Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_02_21-seq110> ?p ?o. }

• 2013_02_21-seq110 type Speech.
• 2013_02_21-seq110 number "110".
• 2013_02_21-seq110 date "2013-02-21".
• 2013_02_21-seq110 isPartOf 2013_02_21.
• 2013_02_21-seq110 spokenAs 69.
• 2013_02_21-seq110 spokenText "Augsti godātais Saeimas Prezidij, kolēģi un visi, kuri seko sēdei! Savā runā es noteikti minēšu arī dažas lietas, kas ir izdarītas 10.Saeimas pilnvaru laikā, un, protams, runāšu arī par to, kas mums ir jādara, lai mēs situāciju vērstu uz labu un viennozīmīgi paveiktu visu iespējamo, lai no šīs situācijas augstākās izglītības jomā - tieši saistībā ar studiju virzienu akreditāciju - nekādā gadījumā neciestu studējošie. Neviens studējošais! Un te es gribētu sacīt: nevajag teikt, ka atbildība par visiem nepadarītajiem darbiem un par to, ka darbi ir aizkavējušies vai nav notikuši tā, kā ir paredzēts normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, jāuzņemas tikai un vienīgi Izglītības un zinātnes ministrijai. Atbildība ir jāuzņemas arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kura savu darbu pildīja 10.Saeimas pilnvaru laikā. Un es paskaidrošu - kāpēc. Atbildība ir jāuzņemas Augstākās izglītības padomei, kas īstenoja šo vērienīgo projektu, kuram jau normatīvajos aktos bija iestrādātas tādas sekas, ka šī projekta rezultāti tiek ņemti vērā, pārejot uz jauno studiju virzienu akreditācijas sistēmu, kā tas noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr.668. Un, protams, daļa atbildības ir jāuzņemas arī Izglītības un zinātnes ministrijai. Tā ka atbildība ir kopēja mums visiem. Un es vēršos pie pilnīgi visām frakcijām - gan pie „Saskaņas Centra”, gan pie Zaļo un Zemnieku savienības, gan pie VIENOTĪBAS, gan pie Nacionālās apvienības, gan pie neatkarīgajiem deputātiem ar aicinājumu nolikt malā daļu emociju un saprast situācijas nopietnību, dot šo termiņu ilgāku, lai varētu kvalitatīvi veikt šo studiju virzienu akreditāciju tā institūcija, kurai šīs tiesības turpmāk būs deleģētas. Ko es gribētu teikt? Projekta īstenošana, ko realizē Augstākās izglītības padome, beidzas šī gada aprīļa vidū. Bet jau 10.Saeimas pilnvaru laikā tika iesniegti priekšlikumi Augstskolu likumam, kā Druvietes kundze teica, diezgan lielā, pietiekami lielā skaitā, un jau pārejas noteikumos bija noteikts, ka studiju virzienu akreditācija... proti, Ministru kabineta noteikumiem ir jāstājas spēkā līdz 2012.gada 1.septembrim un jau ir jāsākas studiju virzienu akreditācijai pēc jaunās kārtības. Tad, kolēģi, ja projekts - es saprotu, ka ir projekta īstenošanas daļas -, bet, ja projekts noslēdzās šī gada aprīlī, vai nebija tomēr loģiskāk virzīties uz to, ka, ja mēs ņemam vērā projekta rezultātus attiecībā uz studiju virzienu akreditāciju, tas sāk darboties no 2013.gada 1.septembra? Tā tas diemžēl ir ierakstīts pārejas noteikumos, un mēs pārņēmām situāciju, kāda tā bija. Turklāt tad, kad tika izstrādāti Ministru kabineta noteikumi Nr.668, tā pati projekta īstenošanas organizācija - Augstākā izglītības padome - uzstāja, lai Ministru kabineta noteikumos obligāti tiek iekļauts punkts, ka studiju virzienu akreditācijā tiek ņemti vērā projekta rezultāti. Tad ir jautājums projekta īstenotājiem: ar kādām tiesībām viņi braukāja pa visām augstskolām un solīja to, ko nemaz nebija tiesīgi solīt? Es pati esmu braukājusi pa augstskolām un droši vien arī tie, kas ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Un viņi teica: vai tad tā būs, vai tad tā nebūs? Un vai mēs varējām atļauties pateikt: ziniet, draugi mīļie, - nē! Bet projekts vēl turpinājās, un studiju virzienu izvērtēšana arī vēl turpinājās. Tad kā, ar kādām tiesībām viņi varēja atļauties to solīt? Un vēl arī tas, ka Ministru kabineta noteikumos, ja pareizi atceros, 14.5.punktā ir ierakstīts skaidri un gaiši, ka obligāti jāņem vērā ekspertu individuālo ankešu rezultāti. Un ko mēs uzzinājām pēc veiktā audita? To, ka daļai nemaz nav šo ekspertu individuālo ankešu, un tas nozīmē, ka arī Ministru kabineta noteikumi ir jāgroza. Situācija ir ļoti nopietna. Nu tad ko lai dara tā jaunā institūcija, kurai ir jāakreditē? Un jāsaka tā, ka aizkavēšanās... protams, arī šo studiju virzienu akreditācijas uzsākšanu ietekmēja tas, ka ministrijas rīcībā nonāca pietiekami nopietna informācija par to, ka projekta realizācijā bija virkne pārkāpumu gan saistībā ar ekspertu atlasi, gan saistībā ar metodoloģijas izvēli un īstenošanu. Un bija arī jau nopietni signāli par to, ka būs tiesvedības darbi, ja tiks ņemti vērā šādi projekta rezultāti un netiks izvērtētas augstskolu iesniegtās apelācijas. Tas ir vairāk nekā skaidrs! Un tāpēc bija būtiski, lai tagad nebūtu tā, ka Izglītības un zinātnes ministrija ar saviem argumentiem vēršas pret Augstākās izglītības padomi. Tāpēc arī tika nodrošināts šis audits, šī pārbaude, ko veica Deloitte Latvia. Tas ir pamats, uz kā tapa informatīvais ziņojums, ko izvērtēs arī Ministru kabinets. Tas ir materiāls, ar kuru ministrija vērsīsies arī Ģenerālprokuratūrā, lai tā izvērtē visus audita laikā konstatētos faktus, vai tur ir pārkāpumi, vai tur būs nopietnākas sekas un vai būs tiesvedības darbi. Bet tas, ka ar šī projekta īstenošanu bija problēmas, ir vairāk nekā skaidrs. Tāpēc es gribētu aicināt gan komisiju, gan visus deputātus izvērtēt to, ka šie divi termiņi... es atvainojos, divi mēneši ir stipri par maz. Tiešām stipri par maz, lai varētu kvalitatīvi izvērtēt pirmajā tematiskajā grupā iekļautās programmas, proti, izglītība, humanitārās zinātnes un mākslas, sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, un to, ka šis termiņš ir nepieciešams ilgāks. Pretējā gadījumā mēs būsim spiesti pēc šiem diviem mēnešiem atkal pagarināt termiņu, bet tas, es domāju, ja mēs tagad pietiekami pagarinātu šo termiņu, dotu iespēju studentiem, arī mācībspēkiem, visiem, kas nāk no akadēmiskās vides, saprast, ka ar viņu atzītiem... ka ar diplomiem viss būs kārtībā, un noņemtu bažas. Satraukums valda pietiekami lielā sektorā. Un es gribētu vēl pateikt arī to, ka Augstskolu likuma pārejas noteikumu 33.punkts nosaka: studiju programmām, kuras bija akreditētas līdz 2011.gada augustam, ar akreditāciju viss ir kārtībā līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt šo studiju virzienu, ja šis termiņš ir notecējis. Un mēs arī esam apzinājuši, cik daudzus skar akreditācijas termiņa izbeigšanās visā 2013.gada periodā: tās ir 92 studiju programmas, bet martā tās ir 5 programmas, kuras skar šī termiņa izbeigšanās. Un ministrija nekādā ziņā negrasās vilcināt laiku. Jau 28.februārī būs sanāksme par studiju virzienu akreditāciju - un darbs turpināsies. Un te j��teic, ka ministrija ir iecerējusi vērtēt sadarbībā ar institūciju, kura turpmāk koordinēs šo studiju virzienu akreditāciju, iespēju robežās maksimāli izmantot projekta īstenošanas rezultātā iegūto informāciju, jo mēs ļoti labi apzināmies, cik vērienīgs darbs tas bija augstskolām, un tām nav jācieš tikai tādēļ, ka projekta realizētāji nebija noteikuši pietiekamu laika grafiku, ka bija cilvēku resursu problēma un virkne citu problēmu, ar ko nācās saskarties projekta īstenošanas gaitā. Un tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir ļoti rūpīgi jāvērtē Augstākās izglītības padomes kapacitāte, tās deleģēto pārstāvju atbilstība, tas, vai viņi tiešām spēj izpildīt likumā definētās funkcijas, jo tās ir ļoti nozīmīgas funkcijas. Un šī projekta īstenošana tikai apstiprina to, ka ar šo kapacitāti padome tiešām tā būtu arī vērtējama. Un es atļaušos no tribīnes aicināt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāju arī savā ziņā uzņemties atbildību par to, ka Augstskolu likuma pārejas noteikumos ir iestrādātas šādas normas, un arī par to, ka mums komisijā ir nepieciešams uzklausīt Augstākās izglītības padomes pārstāvju atskaiti par to, kā viņi pildījuši likumā noteiktās funkcijas, jo budžeta līdzekļi arī šai institūcijai tiek atvēlēti. Protams, par apjomu mēs atkal varam diskutēt. Un arī beigsim vainot tikai un vienīgi ministriju un paskatīsimies, kas projekta realizācijas gaitā ir godprātīgi, labi izdarīts, bet kur tomēr ir bijušas kļūdas, jo ne velti augstskolas ir rakstījušas apelācijas. Tāpēc, ja mēs kādu lamājam un sitam, un kritizējam, tad - labi! - lai ministrijai tiek sava deva! Bet lai sava deva tiek arī projekta īstenotājiem, kuri parūpējās par to - un neatlaidīgi arī Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanas gaitā -, ka projekta rezultāti tiek ņemti vērā. Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_02_21-seq110 language "lv".
• 2013_02_21-seq110 speaker Inga_Vanaga-1980.
• 2013_02_21-seq110 mentions Q822919.
• 2013_02_21-seq110 mentions Q957126.
• 2013_02_21-seq110 mentions Q918757.
• 2013_02_21-seq110 mentions Q2167704.
• 2013_02_21-seq110 mentions Q1576026.
• 2013_02_21-seq110 mentions Q1807079.
• 2013_02_21-seq110 mentions Q1092499.
• 2013_02_21-seq110 mentions Q903671.
• 2013_02_21-seq110 mentions Q966912.
• 2013_02_21-seq110 mentions Q16361131.