Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_06_20-seq128> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 2013_06_20-seq128 type Speech.
- 2013_06_20-seq128 number "128".
- 2013_06_20-seq128 date "2013-06-20".
- 2013_06_20-seq128 isPartOf 2013_06_20.
- 2013_06_20-seq128 spokenAs 17.
- 2013_06_20-seq128 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Acīmredzot Olšteina kungam pašam vajadzēja pamatot, kāpēc viņš atsauca... tātad neatbalstīt otrajā lasījumā apstiprināto redakciju. Pēc būtības sanāks runāt gan par 4., gan arī par 5.priekšlikumu. Kolēģi! Es gribētu teikt, ka šodien ir vēsturiska diena, kurā mums visiem ir iespēja mainīt privāto līgumu pārprasto brīvības principu, proti, pārmērīgu līgumsodu pieļaušanu. Savā runā atļaušos izmantot dažas profesora Kalvja Torgāna paustās atziņas par minētajiem Civillikuma grozījumiem. Kāpēc ir vajadzīgi šie grozījumi? Prakse ir nonākusi asā pretrunā ar līgumsoda būtību, taisnīguma principu un Eiropas Savienības nostādnēm. Prakse arī rāda, ka pušu ekonomiskā nevienlīdzība bieži vien noved pie tiesiskās vienlīdzības pārkāpumiem - pie uzspiestiem, paverdzinošiem noteikumiem. Cita starpā, direktīva par kavētajiem maksājumiem, kuras ietveršanu Civillikumā mēs nesen atbalstījām... šīs direktīvas ieviešanas uzdevums ir risināt vienlaicīgi arī līgumsoda jautājumu, faktiski paredzot to, ka šāda līgumsoda vispār nav. Bezgalīgie strīdi par līgumsoda apmēru turpina palielināt tiesu noslogojumu. Šobrīd ir skaidrs, ka valstij jānāk palīgā, ar likumu radot pamatu līgumsoda pārmērību apkarošanai. Cita starpā, runājot par maksājumu kavējumu, ir vērts norādīt, ka maksājumu kavējumi ir negatīva parādība Latvijā un Eiropas Savienībā kopumā, it īpaši komercattiecībās. Komercattiecībās šī direktīva, kuru mēs esam ieviesuši, rada stingrāku politiku, bet bez līgumsoda pielietojuma. Un no tā ir redzams, ka Eiropas Savienības ceļš ir paaugstināti procenti, piedziņas papildu izdevumu kompensācija un zaudējumu atlīdzība. Naudas saistībās pareizais ceļš ir maksāt procentus par sveša kapitāla lietošanu. Šobrīd svarīgs tautsaimnieciskais kritērijs ir refinansēšanas likme, kas šobrīd ir samērā zema. Eiropas Savienības virzība ir uz līgumsodu pilnīgu izslēgšanu, kā jau es to minēju. Anglija un vairākas citas valstis jau sen principā neatzīst sodīšanu privātajās tiesībās. Unifikācijas projektos, kā arī Eiropas līgumtiesību principos, arī kopējā modelī, nav normu par līgumsodu. Procentos izteiktais līgumsods faktiski dublē procentus, bet tas ir nepareizi. Esam daudz dzirdējuši par to, ka tiesu prakse uzrāda lielas nenormālības. Proti, līgumsods - 1 procents par dienu... Tas pirmajā gadījumā nozīmē, ka gada likme ir 364 procenti. Pēc būtības tas ir absurdi. Šobrīd pastāv izvēle - aizliegt līgumsodu pavisam, atļaut cietā summā, noteikt kā audzinošu līdzekli šo 10 procentu robežu. Galvenais iemesls ir tas, ka tiek pārkāpts fundamentāls princips - regulēt mantiskās attiecības uz ekvivalences pamatiem. Vācijas tiesu praksē atzīts, ka sodi nedrīkst „noēst” komersanta visa gada peļņu, iznīcināt komersantus ekonomiski. Citās civiltiesiskās attiecībās mēraukla ekvivalencei ir 6 procenti gadā un iespēja pierādīt, ka vēl kaut kas pienākas kā zaudējumu atlīdzība. Cita starpā, arī ātrie kredīti rada ne tikai milzīgas netaisnības, bet arī sociālo spriedzi. Nemaksāšanā vainīgi ne tikai kredītņēmēji, bet arī uzbāzīgie kredītdevēji. Lūdzu divas minūtes papildus! (No zāles: „Lai runā! Lai runā!”)".
- 2013_06_20-seq128 language "lv".
- 2013_06_20-seq128 speaker Gaidis_Berzins-1970.
- 2013_06_20-seq128 mentions Q822919.
- 2013_06_20-seq128 mentions Q211.
- 2013_06_20-seq128 mentions Q193089.
- 2013_06_20-seq128 mentions Q458.
- 2013_06_20-seq128 mentions Q183.