Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_02_21-seq4> ?p ?o. }

• 2013_02_21-seq4 type Speech.
• 2013_02_21-seq4 number "4".
• 2013_02_21-seq4 date "2013-02-21".
• 2013_02_21-seq4 isPartOf 2013_02_21.
• 2013_02_21-seq4 spokenAs 84.
• 2013_02_21-seq4 spokenText "Labdien, augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Par iesniegto likumprojektu. Šim likumprojektam, neapšaubāmi, ir ietekme uz budžetu, un šī ietekme ir tuvu pie 10 miljoniem latu. Diemžēl šā priekšlikuma iesniedzēji nav norādījuši, kam šos miljonus mēs ņemsim nost, no kuru algām tas būs - no policistu, no skolotāju... kur dabūt šos līdzekļus. Bet, ja paskatās vairāk šo priekšlikumu, tad, protams, tam arī ir ietekme uz iedzīvotāju rēķiniem. Un vidēji Latvijā šī ietekme būtu no 3 līdz 5 latiem, kas, neapšaubāmi, nav maz, bet vai tas vispār risina kaut kādā veidā šo problēmu saistībā ar šiem augstajiem rēķiniem? Tāpēc būtu vietā paskatīties uz visu šo situāciju kopumā. Un šodien mēs esam nonākuši situācijā, kad vienlaicīgi ir notikušas divas lietas ar visām PSRS laikā būvētajām daudzdzīvokļu mājām. Pirmā lieta - ievērojami pieaugušas energoizmaksas, un te nu īstajā vietā ir šis priekšlikums, kas kaut kādā veidā samazina šīs izmaksas, vistiešāk - par siltuma patēriņu, bet, kā jau es teicu, nav norādīts, no kurienes mēs šo naudu ņemsim. Otrā lieta, kas patiesībā varbūt ir pat svarīgāka. Šīm mājām ir ļoti... šīs mājas ir vienkārši nolietojušās, un tas ir vēl daudz trakāk. Šīs mājas jau tuvojas nolietošanās robežai, un ir arī pašsaprotami tas, ka tajā laikā būvētajām mājām jau tā ir zemi energostandarti, kas tika pieļauti celtniecības laikā. Nu šie energostandarti ir vēl vairāk pasliktinājušies, un šīm mājām energorādītāji ir ļoti vāji, tāpēc arī rodas lielais energopatēriņš. Runājot par to, vai mēs, samazinot PVN likmi, kaut kādā veidā samazinām energopatēriņu... Mēs pilnīgi nekādi to nesamazinām, drīzāk pat veicinām patēriņa pieaugumu. Ir, protams, vēl citi piedāvājumi, kuri izskan arī no premjera un citām amatpersonām, par to, kas būtu jādara. Tie ir ilgtermiņa risinājumi, un šie ilgtermiņa risinājumi ir daudzdzīvokļu ēku siltināšana. Protams, ir daudz vietu, kur var aizbraukt un paskatīties reāli dabā, kā tas izskatās, un šie piemēri uzrāda daudz lielāku ekonomiju un arī dzīves kvalitātes uzlabošanos. Un tur šī ekonomija ir lielāka par 5 latiem, pretstatā tam, ko piedāvā šis priekšlikums. Protams, lielākā problēma šajā gadījumā ir šīs programmas pieejamība. Un te nu vietā ir jautājums par sakārtotiem un pamatotiem maksājumiem. Paskatoties vienu uzņēmumu, kas valstī ir lielākais apsaimniekošanas uzņēmums, tur vidēji uz vienu dzīvokli parādu summa sastāda 130 latus un vairāk. Uz vienu dzīvokli vienā uzņēmumā! Rēķinot absolūtajos skaitļos, šis cipars tuvojas 30 miljoniem, kas ir parādu summa par komunālajiem pakalpojumiem. Respektīvi, šādam uzņēmumam, kas ir lielākais Latvijā, kas veic šos pakalpojumus, šīs siltināšanas programmas nemaz nav pieejamas tikai tāpēc, ka tas netiek klāt šim finansējumam no bankām, jo, ja tev nav sakārtota naudas plūsma, tad tu nekad nedabūsi finansējumu renovācijai. Un te nu ir tā problēma, ka ir jācīnās ar šiem parādniekiem, ļaunprātīgiem nemaksātājiem un hipotekārajiem kredītiem, kur šī summa ir praktiski nepiedzenama. Tur jau šis darbs notiek arī no iesniedzēju puses. Jūs paši noteikti labi zināt, ka darbs notiek, jo ir jāatrod risinājums. Un tā summa, ko ik mēnesi mēs pārmaksājam par tiem, kuri nemaksā, ir stipri vien virs 5 latiem. (No zāles dep. I.Zariņš: „20 latiem!”) Vienā uzņēmumā, kā redzējām, ir 130 lati uz vienu dzīvokli. Tas ir vidējais parāds, tāpēc ir jāatrod risinājums šai lietai, lai nebūtu jāmaksā ļaunprātīgo nemaksātāju vietā. Par tūlītējiem risinājumiem. Protams, ir arī tūlītēji risinājumi, un viens varētu būt šāds: mājām, kurām patēriņš ir virs 200 kilovatstundām uz kvadrātmetru, ir jāievieš individuālie siltummaksas sadalītāji jeb alokatori, kas dotu iespēju maksāt par reāli patērēto siltumenerģiju un dotu iespēju regulēt siltumu, nevis izlaist to caur atvērtu logu un beigās maksāt dubultīgi. Tā ir reāla lieta, kas ir iestrādāta zināmā mērā Vācijas likumdošanā kā obligāta prasība. Tādas...".
• 2013_02_21-seq4 language "lv".
• 2013_02_21-seq4 speaker Viktors_Valainis-1986.
• 2013_02_21-seq4 mentions Q822919.
• 2013_02_21-seq4 mentions Q211.
• 2013_02_21-seq4 mentions Q13561029.
• 2013_02_21-seq4 mentions Q183.
• 2013_02_21-seq4 mentions Q15180.