Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_06_20-seq133> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2013_06_20-seq133 type Speech.
- 2013_06_20-seq133 number "133".
- 2013_06_20-seq133 date "2013-06-20".
- 2013_06_20-seq133 isPartOf 2013_06_20.
- 2013_06_20-seq133 spokenAs 84.
- 2013_06_20-seq133 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu atgādināt jums, ka mēs runājam par Civillikumu, nevis par kādu likumu, kas regulē publisko tiesību jomu attiecības. Mēs runājam par likumu, kas regulē divu privāto tiesību subjektu, tas ir, divu privātuzņēmēju, attiecības. Nākamais solis pēc šādas normas atbalstīšanas, manuprāt, varētu būt tas, ka mēs Civillikumā atrunātu to, ka, piemēram, privātuzņēmējs var pelnīt 5 procentus vai 7 procentus. (Starpsaucieni: „Nē!”) Tas būtu nākamais solis, lai mēs varētu virzīties. Un tad tiešām mēs varētu domāt un sasaukt 9.jūlijā Saeimas ārkārtas sēdi, lai palielinātu pensijas. No kā? Ja mēs tādā veidā iejaucamies privāto tiesību jomā, tad es gribētu atrast tiešām to veidu, kā mēs varētu finansēt šīs pensijas, ja mēs redzētu to, ka mums nebūtu neviena uzņēmēja, kurš varētu normāli strādāt bez šo 100 gudro galvu iejaukšanās ar tāda veida normu atbalstīšanu. Dažkārt man liekas, ka mēs dzīvojam drusku atrauti no ārpasaules un neredzam to, ka Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Tautsaimniecības padome... ka visās šajās organizācijās ietilpst visi tie mūsu uzņēmēji un tās organizācijas, ar kurām tiek saskaņoti gan budžeta projekti, gan citi ar uzņēmējdarbību saistīti jautājumi. Diemžēl šī ir tā reize, kad mēs viņos neieklausāmies un pat vispār nedzirdam viņus: „Kas tie uzņēmēji tādi ir, priekš kam mums viņi vajadzīgi? Mēs varam šeit, Civillikumā, ietvert normas, kas varēs noteikt to, kā uzņēmējiem dzīvot turpmāk.” Manuprāt, tas ir absurdi! Šādā likumiskā līgumsodu ierobežojumā, manuprāt, ir saskatāma pretruna ar līgumu slēgšanas brīvību. Turklāt, spriežot pēc diskusijām par likumprojektu, tā sākotnējais mērķis bija attiecināt šo normu tikai uz darījumiem, kas tiek slēgti ar patērētāju, bet ne uz darījumiem, ko komersanti slēdz savā starpā. Es atgādināšu: šī diskusija sākās tad, kad bija debates par nebanku kreditēšanu, par to, kādā veidā ierobežot šo nebanku kreditēšanu. Bet šī norma neattiecas uz nebanku kreditēšanu. Ja mēs gribētu attiecināt tikai uz nebanku kreditēšanu šādas normas, tad tas būtu jādara Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kur viena puse ir fiziskā persona, savukārt otra puse - juridiskā persona. Aizdevējs kā juridiskā persona pret personu, kas aizņemas kā fiziskā persona, - tā ir pavisam cita veida diskusija, nevis tas, par ko mēs diskutējam šobrīd. Līgumsodam pēc būtības ir disciplinējoša funkcija. Eiropā šāds procentu ierobežojums ir ierasta tirgus prakse lielos jeb apjomīgos darījumos. Līdz ar to šādos gadījumos 10 procentu... šāds līgumsoda ierobežojums sevi attaisno un turpina pildīt disciplinējošu funkciju, liekot precīzi pildīt savas saistības. Savukārt Latvijā visbiežāk darījumi tiek slēgti caurmērā par mazākām summām. Un, piemēram, ja darījuma kopējā summa būs maza un arī iespējamais maksimālais līgumsoda apmērs būs niecīgs, tad faktiski šis institūts beigs pastāvēt un praksē vairs netiks piemērots, jo, ja maksimums ir 10 procentu, tad, samaksājot līgumsoda parādu, samaksa varētu tikt atlikta uz ievērojamu termiņu. Faktiski tiks radīts instruments, kā iegūt aktīvus, bet neveikt samaksu par tiem. Ļoti iespējams, ka šāds tiesiskais regulējums tiks izmantots arī ļaunprātīgi. Piekrītu Čepānes kundzei, ka bija diskusija, tiešām plaša diskusija, Tautsaimniecības... nē, Juridiskajā komisijā par šo jautājumu. Torgāna kungs norādīja uz to, ka šī norma - 10 procenti - attiecībā uz līgumsodu nav zinātniski izpētīta un noteikta. Es gribu teikt, ka šāda veida normu izstrādāšanai un pieņemšanai būtu vajadzīgs pētījums, jebkāda veida aprēķini par to, kā tas ietekmēs tautsaimniecību. Arī Tautsaimniecības padome ir atzinusi to, ka šādu aprēķinu nav. Šobrīd tiesu praksē ir noteikta norma - līgumsodu ierobežot ar 100 procentiem. Jūs redzat to, kāda ir starpība starp 10 un 100 procentiem. Tā ir milzīga! (No zāles dep. I.Čepāne: „Tā ir nenormāla!”) Ir milzīga starpība starp 10 un 100. Tātad, ja mēs līdz šim esam dzīvojuši ar normu, ka ir 100 procenti (No zāles dep. I.Čepāne: „300!”), un ar rītdienu gribam noteikt, ka ir 10 procenti, tad tas ir milzīgs palēciens tajā, kā darbojas uzņēmēji. Atzīstu arī to, ka ir Eiropā valsts, kurā šāds ierobežojums ir noteikts. Ir, protams! Un, ja es pareizi esmu atradis, tad vienīgā šāda valsts ir Vācija. Citas Eiropas Savienības dalībvalstis... vismaz es neatradu tādas, kurās tiktu šādā veidā ierobežots līgumsoda apmērs. Tādēļ, cienījamie kolēģi, aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu un atļaut uzņēmējiem darīt savu darbu. Savukārt mēs darām savu darbu un netraucējam viņiem strādāt, pelnīt līdzekļus, no kā mums dalīt pensijas, pabalstus un citas lietas. Paldies par uzmanību.".
- 2013_06_20-seq133 language "lv".
- 2013_06_20-seq133 speaker Klavs_Olsteins-1983.
- 2013_06_20-seq133 mentions Q822919.
- 2013_06_20-seq133 mentions Q211.
- 2013_06_20-seq133 mentions Q193089.
- 2013_06_20-seq133 mentions Q458.
- 2013_06_20-seq133 mentions Q183.
- 2013_06_20-seq133 mentions Q22116518.
- 2013_06_20-seq133 mentions Q4511827.