveidošanu un studiju apmaksu. Augstākās izglītības sektors jau vairāku gadu garumā cenšas aktualizēt un atrisināt jautājumu, ka valsts galvotie studiju kredīti nav pieejami licencēto studiju programmu studentiem, un tas nozīmē, ka šie pārsvarā ir jaunieši, kas ir uzsākuši studijas... Īpaši jaunieši jau ir devuši uzticības kredītu licencētai studiju programmai, bet viņiem ir iespēja kārtot kredītu ar paaugstinātām procentu likmēm. Un vairāku gadu garumā nav atrisināts arī tāds jautājums: ja tiek kārtots studiju kredīts, tad studējošajam vispirms ir jāiemaksā pašam sava nauda, kamēr tiek nokārtoti formālie līgumi starp iesaistītajām ministrijām un atbildīgajām institūcijām. Tas prasa aptuveni četrus mēnešus, un tas nozīmē, ka cilvēks ir iemaksājis savu naudu, bet četri mēneši vai trīsarpus mēneši ir tas laiks, kamēr tiek nokārtotas formalitātes, un tikai tad viņš atgūst šos sākotnēji iemaksātos līdzekļus. Un arī tas nav risināts vairāku gadu garumā. Padome tikai daļēji pilda arī Augstskolu likuma 69.panta pirmajā daļā uzlikto pienākumu, kas paredz, ka visi padomes pieņemtie lēmumi ir pieejami jebkurai ieinteresētai personai. Diemžēl padomes mājaslapā internetā nav atrodams neviens padomes sēdes protokols, bet ar šiem sēžu protokoliem ikviens interesents, protams, var iepazīties, aizejot tieši uz Augstākās izglītības padomi vai telefoniski vai elektroniski sazinoties. Protams, šo informāciju var pieprasīt, bet tas liecina, ka šī institūcija nepietiekami izmanto mūsdienu informācijas tehnoloģijas, lai būtu atvērtāka pārējai sabiedrībai. Ministrijas rīcībā ir arī publiski pieejama informācija par iespējamu datu viltošanu saistībā ar Eiropas Sociālā fonda projektu „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”. To apliecina arī vienas no Latvijā lielākajām augstākās izglītības iestādēm, proti, Latvijas Universitātes, Senāta lēmums, kurā arī lūdz... tiek lūgts ministrijai izvērtēt projekta īstenošanas kvalitātes... kvalitatīvos aspektus. Otrs punkts, kas liecina, ka ir problēmas ar šī projekta īstenošanu, ir publiskajā telpā pieejamā informācija, kur arī tiek sniegts virknes ekspertu viedoklis. Un jāteic, ka, balstoties uz visu ministrijas rīcībā esošo informāciju, kas saņemta arī no augstākās izglītības iestādēm, tika pieņemts lēmums veikt auditu par šī projekta īstenošanu; tas tiks izdarīts līdz 2013.gada 15.janvārim. Balstoties uz visiem šiem iepriekš uzskaitītajiem argumentiem, ministrija uzskata, ka tie ir būtiski šķēršļi, lai atkārtoti apstiprinātu izvirzītās kandidatūras Augstākās izglītības padomei, un ministrija lūdz rūpīgi izvērtēt un neatbalstīt atkārtoti deleģētos pārstāvjus no sekojošām institūcijām: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Koledžu asociācijas, Latvijas Rektoru padomes, Latvijas Studentu apvienības. Šajā gadījumā, protams, nav iespējams izvērtēt katra individuālo atbildību par minētā likuma pantu nepildīšanu, bet ministrija uzsver, ka tā ir kolektīva atbildība par iepriekš paveikto darbu augstākās izglītības sektorā, un tādēļ lūdzam īpaši šo institūciju deleģēto pārstāvju atbalstīšanu izvērtēt. Un tātad ar šo runu... Kā jau es minēju, no ministrijas puses mēs izsūtījām vēstuli, bet mēs vēlreiz aicinām katru Saeimas deputātu pirms balsojuma izvērtēt arī savu atbildību: vai mēs uzticēsim... ļausim Augstākās izglītības padomei darboties turpmākos četrus gadus šādā sastāvā, jo ir paredzēts, ka tās sastāvā būs pieci cilvēki, kas jau ir strādājuši iepriekšējā periodā. Vai ļausim viņiem turpināt darbu vai ļausim ienākt pārmaiņām augstākās izglītības sektorā? Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_20-seq34 spokenText "Klauža kungs un Dūklava kungs! Jūs traucējat blakus sēdošajiem kolēģiem sekot līdzi debatēm! Lūdzu, izejiet no zāles veikt savas privātās sarunas! (No zāles dep. I.Grigule: „Viņi netraucē!”)".
• 2012_12_20-seq33 spokenText "Augsti godātais Saeimas Prezidij! Deputāti! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Šodien Saeimas darba kārtībā ir daudzi ļoti svarīgi jautājumi, un viens no tiem ir Augstākās izglītības padomes apstiprināšana. Šis balsojums noteikti apliecinās to, cik lielā mērā Saeima atbalsta valdības rīcības plāna izpildi, un to, cik lielā mērā Saeima atbalsta pārmaiņas augstākās izglītības sektorā. Izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar Augstskolu likuma 66.panta pirmo daļu iesniedz apstiprināšanai Augstākās izglītības padomes locekļu kandidatūras. Tātad Latvijas Zinātņu akadēmija deleģēja Juri Ekmani, Latvijas Mākslas augstskolu asociācija - Andri Teikmani, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija - Inetu Tamani, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera - Aigaru Rostovski, Latvijas Koledžu asociācija - Jāni Rozenblatu, Latvijas Rektoru padome - Jāni Vētru, Latvijas Augstskolu profesoru asociācija - Tatjanu Volkovu, Latvijas Darba devēju konfederācija - Vilni Rantiņu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība - Ilzi Trapencieri un Latvijas Studentu apvienība - Edvardu Ratnieku. Jāteic, ka 5 no 11 izvirzītajiem kandidātiem ir izvirzīti atkārtoti un tātad ir veikuši darbu arī pašreiz vēl spēkā esošajā sastāvā. Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka pastāv ļoti būtiski šķēršļi atkārtoti izvirzīto kandidātu apstiprināšanai Augstākās izglītības padomes sastāvā, un tas ir saistīts ar virkni Augstskolu likumā noteikto funkciju izpildi. Proti, Augstskolu likumā pavisam ir 18 panti, kuros ir noteikta Augstākās izglītības padomes kompetence, bet Izglītības un zinātnes ministrija vēlētos īpaši akcentēt 51., 69. un 70.panta izpildes trūkumus. Un nu īsa informācija par to, kādas ir būtiskākās funkcijas, ko Augstākās izglītības padomei uztic Augstskolu likums. Pirmā. Tātad Augstākās izglītības padome izstrādā augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju, paredzot gan valsts, gan citu juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu attīstību. Nākamā. Izstrādā ilgtermiņa plānus un priekšlikumus izglītības un zinātnes attīstībai augstākās izglītības sistēmā. Trešā. Izstrādā priekšlikumus par augstskolu zinātniskā darba, personāla kvalifikācijas un studiju programmu kvalitātes celšanu. Ceturtā. Prognozē valsts attīstībai nepieciešamo studentu skaitu valstī kopumā un izstrādā priekšlikumus par valsts budžeta finansēto studentu skaitu katrā nozarē. Piektā. Izstrādā priekšlikumus par augstskolu struktūras maiņu valstī. Sestā. Izstrādā priekšlikumus par profesoru skaitu augstskolās un rekomendācijas citos augstākās izglītības jautājumos. Septītā. Izstrādā priekšlikumus par augstākās izglītības pilnveidošanu un studiju apmaksu. Astotā. Sniedz izglītības un zinātnes ministram un Ministru kabinetam atzinumu par sagatavoto valsts budžeta projektu augstskolu finansēšanai. Devītā. Pieņem lēmumu par augstskolu akreditāciju kopumā un iesniedz to Izglītības un zinātnes ministrijai apstiprināšanai. Desmitā. Uztur sakarus ar citu valstu institūcijām, kas risina augstākās izglītības jautājumus. Ar to no ministrijas puses mēs vēlējāmies vēlreiz akcentēt un atgādināt Augstākās izglītības padomes lomu kopumā augstākās izglītības jomā. Un šie pienākumi ir ļoti būtiski. Un tātad tas vēlreiz tikai apstiprina, kāda ir šīs institūcijas ietekme. Ministrija iepriekš izsūtīja visām frakcijām un arī neatkarīgajiem deputātiem vēstuli ar aicinājumu rūpīgi izvērtēt Augstākās izglītības padomes līdzšinējo darbu. Mēs atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka padome savā līdzšinējā sastāvā savu pilnvaru laikā no 2008.gada 22.decembra tikai daļēji pildījusi Augstskolu likumā noteiktos uzdevumus un funkcijas. Un galvenie neizpildītie pienākumi, kuri padomei ir uzlikti ar likumu, ir šādi: līdz šim brīdim padome nav iesniegusi augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju. Likums noteic, ka padomei koncepcijā jāparedz, kā jau es minēju, gan valsts, gan citu juridisko un fizisko personu nodibināto augstskolu attīstība, tādējādi veicinot visu veidu augstskolu un augstākās akadēmiskās un augstākās profesionālās izglītības līdztiesīgu un līdzsvarotu attīstību. Pēdējā padomes koncepcija, Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija periodam līdz 2010.gadam, tika apstiprināta Ministru kabineta komitejas sēdē 2001.gada 16.jūlijā, tas ir, vairākus gadus pirms šīs padomes sastāva apstiprināšanas, un saturiski tā jau vairākus gadus neatbilst augstākās izglītības aktuālajām tendencēm. 2012.gada 4.oktobra sēdē tika izskatīts dokumenta projekts „Latvijas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālā koncepcija 2013.-2020.gadam. Principi un vadlīnijas”, tātad Augstākās izglītības padomes izstrādātais dokuments. Ministrija uzskata, ka šis izstrādātais dokuments neatbilst Ministru kabineta 2009.gada 13.oktobra noteikumu Nr.1178 „Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” prasībām, turklāt dokumentā ir nepilnības - tajā nav iekļautas tik būtiskas sadaļas kā, piemēram, mērķi, rezultatīvie rādītāji, situācijas analīze, finanšu resursu aprēķins, atbildīgās institūcijas un izpildes plāns. Nākamais. Pēc 2012.gada novembra sēdes padome savā mājaslapā publicēja dokumentu „Informatīvais ziņojums Latvijas augstākās izglītības attīstības koncepcijai”, vienlaikus arī publicējot preses relīzi, no kuras saturiski izriet, ka padome ir izstrādājusi jaunu augstākās izglītības attīstības koncepciju. Tomēr šī dokumenta projekts, kamēr tas nav saskaņots un apstiprināts, nevar tikt uzskatīts par koncepciju, un dokumenta projekta kvalitāte neļauj to izmantot kā koncepciju. Pēc savas runas es katrai no frakcijām un neatkarīgo deputātu grupai izprintētā veidā iedošu šīs koncepcijas projektu, lai jūs varat iepazīties ar šīs koncepcijas projektu. Jo, jāsaka, arī tīri tehniski... Lai to varētu izprintēt no Augstākās izglītības padomes mājaslapas, bija jāpiesaista informācijas tehnoloģiju speciālisti, jo tas vidusmēra iedzīvotājam praktiski nav izdarāms. Saturā es atļaušos neko dziļāk nekomentēt, bet jums būs visas iespējas, to pat nelasot, bet tikai pāršķirstot, saprast, cik daudz darba tam ir veltīts. Un tie, kas ir strādājuši akadēmiskajā vidē, īpaši varēs ļoti ātri novērtēt, cik lielā mērā šādu dokumentu varētu virzīt tālāk. Nākamais punkts. Līdz šim nav veikts Augstskolu likuma 70.panta 5.punktā noteiktais uzdevums - nav izstrādāti priekšlikumi par augstskolu struktūras maiņu valstī, un padome nav novērtējusi Latvijas augstākās izglītības attīstības salīdzinošo situāciju starptautiskajā vidē un to ietekmējošās izmaiņas. Piemēram, mums ir jāņem vērā, cik liels mūsu valstī ir izglītības iestāžu skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju, un tas ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā. Ir jāņem vērā arī mūsu demogrāfiskā situācija, jo iedzīvotāju skaits ir samazinājies, bet augstskolas, ja mēs paanalizējam situāciju kaut vai, piemēram, 1990.gadā, kad bija 12 augstākās izglītības iestādes, uz doto brīdi tās kopā ir pavisam 61 iestāde. Otrs punkts - vidējais studējošo skaits vienā augstākās izglītības iestādē ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, un pēdējo sešu gadu laikā kopējais studentu skaits Latvijas demogrāfiskās situācijas dēļ ir samazinājies no 131 tūkstoša uz 97 tūkstošiem. Nākamais aspekts šajā sadaļā ir tāds, ka padome ir īstenojusi Eiropas Sociālā fonda projektu „Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai”, un projekta īstenošanas rezultātā tika konstatēts liels skaits nekvalitatīvu programmu un ir arī vērojama...".
• 2012_12_20-seq32 spokenText "Paldies. Tātad, pirms mēs uzsākam debates, es vēlos informēt deputātus, ka Prezidijs ir saņēmis Reformu partijas frakcijas motivētu iesniegumu, kurā tā pamato, kāpēc viņi... ka viņi balsos „par” konkrētajiem kandidātiem. Tas ir pieejams un rakstveidā izdalīts frakciju vadītājiem. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli šāda informācija ir pieejama. Uzsākam debates. Vārds Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajai sekretārei Ingai Vanagai.".
• 2012_12_20-seq31 spokenText "Vienlaikus ar kandidāta vārdu es nosaukšu arī tās institūcijas, kas šos pārstāvjus ir deleģējušas. Blakus tām institūcijām, kas ir īpaši atrunātas Augstskolu likumā - Latvijas Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība, Latvijas Koledžu asociācija -, pārstāvjus izvirzīja arī citas institūcijas, kas ir minētas likuma 66.pantā. Latvijas Zinātņu akadēmija izvirzīja Juri Ekmani. Komisijas balsojums: par - 10, pret - nav, atturas - 1. (No zāles: „Kurš?”) Balsojumā atturējās Inga Vanaga, kas pamatoja savu atturēšanos: „Juris Ekmanis ir pašreizējās Augstākās izglītības padomes sastāvā. Nav iespējams izvērtēt katras Augstākās izglītības padomes sastāvā esošas personas atbildību par padarītajiem vai nepadarītajiem darbiem. Šobrīd nav izpildīta virkne Augstskolu likuma 70.pantā paredzēto uzdevumu. Problēmas ir. Cerams, ka punktu tam pieliks audita ziņojums. Tāpēc šodien izvēlos atturēties attiecībā uz dažām izvirzītajām kandidatūrām.” Tas bija citāts no protokola, kuru ir parakstījusi arī Inga Vanaga kā komisijas sekretāre. Andris Teikmanis - izvirzījusi Latvijas Mākslas augstskolu asociācija. Komisijas balsojums: par - 11, pret un atturas - nav. Ineta Tamane - izvirzījusi Latvijas Izglītības vadītāju asociācija. Komisijas balsojums: par - 11, pret un atturas - nav. Aigars Rostovskis - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras deleģēts pārstāvis. Komisijas balsojums: par - 9, pret - nav, atturas - 2. Citāts no protokola: „Inga Vanaga un Guntars Bilsēns atturēšanos balsojumā pamato ar Ingas Vanagas iepriekš izteiktajiem argumentiem.” Jānis Rozenblats - Latvijas Koledžu asociācijas deleģēts pārstāvis. Komisijas balsojums: par - 10, pret - nav, atturas - 1. Inga Vanaga atturēšanos balsojumā pamato ar iepriekš izteiktajiem argumentiem, bet atzinīgi novērtē iepriekšējo sadarbību ar Jāni Rozenblatu. Jānis Vētra - Latvijas Rektoru padomes deleģēts pārstāvis. Komisijas balsojums: par - 8, pret - 2, atturas - 1. Inga Vanaga un Guntars Bilsēns balsojumu „pret” pamato ar tiem pašiem Ingas Vanagas izteiktajiem argumentiem un frakcijas lēmumu. Jakimova kungs atturas balsojumā, jo piekrīt Ingas Vanagas iepriekš izteiktajiem argumentiem. Tatjana Volkova - Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas deleģēta pārstāve. Komisijas balsojums: par - 11, pret un atturas - nav. Vilnis Rantiņš - Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģēts pārstāvis. Komisijas balsojums: par - 11, pret un atturas - nav. Ilze Trapenciere - Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības deleģēta pārstāve. Komisijas balsojums: par - 11, pret un atturas - nav. Edvards Ratnieks - Latvijas Studentu apvienības deleģēts pārstāvis. Komisijas balsojums: par - 6, pret - 5, neviens neatturas. Guntars Bilsēns: „Uzskatu, ka Ratnieka kungs nevieno studentus.” Ņikita Ņikiforovs izsakās frakcijas vārdā: „Daļa frakcijas deputātu uzskata, ka Ratnieka kungs, iespējams, ir politizēts AIP kandidāts, bet AIP nav tā vieta, kur varētu būt vienas vai citas politiskās simpātijas, tāpēc frakcija nolemj balsot „pret”.” Juris Zaķis - Privāto augstskolu asociācijas deleģēts pārstāvis. Komisijas balsojums: par - 11, pret un atturas - nav. Līdz ar to komisijas locekļi ir izteikuši savu attieksmi pret visām kandidatūrām. Visas kandidatūras ir guvušas komisijas vairākuma atbalstu, un es aicinu sabiedrību atbalstīt minētos kandidātus. Paldies.".
• 2012_12_20-seq30 spokenText "Klauža kungs! Varbūt jūs varat pārtraukt sarunāties? Vai arī izejiet no zāles, lūdzu! (Starpsauciens no zāles.)".
• 2012_12_20-seq29 spokenText "Saskaņā ar noteikto kārtību izglītības un zinātnes ministra iesniegtās kandidatūras, kuras Saeimā izskatīšanai ir izvirzījuši minēto organizāciju pārstāvji, tika apspriestas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā 12.decembrī, un es jūs iepazīstināšu ar būtiskākajām no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes protokola gūtajām atziņām. Mēs saņēmām izglītības un zinātnes ministra vēstuli, kas ietvēra Saeimas balsošanai nododamo nākamās Augstākās izglītības padomes locekļu sarakstu. Atgādinu, ka institūcijas, kas deleģē locekļus šajā nozīmīgajā augstākās izglītības stratēģijas izstrādes institūcijā, ir noteiktas Augstskolu likuma 66.pantā, un šīs institūcijas noteiktajā kārtībā arī deleģēja šos pārstāvjus. Šie pārstāvji piedalījās arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 12.decembra sēdē. Šajā sēdē piedalījās arī to institūciju pārstāvji, kuras viņus bija deleģējušas, un notika katra kandidāta individuāla apspriešana. Katrs kandidāts izteicās par savu motivāciju strādāt šajā padomē. Debatēs deputāti izteica likumā paredzēto motivēto noraidījumu vai - pārsvarā gadījumu - atbalstu šiem kandidātiem. Kandidatūru pieteikšanas secībā notika arī balsojums. Protokolā ir fiksēts arī Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Gunāra Kusiņa viedoklis, kurš norāda, ka kandidatūras var noraidīt, iesniedzot deputātu (frakciju) motivētus iebildumus. Tika norādīts arī uz to, ka diskusijā galvenie iebildumi bija pret Augstākās izglītības padomes darbu kopumā, nevis pret konkrētu kandidātu, un, lai būtu skaidrs, pret kuru no kandidātiem ir iebildumi, balsojot „pret”, tika izteikts lūgums deputātiem atbilstīgi likumam paziņot šos motivētos iebildumus. Tas attiecas arī uz Saeimas sēdi. Kāpēc? Ja kāda kandidatūra tiktu noraidīta, tad institūcijām, kuras to ir deleģējušas, būtu jāzina, kādi iebildumi ir pret konkrēto pārstāvi, lai vajadzības gadījumā varētu izvēlēties kandidatūru, pret kuru šādi iebildumi netiktu izteikti. Saeima tūlīt atbalstīs šos izvirzītos kandidātus. Bet, lai mūsu izvēle būtu motivētāka, es nosaukšu balsu skaitu, ar kuru Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pauda atbalstu noteiktiem kandidātiem.".
• 2012_12_20-seq27 spokenText "... struktūras maiņu valstī.".
• 2012_12_20-seq26 spokenText "Klauža kungs un Urbanoviča kungs! (No zāles starpsaucieni: „Tieši tā!”)".
• 2012_12_20-seq25 spokenText "Cienījamie kolēģi! Augstākās izglītības padomes statusu, izveidošanas kārtību un uzdevumus nosaka Augstskolu likuma devītā nodaļa. Augstākās izglītības padome ir īpaša juridiskā persona, un to 12 locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima. Augstākās izglītības padomes pamatuzdevumi, kompetence un funkcijas ir noteiktas Augstskolu likuma 70.pantā, un šie uzdevumi aptver gan augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās koncepcijas izveidi, gan ilgtermiņa plānu un priekšlikumu izstrādi augstskolu un zinātnes attīstībai Latvijā, gan arī izstrādā priekšlikumus par augstskolu...".
• 2012_12_20-seq24 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis ir „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Zatlera, Ražuka, Igauņa, Lībiņas-Egneres un Bilsēna iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: „Ir iebildumi!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 32, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nodots. (Aplausi.) Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zatlera, Ražuka, Igauņa, Lībiņas-Egneres un Bilsēna iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. (Starpsaucieni no zāles: „Ir iebildumi!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Zatlera, Ražuka, Igauņa, Lībiņas-Egneres un Bilsēna iesniegto likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 36, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Meža likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vanagas, Bites, Demitera, Kazākas un Eņģeļa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vanagas, Bites, Demitera, Kazākas un Eņģeļa iesniegto likumprojektu „Grozījums Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Rasnača iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 17.decembra līdz 20.decembrim. Saeimas Prezidijs to ir piešķīris, un par to jūs tagad tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī vēl divus citus iesniegumus par atvaļinājuma piešķiršanu, kas mums ir jāizlemj balsojot. Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Gunāra Rusiņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu 20.decembrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātam Gunāram Rusiņam piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 20.decembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni no zāles.) Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Atvaļinājums piešķirts. Paldies. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Marjanas Ivanovas-Jevsejevas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 20.decembrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai piešķirtu neapmaksātu atvaļinājumu deputātei Marjanai Ivanovai-Jevsejevai šā gada 20.decembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Atvaļinājums piešķirts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete. Es vēlos jūs informēt par procedūru. Tātad ir iesniegts Augstākās izglītības padomes sastāvs, kurā ir ietverts attiecīgais skaits kandidātu. Balsošana notiks par katru no kandidātiem atsevišķi, bet debates notiks kopumā par katru no kandidātiem, par kuru katram no deputātiem būs vēlme izteikties, un pēc tam notiks balsošana. Debates tiks slēgtas, un notiks balsošana atsevišķi par katru no kandidātiem. Un tagad, lūdzu, vārds ziņotājam par attiecīgo jautājumu - deputātei Inai Druvietei. Bet es vēlreiz lūdzu kolēģus pārtraukt sarunas zālē!".
• 2012_12_20-seq23 spokenText "Godātais Prezidij! Kolēģi! Es ļoti labi saprotu labos nodomus, kas ir ietverti šajā likumprojektā, bet tauta saka, ka ar labiem nodomiem mēdz būt dažādi. Es gribu jums visiem atgādināt Satversmes 99.pantu, kas saka: „Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.” Es nesaprotu, kāpēc mums šodien būtu jāpieņem lēmums, kas atkāptos no Satversmē nostiprinātā, kāpēc mums tagad Baznīcas svētki (No zāles dep. S.Mirskis: „Ziemassvētkus!”), kas ir katra cilvēka reliģiskās pārliecības, reliģiskās piederības lieta, jāpadara par valstisku notikumu. Es nesaprotu, kāpēc mums jāuzliek darba devējiem 20 miljonu slogs, kas saistīts ar šī priekšlikuma īstenošanu dzīvē. Es nesaprotu arī to, kāpēc ateisti ir atstāti novārtā, jo viņiem nav savu svētku, kurus viņi (No zāles dep. J.Ādamsons: „Var vienoties!”)... par kuriem viņi varētu vienoties ar darba devēju, lai paņemtu brīvu dienu. Un vēl viens neliels apsvērums: ievērojiet, ka reliģiskā pārliecība ir katra cilvēka privāta lieta, dažreiz cilvēki pat saka - intīma lieta. Es nesaprotu likumprojekta autoru priekšlikumu, lai darba līgumā būtu noteikts, pie kādas konfesijas cilvēks pieder un kādus svētkus viņš atzīmē. Manuprāt, visas šīs šaubas, visi šie apsvērumi ir pilnīgi pietiekami, lai neatbalstītu likumprojektu. Paldies.".
• 2012_12_20-seq21 spokenText "Es mēģināšu jums paskaidrot, kāpēc es tā iestājos par šādu likumprojektu. Redziet, mēs ļoti maz cits par citu zinām. Mēs cits par citu ļoti maz mēģinām uzzināt, arī nav pat iespējas uzzināt. Tajā brīdī, kad mēs cienām sev blakus esoša cilvēka pārliecību, mēs saliedējam sabiedrību. Mēs sākam draudzīgāk skatīties cits uz citu. Un tajā brīdī, kad kāds mums blakus dodas brīvdienā, mēs mēģinām uzzināt, kāpēc viņam šī brīvdiena ir tik svarīga. Līdz ar to ar šādu izpratni mēs tiešām dodam lielu ieguldījumu. Un nekādas politikas, vien cilvēciska cieņa citam pret citu! Es aicinu jūs visus atbalstīt šo likumprojektu un nodot to komisijai tālākai slīpēšanai, jo diskusija ir tikai vēl sākusies. Detaļas vēl jānoslīpē, jāieraksta likumos, un es domāju, ka mēs kādā dienā šeit pat balsosim par likuma galīgo variantu. Paldies jums! (RP frakcijas aplausi.)".
• 2012_12_20-seq20 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi, ka Zatlera kungs... Zatlera kungam vēl ir atļauts runāt minūti. (No zāles: „Lai runā!”) Deputātiem nav iebildumu. Turpiniet, Zatlera kungs!".
• 2012_12_20-seq19 spokenText "Apmēram minūte.".
• 2012_12_20-seq18 spokenText "Zatlera kungs, cik jums vēl nepieciešams laika?".
• 2012_12_20-seq17 spokenText "...visu reliģisko konfesiju pārstāvji kopīgi lūdz Dievu par mūsu tautu, par mūsu valsti un par mūsu valsts vadītājiem, tātad arī par jums. Bija vienprātīgs atbalsts šai idejai, un nācās iziet vairākus, tā teikt, sarunu riņķus, lai saprastu, tieši kādas dienas būtu atzīmējamas, kādas konfesijām ir svarīgas un kā to ietvert likuma pantos. Tātad būtībā likumprojekts veidojās tā, ka ņēmām vērā visu to konfesiju ieteikumus, kuras ir minētas Civillikuma 51.pantā. Tās ir konfesijas, kurām ir tiesības laulāt un pie kuru garīdzniekiem noslēgto laulību Latvijas valsts atzīst. Un vēl es balstījos arī uz tādu lietu kā Likums par valdības un pašvaldības iestādēs svinamām dienām, kurš ir pieņemts 1920.gada 21.janvārī un kuru ir parakstījis tolaik vēl Tautas padomes priekšsēdētājs Jānis Čakste. Tad svinamo dienu bija daudz vairāk nekā šodien, un tām tomēr bijis reliģisks raksturs. Minēšu piemēru. Šeit ir īpaši izcelta Latgale. Sākumā mums ir 12 dažādas svinamās dienas, bet šajā likumā Latgalei ir arī īpašas dienas, kas saistītas tieši ar Latgales katolicismu un tieši Latgalei raksturīgiem svētkiem, taču ar vienu interesantu izņēmumu. 1920.gadā likumā tika izdarītas vēl nelielas izmaiņas un tika pievienots 31.oktobris, kas ir Mārtiņa Lutera Reformācijas diena, ar piezīmi, ka Latgalē to svin tikai luterāņi, bet pārējā Latvijā to svin visi. Kādi tad ir rezultāti? Rezultātā tika ieteiktas šādas dienas: Zvaigznes diena, kura ir minēta arī 1920.gada likumā un par kuru iestājās adventisti, tika minēti pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki, tika minēta Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas diena 15.augustā, ko mēs pazīstam kā Aglonas svētkus, un vēl tika minēts 31.oktobris - tātad šī Mārtiņa Lutera pasludināto reformu diena - un arī jūdu ticīgajiem īpašie svētki Jom Kipur, par kuriem mēs varbūt ikdienā daudz neko nezinām, bet kuri ir ļoti svarīga diena šai konfesijai. Tātad ir panākts, ka ir noteikts dienu skaits, un cilvēks, slēdzot darba līgumu, viennozīmīgi var lūgt darba devēju šajā dienā dot viņam brīvdienu. Ko tas dos? Kādi ir ieguvumi? Redziet, īsteni ticīgie jau tāpat mēģina šo dienu izkārtot brīvu - vai nu viņi palūdz brīvdienu, vai dienu atvaļinājumam, vai vienkārši paņem slimības lapu, vai arī neatnāk uz darbu. Tā ir realitāte! Savukārt katrreiz, ejot pie darba devēja vienoties par šo, ir zināmā mērā tomēr tāda kā pazemība jāizrāda, kas varbūt ir raksturīga ticīgiem cilvēkiem, bet darba devēji ir dažādi - tādi, kas ir saprotoši, un tādi, kas ir nesaprotoši. Tas katrā ziņā atbrīvotu cilvēkus no šīs nepieciešamības kaut ko lūgt vai prasīt, bet valsts būtu izrādījusi cieņu viņiem, dodot iespēju nevis prasīt vai lūgt, bet saņemt to, kas viņiem pienākas, aiz cieņas pret viņu reliģisko pārliecību. Bieži vien bija dzirdami jautājumi par ateistiem: ko tad darīt šajā dienā ateistiem? Mēs izturamies pret visiem vienādi - gan pret visām reliģiskajām konfesijām, gan arī pret ateistiem. Arī viņiem ir tiesības ņemt šo brīvdienu šajās valsts noteiktajās dienās - tātad pēc savas izvēles. Protams...".
• 2012_12_20-seq16 spokenText "Rubika kungs un Potapkina kungs...!".
• 2012_12_20-seq15 spokenText "Tāpēc Reformu partijā radās diskusija par to, ka vajag turpināt šo procesu daudz citādākā veidā - ņemt vērā katra cilvēka intereses, kurš dzīvo Latvijā, vadīties pēc cilvēka reliģiskās pārliecības un arī pēc sabiedrības interesēm kopumā. Un likumprojekta būtība ir tāda, ka katram Latvijā dzīvojošam cilvēkam ir tiesības uz vienu brīvdienu viņa paša izvēlētā dienā. Ja tie ir reliģiski domājoši cilvēki, tad, protams, viņi izvēlētos šo brīvdienu atbilstoši savai konfesijai; ja tie ir cilvēki, kas ir ateisti, tad viņi vienkārši izvēlētos šādu dienu. Lai būtu kāds pamatojums, visa šī gada laikā es vairākkārt aptaujāju reliģisko konfesiju līderus un mēģināju uzzināt viņu viedokli. Jo 18.novembrī, kad mēs visi esam Doma baznīcā valsts svētku dievkalpojumā, tad...".
• 2012_12_20-seq14 spokenText "Kolēģi, lūdzu, tiešām izturieties ar cieņu pret runātāju! Nu pārtrauciet savas sarunas! Ja jums ir neatliekamas sarunas, tad izejiet, lūdzu, no zāles un parunājieties!".
• 2012_12_20-seq12 spokenText "Čepānes kundze!... (Troksnis zālē, starpsaucieni.)".
• 2012_12_20-seq11 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ideja par šo likumprojektu radās apmēram gadu atpakaļ, kad mēs diezgan kaismīgi balsojām par brīvdienu noteikšanu pareizticīgo Ziemassvētkos. Un man radās iespaids, ka sen vairs netiek ņemtas vērā nedz ticīgo cilvēku jūtas, nedz sabiedrības intereses kopumā, bet ka tas ir tāds politiskais process, kuram nav nākotnes: vieni kaismīgi balso „par”, otri - kaismīgi „pret”, un abas puses apvaino viena otru šī jautājuma politizācijā. Un...".
• 2012_12_20-seq10 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bišofas, Kazākas, Vanagas, Liepiņa, Bilsēna un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu „Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bišofas, Kazākas, Vanagas, Liepiņa, Bilsēna un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bišofas, Kazākas, Vanagas, Liepiņa, Bilsēna un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu „Grozījums Politisko partiju likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bišofas, Kazākas, Vanagas, Liepiņa, Bilsēna un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bišofas, Kazākas, Vanagas, Liepiņa, Bilsēna un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu „Grozījumi Jaunatnes likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bišofas, Kazākas, Vanagas, Liepiņa, Bilsēna un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu „Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zatlera, Ražuka, Igauņa, Lībiņas-Egneres un Bilsēna iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Valdis Zatlers. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)".
• 2012_12_20-seq9 spokenText "Labrīt, augsti godājamie Saeimas deputāti! Šodien Saeimai tiek nodots likumprojekts „Brīvprātīgā darba veikšanas likums” un pavadošie likumprojekti - „Grozījums Jaunatnes likumā”, „Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”, „Grozījums Politisko partiju likumā”, „Grozījums Biedrību un nodibinājumu likumā”, „Grozījums likumā „Par pašvaldībām”” un „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Jau 2006.gadā Latvijas nevalstiskās organizācijas uzsāka darbu un rosināja, ka Latvijā ir nepieciešams likums, kas sakārto brīvprātīgā darba jomu. Šobrīd Latvijā, pēc Uzņēmumu reģistra datiem, ir vairāk nekā 20 tūkstoši organizāciju, kurās atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam var veikt brīvprātīgo darbu. Tajā pašā laikā brīvprātīgais darbs tiek veikts valsts un pašvaldību institūcijās, arī sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, kur, pēc šībrīža likumdošanas, brīvprātīgie nedrīkstētu atrasties. Paskatīsimies un padomāsim par praktiskiem piemēriem, vai mums ir vajadzīgi brīvprātīgie valsts sociālās aprūpes centros, kur ir gan darbs ar zīdainīšiem, gan jāsniedz atbalsts vecāka gadagājuma cilvēkiem, pašvaldību iestādēs, kā arī bērnu namos, dienas centros personām ar īpašām vajadzībām, veco ļaužu mājās. SIA... Visas šobrīd Latvijā esošās slimnīcas - 71 slimnīca - ir SIA. Sarunā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju Andu Čakšu varēja vēlreiz pārliecināties, cik nozīmīgs ir brīvprātīgo darbs šajās iestādēs, īpaši pie ilgstoši un neārstējami slimiem pacientiem. Vēlos informēt arī par kādu īpašu pieredzi, kas šobrīd tiek praktizēta Saeimā. Deviņi jaunieši, kuri vēl šajā vasarā bija Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē kā jaunieši - darba meklētāji, tagad ir brīvprātīgie palīgi Reformu partijas Saeimas deputātiem un iegūst nozīmīgu darba pieredzi. Mēs noteikti varam aicināt arī pārējos Saeimas deputātus dot savu ieguldījumu un iespēju jauniešiem veikt brīvprātīgā darbu un vienlaikus iegūt jaunu pieredzi, zināšanas un - pats galvenais! - darba prasmes. Uzskatu, ka ar šo likumprojektu ir jāsakārto brīvprātīgā darba pamats, lai tā nozīmīgums varētu atspoguļoties arī citās jomās. Kādu reizi, kad vēl strādāju Latvijas Sarkanajā Krustā, kāds jaunietis, kurš vēlējās iestāties Medicīnas universitātē Sanktpēterburgā, lūdza izsniegt viņam izziņu par paveikto brīvprātīgā darbu, jo tas bija nozīmīgs punkts iestājeksāmenos - tieši paveiktais brīvprātīgais darbs. Domāju, ka, īstenojot augstskolu reformu, mums vajadzētu padomāt par šādu iespēju arī Latvijā. Par brīvprātīgo darbu Latvijas valsts tautsaimniecībā nav precīzas uzskaites. Eiropas Brīvprātīgo darba gada ietvaros 2011.gadā tika veikts pētījums „Brīvprātīgā darba attīstības iespējas Latvijā un ieguldījums tautsaimniecībā”, kur noslēguma ziņojumā tika teikts: 2010.gadā Latvijā brīvprātīgā darba vērtība bija 82,558 miljoni latu, kas sastādīja 0,65 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Brīvprātīgajam darbam vismaz vienu stundu veltījuši 435 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, un kopumā brīvprātīgi nostrādāti gandrīz 33 miljoni stundu. Šie skaitļi parāda, cik nozīmīgs ir brīvprātīgais darbs Latvijas valstij, un mēs ļoti vēlamies, lai likumprojekts „Brīvprātīgā darba veikšanas likums” palīdzētu sakārtot šo jomu un reizē būtu arī atbalsts Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts darba inspekcijai un palīdzētu atšķirt brīvprātīgo darbu no nelegālās nodarbinātības. Es augstu vērtēju Nacionālās apvienības un VIENOTĪBAS deputātu ieteikumus, ka likumprojekts nedrīkstētu palielināt administratīvo slogu, tam jābūt brīvprātīgo darbu veicinošam. Likumprojekta izstrādes gaitā ir mēģināts atrast līdzsvaru starp brīvprātīgā darba veicēju organizācijām, ministrijām un atbildīgajām institūcijām. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu „Brīvprātīgā darba veikšanas likums” un pavadošos likumprojektus, lai mūsu kopīgais darbs sakārtotu, veicinātu un attīstītu brīvprātīgo darbu un šā darba kustību Latvijā. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_12_20-seq8 spokenText "Paldies. Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiks nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bišofas, Kazākas, Vanagas, Liepiņa, Bilsēna un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu „Brīvprātīgā darba veikšanas likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Inita Bišofa.".
• 2012_12_20-seq7 spokenText "Grigules kundze! V.Reskājs ...ar likumu noteikts, ka tām ir pienākums veidot un izstrādāt jaunatnes politikas attīstības stratēģiju, bet, pēc manā rīcībā esošās informācijas, tādu praksi piekopj absolūtais pašvaldību mazākums. Un droši vien tam par pamatu ir sabiedrībā valdošais kopējais noskaņojums pret jaunatnes problēmu, un arī pie mums parlamentā diemžēl mēs varam redzēt, ka jauniešu problēmas ir mazsvarīgas: droši vien jaunieši jau kaut kā paši izkulsies un tiks galā ar savām problēmām! Es uzskatu, ka šo praksi vajag izbeigt, un tāpēc ierosinu grozīt Jaunatnes likuma 5.pantu un turpmāk paredzēt, ka pašvaldībām ir pienākums dibināt jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas, dibināt jauniešu domes un arī nozīmēt atbildīgo institūciju darbam ar jaunatni, kā arī obligātā kārtā iesaistīt jaunatni lēmumu pieņemšanas procesā. Šobrīd lielākās Eiropas Savienības valstis satraucas par to, ka viņu nācijas strauji noveco, un meklē risinājumu tai problēmai. Un kā vienu no risinājumiem es varu minēt jaunatnes pārvilināšanu no pārējām Eiropas Savienības valstīm, radot šiem jauniešiem daudz labvēlīgākus apstākļus nekā tos, kādi viņiem ir pie sevis mājās. Un šī politika jau tiek īstenota, un Eiropas Savienības valstis to aktīvi piekopj! Un kāds ir secinājums? Secinājums, kolēģi, ir ļoti vienkāršs: vai nu mēs paši radīsim labvēlīgākus apstākļus mūsu jaunatnei, vai to darīs tādas valstis kā, piemēram, Vācija. Līdz ar to es aicinu atbalstīt minēto priekšlikumu. Paldies.".
• 2012_12_20-seq6 spokenText "Es tiešām aicinu klausīties uzmanīgi un cienīt runātāju. (No zāles dep. R.Ražuks: „Nesarunāties ar zāli!” Zālē smiekli.) Atbalsts jaunatnei - tie ir ne tikai tieši demogrāfijai veltīti pasākumi. Tā ir arī kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma, tā ir arī palīdzība pirmās darbavietas meklēšanā. Un īpašu uzmanību es vēlos veltīt... vēlos pievērst problēmām, ar kādām saskaras jaunatne no reģioniem, jo bieži jauniešiem, kuri nedzīvo Rīgā, ir pavisam maz iespēju attīstīties un pašrealizēties. Un, man liekas, tā nav normāla situācija, ka jaunietis no Jēkabpils, pabeidzis 12.klasi, stāv vienas konkrētas dilemmas priekšā: uz kurieni braukt - uz Rīgu vai uz ārzemēm? Tādā veidā mēs zaudējam gan mūsu reģionus, gan mūsu jauniešus. Kā vienu no svarīgākajiem aspektiem jaunatnes politikas attīstībā es vēlos minēt nepārtrauktu dialogu starp lēmumu pieņēmējiem un jaunatni, kā arī jaunatnes iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Un šo procesu es vēlos sākt tieši ar pašvaldībām, jo pašvaldības ir vistuvāk mūsu iedzīvotājiem. Šobrīd pašvaldībām ir tiesības darbam ar jaunatni veidot institucionālu bāzi, turklāt ar likumu noteikts, ka...".
• 2012_12_20-seq5 spokenText "Loskutova kungs un Buiķa kungs! Atbalsts jaunatnei ir ļoti nozīmīgs! Lūdzu! (Starpsaucieni no zāles.)".
• 2012_12_20-seq4 spokenText "...un jaunatnes kopējais īpatsvars samazinājies par 4 procentiem. Savukārt demogrāfi norāda uz to, ka no Latvijas aizbraukuši vairāk nekā 25 procenti cilvēku vecumā no 18 līdz 34 gadiem, un tā veidojas apburtais loks: no vienas puses, gados jaunie brauc prom, mazinās dzimstība; mazinās dzimstība - vēl mazāk jaunatnes nākotnē. Es domāju, ka man nevajag jums skaidrot, ar ko šī situācija ir bīstama valsts un nācijas nākotnei. Līdz ar to es uzskatu, ka mums steidzīgi jāpapildina (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) valsts prioritāšu saraksts un tur jāpieliek klāt atbalsts jaunatnei. Un atbalsts jaunatnei - tā nav tikai demogrāfija... (Zālē troksnis.)".
• 2012_12_20-seq3 spokenText "Kolēģi, lūdzu, ievērojiet klusumu!".
• 2009_11_05-seq3 spokenText "Kolēģi, lūdzu, ievērojiet klusumu!".
• 2012_12_20-seq2 spokenText "Labrīt! Labrīt, augsti godātais Prezidij! Labrīt, deputāti! Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jauniešu skaits vecumā līdz 14 gadiem kopš 2000.gada ir samazinājies par 120 tūkstošiem...".
• 2012_12_20-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Sākam Saeimas 20.decembra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Saeimas Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Valda Vazdiķa apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombrovska, Ražuka, Demitera, Vanagas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska atsaukšanu no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Dombrovska, Ražuka, Demitera, Vanagas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Dombrovska, Ražuka, Demitera, Vanagas, Kazākas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombrovska, Ražuka, Demitera, Vanagas, Kazākas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Saeimas deputāta Guntara Bilsēna ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Vanagas, Bites, Demitera, Kazākas un Eņģeļa iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Vanagas, Bites, Demitera, Kazākas un Eņģeļa iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 20.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Jūras kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bišofas, Kazākas, Vanagas, Liepiņa, Bilsēna un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu „Brīvprātīgā darba veikšanas likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija (Starpsauciens no zāles: „Otrais!”)... Es atvainojos, likumprojektu „Grozījums Jaunatnes likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? „Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Reskājs.".
• 2012_12_13-seq823 spokenText " Paldies. Līdz ar to 13.decembra sēdi pasludinu par slēgtu. ".
• 2012_12_13-seq822 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis... nav, Boriss Cilevičs... nav, Iveta Grigule... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Rasma Kārkliņa... neredzu, kur ir, Sergejs Mirskis... nav, Klāvs Olšteins... nav, Ivans Ribakovs... nav, Jānis Urbanovičs... Urbanoviča kunga nav, Valdis Zatlers... nav. Paldies.".
• 2012_12_13-seq821 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Līdz ar to visi 13.decembra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. (Ovācijas zālē, aplausi. Saucieni: „Atkārtot!”). Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka Saeima ir saņēmusi atzinības rakstu, jo 2012.gadā tā ir atzīta par velosipēdistiem draudzīgu. Šī atzinības raksta oriģināls ir pieejams un apskatāms Apmeklētāju pieņemšanas centrā. Jā, un, protams, Imants Parādnieks dodas pateikt pats, ka notiks tradicionālais Saeimas hokeja mačs starp Latvijas Republikas Saeimas komandu un Zemnieku Saeimas komandu. Visi laipni tiek aicināti atbalstīt Saeimas komandu sestdien, 15.decembrī, pulksten 15.30 Zemgales ledus hallē Jelgavā. (No zāles dep. V.Orlovs: „Citi pretinieki bija?”) Bija pretinieki - Valmieras dome. Ir arī citi pretinieki. Šoreiz atkal ir Zemnieku Saeima. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2012_12_13-seq820 spokenText "Tā kā visi trīs priekšlikumi ir izskatīti, es aicinu jūs balsot „par” šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2012_12_13-seq818 spokenText "Un pats pēdējais. Mums ir paredzēts, ka katram sarakstam būtu iespēja vismaz vienu reizi uzstāties elektroniskajos medijos, bet tur nav paredzēts finansējums, un to mēs tagad labojam tā, ka mēs paredzam, ka tas finansējums nāktu no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma. Tas nāktu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.".
• 2012_12_13-seq816 spokenText "Nākamais priekšlikums arī ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstīts. Te ir vienkārši precizēts datums - tekstā bija minēts „2013.gadā”, bet mēs to mainām uz „2013.gada 1.jūnijā”. Tā doma ir tāda: ja kādās pašvaldībās vēl ir jāatkārto vēlēšanas, tad noteikums par šīm 135 dienām attiecībā uz reklāmu izmaksu iesniegšanu uz tām neattiektos... uz šīm atkārtotajām vēlēšanām. Tā ka es lūdzu jūsu atbalstu.".
• 2012_12_13-seq814 spokenText "Paldies. Man kolēģis teica, lai es nerunājot vairāk par pusstundu. Es mēģināšu to ievērot. Mēs tagad strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr.486/Lp11). Mums ir iesniegti trīs priekšlikumi. Visi trīs no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. 1.priekšlikums - te ir vienkārši tehniska maiņa, ka mēs no otrās daļas izņemam ārā atsauci uz likuma 14., 17. un 19.pantu un to ieliekam pirmajā daļā, kur tai arī būtu jābūt. Otrajā daļā šī maiņa ir notikusi attiecībā uz presi un uz internetu. Tagad otrajā daļā ir runa tikai par televīziju.".
• 2012_12_13-seq813 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 25.Baltijas jūras parlamentārās konferences rīkošanu 2016.gada 28.-30.augustā Rīgā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Valdis Liepiņš.".
• 2012_12_13-seq812 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Pavisam īsi par Baltijas jūras parlamentāro konferenci un par to, kāpēc tā būtu jārīko Rīgā 2016.gadā. Baltijas jūras parlamentārā konference ir dibināta 1991.gadā kā Baltijas jūras reģiona valstu parlamentāriešu politiskais forums. Tās sastāvā ir parlamentārieši no 11 nacionālajiem parlamentiem, 11 reģionālajiem parlamentiem un 5 reģionu parlamentārajām organizācijām. Saeima šajā forumā ir iesaistījusies kopš tā pirmsākumiem, un Saeimu tajā pārstāv Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija. Šī konference notiek reizi gadā pēc rotācijas principa kādā no Baltijas jūras valstīm. Jāakcentē, ka Latvijā šī konference ir organizēta tikai vienreiz, un tas bija 1996.gadā, un Latvijai ir pienākums organizēt kādu no nākamajām konferencēm. Šī foruma organizēšana dos Saeimai iespēju gan reprezentēt savu valsti, gan, ņemot vērā faktu, ka konferences darba kārtību un rezolūcijas projektu izstrādā un piedāvā tās rīkotājvalsts, mēs varēsim visa reģiona darba kārtībā iekļaut Latvijai aktuālus jautājumus. Tāpat tas veicinās Latvijas tēla popularizēšanu, un Latvijas sabiedrībai būs iespēja ar mediju starpniecību tikties ar dažādu valstu politiķiem. Saeimas Ārlietu komisija šā gada 5.decembra sēdē izskatīja Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Raimonda Vējoņa ierosinājumu par 25.Baltijas jūras parlamentārās konferences rīkošanu Rīgā. Komisija nolēma šo ierosinājumu atbalstīt. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu Saeimā.".
• 2012_12_13-seq811 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.367/Lp11) otrajam lasījumam”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr.367/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 25.Baltijas jūras parlamentārās konferences rīkošanu 2016.gada 28.-30.augustā Rīgā”. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.".
• 2012_12_13-seq810 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija liek priekšā sagatavoto lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”, kur no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas „Valsts parāda vadība” paredzēti 1 809 680 lati sekojošu izdevumu segšanai: 1) Ārlietu ministrijai - 1 405 680 latu apmērā budžeta apakšprogrammai „Diplomātiskās misijas ārvalstīs” Latvijas Republikas vēstniecības Turcijas Republikā nomātās ēkas iegādei; 2) Zemkopības ministrijai - 404 000 latu apmērā budžeta apakšprogrammai „Augstākā izglītība”, lai nodrošinātu Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un zinātnes materiāltehniskās bāzes pilnveidošanu. Komisija izskatīja šo lēmuma projektu, uzklausīja paskaidrojumus no ieinteresētām institūcijām un aicina... Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.".
• 2012_12_13-seq809 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 2011.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
• 2012_12_13-seq808 spokenText "Labdien, kolēģi! Labdien, Prezidij! (No zāles: „Labvakar!”) Labvakar! Šodien esam tikuši galā ar vienu ļoti nozīmīgu lēmumu (No SC frakcijas: „Kādu? Kādu?”), tātad lēmumu par likumprojekta par eiro ieviešanu apstiprināšanu pirmajā lasījumā. Taču vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka arī šis ir ļoti svarīgs lēmums. Un tas lēmums, kas mums šodien ir jāpieņem, ir... Tātad mums ir jāpieņem lēmums par Saeimas... Latvijas Republikas 2011.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija vairākās sēdēs izskatīja Ministru kabineta informatīvo ziņojumu un Valsts kontroles atzinumu par šo gada pārskatu, un svarīgākās lietas es jums pastāstīšu, kas bija Finanšu ministrijas sagatavotajā 2011.gada pārskatā un tajā ietvertajā ziņojumā. Tātad Dombrovska kungs jau mums raportēja, ka 2011.gadā bija panākta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās, sekmīgi noslēgta starptautiskā aizņēmuma programma, kas, protams, tad veda uz to, ka bija valsts kredītreitinga uzlabošanās, investoru uzticības atjaunošanās. Ekonomiskajos rādītājos tas atspoguļojās sekojoši: 2011.gadā iekšējā kopprodukta pieaugums bija 5,5 procenti, salīdzinot ar iepriekšējo periodu; konsolidētā kopbudžeta deficīts sarucis divas reizes - no 6,3 uz 3,2 procentiem; konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2011.gadā pieauga par 10 procentiem un sasniedza 5 miljardus 85 miljonus; ārējais parāds, lai arī skaitliskā izteiksmē tas mums pieauga, procentuālā izteiksmē pret iekšzemes kopproduktu tas saruka no 40 procentiem uz 38 procentiem. (No SC frakcijas: „Oooo!”) Vēl varbūt pāris ziņu no Finanšu ministrijas sagatavotā 2011.gada pārskata attiecībā uz bankām; tie mums bieži vien ir ļoti aktuāli jautājumi. Tātad valsts budžeta finanšu bilancē izveidotie uzkrājumi potenciāli neatgūstamiem ieguldījumiem no Parex bankas uz 2011.gada 31.decembri ir samazināti no 333 miljoniem uz 255 miljoniem. „Citadeles” banka jau līdz 2012.gada otrajam ceturksnim ir atmaksājusi visu valsts termiņnoguldījumu - 131 miljona apmērā. Protams, jāatzīst, ka 2011.gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tika veikts aizdevums Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas ietekmes novēršanai. Svarīgākās lietas no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2011.gada pārskata sagatavošanas pareizību un atbilstību normatīvajiem aktiem. Tātad Valsts kontrole revīziju veica, un atzinumi ir doti par 13 ministrijām, kas mums ir, un 12 centrālajām valsts iestādēm; 18 gadījumos ir sniegti atzinumi bez iebildēm, 7 gadījumos - ar iebildēm, bet šeit ir uzlabojums, jo 2010.gadā mums bija pat viens negatīvs atzinums, un tas bija par Veselības ministrijas gada pārskatu. Sešām iestādēm tika konstatēti tiesību normu pārkāpumi, un par tiem tika ziņots arī tiesībsargājošajām iestādēm. Lai mēs zinātu, kur vēl joprojām finanšu resursu uzskaite un izlietojums nav pārskatāms: Aizsardzības ministrijā (nepilnīga, nesalīdzināma Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības štāba speciālā militārā inventāra krājumu uzskaite par 28 miljoniem latu), Izglītības un zinātnes ministrijā (neefektīva Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļu izlietošana profesionālās izglītības iestāžu tīkla uzlabošanai, kas radījusi valstij zaudējumus, nu, iespējams, pat 4 miljonu apmērā) (No zāles: „Uzvārdus!”), Satiksmes ministrijā (ikgadēja nepamatota rīcība ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, gada pēdējās trijās dienās projekta īstenotājiem izmaksājot nepamatoti lielus avansa maksājumus - gandrīz 32 miljonu apmērā) (No zāles: „Uzvārdus!”), Veselības ministrijā (Valsts kontrole nevarēja pārliecināties par 1,9 miljonu latu darījumu likumību; tāpat nelikumības Stradiņa universitātē, piesaistot ārvalstu studentus; tāpat arī ekonomiski nepamatotā un neloģiskā ārstniecības tarifu veidošanas metodika, kas tiek norādīta gadu no gada). (No zāles: „Uzvārdus!”) Kādi tad pēc šiem pārkāpumiem un nepilnībām bija Publisko izdevumu un revīzijas komisijā skaļāk aktualizētie jautājumi no deputātu puses un kādi bija komisijas locekļu secinājumi, iepazīstoties ar 2011.gada valsts budžeta pārskatu un šo Valsts kontroles revīzijas atzinumu? Pirmām kārtām - valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas kroplības un nepilnības. Tātad secinājums un deputātu atzinumi - ka vienotās atlīdzības sistēmas mērķis nav sasniegts dažādo iestāžu budžetu dēļ: pildot līdzīgas amata funkcijas, joprojām krasi atšķirīgs ir atalgojums, ir sistēmas jēgu graujošas ikmēneša piemaksas par papildu darbu, par kvalitatīvu darbu, par personisko ieguldījumu, kas būtu it kā tieši... būtu tikai loģisks, ja mēs vispār darām kādu darbu. Un otrs - ka mums joprojām trūkst reformas valsts un pašvaldību kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldībā. Un šeit es varu paņemt savu iepriekšējā gada ziņojumu, kur es gadu atpakaļ precīzi ziņoju par 2010.gada pārskatu par valsts un pašvaldību budžeta izpildi, un patiesībā vārds vārdā varētu citēt to, ko es gadu atpakaļ teicu, uzskaitot šos trūkumus, jo mēs joprojām neesam saveduši kārtībā šīs saimniecības pārvaldību. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Kauns! Kauns!”) Lieki atgādināt, ka valsts un pašvaldību kapitāla daļu, kapitālsabiedrību darbības kopējais īpatsvars ir viena piektā daļa no mūsu iekšzemes kopprodukta un, protams, šī saimniecība mums ir ļoti apzinīgi jāpārrauga. Ko tad mēs sagaidām no šī jaunā kapitālsabiedrību pārraudzības modeļa, kura izstrādi un ieviešanu pēc trīs gadu uzstājīgām Valsts kontroles un arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijas prasībām pagājušā gada beigās mēs uzticējām Ekonomikas ministrijai, kas dievojās, ka šā gada septembrī Saeimā jau mēs sagaidīsim visu reformām nepieciešamo likumprojektu paketi? Tomēr šobrīd projekts ir iestrēdzis Ministru kabinetā, un izskatās, ka tur iestrēgs vēl uz pāris mēnešiem. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Vainīgos!”) Tātad mēs sagaidām konkrēti definētus nosacījumus, kad ir pieļaujamas valsts un pašvaldību investīcijas un dalība kapitālsabiedrībās, mēs sagaidām konkrēti definētus mērķus un izmērāmus darbības rezultātus, kuri šīm kapitālsabiedrībām būtu jāsasniedz un kuri palīdzēs caurskatāmi pārraudzīt kapitālsabiedrību vadības rīcību ar šiem ieguldījumiem. Un mēs sagaidām precīzi atrunātus vadības izvēles un atalgojuma principus. Šobrīd uz šiem jautājumiem nav konkrētas atbildes, un tāpēc mums ir diskutabli ieguldījumi dažādos uzņēmumos, piemēram, tādos, kā Aqua Riga, lai nebūtu... mums ir arī, ilgstoši nesekojot līdzi uzņēmumu vadībai... mēs esam nonākuši ar vienu otru kapitālsabiedrību ļoti dziļā bedrē, mums ir, piemēram, VSIA „Vides projekti”, kas ir novesta līdz maksātnespējai, un mums ir arī kropli atalgojumu un interešu konfliktu ierobežojumu apejoši gājieni, kādi, piemēram, tie ir „Latvijas dzelzceļā”. Es saprotu, ka, strādājot pie jaunās kapitāla pārraudzības sistēmas, mums būs vēl daudzi šķēpi jālauž un sūri jāstrādā - vispirms Ministru kabinetā un pēc tam šeit, parlamentā, un, visdrīzāk, ātrāk par nākošā gada nogali mums neizdosies iedibināt jauno sistēmu. Tomēr, neskatoties uz šo lēno virzību, es kategoriski neatbalstu atsevišķu jautājumu kapitālsabiedrību reformā izraušanu no kopējā darāmo darbu saraksta un ar sasteigtu risinājumu... un esmu pret sasteigtu risinājumu pieņemšanu Ministru kabinetā, apejot parlamentu, kā tas pavisam nesen ir noticis ar valsts lielāko kapitālsabiedrību darbinieku atlīdzības regulējumu. Es uzskatu, ka Ministru kabinets šajā situācijā ir pārkāpis deleģējuma robežas. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Premjera uzvārdu!”) Nobeidzot. Darbs pie budžeta tēriņu lietderības veicināšanas mums vēl ir milzīgs. Bet, kas attiecas uz finanšu uzskaiti, tad gadu no gada ministrijas un centrālās valsts iestādes ir ļoti pilnveidojušas savā rīcībā nodoto finanšu resursu pārvaldību, un arī Valsts kontrole savos finanšu revīziju atzinumos ar katru gadu ir kļuvusi arvien saudzīgāka. Līdz ar to es aicinu Saeimu pieņemt Publisko izdevumu un revīzijas komisijā sagatavoto lēmuma projektu, kurš skan sekojoši: „Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66.pantu Saeima apstiprina Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2011.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, Valsts kontroles ziņojumu „Par Latvijas Republikas 2011.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” un Valsts kontroles atzinumu „Par Latvijas Republikas 2011.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli) sagatavošanas pareizību”.” Aicinu atbalstīt šādu lēmuma projektu! (Aplausi.)".
• 2012_12_13-seq807 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.decembris, izskatīšana - Saeimas 20.decembra sēdē. Viss ir pareizi - steidzamam likumprojektam var noteikt termiņu, kas īsāks par piecām dienām. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 2011.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”. Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāte Elīna Siliņa.".
• 2012_12_13-seq806 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 17.decembris, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - 20.decembrī.".
• 2012_12_13-seq805 spokenText "Tātad saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_12_13-seq804 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Šis grozījums paredz tehnisku labojumu 7.panta trešajā daļā, lai papildus nostiprinātu centrālās bankas amatpersonu neatkarību situācijās, kur tās savieno savu esošo amatu centrālajā bankā ar kādu citu amatu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu. Aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā un arī noteikt steidzamību šim likumprojektam.".
• 2012_12_13-seq803 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.".
• 2012_12_13-seq801 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 8.janvāris. Paldies.".
• 2012_12_13-seq800 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 8.janvāris.".
• 2012_12_13-seq799 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 5, atturas - 28. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2012_12_13-seq798 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2012_12_13-seq796 spokenText "11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar jau nobalsoto 4.priekšlikumu un ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq795 spokenText "Vai ir nepieciešams balsojums? Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 22. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq794 spokenText "Jā. Šinī gadījumā Reskāja kungs kļūdās, jo viņš nosauca pirmās daļas 2.punktu, nevis otro daļu. Šajā likumā... tajā vecajā likumā daļas nav numurētas, un tas, ko mēs izslēdzam, ir teksts „uz izpilddirektoru attiecināmas šā likuma 38.panta prasības”, kas šobrīd jau ir iekļauts nobalsotajā priekšlikumā - 4.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.".
• 2012_12_13-seq793 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Cilinska kungs atbildēs?".
• 2012_12_13-seq792 spokenText "Man tikai īss jautājums: kurš var atbildēt, kāpēc pašvaldības izpilddirektoram tiek atņemta otra funkcija, respektīvi, dot rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem? Es... Man nebija iespējas piedalīties komisijas darbā. Kurš var atbildēt? Un kurš zina atbildi, pirms mēs visi balsosim? Ir laiks, lūdzu!".
• 2012_12_13-seq790 spokenText "10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tāpat ir saistīts ar šo atbalstīto priekšlikumu. Komisija ir atbalstījusi.".
• 2012_12_13-seq788 spokenText "9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar jau nobalsoto 4.priekšlikumu. Ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq786 spokenText "8. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau nobalsotajā 4.priekšlikumā.".
• 2012_12_13-seq784 spokenText "7. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts jau nobalsotajā komisijas priekšlikumā - 4.priekšlikumā.".
• 2012_12_13-seq782 spokenText "6. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums, kas ir saistīts ar jau nobalsoto 4.priekšlikumu par interešu konfliktu. Aicinu atbalstīt.".
• 2012_12_13-seq780 spokenText "5. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums, kas paplašina amatu nesavienošanu... attiecina arī uz komisijas... komitejas priekšsēdētāja vietnieku. Ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq779 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 6, atturas - 27. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq778 spokenText "Jā, paldies. Komisijas vārdā varu teikt tikai to, ka šie priekšlikumi un dažādie viedokļi tika ļoti kvalitatīvi un ilgstoši diskutēti, tāpēc arī komisija kopumā šos priekšlikumus beigās atbalstīja vienbalsīgi. Aicinu atbalstīt.".
• 2012_12_13-seq776 spokenText "Godājamie kolēģi! Pilnībā pievienojos Valda Liepiņa viedoklim un arī domāju, ka kopumā mums šis likumprojekts ir jāatbalsta, bet varētu vēlēties tādu dzīvīgāku šī likuma versiju. Taču gribētos uzsvērt to, ka beidzot esam pārrāvuši stipri iestrēgušās diskusijas starp VARAM un sociālajiem partneriem, pašvaldībām, sabiedrību. Vienā brīdī jau likās, ka nekādus rezultātus mēs šajā jautājumā negūsim, taču lielā mērā jāpateicas VARAM parlamentārajam sekretāram, mūsu frakcijas vadītājam, Eināram Cilinskim, kurš savietoja nesamērojamus un brīžam nesavietojamus viedokļus, un esam nonākuši pie tā kompromisa varianta, kāds nu tas ir. Par kvalitāti varēsim droši vien... mēs to kvalitāti varēsim izmērīt pēc kāda laika, kad jutīsim, cik apmierinātas vai neapmierinātas ir pašvaldības. Es personīgi domāju, ka tā ietekme uz reālo dzīvi būs minimāla, un, kā jau te Liepiņa kungs teica, tie precedenti var būt diezgan nelāgi. Ja mēs atstājam izņēmuma pozīcijā kultūras un izglītības iestāžu vadītājus, kuri varēs šos amatus savienot, tad kāda jēga... Pēc būtības vai nu mēs spējam, vai nespējam ieviest pilnībā labus pārvaldības principus. Bet paldies visiem, kuri piedalījās darbā! Un gribu pateikties arī Lolitai Čigānei par ļoti aktīvo rīcību, intensīvi monitorējot pašvaldību vēlmes un arī strādājot ar ļoti īpašiem cilvēkiem, kuriem vienmēr ir ļoti īpašs viedoklis pašvaldību jautājumos. Paldies.".
• 2012_12_13-seq774 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es piedalījos darba grupā un arī mūsu komisijas sēdē. Šis jautājums ir ļoti kvalitatīvi izskatīts, ļoti dziļi esam iegājuši detaļās, tā ka nevar teikt, ka te nav kvalitātes. Es šo likumprojektu atbalstīšu. Es atbalstīšu arī šo 4.priekšlikumu, bet es gribu norādīt jums uz riskiem, kas ir korupcijas riski un interešu konflikta riski. Mēs paredzam to, ka deputāts nevarēs ieņemt zināmus amatus, un viens no tiem ir, ka nevarēs ieņemt attiecīgās pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu, izņemot... un tas ir tas, par ko es runāju, - par tiem izņēmumiem. Kas ir šie izņēmumi - tas varbūt nav pats svarīgākais. Te ir runa par izglītību, par veselības aprūpi, par sportu un veselīgu dzīvesveidu, par kultūru. Te varbūt izliekas tā, ka tos jau varētu atbalstīt, ka tur nu var apvienot amatus. Taču man liekas, ka tas ir zināms precedents, jo tā doma bija, lai mēs novērstu iespēju, ka apvieno amatus, kas varētu novest pie korupcijas riska un pie interešu konflikta. Bet mēs tagad taisām tādu izņēmumu, kas varētu arī būt precedents tālākiem izņēmumiem. Tad kāpēc nevarētu atļaut viņiem ieņemt amatu, teiksim, arī saistībā ar transportu pakalpojumu sniedzējiem? Tā ka, es domāju, šis ir tāds diezgan slidens solis, diezgan bīstams solis, un es ceru, ka mēs trešajā lasījumā varēsim šo kļūdu labot. Paldies.".
• 2012_12_13-seq772 spokenText "Paldies. Kā es jau teicu, tas ir ļoti līdzīgi, ja Saeimas priekšsēdētāja pildītu arī Ministru prezidenta funkcijas. Es arī uzskatu, ka mūsu pašvaldību pārvaldības sistēma ir necaurspīdīga un neefektīva pašos pamatos, tāpēc aicinu ar izmaiņām lūkoties sekojošā virzienā - reāli atdalīt izpildvaru no likumdošanas varas, kas savukārt nodrošinās gan efektīvāku un vairāk uz iedzīvotāju interesēm orientētu darbu, gan samazinās korupcijas un interešu konflikta riskus. Īsumā mērķis tiks sasniegts, ja Latvijā tiks ieviests stiprais mērs pilsētas domes sistēmā. Neviens jau nestrīdas par to, ka pašvaldības darbu vajag padarīt efektīvāku, bet, pirms mācām pašvaldības, varbūt pašiem jārāda efektīva un kvalitatīva darba paraugs. Es vēlreiz norādu uz to, ka, manuprāt, grozījumi tiek virzīti sasteigti un bez kvalitatīvas diskusijas pēc būtības. Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un likumprojektu kopumā.".
• 2012_12_13-seq771 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: „Lai runā!”) Lūdzu, runājiet!".
• 2012_12_13-seq770 spokenText "Labvakar, augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Es nezinu, kā eiro ietekmēs cilvēku dzīvi pēc gada, bet viena cilvēka dzīvi šis likums ietekmē jau šodien - esmu nokavējis Ziemassvētku balli Jēkabpilī, tāpēc varam turpināt debatēt. (Starpsaucieni no zāles: „Ūūū!”) Tagad par likumprojektu. Es aicinu jūs vērst uzmanību uz šī priekšlikuma un kopumā visa likumprojekta vismaz trim aspektiem. Pirmais ir forma un kārtība, kādā likumprojekts tiek virzīts. Es jums vēlos atgādināt, ka sākotnēji šī likumprojekta mērķis bija atcelt aizklātus balsojumus, bija sagatavota arī attiecīga anotācija. Šobrīd, uz otro lasījumu, parādās pavisam cita rakstura grozījumi, un, kaut arī tas nav aizliegts ar likumu, bija... es uzskatu, ka tik nopietnam priekšlikumam bija vajadzīgs atsevišķs likumprojekts ar attiecīgu anotāciju. Bez anotācijas nevar saprast ne priekšlikuma būtību, ne datumu, kad tas stāsies spēkā, ne arī to, vai grozījumi tika izvērtēti pilnvērtīgi. Sakarā ar to atbildes uz visiem šiem jautājumiem ir jāmeklē internetā. Un, ja internets nemelo, tad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vēlas panākt, lai minētie grozījumi stātos spēkā jau tuvākajā laikā un būtu attiecināmi jau uz tuvākajām pašvaldību vēlēšanām. Tas nozīmē, ka spēles noteikumi tiek mainīti pašas spēles laikā. Ne jau man jums vajag stāstīt, ka kandidātu saraksti uz pašvaldību vēlēšanām jau tiek veidoti, bet neskaidrības, kuras ir saistītas ar iespējamām reformām šajā jomā, bremzē procesu un atbaida cilvēkus. Es uzskatu, ka būtiskas izmaiņas pašvaldību likumā praktiski pirms pašām vēlēšanām - tā nav tā prakse, ar ko mēs varētu lepoties. Vēl vairāk! Mēs visi zinām, ka šie priekšlikumi ir tikai daļa no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vīzijas par pašvaldību reformu, kuru viņš mēģinās izdarīt lielā steigā pirms pašām vēlēšanām. Un seko loģisks jautājums: kāpēc šie priekšlikumi netiek virzīti vienotā likumprojektu paketē? Es uzskatu, ka, pirms pieņemam lēmumu, deputāti ir pelnījuši, lai viņiem parāda visu ainavu, lai saprastu, ko ministrs vēlas panākt, kādi mērķi ir grozījumiem un cik liela būs ietekme. Es ar šausmām gaidu, kas vēl var parādīties uz likumprojekta trešo lasījumu. Šī prakse noteikti neliecina par to, ka darbs tiek darīts kvalitatīvi, savukārt ministrs to gaida no pašvaldībām. Trešais aspekts - par priekšlikuma būtību. Sakarā ar to, ka grozījumiem nav anotācijas, atsaucos uz to, kas tika dzirdēts publiskajā vidē. Kā amatu apvienošanas aizlieguma iemesls tiek minēts interešu konflikta un korupcijas risks, taču pat Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas ir minēts kā viens no šī priekšlikuma autoriem, nevarēja minēt nevienu konkrētu gadījumu, ka deputāts tādā veidā būtu ļaunprātīgi izmantojis savu amatu. Es jums vēlos arī atgādināt, ka jau šobrīd par jautājumiem, kuri skar kādu no deputātiem, viņš nebalso, bet formāli, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanas procesu, nevajag obligāti būt par pašvaldības deputātu. Šajos grozījumos es kā bijušais pašvaldības deputāts redzu virkni citu risku... (Zālē troksnis.) Kolēģi, ja jūs manī neklausīsieties, es nākšu vēlreiz! (No zāles: „Ja varētu!”) Es vēlos jums atgādināt, ka Latvijā ir arī citas pašvaldības, izņemot Rīgu, Ventspili vai Liepāju, un, akceptējot tāda veida grozījumus, pastāv liela varbūtība, ka samazināsies domes deputātu sastāva kvalitāte, jo var gadīties, ka partiju sarakstos būs tie cilvēki, kurus neviens darba devējs vienkārši nevēlēsies ņemt darbā. Ar šiem grozījumiem mēs atbaidīsim tos pēdējos, kuri prot pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. Piedāvātās izmaiņas diemžēl nespēs sasniegt nevienu izvirzīto mērķi. Ne tās mazinās korupciju un novērsīs interešu konfliktu, ne arī padarīs domes darbu caurspīdīgāku un tuvāku iedzīvotāju interesēm. Vienīgais labums, ja varam ticēt internetam, ka viena no VARAM ministra idejām ir palielināt algas domes deputātiem, ir tāds, ka ar augsti atalgotiem amatiem varēs nodrošināt daudz vairāk pie partijām pietuvinātu cilvēku, jo domes deputāts ar lielu algu nevarēs ieņemt vietu kādā valdē, toties šī vietiņa būs brīva kādam partijas biedram. Es aicinu paskatīties uz tām problēmām, kuras definē VARAM ministrs, - uz interešu konfliktu, caurskatāmību un atbildīgāku darbu iedzīvotāju interesēs - no cita skatpunkta. Šobrīd lielākais interešu konflikts vērojams tieši domes priekšsēdētāja attiecībās ar domes deputātiem, starp viņa plašajām pilnvarām un ietekmi pilsētas domē un pilsētas izpildvaru. De facto ir tāds, ka dome, kuru vada domes priekšsēdētājs, pieņem lēmumus. Domes priekšsēdētājs nodrošina to izpildi un dod rīkojumus domes administrācijas darbiniekiem, bet pati dome kopā ar domes priekšsēdētāju visu šo procesu kontrolē. Nākamais moments. Domes priekšsēdētājs izvirza pašvaldības izpilddirektoru, domes koalīcija to atbalsta, un veidojas tāda situācija, ka divas no trim varām pilsētā ir pilnīgā šaura cilvēku loka kontrolē. Tas ir līdzīgi, ja Saeimas priekšsēdētāja vienlaicīgi pildītu arī Ministru prezidenta funkcijas. Es lūdzu vēl vienu minūti!".
• 2012_12_13-seq768 spokenText "4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš tātad nosaka šos amata ierobežojumus pašvaldībās. Komisija pēc ilgām debatēm... un arī darba grupa nolēma, ka šie ierobežojumi ir vienādi visās pašvaldībās. Papildus likumam „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” tātad ir ierobežojums ieņemt izpilddirektora, izpilddirektora vietnieka, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatus, kā arī ieņemt attiecīgās pašvaldības administrācijā amatus, kuri ir saistīti ar domes lēmumu sagatavošanu un domes darba organizatorisko, tehnisko apkalpošanu; ieņemt attiecīgās pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatus, izņemot tādas iestādes, kas veic kultūras, sporta un veselības aizsardzības un izglītības funkciju; ieņemt pašvaldības kapitālsabiedrības valdes locekļa amatu, kā arī amatus šo kapitālsabiedrību meitasuzņēmumos, izņemot kapitālsabiedrības, kas veic veselības aizsardzības funkciju. Tāda ir šā priekšlikuma būtība, ko es aicinu atbalstīt.".
• 2012_12_13-seq766 spokenText "3. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
• 2012_12_13-seq764 spokenText "2.priekšlikums ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.".
• 2012_12_13-seq762 spokenText "Ņemot vērā iepriekš minēto, Nacionālā apvienība atsauc šo priekšlikumu.".
• 2012_12_13-seq760 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojektā „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””, kurā pirmajā lasījumā mēs pieņēmām nosacījumus atklātiem balsojumiem pašvaldībās, uz otro lasījumu tika iesniegta virkne konceptuālu priekšlikumu, tajā skaitā visvairāk par interešu konflikta novēršanu un lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanu pašvaldībās. Komisija izveidoja darba grupu, kura saskaņoja ļoti pretrunīgus viedokļus, un lielākoties mēs arī panācām ar visām institūcijām, izņemot Latvijas Pašvaldību savienību, zināmu vienprātību. Tāpēc es gribētu, izmantojot šo iespēju, teikt paldies Lielo pilsētu apvienībai, KNAB, mūsu ekspertiem Pastara kungam un Dravnieka kungam, kā arī visiem pārējiem, kuri ļoti aktīvi darbojās šajā darba grupā. Par amata ierobežojuma būtību es runāšu pie attiecīgā priekšlikuma. Tagad atļaujiet pāriet pie priekšlikumiem. 1.priekšlikums ir Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas nosaka to, ka deputātiem, izveidojot frakciju, ir ierobežota deputātu pāreja no vienas frakcijas uz otru. Komisija to neatbalstīja, ņemot vērā, ka šobrīd nav noteikts pienākums veidot šādas frakcijas un tām nav arī nekādu citu funkciju vai privilēģiju. Īstenībā tā vairāk ir Rīgas pilsētas domes problēma. Komisija uzskatīja... darba grupa arī uzskatīja, ka būtu pareizāk veidot atsevišķu likumu galvaspilsētas, Rīgas, pašvaldībai.".
• 2012_12_13-seq759 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām””, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.".

• first
• previous
• next