Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_12_20-seq37> ?p ?o. }

Showing items 1 to 18 of 18 with 100 items per page.

2012_12_20-seq37 type Speech.
2012_12_20-seq37 number "37".
2012_12_20-seq37 date "2012-12-20".
2012_12_20-seq37 isPartOf 2012_12_20.
2012_12_20-seq37 spokenAs 17.
2012_12_20-seq37 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms gribu apgalvot, ka - neatkarīgi no mūsu šīsdienas balsojuma - Augstākās izglītības padomē jau būs būtiskas pārmaiņas, jo runa ir par to, ka savu darbību varētu turpināt tikai daļa līdzšinējo padomes dalībnieku. Par šo jautājumu diskusijas bija karstas un plašas arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, un, līdzīgi kā šīsdienas sēdes laikā, no ministrijas puses un Reformu partijas puses izskanēja pārmetumi Augstākās izglītības padomei. Atšķirībā no Saeimas sēdes Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā padomes locekļiem bija iespējas izteikt pretargumentus, diskutēt. Un, kā jau parasti šādās reizēs tas ir, taisnība ir kaut kur pa vidu. Bet, manuprāt, stāsts šoreiz ir par kaut ko citu. Tas, kas, manuprāt, neizskanēja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un neizskanēja arī šobrīd... Drīzāk pat izskanēja pretējs apgalvojums - ka nav iespējams noteikt katra padomes locekļa individuālo atbildību par līdzšinējo padomes darbu. Tātad katram organizācijas izvirzītam pārstāvim, konkrētam pārstāvim... Nav argumentu, kāpēc tieši šo pārstāvi neatbalstīt. Un, ja nu to, kas ir izskanējis... jo tomēr kaut kā jāmotivē... komisijas sēdē balsojums bija... ja nu to tomēr mēs uzskatītu par argumentu vai argumentiem, tad vismaz man nākas secināt, ka šie argumenti, kāpēc konkrētais cilvēks nevarētu būt padomes sastāvā, būtu jāattiecina arī uz pašreizējo izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli. Pirmais arguments. Tātad visi, kas ir bijuši līdzšinējā sastāvā, nav atbalstāmi. Piedodiet, ja jau mēs sekojam šādai loģikai, tad, arī šo Saeimu vēlot, no iepriekšējās Saeimas, kas tika atlaista, nevarētu tikt ievēlēta neviena partija, lai gan Latvijas pilsoņi ir izteikuši citu vēlmi. Sekojot šādai loģikai, te vajadzēja būt tikai Reformu partijai, kura - lūdzu, nedusmojieties! - šobrīd bauda mazliet vairāk nekā 2 procentu Latvijas pilsoņu atbalstu. Taču, kā zināms, arī Roberts Ķīlis ir bijis šīs padomes sastāvā, un, sekojot šādai loģikai, viņš nevarētu būt nākamās padomes sastāvā. Otrais konkrētais arguments, kas ir izskanējis, ir kāda kandidāta politizētības pakāpe. Es nezinu, ar kādu instrumentu jūs mērāt politizētību, bet no visiem iepriekšējās padomes locekļiem, manuprāt, vispolitizētākais ir tieši Roberts Ķīlis, jo, nemaz nerunājot par to, ka viņš ir ministrs un Reformu partijas pārstāvis... kā runā, arī Saeimas atlaišanas procedūrā viņam bijusi sava ļoti būtiska loma. Es saprotu, ka Ķīļa kungam un Reformu partijai nepatīk oponenti, un tas ir normāli, jo arī man reizēm nepatīk mani oponenti, bet, manuprāt, konkrētais priekšlikums šo situāciju neatrisina. Iedomājieties: ir Latvijas Studentu apvienība, kas ir vienbalsīgi deleģējusi kādu pārstāvi, kurš jums nepatīk, kurš ir oponents. Tagad jūs liksiet deleģēt citu pārstāvi. Vai kaut kas būtiski mainīsies? Tādā gadījumā, manuprāt, vajadzētu drosmīgi piedāvāt sistēmiskas izmaiņas un vai nu teikt, ka šāda Augstākās izglītības padome vispār nav vajadzīga un ka visu varu nododam izglītības un zinātnes ministra rokās, vai arī pateikt, ka Latvijas Studentu apvienība vai Latvijas Rektoru padome nav cienīga atrasties tajā, jo pretējā gadījumā sanāk mazliet pretruna: vienā reizē mēs sakām, ka mēs uzticamies Latvijas Studentu apvienībai: „Nāciet, deleģējiet savu pārstāvi!”, bet otrā reizē mēs sakām: „Nē, nē! Tas, ko jūs esat vienbalsīgi nolēmuši, mums nepatīk!” Līdz ar to es aicinu šādai loģikai šīsdienas balsojumā nesekot. Un tas, pret ko es kategoriski iebilstu, ir formulējums - ka tie, kuri atbalstīs komisijas viedokli un atbalstīs organizāciju izvirzītos pārstāvjus, uzskata, ka izglītības sistēmā viss ir pilnīgā kārtībā un nav nepieciešamas reformas un pārmaiņas. Es domāju, katrs no izvirzītajiem kandidātiem arī piekritīs, ka augstskolu Latvijā ir pārāk daudz, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, bet tas, pret ko es iebilstu, pret ko iebilst, es domāju, arī daudzi no izvirzītajiem kandidātiem, ir tas, ka vienīgās pareizās reformas viedokļa monopols ir pašam ministram Robertam Ķīlim. Piedodiet, uzticība Izglītības un zinātnes ministrijai, Ķīļa kungam un Reformu partijai, vismaz Nacionālās apvienības frakcijā, nav tik liela. Ja jūs esat gatavi pamatskolā angļu valodas nodarbībām atbrīvot vietu uz mūzikas stundu un latviešu literatūras bāzes (No zāles dep. G.Bilsēns: „Demagoģija!”), tad, kā minimums, mēs uzskatām, ka ir būtiski, lai šajās reformās būtu klāt arī oponenti. Un oponenti šīs reformas varētu padarīt kvalitatīvākas. Par to arī būs balsojums. Tāpēc es lūdzu vēlreiz uzticēties organizācijām, uzticēties komisijas viedoklim un atbalstīt visus izvirzītos kandidātus. Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas un dažu frakcijas VIENOTĪBA deputātu aplausi.)".
2012_12_20-seq37 language "lv".
2012_12_20-seq37 speaker Raivis_Dzintars-1982.
2012_12_20-seq37 mentions Q822919.
2012_12_20-seq37 mentions Q211.
2012_12_20-seq37 mentions Q957126.
2012_12_20-seq37 mentions Q1576026.
2012_12_20-seq37 mentions Q164226.
2012_12_20-seq37 mentions Q7344798.
2012_12_20-seq37 mentions Q384826.
2012_12_20-seq37 mentions Q9282712.
2012_12_20-seq37 mentions Q588278.
2012_12_20-seq37 mentions Q1707.