Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_02_21-seq10> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2013_02_21-seq10 type Speech.
- 2013_02_21-seq10 number "10".
- 2013_02_21-seq10 date "2013-02-21".
- 2013_02_21-seq10 isPartOf 2013_02_21.
- 2013_02_21-seq10 spokenAs 10.
- 2013_02_21-seq10 spokenText "Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Deputāti! Jūsu vērtēšanai tiek nodoti grozījumi, kuri paredz: pirmkārt, to, ka tiek izveidota mēra institūcija, jo līdz šim bija tikai domes priekšsēdētājs; otrkārt, paredz to, ka mēru ievēlē tiešās vēlēšanās; treškārt, būtiski tiek pārdalītas tiesības un pienākumi starp mēru, domi un domes priekšsēdētāju, striktāk nodalot lēmējvaru no izpildvaras, kā arī likvidē izpilddirektora amatu. Likumprojekta galvenie mērķi ir palielināt pašvaldību darba efektivitāti, atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos politiķiem un saviem spēkiem, kā arī panākt to, lai vietējās varas darbs būtu vairāk orientēts uz pašvaldību iedzīvotāju prasībām un vajadzībām. Pašu likumprojektu var sadalīt... likumprojektu paketi var sadalīt trīs daļās. Pirmā daļa - tie ir grozījumi likumā „Par pašvaldībām”, kur pirmo reizi parādās pašvaldības mērs un tiek noteiktas viņa tiesības un pienākumi, turpmāk paredzot, ka pašvaldības mērs ir atbildīgs par pilsētas ekonomisko un sociālo attīstību, pārvalda pilsētas saimniecību, bet gadījumos, kad pilsētas iedzīvotājiem un viņu veselībai draud briesmas, ir tiesīgs pieņemt lēmumus ekstremālu situāciju novēršanai. Savukārt dome nodrošina kontroli pār mēra darbu. Otrā daļa - tas ir jauns likums - „Pašvaldību mēru vēlēšanu likums”, kurš paredz to, ka mērus ievēlē tiešās vēlēšanās, un to, ka mēru kandidātus varēs pieteikt ne tikai partijas, bet arī paši iedzīvotāji. Tas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad partijām neuzticas gandrīz 70 procenti iedzīvotāju. Un par mēru tiks ievēlēts tas kandidāts, par kuru nobalsos virs 50 procentiem vēlētāju. Un trešā daļa - tie ir grozījumi ar to visu saistītajos likumos. Grozījumus, kurus mēs nesen pieņēmām un kuri paredz to, ka turpmāk pašvaldību domes deputāti nevarēs ieņemt vairākus amatus pašvaldības izpildstruktūrās, pamatoja ar interešu konfliktu, kurā bieži nonāk domes deputāti, un ar to, ka tādā veidā tiks izbeigta tirgošanās ar amatiem. Toties tika aizmirsts, ka galvenā „prece” šajā tirgū ir tieši domes priekšsēdētājs, kurš sevī apvieno vairākas lēmējvarai un izpildvarai raksturīgas pilnvaras. Savukārt tirgošanās ar amatiem un politiskā šantāža tiks izbeigta tikai tad, kad domes priekšsēdētāju vēlēs iedzīvotāji. Arī uz kopējā totālās bezatbildības fona, kas ir raksturīga pastāvošajai sistēmai, jaunā kārtība uzliek pavisam konkrētu atbildību un konkrētus pienākumus konkrētam cilvēkam, kurš turpmāk būs atbildīgs par dotajiem solījumiem un to realizāciju. Un gadījumā, ja viņš melos, iedzīvotājiem būs tiesības viņu atsaukt. Pasaulē eksistē ļoti daudz dažādu politisko sistēmu, un nav viena vienota viedokļa, kura no šīm sistēmām ir labāka. Vienai valstij labāk der prezidentālas republikas forma, otrai - parlamentāras. Viena valsts sevi labāk parāda pašvaldību mēra tiešās vēlēšanās, otra - tieši otrādi. Un atšķirību, kāpēc vienai valstij der tas, kas citai neder, nosaka konkrēta sabiedrība un šīs sabiedrības politiskās kultūras attīstības līmenis. Un, ņemot vērā to, ka gan mūsu politiskā kultūra, gan politiskā sistēma ir salīdzinoši jaunas, ka tās vēl tikai turpina attīstīties, mēs nedrīkstam pieļaut to, lai savā attīstībā tās iedzīvotājos stiprina neuzticēšanos politiķiem, cilvēku neticību saviem spēkiem un demokrātijai kā tādai. Līdz ar to mēru vēlēšanu sistēmas maiņa un pašvaldību pārvaldības sistēmas maiņa ir nepieciešamā revolūcija Latvijas politiskajā sistēmā. Kāds varētu teikt, ka līdz dienai, kad šie grozījumi varētu stāties spēkā, vēl ir tālu un ka nav jēgas lēmumu sasteigt, toties es varu atbildēt, ka es vēlos laikus uzsākt diskusiju parlamentā, lai turpmāk neatkārtotos situācija, ka pašvaldībai svarīgus lēmumus pieņem īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, kā arī vēlos, lai jūs abstrahētos no skatīšanās uz pašvaldībām caur Rīgas prizmu, jo Latvijā ir vēl 118 pašvaldības, no kuru efektīva vai neefektīva darba ir atkarīga Latvijas kopējā sekmīga (vai attiecīgi - nesekmīga) attīstība. Jaunā kārtība palīdzēs attīstīt Latvijas politisko kultūru un ieviesīs jaunus, līdz šim vēl neredzētus standartus, kas pozitīvi ietekmēs ne tikai pašvaldību darbu, bet arī Latvijas attīstību kopumā. Līdz ar to es aicinu konceptuāli atbalstīt šos likumprojektus.".
- 2013_02_21-seq10 language "lv".
- 2013_02_21-seq10 speaker Vladimirs_Reskajs-1984.
- 2013_02_21-seq10 mentions Q822919.
- 2013_02_21-seq10 mentions Q211.
- 2013_02_21-seq10 mentions Q2660080.
- 2013_02_21-seq10 mentions Q15379125.