Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_02_21-seq57> ?p ?o. }

• 2013_02_21-seq57 type Speech.
• 2013_02_21-seq57 number "57".
• 2013_02_21-seq57 date "2013-02-21".
• 2013_02_21-seq57 isPartOf 2013_02_21.
• 2013_02_21-seq57 spokenAs 69.
• 2013_02_21-seq57 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, dāmas un kungi! Tātad par šo likumprojektu. Pašreiz konstitutīvos nolūkos pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas var organizēt publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem, par pašvaldības administratīvās teritorijas robežas grozīšanu, kā arī par pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu. Pašvaldībai jārīko būves publiska apspriešana... Ja būve būtiski pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus, samazina nekustamā īpašuma vērtību, ietekmē vidi, sabiedrisko apspriešanu var rīkot arī par detālplānojumu. Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti diemžēl neparedz iespēju rīkot vietējās pašvaldības referendumu par vietējas nozīmes būtiskiem jautājumiem, kas skar pašvaldības iedzīvotāju intereses, tādēļ šā likumprojekta mērķis ir nodrošināt vietējās pašvaldības iedzīvotājiem iespēju piedalīties vietējas nozīmes jautājumu lemšanā, veicināt iespējas ietekmēt pašvaldības domes darbību vietējo iedzīvotāju interesēs, kā arī piešķirt iedzīvotājiem tiesības atlaist pašvaldības domi. Likumprojekts nosaka jautājumus, par ko var ierosināt un rīkot pašvaldības referendumu, finanšu avotus, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams pašvaldības referendums, un to, ka rezultāti paziņojami klātienē un elektroniski. Likumprojekts paredz, ka parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai un balsošana notiek vienlaicīgi klātienē pašvaldības vēlēšanu iecirkņos un elektroniski internetā. Likumprojekts noteic, ka referendums pašvaldībā var notikt, pirmkārt, par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, otrkārt, par publiskajai apspriešanai nodotu būvniecības ieceri, ja publiskajā apspriešanā dalībnieku vairākuma viedoklis netiek ņemts vērā, un, treškārt, kā jau teicu, par domes atlaišanu. Minētie jautājumi, par kuriem paredzēts atļaut rīkot pašvaldības referendumu, uzskatāmi par svarīgiem. Un atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un likumam „Par pašvaldībām”, kā arī citiem likumiem, ja vēlētājam, pašvaldības iedzīvotājam, ir iespēja un tiesības ievēlēt pašvaldības domi, tad viņam, protams, ir jābūt arī tiesībām atlaist domi, ja tam ir atbilstošs iemesls. Pašvaldības referendumu var ierosināt gan pati dome ar divu trešdaļu domes deputātu balsīm, gan arī iedzīvotāji, savācot 15 procentus no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita. Bet gadījumā, kad referendums tiek rosināts par domes atlaišanu, šī barjera ir 30 procenti. Pašvaldības referendums par domes atlaišanu uzskatāms par notikušu un atbalstītu, ja par domes atlaišanu nobalsojušas vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, bet attiecīgi pārējos gadījumos pietiek ar absolūto vairākumu šajā pašvaldības referendumā. Vēl šis likumprojekts ir interesants ar to, ka tā tapšanas procesā tika izpētīta arī citu Eiropas valstu un ne tikai Eiropas valstu pieredze. Par to es nedaudz vēlāk parunāšu, bet šeit gribu mazliet ieskicēt, lai jums visiem būtu skaidrāks, cik lieli šie skaitļi ir vajadzīgi, lai pašvaldības referendums tiešām varētu notikt. Atzīmēšu to, ka, pēc pašreizējiem datiem, pēdējās pašvaldību vēlēšanās 2009.gadā iedzīvotāju aktivitāte nekur nebija lielāka par 65 procentiem (vidēji tie bija 53 procenti). Un, ja mēs ņemam par pamatu šos rezultātus, tad Rīgā, ja vēlēsies ierosināt referendumu, 15 procenti būs nedaudz vairāk par 61 tūkstoti parakstu. Attiecīgi referendums būs leģitīms, ja tajā piedalīsies 204 tūkstoši iedzīvotāju, un pozitīvu rezultātu referendumā var panākt, mazākais, ar 102 tūkstošiem. Tas ir Rīgas pašvaldībā. Salīdzinājumam. Ogres novada pašvaldībā referendumu varēs ierosināt nedaudz vairāk par 4 tūkstošiem iedzīvotāju. Leģitīms tas būs, ja nobalsos 14 tūkstoši, un attiecīgi ar 7 tūkstošiem balsu referendumā var panākt pozitīvu rezultātu. Aglonas novada pašvaldībā tas ir pavisam maziņš skaitlis, jāsavāc 500 parakstu, lai referendumu ierosinātu, 1600 balsu vajag, lai referendums būtu atzīstams par notikušu, un 800 balsu vajag, lai panāktu attiecīgu lēmumu pieņemšanu. Kā jau iepriekš minēju, citās Eiropas valstīs šī prakse ir dažāda. Piemēram, Lielbritānijā ir vajadzīgi tikai 5 procenti vēlētāju, lai ierosinātu pašvaldības referendumu; Horvātijā tie ir 20 procenti. Tātad Latvijas gadījumā tiek piedāvāts iet vidusceļu, un, kā jau teicu, tie ir 15 procenti. Un jāatzīmē, ka šis likumprojekts paredz, ka parakstus varēs vākt un pēc tam balsot arī elektroniski gan portālā www.latvija.lv, gan citos portālos, ja tie atbildīs Ministru kabineta prasībām. Likumprojekts paredz, ka tas spēkā stātos ar šā gada 1.jūliju. Tomēr jāparedz, ka tam, kas attiecas uz elektronisko parakstu vākšanu un elektronisko balsošanu, jāstājas spēkā kopā ar Saeimas jau pieņemto likumu par grozījumiem likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 2013_02_21-seq57 language "lv".
• 2013_02_21-seq57 speaker Juris_Vilums-1982.
• 2013_02_21-seq57 mentions Q822919.
• 2013_02_21-seq57 mentions Q211.
• 2013_02_21-seq57 mentions Q2660080.
• 2013_02_21-seq57 mentions Q193089.
• 2013_02_21-seq57 mentions Q224.
• 2013_02_21-seq57 mentions Q23666.
• 2013_02_21-seq57 mentions Q6112588.