Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2013_06_20-seq264 spokenText "28. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq260 spokenText "26. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq258 spokenText "25. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 30.priekšlikumā.".
• 2013_06_20-seq256 spokenText "24. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29.priekšlikumā.".
• 2013_06_20-seq254 spokenText "23. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq252 spokenText "22. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq250 spokenText "21. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_11_22-seq60 spokenText "21. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_09_27-seq121 spokenText "21. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq248 spokenText "20. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21.priekšlikumā.".
• 2013_06_20-seq242 spokenText "17. - deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq240 spokenText "16. - deputāta Rusiņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq239 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Gunāra Rusiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 36, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq238 spokenText "15. - deputāta Rusiņa priekšlikums. Komisijā nebija atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq237 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā... ? Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 41, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Turpināsim dzert!”)".
• 2013_06_20-seq236 spokenText "Paldies. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2013_06_20-seq234 spokenText "Kolēģi! Domājot par šiem alkohola tirdzniecības ierobežošanas pasākumiem, ir jāņem vērā, ka Latvija šajā ziņā ir īpaša valsts. Latvija Eiropas kontekstā diemžēl neizceļas pozitīvā, bet izceļas negatīvā ziņā - alkohola izraisīto negadījumu skaita ziņā un lielā to bērnu skaita ziņā, kuri tiešām ir šī, es nebaidīšos teikt, zaļā pūķa pakļāvībā, tāpēc ir jādomā par kompleksiem pasākumiem. Visas tās lietas, kas ir piedāvātas un ko minēja Latkovska kungs kā galvenos šī likumprojekta pasākumus, ir vajadzīgas, bet kāpēc mums nebūt drosmīgiem un tiešām nepieņemt ļoti konkrētu priekšlikumu, kas jau pasaules līmenī ir parādījis, ka var būt efektīvs? Eiropā ir trīs valstis - tās ir Islande, Norvēģija un Zviedrija -, kurās alkohola tirdzniecības ierobežojums ir nevis līdz 18 gadiem, bet līdz 20 gadiem, un statistika ļoti skaidri parāda, ka šajās trijās valstīs alkohola patēriņš arī 15-16 gadu vecu jauniešu vidū ir būtiski zemāks nekā pārējās valstīs, kur šis ierobežojums ir līdz 18 gadiem. Manuprāt, tas ir ļoti labs rādītājs, uz ko Latvijai ir vērts tiekties, - uz ne tik sarežģītiem mehānismiem. Kādēļ uz trešo lasījumu? Grūti komentēt. Iespējams, tiešām vajadzēja deputātiem ātrāk, kā saka, attapties un iesniegt priekšlikumus, bet, manuprāt, nevajag baidīties pieņemt šādu drosmīgu lēmumu un nobalsot par vecuma palielināšanu. Es gribu vēlreiz uzsvērt to, ko teica arī kolēģis Rusiņa kungs, - 90 procentu astoņpadsmitgadīgo jauniešu šobrīd ir 11.klases skolēni, savukārt 19 gadu vecumā jau apmēram puse no viņiem skolu būs beiguši. Manuprāt, tas ir diezgan labs atskaites punkts, lai mēs, deputāti, no savas puses pateiktu, ka mēs vēlamies, lai vismaz skolu mūsu jaunieši beigtu, nelietojot plaši alkoholu, un skaidrā prātā varētu nolikt eksāmenus.".
• 2013_06_20-seq232 spokenText "Es gribu vēlreiz atgādināt, kolēģi, pusotra gada senus notikumus šeit, Sarkanajā zālē. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai bija kopīga sēde. Tur bija vairāki Latvijā diezgan pazīstami mediķi, kuri publiski ir stāstījuši par gadījumiem, kad pusaudži ļoti agrā vecumā, 12-13 gadu vecumā, nonāk ārstniecības iestādēs smagā alkohola reibumā. Kāpēc mēs, mūsu komisija, kaut gan šis likums par alkohola apriti ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārraudzībā esošs likums... tātad tas, kāpēc mēs, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, piekritām uzņemties un trijos lasījumos izskatīt un ieviest šīs izmaiņas, bija tieši tas, ka visi pētījumi, ko mums prezentēja arī Latvijas Ārstu biedrība, narkologi un citi, parādīja, ka, lai gan Latvijā ir noteikts 18 gadu limits, no kura var iegādāties un lietot alkoholiskos dzērienus, alkoholiskie dzērieni, spriežot pēc aptaujām, ir brīvi pieejami vismaz lielai daļai piecpadsmitgadīgo un sešpadsmitgadīgo... Šādas aptaujas tiek veiktas visās Eiropas valstīs, un Latvijā liels procents jauniešu atzīst, ka alkoholiskie dzērieni viņiem ir brīvi pieejami. Tieši tāpēc šajos grozījumos ir sakārtotas normas, kas ierobežo šī vecuma jauniešiem pieeju alkoholam - videonovērošana, identifikācijas kartes... visas tās lietas, kas te, debatēs, jau tika minētas. Ja mēs šajā brīdī... Es jums atgādinu, ka šis ir trešais lasījums, bet uz otro lasījumu neviens deputāts neiesniedza priekšlikumus ne par 19, ne par 20, ne par 21 gadu. Tātad -domājiet paši! Es ticu mūsu labajiem mērķiem, bet trešajā lasījumā šādas konceptuālas lietas parasti nedara. Tad nemēģināsim kaut kādā veidā „noraut” vai sabojāt vismaz to, kas jau ir izdarīts! Vēl es gribu parādīt tabulu, kura caur Pasaules veselības organizāciju ir brīvi pieejama internetā, un šo apkopojumu ir veicis profesors Hansons no Socioloģijas departamenta Ņujorkas Universitātē. Un te... nu, maz ir, bet tomēr var redzēt, ka ir valstis, kurās vispār nav aizliegumu, ir valstis, kurās ir no 16 gadiem, ļoti daudzās Eiropas valstīs ir no 17, ir valstis, kur ir no 18, valstis, kur ir aizliegums no 19 gadiem, ko piedāvā arī Seržanta kungs... Nikaragva un Dienvidkoreja... valstis, kur ir no 20 un no 21 gada. Skatāmies no 18... (Pāršķir vairākas lapas.) Turpinās šeit, turpinās šeit! Tātad tādas ir lielākā daļa pasaules valstu, un neizgudrosim no jauna riteni! Ir jānonāk pie kaut kāda kopsaucēja. Pieredze un viss pārējais ir pierādījis to, ka šis, iespējams, ir tas pareizais vecums. Ja mēs noteiksim augstāku vecumu, ja tajā pašā laikā grozījumu mērķis ir padarīt alkoholu nepieejamu tiem, kuri ir vecumā līdz 18 gadiem, tad mēs vienkārši policijai uzliksim vēl vairāk darba, ar kuru tā arī līdz šim netika galā. Mēs šos grozījumus dodam kā aizsardzības ieroci mūsu bērniem. Un padomājiet par to, ka šie grozījumi, kuri attiecas uz gadu skaitu, ir iesniegti nevis otrajā lasījumā, bet tieši trešajā! Tā ka es aicinu tomēr neatbalstīt.".
• 2013_06_20-seq230 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es nerunāšu par alkohola negatīvo ietekmi uz jauniešu organismu - mēs jau visi to zinām, ka neko labu jauniešiem alkohols nenes -, bet gribu vērst uzmanību uz to, ka jaunieši 18-19 gadu vecumā vēl mācās vidusskolā. Un, ja mēs tik krasi iestājamies par to, lai mūsu bērni, mācoties vēl skolā, nelietotu alkoholu, tad mums vajadzētu izskaust šo problēmu un ieviest jau ar tālāku mērķi šo normu, ka 20 gadu vecums ir slieksnis, no kura varētu iegādāties alkoholu. Es par nākamo savu priekšlikumu - 15.priekšlikumu - nenākšu debatēt, tāpēc tagad varbūt pateikšu visu līdz galam. Es atbalstītu arī Kārļa Seržanta priekšlikumu, bet tas neatrisinās šo problēmu pašā saknē. Es saprotu arī alkohola ražotāju un tirgotāju bažas: tā ir liela daļa jauniešu, kas vairs nevarēs iegādāties un lietot alkoholu. Un šinī sakarā ražotājiem un tirgotājiem radīsies arī kaut kādi finansiāli zudumi, bet, ja mēs skatāmies tālāk - un to arī Dana Reiznieces-Ozolas kundze šeit teica -, tad veselība ir pirmajā vietā. Un, ja mēs mēģināsim pēc tam šo veselību sakārtot, tad mēs šīs izmaksas palielināsim. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Apiņa kungs nenoliedz, ka vajadzētu palielināt šo vecuma cenzu, bet tanī pašā laikā viņš uzsver arī to, ka pašreiz jau ir sperts būtisks solis, lai ierobežotu alkoholisko dzērienu pieejamību jauniešu vidū. Skatoties visus šos priekšlikumus... Jā, vecumā no 18 līdz 25 gadiem ir obligāti jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, bet kāpēc tad līdz šim mēs nespiedām uz to dokumentu uzrādīšanu? Nu, bija tie 18 gadi, bet dokumentu neviens tā īpaši arī neprasīja, lai gan uzreiz tālāk, ja mēs skatāmies Slimību profilakses un kontroles centra pētījuma aprēķinus, tad redzam, ka Latvijā 25 tūkstoši 8.-10.klašu skolēnu alkoholu lieto vismaz vienu reizi nedēļā, bet 62 procenti skolēnu pirmo reizi piedzērušies līdz 13 gadu vecumam. Ja mēs tagad ņemtu un vēl pieliktu klāt šos deviņpadsmit un divdesmitgadīgos, tad es nezinu... tad tie cipari vispār būtu šausminoši. Tāpēc es aicinu atbalstīt nākošo priekšlikumu par 20 gadiem kā vecuma slieksni, kad var iegādāties alkoholu. Būsim tomēr saprātīgi un negaidīsim, kā Apiņa kungs teica, ka nākošā Saeima varēs lemt arī par nākošo soli - par vecuma palielināšanu alkohola iegādei. Paldies.".
• 2013_06_20-seq228 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tas jautājums, kuru mēs izskatām šodien, ir ļoti aktuāls visiem Latvijas iedzīvotājiem. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs redzam, kas notiek mūsu valstī, kā uzvedas mūsu jaunā paaudze un uz kuru pusi mēs ejam. Redzam, cik daudz protokolu ir sastādīts gan mūsu CSDD, gan policijā tikai par alkohola lietošanu. Šodien deputāti piedāvā ieviest normu, ka no 19 vai 20 gadu vecuma jaunie cilvēki var lietot alkoholu. Es gribu pateikt uzreiz, ka es atbalstu ne tikai normu, kas noteic 19 vai 20 gadu vecumu, bet pats personīgi esmu par normu, kas paredz 21 gada vecumu. Kāpēc? Tāpēc, ka darba grupas speciālisti mums ziņoja, ka, pēc psihologu pētījuma, cilvēka psihe stabilizējas vēl līdz 25 gadu vecumam. Un tātad šai vecuma grupai piederīgie cilvēki ir tie, kas staigā pa to sarkano līniju: viņus var ietekmēt tas, no kāda vecuma viņi sāk lietot alkoholu. Un tāpēc labākais priekš viņiem ir pagarināt to laiku, kurā viņi nevar lietot alkoholu. Taču, ja mēs paskatāmies, kā tas notiek pasaulē, tad redzam, ka tā politika ir ļoti daudzveidīga. Zviedrijā alkohola lietošanas ierobežošanas politika ir visstriktākā no visām Eiropas Savienības valstīm. Zviedrijā var lietot alkoholu klubos un bāros, sākot no 18 gadiem, bet pirkt veikalos var tikai no 20 gadiem. Un nekas! Zviedrija ir visattīstītākā, labākā valsts pasaulē. Jā. Mēs redzam, ka Somijā alkohola lietošana ir ierobežota ne tikai līdz 18 gadiem, bet visu mūžu. Un arī tur cilvēki dzīvo! Mēs redzam, ka tajā pašā ASV štatā, kur atrodas Soltleiksitija un kur dzīvo 3 miljoni cilvēku, vispār ir aizliegts lietot alkoholu. Un nekas - 3 miljoni var mierīgi dzīvot! Arī mēs pārdzīvojām šādu laiku: 1985.gadā Latvijā bija aizliegts lietot alkoholu. Un nekas! Mums vajag padomāt par mūsu nākotni. Mēs visi tagad redzam to reklāmu, kuru sagatavoja CSDD speciāli priekš Jāņiem. Mēs redzam, kas notiek uz mūsu autoceļiem. Mēs esam pret to, ka benzīna stacijās arī tirgo alkoholu, mēs negribam to atbalstīt. Turpinām pārdot alkoholu, bet negribam, lai bērni lieto. Es, piemēram, saprotu arī to, ka jebkurš aizliegums - tas nozīmē tā kā kaitināt cilvēkus. Bet vajag būt saprātīgiem! Ja kāds no mums nemāk uzvesties, tad mums arī vajag dot tam cilvēkam signālu: jūs esat uz nepareizā ceļa! Tāpēc es aicinu atbalstīt jebkuru no šiem priekšlikumiem. Vienalga, vai tas vecums ir 19 gadi vai 20 gadi. Jebkuru! Bet es esmu par šā vecuma palielināšanu. Paldies jums!".
• 2013_06_20-seq227 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 13.30. Tātad turpinām Saeimas 20.jūnija sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” trešajā lasījumā un uzsākām debates par 14. - deputāta Kārļa Seržanta iesniegto priek��likumu. Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.".
• 2013_06_20-seq226 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Bet es aicinu visus deputātus uz Sarkano zāli, kurā mēs tradicionāli ielīgosim latviešu tautas saulgriežu svētkus! (Pārtraukums.)".
• 2013_06_20-seq225 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies tie deputāti, kuru nebija klāt arī iepriekšējā reizē un kuri šodienas sēdē nepiedalās. Visi pārējie ir reģistrējušies. Paldies.".
• 2013_06_20-seq224 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, gribu atgādināt, ka mums ir dažādas tradīcijas, un viena no skaistākajām tradīcijām ir pēdējā Saeimas sēdē sveikt Jāņus, kuri ir arī mūsu vidū. Tātad sirsnīgi sveicam Jāni Ādamsonu, Jāni Dombravu, Jāni Dūklavu, Jāni Junkuru, Jāni Klaužu, Jāni Lāčplēsi, Jāni Ozoliņu, Jāni Reiru, Jāni Tutinu, Jāni Upenieku, Jāni Urbanoviču un Jāni Vucānu! (Aplausi.) Vārds Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2013_06_20-seq223 spokenText "Labdien! Tā kā Seržanta kunga šodien Saeimas sēdē nav, es viņa vārdā aizstāvēšu viņa priekšlikumu. Mēs šodien jau vairākkārt arī dzirdējām atgādinājumu, ka šis likumprojekts un tā galvenais mērķis ir vērsts uz to, lai samazinātu alkohola patēriņu tieši jauniešu vidū. Un Seržanta kunga priekšlikums ir ļoti konkrēts: paaugstināt vecumu, no kura var iegādāties alkoholiskos dzērienus, - proti, noteikt, ka tos var iegādāties nevis no 18 gadu vecuma, bet gan no 19 gadu vecuma. Metodes, kā ierobežot alkohola patēriņu jauniešu vidū, pasaulē ir visdažādākās - sākot ar reklāmas ierobežojumiem, izglītošanu, nodokļu politiku un beidzot ar alkohola iegādes ierobežojumiem. Vecuma ierobežojums ir pierādījies kā viens no efektīvākajiem ierobežošanas veidiem. Amerikas Savienotajās Valstīs ir veikti ļoti daudzi pētījumi par alkohola iedarbību uz jauniešu psihi. Kā mēs zinām, tur šis ierobežojums ir 21 gada vecums, nevis 18 gadu vecums, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas valstu, un ir skaidri redzams, ka, jo agrāk jaunietis sāk lietot alkoholu, jo smagākas tam ir sekas: ir radusies atkarība no alkohola, daudz lielākā mērā tiek radīti smadzeņu darbības traucējumi. Un ir redzams, ka tajās valstīs, kur alkohola patēriņa vecumu samazina (piemēram, Jaunzēlandē), ļoti strauji pieaug gan ceļu satiksmes negadījumu skaits, gan arī tādu noziegumu skaits, kuri ir izdarīti alkohola reibumā. Tā ka viens gads tiešām nozīmē ļoti daudz, īpaši ņemot vērā to faktu, ka vispār cilvēka smadzenes attīstās līdz pat 23-25 gadu vecumam. No tā, ka jaunieši gadu vēlāk sāktu legāli lietot alkoholu, tiešām varētu būt liels ieguvums. No statistikas datiem mēs redzam, ka Latvijā vecuma grupā no 17 līdz 19 gadiem jauniešu skaits sasniedz 70 tūkstošus. Un tāpēc ir labi saprotama alkohola tirgotāju attieksme, ka ir jācīnās par katru šajā vecuma grupā esošo jaunieti, kurš var iegādāties legāli alkoholu, jo tā ir viena liela tirgus daļa. Vispār pasaulē redzams, ka tieši jaunieši ir viena no tādām, kā lai saka, aktuālākajām mērķauditorijām tirgū. Tiek izstrādāti visādi interesanti dzērieni atraktīvos iepakojumos, veidoti kā dizaina produkti, lai aizvien vairāk jauniešu iesaistītu, es teiktu, šīs sērgas izmantošanā. Ir skaidrs, ka ir jāvērtē ne tikai tā ietekme, ko alkohols var nodarīt jaunieša smadzenēm. Jāvērtē arī šo alkoholisko dzērienu kvalitāte. Ja mēs paskatāmies uz Latvijas tirgu, tad redzam, ka pēdējos gados pirmajās vietās patēriņa ziņā ir tādi mums piedāvāti dzērieni kā „Cēsu Džons” un līdzīgi kokteilīši, kuru ražotāji atklāti pasaka, ka galvenās sastāvdaļas ir sula, spirts un ūdens. Protams, vecuma paaugstināšana nepasargās to jauniešu grupu, kas dzīvo nelabvēlīgās ģimenēs, jo tur galvenie „skolotāji” diemžēl ir vecāki un arī draugi, kurus bērni satiek ielās. Bet iespējams, ka vismaz viena liela saprātīgo jauniešu daļa, palielinot šo vecumu, varētu tikt pasargāta no pārlieku agras alkohola lietošanas. Un es atgādināšu vēlreiz, ka tie ir apmēram 25 tūkstoši Latvijas jauniešu. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt Seržanta kunga priekšlikumu, citējot pašu deputātu: lai padarītu šo dzīvi kaut nedaudz skaidrāku! Paldies.".
• 2013_06_20-seq221 spokenText "14. - deputāta Seržanta priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq219 spokenText "13. - deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq218 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Deputāti atbalsta 12. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādāto priekšlikumu.".
• 2013_06_20-seq217 spokenText "Jā, dzīve kādreiz izspēlē ļaunus jokus, un to, ka man būs jārunā tieši par šo priekšlikumu... pirms pārtraukuma es cerēju, ka tā nebūs. Taču, ja mēs runājam par šo priekšlikumu, tad komisija to ir atbalstījusi, bet ir publika, un publiskajā telpā ir bijis diezgan daudz diskusiju par tā veiksmīgumu vai neveiksmīgumu. Līdz ar to šeit ir divi jautājumi, par kuriem mums būtu jārunā. Viens ir iebildumi pret īpašu priekšrocību radīšanu atsevišķai produktu grupai, šinī gadījumā - alum; otrs ir iebildumi pret videonovērošanu kā papildu slogu veikalu īpašniekiem. Ja mēs runājam par alu, tad es gribu teikt, ka Pimenova kungs jau pieskārās tam, ka darba grupas un likuma grozījumu mērķis ir jauniešu alkohola patēriņa ierobežošana. Un ar šo likumu mēs sasniegsim divus ārkārtīgi svarīgus mērķus. Tātad pirmais un svarīgākais būs 18.priekšlikumā, ko mēs vēl skatīsimies, un tas ir alkohola pārdošanas režīms. Mēs to mainām no pašreizējā uz tādu, kas būs daudz stingrāks - tātad personām vecumā no 18 līdz 24 gadiem būs jāuzrāda dokuments, iegādājoties alkoholu. Manuprāt, šis ir ļoti būtisks labojums un tas pilnībā izmainīs alkohola pārdošanas režīmu. Otra, sekundāra, bet tikpat svarīga lieta. Likuma normas turpmāk noteiks to, ka alkohols veikalā ir tirgojams atsevišķā nodaļā. Un, ja mēs runājam par jaunatni, tad mēs esam daļēji atrisinājuši problēmu ar jauniešu alkohola patēriņu. Tātad jauniešu alkohola patēriņā ir trīs būtiskas grupas: tie ir alkoholiskie kokteiļi, sidrs un alus. Ja mēs runājam par šīm divām pozīcijām - alkoholiskie kokteiļi un sidrs -, tad šī problēma ir atrisināta. Tie ir ievietoti atsevišķā pārdošanas zonā. Attiecībā uz alu šī problēma tiek risināta daļēji. Alum ir... alu mēs varētu iedalīt trijās pozīcijās: vieglais alus - līdz 3,2 procentiem jeb grādiem, vidēji stiprais alus - līdz 5,8-6 grādiem un stiprais alus. Stiprais alus ir novietots šajā pārdošanas zonā. Kādēļ atsevišķā pārdošanas zonā nav ievietots vidēji stiprais alus un vieglais alus? Šinī gadījumā ir problēma ar pašu produkta tirdzniecību. Produkts galvenokārt tiek pārdots noteiktā sezonā. No maija līdz septembrim tiek pārdoti gandrīz 70 procenti produkta. Ja mēs to ievietojam atsevišķā tirdzniecības zonā, tad, kā apgalvoja tirdzniecības organizāciju pārstāvji, tirgojot to atsevišķā zonā vai tirgojot pārdevējam „aiz muguras”, kā tas ir noteikts... vai kā mēs to saprotam tautā, telpa tiek ierobežota, un tikai tādēļ, ka vasarā tiek tirgoti lieli apjomi, ziemā neviens tukšas telpas neturēs. Tāpēc visi kā viens ir apgalvojuši, ka tas tiks ierobežots. Un, ņemot vērā to, ka šis produkts - apmēram 80 procenti - tiek saražots Latvijā, mēs uzskatījām, ka šī tirdzniecība ir jāorganizē tādā veidā, ka zālē ir atstājams vidēji stiprais alus, bet stiprie ali ir atstājami šajā ierobežotajā zonā. Tāpēc es aicinu kolēģus uz šo likumu skatīties nevis kā uz kaut ko pabeigtu, bet kā uz likumu, kas ir noteiktā attīstībā. Un šinī brīdī es gribu teikt, ka komisija ir izdarījusi visu, lai nākamajos lasījumos šo procentu samazinātu. Tomēr es gribu teikt, ka, pirms šis procents tiktu samazināts, mums ir jāgaida kādi būtiski notikumi: pirmais - mums ir jāpāriet uz tādu tirdzniecības veidu, kas ir atsevišķās, slēgtās zonas alkohola tirdzniecībai; otrais - mums ir jāļauj ražotājiem pārkārtoties. Par ražotājiem es gribu teikt, ka, protams, tur ir lielie koncerni, bet tajā pašā laikā es gribu nosaukt tādus ražotājus kā Bauska, Tērvete, Užava un tā tālāk... Tie ir mazie ražotāji, to īpatsvars nav liels, bet viennozīmīgi ir skaidrs, ka to eksistence tādā veidā tiks būtiski ietekmēta. Tā ka vēlreiz, cienījamie kolēģi, es aicinu uz šo likumu skatīties kā uz procesu, un, ja mēs esam sasnieguši vienu rezultātu, tad otrs ir... Mums ir izdarīts viss, lai šis ierobežojums tiktu mainīts pēc noteikta laika. Mazajiem tirgotājiem bija iebildumi pret videonovērošanu kā papildu slogu veikalu īpašniekiem. Jāteic, ka mani šī diskusija mulsina kopumā, lai gan šis nav šā likuma jautājums. Taču kopumā es uzskatu, ka... Videonovērošana nelielā pārtikas veikaliņā, kurš atrodas ceļa malā un kurā atrodas bieži vien tikai viena pārdevēja, man liktos pašsaprotama, jo tas ir vienkārši drošības jautājums. Taču kaut kādu iemeslu dēļ īpašnieki to nevēlas redzēt. Attiecībā uz šo likuma grozījumu mēs uzskatām, ka alkohols ir prece, kuras apritei ir nepieciešama paaugstināta uzraudzība, un ka šāda videonovērošana vienkārši ir nepieciešama, un citādāk rīkoties mēs nevaram. Ja mēs reaģējam uz to, ko tirgotāji teica, - ka, iespējams, tas ir nesamērīgs papildu slogs -, tad es gribu teikt: šodien tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. Un šeit netika īpaši noteikts standarts, vienkārši tika pateikts, ka tiek veikta videonovērošana un ka ieraksts ir saglabājams septiņas dienas. Tā ka, manuprāt, šī problēma ir atrisināta pilnībā, un es aicinu Saeimu atbalstīt 12.priekšlikumu. Paldies.".
• 2013_06_20-seq216 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.".
• 2013_02_14-seq42 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.".
• 2012_06_21-seq183 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.".
• 2013_06_20-seq213 spokenText "Jā. 11. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq212 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tā kā priekšlikums ir atsaukts, tad balsojuma par šo priekšlikumu nav. Lūdzu, turpiniet!".
• 2013_06_20-seq211 spokenText "Jā, paldies deputātam Parādniekam, ka viņš atsauca savu priekšlikumu. Tikai vēlos visus informēt - tas nekad nav bijis Nacionālās apvienības priekšlikums. (No zāles: „Ooo!” Troksnis. Starpsaucieni.) Un es jums pateikšu - kāpēc. Protams, nākotnē mēs pie tā nonāksim. Deputāts Parādnieks aizmirsa pateikt, ka viņš neguva atbalstu ne tikai komisijā, bet arī frakcijā. (Starpsaucieni. Dep. A.Bērziņš un I.Grigule: „Vai dieviņ! Vai dieviņ!”) Un stāsts ir ļoti vienkāršs. Gan Vidzemē, gan Latgalē, gan arī... Zaķa kungs!... Gan Vidzemē, gan Latgalē, gan arī daudzviet citur Latvijā diemžēl ir tādas apdzīvotas vietas, kur vispār vienīgā tirdzniecības vieta ir šis benzīntanks, un, pieņemot šādus sasteigtus lēmumus, mēs vienkārši radām problēmas, lielas problēmas, vietējiem iedzīvotājiem un stimulējam nelegālā alkohola ražošanu.".
• 2013_06_20-seq209 spokenText "Sakarā ar to, ka Parādnieka kungs atsauca savu priekšlikumu, arī es neuzstāšos. Paldies.".
• 2013_06_20-seq208 spokenText "Paldies. Lai arī priekšlikums ir atsaukts, par to ir uzsāktas debates, kuras tiek turpinātas. Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.".
• 2013_06_20-seq207 spokenText "Ziniet, es vispār aiztaupīšu jūsu laiku, mums šodien gara diena. Ņemot vērā visus šos apstākļus - to, ka kolēģi un sabiedrība tam vēl īsti nav gatava, bet, es ceru, tuvākajā laikā būs -, es šodien atsaucu savus priekšlikumus, bet visai drīz nākšu ar tiem atkal. Paldies.".
• 2013_06_20-seq206 spokenText "Jā, runājiet!".
• 2013_06_20-seq205 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pirms es iesniedzu savu priekšlikumu, kas saistīts ar iespējamo aizliegumu tirgot alkoholu degvielas uzpildes stacijās, es nevarēju iedomāties, ka alkohols var tik nopietni ietekmēt cilvēku prātus, pat to nelietojot, jo tās „emocionālās caurejas”, kuras tika piedzīvotas plašsaziņas līdzekļos, bija līdzīgas kā pēc pārmērīgas alkohola lietošanas. Es citēšu dažus izteikumus... virsrakstus: „Vietējie degvielas tirgotāji! Nacionālā apvienība vēlas iznīcināt nacionālos uzņēmumus.” Un tie saka: „Mums ir svarīgi, lai valsts varas pārstāvji un deputāti, kuri strādā, pateicoties mūsu maksātajiem nodokļiem, atbalstītu mūs, v��l nedaudzos pašmāju uzņēmējus, nevis grautu mūsu darbību, bezatbildīgi grozot likumus savtīgu interešu vai priekšvēlēšanu impulsu vadīti. Diemžēl tikai dažu vārdu ierakstīšanai likumā sekas var būt pat atsevišķu degvielas uzpildes staciju slēgšana.” (No SC frakcijas: „Ar to jūs asociējaties!”) Man ir tāda sajūta, ka es varbūt kaut ko esmu sajaucis. Līdz šim es domāju, ka degvielas uzpildes stacijās, degvielas tvertnēs automašīnās pilda benzīnu un dīzeļdegvielu. Izrādās - nē! Alkoholu! Nu vismaz citādāk to nekādi nevar izskaidrot. Bet, tā nopietni runājot, vai tiešām tas nav satraucoši, ka degvielas uzpildes stacijas pastāvēšana ir atkarīga no alkohola tirdzniecības tajā? Laikam vismaz minimāli vajadzētu aizdomāties! Manuprāt, ir nepareizs princips kā tāds, ka alkohols var tapt iegādāts vietās, kas tieši... visciešāk ir saistītas ar braukšanu. Visiem it kā ir pašsaprotami, ka akcija ar uzsaukumu „Dzer un brauc!” (pēdiņās) ir kaut kas kaitīgs, neiedomājams un pat noziedzīgs, savukārt tirgot alkoholu degvielas uzpildes stacijās, kur cilvēks ir atbraucis uzpildīt degvielu automašīnai, lai varētu turpināt braukšanu, šķiet normāli. Bet tagad par priekšlikuma būtību. Ir pierādīts - tas ir zinātniskos pētījumos pierādīts! -, ka ieņēmumi no alkohola ir ievērojami zemāki nekā izdevumi, kas saistīti ar alkoholu. Es ceru, ka neviens no šeit klātesošajiem neapstrīdēs faktu, ka vislabāk reklāma darbojas, ja kāds konkrēts produkts par sevi nepārtraukti atgādina. Preces pat tiek izvietotas plauktos tā, lai tās vislabāk (nu, labāk - tirgotāju uztverē, protams!) ietekmētu patērētāja uzvedību, šinī gadījumā - liekot viņam iegādāties to vai citu preci. Kad ieejat degvielas uzpildes stacijā, tad ko jūs redzat savā priekšā, kad jūs par degvielu norēķināties? Pārdevēju! Un kas stāv aiz viņa? Alkohols, kurš miedz ar aci un saka: „Tuk, tuk! Vai tu par mani neaizmirsi?” Un turpat ir arī cigaretes, kuras saka: „Atceries par mums!” Varbūt kāds atceras, ka pirms kāda laika, pirms vairākiem gadiem, bija tāds ģeniāls mārketinga triks. Tika izgatavotas, kā to saka, tādas... tas trauciņš, kur mēs liekam naudu, norēķinoties pie kases, bija izgatavots tā, ka tajā bija iestrādāta cigarešu paciņa. Tā bija tādā naturālā, dabiskā lielumā, un tai virsū bija konkrēta marka jeb brends. Izrādījās, ka cigarešu tirdzniecība konkrētajā vietā, kur cilvēki lika naudiņu šādā trauciņā, palielinājās par 50 procentiem. Un konkrētās markas tirdzniecības īpatsvars daudz būtiskāk palielinājās! Nu, laikam jau nav nejauši izdomāti šāda veida triki. Mans redzējums paliek nemainīgs: alkoholam ir jābūt prom no acīm lielajos veikalos, prom no bērnu acīm, no pusaudžu acīm! Tam ir jābūt atsevišķā, nodalītā teritorijā. Savukārt, ja tiešām ir vēlme to tirgot mazos kioskos vai tādās tirdzniecības vietās kā Narvesen, tad, kaut arī alkohols un cigaretes ir pārdevējam aiz muguras, tam visam ir jāatrodas aiz tumša stikla sienas, un tu tad vari alkoholu vai cigaretes izvēlēties pēc tāda katalodziņa, tāpat kā karaoke dziesmas izvēloties. Tā būtu normāla prakse, un es ceru, ka kādreiz mēs pie tā nonāksim. Šobrīd gan izskatās, ka sabiedrība īsti tam gatava nav, un arī kolēģu atbalstu komisijā nesaņēmu, tāpēc... Es varu palūgt vēl divas minūtes? (No zāles: „Jā! Jā!”)".
• 2013_06_20-seq201 spokenText "9. - arī deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts 12.priekšlikumā.".
• 2013_06_20-seq199 spokenText "8. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts 12.priekšlikumā.".
• 2013_06_20-seq197 spokenText "7. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 12.priekšlikumā.".
• 2013_06_20-seq196 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 48, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq195 spokenText "Ja drīkst, izmantošu iespēju ko pateikt komisijas vārdā. Jā, šeit izveidojas juridiska pretruna, jo komisija atbalstīja 6. - deputāta Pimenova priekšlikumu, bet neatbalstīja 26., lai gan tie ir cieši saistīti. Šajā gadījumā, ja Saeima atbalsta šo 6.priekšlikumu, tad automātiski aizveras visas tirdzniecības vietas, kas atrodas blakus izglītības iestādēm. Plus vēl tas, kā Juridiskais birojs norādīja komisijā, ka attiecībā uz izglītības iestādēm šeit tiek izmantots visplašākais jēdziens, kas attiecas arī uz visām daudzajām augstskolām... Es nezinu, bet Druvietes kundze noteikti zina, cik Latvijā ir augstskolu, tāpat arī vēl bērnudārzi... Līdz ar to izveidotos situācija - un tagad vēlreiz! -, par kuru mēs dzirdējām komisijā arī no Juridiskā biroja pārstāvjiem, ka Valsts prezidentam ir pilnīgs pamats likumprojektu atgriezt otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Un tas ir neapstrīdami! Vienkārši tā notiks, jo tur ir juridiska pretruna. Diemžēl komisijā tas tika atbalstīts. Aicinu balsot.".
• 2013_06_20-seq194 spokenText "Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Latkovska kungs vēlas ko piebilst?".
• 2013_06_20-seq193 spokenText "Pateicos. Un tāpēc tas esot noraidāms. Bet tā nav taisnība! Pārejas noteikumi ir formulēti 26.priekšlikumā. Kopā ar skatāmo 6.priekšlikumu 26.priekšlikums veido sistēmu, un tā nodrošina, ka pēc tam, kad šis likumprojekts... šis priekšlikums būs atbalstīts un stāsies spēkā, tomēr kādu laiku, proti, līdz 2015.gada decembra beigām, varēs turpināt tirdzniecību esošajos vīna veikalos pie skolām, un tikai pēc tam tas būs aizliegts. Līdz ar to šis pārejas etaps ir noformulēts likumā un nevar teikt, ka 6.priekšlikuma pieņemšana jeb atbalstīšana padarīs visu likumu rīcībnespējīgu un ka līdz ar to tas tiks noraidīts no Valsts prezidenta puses. Es tam nepiekrītu. Paldies par jūsu uzmanību, un es lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt, tāpat kā to ir izdarījusi atbildīgā komisija.".
• 2013_06_20-seq191 spokenText "Es lūdzu vēl vienu minūti. (No zāles: „Jā!”; dep. I.Čepāne: „Lai runā!”)".
• 2013_06_20-seq190 spokenText "Pimenova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2013_04_04-seq18 spokenText "Pimenova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2013_03_21-seq30 spokenText "Pimenova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2012_11_01-seq781 spokenText "Pimenova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2011_07_14_as-2-seq230 spokenText "Pimenova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2013_06_20-seq189 spokenText "Cienījamās dāmas un godātie kungi! Es gan saprotu, ka šis priekšlikums, kurš izraisīja nopietnas diskusijas ne tikai atbildīgās komisijas sēdē, bet pēc sēdēm arī sabiedrībā, tagad ir skatāms ar īpašu uzmanību un ievērību. Jā, repliku apmaiņa bija visai sīva divās komisijas sēdēs un pirms tam arī darba grupas sēdē. Dažreiz man likās, ka mērķis, kas bija nosprausts šim likumprojektam, patiesībā bija aizmirsts un tie deputāti, kas iesniedza un panāca, lai likumprojekts tiktu skatīts Saeimā, par šo mērķi bija aizmirsuši. Es gribu atgādināt, ka likumprojekta mērķis bija nodrošināt, lai izglītības iestādēs un to teritorijā būtu aizliegta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība un līdz ar to (citēju): „Aizsargāt bērnu no alkoholisko dzērienu ietekmes.” Bet sakiet, lūdzu, kāda nozīme alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības aizliegumam izglītības iestādē, ja alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība var notikt burtiski pie skolas durvīm? Vai nebūtu prātīgi un loģiski, lai sasniegtu grozījumu mērķi, tomēr aizliegt šo mazumtirdzniecību arī izglītības iestādes tiešā tuvumā? Varbūt ar šo konkrēto secinājumu man tagad vajadzētu ierobežot savu uzstāšanos un pamest tribīni, bet es gribu pievērst uzmanību faktam, ka bez tam bija arī tomēr šā priekšlikuma pieslīpēšana un mēģinājums ņemt vērā tos iebildumus, kas bija balsī izteikti no šīs tribīnes, kad likumprojekts tika skatīts otrajā lasījumā. Proti, šis priekšlikums tomēr neattiecas uz kafejnīcām un restorāniem, jo bija iebildumi, tāpēc ka tuvu mācību iestādēm ir arī tādas kafejnīcas un restorāni, kas īstenībā ir svarīgi tautas kultūrai. Ir šādas tradicionālas iestādes, kuras apmeklē paaudžu paaudzēm, un līdz ar to vienkārši šis aizliegums būtu patiesībā izaicinošs un tāpēc noraidāms. No otras puses, man pārmeta, ka šis priekšlikums kropļo kompetences... piedodiet, konkurences vidi. Taču es gribu atgādināt, ka jau ierastā prakse ir tāda, ka nedrīkst pārdot alkoholiskos dzērienus pēc pulksten desmitiem vakarā veikalos, bet joprojām to var darīt kafejnīcas un restorāni, un neviens nesūdzas, ka šis esošais - spēkā esošais! - aizliegums kropļo vidi. Es gribu atgādināt, ka runa ir par aizliegumu atvērt jaunus vīna veikalus - tikai jaunus vīna veikalus! Un līdz ar to es gribu arī pievērst jūsu uzmanību tam, ka 6.priekšlikums ir skatāms kopā ar 26.priekšlikumu, kur šis pieņēmums ir noformulēts un precizēts. Bez tam pārmeta, ka, lūk, šis priekšlikums attiecas uz ļoti lielu skaitu izglītības iestāžu - ne tikai uz skolām, bet, piemēram, arī uz pirmsskolas izglītības iestādēm, kuru skaits tiešām ir ļoti liels. Es aicināju komisiju iesniegt savu priekšlikumu, kurš ierobežotu šo priekšlikumu līdz iestādēm, kurās īsteno vispārējās pamatizglītības vai vidējās izglītības, vai profesionālās vai speciālās izglītības programmas, tātad - līdz skolām. Bet nu tomēr komisijas vairākums atbalstīja šo priekšlikumu tieši tādā redakcijā, kādu es sākotnēji biju ierosinājis. Pēc tam bija priekšlikumi... Pārbalsojāt šo priekšlikumu divreiz. Tas tika pārbalsots, un abas reizes šo priekšlikumu komisija atbalstīja. Es, izmantojot šo iespēju, pateicos tiem saviem kolēģiem, biedriem, dāmām un kungiem, kas to atbalstīja, jo patiesībā šī attieksme... robežlīnija nav pa frakciju robežām, bet drīzāk pat saistīta ar attieksmi pret galveno mērķi, kuru mēs esam noteikuši šim likumprojektam. Un pēdējais. Saka, ka, lūk, tad, ja šis priekšlikums tikšot pieņemts, tas būšot slikti sagatavots, tāpēc ka likumā neesot pārejas noteikumu. Un tāpēc tas esot noraidāms.".
• 2013_06_20-seq188 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu... Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
• 2013_06_20-seq187 spokenText "6. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq183 spokenText "4. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts 12.priekšlikumā.".
• 2013_06_20-seq181 spokenText "3. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts 5.priekšlikumā.".
• 2013_06_20-seq179 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts 5.priekšlikumā.".
• 2013_06_20-seq177 spokenText "Kolēģi! Ir saņemti 30 priekšlikumi. Sāksim! 1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq176 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 31. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, trešais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
• 2013_06_20-seq175 spokenText "Paldies, kolēģi! Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2013_06_20-seq173 spokenText "10. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka šī likuma spēkā stāšanos. Komisijā ir atbalstīts. Es papildus gribu vērst uzmanību uz to, ko teica arī Čepānes kundze. Proti, ka līdz 2014.gada 1.janvārim tiks izstrādāti grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, paredzot pārejas noteikumus, ka pusēm būs iespējams vienoties par atbilstošu līgumsoda aprēķināšanas kārtību. Lūgums atbalstīt 10.priekšlikumu.".
• 2013_06_20-seq171 spokenText "Savukārt 9. ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz līgumsoda... paredz to, ka līgumsoda dzēšanas kārtība nedrīkst būt citāda, kāda tā ir noteikta arī šajā likumā, proti, vispirms tiek veikti maksājumi par nenomaksātiem procentiem, pēc tam - kapitāla dzēšana un tikai pēc tam - līgumsoda maksājumi atbilstoši šai noteiktajai kārtībai. Komisija ir atbalstījusi. Lūgums atbalstīt.".
• 2013_06_20-seq169 spokenText "Paldies, kolēģi! 8. ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.".
• 2013_06_20-seq167 spokenText "7. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Jāatzīst, ka komisijā par šo priekšlikumu bija diskusijas. Šeit mēs varbūt kardināli mainām šo situāciju, kāda ir regulēta gan šobrīd, gan arī atbalstīta otrajā lasījumā. Proti, mēs nevis paredzam tiesai tiesības vērtēt līgumsoda samērīgumu, bet nosakām, ka tiesai faktiski ir obligāti jāsamazina līgumsods, ja tas ir pārmērīgs, atbilstoši Civillikuma 1724.1 panta traktējumam. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot. Lūgums atbalstīt.".
• 2013_06_20-seq165 spokenText "Paldies. 6. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Būtībā tas ir redakcionāla rakstura. Lūgums atbalstīt.".
• 2013_06_20-seq163 spokenText "Kolēģi! Nākamais ir 5. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas faktiski ir pretējs, ja tā varētu teikt, deputāta Klāva Olšteina priekšlikumam. Es gribu norādīt uz to, ka šis likuma pants pēc būtības ir sadalīts trijās daļās. Pirmajā daļā ir sniegta līgumsoda definīcija. Otrajā daļā tiek runāts par līgumsodu, par saistības neizpildīšanu vispār. Un trešajā daļā tiek runāts par tādu līgumsodu, kas ir nosakāms par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstajā laikā (termiņā). Kolēģi, Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt 5.priekšlikumu.".
• 2013_06_20-seq162 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Klāva Olšteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 71, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq161 spokenText "Kolēģi! Jā, runāšu nedaudz, ļoti īsi, komisijas vārdā. Atbildot uz iepriekšējā runātāja teikto par to, ka ir bijis nepieciešams ilgāks laiks šai diskusijai, vēlos norādīt, ka šī diskusija ir aizsākusies jau, manuprāt, 2008. vai 2009.gadā, pagājuši apmēram četri gadi. Manuprāt, laiks ir bijis pietiekams, ir bijusi virkne publikāciju, ir bijusi virkne konferenču. Tā ka iespēja diskutēt ir bijusi. Juridiskās komisijas vārdā gribu teikt arī to, ka šeit bija mēģinājums... visnotaļ, protams, atzīstot Čepānes kundzes autoritāti, bija mēģinājums Čepānes kundzes autoritāti reducēt tikai uz Čepānes kundzes atbildību. Gribu teikt, ka visa Juridiskā komisija ir atbildīga par šo atbalstīto komisijas priekšlikumu. (No zāles: „Novelsim visu uz Čepānes kundzi!”) Kolēģi, līdz ar to es aicinu šobrīd neatbalstīt 4. - deputāta Klāva Olšteina priekšlikumu.".
• 2013_06_20-seq160 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Bērziņa kungs vēl ko vēlas piebilst?".
• 2013_06_20-seq159 spokenText "Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Pirmkārt, es absolūti piekrītu tam, ka pārmērīgi līgumsodi ātro kredītu jomā ir ļoti liela problēma, kurai jārod risinājums. Otrkārt, es vēlos atgādināt, ka abām pusēm, slēdzot līgumu, ir iespēja, tā teikt, iziet līgumam cauri un izrunāt jebkuru punktu, kurš tur ir iekšā, tajā skaitā to punktu, kurš skar līgumsodus. Neviens nevelk ar varu parakstīt to līgumu, kas nav pieņemams. Un, treškārt, es gribu piekrist Elīnai Siliņai tajā ziņā, ka mēs kārtējo reizi mēģinām, ieraugot vienu ienaidnieku, mainīt visu sistēmu, radot kaut kādu paviršu risinājumu, ko, iespējams, pēc tam mēs visi nožēlosim. Es aicinu neatbalstīt Tieslietu ministrijas priekšlikumu un rast šim jautājumam labāku risinājumu. Paldies.".
• 2013_06_20-seq157 spokenText "...ka visi uzņēmēji precīzi saprot. Bet, paļaujoties uz Čepānes kundzes autoritāti, mēs noraidīsim Olšteina kunga priekšlikumu un atbalstīsim Juridiskajā komisijā atbalstīto. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_06_20-seq156 spokenText "Kalniņas-Lukaševicas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2013_01_24-seq164 spokenText "Kalniņas-Lukaševicas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
• 2013_06_20-seq155 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mums ir ļoti grūtas debates un ļoti grūta izšķiršanās šodien priekšā. Pirmkārt, es gribu teikt, ka es piekrītu Parādnieka kungam. Man šķiet, ka tas ir ļoti reti, kad es varu piekrist Parādnieka kungam debatēs (No zāles: „Āāā!”), bet šodienas izšķiršanās patiešām ir ļoti smaga un nav viennozīmīga, jo mums ir divi priekšlikumi, kas mums ir nodoti balsošanai, taču diemžēl, manā ieskatā, neviens no tiem tomēr nav ideāls. Bet ir tikai šie divi, nevis trešais priekšlikums! Tāpēc, izvērtējot šos plusus un mīnusus, mums ir jāspēj izšķirties, kuru no šiem risinājumiem izvēlēties šodien, lai pēc tam, iespējams, papildinātu kopējo risinājumu komponenti. Otrkārt, es noteikti pievienojos Ķirša kunga viņa otrajā uzstāšanās reizē teiktajam, ka, šodien balsojot, es primāri paļaušos uz Čepānes kundzes autoritāti visās juridiskajās lietās un patiešām uzskatīšu, ka šodienas Civillikuma grozījumi primāri ir balstīti tieši uz Čepānes kundzes autoritāti un izvērtējumu visos jautājumos, un, es domāju, tā tas arī ir un paliks. Treškārt, man tomēr ir grūti piekrist Rasnača kunga teiktajam, ka, ja augstākā kaluma civiltiesību eksperti ir pieņēmuši lēmumu, tad mums īsti nav pamata to šoreiz apspriest. Es tomēr gribu teikt, ka mēs šobrīd runājam par komersantu attiecībām, un, manā ieskatā, būtu bijis labāk tomēr vairāk uzklausīt un diskutēt tieši ar komersantiem, jo ir ļoti, ļoti labi un pareizi, ka šo redakciju gatavoja augstākā kaluma civiltiesību eksperti, bet tomēr debatēm ar uzņēmējiem būtu bijis jāatvēl lielāks laiks, jo 4.punkts ir par mūsu spēju skaidrot un pamatot lēmumus. Pat tad, ja šodien Juridiskās komisijas atbalstītā redakcija teorētiski ir pareiza un tāpēc tiek aicināts noraidīt Olšteina kunga redakciju, mūsu, politiķu, primārais uzdevums vai viens no primārajiem uzdevumiem ir spēt izskaidrot, pamatot un nodrošināt, ka lēmumi tiek saprasti un ir saprotami. Šodien ļoti liela problēma ir tā, ka ļoti daudzi uzņēmēji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, arī Tautsaimniecības padome nesaprot šo lēmumu. Un šeit, lai arī kā es paļaujos uz Čepānes kundzes autoritāti, tas ir teorētiski pareizs. Raugoties no labas politikas viedokļa, mums būtu jāspēj to labāk izskaidrot, lai šodien nebūtu tik grūtas debates situācijā, kad Tautsaimniecības padome un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ļoti asi nostājas pret šo redakciju. Līdz ar to, es domāju, mums ir ko mācīties un tomēr jāspēj labāk izskaidrot savus lēmumus un pārliecināt tos, uz kuriem tie attieksies, jo uzņēmējiem būs grūtības pielāgot šo normu, ja viņi to nesapratīs. Savukārt, ja tā ir pareiza, bet uzņēmēji šobrīd pret to iebilst, tad viņi nav sapratuši, tad tomēr mums ir jāspēj labāk skaidrot vai arī jāpieņem precīzāka norma. Ceturtkārt, būtu arī iespēja šodien nepieņemt šos grozījumus vai arī atbalstīt, teiksim, Olšteina kungu, kurš savā priekšlikumā atgriežas pie līdzšinējās Civillikuma redakcijas, un tādā veidā mēs noņemtu patiešām uzņēmēju ļoti pamatīgās bažas. Taču tādējādi mēs it kā dotu signālu, ka esošā situācija ir ļoti laba, bet tas savukārt konfrontētu ar realitāti, jo, protams, nebanku kreditēšanas jomā ir problēma. Bet atkal! Iespējams, ka mēs varējām precīzāk risināt tieši šajā nebanku kreditēšanas jomā esošās problēmas, kā kolēģi jau ir minējuši, caur Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un citiem speciālajiem likumiem. Bet, domājot, ka mēs līdz brīdim, kad šis likums stāsies spēkā, un esot pārliecinātiem, ka līdz 1.janvārim mēs pagūsim pieņemt vajadzīgos papildu grozījumus Komerclikumā un vēl labāk un pamatīgāk izdiskutēt ar uzņēmējiem, lai noņemtu bažas, mēs šodien noraidīsim Parādnieka... es atvainojos, Olšteina kunga priekšlikumu un atbalstīsim Juridiskajā komisijā akceptēto tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikumu, dodot zīmi par to realitāti, bet domājot, ka būs vēl papildus vajadzīgi likuma grozījumi. Un septītais un noslēdzošais. Mūsu ieskatā, pēc šiem Civillikuma grozījumiem būs nepieciešami grozījumi Komerclikumā. Uz to kā otro, bet nebūt ne labāko kompromisu ir norādījusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera savā vēstulē. Es saprotu, ka primārais mērķis šiem likuma grozījumiem bija regulēt attiecības starp komersantu un patērētājiem. Bet šinī redakcijā tas attieksies uz komersantiem un komersantu attiecībām un to vajadzētu izslēgt. Taču, visticamāk, nepietiks tikai ar Komerclikuma grozījumiem, jo, piemēram, zemnieku saimniecību savstarpējās attiecības tad tik un tā būtu vēl regulējamas. Un par šo jautājumu - es atkārtoju! - tātad vajadzīgs precīzāks regulējums. Un vajag nodrošināt...".
• 2013_06_20-seq153 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ja kādam vēl bija šaubas, tad es jums tiešām varu apliecināt, ka Inese Lībiņa-Egnere ir par mani gudrāka, skaistāka un ar labāku diplomu kabatā. Paldies, Inese, par komplimentu! (Aplaudē dep. A.Bērziņš: „Bravo!”)".
• 2013_06_20-seq151 spokenText "Vispirms es gribu pateikties visiem kolēģiem, kas ir sapratuši līgumsoda jēgu un būtību. Es pateicos tiem, kas ir sapratuši, ka ar līgumsodu nevar aizstāt citus instrumentus civiltiesībās, tādus kā, piemēram, zaudējumu piedziņa. Kā mēs redzam, zaudējumu piedziņa... tiek pasludināts, ka tā nav iespējama, ka tiesas ilgi strādā un tamlīdzīgi. Faktiski galvenajam instrumentam šeit būtu jābūt zaudējumu piedziņai. Godātie kolēģi! Mēs runājam ne tikai par ātrajiem kredītiem, mēs runājam arī par citām civiltiesiskajām attiecībām, kur tiek slēgti līgumi... Proti, tās ir līgumiskās attiecības starp komersantiem. Kāpēc jūs nevienu vārdu nerunājat par manis pieminētajiem diviem gadījumiem? Proti, viens gadījums bija būvniecībā, otrs - acīmredzot piegādes līgumos. Šādā veidā tiek mēģināts iznīcināt konkurentus. Vai jūs tiešām to nevērtējat? Es gribu arī pateikties Lībiņas-Egneres kundzei, kura pievērsa uzmanību tam, ka mums ir jāskatās arī uz 1716.panta otro daļu. Otrā daļa faktiski konkretizē situāciju. To mēs neesam... Vai tiešām mēs, juristi, kuriem ir vismaz jurista diploms, neprotam sistēmiski skatīties uz šīm problēmām? Un pēdējais, ko es gribu jums, kolēģi, teikt. Mēs Juridiskajā komisijā patiešām paredzējām pietiekami ilgu laiku, lai likums stātos spēkā. Un turklāt vēl arī likumā par Civillikuma spēkā stāšanos mēs paredzam noteiktu, apmēram trīs gadu ilgu, laika periodu, lai pašreizējās līgumiskās... lai līgumus varētu pārslēgt, lai nerastos arī problēmas uzņēmējiem, kas ir, piemēram, aizdevuši naudu cilvēkiem... un tamlīdzīgi. Un, kolēģi, es aicinu jūs būt patiešām tolerantiem citam pret citu, bet, no otras puses, aicinu arī varbūt norobežoties no saviem iespējamiem jeb potenciālajiem sponsoriem un arī no ģimenes locekļu interesēm. Paldies.".
• 2013_06_20-seq149 spokenText "Kolēģi! Mēģināšu būt tolerants. Paldies Ķirša kungam par atbalstu. Nupat kolēģis deputāts Romāns Naudiņš pienāca pie manis un teica, ka ir veicis tādu īsu ekspresaptauju to mūsu kolēģu, deputātu, vidū, kuri ir saistīti ar ražošanas sektoru, un ka šie kolēģi ir atbalstījuši Juridiskās komisijas viedokli. Tā ka mums atbalsts no tautsaimniecības nozares, kā redzam, ir. Par pārstāvību Juridiskajā komisijā. Vēršu uzmanību uz to, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvēja Dzelmes kungs. Nu, jāatzīst gan, ka būtiskos jautājumos kameru parasti pārstāv pats Endziņa kungs kā vadītājs. Endziņa kungs uz šo sanāksmi ieradies nebija, un Dzelmes kunga vienīgais arguments bija tas, ka līgumsodu samazināšana ietekmēs tautsaimniecību. Nu, te gan tiešām varētu uzdot jautājumu, vai Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija ir veikusi pētījumu par šo jautājumu. Es uzdevu Dzelmes kungam, piemēram, arī tādu jautājumu: vai jūs esat vērtējuši, cik daudz maksātnespējas procesu ir ierosināts tāpēc, ka parādnieks nav spējis samaksāt līgumsodu? Atbilde bija: „Nē.” Un tādu gadījumu ir daudz, es gribu teikt. Vai šos pārmērīgos līgumsodus vispār kāds maksā? Es teiktu tā: komersanti, visticamāk, nemaksā. Viņi pamanīsies nodibināt jaunu SIA vai akciju sabiedrību un turpināt uzņēmējdarbību, ierosinot maksātnespējas procesu. Savukārt patērētāji gan maksā! Tāpēc, ka kreditori vienkārši atņems, es atvainojos par šo teicienu, visu parādnieka mantu. Taču pat tad šis patērētājs nebūs nokārtojis savas parādsaistības, viņš joprojām būs parādā dēļ tā, ka līgumsoda apmērs ir bijis nesamērīgs! Nobeigumā es gribu attiecībā uz citiem iespējamiem labojumiem teikt: iespējams, ka arī citos likumos tie būs nepieciešami, jo, manuprāt, valsts ir noteikusi pārmērīgu līgumsodu arī attiecībā uz nodokļu maksājumu kavējumiem. Tā ka tas arī droši vien būs vēl vērtējams jautājums. Paldies.".
• 2013_06_20-seq147 spokenText "Siliņas kundze, varbūt, pirms ķersimies pie speciālā likuma, sapratīsim, kas notiek ar vispārīgo likumu! Bet es gribu atbildēt uz Rasnača kunga repliku. Es nevienu brīdi neapšaubīju Juridisko komisiju, tās kompetenci! Gluži otrādi! Man gluži tāpat kā Seržanta kungam jāteic, ka viņa mīļākā juriste ir Čepānes kundze. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Man arī!”) Priekš manis Čepānes kundze tiešām ir autoritāte, un es uzskatu, ka viņas viedoklī ir jāieklausās. Bet man patiesi ir bail, ka mēs, pieejot šai lietai no teorijas puses, aizmirsīsim par praksi, un praksē tas var arī nedarboties. Ja es pareizi saprotu, tad šī sistēma lielā mērā balstās uz mūsu tiesām. Un, kā mēs zinām, kāda ir... cik ātra ir mūsu tiesu sistēma, tad tas praksē tiešām nedarbosies. Es atbalstīšu Juridiskās komisijas redzējumu šajā jautājumā, taču tas ir uz jūsu atbildību, un, ja jūs tomēr jūtat, ka tā sistēma varētu kaut kādā brīdī nestrādāt, tad, lūdzu, nāciet ar priekšlikumiem attiecībā uz Komerclikumu vai citiem speciālajiem likumiem. Paldies.".
• 2013_06_20-seq145 spokenText "Labdien, priekšsēdētājas kundze, un labdien, deputāti! Vispirms jau es aicinu deputātus būt tolerantiem vienam pret otru un personiskus „uzbraucienus” tomēr neizmantot šeit, no tribīnes. Es gribu jums atgādināt, ka mēs tagad balsosim par trešo lasījumu. Vairāk iespēju precizēt šo likumu mums nebūs... nu, vismaz šajā piegājienā, kad mēs grozām Civillikumu. Šeit jau iepriekš arī Juridiskās komisijas deputāti atzina, ka ir bijuši pieaicināti ļoti daudzi juridiskie eksperti, taču tur nebija tautsaimniecības ekspertu. (No zāles dep. I.Čepāne: „Bija!”) Jūs sakāt, ka apzināties, bet jūs attiecībā uz tautsaimniecības ekspertiem diemžēl uzskatāt, ka viņu teiktais nav svarīgs, ka viņi nezina šo situāciju. Jūs sakāt, ka jūs apzināties riskus, bet, atšķirībā no uzņēmējiem, jums par šiem riskiem nav jāatbild. Jums nav jānodrošinās pret šiem riskiem. Jūs tos tikai apzināties, turklāt uzskatāt, ka tie nav svarīgi. Jūs sakāt, ka ir daudzi citi Civillikumā iestrādātie institūti, ar ko uzņēmēji savā starpā var aizsargāties; proti, ir šis nokavējuma procents, kurš tagad jau būs ierobežots aptuveni 10 procentu apmērā (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Ļoti labi!”), būs zaudējuma kompensācija, bet diemžēl mūsu tiesu prakse liecina, ka uzņēmējam pierādīt savus zaudējumus tiesā ir nebeidzams, nebeidzams process un ka patiesībā tie nekad nav atgūstami. Un tad ir arī vēl šis līgumsods, kas šobrīd kā sava veida disciplinējošs faktors tiešām darbojas, lai darījumi notiktu un līgumslēdzēju puses pildītu savas saistības. Mēs gribam šo balansu izjaukt. Jūs neapzināties šo risku, ko jūs panāksiet, izjaucot šo balansu! Kolēģi! Šī ir kārtējā situācija, kad, ieraugot kādu vienu konkrētu ienaidnieku, mēs šeit, parlamentā, metamies grozīt vienu likumu pēc otra, lai viņu apkarotu, bet, nesaprotot konsekvences, kādas tas atstās uz visu pārējo sistēmu... kādas sekas paliks... Mums šāds ienaidnieks daudziem šeit ir bijis Lemberga kungs, kura dēļ mēs mainām vienu likumu pēc otra, to adresējot tikai viņa virzienā, lai apkarotu viņu. Tās sekas, kas daudzos likumos mums ir iestrādātas, mums pēc tam būs vēl jāstrebj arī tad, kad Lemberga kungs vairs nebūs aktualitāte. Tā ka es aicinu šoreiz Ekonomikas ministriju vērsties aktīvāk pret nebanku kreditētājiem ar konkrētām normām. Es neredzēju šobrīd sēdēs, kad mums bija visi šie sasteigtie likumprojekti, lai steidzamības kārtā grozītu un ierobežotu to, kas mums ir jāpaspēj vēl šīs, pavasara sesijas, laikā... Es neredzu šeit Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, kurā būtu konkrēti iedibinātas šīs tiesības patērētājiem, kā viņi varētu cīnīties ar nebanku kreditētājiem. Kur tās ir?! Tas ir tas instruments, kā cīnīties ar nebanku kreditētājiem, bet nevis Civillikums! Lūdzu, attopieties, kolēģi! (Pie frakcijas nepiederošo deputātu aplausi.)".
• 2013_06_20-seq143 spokenText "Godātie kolēģi! Jūs varbūt jau esat noguruši no šīs smagās diskusijas, bet man tādas patosa pilnas runas nepatīk, tāpēc es tomēr vairāk runāšu par saturu, nevis par formu. Tāpēc par Olšteina kunga uzsaukumiem... es tā īpaši tajos neiedziļināšos, es vienīgi lūgtu pašu Olšteina kungu izlasīt savu priekšlikumu. Olšteina kunga priekšlikums ierosina atteikties no visiem grozījumiem šajā Civillikuma pantā, par kuriem mēs esam lēmuši gan pirmajā, gan otrajā lasījumā. Proti, šajā pantā ir divas daļas. Viena daļa ir par šeit karsti apspriestajiem 10 procentiem, un otra daļa ir par to, ka mēs gribam noteikt ierobežojumu, ka līgumsodam ir jāapstājas pie 100 procentiem. Tas ir tas, ko Olšteina kungs teica, - ka viņš gribētu, lai līgumsods apstājas pie 100 procentiem. Ar šo likumprojektu mēs gribam iedibināt šādu normu, bet jūs, Olšteina kungs, lūdzat to izslēgt! Tā ka, pirms parakstāt priekšlikumu, izlasiet, ko rakstāt! Otra lieta - par komersantiem. Es vienmēr esmu teikusi un, arī otrajā lasījumā debatējot par šo priekšlikumu, teicu, ka par komersantiem ir jādomā. Bet Latvijā nav tikai lielie uzņēmēji, Latvijā ir arī vidējie uzņēmēji un mazie uzņēmēji. Un, manuprāt, Čepānes kundzes minētie piemēri no tiesu prakses, no Senāta spriedumiem ir tieši par šo nesamērīgo, ļoti lielo līgumsodu slogu uzņēmējiem... Mums arī ir jādomā par šiem uzņēmējiem, ka viņiem nav jāiziet dārga tiesāšanās vairāku gadu garumā līdz Senātam, lai nonāktu pie taisnīga un saprātīga sprieduma. Līdz ar to mums tiesu efektivitāte ir jānodrošina arī ar saprātīgām tiesību normām, lai, tā teikt, ne tikai caur tiesu, bet jau caur likumu piemērošanu mēs redzam, kas ir taisnīgs līgumsods. Otrkārt. Es aicinu jūs visus arī atcerēties, par ko jūs nobalsojāt, manuprāt, vienbalsīgi 23.maijā. Trešajā lasījumā mēs jau reiz grozījām Komerclikumu attiecībā uz komersantiem. Mēs ieviesām direktīvu... 12.jūnijā šis likums ir izsludināts, un pēc 14 dienām tas stāsies spēkā, skaitot no 12.jūnija... ka attiecībā uz komersantiem, uz piegādes līgumiem, uz pirkuma līgumiem, uz pakalpojuma līgumiem būs īpašs maksājuma veids par kavētajiem maksājumiem - 8 procenti plus Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme. Tā ka par komersantiem jau īpaši ir domāts. (No zāles dep. K.Olšteins: „Tad jau nevajag cedēt!”) Un šajā konkrētajā gadījumā mēs vēl runājam par līgumsodu, kas ir vēl papildus, Olšteina kungs! Ja līgumsoda definīciju jūs varbūt neesat iemācījies Juridiskās fakultātes studijās, tad varbūt klausieties šeit Civillikumam veltītās sēdes. (No z��les dep. E.Siliņas starpsaucieni.) Es personīgi esmu, iespējams, ļoti aizskaroša, bet tieši tāpēc, ka mēs Juridiskajā komisijā par šo jautājumu diskutējām, debatējām. Bet acīmredzot nav vērts par to debatēt. Ir jau skaisti atnākt šeit, Saeimas tribīnē, norunāt patosa pilnu runu, pilnībā nebalstoties ne uz kādiem faktiem, un tad jau ir... tad skatīsimies, kurā brīdī tie deputāti, kuriem vienkārši šie fakti nav zināmi, vienai vai otrai ar patosu teiktai runai noticēs. Es negribu pievienoties sazvērestības teorijām par to, kādas asociācijas nāca uz Juridiskās komisijas sēdi un ka pārsvarā tie bija nebanku kreditētāji, un attiecībā uz to, kurā brīdī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai tieši nebanku kreditētāju intereses ir kļuvušas īpaši svarīgas. Es runāju tikai un vienīgi par tiem argumentiem, kurus izsaka Senāts un kurus mēs uzklausījām Juridiskajā komisijā, un par to, ko mēs runājām par citu valstu, to skaitā Somijas, pieredzi, kur būvniecības sektors ir izvēlējies 3,5 procentus. Mēs šeit runājam tikai un vienīgi par kavētajiem maksājumiem. Līgumsods pēc būtības ar šo likumprojektu tiek ierobežots ar 100 procentiem, un es esmu par to, ka 100 procenti... ka šāda galējā robeža līgumsodam ir samērīga. Ja ir nepieciešamība, tad, lūdzu, atsevišķās nozarēs - būvniecībā, transportā - labosim šos konkrētos, speciālos likumus attiecībā uz komersantiem! Iespējams, jālabo Komerclikums, kur būtu nosakāms, ka līgumsodam ir jāatbilst labai darījumu praksei, ka viena darījuma puse, kas ir ekonomiski spēcīgāka, nevar nospiest uz ceļiem otru. Jā, mēs par to visu varam debatēt! Tieši tāpēc šim likumam ir atlikta spēkā stāšanās. Proti, tas ir nākamā gada 1.janvāris. Attiecībā uz noslēgtajiem līgumiem ir dots trīs gadu pārejas periods. Attiecībā uz banku maksāšanas sistēmām, attiecībā uz līgumsoda samaksu, lai varētu samērot... Ir nepieciešams, visticamāk, arī tehnoloģiski sakārtot... Kompjuterizēti to var aprēķināt... Arī tur ir noteikts... atlikts noteikt spēkā stāšanās nosacījumus... Par to visu ir domāts! Ziniet, mēs Juridiskajā komisijā neesam tādi auni, ka, tiklīdz mums kāds kaut ko pabļauj, mēs nesam jums pilnīgi neizdebatētus priekšlikumus uz Saeimas sēdi. Mēs tiešām par to debatējām, un Olšteina kungs bija klāt, taču diemžēl kaut kāda iemesla dēļ šos argumentus viņš nedzirdēja un neuzskatīja arī par vajadzīgu jums šeit izklāstīt. Tāpēc arī bija mans šāds varbūt emocionāls uzbrukums, par ko, protams, atvainojos. (Aplaudē dep. I.Čepāne, A.Lejiņš, G.Igaunis un daži citi.)".
• 2013_06_20-seq141 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mēs tiešām pārāk daudz aizraujamies ar šo diskusiju. Juridiskajā komisijā visnotaļ šis jautājums tika izdiskutēts ļoti detalizēti, tika izvērtēti vairāki iebildumi attiecībā uz Olšteina kunga iniciatīvu, un diemžēl attiecībā uz viņu šis priekšlikums netika... nav guvis atbalstu, un, manā skatījumā, tas arī nav jāatbalsta šodien šajā sēdē. Visi ļoti labi apzinās iespējamos riskus, kuri ir saistīti ar parlamenta šāda veida iejaukšanos konkrētajās tiesiskajās attiecībās. Tiešām, no vienas puses, ir privāttiesiskas attiecības un iespēja pusēm dispozitivitātes un autonomijas ietvaros paredzēt gan saistības, gan pienākumu izpildi, gan arī sankcijas attiecībā uz pienākumu izpildi. Taču šeit ir jāatgādina viens - vai uzņēmumi tam spēs pielāgoties. Kāpēc? Tāpēc, ka iepriekš līgumsodi vispār bija nekontrolēts institūts, kur varēja vairākus tūkstošus procentu gadā piespriest attiecībā uz saistību neizpildes gadījumiem. Vēlāk tiesu prakse novirzījās līdz tam, ka līgumsodi nevar pārsniegt pamatparādu, tas nozīmē - 100 procentus no parāda. Es domāju, ka arī attiecībā uz 10 procentiem uzņēmēji spēs pielāgoties, spēs savu darbu pakārtot tam, ko parlaments būs lēmis. Protams, visai šai situācijai ir arī otra puse, un par to mēs runājām jau iepriekš. Gadījumā, ja šāda veida ierobežojums šodien tiks pieņemts, neatbalstot Olšteina kunga priekšlikumu, tad, protams, privāttiesībās, uzņēmēju savstarpējās attiecībās... bet nereti savstarpējo attiecību viena no pusēm ir arī valsts vai nu kādas kapitālsabiedrības personā, vai arī uzņēmuma personā, vai kā citādāk... Taču šajā konkrētajā gadījumā es nevaru piekrist tam, ka līgumsods būtu uzskatāms par ienākuma vai peļņas avotu, kuru uzņēmumi varētu paredzēt. Vēl jo vairāk! Mani māc lielas šaubas un pat bažas, vai tad mūsu pensiju un citu paaugstinājumi, indeksācija tiek veikta uz tā rēķina, ka mēs kādu sodām? Nu tad, cienījamie kolēģi, pieņemsim šodien Juridiskās komisijas atbalstīto redakciju, atstāsim to spēkā, noraidīsim Olšteina kunga priekšlikumu, un tad mēs redzēsim mūsu ekonomikas patieso stāvokli. Tas tiešām būs tas atskaites punkts, pēc kura mēs arī varēsim vadīties. Bet tā diemžēl, ir jāatzīst, nav normāla prakse un nav normāla parādība, ka vienā vai otrā situācijā līgumsoda nosacījumi ir pārmērīgi. Mēs diemžēl, neskatoties uz to, ka Latvija pieder romāņu-ģermāņu tiesību sistēmai... mums tiesības un pienākumi civiltiesiskajās attiecībās ne vienmēr tiek izlietoti pēc labas ticības, lai gan tiesas varētu vienā vai otrā gadījumā pat noteikt, piemēram, līgumsoda apmēru trīs vai četru procentu apmērā, vadoties pēc pamatparāda summas... neizpildīto saistību summas. Bet šajā kontekstā tie 10 procenti būs kā mēraukla, kā līdzeklis attiecībā uz to, ka pret cilvēkiem, pret kuriem tiek vērsts šāda veida instruments, tas nebūs nesamērīgs līdzeklis, lai piespiestu viņus nākotnē nokārtot savas parādsaistības. Tas ir viens. Otrs. Diemžēl līgumsodiem kā institūtam, kā nekontrolētam institūtam, kurš pēdējā laikā ir pierādījis savu tiešo attiecināmību uz tām ekonomiskajām problēmām, kādas ir mūsu valstī, ir ciešs sakars ar fizisko personu maksātnespējas procesiem, un to skaits pēdējā laikā tiešām krasi palielinās, ņemot vērā to, ka personas nav spējīgas nokārtot savas parādsaistības, no kurām pamatā pusi sastāda tas pats līgumsods, un tieši šajā kontekstā arī personai ir vieglāk atzīt savu kā fiziskās personas maksātnespēju, izvairoties, piemēram, vispār no saistību izpildes. Es tiešām aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo Juridiskā komisija, kā te jau pareizi teica, ir izvērtējusi visus apstākļus šajā kontekstā. Paldies.".
• 2013_06_20-seq139 spokenText "Godātie kolēģi! Mēģināsim atcerēties, kā tad šie... kas bija par pamatu tam, ka šie grozījumi vispār tika veidoti, kāda bija šī iniciatīva, kāpēc to darīja. Bija Ekonomikas ministrijas iniciatīva, bija deputāta Judina iniciatīva Juridiskajā komisijā, un visas šīs iniciatīvas veidojās uz raidījuma De facto sižeta pamata, kurā daudzi simti tūkstošu Latvijas televīzijas skatītāju varēja redzēt šo milzīgo netaisnību, kāda tiek īstenota pret nebanku kredītņēmējiem. Taču kopumā... Protams, šie grozījumi aptver visu tautsaimniecību kopumā, ne tikai šos nebanku kredītdevējus. Taču atcerēsimies vienu: ja mēs šodien sesijas pēdējā sēdē neko nepieņemam, respektīvi, ja mēs atbalstām deputāta Olšteina priekšlikumu, tādā gadījumā šī patvaļa turpināsies vēl visu vasaru līdz rudens sesijai un šis darbs ir atstāts pusratā. Šis darbs ir atstāts pusratā, un notiek tas pats, kas bijis līdz šim! Mūs, protams, mēģina nebanku kredītdev��ji mierināt ar īpaši aktīvu reklāmkampaņu televīzijās pēdējās dienās, - ka viņi informē kredītņēmējus, ka vajag aizņemties atbildīgi, ka vajag izvērtēt savas iespējas. Nu, varbūt daļa no tā ir, kā saka, ietekmējusies, varbūt daļa ir ietekmējusies no kāda cita nebanku kredītu lobēšanas veida, varbūt Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram valsts sekretārs Pūces kungs ir paskaidrojis, kāda traģēdija varētu iestāties, ja mēs neatbalstīsim Olšteina priekšlikumu. Protams, šīs ietekmes formas ir daudzas un dažādas. Taču, godātie kolēģi, atcerieties, ka Juridiskajā komisijā par šiem jautājumiem lemj augstākā kaluma civiltiesību eksperti - augstākā kaluma eksperti Latvijā! -, un viņi zina, ko dara. Un nevajag jaukt zaudējumus ar līgumsodiem - tie ir pilnīgi dažādi jēdzieni!".
• 2013_06_20-seq137 spokenText "Kolēģi! Es runāšu kā uzņēmējs, kurš vairāk nekā 15 gadus ir darbojies uzņēmējdarbībā tieši saistībā ar būvniecības jomu, ar interjera dizainu. Un savā praksē man nācies bieži saskarties ar šo līgumsodu institūtu. Jā, tajā skaitā arī nācies nesamērīgi ciest no tā piemērošanas, kad ir parakstīti līgumi, kuriem varbūt nav... kuru nosacījumiem nav bijusi pievērsta pienācīga vērība. Bet ir absolūti skaidrs, ka līgumsods motivē pildīt saistības. Pirms tam līgumsoda apmērs bija absolūti neierobežots, un tas ir neprātīgi. Vienmēr tika arī apgalvots, ka, atšķirībā no nokavējuma procentiem, kuri ir aprobežoti ar 100 procentiem no pamatkapitāla, līgumsods nav bijis aprobežots. Un šeit nav diskusija par to, vai tas ir jāaprobežo vai nav. Līgumsodam ir jābūt samērīgam, un uz tā pamata kāds nedrīkst pelnīt - būt netaisnīgs attiecībā pret kādu, kurš savas saistības nav izpildījis. Es domāju, ka šeit pat nav vietas diskusijai, bet lēkt no vienas galējības otrā, ka ir pilnīgi neaprobežots līgumsods, kas varbūt ir vairākkārt pieaugošs, kā Čepānes kundze minēja arī konkrētajos gadījumos, kur tas trīskārtīgi pārsniedza saistību apmēru, vai arī krist otrā galējībā - ierobežot to, praktiski minimizēt to uz 10 procentiem... Nu, skaidrs, ka praksē tagad visi pielietos citu institūtu - šos nokavējuma procentus. Bet vai tas ir vajadzīgs? Kādas sekas būs tiem līgumiem, kas šobrīd jau ir noslēgti? Līdz ar to man ir pamatotas šaubas par šādu regulējumu. Es gan ļoti augstu vērtēju kolēģu Juridiskajā komisijā veikto darbu, un laikam šinī gadījumā nekas cits neatliks kā atbalstīt, bet es nesaskatu šeit prātīgu rīcību. Turpinot par Olšteina kunga izteikto salīdzinājumu attiecībā uz kurmjiem, teikšu, ka tad tikpat labi varētu arī, ņemot vērā situāciju, ka ir dažādi gadījumi, ka vecāki, piedzimstot bērniņam, ir centušies izkrāpt lielākus pabalstus, fiktīvi nodrošinot sev palielinātu algu pēdējā gada laikā... Nu, vai tad tāpēc mēs gribēsim tagad ierobežot māmiņu algas apmēru un visiem noteikt to vienādu (piemēram, 200 latu apmērā)? Laikam taču ne! Nu tad šis ir tieši tāds pats gadījums! Ja mēs šo apmēru ierobežotu ar 100 procentiem, tas noteikti būtu prātīgi. Un, ja iekļaujam likuma normā arī to grozījumu, kas jau ir iestrādāts otrajā lasījumā, - ka līgumsodam ir jābūt samērīgam -, tad, manuprāt, visas problēmas būtu atrisinātas. Nu, šī ir otra galējība, kura pēc savas būtības nebūtu atbalstāma tikai tāpēc, ka kādam ir liela vēlme parādīt, ka nu kāds netaisnīgi uz tā ir iedzīvojies. Un konkrēti šinī gadījumā tā diskusija aizsākās dēļ nebanku kreditētājiem. Nu, īsti labi tas nav. Tāpēc ir divējādas sajūtas, gan diskutējot par šo priekšlikumu, gan arī sniedzot savu atbalstu likumprojektam kopumā. Paldies.".
• 2013_06_20-seq135 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Pirms pusgada Ekonomikas ministrija pieteica karu ātrajiem kredītiem, un es biju patīkami pārsteigts par to, ka Juridiskā komisija no savas puses ir apņēmusies ierobežot šo līgumsodu, un es pat kāpu tribīnē aizstāvēt šo likumprojektu. Šobrīd, tiesa gan, uz šo visu skatos ar divējādām jūtām. No vienas puses, - pozitīvi, jo šobrīd iestrādātais... piedāvātais variants attiecībā uz līgumsodu lieliski ierobežo ātro kredītu patvaļu, un, no šāda aspekta raugoties, šī problēma tiks atrisināta. Taču, no otras puses, ar šo līgumsodu mēs regulēsim pilnīgi visu tautsaimniecību. Tāpat arī divu uzņēmumu vai uzņēmēju savstarpējās attiecības, kuri jau gadiem ilgi ir pieraduši pie noteiktas prakses, un viņus šī sistēma apmierina. Tas, ko mēs šobrīd darīsim, - mēs šādā veidā, gluži pretēji viņu teiktajam, iejauksimies viņu ierastajā praksē attiecībā uz to, kā ir jābūt sakārtotām lietām. Un tas notiek pretēji tam, ka viņi lūdz mūs viņus netraucēt. Šai iniciatīvai ir iespējamas ļoti lielas, neparedzamas sekas, proti, ja mēs kaut kur kļūdīsimies, tad uzņēmēji, lai aizsargātu savas intereses, sāks prasīt, piemēram, priekšapmaksu, kas prasīs papildu kredītresursus, par kuriem būs jāmaksā procenti, kas novedīs, piemēram, pie preču un pakalpojumu sadārdzinājuma. Man tiešām ir bail, ka mēs, gribēdami noindēt dārzā dažus kurmjus, noindēsim gan tos kurmjus, gan arī paši sevi. Tāpēc aicinu tiešām rūpīgi apdomāt. Pareizais veids, manuprāt, būtu bijis noregulēt attieksmi pret patērētāju tieši Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Vai arī ir vēl otrs variants - attiecināt šo Civillikuma normu tikai uz naudas darījumiem, kuri ir vairāk vai mazāk standartizēti un kuri ir, iespējams, tādā veidā noregulēti. Taču nekādā gadījumā nevajadzētu iejaukties divu uzņēmumu, divu juridisko personu, savstarpējās attiecībās. Es tad lūgšu Juridisko komisiju pastāstīt, kā tā redz turpmāko attīstību šai iniciatīvai - vai mēs grozīsim pēc tam Komerclikumu vai arī kā tai vajadzētu darboties. Paldies.".
• 2013_06_20-seq133 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu atgādināt jums, ka mēs runājam par Civillikumu, nevis par kādu likumu, kas regulē publisko tiesību jomu attiecības. Mēs runājam par likumu, kas regulē divu privāto tiesību subjektu, tas ir, divu privātuzņēmēju, attiecības. Nākamais solis pēc šādas normas atbalstīšanas, manuprāt, varētu būt tas, ka mēs Civillikumā atrunātu to, ka, piemēram, privātuzņēmējs var pelnīt 5 procentus vai 7 procentus. (Starpsaucieni: „Nē!”) Tas būtu nākamais solis, lai mēs varētu virzīties. Un tad tiešām mēs varētu domāt un sasaukt 9.jūlijā Saeimas ārkārtas sēdi, lai palielinātu pensijas. No kā? Ja mēs tādā veidā iejaucamies privāto tiesību jomā, tad es gribētu atrast tiešām to veidu, kā mēs varētu finansēt šīs pensijas, ja mēs redzētu to, ka mums nebūtu neviena uzņēmēja, kurš varētu normāli strādāt bez šo 100 gudro galvu iejaukšanās ar tāda veida normu atbalstīšanu. Dažkārt man liekas, ka mēs dzīvojam drusku atrauti no ārpasaules un neredzam to, ka Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Tautsaimniecības padome... ka visās šajās organizācijās ietilpst visi tie mūsu uzņēmēji un tās organizācijas, ar kurām tiek saskaņoti gan budžeta projekti, gan citi ar uzņēmējdarbību saistīti jautājumi. Diemžēl šī ir tā reize, kad mēs viņos neieklausāmies un pat vispār nedzirdam viņus: „Kas tie uzņēmēji tādi ir, priekš kam mums viņi vajadzīgi? Mēs varam šeit, Civillikumā, ietvert normas, kas varēs noteikt to, kā uzņēmējiem dzīvot turpmāk.” Manuprāt, tas ir absurdi! Šādā likumiskā līgumsodu ierobežojumā, manuprāt, ir saskatāma pretruna ar līgumu slēgšanas brīvību. Turklāt, spriežot pēc diskusijām par likumprojektu, tā sākotnējais mērķis bija attiecināt šo normu tikai uz darījumiem, kas tiek slēgti ar patērētāju, bet ne uz darījumiem, ko komersanti slēdz savā starpā. Es atgādināšu: šī diskusija sākās tad, kad bija debates par nebanku kreditēšanu, par to, kādā veidā ierobežot šo nebanku kreditēšanu. Bet šī norma neattiecas uz nebanku kreditēšanu. Ja mēs gribētu attiecināt tikai uz nebanku kreditēšanu šādas normas, tad tas būtu jādara Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kur viena puse ir fiziskā persona, savukārt otra puse - juridiskā persona. Aizdevējs kā juridiskā persona pret personu, kas aizņemas kā fiziskā persona, - tā ir pavisam cita veida diskusija, nevis tas, par ko mēs diskutējam šobrīd. Līgumsodam pēc būtības ir disciplinējoša funkcija. Eiropā šāds procentu ierobežojums ir ierasta tirgus prakse lielos jeb apjomīgos darījumos. Līdz ar to šādos gadījumos 10 procentu... šāds līgumsoda ierobežojums sevi attaisno un turpina pildīt disciplinējošu funkciju, liekot precīzi pildīt savas saistības. Savukārt Latvijā visbiežāk darījumi tiek slēgti caurmērā par mazākām summām. Un, piemēram, ja darījuma kopējā summa būs maza un arī iespējamais maksimālais līgumsoda apmērs būs niecīgs, tad faktiski šis institūts beigs pastāvēt un praksē vairs netiks piemērots, jo, ja maksimums ir 10 procentu, tad, samaksājot līgumsoda parādu, samaksa varētu tikt atlikta uz ievērojamu termiņu. Faktiski tiks radīts instruments, kā iegūt aktīvus, bet neveikt samaksu par tiem. Ļoti iespējams, ka šāds tiesiskais regulējums tiks izmantots arī ļaunprātīgi. Piekrītu Čepānes kundzei, ka bija diskusija, tiešām plaša diskusija, Tautsaimniecības... nē, Juridiskajā komisijā par šo jautājumu. Torgāna kungs norādīja uz to, ka šī norma - 10 procenti - attiecībā uz līgumsodu nav zinātniski izpētīta un noteikta. Es gribu teikt, ka šāda veida normu izstrādāšanai un pieņemšanai būtu vajadzīgs pētījums, jebkāda veida aprēķini par to, kā tas ietekmēs tautsaimniecību. Arī Tautsaimniecības padome ir atzinusi to, ka šādu aprēķinu nav. Šobrīd tiesu praksē ir noteikta norma - līgumsodu ierobežot ar 100 procentiem. Jūs redzat to, kāda ir starpība starp 10 un 100 procentiem. Tā ir milzīga! (No zāles dep. I.Čepāne: „Tā ir nenormāla!”) Ir milzīga starpība starp 10 un 100. Tātad, ja mēs līdz šim esam dzīvojuši ar normu, ka ir 100 procenti (No zāles dep. I.Čepāne: „300!”), un ar rītdienu gribam noteikt, ka ir 10 procenti, tad tas ir milzīgs palēciens tajā, kā darbojas uzņēmēji. Atzīstu arī to, ka ir Eiropā valsts, kurā šāds ierobežojums ir noteikts. Ir, protams! Un, ja es pareizi esmu atradis, tad vienīgā šāda valsts ir Vācija. Citas Eiropas Savienības dalībvalstis... vismaz es neatradu tādas, kurās tiktu šādā veidā ierobežots līgumsoda apmērs. Tādēļ, cienījamie kolēģi, aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu un atļaut uzņēmējiem darīt savu darbu. Savukārt mēs darām savu darbu un netraucējam viņiem strādāt, pelnīt līdzekļus, no kā mums dalīt pensijas, pabalstus un citas lietas. Paldies par uzmanību.".
• 2013_06_20-seq131 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilmai Čepānei. I.Čepāne (VIENOTĪBA) Godātie kolēģi! Man ļoti žēl, ka Olšteina kungs neatbalsta šeit no tribīnes savu priekšlikumu. Es viņu aicinu tribīnē, jo viņš bija atnācis uz Juridiskās komisijas sēdi, patiešām visus argumentus dzirdēja, mēs ļoti sīki to izskatījām, un es gribētu arī dzirdēt viņa argumentus, kādēļ viņš joprojām uzstāj, ka šāds viņa priekšlikums būtu atbalstāms. Iepriekšējos lasījumos, kolēģi, mēs izanalizējām šo Civillikuma grozījumu mērķi un samērīgumu, un šie grozījumi, it īpaši saistībā ar šo priekšlikumu, Juridiskajā komisijā guva simtprocentīgu deputātu atbalstu, tostarp arī no opozīcijas deputātu puses. Šos grozījumus, kā jūs redzat, atbalsta arī tieslietu ministrs, bet tikai nedaudz precizētākā veidā. Un arī es, turpinot kolēģa Bērziņa teikto, sacīšu, ka pašreizējā līgumsoda regulējuma piemērošana praksē ir nesaprātīga un tā rada ārkārtīgi lielu sociālo spriedzi, kas patiešām varētu apdraudēt pat drošību valstī. Problēma ir aktuāla ne tikai attiecībā uz darījumiem, kur viena no pusēm ir fiziskās personas, kā iepriekšējā sēdē to mēģināja pasniegt atsevišķi runātāji. Arī juridisko personu vidū līgumiskajās attiecībās ir lieli spēlētāji, kas diktē noteikumus tā sauktajiem mazajiem spēlētājiem. Man jums jāsaka, ka šos grozījumus neatbalsta Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija, Hipotekāro nebanku aizdevēju asociācija, diemžēl arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Tautsaimniecības padome. Tautsaimniecības padome ir atsūtījusi vēstuli ar iebildumiem, norādot, ka projektā nav ņemta vērā ietekme uz tautsaimniecību, taču pati absolūti nav norādījusi, kāda tad varētu būt šī ietekme. Vai patiešām man, kolēģi, jājautā: vai tiešām ies bojā tautsaimniecība, ja mēs regulēsim līgumsodu maksimālo apmēru šajā ziņā? Un tātad šeit es gribu minēt dažus piemērus, ar kuriem centīšos parādīt, kā šī uzņēmējdarbības vides graušana varētu izskatīties, proti, starp divām juridiskām personām. Pirmais piemērs. Pavisam jauns Senāta spriedums - 2011.gads, Nr.SKC 441. Kāds ir kāzuss? Akciju sabiedrība „R” piegādā pircējam SIA „N” Jāņu sieru un citus produktus. Pircējs nesamaksā, rodas strīds par kvalitāti, un piegādātājs ceļ prasību par nesamaksāto summu - 9013 latiem un līgumsodu par samaksas nokavējumu - 31,8 tūkstošus, tas ir, trīs reizes lielāku summu. Taču, ja tiesa piespriestu šos 32 tūkstošus, tad piensaimniecības nozares peļņa palielinātos par šo summu, iznāktu, ka ļoti vareni ir strādājuši. Un otrs piemērs. 2012.gads. Būvniecība. Senāta spriedums Nr.SKC 688. SIA „B” noslēdz līgumu ar pasūtītāju SIA „R” par būvdarbu veikšanu daudzdzīvokļu mājas celtniecībā par pusotru miljonu latu. Līgumsods par nokavējumu tiks rēķināts no visas līguma summas, nevis no nesamaksātās summas. Tā tas tiek paredzēts līgumā. Pasūtītājs samaksāja lielāko daļu, bet nespēja laikā samaksāt apmēram 50 tūkstošus. Būvorganizācija pieprasīja līgumsodu - 144 tūkstošus. Tad padomāsim! Kā man teica un kā arī komisijā runāja profesors Torgāns: cik vīriem un cik dienas būtu jāstrādā, lai veiktu būvdarbus par 144 tūkstošiem? Tātad, ja Senāts būtu atstājis spēkā apelācijas instances spriedumu, tad būvniecības nozare varētu lepoties un teikt, ka šeit faktiski devusi tautai būvdarbus par šo summu. Es redzu, ka man termiņš... laiks beidzas, un es lūdzu tikai vienu nepilnu minūti. Godātie kolēģi, mēs varētu runāt par to ļoti daudz, bet mans viedoklis un arī komisijas viedoklis ir tāds, ka līgumsods nedrīkst kļūt par, piedodiet, terorizēšanas instrumentu un ekonomiski iznīcināt citus tirgus dalībniekus. Līgumsods nevar būt izplūdis lielums, kas var augt, kā pie mums pieņemts, bezgalīgi. Un līdz ar to es aicinu neatbalstīt Olšteina kunga priekšlikumu, bet atbalstīt tieslietu ministra priekšlikumu.".
• 2013_06_20-seq130 spokenText "Ir nepieciešams nošķirt diskusiju par pieļaujamiem procentiem no diskusijas par slimīgas izpausmes guvušo līgumsodu problēmu. Diskusijā par procentiem ir iespēja salīdzināt kapitālatdevi visās nozarēs un tad vērtēt, vai, piemēram, ātrajiem kredītiem ir pamats pretendēt uz superpeļņu, vai arī tad nevajag izņēmuma noteikumus, kas izstrādāti, atkāpjoties no labas darījumu prakses principiem. Vai šis virziens, ko daži jau dēvē par nozari, ir ekonomikai svarīgs? Līgumsodi ir skatāmi atsevišķi, jo to pamatā ir nevis ekonomiski argumenti, bet maldīgs priekšstats, ka, jo augstāks būs sods, jo vairāk līgumu izpildīs. Pārmērīgi sodi noved pie bezcerīga parādu jūga, un tie, kas spēj samaksāt, daļēji nosedz pārējo, nespējīgo, daļu. Līgumsods ir vairāk civiltiesību sakārtošanas jautājums. Līgumsoda jautājums nav sasteigts, kaut gan dažkārt pārmet, ka nav bijušas diskusijas. Saeimas darba kārtībā šis jautājums ir bijis jau sen, un arī Tieslietu ministrijas darba kārtībā šis jautājums ir bijis sen. Juridiskajā literatūrā un juristu konferencēs par to ilgstoši ir diskutēts. Vēlos vērst uzmanību arī uz to, ka šobrīd ir virkne speciālo normatīvo aktu, kas regulē līgumsodu apmērus. Mēs arī Juridiskajā komisijā diskutējām par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un tiem līgumsodiem, kas ir paredzēti par šo saistību neizpildi. Arī šeit mēs nonācām pie atziņas, ka šāda veida līgumsodi, kas vairākkārt pārsniedz pamatsummas apmēru, ir neatbilstoši līgumsoda būtībai. Starp citu, arī norādes uz to, ka, piemēram, kravu pārvadājumos līgumsodu nekādā veidā nevarētu aprobežot, ir aplamas, jo jau šobrīd Kravu pārvadājumu likumā ir līgumsodu aprobežojums. Godātie kolēģi, es uzskatu, ka šis tiešām ir ļoti būtisks jautājums, un līdz ar to es aicinu deputāta Klāva Olšteina priekšlikumu neatbalstīt, savukārt atbalstīt nākamo - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu. Paldies.".
• 2013_06_20-seq129 spokenText "Deputātiem nav iebildumu. Tātad turpiniet!".
• 2013_06_20-seq128 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Acīmredzot Olšteina kungam pašam vajadzēja pamatot, kāpēc viņš atsauca... tātad neatbalstīt otrajā lasījumā apstiprināto redakciju. Pēc būtības sanāks runāt gan par 4., gan arī par 5.priekšlikumu. Kolēģi! Es gribētu teikt, ka šodien ir vēsturiska diena, kurā mums visiem ir iespēja mainīt privāto līgumu pārprasto brīvības principu, proti, pārmērīgu līgumsodu pieļaušanu. Savā runā atļaušos izmantot dažas profesora Kalvja Torgāna paustās atziņas par minētajiem Civillikuma grozījumiem. Kāpēc ir vajadzīgi šie grozījumi? Prakse ir nonākusi asā pretrunā ar līgumsoda būtību, taisnīguma principu un Eiropas Savienības nostādnēm. Prakse arī rāda, ka pušu ekonomiskā nevienlīdzība bieži vien noved pie tiesiskās vienlīdzības pārkāpumiem - pie uzspiestiem, paverdzinošiem noteikumiem. Cita starpā, direktīva par kavētajiem maksājumiem, kuras ietveršanu Civillikumā mēs nesen atbalstījām... šīs direktīvas ieviešanas uzdevums ir risināt vienlaicīgi arī līgumsoda jautājumu, faktiski paredzot to, ka šāda līgumsoda vispār nav. Bezgalīgie strīdi par līgumsoda apmēru turpina palielināt tiesu noslogojumu. Šobrīd ir skaidrs, ka valstij jānāk palīgā, ar likumu radot pamatu līgumsoda pārmērību apkarošanai. Cita starpā, runājot par maksājumu kavējumu, ir vērts norādīt, ka maksājumu kavējumi ir negatīva parādība Latvijā un Eiropas Savienībā kopumā, it īpaši komercattiecībās. Komercattiecībās šī direktīva, kuru mēs esam ieviesuši, rada stingrāku politiku, bet bez līgumsoda pielietojuma. Un no tā ir redzams, ka Eiropas Savienības ceļš ir paaugstināti procenti, piedziņas papildu izdevumu kompensācija un zaudējumu atlīdzība. Naudas saistībās pareizais ceļš ir maksāt procentus par sveša kapitāla lietošanu. Šobrīd svarīgs tautsaimnieciskais kritērijs ir refinansēšanas likme, kas šobrīd ir samērā zema. Eiropas Savienības virzība ir uz līgumsodu pilnīgu izslēgšanu, kā jau es to minēju. Anglija un vairākas citas valstis jau sen principā neatzīst sodīšanu privātajās tiesībās. Unifikācijas projektos, kā arī Eiropas līgumtiesību principos, arī kopējā modelī, nav normu par līgumsodu. Procentos izteiktais līgumsods faktiski dublē procentus, bet tas ir nepareizi. Esam daudz dzirdējuši par to, ka tiesu prakse uzrāda lielas nenormālības. Proti, līgumsods - 1 procents par dienu... Tas pirmajā gadījumā nozīmē, ka gada likme ir 364 procenti. Pēc būtības tas ir absurdi. Šobrīd pastāv izvēle - aizliegt līgumsodu pavisam, atļaut cietā summā, noteikt kā audzinošu līdzekli šo 10 procentu robežu. Galvenais iemesls ir tas, ka tiek pārkāpts fundamentāls princips - regulēt mantiskās attiecības uz ekvivalences pamatiem. Vācijas tiesu praksē atzīts, ka sodi nedrīkst „noēst” komersanta visa gada peļņu, iznīcināt komersantus ekonomiski. Citās civiltiesiskās attiecībās mēraukla ekvivalencei ir 6 procenti gadā un iespēja pierādīt, ka vēl kaut kas pienākas kā zaudējumu atlīdzība. Cita starpā, arī ātrie kredīti rada ne tikai milzīgas netaisnības, bet arī sociālo spriedzi. Nemaksāšanā vainīgi ne tikai kredītņēmēji, bet arī uzbāzīgie kredītdevēji. Lūdzu divas minūtes papildus! (No zāles: „Lai runā! Lai runā!”)".
• 2013_06_20-seq127 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 11.00. Turpinām Saeimas 20.jūnija sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” trešajā lasījumā un tikām līdz 4. - deputāta Klāva Olšteina priekšlikumam, kuru komisija nav atbalstījusi. Bet mums ir paredzēts uzsākt debates. Klāvs Olšteins sevi šobrīd ir atsaucis no debašu uzsākšanas. Tātad uzsākam debates. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.".
• 2013_06_20-seq125 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis... ir klāt, Boriss Cilevičs... nav, Ingmārs Čaklais... nav, Edmunds Demiters... ir klāt, Raivis Dzintars... nav, Andrejs Judins... nav, Andrejs Klementjevs... ir klāt, Ainars Latkovskis... ir klāt, Ingmārs Līdaka... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Kārlis Seržants... nav, Ivars Zariņš... nav, Igors Zujevs... nav. Paldies.".
• 2013_06_20-seq123 spokenText "Kolēģi, lūdzu uzmanību! Tos, kas piedalās Mājokļa jautājumu apakškomisijā, lūdzu pēc fotografēšanās sapulcēties Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas telpās. Uzreiz pēc fotografēšanās... tos, kas piedalās lielajā komisijā ar Dolgopolovu. Pēc piecām minūtēm, lūdzu!".
• 2013_06_20-seq122 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Sakovskim.".
• 2013_03_21-seq47 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Sakovskim.".
• 2013_06_20-seq121 spokenText "Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Lūdzu sanākt kopā šeit, Dzeltenajā zālē, tūlīt.".
• 2013_06_20-seq119 spokenText "Kolēģi no Sporta apakškomisijas! Aicinu jūs uz piecām minūtēm uz Dzelteno zāli! Tūlīt!".
• 2013_06_20-seq118 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Ivanam Klementjevam.".
• 2008_11_27-seq146 spokenText "Vārds paziņojumam deputātam Ivanam Klementjevam.".

• first
• previous
• next