Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

Showing items 137,801 to 137,900 of ±497,231 with 100 items per page.

first
previous
next

2013_02_21-seq119 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Inai Druvietei, otro reizi.".
2012_12_20-seq129 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Inai Druvietei, otro reizi.".
2011_06_09-seq645 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Inai Druvietei, otro reizi.".
2011_04_28-seq416 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Inai Druvietei, otro reizi.".
2010_06_16_a-seq414 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Inai Druvietei, otro reizi.".
2013_02_21-seq118 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ja mēs turpināsim skaldīt matus, tad man rodas tāda sajūta, ka vispār Latvijā augstskolas būs jālikvidē. Nekāda akreditācija nenotiks. Būs nepārtraukta matu skaldīšana. Izglītības un zinātnes ministrija AIP realizētajam projektam pārmet steigu. Taisnība! Tas augstskolām prasīja nervus, jo darbs bija jāveic ļoti drudžaini, bet darbs tika veikts, un augstskolas patiešām, sadarbojoties ar ārvalstu un mūsu pašu izraudzītajiem ekspertiem, veica ļoti apjomīgu izvērtēšanas darbu, bet šeit, kad Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā bija vairāk nekā gads, darbs pie akreditācijas, pie virzienu akreditācijas, tikai sāksies. Ja izglītības un zinātnes ministrs būtu tik ļoti norūpējies par studiju virzienu akreditāciju, tad viņš šodien būtu te, nevis Parīzē (No zāles dep. A.Bērziņš: „O, Parīzē!”), pētot Francijas izglītības pieredzi. Deloitte Latvia pārmetumi ir galvenokārt par akreditācijas veikšanas procedūru, par metodiku un par iespējamiem interešu konfliktiem. Par metodiku vienmēr var strīdēties - tā vai cita metodika. Par interešu konfliktu izlasot, mēs Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā pat neanalizējām to līdz galam, bet par interešu konfliktu vietām ir pilnīgas aplamības. Ineta Kurzemniece... Norādīts, ka nedrīkst... ka viņai ir interešu konflikts, jo, redz, tajā laikā viņa esot strādājusi Latvijas Universitātē akadēmiskajā departamentā. Viņa nestrādāja tur! Savukārt par ekspertu, kas vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes psiholoģijas programmu... Redz, viņš nevarot vērtēt, jo savā dzīvē vienreiz šajā augstskolā nolasījis vienu lekciju. Protams, tad jau Latvijā neviens neko nevar vērtēt, jo, nedod Dievs, tu kaut kur esi nolasījis lekciju. Mēs komisijā nevarējām vērtēt Deloitte Latvia ziņojumu, jo AIP locekļiem audita ziņojums tika iedots 10 minūtes pirms sēdes. Par kādu saturu mēs varam runāt, ja kādam saka: „Tu esi vainīgs!”, bet tu nezini, par ko tajā brīdī... par kādu ziņojumu!? Manuprāt, ir jāstrādā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kā to arī komisijas vadītāja teica. Visi vienbalsīgi pieņēma šo pagarinājumu tagad... tā jau mēs varam par gadu, par diviem pagarināt... Ko darīs studenti... augstskolas? Ir jāstrādā, nevis jāpārliek politiskā atbildība uz citiem, nevis jāmeklē vainīgie nepadarītam darbam. Aicinu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
2013_02_21-seq116 spokenText "Es atbildēšu uz komisijas vadītājas dažām tēzēm, kas tika paustas viņas runā. Druvietes kundze, es tiešām personīgi... ir lietas, par ko es jūs ļoti cienu, un es novērtēju, ko jūs darāt kā komisijas vadītāja, un tiešām ir virkne sēžu, kuras jūs vadāt tā, ka ir ko pamācīties. Bet ir arī sēdes, kas ir bijušas kā mazie šovi diemžēl. Nu, tā tas ir bijis. Un tā tas bija arī šajā otrdienā. Un to, ka jūs pārmetat, ka ministrijas ierēdņiem tika lūgts sagatavot informāciju par grozījumiem Augstskolu likumā, es tiešām uzskatīju... Pēc 18.decembra, tad, kad mēs apstiprinājām Augstākās izglītības padomi un kad te nāca tribīnē diskutēt Saeimas deputāti par to, kas ir jāpilnveido Augstskolu likuma attiecīgajos pantos, lai mēs uzlabotu šīs institūcijas darbību, es tiešām cerēju, ka jūs, jo jūs esat pieredzējusi, jūs esat strādājusi arī ministrijā... Es citreiz brīnos, kāpēc jūs nevarat nākt klajā ar priekšlikumiem Augstskolu likumā kaut vai, piemēram, par to, ka Augstākās izglītības padomei ir jāatskaitās par savu darbu tai institūcijai, kura to apstiprina. Es ceru, ka neviens no zālē klātesošajiem kolēģiem neapšaubīs to, ka tad, ja mēs apstiprinām Augstākās izglītības padomi Saeimā un šī institūcija saņem valsts budžeta līdzekļus savai darbībai, tai ir jāatskaitās par tām 10 funkcijām, kuras likumā tai ir uzticētas. Bet tas nenotiek! Viņi ne reizi nav atskaitījušies par to, kā viņi ir izpildījuši... Vai tas ir priekšlikums, ko kāds šeit varētu arī neatbalstīt? Par atsaukšanu. Pašreiz spēkā esošās likuma normas nosaka to, ka Augstākās izglītības padomes pārstāvi var atsaukt tikai tā institūcija, kas viņu ir deleģējusi. Bet vai tiešām tas priekšlikums... Piemēram, varēja būt arī cits priekšlikums, ka 15 vai 20 Saeimas deputāti, ja redz, ka šī institūcija nepietiekami pilda likumā tai uzticētās funkcijas, var nākt klajā ar priekšlikumu. Izvērtēt, protams, vajag ar pierādāmiem faktiem, vai tam cilvēkam ir jāpaliek tur strādāt vai ne. Bet es saprotu, ka lielākā daļa no viņiem pienākumus pilda sabiedriskā kārtā, jo atalgojums ir tikai Augstākās izglītības padomes vadītājam, bet ir arī jāsaprot, ka šīs funkcijas ir ļoti nopietnas. Ja cilvēks, es neminēšu vārdu un uzvārdu, ir aptuveni 30 dažādās organizācijās (kāds - sešās, kāds - padsmit) un nevar pildīt šos pienākumus, tad lai deleģē citu. Un kāpēc tikpat labi nevarētu būt Saeimas deputāti, piemēram? Bet varbūt nozares ministrs var vērsties pie Saeimas deputātiem: „Lūdzu, balstoties uz šādiem un šādiem argumentiem, izvērtējiet, vai viņam palikt tur vai nepalikt!” Kas šajos priekšlikumos ir tik ārkārtīgs? Kāpēc tos vajag pārpolitizēt tik ļoti? Un tas, ka jūs sakāt, ka debates par šo audita ziņojumu, par projekta īstenošanu... ka tā ir tukšu salmu kulšana... Bet ko darīt, ja nāk augstskolas un saka: „Ziniet, manu programmu vērtē septiņi eksperti, bet es zinu, ka to pašu programmu citā augstskolā eksperti vispār nevērtē.” Ja atnāk un stāsta, ka kādu programmu vērtē četri eksperti, lai gan normatīvie akti noteic, ka ir jābūt vismaz pieciem. Bet kaut kur bija septiņi. Un rezultāti atšķiras. Tas viss ietekmē to, kāds būs vērtējums, kāds turpmāk būs finansējums, un arī studenti skatās uz šo vērtējumu. Tam taču ir sekas visur! Ekspertu atlase. Nu tad, lūdzu, paskatīsimies, kas ir rakstīts Ministru kabineta noteikumos Nr.1058, kas paredzēja šī projekta īstenošanu! Tur ir ļoti skaisti 50... 51.1.punktā atrunāts, kādiem kritērijiem ir jāatbilst ekspertam. Bet viņi neatbilst šiem kritērijiem, turklāt pietiekami daudzi, un arī vērtēšanas sistēma atšķiras - latviešu ekspertiem - pēc 1-3 punktu sistēmas, ārvalstu ekspertiem - 1-5. Kā tad to visu var sajūgt kopā? Studenti nāk, programmu direktori nāk, ir apelācijas... Ko tad ministrijai vajadzēja darīt? Gaidīt, kad sāksies jaunā kārtība studiju virzienu akreditācijā un ka tad būs tie tiesvedības darbi? Par anketām arī saka, ka tās nebija obligātas. Paskatieties AIP mājaslapā! Visur ir norādīts, ka anketa ir obligāts instruments ekspertam - gan individuālais, gan kopējais, gala. Tagad pēkšņi - vairs nav! Nu, cik tālu mēs iesim? Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)".
2013_02_21-seq114 spokenText "Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienītā Druvietes kundze! Lūkošu īsi atbildēt uz Druvietes kundzes debatēm saistībā ar šo likumprojektu. Likumprojekts, neapšaubāmi, ir nepieciešams. Bet mēs dzirdējām virkni apgalvojumu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai nav bijusi iespēja iepazīties ar audita novērtējumu un ka tas nav sabiedrībai pieejams. Trīs punkti par šo tēmu. Pirmkārt. Audita ziņojums. Cik man zināms, un kā Druvietes kundze arī to apliecināja otrdien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, tas ir bijis pieejams visiem komisijas deputātiem, ieskaitot komisijas priekšsēdētāju, kopš šis nedēļas pirmdienas. Jāuzsver, ka tajā ierobežota pieejamība attiecas uz atsevišķiem datiem, ko sniegusi Augstākās izglītības padome, datiem, kas ir specifiski un saistīti ar augstskolu finansēm un projekta finansējumu. Bet audita ziņojuma secinājumi nav ierobežotas pieejamības informācija, un to arī jau komisijas sēdē paskaidroja gan ministrs, gan ministra juridiskā padomniece. Jāatzīmē, ka diemžēl komisijas priekšsēdētāja neļāva šo ziņojumu pēc būtības izskatīt komisijas sēdē. Otrkārt. Ministrs bija sagatavojis detalizētu prezentāciju par audita rezultātā konstatētajām problēmām un vēlējās ar to iepazīstināt komisiju. Diemžēl ministram netika ļauts veikt šo prezentāciju (Starpsaucieni no SC frakcijas un ZZS frakcijas: „Kā?!”; „Ai!”) un tika norādīts, ka ziņojums pēc būtības netiks izskatīts. Treškārt. Mēs dzirdējām aicinājumu publiskot šo ziņojumu. Kā mēs jau novērtējām un uzzinājām, ka trūkst kādas spējas vadīt komisijas sēdi gadījumā, kad ir ierobežotas pieejamības informācija, bet jāteic, ka nezinājām, ka nevar pamanīt publiski pieejamu informāciju, jo kopš otrdienas rīta, kad Izglītības un zinātnes ministrija iesniedza Ministru kabinetā izskatīšanai informatīvo ziņojumu par audita rezultātiem, šis informatīvais ziņojums ir visiem publiski pieejams ministrijas mājaslapā, ikviens to var izdrukāt „Ziņojumi par nozīmīgākajiem secinājumiem” un „Risku analīze” pielikumā. Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapas www.izm.gov.lv jaunumu sadaļā pirmajā lappusē vēl šodien no rīta trešais jaunums bija par šo informatīvo ziņojumu, kur tas kopā ar pielikumiem ir pieejams. Līdz ar to es uzskatu, ka tiešām mums ir jārunā par to, kā atrisināt situāciju, bet jebkurā demokrātiskā valstī vienmēr tiek runāts arī par politisko atbildību, par politiskās atbildības esamību un atbildības uzņemšanos par situācijas radīšanu. Un šeit, vismaz manā ieskatā, ļoti lielā mērā par šo situāciju procedurāli, no projekta izpildes viedokļa, atbildīga ir Augstākās izglītības padome ar tās vadītāju Vētras kungu, bet politiskā atbildība gan par situācijas risināšanas veidu, gan par ziņojuma savlaicīgu neizskatīšanu un nonākšanu šādā situācijā tomēr ir Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vadītājai Druvietes kundzei. Un es tiešām arī aicinu uzņemties politisko atbildību par šo situāciju. Bet likumprojekts mums šodien ir jāpieņem, un es aicinu to pieņemt pirmajā lasījumā, un varbūt pat cienītā komisija atradīs par iespējamu šodien pārtraukumā sanākt uz sēdi, lai jau šodien pēc pārtraukuma piedāvātu to skatīt otrajā lasījumā, kas, es domāju, būtu saprātīgs risinājums, ņemot vērā šo situāciju. Liels paldies par jūsu uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)".
2013_02_21-seq112 spokenText "Cienītie kolēģi! Kā jūs redzat, it kā nelielam grozījumam viena likuma pārejas noteikumos ir plašs fons, kura iztirzāšanai vajadzētu daudz vairāk nekā debatēm atvēlētās 15 minūtes. Es nešaubos, ka varētu izteikties līdzīgā tonalitātē kā Vanagas kundze. Tas man nesagādātu ne mazākās grūtības, bet, manuprāt, pašreizējā situācijā, kad runa ir par to, vai mēs varēsim nodrošināt studentiem valsts atzītus diplomus, mums ir jārunā par lietas būtību, nevis jānodarbojas ar demagoģiju un vainīgo meklēšanu. Runāsim par to, ko mēs šādā situācijā varam darīt. Iezīmējot problēmu, kas ir skārusi visu augstākās izglītības sistēmu un visu valsti, es runāju par šo Augstākās izglītības padomes īstenoto Eiropas Sociālā fonda projektu. Pirmām kārtām jāteic, ka izteikties par to mēs varēsim tikai tad, kad būs atslepenots šis audita ziņojums vai, pareizāk sakot, konsultatīvais ziņojums, kad mēs varēsim iepazīties arī ar Augstākās izglītības padomes argumentiem par noteiktiem šajā ziņojumā iekļautajiem punktiem. Atgādināšu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pagājušās otrdienas sēdē uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai izdarīt visu nepieciešamo, lai šim dokumentam tiktu noņemts ierobežotas pieejamības statuss. Sēdē piedalījās arī ministrs un apsolīja, ka ministrija konsultēsies ar Valsts kanceleju, kā šāds solis būtu sperams. Līdz ar to pašreiz mums nav pamata ne apgalvot, ka Augstākās izglītības padome projektu īstenojusi nekvalitatīvi, ne arī apgalvot, ka viss ir kārtībā. Ir nepieciešama daudz nopietnāka analīze, un tad, protams, mēs redzēsim, kurai pusei būs lielāks pamats vērsties Valsts kontrolē vai Ģenerālprokuratūrā. Pašlaik, kamēr plašai sabiedrībai, tostarp juristiem, nav pieejams šī ziņojuma teksts un arī argumentēta atbilde uz to, šo problēmu noliksim malā. Domāsim par to, kā šādā situācijā risināt šo steidzamo jautājumu par diplomu atzīšanu. Mums var būt dažādi uzskati par akreditācijas procesu. Jā, es uzskatu, ka šī akreditācija nebūt nebija jāuztic ārvalstu institūcijai. Bet, ja nu Ministru kabinets ir atbalstījis šādu rīcību, - strādāsim ar esošo situāciju! Bet, protams, arī šai institūcijai būs jāveido šī Latvijas privātā persona, kas nodarbosies ar šo akreditācijas procesu. Un nevienā gadījumā nebūs iespējams izvairīties no jautājuma, ciktāl ir izmantojams šis lielais, apjomīgais Eiropas Sociālā fonda projekts par apmēram miljonu latu ar iesaistītiem ārvalstu ekspertiem, ar neskaitāmām vēstulēm par šo ekspertu darbu, kurās apliecināts, ka nekādu pārkāpumu nav bijis. Un varētu piebilst, ka arī projekta uzraudzītājs - Valsts izglītības attīstības aģentūra, tās pārstāvji otrdien komisijas sēdē apliecināja, ka uzraudzība bijusi stingra un pārkāpumi nav konstatēti. Tātad mūsu rīcībā ir dažādi viedokļi, bet pašlaik par šo jautājumu nerunāsim. Tālāk. Kā mēs risinām situāciju? 10.Saeima tik tiešām apzināti pieņēma šos termiņus. Tas jau bija situācijā, kad mēs zinājām, ka 10.Saeimas pilnvaru laiks drīzumā beigsies, un līdz ar to mēs pabeidzām šo lielo darbu - grozījumus Augstskolu likumā, kas tik tiešām iezīmē šo jauno ceļu. Tātad, lūk, tās bija tās īstās reformas, nevis t��s, par kurām runā pusotru gadu un no kurām dokumenta formā pašlaik ir manifestējies tikai viens grozījums saistībā ar augstskolu valodām, no kura puse ir nevajadzīga un puse - bīstama. Piedodiet par šo atkāpi, bet es jau acīmredzot nevaru neievērot Vanagas kundzes aizsākto runas stilu. Bet tagad atkal pie lietas. Šādā situācijā ir jāsēžas pie galda visām ieinteresētajām pusēm, kā tas Saeimas komisijā vienmēr ir bijis. Un tikai tā mēs to varam risināt. Augstākās izglītības padome, Rektoru padome, Latvijas Studentu apvienība, Izglītības un zinātnes ministrija, kuras pārstāvji, kas darbojas augstākajā izglītībā, pašlaik apgūst pieredzi Parīzē. Tieši tagad, kad mums ir nepieciešama viņu klātbūtne likuma grozījumu pieņemšanai. Un juriskonsulti tieši tagad nevis strādā pie šī likuma, bet gatavo grozījumus saistībā ar Augstākās izglītības padomes locekļa atsaukšanu. Ar to var nodarboties tad, ja nav steidzamāku darbu. Mans vienīgais piedāvājums ir tāds - saglabāt to, par ko mēs vienojāmies komisijas sēdē, balsojot visiem, arī Ingai Vanagai. To apstiprināja arī ministrs otrdienas sēdē, kad es uzdevu jautājumu: „Tātad virzām grozījumus?” Ministrs teica: „Jā!” Es neatkārtošu, ko teicu ievada runā. Ir nepieciešams savlaicīgi nodrošināt šo studiju programmu akreditāciju, jo mēs nevaram spēlēties ar studentu likteņiem. Jā, varbūt nekas arī nenotiks, bet varbūt kāds bakalaurs vēlēsies studijas turpināt kaut vai, piemēram, Vācijā, un, pedantiski velkot līdzi likuma pantiem un viņam izdotajam diplomam, var atklāties, ka, izrādās, šis cilvēks nav tiesīgs turpināt studijas. Tātad mans aicinājums - pieņemt šo likumprojektu tādu, kāds tas ir. Es pat būtu to virzījusi uzreiz pieņemt otrajā lasījumā, ja nebūtu bijis iebildumu, un beidzot sēsties pie galda un runāt par lietas būtību, nevis meklēt vainīgos, nevis nodarboties ar tukšu gaisa tricināšanu, bet beidzot strādāt ar to, ar ko jāstrādā ministrijai, - tātad ar grozījumu gatavošanu normatīvajos aktos, sadarbojoties gan ar Saeimas komisiju, gan arī ar profesionālajām organizācijām. Paldies.".
2013_02_21-seq111 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Inai Druvietei.".
2013_02_21-seq110 spokenText "Augsti godātais Saeimas Prezidij, kolēģi un visi, kuri seko sēdei! Savā runā es noteikti minēšu arī dažas lietas, kas ir izdarītas 10.Saeimas pilnvaru laikā, un, protams, runāšu arī par to, kas mums ir jādara, lai mēs situāciju vērstu uz labu un viennozīmīgi paveiktu visu iespējamo, lai no šīs situācijas augstākās izglītības jomā - tieši saistībā ar studiju virzienu akreditāciju - nekādā gadījumā neciestu studējošie. Neviens studējošais! Un te es gribētu sacīt: nevajag teikt, ka atbildība par visiem nepadarītajiem darbiem un par to, ka darbi ir aizkavējušies vai nav notikuši tā, kā ir paredzēts normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, jāuzņemas tikai un vienīgi Izglītības un zinātnes ministrijai. Atbildība ir jāuzņemas arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kura savu darbu pildīja 10.Saeimas pilnvaru laikā. Un es paskaidrošu - kāpēc. Atbildība ir jāuzņemas Augstākās izglītības padomei, kas īstenoja šo vērienīgo projektu, kuram jau normatīvajos aktos bija iestrādātas tādas sekas, ka šī projekta rezultāti tiek ņemti vērā, pārejot uz jauno studiju virzienu akreditācijas sistēmu, kā tas noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr.668. Un, protams, daļa atbildības ir jāuzņemas arī Izglītības un zinātnes ministrijai. Tā ka atbildība ir kopēja mums visiem. Un es vēršos pie pilnīgi visām frakcijām - gan pie „Saskaņas Centra”, gan pie Zaļo un Zemnieku savienības, gan pie VIENOTĪBAS, gan pie Nacionālās apvienības, gan pie neatkarīgajiem deputātiem ar aicinājumu nolikt malā daļu emociju un saprast situācijas nopietnību, dot šo termiņu ilgāku, lai varētu kvalitatīvi veikt šo studiju virzienu akreditāciju tā institūcija, kurai šīs tiesības turpmāk būs deleģētas. Ko es gribētu teikt? Projekta īstenošana, ko realizē Augstākās izglītības padome, beidzas šī gada aprīļa vidū. Bet jau 10.Saeimas pilnvaru laikā tika iesniegti priekšlikumi Augstskolu likumam, kā Druvietes kundze teica, diezgan lielā, pietiekami lielā skaitā, un jau pārejas noteikumos bija noteikts, ka studiju virzienu akreditācija... proti, Ministru kabineta noteikumiem ir jāstājas spēkā līdz 2012.gada 1.septembrim un jau ir jāsākas studiju virzienu akreditācijai pēc jaunās kārtības. Tad, kolēģi, ja projekts - es saprotu, ka ir projekta īstenošanas daļas -, bet, ja projekts noslēdzās šī gada aprīlī, vai nebija tomēr loģiskāk virzīties uz to, ka, ja mēs ņemam vērā projekta rezultātus attiecībā uz studiju virzienu akreditāciju, tas sāk darboties no 2013.gada 1.septembra? Tā tas diemžēl ir ierakstīts pārejas noteikumos, un mēs pārņēmām situāciju, kāda tā bija. Turklāt tad, kad tika izstrādāti Ministru kabineta noteikumi Nr.668, tā pati projekta īstenošanas organizācija - Augstākā izglītības padome - uzstāja, lai Ministru kabineta noteikumos obligāti tiek iekļauts punkts, ka studiju virzienu akreditācijā tiek ņemti vērā projekta rezultāti. Tad ir jautājums projekta īstenotājiem: ar kādām tiesībām viņi braukāja pa visām augstskolām un solīja to, ko nemaz nebija tiesīgi solīt? Es pati esmu braukājusi pa augstskolām un droši vien arī tie, kas ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Un viņi teica: vai tad tā būs, vai tad tā nebūs? Un vai mēs varējām atļauties pateikt: ziniet, draugi mīļie, - nē! Bet projekts vēl turpinājās, un studiju virzienu izvērtēšana arī vēl turpinājās. Tad kā, ar kādām tiesībām viņi varēja atļauties to solīt? Un vēl arī tas, ka Ministru kabineta noteikumos, ja pareizi atceros, 14.5.punktā ir ierakstīts skaidri un gaiši, ka obligāti jāņem vērā ekspertu individuālo ankešu rezultāti. Un ko mēs uzzinājām pēc veiktā audita? To, ka daļai nemaz nav šo ekspertu individuālo ankešu, un tas nozīmē, ka arī Ministru kabineta noteikumi ir jāgroza. Situācija ir ļoti nopietna. Nu tad ko lai dara tā jaunā institūcija, kurai ir jāakreditē? Un jāsaka tā, ka aizkavēšanās... protams, arī šo studiju virzienu akreditācijas uzsākšanu ietekmēja tas, ka ministrijas rīcībā nonāca pietiekami nopietna informācija par to, ka projekta realizācijā bija virkne pārkāpumu gan saistībā ar ekspertu atlasi, gan saistībā ar metodoloģijas izvēli un īstenošanu. Un bija arī jau nopietni signāli par to, ka būs tiesvedības darbi, ja tiks ņemti vērā šādi projekta rezultāti un netiks izvērtētas augstskolu iesniegtās apelācijas. Tas ir vairāk nekā skaidrs! Un tāpēc bija būtiski, lai tagad nebūtu tā, ka Izglītības un zinātnes ministrija ar saviem argumentiem vēršas pret Augstākās izglītības padomi. Tāpēc arī tika nodrošināts šis audits, šī pārbaude, ko veica Deloitte Latvia. Tas ir pamats, uz kā tapa informatīvais ziņojums, ko izvērtēs arī Ministru kabinets. Tas ir materiāls, ar kuru ministrija vērsīsies arī Ģenerālprokuratūrā, lai tā izvērtē visus audita laikā konstatētos faktus, vai tur ir pārkāpumi, vai tur būs nopietnākas sekas un vai būs tiesvedības darbi. Bet tas, ka ar šī projekta īstenošanu bija problēmas, ir vairāk nekā skaidrs. Tāpēc es gribētu aicināt gan komisiju, gan visus deputātus izvērtēt to, ka šie divi termiņi... es atvainojos, divi mēneši ir stipri par maz. Tiešām stipri par maz, lai varētu kvalitatīvi izvērtēt pirmajā tematiskajā grupā iekļautās programmas, proti, izglītība, humanitārās zinātnes un mākslas, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, un to, ka šis termiņš ir nepieciešams ilgāks. Pretējā gadījumā mēs būsim spiesti pēc šiem diviem mēnešiem atkal pagarināt termiņu, bet tas, es domāju, ja mēs tagad pietiekami pagarinātu šo termiņu, dotu iespēju studentiem, arī mācībspēkiem, visiem, kas nāk no akadēmiskās vides, saprast, ka ar viņu atzītiem... ka ar diplomiem viss būs kārtībā, un noņemtu bažas. Satraukums valda pietiekami lielā sektorā. Un es gribētu vēl pateikt arī to, ka Augstskolu likuma pārejas noteikumu 33.punkts nosaka: studiju programmām, kuras bija akreditētas līdz 2011.gada augustam, ar akreditāciju viss ir kārtībā līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt šo studiju virzienu, ja šis termiņš ir notecējis. Un mēs arī esam apzinājuši, cik daudzus skar akreditācijas termiņa izbeigšanās visā 2013.gada periodā: tās ir 92 studiju programmas, bet martā tās ir 5 programmas, kuras skar šī termiņa izbeigšanās. Un ministrija nekādā ziņā negrasās vilcināt laiku. Jau 28.februārī būs sanāksme par studiju virzienu akreditāciju - un darbs turpināsies. Un te jāteic, ka ministrija ir iecerējusi vērtēt sadarbībā ar institūciju, kura turpmāk koordinēs šo studiju virzienu akreditāciju, iespēju robežās maksimāli izmantot projekta īstenošanas rezultātā iegūto informāciju, jo mēs ļoti labi apzināmies, cik vērienīgs darbs tas bija augstskolām, un tām nav jācieš tikai tādēļ, ka projekta realizētāji nebija noteikuši pietiekamu laika grafiku, ka bija cilvēku resursu problēma un virkne citu problēmu, ar ko nācās saskarties projekta īstenošanas gaitā. Un tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir ļoti rūpīgi jāvērtē Augstākās izglītības padomes kapacitāte, tās deleģēto pārstāvju atbilstība, tas, vai viņi tiešām spēj izpildīt likumā definētās funkcijas, jo tās ir ļoti nozīmīgas funkcijas. Un šī projekta īstenošana tikai apstiprina to, ka ar šo kapacitāti padome tiešām tā būtu arī vērtējama. Un es atļaušos no tribīnes aicināt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāju arī savā ziņā uzņemties atbildību par to, ka Augstskolu likuma pārejas noteikumos ir iestrādātas šādas normas, un arī par to, ka mums komisijā ir nepieciešams uzklausīt Augstākās izglītības padomes pārstāvju atskaiti par to, kā viņi pildījuši likumā noteiktās funkcijas, jo budžeta līdzekļi arī šai institūcijai tiek atvēlēti. Protams, par apjomu mēs atkal varam diskutēt. Un arī beigsim vainot tikai un vienīgi ministriju un paskatīsimies, kas projekta realizācijas gaitā ir godprātīgi, labi izdarīts, bet kur tomēr ir bijušas kļūdas, jo ne velti augstskolas ir rakstījušas apelācijas. Tāpēc, ja mēs kādu lamājam un sitam, un kritizējam, tad - labi! - lai ministrijai tiek sava deva! Bet lai sava deva tiek arī projekta īstenotājiem, kuri parūpējās par to - un neatlaidīgi arī Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanas gaitā -, ka projekta rezultāti tiek ņemti vērā. Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)".
2013_02_21-seq109 spokenText "Vai Vanagas kundze diskutēs par steidzamību? Vispirms ir jābalso par steidzamību, pēc tam - par pirmo lasījumu, un tad ir debates starp šiem balsojumiem. Tātad vispirms jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Tagad uzsākam debates par pirmo lasījumu. Vārds deputātei Ingai Vanagai.".
2013_02_21-seq108 spokenText "Cienījamie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz jūs pievērst uzmanību iespējamiem grozījumiem Augstskolu likumā, kas saistās ar pārejas noteikumu 32.punkta grozīšanu. Tā kā šis ir bezprecedenta gadījums izglītības jomā, paskaidrošu to detalizēti. Latvijai ir saistoša Konvencija par to kvalifikāciju atzīšanu Eiropas reģionā, kuras attiecas uz augstāko izglītību (plašāk pazīstama kā Lisabonas diplomu atzīšanas konvencija). Likumprojekts, kurā mēs esam lēmuši pagarināt noteiktas grupas programmu akreditācijas termiņu, ir nepieciešams, lai nodrošinātu sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību zinātņu, humanitāro zinātņu un mākslu, kā arī izglītības programmu tematisko grupu akreditētu diplomu izsniegšanu studentiem. Atgādināšu, ka 2011.gada jūlijā līdz ar citiem apjomīgiem grozījumiem Augstskolu likumā, kas kardināli un radikāli mainīja mūsu augstākās izglītības sistēmu, tika arī lemts pāriet no programmu akreditācijas uz virzienu akreditāciju, un likuma pārejas noteikumu 32.punkts paredzēja, ka sešu mēnešu laikā pēc šo pārejas noteikumu 31.punktā noteiktajiem termiņiem Ministru kabineta noteikta institūcija pieņem lēmumu par studiju virzienu akreditāciju vai lēmumu par atteikumu akreditēt noteiktu studiju virzienu. Tātad attiecībā uz iepriekš minētajām programmām akreditācijas gala termiņš ir 2013.gada 28.februāris. Izglītības un zinātnes ministrija diemžēl nenodrošināja Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu likumā noteiktajā termiņā. 2012.gada 25.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr.668 „Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi” 3.punkts paredzēja nodot valsts funkcijas, tātad akreditācijas funkcijas un pirmsakreditācijas novērtēšanu, privātpersonai ar deleģēšanas līgumu. Tikai 2013.gada 5.februārī Izglītības un zinātnes ministrija izvēlējās ārvalsts privātpersonu, kurai pēc publiski pieejamas informācijas tiks uzdots izraudzīties Latvijas Republikas privātpersonu, ar kuru slēgs deleģēšanas līgumu par pirmsakreditācijas novērtēšanu. Šis līgums pēc publiski pieejamās informācijas vēl joprojām nav noslēgts. Savukārt saskaņā ar minēto Ministru kabineta noteikumu 24. un 25.punktu studiju akreditācijas komisijas personālsastāvu no Latvijas Republikas institūciju darbinieku vidus apstiprina izglītības un zinātnes ministrs. Atbilstoši minētajiem noteikumiem pilnvarotajai personai, ar kuru slēdz līgumu, jāveic darbības pirms akreditācijas lēmuma pieņemšanas. Līdz likumā noteiktajam akreditācijas termiņam ir atlikušas sešas darba dienas, tāpēc akreditācija likumā noteiktajā kārtībā praktiski nav iespējama. Līdz ar to saprātīgi un lietderīgi ir dot divus mēnešus laika, lai izraudzītā vai jaundibinātā privātpersona apgūtu nepieciešamo, kas saistīts ar sociālo un humanitāro zinātņu novērtēšanu, un lai mēs varētu izvairīties no eventuāliem finansiāliem un morāliem zaudējumiem, kurus varētu radīt akreditācijas procesa pretruna ar likumu. Kāpēc komisija vienbalsīgi lēma par to, ka noteiktais sešu mēnešu termiņš pagarināms tieši par astoņiem mēnešiem? Tādēļ, ka augstskolās jau jūlijā sākas jauno studentu uzņemšana, bet diplomi tiek izsniegti lielākoties jūnija beigās vai jūlija sākumā. Un tiem studentiem, kuri jau tagad studē programmās, kam akreditācijas termiņš beidzas pēc sešām dienām, pastāv risks nesaņemt valsts atzītu diplomu, ja mēs šos grozījumus neveicam. Savukārt garāks grozījumu veikšanas termiņš ir bīstams tieši tā iemesla dēļ, ka tad jaunajiem studentiem, stājoties attiecīgajās programmās, nebūs pieejama pilna informācija par izraudzītās programmas statusu. Atgādināšu, ka Augstskolu likuma grozījumi tika pieņemti 2011.gada jūlijā, izsludināti - 2011.gada augustā. Pašreizējais personālsastāvs Izglītības un zinātnes ministrijā sāka strādāt 2011.gada novembrī, līdz ar to, mūsuprāt, gads un trīs mēneši bija pilnīgi pietiekams laiks, lai sakārtotu šo akreditācijas procesu. Bet situācija ir tāda, kāda tā ir. Lai neapdraudētu studentu intereses un lai mūsu pieņemtie likuma grozījumi varētu tikt izpildīti, es aicinu Saeimu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotos likuma grozījumus un noteikt tiem steidzamības statusu.".
2013_02_21-seq104 spokenText "Komisija gaidīs priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 26.februārim.".
2013_02_21-seq103 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
2013_02_21-seq100 spokenText "Arī otrais priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisijā tas ir atbalstīts.".
2013_02_21-seq98 spokenText "Cienījamie kolēģi! Minētā likumprojekta otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus, no kuriem pirmais ir no Juridiskā biroja. Komisijā tas ir atbalstīts.".
2013_02_21-seq97 spokenText "Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka mums jāizskata piecu deputātu - Kalniņas-Lukaševicas, Dombrovska, Vanagas, Kazākas un Bilsēna - iesniegums ar lūgumu 21.februāra sēdes darba kārtības 57.punktu - likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” - pārcelt pirms darba kārtības 35.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām””, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
2013_02_21-seq95 spokenText "Deputātiem nav iebildumu. Tad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
2013_02_21-seq94 spokenText "Komisijas vārdā, atsaucoties uz Saeimas kārtības ruļļa 92.pantu, aicinu šo par steidzamu atzīto likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā tūlīt pēc pieņemšanas pirmajā lasījumā un bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, jo... (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Nav iebildumu!”)".
2013_02_21-seq93 spokenText "Balsosim par likumprojekta „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.".
2013_02_21-seq91 spokenText "Paldies. Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu!".
2013_02_21-seq90 spokenText "Labdien, cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ziņojums var būt diezgan ilgs. Acīmredzot būs tāda nepieciešamība. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programma, izņemot retranslēto programmu ierakstus, jāuzglabā ne mazāk kā vienu mēnesi. Saistībā ar izdarītajiem grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā tika konstatēts, ka šis termiņš pilnīgi objektīvi ir par īsu, lai efektīvi, pēc būtības un detalizēti īstenotu priekšvēlēšanu aģitācijas norisi un priekšvēlēšanu aģitācijas kontroli. Šo jautājumu risināja un savās sēdēs izskatīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Mēs saņēmām no šīs komisijas priekšlikumu, kas paredz, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas, kas tiek izplatītas priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, ir jāuzglabā ne mazāk kā divus kalendāros mēnešus pēc vēlēšanu perioda beigām. Tajā pašā laikā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lēma, ka šī norma, protams, konceptuāli ir jāatbalsta, tomēr Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdēs mēs diskusijās konstatējām, ka līdzīgi priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu kontroles principi ir arī likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. Līdz ar to diskutējām arī par šo normu saistībā ar šo likumu un konstatējām, ka grozījums ir jāpaplašina. Proti, programmu ierakstu uzglabāšana attiecināma ne tikai uz priekšvēlēšanu aģitāciju, bet arī uz aģitāciju pirms tautas nobalsošanas, aģitāciju par likumu ierosināšanu un aģitāciju par Saeimas atsaukšanu. Ņemot vērā, ka 2013.gada 2.februārī ir jau sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 2013.gada pašvaldību vēlēšanām, šos grozījumus ir nepieciešams pieņemt nekavējoties. Šis viedoklis vienbalsīgi tika atbalstīts komisijā, un komisija lūdz piešķirt likumprojektam steidzamību.".
2013_02_21-seq89 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām likumprojektu skatīšanu. Šobrīd nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.".
2013_02_21-seq86 spokenText "Un es atgādinu, ka tūlīt pēc reģistrēšanās būs Frakciju padomes sēde, lai lemtu par ziemas sesijas slēgšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
2013_02_21-seq85 spokenText "Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde komisijas telpās. Tagad!".
2013_02_21-seq83 spokenText "Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 10.40.".
2013_02_21-seq81 spokenText "Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka lielajā pārtraukumā - pulksten 12.30 - Juridiskās komisijas locekļi tiek aicināti uz komisijas sēdi komisijas telpās. Paldies.".
2013_02_21-seq80 spokenText "Jā, paldies, bet vēl mums ir citi paziņojumi. Vārds paziņojumam deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.".
2013_02_21-seq79 spokenText "Bet galvenais - bišķiņ cita jubileja ir šodien - apaļa, liela. Par skaitļiem tagad nerunāsim. Visu Saeimas deputātu vārdā svinīgi sveicam Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu! (Aplausi.)".
2013_02_21-seq78 spokenText "Paldies Andrejam, jā.".
2013_02_21-seq77 spokenText "Labrīt, augsti godātie deputāti! Mūsu visu vārdā vēlos sveikt mūsu kolēģi Andreju Judinu, kuram tieši šodien paliek 43 gadi. (Aplausi.) Bet galvenais šodien bija...".
2013_02_21-seq76 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28.februāris. Paldies. Mēs turpināsim izskatīt mūsu darba kārtību pēc pārtraukuma, bet, pirms reģistrējamies, vārds paziņojumam deputātam Andrejam Klementjevam.".
2013_02_21-seq75 spokenText "28.februāris.".
2013_02_14-seq445 spokenText "28.februāris.".
2010_02_18-seq44 spokenText "28.februāris.".
2013_02_21-seq74 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2013_02_21-seq73 spokenText "Tātad, cienījamie kolēģi, jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”. Būtībā šeit tiek risinātas divas problēmas. Viena - visā likumā tiks aizstāti vārdi „ķīmiskie produkti” attiecīgā locījumā ar vārdu „maisījums” attiecīgā locījumā. Tas ir viens. Un otra - tiek paredzēts, ka vides monitoringa pamatnostādnes turpmāk Ministru kabinets apstiprinās nevis reizi četros, bet gan reizi sešos gados, un tas ir loģiski, jo monitoringa būtība ir sniegt priekšstatu par iespējami garāku laika periodu. Tā ka lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2013_02_21-seq72 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
2013_02_21-seq71 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.marts.".
2012_03_08-seq142 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 21.marts.".
2013_02_21-seq70 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Viļuma kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Vietējo pašvaldību referendumu likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2013_02_21-seq69 spokenText "Godātā Saeima! Konceptuāli esmu „par” pašvaldību referendumiem, bet šajā redakcijā ir vairāki būtiski trūkumi, kuri būtu jānovērš otrajā lasījumā. Gan Ābiķa kunga minētie argumenti, gan arī vēl vairāki citi. Kā vienu piemēru minēšu pašvaldību, kurā ir 2 tūkstoši vēlētāju. Pēc pašreizējās redakcijas... Tātad šajā pašvaldībā ar 2 tūkstošiem vēlētāju pēdējās vēlēšanās aktivitāte ir bijusi 45 procenti, kas ir visai vidējs rādītājs pašvaldību vēlēšanās, tātad ir piedalījušies 900 vēlētāji. Saskaņā ar likuma 5.panta 1. un 2.punktā minēto referendumu var ierosināt 15 procenti no visiem balsstiesīgajiem vēlētājiem. Tātad šajā gadījumā tie būtu 300 cilvēki, 300 vēlētāji, kas deklarējušies konkrētajā novadā. Vēlēšanu aktivitātei ir jābūt pusei no pēdējo domes vēlēšanu aktivitātes, tātad 450 cilvēkiem ir jāpiedalās. Savukārt priekšlikums ir jāatbalsta vismaz pusei plus vienam no tiem, kas ir piedalījušies šajā referendumā. Tātad minimums ir 226 cilvēki. Tātad, par 5.panta 1. un 2.punkta spēkā stāšanos nobalsojot 226 cilvēkiem, kas ir krietni mazāks skaits nekā tie, kuri ir ierosinājuši šo referendumu, un kas sastāda tikai mazliet vairāk nekā 10 procentus no kopējā vēlētāju skaita novadā, referendums ir atzīts par notikušu, un lēmums ir pieņemts. Līdzīgs variants ir ar domes atlaišanu. Tātad ierosināt var 30 procenti no kopējā balsstiesīgo skaita, kas šajā gadījumā būtu 600 cilvēki, un „par” referendumā ir jānobalso vismaz 66 procentiem no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos skaita, šajā gadījumā tie būtu 594-595 vēlētāji. Tātad arī šajā gadījumā domi var atlaist mazākums. Mazāk nekā tie, kas ierosina domes atlaišanu, un apmēram viena ceturtā daļa no kopējā vēlētāju skaita. Papildus vēl arī es saskatu risku saistībā ar šo elektronisko referendumu ierosināšanu tā iemesla dēļ, ka pastāv ļoti viegla iespēja deklarēties, pārdeklarēties un ka arī to var izmantot kā politisku instrumentu atsevišķi politiskie spēki, lai ietekmētu konkrēta novada darbību un destabilizētu to. Ļoti viegli var noorganizēt, piemēram, 200 cilvēkus, kas deklarējas kādā īpašumā īslaicīgi - uz mēnesi. Viņi ierosina referendumu, nobalso referendumā pozitīvi, lēmums ir pieņemts, un pēc tam atdeklarējas atpakaļ uz tām pašvaldībām, kur pirms tam ir dzīvojuši. Šādas nianses tiešām būtu nepieciešams otrajā lasījumā novērst, lai ar pašvaldību referendumu palīdzību mēs sasniegtu to mērķi, ko vēlējāmies, nevis destabilizētu novada darbu. Paldies.".
2013_02_21-seq68 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Dombravam. Vai jums pietiks ar 12 minūtēm?".
2013_02_21-seq67 spokenText "Es gribēju tikai atbildēt Ābiķa kungam un izskaidrot, ka šis likumprojekts paredz to, ka balsotājs... cilvēks, kurš ir uzņēmies organizēt parakstu vākšanu, pašvaldībai iesniedz konkrētu jautājumu, uz kuru var atbildēt „par” vai „pret”. Un pēc tam dome pieņem lēmumu, vai par attiecīgo jautājumu var ierosināt pašvaldības referendumu. Un tikai tad - faktiski tikai tad! - tiek uzsākta parakstu vākšana, un attiecīgais process sākas. Līdz ar to dažādas spekulācijas par to, ka tur varētu būt atsevišķi jautājumi par vienas vai otras skolas slēgšanu vai vēl kaut kādi jutīgi jautājumi, es domāju, neatbilst patiesībai. Un, atbildot vairākiem politiķiem, es tomēr teikšu, ka mums tiešām nav jābaidās no tautas, un tas vārds „referendums”, kas pēdējo gadu laikā ir ieguvis ļoti negatīvu pieskaņu... Es domāju, ka mums pakāpeniski tomēr jāiet uz priekšu un nav jābaidās no tā, ka iedzīvotāji, sabiedrība, tauta pasaka savu viedokli (No zāles: „Ko tad jūs baidāties?”), jo mēs tiešām šeit pārstāvam sabiedrības intereses. Un sabiedrība nešķeļ pati sevi. Sabiedrību diemžēl šķeļ politiķi. Paldies. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.".
2013_02_21-seq65 spokenText "Viļuma kungs ir teicis: „Varu - tautai!” Tas ļoti divkosīgi izklausījās pēc tā, ka tautai neļāva vēlēt mērus.".
2013_02_21-seq63 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs diskutējām par priekšlikumu, kuru bija iesnieguši mūsu kolēģi no „Saskaņas Centra” un kurā izteikta doma, ka, iespējams, vajadzētu dot iespēju pašvaldību iedzīvotājiem vēlēt savu pilsētas priekšsēdētāju jeb mēru tiešās vēlēšanās. Arguments, ko minēja „Saskaņas Centrs”, ir tāds, ka tas nodrošinātu lielāku iesaisti - iedzīvotāju iesaisti pašvaldības dzīvē un lielāku, ciešāku saikni ar pašvaldības pārvaldību. Tomēr viena lieta, ko Reskāja kungs, aizstāvot šos grozījumus, neminēja un ko savukārt savā runā ļoti precīzi iezīmēja Cilinska kungs, ir tā, ka mums ir kopumā jāskatās uz pašvaldību pārvaldības reformām, no kurām mēs jau vairākas esam veikuši, par vairākām šobrīd diskutējam Saeimā un par vairākām no tām, īpaši par administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu un iespējamo turpinājumu, mēs diskutēsim šogad līdz gada beigām attiecībā uz to, cik efektīvas un rīcībspējīgas ir mūsu pašvaldības. Tā ka šis likumprojekts ir jāskata šajā kontekstā. Šobrīd mēs esam jau iestrādājuši likumā „Par pašvaldībām” grozījumus, lai pašvaldība nošķirtu izpildvaru un lēmējvaru, lai lēmējvarai - pašvaldību deputātiem - dotu iespēju ciešāk sadarboties ar iedzīvotājiem un vairāk viņiem skaidrotu reizēm ļoti sarežģītos domes lēmumus, kas tai ir jāpieņem. Mēs šobrīd diskutējam arī par izmaiņām deputātu statusa likumā, turklāt ļoti interesantā veidā. Vairāk nekā divdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas mēs runājam par to, kādi ir pašvaldības deputātu pienākumi. Kas pašvaldības deputātam jādara? Vai tas ir brīvā laika pavadīšanas veids - pildīt pašvaldības deputāta pienākumus vai arī pašvaldības deputātam varētu uzticēt lielāku pienākumu nastu, tieši skaidrojot iedzīvotājiem lēmumus, sadarbojoties ar iedzīvotājiem, uzklausot viņu idejas, piesaistot investīcijas un darot daudzas citas lietas. Tā ka, cienījamie kolēģi, šis likumprojekts „Vietējo pašvaldību referendumu likums” ir daļa no šī lielākā procesa, kas paredz plašāku iedzīvotāju iesaisti domes darbā. Tās valstis, kurās ir pašvaldību vai vietējie referendumi, ir apliecinājušas, ka tikai šīs sistēmas esamība vien nodrošina to, ka domes ir spiestas daudz vairāk, daudz ciešāk strādāt ar saviem iedzīvotājiem un jau savlaicīgi viņiem skaidrot savus lēmumus. Tas padara attiecīgo novadu domes gan atvērtākas iedzīvotājiem, gan arī ir vairāk orientētas uz komunikāciju un skaidrošanu. Mēs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā daudz runājām par šo likumprojektu, tajā skaitā iezīmējām dažas problēmas, ko šeit jau minēja mans kolēģis Ābiķa kungs. Mēs ļoti labi apzināmies, ka daži formulējumi par tēmām, par ko varēs sarīkot referendumu, nav pilnīgi un pie tiem ir jāstrādā, jo ir ļoti svarīgi, lai šis nebūtu likums, kas izraisa iedzīvotāju dusmas brīžos, kad viņiem nav skaidrs, par ko viņi varētu ierosināt referendumu, bet galu galā dome lemj, ka par konkrētu jautājumu referendumu sarīkot nevarēs. Tā ka pie formulējumiem būs jāpiestrādā. Šobrīd, kā jau Viļuma kungs noraksturoja, šajā likumā ir paredzēti pietiekami augsti sliekšņi dažādām iedzīvotāju iniciatīvām, tai skaitā domes atlaišanai, lai kaut kāda neliela grupa, kurai ir kaut kādas savtīgas intereses, nevarētu samusināt nelielu iedzīvotāju daļiņu savākt parakstus un iniciēt šo referendumu. Visbeidzot. Ļoti daudzi cilvēki saka: „Kāpēc mums ir nepieciešami vietējie pašvaldību referendumi? Mums taču ir sabiedriskā apspriešana par lielām būvniecības iecerēm.” Kolēģi! Es gribētu minēt tikai vienu piemēru. Sabiedriskajā apspriešanā par liela apjoma minerālmēslu termināļa būvniecību Kundziņsalā piedalījās 22 cilvēki. Es izskatīju šīs sabiedriskās apspriešanas protokolus. Tur ne ar vienu vārdu netika pieminēts tas, ka tie materiāli, kas tiks glabāti Kundziņsalā, potenciāli ir ļoti sprādzienbīstami. Ko nozīmē šīs sabiedriskās apspriešanas? Mēs esam redzējuši, ka to jēga un pienesums, informējot iedzīvotājus un patiesi izdiskutējot jautājumus, ir minimāls, tā ka pašvaldību referendums šajā kontekstā saistībā ar liela mēroga būvniecības iecerēm varētu būt patiešām ļoti noderīgs. Visbeidzot - atsaucoties uz bailēm un nestabilitāti. Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka visiem ir pilnīgi skaidrs, ka pagājušā gada valodas referendums ir izdarījis milzīgu lāča pakalpojumu pilsoniskai iesaistei, jo, redzot, ka šādā destruktīvā veidā var šķelt un tracināt sabiedrību, cilvēkiem ir bail no referendumiem. Bet nu skatīsimies patiesībai acīs! Šobrīd mēs nerunājam par to, ka varētu būt kaut kādas kustības mainīt konkrētas pašvaldības valodu, izvietot ielu plāksnītes dažādās valodās vai tamlīdzīgi. Tās tomēr ir ļoti šauras, saimnieciskas tēmas, par ko varētu ierosināt vietējos referendumus. Tā ka es aicinu šo likumprojektu atbalstīt. Paldies.".
2013_02_21-seq61 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Novērojot reakciju zālē, apspriežot šo likumprojektu, es redzu, ka lielai daļai šis likumprojekts neliekas sevišķi būtisks. Cienījamie kolēģi! Šis ir ārkārtīgi nopietns likumprojekts (No zāles: „Par daudz!”), kuram, pieņemot to vienā vai otrā redakcijā, var būt ļoti, ļoti tālejošas sekas. Kāds ir politikas virsuzdevums? Par ko mums, deputātiem, pēc ievēlēšanas Saeimā ir jādomā? (No zāles: „Par daudz ko!”) Protams, mums ir jādomā, kā saka Bērziņa kungs, par tautu, lai celtos tautas labklājība, lai valstī būtu droši dzīvot, lai mēs īstenotu vajadzīgās reformas, kas ļautu mūsu dzīvi uzlabot. Bet, ticiet man, ja valstī nebūs stabilitātes, ja valsts varai nebūs pietiekamas stabilitātes rīkojoties, pieņemot lēmumus, tad diemžēl šie labie lēmumi var arī izpalikt. Es jums paskaidrošu ar kādu konkrētu piemēru, lai jūs saprastu, cik viegli var izjaukt stabilitāti pašvaldībā. Mēs zinām, ka vēlēšanu rezultātā ļoti daudzās pašvaldībās pie varas nonāk kāda koalīcija vai kāda partija, vai kāda vēlētāju apvienība, kurai ir ļoti neliels pārsvars, kura vēlēšanās ir guvusi, teiksim, 51-52 procentus balsu. Un tagad kādā nelielā pašvaldībā, kurā ir divas mācību iestādes, viena ir jāslēdz. Mēs zinām, cik smaga situācija šobrīd ir laukos, cik strauji sarūk iedzīvotāju skaits. Pirmām kārtām tāpēc, ka ražošana ir kļuvusi efektīvāka un nevajag tik daudz darbaspēka kā kolhozā, kur uz katru laukā strādājošo bija vismaz viens, kas sēdēja kantorī. Mēs zinām, kādā stāvoklī ir ceļi, ka cilvēki laukos nespēj būt mobili un aizbraukt uz tuvāko pilsētu strādāt. Mēs zinām, ka ļoti daudzi grib labāk atalgotu darbu un tāpēc aizbrauc strādāt uz ārvalstīm. Skolēnu skaits ļoti strauji sarūk, un skola ir jāslēdz vai arī skolas ir jāapvieno un kāda no divām skolām ir jāslēdz. Vai jūs domājat, ka tas ir populārs lēmums? Vai šis lēmums gūs lielu atbalstu pašvaldībā? Es domāju, ka savākt pašvaldībā pietiekamu skaitu balsu, lai varētu ierosināt referendumu un nobalsot tajā „pret” pašvaldību, kura ir pieņēmusi šo vajadzīgo, bet ļoti nepopulāro lēmumu, ir ļoti vienkārši. Lai pašvaldība justos stabilāk, tai ir jādod laiks, un bieži vien šie četri gadi no vienām vēlēšanām līdz otrām ir tas nepieciešamais laiks, lai varētu ilgākā termiņā pamatot viena vai otra lēmuma nepieciešamību, un cilvēki varbūt tikai pēc diviem gadiem redzēs, ka pašvaldība ir pieņēmusi pareizu lēmumu - nepopulāru, bet pareizu lēmumu, bet mēs šo situāciju gribam destabilizēt. Mēs esam redzējuši Latvijā, kāda bieži vien ir iedzīvotāju reakcija, ja gribam būvēt kaut ko vajadzīgu. Atcerēsimies! Ikšķilē - Ikšķiles novadā neuzbūvēja rūpniecības uzņēmumu, kas nebūt nebija tāds, kas perspektīvā varētu piesārņot apkārtējo vidi, bet šī iespējamā uzņēmuma konkurenti ļoti viegli saorganizēja piketus, saorganizēja ļoti lielu cilvēku skaitu, kuri protestēja, turklāt cilvēkus, kas vispār nedzīvoja šajā pašvaldībā, un tādā veidā izraisīja rezonansi arī vietējā sabiedrībā, un šis objekts netika uzcelts. Vai domājat, ka nelielā pašvaldībā būs ļoti populāri uzbūvēt attīrīšanas iekārtas, nepakļaujot sevi lielam riskam, jo ilgu laiku varbūt būs izjaukti vietējie ceļi, ka varbūt būs jāziedo šim attīrīšanas iekārtu uzcelšanas mērķim kāda vietējo iedzīvotāju sabiedrībā ļoti populāra, skaista vieta? Jūs domājat, ka tas ir vienkārši? Mēs zinām, kāda šobrīd Latvijā ir sociālekonomiskā situācija (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Viss attīstās! Iet uz augšu!”), mēs ļoti labi arī redzam to, ka bieži vien cilvēki neiedziļinās lietas būtībā, bet meklē vaininiekus varas pārstāvjos. Gan valsts varas, gan vietējās varas pārstāvjos. Viņi varbūt nepadomā, ka gāzes cenas ceļas visā pasaulē un tāpēc pieaug apkures izmaksas. Viņi domā, ka pie tā ir vainīga vietējā vara, un meklē vaininiekus tur. Mēs ļoti labi redzējām, ar cik lielu sajūsmu tauta nobalsoja par Saeimas atlaišanu. Protams, tam bija arī savs pozitīvais efekts, bet ne viss, kas notika pēc tam, ir vērtējams tik pozitīvi. Mēs redzam, cik vienkārši nonāca pie varas partija, kura sašķēlās jau pirms nonākšanas Saeimā, tas ir vēl nebijis gadījums. Mēs redzam, ka mums valstī ir ministrs, kurš, manuprāt, ir vienīgais cilvēks, kurš visā valstī domā, ka viņš ir atlaidis no darba kādu vietējās pašvaldības vadītāju. Man liekas, viņš ir vienīgais, kurš tā domā, jo joprojām šis pašvaldības vadītājs pieņem lēmumus, paraksta dokumentus, un līdz ar to tiek tikai vairots tiesiskais nihilisms. Tieši tā, cienījamie kolēģi! Šis cilvēks... Jūs gan te kratāt galvu... Bet viņš parakstīja sadarbības līgumu starp vietējo pašvaldību un Olimpisko komiteju par to, ka attiecīgajā pašvaldībā būs Latvijas sporta spēles, un cilvēki man par to zvana, un viņi nesaprot, kā tas var būt. Tas tikai norāda uz to, ka mums ir jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem. Mēs zinām, cik šobrīd Latvijas sabiedrība ir sašķelta. Mēs redzam, cik ļoti tālejošas sekas bija valodas referendumam, ka vēl tagad sabiedrība nav nomierinājusies, un mēs zinām, ka Latvijā ir pašvaldības, kur pamatiedzīvotāju ir tikai aptuveni 20 procenti, turklāt šīs pašvaldības atrodas mums ne sevišķi draudzīgu valstu pierobežā. Protams, šis likumprojekts it kā neparedz referendumu par valodas lietām, bet, ja šāds referendums tiks organizēts, tas būs noticis. 5.panta 1.punktā palasiet, ka referendums var notikt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai par noteiktiem jautājumiem, kas attiecas uz pašvaldības autonomajām funkcijām. Šis formulējums pieļauj ļoti dažādas interpretācijas. Es ilgus gadus esmu vadījis valodas komisiju un diskutējis ar Eiropas ekspertiem par valodas lietām, un, ticiet man, ļoti bieži izpratne par reālo situāciju Latvijā bija apmēram tāda: kāpēc jūs 1940.gadā, kad čeka... 1941.gadā izsūtīja uz Sibīriju, kāpēc jūs nesūdzējāties policijā? Un bieži vien par daudzām lietām izpratne nav mainījusies, un es domāju, ka Eiropā vēl daudzi nešķiro to, ka Latvijā mūsu lielākā mazākumtautība pamatā ir imigranti, nevis mazākumtautība klasiskā izpratnē, atšķirībā, piemēram, no poļiem Viļņas apgabalā - Lietuvā, kur tā ir autohtonā minoritāte, kas tur dzīvo jau tūkstošiem gadu. Tā ka, cienījamie kolēģi, šim likumprojektam var būt ļoti, ļoti tālejošas sekas, tā pieņemšana vai izjaukt stabilitāti valstī, tāpēc, ja Saeima par šo likumprojektu nobalsos, atbildīgajai komisijai pie tā ļoti daudz un rūpīgi jāstrādā, un visiem mums kopā ir jāpadomā, vai vispār šāds likums šobrīd šodienas Latvijas apstākļos ir nepieciešams. Paldies.".
2013_02_21-seq59 spokenText "Es jau iepriekš ļoti plaši izstāstīju un, ja nepieciešams, varu stāstīt vēl daudz plašāk (No zāles: „Jā! Jā!”; „Nē! Nē!”), jo tas ir ļoti svarīgs jautājums. Ņemot vērā, ka jūs jau esat noguruši no šīs informācijas (No zāles: „Tu esi noguris?!”), es pateikšu tikai vienu lietu. Tikai vienu lietu, kas, manuprāt, ir svarīga. Latvijas valsts Satversmē ir pateikts - un tas jums visiem ir labi zināms -, ka vara pieder tautai, nevis tauta pieder varai. (No zāles: „Tautai, tautai! Jā!”) Nevis politiskajām partijām, nevis politiķiem un ne deputātiem pieder vara. Un es pat teikšu tā, ka es savu darbību politikā virzu uz to, varbūt naivi, bet ar cerību, ka kādreiz mums Latvijā sabiedrība būs tik politiski atbildīga, politiski izglītota un sabiedriski aktīva, ka nebūs vajadzīgas ne partijas, ne deputāti, ne politiķi un sabiedrība pati varēs lemt par svarīgiem jautājumiem ikdienā. Un šis likumprojekts, kas nosaka pašvaldību referendumu ierosināšanas un veikšanas kārtību un arī atbildes saņemšanu no iedzīvotājiem, varētu būt pirmais solis uz to. Paldies. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2013_02_21-seq57 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, dāmas un kungi! Tātad par šo likumprojektu. Pašreiz konstitutīvos nolūkos pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas var organizēt publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem, par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu, kā arī par pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu. Pašvaldībai jārīko būves publiska apspriešana... Ja būve būtiski pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus, samazina nekustamā īpašuma vērtību, ietekmē vidi, sabiedrisko apspriešanu var rīkot arī par detālplānojumu. Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti diemžēl neparedz iespēju rīkot vietējās pašvaldības referendumu par vietējas nozīmes būtiskiem jautājumiem, kas skar pašvaldības iedzīvotāju intereses, tādēļ šā likumprojekta mērķis ir nodrošināt vietējās pašvaldības iedzīvotājiem iespēju piedalīties vietējas nozīmes jautājumu lemšanā, veicināt iespējas ietekmēt pašvaldības domes darbību vietējo iedzīvotāju interesēs, kā arī piešķirt iedzīvotājiem tiesības atlaist pašvaldības domi. Likumprojekts nosaka jautājumus, par ko var ierosināt un rīkot pašvaldības referendumu, finanšu avotus, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams pašvaldības referendums, un to, ka rezultāti paziņojami klātienē un elektroniski. Likumprojekts paredz, ka parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai un balsošana notiek vienlaicīgi klātienē pašvaldības vēlēšanu iecirkņos un elektroniski internetā. Likumprojekts noteic, ka referendums pašvaldībā var notikt, pirmkārt, par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, otrkārt, par publiskajai apspriešanai nodotu būvniecības ieceri, ja publiskajā apspriešanā dalībnieku vairākuma viedoklis netiek ņemts vērā, un, treškārt, kā jau teicu, par domes atlaišanu. Minētie jautājumi, par kuriem paredzēts atļaut rīkot pašvaldības referendumu, uzskatāmi par svarīgiem. Un atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un likumam „Par pašvaldībām”, kā arī citiem likumiem, ja vēlētājam, pašvaldības iedzīvotājam, ir iespēja un tiesības ievēlēt pašvaldības domi, tad viņam, protams, ir jābūt arī tiesībām atlaist domi, ja tam ir atbilstošs iemesls. Pašvaldības referendumu var ierosināt gan pati dome ar divu trešdaļu domes deputātu balsīm, gan arī iedzīvotāji, savācot 15 procentus no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Bet gadījumā, kad referendums tiek rosināts par domes atlaišanu, šī barjera ir 30 procenti. Pašvaldības referendums par domes atlaišanu uzskatāms par notikušu un atbalstītu, ja par domes atlaišanu nobalsojušas vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, bet attiecīgi pārējos gadījumos pietiek ar absolūto vairākumu šajā pašvaldības referendumā. Vēl šis likumprojekts ir interesants ar to, ka tā tapšanas procesā tika izpētīta arī citu Eiropas valstu un ne tikai Eiropas valstu pieredze. Par to es nedaudz vēlāk parunāšu, bet šeit gribu mazliet ieskicēt, lai jums visiem būtu skaidrāks, cik lieli šie skaitļi ir vajadzīgi, lai pašvaldības referendums tiešām varētu notikt. Atzīmēšu to, ka, pēc pašreizējiem datiem, pēdējās pašvaldību vēlēšanās 2009.gadā iedzīvotāju aktivitāte nekur nebija lielāka par 65 procentiem (vidēji tie bija 53 procenti). Un, ja mēs ņemam par pamatu šos rezultātus, tad Rīgā, ja vēlēsies ierosināt referendumu, 15 procenti būs nedaudz vairāk par 61 tūkstoti parakstu. Attiecīgi referendums būs leģitīms, ja tajā piedalīsies 204 tūkstoši iedzīvotāju, un pozitīvu rezultātu referendumā var panākt, mazākais, ar 102 tūkstošiem. Tas ir Rīgas pašvaldībā. Salīdzinājumam. Ogres novada pašvaldībā referendumu varēs ierosināt nedaudz vairāk par 4 tūkstošiem iedzīvotāju. Leģitīms tas būs, ja nobalsos 14 tūkstoši, un attiecīgi ar 7 tūkstošiem balsu referendumā var panākt pozitīvu rezultātu. Aglonas novada pašvaldībā tas ir pavisam maziņš skaitlis, jāsavāc 500 parakstu, lai referendumu ierosinātu, 1600 balsu vajag, lai referendums būtu atzīstams par notikušu, un 800 balsu vajag, lai panāktu attiecīgu lēmumu pieņemšanu. Kā jau iepriekš minēju, citās Eiropas valstīs šī prakse ir dažāda. Piemēram, Lielbritānijā ir vajadzīgi tikai 5 procenti vēlētāju, lai ierosinātu pašvaldības referendumu; Horvātijā tie ir 20 procenti. Tātad Latvijas gadījumā tiek piedāvāts iet vidusceļu, un, kā jau teicu, tie ir 15 procenti. Un jāatzīmē, ka šis likumprojekts paredz, ka parakstus varēs vākt un pēc tam balsot arī elektroniski gan portālā www.latvija.lv, gan citos portālos, ja tie atbildīs Ministru kabineta prasībām. Likumprojekts paredz, ka tas spēkā stātos ar šā gada 1.jūliju. Tomēr jāparedz, ka tam, kas attiecas uz elektronisko parakstu vākšanu un elektronisko balsošanu, jāstājas spēkā kopā ar Saeimas jau pieņemto likumu par grozījumiem likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
2013_02_21-seq56 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Vietējo pašvaldību referendumu likums”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums.".
2013_02_21-seq55 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.marts.".
2013_02_21-seq54 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
2013_02_21-seq53 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.525/Lp11. Šā likumprojekta mērķis ir paredzēt to ziņu apjomu, ko Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde iekļaus Iedzīvotāju reģistrā par personām ar rīcībspējas ierobežojumu atbilstoši jaunajam tiesiskajam regulējumam. Likumprojektā tiek precizēts ziņu apjoms, kas tiks iekļauts par Latvijā izsniegtu personu apliecinošo dokumentu, tajā skaitā personas apliecību, kā arī par ārzemnieka uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību. Tāpat likumprojekts paredz, ka Iedzīvotāju reģistrā tiks iekļautas ziņas gan par personvārda citas valodas oriģinālformu latīņu alfabētiskajā transliterācijā, gan par dzimtas uzvārda vēsturisko formu, ja persona to vēlas un var šo formu apliecināt dokumentāri. Bez tam likumprojekts paredz saskaņot normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
2013_02_21-seq52 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.".
2013_02_21-seq51 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
2013_02_21-seq49 spokenText "Un arī 7. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.".
2013_02_21-seq47 spokenText "5. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.".
2013_02_21-seq45 spokenText "3. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.".
2013_02_21-seq43 spokenText "2. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.".
2013_01_10-seq232 spokenText "2. - ekonomikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.".
2013_02_21-seq41 spokenText "Labdien! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Ir saņemti astoņi priekšlikumi. 1. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Atbalstīts.".
2013_02_21-seq40 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.".
2013_02_21-seq37 spokenText "12. - Juridiskā biroja priekšlikums par likuma stāšanos spēkā. Lūdzu atbalstīt.".
2013_02_21-seq35 spokenText "Un arī 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī to lūdzu atbalstīt.".
2013_02_21-seq33 spokenText "10. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.".
2013_02_21-seq31 spokenText "9. - deputāta Naudiņa priekšlikums... Jā, tajā tiek piedāvāti dažādi drošuma programmas iesniegšanas termiņi dažādu klašu hidroelektrostacijām. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.".
2013_02_21-seq29 spokenText "Tāpat arī 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - būtu jāatbalsta.".
2013_02_21-seq27 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu komisijā.".
2013_02_21-seq25 spokenText "6. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums par hidrotehnisko būvju valdītāju pienākumu izstrādāt drošuma programmu. Loģiski, lūdzu to atbalstīt!".
2013_02_21-seq24 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu par 5. - deputāta Tutina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 39, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
2013_02_21-seq23 spokenText "5. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Diemžēl nav atbalstīts, jo viņa minētie noteikumi - HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas noteikumi - nav minēti nevienā likumā, un tātad var teikt, ka to vispār nav. Kā gan var atsaukties uz to, kā patiesībā nav? Tā ka šis priekšlikums zināmā mērā ir varbūt pārpratums, tāpēc komisijā nav atbalstīts.".
2013_02_21-seq22 spokenText "Deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 3. un 4.priekšlikumu.".
2013_02_21-seq21 spokenText "3. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums par HES valdītāju atbildību. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā, ko sagatavojusi atbildīgā komisija. Tātad lūdzu attiecīgi atbalstīt 3. un 4.priekšlikumu.".
2013_02_21-seq19 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums par pašvaldības pilnvarām HES drošuma klases noteikšanā. Lūdzu atbalstīt.".
2013_02_21-seq17 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””. Atbildīgā komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ir saņēmusi 12 priekšlikumus. Tātad 1. ir pašas atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums, kas paredz... Patiesībā visā likumprojekta tekstā ir vairāki līdzīgi priekšlikumi, kas paredz nomainīt vārdiņu „iedzīvotāji” pret vārdkopu „fiziskās personas”, jo acīmredzot plūdi apdraud ne tikai iedzīvotājus upes krastos, bet arī jebkuru fizisku personu, kura patrāpās šīs potenciālās straumes ceļā. Tātad 1.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.".
2013_02_21-seq16 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ingas Vāravas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Pirms mēs sākam izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”, informēju jūs, ka vēl ir saņemti priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” un izskatīt to pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz šo likumprojektu iekļaut darba kārtībā pirms darba kārtības 34.jautājuma. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta. Turpinām izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Tātad nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
2013_02_21-seq15 spokenText "Paldies. „Pret” neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav iebildumu!”; „Labs likums!”) Deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Čigānes, Loskutova, Kārkliņas, Čaklā, Lībiņas-Egneres un Cilinska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Deputāti Bērziņš, Dzintars, Cilinskis, Zaķis un Dombrovskis lūdz izdarīt grozījumu 21.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt desmit deputāti - Dombrovskis, Ozoliņš, Bilsēns, Igaunis, Vanaga un citi deputāti - lūdz izdarīt izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā desmit deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 40, atturas - 7. Tātad darba kārtība grozīta netiek. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts netiek. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Valda Zatlera iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.februārī. Atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Ādamsona iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.februārī. Arī šis atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ingas Vāravas apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
2013_02_21-seq14 spokenText "Godātie kolēģi! Pirms astoņiem gadiem Latvijas normatīvajos aktos tika izdarīti grozījumi, paredzot iespēju piemērot juridiskajām personām piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, tika grozīts Krimināllikums un arī Kriminālprocesa likums. Astoņu gadu laikā diemžēl attiecīgais tiesību institūts efektīvi nevar tikt piemērots. Mums bija 13 attiecīgie procesi, bet nevienai juridiskajai personai ietekmēšanas līdzekļi netika piemēroti. Tā ir liela problēma, jo tiešām ir vairāki gadījumi, kad mēs varam saukt pie atbildības cilvēkus, kuri pastrādājuši noziedzīgus nodarījumus, bet nevaram sodīt juridiskās personas, kuru labā attiecīgās kaitīgās darbības tika izdarītas. Ņemot vērā attiecīgo problēmu, tika izstrādāti priekšlikumi grozījumiem Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā. Attiecīgie grozījumi palīdzēs atrisināt problēmas, kas konstatētas mūsu likumā. Grozījumu izstrādē tika iesaistīti Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un aizsardzības institūciju speciālisti. Es lūdzu atbalstīt grozījumus gan Kriminālprocesa likumā, gan arī Krimināllikumā un nodot tos izskatīšanai Juridiskajai komisijai. Paldies.".
2013_02_21-seq13 spokenText "Paldies. Viens ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Pašvaldību mēru vēlēšanu likums” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 45, atturas - 11. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsojam!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 47, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 47, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 47, atturas - 10. Likumprojekts komisijām nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums Likumā par ostām” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums Likumā par ostām” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 46, atturas - 10. Likumprojekts komisijām nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 46, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 45, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 45, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldību budžetiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par pašvaldību budžetiem”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 46, atturas - 8. Likumprojekts komisijām nav nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 47, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 45, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Publisko aģentūru likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Publisko aģentūru likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 49, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 49, atturas - 8. Likumprojekts komisijām nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodotu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 45, atturas - 7. Likumprojekts komisijām nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 48, atturas - 7. Likumprojekts komisijām nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums Bāriņtiesu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums Bāriņtiesu likumā” nodotu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 45, atturas - 7. Likumprojekts komisijām nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 49, atturas - 9. Likumprojekts komisijām nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodotu Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 47, atturas - 9. Likumprojekts komisijām nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 9. Likumprojekts komisijām nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - 9. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Čigānes, Loskutova, Kārkliņas, Čaklā, Lībiņas-Egneres un Cilinska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.".
2013_02_21-seq12 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Padomju okupācijas laikā bija tā, ka arī padomes bija it kā vēlētas. Mēs zinām, kā tās vēlēja, bet visa teikšana bija izpildkomitejas priekšsēdētājam. Tad, kad pēc neatkarības atjaunošanas padomes kļuva reāli vēlētas, bet izpildkomitejas darbojās pēc līdzīga principa, faktiski radās konflikts starp šo izpildkomitejas priekšsēdētāju un vēlēto padomi. Un tad pirmā reforma, kas notika, faktiski bija šo amatu apvienošana. Tad arī vienās no sākotnējām... faktiski pirmajās demokrātiskajās vēlēšanās tika izdarīts eksperiments, ka Jūrmalā tiešās vēlēšanās vēlēja padomes priekšsēdētāju jeb mēru. Tas, protams, beidzās kā parasti - radās nesamierināms konflikts, un tamdēļ toreiz Augstākajai padomei nācās šo mēru atcelt. Un es baidos, ka, sasteigtā veidā pieņemot šādu koncepciju (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas tiek sasteigts?”), mēs atkal nonāksim situācijā, ka Saeimai nāksies vai nu atcelt šo tieši vēlēto mēru, vai atlaist padomi. Un, kā jau Reskāja kungs norādīja, šis piedāvājums nav saistīts ar tuvākajām pašvaldību vēlēšanām, līdz ar to mums ir vairāk nekā četri gadi laika. Un tamdēļ šo jautājumu vajadzētu risināt tomēr mazliet citā kārtībā, un es pateikšu, kāds ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājums. Tātad šobrīd tiek gatavots informatīvais ziņojums par pašvaldību darbu kopumā, kas ietver jautājumus gan par pašvaldību lomu, gan par pašvaldību pārraudzības sistēmu, tajā skaitā par pašvaldību institucionālo sistēmu. Un šajā sakarā vispirms būtu noskaidrojams, cik tiesiska un efektīva ir esošā pašvaldību institucionālā sistēma, cik veiksmīgs ir izveidotais institucionālais modelis vienai pašvaldībai salīdzinājumā ar citām pašvaldībām un vai ir pietiekami nošķirta pašvaldībās lēmējvara no izpildvaras. Tad, ņemot vērā šo analīzi, būtu nepieciešams precizēt domes kompetenci, precizēt domes priekšsēdētāja un izpilddirektora kompetenci un noteikt, kurš ir pašvaldības politiskais vai administratīvais vadītājs, kā arī izveidot vienveidīgu pašvaldību institucionālo sistēmu. Informatīvais ziņojums tiek gatavots un tiks izskatīts valdībā 2013.gada aprīlī, pēc tam sekos izvirzīto jautājumu bloka apspriešana ar speciālistiem un ar ekspertiem diskusijās, kas notiks no 2013.gada aprīļa līdz augustam, bet diskusijas par pašvaldību institucionālo sistēmu notiks 2013.gada oktobrī un novembrī. Koncepcijas saskaņošana un pieņemšana valdībā notiks 2014.gada pirmajā pusgadā, likumprojekta izstrāde - otrajā pusgadā, un tad 2015.gada sākumā šis jautājums jau saskaņotā un apspriestā veidā varētu virzīties uz Saeimu. Tātad es nenoliedzu, ka šāds modelis varētu būt. Tāpat ir apspriežami arī citi modeļi. Taču šobrīd šis jautājums, pirmkārt, nav izdiskutēts, un, otrkārt, piedāvātais projekts ir diezgan nesabalansēts un satur arī virkni kļūdu. Tāpēc es domāju, ka diskusija par šo jautājumu Saeimā šobrīd ir pāragra un nav atbalstāma. Paldies par uzmanību.".
2013_02_21-seq11 spokenText "Paldies. „Pret” pieteicies runāt deputāts Einārs Cilinskis.".
2013_01_31-seq5 spokenText "Paldies. „Pret” pieteicies runāt deputāts Einārs Cilinskis.".
2013_02_21-seq10 spokenText "Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Deputāti! Jūsu vērtēšanai tiek nodoti grozījumi, kuri paredz: pirmkārt, to, ka tiek izveidota mēra institūcija, jo līdz šim bija tikai domes priekšsēdētājs; otrkārt, paredz to, ka mēru ievēlē tiešās vēlēšanās; treškārt, būtiski tiek pārdalītas tiesības un pienākumi starp mēru, domi un domes priekšsēdētāju, striktāk nodalot lēmējvaru no izpildvaras, kā arī likvidē izpilddirektora amatu. Likumprojekta galvenie mērķi ir palielināt pašvaldību darba efektivitāti, atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos politiķiem un saviem spēkiem, kā arī panākt to, lai vietējās varas darbs būtu vairāk orientēts uz pašvaldību iedzīvotāju prasībām un vajadzībām. Pašu likumprojektu var sadalīt... likumprojektu paketi var sadalīt trīs daļās. Pirmā daļa - tie ir grozījumi likumā „Par pašvaldībām”, kur pirmo reizi parādās pašvaldības mērs un tiek noteiktas viņa tiesības un pienākumi, turpmāk paredzot, ka pašvaldības mērs ir atbildīgs par pilsētas ekonomisko un sociālo attīstību, pārvalda pilsētas saimniecību, bet gadījumos, kad pilsētas iedzīvotājiem un viņu veselībai draud briesmas, ir tiesīgs pieņemt lēmumus ekstremālu situāciju novēršanai. Savukārt dome nodrošina kontroli pār mēra darbu. Otrā daļa - tas ir jauns likums - „Pašvaldību mēru vēlēšanu likums”, kurš paredz to, ka mērus ievēlē tiešās vēlēšanās, un to, ka mēru kandidātus varēs pieteikt ne tikai partijas, bet arī paši iedzīvotāji. Tas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad partijām neuzticas gandrīz 70 procenti iedzīvotāju. Un par mēru tiks ievēlēts tas kandidāts, par kuru nobalsos virs 50 procentiem vēlētāju. Un trešā daļa - tie ir grozījumi ar to visu saistītajos likumos. Grozījumus, kurus mēs nesen pieņēmām un kuri paredz to, ka turpmāk pašvaldību domes deputāti nevarēs ieņemt vairākus amatus pašvaldības izpildstruktūrās, pamatoja ar interešu konfliktu, kurā bieži nonāk domes deputāti, un ar to, ka tādā veidā tiks izbeigta tirgošanās ar amatiem. Toties tika aizmirsts, ka galvenā „prece” šajā tirgū ir tieši domes priekšsēdētājs, kurš sevī apvieno vairākas lēmējvarai un izpildvarai raksturīgas pilnvaras. Savukārt tirgošanās ar amatiem un politiskā šantāža tiks izbeigta tikai tad, kad domes priekšsēdētāju vēlēs iedzīvotāji. Arī uz kopējā totālās bezatbildības fona, kas ir raksturīga pastāvošajai sistēmai, jaunā kārtība uzliek pavisam konkrētu atbildību un konkrētus pienākumus konkrētam cilvēkam, kurš turpmāk būs atbildīgs par dotajiem solījumiem un to realizāciju. Un gadījumā, ja viņš melos, iedzīvotājiem būs tiesības viņu atsaukt. Pasaulē eksistē ļoti daudz dažādu politisko sistēmu, un nav viena vienota viedokļa, kura no šīm sistēmām ir labāka. Vienai valstij labāk der prezidentālas republikas forma, otrai - parlamentāras. Viena valsts sevi labāk parāda pašvaldību mēra tiešās vēlēšanās, otra - tieši otrādi. Un atšķirību, kāpēc vienai valstij der tas, kas citai neder, nosaka konkrēta sabiedrība un šīs sabiedrības politiskās kultūras attīstības līmenis. Un, ņemot vērā to, ka gan mūsu politiskā kultūra, gan politiskā sistēma ir salīdzinoši jaunas, ka tās vēl tikai turpina attīstīties, mēs nedrīkstam pieļaut to, lai savā attīstībā tās iedzīvotājos stiprina neuzticēšanos politiķiem, cilvēku neticību saviem spēkiem un demokrātijai kā tādai. Līdz ar to mēru vēlēšanu sistēmas maiņa un pašvaldību pārvaldības sistēmas maiņa ir nepieciešamā revolūcija Latvijas politiskajā sistēmā. Kāds varētu teikt, ka līdz dienai, kad šie grozījumi varētu stāties spēkā, vēl ir tālu un ka nav jēgas lēmumu sasteigt, toties es varu atbildēt, ka es vēlos laikus uzsākt diskusiju parlamentā, lai turpmāk neatkārtotos situācija, ka pašvaldībai svarīgus lēmumus pieņem īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, kā arī vēlos, lai jūs abstrahētos no skatīšanās uz pašvaldībām caur Rīgas prizmu, jo Latvijā ir vēl 118 pašvaldības, no kuru efektīva vai neefektīva darba ir atkarīga Latvijas kopējā sekmīga (vai attiecīgi - nesekmīga) attīstība. Jaunā kārtība palīdzēs attīstīt Latvijas politisko kultūru un ieviesīs jaunus, līdz šim vēl neredzētus standartus, kas pozitīvi ietekmēs ne tikai pašvaldību darbu, bet arī Latvijas attīstību kopumā. Līdz ar to es aicinu konceptuāli atbalstīt šos likumprojektus.".
2013_02_21-seq9 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Cvetkovas, Agešina, Elksniņa, Rubika un Ribakova iesniegto likumprojektu „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 45, atturas - nav. Tātad likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reskāja, Urbanoviča, Ņikiforova, Pimenova un Lazarevas iesniegto likumprojektu „Pašvaldību mēru vēlēšanu likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Reskājs.".
2013_02_21-seq8 spokenText "Šie alokatori Vācijā likumos jau ir iestrādāti. Latvijā ir pilsētas, kurās tie jau ir ļoti plaši izplatīti, pieņemsim, Jelgavā jau vairāk nekā 4 tūkstoši alokatoru ir uzstādīti. Tūlītējais ieguvums no šo ierīču uzstādīšanas ir mīnus 20 procenti elektroenerģijas rēķinā, siltumrēķinā. Mīnus 20 procenti jau nākošajā mēnesī! To pierāda prakse, un tas ir trīs reizes vairāk, nekā piedāvā šis priekšlikums. Ja gribam tūlītējus risinājumus, tad te tie ir! Ir vienkārši visiem jāstrādā pie tiem un kopīgiem spēkiem jāievieš. (No zāles SC deputātu I.Zariņa, A.Elksniņa, J.Urbanoviča u.c. starpsaucieni: „Nu tad izdariet!”; „Ko runā?! Nokaunies!”; „Nu tad izdariet - vismaz bišķīt!”) Un tāpēc es aicinu cīnīties ar šīs augstās maksas cēloņiem, nevis ar sekām, kas būtībā vēlamo rezultātu nemaz nedos. Paldies.".
2013_02_21-seq7 spokenText "Vai drīkst vēl minūti? (No zāles: „Bišķīt! Bišķīt!”) Lūdzu, runājiet vēl minūti!".
2013_02_21-seq6 spokenText "Es bišķīt, bišķīt... (No zāles dep. A.Klementjevs: „Bišķīt - tas ir cik?”)".
2013_02_21-seq5 spokenText "Valaiņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
2013_02_21-seq4 spokenText "Labdien, augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Par iesniegto likumprojektu. Šim likumprojektam, neapšaubāmi, ir ietekme uz budžetu, un šī ietekme ir tuvu pie 10 miljoniem latu. Diemžēl šā priekšlikuma iesniedzēji nav norādījuši, kam šos miljonus mēs ņemsim nost, no kuru algām tas būs - no policistu, no skolotāju... kur dabūt šos līdzekļus. Bet, ja paskatās vairāk šo priekšlikumu, tad, protams, tam arī ir ietekme uz iedzīvotāju rēķiniem. Un vidēji Latvijā šī ietekme būtu no 3 līdz 5 latiem, kas, neapšaubāmi, nav maz, bet vai tas vispār risina kaut kādā veidā šo problēmu saistībā ar šiem augstajiem rēķiniem? Tāpēc būtu vietā paskatīties uz visu šo situāciju kopumā. Un šodien mēs esam nonākuši situācijā, kad vienlaicīgi ir notikušas divas lietas ar visām PSRS laikā būvētajām daudzdzīvokļu mājām. Pirmā lieta - ievērojami pieaugušas energoizmaksas, un te nu īstajā vietā ir šis priekšlikums, kas kaut kādā veidā samazina šīs izmaksas, vistiešāk - par siltuma patēriņu, bet, kā jau es teicu, nav norādīts, no kurienes mēs šo naudu ņemsim. Otrā lieta, kas patiesībā varbūt ir pat svarīgāka. Šīm mājām ir ļoti... šīs mājas ir vienkārši nolietojušās, un tas ir vēl daudz trakāk. Šīs mājas jau tuvojas nolietošanās robežai, un ir arī pašsaprotami tas, ka tajā laikā būvētajām mājām jau tā ir zemi energostandarti, kas tika pieļauti celtniecības laikā. Nu šie energostandarti ir vēl vairāk pasliktinājušies, un šīm mājām energorādītāji ir ļoti vāji, tāpēc arī rodas lielais energopatēriņš. Runājot par to, vai mēs, samazinot PVN likmi, kaut kādā veidā samazinām energopatēriņu... Mēs pilnīgi nekādi to nesamazinām, drīzāk pat veicinām patēriņa pieaugumu. Ir, protams, vēl citi piedāvājumi, kuri izskan arī no premjera un citām amatpersonām, par to, kas būtu jādara. Tie ir ilgtermiņa risinājumi, un šie ilgtermiņa risinājumi ir daudzdzīvokļu ēku siltināšana. Protams, ir daudz vietu, kur var aizbraukt un paskatīties reāli dabā, kā tas izskatās, un šie piemēri uzrāda daudz lielāku ekonomiju un arī dzīves kvalitātes uzlabošanos. Un tur šī ekonomija ir lielāka par 5 latiem, pretstatā tam, ko piedāvā šis priekšlikums. Protams, lielākā problēma šajā gadījumā ir šīs programmas pieejamība. Un te nu vietā ir jautājums par sakārtotiem un pamatotiem maksājumiem. Paskatoties vienu uzņēmumu, kas valstī ir lielākais apsaimniekošanas uzņēmums, tur vidēji uz vienu dzīvokli parādu summa sastāda 130 latus un vairāk. Uz vienu dzīvokli vienā uzņēmumā! Rēķinot absolūtajos skaitļos, šis cipars tuvojas 30 miljoniem, kas ir parādu summa par komunālajiem pakalpojumiem. Respektīvi, šādam uzņēmumam, kas ir lielākais Latvijā, kas veic šos pakalpojumus, šīs siltināšanas programmas nemaz nav pieejamas tikai tāpēc, ka tas netiek klāt šim finansējumam no bankām, jo, ja tev nav sakārtota naudas plūsma, tad tu nekad nedabūsi finansējumu renovācijai. Un te nu ir tā problēma, ka ir jācīnās ar šiem parādniekiem, ļaunprātīgiem nemaksātājiem un hipotekārajiem kredītiem, kur šī summa ir praktiski nepiedzenama. Tur jau šis darbs notiek arī no iesniedzēju puses. Jūs paši noteikti labi zināt, ka darbs notiek, jo ir jāatrod risinājums. Un tā summa, ko ik mēnesi mēs pārmaksājam par tiem, kuri nemaksā, ir stipri vien virs 5 latiem. (No zāles dep. I.Zariņš: „20 latiem!”) Vienā uzņēmumā, kā redzējām, ir 130 lati uz vienu dzīvokli. Tas ir vidējais parāds, tāpēc ir jāatrod risinājums šai lietai, lai nebūtu jāmaksā ļaunprātīgo nemaksātāju vietā. Par tūlītējiem risinājumiem. Protams, ir arī tūlītēji risinājumi, un viens varētu būt šāds: mājām, kurām patēriņš ir virs 200 kilovatstundām uz kvadrātmetru, ir jāievieš individuālie siltummaksas sadalītāji jeb alokatori, kas dotu iespēju maksāt par reāli patērēto siltumenerģiju un dotu iespēju regulēt siltumu, nevis izlaist to caur atvērtu logu un beigās maksāt dubultīgi. Tā ir reāla lieta, kas ir iestrādāta zināmā mērā Vācijas likumdošanā kā obligāta prasība. Tādas...".
2013_02_21-seq3 spokenText "Paldies. Runāt „pret” pieteicies deputāts Viktors Valainis.".
2013_02_21-seq2 spokenText "Labrīt, augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Prezidij! Kolēģi! Šis likumprojekts ir mūsu iniciatīvas turpinājums. Šonedēļ premjers Valdis Dombrovskis intervijā paudis viedokli, ka PVN likmes samazināšana nebūtu labākais un precīzākais risinājums lielo apkures rēķinu mazināšanai, jo tā vairāk nāktu par labu mājām un dzīvokļiem ar lielu platību. Tādējādi lielu daļu atvieglojumu saņemtu cilvēki, kuri it nemaz nav trūcīgi, un līdz ar to valsts budžetā neienāktu līdzekļi, kurus varētu izmantot, piemēram, ēku siltināšanai. Premjers uzskata, ka trūcīgākajiem ir jāsniedz sociālā palīdzība pabalstu veidā, bet jau patlaban valsts sniedz sociālo palīdzību par mājokļu apkuri vairāk nekā 10 miljonu latu apmērā, un šī summa ir līdzīga PVN summas apmēram par apkuri iedzīvotājiem. Premjers arī uzskata, ka labāk būtu jāpiestrādā pie ēku siltināšanas, bet, ziniet, labs saimnieks ragavas taisa vasarā un ratus - ziemā. Nevis otrādi! Koalīcija neatlaidīgi kritizē mūsu piedāvājumus, bet pati neko racionālu sabiedrībai nepiedāvā. Lai risinātu jautājumu par iedzīvotāju lielajiem apkures rēķiniem un parādiem par apkuri, šonedēļ koalīcija tā arī nevienojās par darba grupas izveidi. Nav izvirzīts ne īstermiņa, ne ilgtermiņa risinājums. Valdības retorika ir tāda, it kā PVN likme komunālajiem pakalpojumiem vienmēr būtu bijusi 12 procentu apmērā, bet tā taču nav. Līdz krīzes iestāšanās laikam PVN likme visiem komunālajiem pakalpojumiem mūsu valstī tika noteikta samazināta - 5 procentu apmērā, un, tikai iestājoties krīzei, 2009.gadā valdošie neizdomāja neko labāku kā vien pacelt PVN likmi līdz 10 procentiem, bet vēlāk - līdz 12 procentiem. Taču šīs netālredzīgās rīcības rezultātā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, pieņemsim, iedzīvotāju izdevumi siltumapgādes apmaksai ir pieauguši par 60-70 procentiem, un līdz ar to ir pieaudzis, protams, arī iedzīvotāju nenokārtoto saistību apmērs, kas jau pašlaik sastāda aptuveni 40 miljonus latu, jo mūsu iedzīvotājiem joprojām ir zemi ienākumi un viņi nespēj un nespēs samaksāt jau piestādītos rēķinus. Tik tiešām! Mūsu valstī auksts ir ne tikai dabas, bet arī politiskais klimats. Kolēģi! Mums ir jāvelta visas pūles, lai ar mūsu rīcībā esošajiem instrumentiem veicinātu komunālo izdevumu samazināšanos, tāpēc piedāvājums samazināt PVN likmi līdz 5 procentiem komunālajiem pakalpojumiem (kaut vai līdz 2015.gadam) ir mūsu morālais pienākums un palīdzība mūsu iedzīvotājiem. Un nobeigumā. Šajās dienās premjera Dombrovska kaimiņiene, kāda seniore Helēnas kundze, intervijā televīzijā tā atbildēja uz jautājumu par PVN likmes samazināšanas lietderīgumu: „PVN ir jāsamazina, lai paēstu.” Tad varbūt dosim šādu iespēju mūsu iedzīvotājiem un atbalstīsim šo likumprojektu? Paldies.".
2013_02_21-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00. Sākam Saeimas 21.februāra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti četri priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Deputāti Cilinskis, Bērziņš, Zaķis, Dombrovskis un Upenieks lūdz izdarīt izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt deputāti Judins, Čigāne, Loskutovs, Kārkliņa, Čaklais, Lībiņa-Egnere un Cilinskis lūdz izdarīt izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā deputātu sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 31, atturas - nav. Tātad darba kārtība grozīta. Deputāti Judins, Čigāne, Loskutovs, Kārkliņa, Čaklais, Lībiņa-Egnere un Cilinskis ir lūguši izdarīt izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 36, atturas - nav. Tātad darba kārtība grozīta. Savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 21.februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par atbilstības novērtēšanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Vekseļu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cvetkovas, Agešina, Elksniņa, Rubika un Ribakova iesniegto likumprojektu „Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Irina Cvetkova.".
2013_02_14-seq776 spokenText " Paldies jums. ".
2013_02_14-seq775 spokenText "Paldies par atbildi. Vai papildjautājumi vēl ir? Paldies, ministra kungs, par sarežģīto sesiju. Tiksimies nākošo ceturtdien. Paldies deputātiem par jautājumiem. Ar to mēs slēdzam jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi. Paldies. Uz redzēšanos!".
2013_02_14-seq774 spokenText "Šo rādītāju pasliktināšanās nebija krasa, tur salīdzinoši mazas izmaiņas bija, bet uz slikto pusi bija. Tāpēc jau arī bija šī tikšanās un mēs likām pārdomāt, likām priekšā šo te priekšlikumu, ka jāsāk ar to, ko mēs no valsts puses redzam kā primāro. Jo attiecībā uz biznesa modeli mums ir daudz grūtāk izvērtēt šo situāciju. Ņemsim vērā arī situāciju, kāda bija Eiropā un pasaulē. Konkrēti pirmais pusgads nebija ar tik izteiktiem negatīviem signāliem kā otrais pusgads pērn. Arī esošā situācija šai brīdī tēraudliešanas industrijā Eiropā un pasaulē kopumā, bet sevišķi Eiropā, ir krietni sliktāka gada pēdējā ceturksnī nekā pagājušā gada pirmajā vai otrajā ceturksnī. Tas arī jāņem vērā. Tāda ir nozares situācija Eiropas kontekstā.".
2013_02_14-seq773 spokenText "Paldies par jautājumu. Lūdzu!".
2013_02_14-seq772 spokenText "Jā, tātad es pārfrāzēšu savu jautājumu: kā tas bija iespējams, ka Finanšu ministrija jau pagājušā gada vidū bija informēta par uzņēmuma likviditātes problēmām, kā tas šodien izskanēja? Kā tas ir iespējams, ka šī situācija ar konkrēto uzņēmumu ir novesta tik tālu, ka uzņēmums ir publiski paziņojis par obligātā iepirkuma komponentes nemaksāšanu, par likviditātes problēmu? Un tikai tagad Finanšu ministrija pieaicināja auditorus ar mērķi vērtēt iespēju konkrētam uzņēmumam sniegt valsts atbalstu.".
2013_02_14-seq771 spokenText "Jautājums ir skaidrs? Ieslēdziet mikrofonu! Es saprotu, ka papildus būs vēl. Mikrofonu deputātei. Nav... Gaidiet... Jā, lūdzu jautājumu!".
2013_02_14-seq770 spokenText "Jā, Finanšu ministrija bija informēta par „Liepājas metalurga” likviditātes problēmām, finanšu rādītāju pasliktināšanos jau 2012.gada vidū. Paskaidrojiet, lūdzu, šo situāciju!".

first
previous
next