Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_02_21-seq61> ?p ?o. }

• 2013_02_21-seq61 type Speech.
• 2013_02_21-seq61 number "61".
• 2013_02_21-seq61 date "2013-02-21".
• 2013_02_21-seq61 isPartOf 2013_02_21.
• 2013_02_21-seq61 spokenAs 101.
• 2013_02_21-seq61 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Novērojot reakciju zālē, apspriežot šo likumprojektu, es redzu, ka lielai daļai šis likumprojekts neliekas sevišķi būtisks. Cienījamie kolēģi! Šis ir ārkārtīgi nopietns likumprojekts (No zāles: „Par daudz!”), kuram, pieņemot to vienā vai otrā redakcijā, var būt ļoti, ļoti tālejošas sekas. Kāds ir politikas virsuzdevums? Par ko mums, deputātiem, pēc ievēlēšanas Saeimā ir jādomā? (No zāles: „Par daudz ko!”) Protams, mums ir jādomā, kā saka Bērziņa kungs, par tautu, lai celtos tautas labklājība, lai valstī būtu droši dzīvot, lai mēs īstenotu vajadzīgās reformas, kas ļautu mūsu dzīvi uzlabot. Bet, ticiet man, ja valstī nebūs stabilitātes, ja valsts varai nebūs pietiekamas stabilitātes rīkojoties, pieņemot lēmumus, tad diemžēl šie labie lēmumi var arī izpalikt. Es jums paskaidrošu ar kādu konkrētu piemēru, lai jūs saprastu, cik viegli var izjaukt stabilitāti pašvaldībā. Mēs zinām, ka vēlēšanu rezultātā ļoti daudzās pašvaldībās pie varas nonāk kāda koalīcija vai kāda partija, vai kāda vēlētāju apvienība, kurai ir ļoti neliels pārsvars, kura vēlēšanās ir guvusi, teiksim, 51-52 procentus balsu. Un tagad kādā nelielā pašvaldībā, kurā ir divas mācību iestādes, viena ir jāslēdz. Mēs zinām, cik smaga situācija šobrīd ir laukos, cik strauji sarūk iedzīvotāju skaits. Pirmām kārtām tāpēc, ka ražošana ir kļuvusi efektīvāka un nevajag tik daudz darbaspēka kā kolhozā, kur uz katru laukā strādājošo bija vismaz viens, kas sēdēja kantorī. Mēs zinām, kādā stāvoklī ir ceļi, ka cilvēki laukos nespēj būt mobili un aizbraukt uz tuvāko pilsētu strādāt. Mēs zinām, ka ļoti daudzi grib labāk atalgotu darbu un tāpēc aizbrauc strādāt uz ārvalstīm. Skolēnu skaits ļoti strauji sarūk, un skola ir jāslēdz vai arī skolas ir jāapvieno un kāda no divām skolām ir jāslēdz. Vai jūs domājat, ka tas ir populārs lēmums? Vai šis lēmums gūs lielu atbalstu pašvaldībā? Es domāju, ka savākt pašvaldībā pietiekamu skaitu balsu, lai varētu ierosināt referendumu un nobalsot tajā „pret” pašvaldību, kura ir pieņēmusi šo vajadzīgo, bet ļoti nepopulāro lēmumu, ir ļoti vienkārši. Lai pašvaldība justos stabilāk, tai ir jādod laiks, un bieži vien šie četri gadi no vienām vēlēšanām līdz otrām ir tas nepieciešamais laiks, lai varētu ilgākā termiņā pamatot viena vai otra lēmuma nepieciešamību, un cilvēki varbūt tikai pēc diviem gadiem redzēs, ka pašvaldība ir pieņēmusi pareizu lēmumu - nepopulāru, bet pareizu lēmumu, bet mēs šo situāciju gribam destabilizēt. Mēs esam redzējuši Latvijā, kāda bieži vien ir iedzīvotāju reakcija, ja gribam būvēt kaut ko vajadzīgu. Atcerēsimies! Ikšķilē - Ikšķiles novadā neuzbūvēja rūpniecības uzņēmumu, kas nebūt nebija tāds, kas perspektīvā varētu piesārņot apkārtējo vidi, bet šī iespējamā uzņēmuma konkurenti ļoti viegli saorganizēja piketus, saorganizēja ļoti lielu cilvēku skaitu, kuri protestēja, turklāt cilvēkus, kas vispār nedzīvoja šajā pašvaldībā, un tādā veidā izraisīja rezonansi arī vietējā sabiedrībā, un šis objekts netika uzcelts. Vai domājat, ka nelielā pašvaldībā būs ļoti populāri uzbūvēt attīrīšanas iekārtas, nepakļaujot sevi lielam riskam, jo ilgu laiku varbūt būs izjaukti vietējie ceļi, ka varbūt būs jāziedo šim attīrīšanas iekārtu uzcelšanas mērķim kāda vietējo iedzīvotāju sabiedrībā ļoti populāra, skaista vieta? Jūs domājat, ka tas ir vienkārši? Mēs zinām, kāda šobrīd Latvijā ir sociālekonomiskā situācija (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Viss attīstās! Iet uz augšu!”), mēs ļoti labi arī redzam to, ka bieži vien cilvēki neiedziļinās lietas būtībā, bet meklē vaininiekus varas pārstāvjos. Gan valsts varas, gan vietējās varas pārstāvjos. Viņi varbūt nepadomā, ka gāzes cenas ceļas visā pasaulē un tāpēc pieaug apkures izmaksas. Viņi domā, ka pie tā ir vainīga vietējā vara, un meklē vaininiekus tur. Mēs ļoti labi redzējām, ar cik lielu sajūsmu tauta nobalsoja par Saeimas atlaišanu. Protams, tam bija arī savs pozitīvais efekts, bet ne viss, kas notika pēc tam, ir vērtējams tik pozitīvi. Mēs redzam, cik vienkārši nonāca pie varas partija, kura sašķēlās jau pirms nonākšanas Saeimā, tas ir vēl nebijis gadījums. Mēs redzam, ka mums valstī ir ministrs, kurš, manuprāt, ir vienīgais cilvēks, kurš visā valstī domā, ka viņš ir atlaidis no darba kādu vietējās pašvaldības vadītāju. Man liekas, viņš ir vienīgais, kurš tā domā, jo joprojām šis pašvaldības vadītājs pieņem lēmumus, paraksta dokumentus, un līdz ar to tiek tikai vairots tiesiskais nihilisms. Tieši tā, cienījamie kolēģi! Šis cilvēks... Jūs gan te kratāt galvu... Bet viņš parakstīja sadarbības līgumu starp vietējo pašvaldību un Olimpisko komiteju par to, ka attiecīgajā pašvaldībā būs Latvijas sporta spēles, un cilvēki man par to zvana, un viņi nesaprot, kā tas var būt. Tas tikai norāda uz to, ka mums ir jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem. Mēs zinām, cik šobrīd Latvijas sabiedrība ir sašķelta. Mēs redzam, cik ļoti tālejošas sekas bija valodas referendumam, ka vēl tagad sabiedrība nav nomierinājusies, un mēs zinām, ka Latvijā ir pašvaldības, kur pamatiedzīvotāju ir tikai aptuveni 20 procenti, turklāt šīs pašvaldības atrodas mums ne sevišķi draudzīgu valstu pierobežā. Protams, šis likumprojekts it kā neparedz referendumu par valodas lietām, bet, ja šāds referendums tiks organizēts, tas būs noticis. 5.panta 1.punktā palasiet, ka referendums var notikt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai par noteiktiem jautājumiem, kas attiecas uz pašvaldības autonomajām funkcijām. Šis formulējums pieļauj ļoti dažādas interpretācijas. Es ilgus gadus esmu vadījis valodas komisiju un diskutējis ar Eiropas ekspertiem par valodas lietām, un, ticiet man, ļoti bieži izpratne par reālo situāciju Latvijā bija apmēram tāda: kāpēc jūs 1940.gadā, kad čeka... 1941.gadā izsūtīja uz Sibīriju, kāpēc jūs nesūdzējāties policijā? Un bieži vien par daudzām lietām izpratne nav mainījusies, un es domāju, ka Eiropā vēl daudzi nešķiro to, ka Latvijā mūsu lielākā mazākumtautība pamatā ir imigranti, nevis mazākumtautība klasiskā izpratnē, atšķirībā, piemēram, no poļiem Viļņas apgabalā - Lietuvā, kur tā ir autohtonā minoritāte, kas tur dzīvo jau tūkstošiem gadu. Tā ka, cienījamie kolēģi, šim likumprojektam var būt ļoti, ļoti tālejošas sekas, tā pieņemšana vai izjaukt stabilitāti valstī, tāpēc, ja Saeima par šo likumprojektu nobalsos, atbildīgajai komisijai pie tā ļoti daudz un rūpīgi jāstrādā, un visiem mums kopā ir jāpadomā, vai vispār šāds likums šobrīd šodienas Latvijas apstākļos ir nepieciešams. Paldies.".
• 2013_02_21-seq61 language "lv".
• 2013_02_21-seq61 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 2013_02_21-seq61 mentions Q822919.
• 2013_02_21-seq61 mentions Q211.
• 2013_02_21-seq61 mentions Q37.
• 2013_02_21-seq61 mentions Q193089.
• 2013_02_21-seq61 mentions Q164247.
• 2013_02_21-seq61 mentions Q14556942.