Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_12_13-seq808> ?p ?o. }

• 2012_12_13-seq808 type Speech.
• 2012_12_13-seq808 number "808".
• 2012_12_13-seq808 date "2012-12-13".
• 2012_12_13-seq808 isPartOf 2012_12_13.
• 2012_12_13-seq808 spokenAs 84.
• 2012_12_13-seq808 spokenText "Labdien, kolēģi! Labdien, Prezidij! (No zāles: „Labvakar!”) Labvakar! Šodien esam tikuši galā ar vienu ļoti nozīmīgu lēmumu (No SC frakcijas: „Kādu? Kādu?”), tātad lēmumu par likumprojekta par eiro ieviešanu apstiprināšanu pirmajā lasījumā. Taču vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka arī šis ir ļoti svarīgs lēmums. Un tas lēmums, kas mums šodien ir jāpieņem, ir... Tātad mums ir jāpieņem lēmums par Saeimas... Latvijas Republikas 2011.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija vairākās sēdēs izskatīja Ministru kabineta informatīvo ziņojumu un Valsts kontroles atzinumu par šo gada pārskatu, un svarīgākās lietas es jums pastāstīšu, kas bija Finanšu ministrijas sagatavotajā 2011.gada pārskatā un tajā ietvertajā ziņojumā. Tātad Dombrovska kungs jau mums raportēja, ka 2011.gadā bija panākta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās, sekmīgi noslēgta starptautiskā aizņēmuma programma, kas, protams, tad veda uz to, ka bija valsts kredītreitinga uzlabošanās, investoru uzticības atjaunošanās. Ekonomiskajos rādītājos tas atspoguļojās sekojoši: 2011.gadā iekšējā kopprodukta pieaugums bija 5,5 procenti, salīdzinot ar iepriekšējo periodu; konsolidētā kopbudžeta deficīts sarucis divas reizes - no 6,3 uz 3,2 procentiem; konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2011.gadā pieauga par 10 procentiem un sasniedza 5 miljardus 85 miljonus; ārējais parāds, lai arī skaitliskā izteiksmē tas mums pieauga, procentuālā izteiksmē pret iekšzemes kopproduktu tas saruka no 40 procentiem uz 38 procentiem. (No SC frakcijas: „Oooo!”) Vēl varbūt pāris ziņu no Finanšu ministrijas sagatavotā 2011.gada pārskata attiecībā uz bankām; tie mums bieži vien ir ļoti aktuāli jautājumi. Tātad valsts budžeta finanšu bilancē izveidotie uzkrājumi potenciāli neatgūstamiem ieguldījumiem no Parex bankas uz 2011.gada 31.decembri ir samazināti no 333 miljoniem uz 255 miljoniem. „Citadeles” banka jau līdz 2012.gada otrajam ceturksnim ir atmaksājusi visu valsts termiņnoguldījumu - 131 miljona apmērā. Protams, jāatzīst, ka 2011.gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tika veikts aizdevums Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas ietekmes novēršanai. Svarīgākās lietas no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2011.gada pārskata sagatavošanas pareizību un atbilstību normatīvajiem aktiem. Tātad Valsts kontrole revīziju veica, un atzinumi ir doti par 13 ministrijām, kas mums ir, un 12 centrālajām valsts iestādēm; 18 gadījumos ir sniegti atzinumi bez iebildēm, 7 gadījumos - ar iebildēm, bet šeit ir uzlabojums, jo 2010.gadā mums bija pat viens negatīvs atzinums, un tas bija par Veselības ministrijas gada pārskatu. Sešām iestādēm tika konstatēti tiesību normu pārkāpumi, un par tiem tika ziņots arī tiesībsargājošajām iestādēm. Lai mēs zinātu, kur vēl joprojām finanšu resursu uzskaite un izlietojums nav pārskatāms: Aizsardzības ministrijā (nepilnīga, nesalīdzināma Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības štāba speciālā militārā inventāra krājumu uzskaite par 28 miljoniem latu), Izglītības un zinātnes ministrijā (neefektīva Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļu izlietošana profesionālās izglītības iestāžu tīkla uzlabošanai, kas radījusi valstij zaudējumus, nu, iespējams, pat 4 miljonu apmērā) (No zāles: „Uzvārdus!”), Satiksmes ministrijā (ikgadēja nepamatota rīcība ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, gada pēdējās trijās dienās projekta īstenotājiem izmaksājot nepamatoti lielus avansa maksājumus - gandrīz 32 miljonu apmērā) (No zāles: „Uzvārdus!”), Veselības ministrijā (Valsts kontrole nevarēja pārliecināties par 1,9 miljonu latu darījumu likumību; tāpat nelikumības Stradiņa universitātē, piesaistot ārvalstu studentus; tāpat arī ekonomiski nepamatotā un neloģiskā ārstniecības tarifu veidošanas metodika, kas tiek norādīta gadu no gada). (No zāles: „Uzvārdus!”) Kādi tad pēc šiem pārkāpumiem un nepilnībām bija Publisko izdevumu un revīzijas komisijā skaļāk aktualizētie jautājumi no deputātu puses un kādi bija komisijas locekļu secinājumi, iepazīstoties ar 2011.gada valsts budžeta pārskatu un šo Valsts kontroles revīzijas atzinumu? Pirmām kārtām - valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas kroplības un nepilnības. Tātad secinājums un deputātu atzinumi - ka vienotās atlīdzības sistēmas mērķis nav sasniegts dažādo iestāžu budžetu dēļ: pildot līdzīgas amata funkcijas, joprojām krasi atšķirīgs ir atalgojums, ir sistēmas jēgu graujošas ikmēneša piemaksas par papildu darbu, par kvalitatīvu darbu, par personisko ieguldījumu, kas būtu it kā tieši... būtu tikai loģisks, ja mēs vispār darām kādu darbu. Un otrs - ka mums joprojām trūkst reformas valsts un pašvaldību kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldībā. Un šeit es varu paņemt savu iepriekšējā gada ziņojumu, kur es gadu atpakaļ precīzi ziņoju par 2010.gada pārskatu par valsts un pašvaldību budžeta izpildi, un patiesībā vārds vārdā varētu citēt to, ko es gadu atpakaļ teicu, uzskaitot šos trūkumus, jo mēs joprojām neesam saveduši kārtībā šīs saimniecības pārvaldību. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Kauns! Kauns!”) Lieki atgādināt, ka valsts un pašvaldību kapitāla daļu, kapitālsabiedrību darbības kopējais īpatsvars ir viena piektā daļa no mūsu iekšzemes kopprodukta un, protams, šī saimniecība mums ir ļoti apzinīgi jāpārrauga. Ko tad mēs sagaidām no šī jaunā kapitālsabiedrību pārraudzības modeļa, kura izstrādi un ieviešanu pēc trīs gadu uzstājīgām Valsts kontroles un arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijas prasībām pagājušā gada beigās mēs uzticējām Ekonomikas ministrijai, kas dievojās, ka šā gada septembrī Saeimā jau mēs sagaidīsim visu reformām nepieciešamo likumprojektu paketi? Tomēr šobrīd projekts ir iestrēdzis Ministru kabinetā, un izskatās, ka tur iestrēgs vēl uz pāris mēnešiem. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Vainīgos!”) Tātad mēs sagaidām konkrēti definētus nosacījumus, kad ir pieļaujamas valsts un pašvaldību investīcijas un dalība kapitālsabiedrībās, mēs sagaidām konkrēti definētus mērķus un izmērāmus darbības rezultātus, kuri šīm kapitālsabiedrībām būtu jāsasniedz un kuri palīdzēs caurskatāmi pārraudzīt kapitālsabiedrību vadības rīcību ar šiem ieguldījumiem. Un mēs sagaidām precīzi atrunātus vadības izvēles un atalgojuma principus. Šobrīd uz šiem jautājumiem nav konkrētas atbildes, un tāpēc mums ir diskutabli ieguldījumi dažādos uzņēmumos, piemēram, tādos, kā Aqua Riga, lai nebūtu... mums ir arī, ilgstoši nesekojot līdzi uzņēmumu vadībai... mēs esam nonākuši ar vienu otru kapitālsabiedrību ļoti dziļā bedrē, mums ir, piemēram, VSIA „Vides projekti”, kas ir novesta līdz maksātnespējai, un mums ir arī kropli atalgojumu un interešu konfliktu ierobežojumu apejoši gājieni, kādi, piemēram, tie ir „Latvijas dzelzceļā”. Es saprotu, ka, strādājot pie jaunās kapitāla pārraudzības sistēmas, mums būs vēl daudzi šķēpi jālauž un sūri jāstrādā - vispirms Ministru kabinetā un pēc tam šeit, parlamentā, un, visdrīzāk, ātrāk par nākošā gada nogali mums neizdosies iedibināt jauno sistēmu. Tomēr, neskatoties uz šo lēno virzību, es kategoriski neatbalstu atsevišķu jautājumu kapitālsabiedrību reformā izraušanu no kopējā darāmo darbu saraksta un ar sasteigtu risinājumu... un esmu pret sasteigtu risinājumu pieņemšanu Ministru kabinetā, apejot parlamentu, kā tas pavisam nesen ir noticis ar valsts lielāko kapitālsabiedrību darbinieku atlīdzības regulējumu. Es uzskatu, ka Ministru kabinets šajā situācijā ir pārkāpis deleģējuma robežas. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Premjera uzvārdu!”) Nobeidzot. Darbs pie budžeta tēriņu lietderības veicināšanas mums vēl ir milzīgs. Bet, kas attiecas uz finanšu uzskaiti, tad gadu no gada ministrijas un centrālās valsts iestādes ir ļoti pilnveidojušas savā rīcībā nodoto finanšu resursu pārvaldību, un arī Valsts kontrole savos finanšu revīziju atzinumos ar katru gadu ir kļuvusi arvien saudzīgāka. Līdz ar to es aicinu Saeimu pieņemt Publisko izdevumu un revīzijas komisijā sagatavoto lēmuma projektu, kurš skan sekojoši: „Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66.pantu Saeima apstiprina Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2011.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, Valsts kontroles ziņojumu „Par Latvijas Republikas 2011.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” un Valsts kontroles atzinumu „Par Latvijas Republikas 2011.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (to finansiālo stāvokli) sagatavošanas pareizību”.” Aicinu atbalstīt šādu lēmuma projektu! (Aplausi.)".
• 2012_12_13-seq808 language "lv".
• 2012_12_13-seq808 speaker Elina_Silina-1977.
• 2012_12_13-seq808 mentions Q822919.
• 2012_12_13-seq808 mentions Q211.
• 2012_12_13-seq808 mentions Q4294791.
• 2012_12_13-seq808 mentions Q3744607.
• 2012_12_13-seq808 mentions Q1976817.
• 2012_12_13-seq808 mentions Q957126.
• 2012_12_13-seq808 mentions Q193089.
• 2012_12_13-seq808 mentions Q458.
• 2012_12_13-seq808 mentions Q21625222.
• 2012_12_13-seq808 mentions Q20560736.
• 2012_12_13-seq808 mentions Q957137.
• 2012_12_13-seq808 mentions Q2167704.
• 2012_12_13-seq808 mentions Q4294480.
• 2012_12_13-seq808 mentions Q14239556.
• 2012_12_13-seq808 mentions Q2033921.
• 2012_12_13-seq808 mentions Q2984071.
• 2012_12_13-seq808 mentions Q327094.