Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2013_11_07-seq196 spokenText "Kolēģi, paldies par debatēm! Atļaujiet teikt lielu paldies Ašeradena kungam, kas detalizēti izklāstīja tos argumentus, kas tika minēti tieši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē no priekšlikumu iesniedzēju puses. Un, balstoties uz šiem argumentiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē arī tika nolemts atbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2013_11_07-seq195 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Kalniņa-Lukaševica ko vēlas piebilst?".
• 2013_11_07-seq194 spokenText "Es saprotu, ka VIENOTĪBAI būs grūti apstāties, viņi turpinās šo... Tāpēc es esmu sagatavojis grāmatiņu un, atšķirībā no Čepānes kundzes, neesmu paslinkojis un esmu to jau nopircis. Tā ir grāmatiņa par Vinniju Pūku un viņa draugiem, un tur ir nodaļa par to, kas notiek tālāk ar Vinniju Pūku, kad viņš kopā ar sivēntiņu tomēr izdomā taisīt lamatas lempjiem. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”) Un šinī grāmatā esmu ielicis kā grāmatzīmi... kā grāmatzīmi esmu ielicis, lai jums būtu vieglāk atrast, jūsu valdības izdotos Ministru kabineta noteikumus, saskaņā ar kuriem sanāk šī braukšanas maksa. Tā pēc jūsu noteikumiem sanāk vēl augstāka. Tā ka es jūs lūdzu: iepazīstieties un varbūt tomēr izdariet secinājumus! Savukārt jūsu atbalstītājiem, jūsu draugiem - Reformu partijai - es ieteiktu padomāt, kādas konsekvences radīsies, ja jūs atbalstīsiet šo VIENOTĪBAS piedāvāto normu, jo, raugiet, tieši jūsu jaunajam vides un reģionālās attīstības ministram vajadzēs būt tam, kuram vajadzēs skatīties (No zāles dep. I.Čepāne: „Viņš apturēs!”), kā pašvaldības ir ievērojušas šo normu, un cīnīties par to, lai pašvaldības liegtu atbalstu saviem iedzīvotājiem. Savukārt mēs, protams, parlamentāri palūgsim pārliecināties, kā strādā šis ministrs, un šeit palūgsim VIENOTĪBAI nobalsot par to, kā šis ministrs būs ievērojis, izpildījis vai neizpildījis šo normu. Paldies. (SC frakcijas aplausi.)".
• 2013_11_07-seq193 spokenText "Tātad, lūdzu, turpiniet!".
• 2013_11_07-seq192 spokenText "Paldies. Es jums nelikšu vilties.".
• 2013_11_07-seq191 spokenText "Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 6, atturas - 9. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Lai dzīvo demokrātija!”)".
• 2013_11_07-seq190 spokenText "Mhm. Jā.".
• 2013_11_07-seq189 spokenText "Lūdzu balsošanas režīmu!".
• 2009_10_15-seq494 spokenText "Lūdzu balsošanas režīmu!".
• 2000_10_19-seq11 spokenText "Lūdzu balsošanas režīmu!".
• 2000_06_08-seq45 spokenText "Lūdzu balsošanas režīmu!".
• 2000_05_18-seq56 spokenText "Lūdzu balsošanas režīmu!".
• 2000_03_09-seq225 spokenText "Lūdzu balsošanas režīmu!".
• 1999_12_09-seq818 spokenText "Lūdzu balsošanas režīmu!".
• 1995_05_26_skolenu-seq190 spokenText "Lūdzu balsošanas režīmu!".
• 1995_05_26_skolenu-seq178 spokenText "Lūdzu balsošanas režīmu!".
• 2013_11_07-seq188 spokenText "Paskatīsimies, kāda ir mums atklātība...".
• 2013_11_07-seq187 spokenText "Deputāti lūdz... Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai atļaut deputātam Ivaram Zariņam turpināt debates vēl divas minūtes! Lūdzu balsošanas režīmu!".
• 2013_11_07-seq185 spokenText "Vai atļausim pabeigt? (No frakcijas VIENOTĪBA: „Balsojam!”) Deputāti lūdz balsojumu par to, vai atļaut deputātam Zariņam pabeigt.".
• 2013_11_07-seq184 spokenText "Labdien, kolēģi! Vispirms es vēlētos aicināt kolēģus beigt maldināt sabiedrību un aicinātu medijus neizplatīt nepatiesu informāciju, ka Rīgas dome piedāvā dažādu - un kur nu vēl diskriminējošu! - maksu par sabiedrisko transportu. Nekā tamlīdzīga! Visiem ir noteikta vienāda maksa - 1 eiro un 20 centi. (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.) Un vēlos atzīmēt, ka šī maksa... jā, speciāli priekš jums, Reira kungs, vēlos atzīmēt, ka šī maksa ir noteikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.341, kurus ir pieņēmusi Valda Dombrovska valdība. Savukārt tas, ko piedāvā Rīga, ir parūpēties par saviem nodokļa maksātājiem rīdziniekiem un no pašu rīdzinieku sarūpētiem nodokļa līdzekļiem segt viņiem daļu no šīs maksas. Šādas tiesības pašvaldībai deleģē likums. Cik lielu daļu? Atvainojiet, tā jau ir Rīgas domes un rīdzinieku darīšana, nevis kādas politiskās partijas vai finanšu ministra viedoklis, kurā būtu jāklausās. Taču VIENOTĪBA tā vietā, lai sekotu Rīgas piemēram un kā varas partija visā valstī izrādītu tādas pašas rūpes par cilvēkiem, nodarbojas ar politisko greizsirdību un demonstrē ļoti savdabīgu savas varas, tiesiskuma un vienlīdzības izpratni. Tā vietā, lai rūpētos par cilvēkiem, tā ar šo savu priekšlikumu mēģina rupji iejaukties pašvaldībām deleģētajā kompetences jomā. VIENOTĪBA tā arī nav spējusi paskaidrot, kāds ir tiesiskais un loģiskais pamatojums, lai attiecībā uz tieši šo sabiedrībai sniegto pakalpojumu liegtu pašvaldībai sniegt atbalstu saviem iedzīvotājiem. Ja atrunas ir par līdztiesību, vienlīdzību un tā nav liekulība, tad, sekojot šim priekšlikumam, es saprotu, VIENOTĪBA iesniegs arī attiecībā uz citiem pakalpojumiem tādus pašus priekšlikumus - liegt pašvaldībai sniegt saviem iedzīvotājiem atbalstu arī attiecībā uz siltumu, komunālajiem pakalpojumiem, sociālo palīdzību. Ir jāatzīst, ka VIENOTĪBAS priekšlikums ir nepārdomāts un neveiksmīgs mēģinājums cīnīties ar sekām, kuras tā pati ir pieļāvusi. Jo, raugi, kāda ir situācija: katras pašvaldības pienākums ir rūpēties par saviem iedzīvotājiem, savukārt likums nosaka konkrētus ienākumu avotus pašvaldībai savu funkciju veikšanai, un, kā jūs jau zināt, galvenais ienākumu avots pašvaldībai ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. No nodokļiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko aktivitāti (piemēram, uzņēmumu ienākuma nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis), pašvaldības nesaņem neko. Līdz ar to rodas šī savdabīgā situācija priekš pašvaldībām, it sevišķi priekš Rīgas. Rīga dod darbu arī simtiem tūkstošu iedzīvotāju, kuri nav rīdzinieki, palīdz attīstīties biznesam, pelnīt. Taču Rīga no tā nesaņem neko, viss aiziet valsts budžetā. Un, lai gan Rīga attīstās kā darījumu centrs, tās iedzīvotāju skaits patiesībā samazinās, tātad samazinās arī tās ienākumu bāzes. Savukārt apkārtējo pašvaldību iedzīvotāju skaits pieaug. Tāpēc ir tikai loģiski, ka Rīga meklē instrumentus, kā izlīdzsvarot šo situāciju tajā ietvarā, kādu jūs, valdošās partijas, esat izveidojušas. Tāpēc, VIENOTĪBA, ja gribat mainīt šo situāciju un pārtraukt pašvaldību „cīkstēšanos” pēc iedzīvotājiem, tas ir jūsu rokās, jo jūs esat varas partija. Mainiet likumā paredzētos pašvaldības budžeta veidošanas avotus! Ja pašvaldību budžeti veidotos (No zāles dep. I.Čepāne: „Un kas maksā īpašuma nodokli?!”) no citiem nodokļiem, pieņemsim, PVN vai uzņēmumu ienākuma nodokļa, tad pašvaldības būtu motivētas pirmām kārtām domāt par to, kā veicināt saimniecisko aktivitāti savā teritorijā, nevis veidot to kā ērtu guļamrajonu, cerot, ka to fabriku vai rūpnīcu uzbūvēs kaut kur blakus, citā pašvaldībā, kā tas pašreiz arī notiek. Tas viss, kas te tagad notiek, lielā mērā ir jūsu rīcības vai jūsu bezdarbības sekas. Jūsu kaismīgā darbošanās pašlaik atgādina Vinnija Pūka medības uz milzu lempjiem. Zināt, kā tās beidzās? Es jums nolasīšu. (Zālē troksnis, starpsaucieni.) „Tad viņš ielika ķepu vienā no šīm pēdām, divreiz pakasīja degunu un piecēlās. „Jā,” Vinnijs Pūks noteica. „Nu es saprotu,” Vinnijs Pūks sacīja. „Es biju muļķis un piekrāpos,” viņš bēdājās.” Godātā VIENOTĪBA, varbūt atlieciet malā savu politisko greizsirdību un apdomājieties, lai jums ar savu iniciatīvu nesanāk tāpat kā Vinnijam Pūkam, kad beigās tomēr būs jāatzīst, ka jūs paši esat nomaldījušies savā sapēdotajā normatīvo aktu mežā. Jo Rīga visu ir izdarījusi saskaņā ar to normatīvo vidi, kāda ir izveidota. Tā noteikusi dažādus tarifus rīdziniekiem un lauciniekiem nevis tādēļ, lai šķeltu sabiedrību (kā jums to labpatīk pasniegt), bet gan tādēļ, lai pildītu savas, pašvaldības, funkcijas - rūpētos par saviem iedzīvotājiem, saviem nodokļu maksātājiem. Tieši tāpat, kā to dara citas pašvaldības. Un jūsu piedāvātais likuma grozījums, kas ir vērsts pret Rīgas domes lēmumu, pret rīdziniekiem, nesasniegs šo mērķi, jo es redzu vismaz trīs veidus, kā to padarīt bezjēdzīgu. Bet vai jūs esat padomājuši par citām pašvaldībām, kuras būs spiestas liegt iedzīvotājiem atvieglojumus sabiedriskajā transportā? Piemēram, Sigulda un citas. Atļaujiet man pabeigt! Es tūlīt pabeigšu. Es saprotu...".
• 2013_11_07-seq183 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Vai ir jauns anekdošu krājums? (Smejas.)".
• 2013_11_07-seq182 spokenText "Es runāšu ļoti īsi. Godīgi sakot, es negribētu, lai šī diskusija pārvēršas par tiesu „Saskaņas Centram”. Šie grozījumi nav domāti Rīgai, tie ir domāti visām 119 pašvaldībām. (No zāles dep. J.Reirs: „Pret latviešiem!”) Punkts 1. Es atkārtoju vēlreiz: šie grozījumi skar visu 119 pašvaldību darbu! Otrkārt (No zāles dep. J.Reirs: „Pret latviešiem!”)... Jūs traucējat man runāt! (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Nesarunāties ar zāli!”) Paldies. Otrkārt. Šodien jau izskanēja vairāki priekšlikumi par trūkumiem dzīvesvietas deklarēšanas sistēmā, arī par budžeta plānošanas lietām. Man liekas, tā ir viela diskusijām, nevis saruna par to, ko dara vai ko nedara „Saskaņas Centrs”. Bija runa par to, ka ir jābūt likumam par galvaspilsētu, tam ir jābūt diezgan ātrā tempā izstrādātam, lai tur būtu paredzētas visas šīs iespējas, lai mazinātu arī tā saukto diskrimināciju jeb nevienlīdzību. Un visbeidzot. Likums un likuma grozījumi, ja tie ir nepilnīgi un varbūt varētu būt apejami ar līkločiem un visādiem aplamiem ceļiem... tad šie grozījumi nedrīkst tikt pieņemti. Es aicinu neatbalstīt VIENOTĪBAS izstrādāto priekšlikumu.".
• 2013_11_07-seq180 spokenText "Godātie kolēģi! Debatēs izskanēja spilgti piemēri gan par Maskavu, gan par Ķīnu, un pirmais, kas uzreiz nāk prātā, ir „Saskaņas Centra” sadarbības līgums gan ar vadošo partiju Ķīnā, gan ar vadošo partiju Maskavā. (No zāles dep. I.Cvetkovas un I.Zariņa starpsaucieni.) Tad, lūk, no kurienes nāk šī ideja! Runājot par Ušakova un „Saskaņas Centra”, teiksim, selektīvo netaisnīgo pieeju Rīgā, sadalot cilvēkus rīdziniekos un nerīdziniekos sabiedriskā transporta jautājumos, pirmais, kas man prātā ienāca, bija tas, ka „Saskaņas Centrs” sevi visu laiku mēģina pozicionēt kā sociāldemokrātisku, taisnīgu partiju, kura iestājas par līdztiesību, un tā tālāk. Un te, lūk, parādās tā „āža kāja”, ka, izrādās, viņi necīnās nedz par taisnīgumu, nedz par līdztiesību. Viņi dala Latvijas iedzīvotājus rīdziniekos un nerīdziniekos. Tādējādi viņi apgāž pašu proponēto viedokli, ka viņi vēlas būt sociāldemokrātiski. Kādu orientāciju definēt, raugoties no politologa viedokļa, šādai partijai - to man šobrīd ir grūti pateikt. Tas, ka tā ir prokremliska (No zāles dep. S.Mirska starpsaucieni.), tas ir skaidrs, bet no politoloģijas zinātnes viedokļa acīmredzot te būtu vajadzīga īpaši precīza definīcija. Un visbeidzot. Nacionālā apvienība, katrā ziņā mūsu cilvēku vairākums, uzskata, ka šī diskriminējošā attieksme pret pārējiem Latvijas iedzīvotājiem savā ziņā arī ir mērķēta un vērsta tieši pret latviešiem, jo absolūtais latviešu vairākums dzīvo ārpus Rīgas. Un te mēs saskatām diezgan nepatīkamu tendenci, no kuras vajadzētu izvairīties. Līdz ar to „Saskaņas Centram”, ja viņi sevi uzskata par sociāldemokrātiem, vajadzētu, pirmkārt, pašiem aizrādīt Ušakovam un, otrkārt, nekavējoties novērst šīs diskriminējošās rīcības pasākumus, kurus ir uzsācis Ušakovs. Tā ka es aicinu darīt visu, lai tas nestātos spēkā 1.janvārī.".
• 2013_11_07-seq178 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! It kā tāds ļoti īss priekšlikums, bet pastāv lielas problēmas. Es uzmanīgi klausījos visos deputātos, un mani arī izbrīnīja, piemēram, tas, ko bijusī Satversmes tiesas tiesnese Čepānes kundze šeit teica par pārkāpumiem pret Satversmi. Es gribu atgādināt: jūs, Čepānes kundze, laikam jau bijāt Satversmes tiesas tiesnese tajā laikā, kad... Jūs laikam neko nedarījāt, kad Saeima pieņēma likumu, lai strādājošiem pensionāriem nemaksātu algu pilnā apjomā. Un to valsts izdarīja pret Satversmi vairākas reizes, vismaz trīs! Un mums nav diemžēl iespējas, Reira kungs, kad piešķiram bijušajam „Jaunā laika” biedram Aivaram Aksenokam 170 tūkstošus, lai sarīkotu spīdveja sacensības, vai... kā es jau vakar norādīju Ministru kabinetam, 60 tūkstošus latu vienkārši izmetam miskastē, un mums nav naudas, lai samaksātu... Kāpēc citiem Latvijas iedzīvotājiem nevar samaksāt par braukšanu? Vai tas ir tas līmenis, ko jūs gribat panākt, - ka latviešiem vajag būt nabadzīgiem?! Tā ka vajag rūpēties par saviem iedzīvotājiem. Un tas ir arī Saeimas deputāta pienākums - rūpēties par savas pašvaldības iedzīvotājiem tā, kā to dara Rīgā. Arī mani izbrīna tas, ka vienotība, Rīgas domē izskatot šo jautājumu, balsoja „pret”. Bet, atvainojiet mani, viņus taču ievēlēja rīdzinieki - rīdzinieki, kuri arī grib labāk dzīvot Rīgā, nevis, piemēram, Garkalnē, kura ir pati bagātākā pašvaldība! Par saliedētību. Par to mēs ļoti daudz runājām. Vakar es prasīju 73 tūkstošus priekš jumta remonta Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas namam. Šī asociācija pulcē 22 nevalstiskās organizācijas, bet diemžēl, Liepiņa kungs, jūs balsojāt „pret” šo līdzekļu piešķiršanu, kurus saliedētības labad vakar es prasīju. Kazākas kundze, kura vienmēr rūpējas par NVO, arī... nebalsoja pat. Nu, tad iznāk, ka mēs balsojam par savējiem, bet par citiem mēs nebalsojam. Par sociālo taisnīgumu arī... Jūs teicāt, ka Maskavā cenas uz teātri... O! O! Ir tādas. Bet, lai lidotu uz Maskavu ar kompāniju airBaltic, biļetes maksā dārgāk nekā tad, ja mēs lidojam uz Briseli. Līdz Briselei ceļš 2000 kilometru. Mēs varam par 200 latiem aizlidot uz Maskavu 1000 kilometrus. Un arī par 170 vai 150 latiem varam aizlidot... Kāpēc tā? A lidojumi Eiropas iekšienē... Tur vispār tās cenas šausmīgi smieklīgas, salīdzinot ar mūsu aviokompānijām. Kāpēc tā arī nav taisnīguma? Mums vajag sūdzēties Eiropas Savienībai, ka tā tas nevar būt. Kur bija tas sociālais taisnīgums, kad deviņdesmitajos gados 20 tūkstoši rīdzinieku tika izlikti no savām dzīvojamām mājām? Latvijas Satversme garantē katram iedzīvotājam tiesības uz dzīvokli. Tā ka vajag būt konsekventiem un skatīties arī uz to, ko jūs darāt ar savu tautu. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2013_11_07-seq176 spokenText "Godājamie kolēģi! Visiem ir zināma iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalīšanas sistēma, ka nauda seko līdzi cilvēka deklarētajai dzīvesvietai, nevis līdzi darba vietai. Vēsturiski bija pieņemts, ka šie divi kritēriji būs atbilstoši vienai un tai pašai teritorijai. Sabiedriskā transporta problēma ir tikai daļa no pašvaldības budžetu veidošanas problēmām. VIENOTĪBAS priekšlikums demonstrē pilnīgu nevēlēšanos iedziļināties šajās problēmās. Nepieciešamība uzlabot finansējuma pārdalīšanas sistēmu starp pašvaldībām ir jau acīm redzama. Visi izlīdzināšanas fondi, kuri strādā pēc principa „viens ar bļodu un septiņi ar karoti”, rada pilnīgu pašvaldību vienlīdzību jaunu darba vietu izveidošanā. Naudai jāseko līdzi darba vietām, nodrošinot konkrētās teritorijas iedzīvotājus ar nepieciešamo infrastruktūru. Izlīdzināšanas sistēmai un dotāciju pārdalīšanas sistēmai pašvaldībās nav nekādu mehānismu, kas veicinātu jaunu darba vietu radīšanu. Tāpēc problēmas paliek. Visas problēmas turpināsies līdz brīdim, kad pašvaldību budžetos ienāks nauda. Tās turpināsies tikmēr, kamēr pēc būtības nebūs īstenots princips „nauda seko līdzi darbiniekam”. VIENOTĪBAS priekšlikums ne tikai nerisina problēmu, bet to tikai padziļina. Lūdzu neatbalstīt 10.priekšlikumu un balsot „pret”.".
• 2013_11_07-seq174 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Saeimai, protams, galvenais uzdevums nav domāt par to, kā izskatās „Saskaņas Centrs” vai kāda cita partija. Nepārprotami, viens no galvenajiem politikas uzdevumiem ir stabilitāte valstī. Tas ir mūsu, visu politiķu, virsuzdevums. Stabilitāte valstī ir iespējama tikai tad, ja ir pietiekama iedzīvotāju labklājība un sociālā vienlīdzība. Un diemžēl Saeimai ir jāreaģē uz šādu iespējamu Rīgas lēmumu, jo šis Rīgas iecerētais lēmums mazina sociālo vienlīdzību valstī un līdz ar to vairo nestabilitāti valstī. Par to jau šeit runāja daudzi iepriekšējie runātāji. Varbūt šis lēmums atbilst likuma burtam, bet tas neatbilst likuma garam. Tas neatbilst tam likuma garam, kas ir ierakstīts mūsu Satversmē un par ko mums šeit jau runāja deputāte Čepāne; proti, par to, ka mēs visi esam vienlīdzīgi šajā valstī. Neapšaubāmi, Rīga vēsturiski dažādu objektīvu iemeslu dēļ ir tāda, kāda tā ir šobrīd. Nav Eiropā nevienas citas - es atkārtoju! - nevienas citas tādas valsts, kur galvaspilsētā un tās apkaimē būtu koncentrēta gandrīz puse valsts iedzīvotāju. Kaut kas līdzīgs ir Austrijā, jo Vīne kādreiz bija Austroungārijas galvaspilsēta, bet tur tās proporcijas ne tuvu nav tādas, kādas ir Latvijā. Arī mūsu kaimiņos - gan Lietuvā, gan Igaunijā - situācija ir stipri atšķirīga. Jāatceras ir tas, ka valsts vienmērīga apdzīvotība ir arī valsts drošības jautājums, jo Rīga, neapšaubāmi, ir kā sūklis dažādu objektīvu iemeslu dēļ, kāpēc iedzīvotāji uz šejieni tiecas. Un mums ir jādara viss iespējamais, lai šo efektu mazinātu. Lai attīstītos ne tikai Rīga, Pierīga un varbūt vēl viena otra liela pilsēta, bet attīstītos visa Latvija. Un te jau kolēģi pareizi runāja, ka ne jau tikai šis viens piedāvātais lēmums kaut ko fundamentāli atrisinās visas valsts mērogā. Blakus finanšu izlīdzināšanas fondam ir jābūt arī citiem pasākumiem. Vakar šeit runāja par to, ka princips „nauda seko skolēnam” īsti nedarbojas. „Nauda seko skolēnam” - tas ir pareizs princips tikai valstīs, kur ir daudzmaz līdzīgas apdzīvotības problēmas, proti, iedzīvotāji vairāk ir koncentrēti kādā valsts teritorijas daļā, savukārt citas daļas ir stipri mazāk apdzīvotas. Piemēram, Somijā ir nevis divi koeficienti, kā tas ir mums Latvijā, - tātad pilsētām un lauku apvidiem -, bet ir aptuveni 10 koeficienti, kas ir atkarīgi no tā, kāds ir iedzīvotāju blīvums, kādas ir hidro un citas ģeogrāfiskās īpatnības. Un līdz ar to arī šis princips... ja mēs ieviestu taisnīgu koeficientu sistēmu, princips „nauda seko skolēnam” būtu nesalīdzināmi taisnīgāks un pareizāks. Tā ka mums par visām šīm lietām ir jādomā. Tāpēc arī noslēgumā es gribu teikt, ka šis VIENOTĪBAS... ka šī VIENOTĪBAS reakcija uz iespējamo Rīgas domes lēmumu ir visnotaļ pareiza, jo nereaģēt nedrīkst! Nedrīkst nereaģēt uz lēmumu, kas mazina iedzīvotāju sociālo vienlīdzību un līdz ar to grauj stabilitāti valstī. Mums ir jāreaģē, bet mums, protams, ir jādomā arī par citiem kompleksiem pasākumiem, lai Latvija attīstītos visur un lai Latvijas attīstība būtu iespējama vienmērīgi visā tās teritorijā. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_11_07-seq173 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2013_06_20-seq324 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2013_06_13-seq424 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2013_05_16-seq440 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2013_04_11-seq81 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2013_02_21-seq60 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2013_02_14-seq68 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2012_12_20-seq147 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2012_11_08-seq104 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2012_10_25-seq131 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2012_09_06-seq74 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2012_05_24-seq103 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2012_04_26-seq87 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2012_03_15-seq148 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2012_03_15-seq128 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2012_02_09-seq83 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2011_12_22-seq175 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2011_11_03-seq54 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2011_07_14_as-2-seq248 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2011_06_09-seq627 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2011_04_28-seq410 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2011_02_24-seq17 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2011_01_20-seq91 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2010_12_16_a-1-seq195 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2010_12_16-seq53 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2010_12_09_a-seq60 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2010_09_16-seq29 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2010_09_02-seq203 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2010_06_16_a-seq400 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2010_06_03-seq273 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2010_06_03-seq29 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2010_05_13-seq474 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2010_04_29-seq43 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2010_04_29-seq35 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2010_03_04-seq341 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2010_03_04-seq61 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2010_01_28-seq220 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2009_12_17-seq547 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
• 2013_11_07-seq172 spokenText "Augstā Saeima! Godīgi sakot, šodien virmo emocijas, bet man liekas, ka vajadzētu vairāk padomāt par saknēm, saiknēm un sekām. Pirmais. Vakar, runājot par budžeta lietām, es, ja jūs atceraties, teicu, ka mums ir liela, traģiska problēma ar pašvaldību budžetu veidošanu. Arī šodien runātāji atzīmēja šo lietu. Frančiem ir tāds labs teiciens: „Kas maksā naudu, tas pasūta mūziku.” Ja valsts maksā naudu par sabiedriskajiem pārvadājumiem, tad mēs varam izvirzīt jebkuras prasības, varam izvirzīt jebkurus nosacījumus. Kāpēc ne? Šodien šī funkcija ir atvēlēta pašvaldībām. Jo vairāk - likumā „Par pašvaldībām” ir melns uz balta ierakstīts, ka pašvaldības galvenais uzdevums ir rūpēties par tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo pašvaldības teritorijā. Tā ir likuma prasība, kura pašvaldībām jāievēro. Punkts 1. Punkts 2. Pašvaldības, realizējot šo funkciju, ir autonomas, pieņemot lēmumus. Piedāvātā redakcija... Es, godīgi sakot, biju ļoti pārsteigts par Čepānes kundzi, kuru es ļoti respektēju kā ļoti kvalificētu juristi... Jau pašā redakcijā ir ieliktas vairākas „spraugas”, kas dod iespēju manipulēt ar šo normu un kas nerisina šo lietu pēc būtības. Otrs moments. Ja mēs runājam par nevienlīdzību un sociālo netaisnīgumu, tad jāteic, ka to nav veidojis ne „Saskaņas Centrs”, ne Rīgas dome. Tas ir tas, pie kā mēs esam nonākuši šo gadu laikā, un tas ir fakts, kurš jākonstatē. Un jādomā nevis par to, kurš ir vairāk vainīgs pie tā, bet - ko darīt, lai šo nevienlīdzību mazinātu. Ne Latgales cilvēki ir vainīgi pie tā, ka Latgalē nav darba vietu un viņi ir spiesti braukt strādāt uz Rīgu. Starp citu, iebraucēju skaits Rīgas darba tirgū bijis ļoti liels vienmēr - i padomju laikos, i pēc padomju laikiem. Tā situācija izveidojusies ne vakar un ne šodien un turpināsies arī rīt. Tā ir valsts plānošanas sistēmas vaina, ka Rīgā ir koncentrēts viss. Lai atrisinātu šīs lietas, mēs varam grozīt likumus, kā mēs gribam, bet, ja netiks mainīta situācija, ka šodien finanšu izlīdzināšanas fondu veido par divām trešdaļām nevis valsts, bet Rīgas pašvaldība ar saviem nodokļu ieņēmumiem, nekas nemainīsies. Ja šinī izlīdzināšanas procesā Rīgai tiks no tā paša izlīdzināšanas fonda doti atskaitījumi, lai uzturētu sabiedrisko transportu, tad var tikt uzstādīta prasība, lai tiktu piešķirtas vienādas atlaides, vienādi spēles noteikumi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Trešais moments. Laikam tomēr ir jādomā arī par to... Šodien te izskanēja, ka, lūk, nav „caurspīdīga” „Rīgas satiksme” un visas pārējās lietas. „Rīgas satiksme” ir pašvaldības kapitālsabiedrība. Valsts kontrolei ir visas tiesības un visas pilnvaras, lai pārbaudītu tās darbību, tātad arī piedāvāto tarifu pamatotību. Kāda problēma šeit izmantot vienkārši administratīvās sviras un pasūtīt Valsts kontrolei šādu pārbaudi, ja Valsts kontrole to nav ieplānojusi pati? Un pēdējais, ko gribu teikt. Beigu beigās mēs esam par demokrātiju. Paātrināsim Pašvaldību referendumu likuma pieņemšanu! Varbūt atļausim, lai pašvaldību iedzīvotāji šīs lietas izskata savos referendumos! Es gribētu paskatīties, kāds rezultāts būtu Rīgā, ja mēs tādu jautājumu uzstādītu referendumā. Vai tas būs risinājums vai ne? Es stipri šaubos. Saeimā ir jādomā nevis par to, cik labs vai slikts ir „Saskaņas Centrs”, cik laba vai slikta ir Rīgas domes vadība, bet par to, ka šī problēma pastāv, un jāmeklē risinājumi - nevis tādi, kādus piedāvā VIENOTĪBA, bet fundamentāli risinājumi, lai šo problēmu novērstu. Paldies. (SC frakcijas aplausi.)".
• 2013_11_07-seq170 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Cienītās deputātes! Es gribētu minēt vienu lietu, kas jau izskanēja agrāk. Man liekas, varētu teikt tā: „tas suns ir aprakts” Dzīvesvietas deklarēšanas likumā un tā galīgi nepiemērotā pielietošanā, lai noteiktu, kur nonāk nodokļi. Ja jūs paskatītos šo pašu Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, man liekas, jūs varbūt raudātu, varbūt jūs smietos, bet tas ir viens absurds, ar ko mēs tagad vēl joprojām dzīvojam. Nākamais absurds ir tas, ka to piekabina klāt pie nodokļiem. Un trešais absurds ir tas, kā to tagad pielieto Rīgas dome. Bet, man liekas, te jautājums faktiski ir par principu, nevis par naudu, par finansēm, par to, vai tur vajag kaut kādas subsīdijas vai nevajag. Te ir, man liekas, skaidri un gaiši pateikts princips. Un, tā kā es esmu Sabiedrības saliedētības komisijas loceklis, es gribu atgādināt, ka ļoti daudzi „Saskaņas Centra” deputāti tur ir pārstāvēti. Te runa, manā uztverē, ir par sabiedrības saliedēšanu. Mūsu komisija mēģina darīt to, ko mēs varam darīt, lai palīdzētu sabiedrības saliedēšanas procesā. Šis „gājiens” dara tieši pretējo. Jūs skaldāt latviešu sabiedrību, Latvijā dzīvojošos cilvēkus divās daļās! (Starpsaucieni no SC frakcijas.) Un kas varētu būt nākamais solis? Pilnīgi loģiski, varbūt Liepājā vajadzēs to pašu, arī Valmierā vai Daugavpilī! Man liekas, kāds jau ieteica, ka varbūt arī Latgale varētu ieviest tādu pašu vīzu režīmu mums, rīdziniekiem, un tā tālāk. Īstenībā tas solis... tas pirmais solis ir sperts, un es nezinu, vai jūs to apzināties, bet es lūdzu apzināties to, ko jūs darāt, ko jūsu partija dara Rīgā! Tā skalda Latvijas sabiedrību! Un jums būtu jādara viss, jo jūs esat... jūsu nosaukumā ir vārds „saskaņa”, tāpēc jums vajadzētu to saskaņu, to principu pielietot arī politiskajā dzīvē. Tā ka es uzsveru vēlreiz: te ir runa par principu, te nav runa par naudu vai par kaut kādām likmēm vai subsīdijām! Tā ka domāsim par to, kā mēs varam saliedēt mūsu sabiedrību Latvijā, un sāksim ar Rīgu un ar Pierīgas iedzīvotājiem. Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_11_07-seq168 spokenText "Godātie kolēģi! Mēs visi šeit aktīvi debatējam, klausāmies. Ir ļoti daudz simbolu un asociāciju, jautrības un juridisku argumentu. Bet šķiet, ka tie galvenie šo debašu izraisītāji negrib klausīties šajos argumentos un noskatās šajā visā kā tādā teātra izrādē. Un man arī tāpēc gribas mazliet simboliski paskatīties... Klasiķim Tenesijam Viljamsam ir tāda luga „Ilgu tramvajs”. Tie, kas nav redzējuši, var to noskatīties Jaunajā Rīgas teātrī; tas ir jaunuzvedums, un pirms stundas pusotras sāka tirgot biļetes uz decembra izrādēm. Luga „Ilgu tramvajs” ir par kādu sievieti, kas nespēj vairs dzīvot šodienā, jo viņa atceras to labo pagātni, tos labos laikus, to visu, kas bija, - to pārpilnību, to pārbagātību... Tā realitāte, tā skaudrā realitāte, kas ir šodien, nepatīk, un visi pārējie tā kā vainīgi pie tā. Visi pārējie tā kā mēģina teikt: „Nu, mosties, mīļā Blanša Dibuā, un stāvi ar kājām uz zemes!” Nu, nepatīk!... Nu, redziet. Šodien, protams, varbūt parlamentam nebūtu jādebatē par to, kādas atlaides vajag vai nevajag sabiedriskā transporta sniedzējam, pašvaldības uzņēmumam, savos normatīvajos aktos noteikt. Iespējams. Taču es domāju, ka, ja mēs to nesakārtosim ar likumu visā Latvijas Republikas teritorijā, tad tas tiešām ir bīstami. Un šie juridiskie argumenti, kurus minēja Čepānes kundze, šie saimnieciskie argumenti, kurus minēja Ašeradena kungs, - tie ir ļoti, ļoti nopietni. Šī nav teātra izrāde, godātie kolēģi! Mums tiešām ir jādomā par to tiesību sistēmu, kurā mēs esam, un es lūdzu: attieksimies saprātīgi pret sabiedrisko pakalpojumu, pret tām personām, kurām ir vajadzīgi atvieglojumi, iestāsimies par to, ka pašvaldību uzņēmumi ir jāvada pēc saimnieciskiem kritērijiem. Ir peļņas rādītāji, būtu labi arī finanšu audits. Starp citu, manabalss.lv iniciatori ir nākuši pie Saeimas ne tikai apturēt šo konkrēto atlaižu iespējamo piešķiršanu, bet arī lūguši Saeimu nākt talkā, lai „Rīgas satiksmē” būtu finanšu audits, lai mēs, rīdzinieki, es tajā skaitā, beidzot saprastu un noskaidrotu, kā tad īsti ir ar tiem cipariem „Rīgas satiksmē” un vai „Rīgas satiksme” vispār var atļauties jebkādas atlaides. Tāpēc, kolēģi, lūdzu, atbalstīsim šo priekšlikumu un atgriezīsimies pie racionāliem kritērijiem, argumentiem! Skatuve un teātris Latvijā ir lieliski, mēs to varam baudīt, bet ne jau Saeimas namā. Paldies.".
• 2013_11_07-seq166 spokenText "Labdien, kolēģi! Pēc Čepānes kundzes vienmēr ir ļoti grūti uzstāties (No zāles dep. A.Loskutovs un dep. A.Judins: „Tad nedari to!”)... pēc viņas juridiskās argumentācijas. Bet, ja jau par vēsturi, tad par vēsturi. Es arī varu atcerēties laikus. Tas bija, šķiet, 1995.gads, kad mēs, seši cilvēki no Latvijas, bijām Tadžikistānā un ar lidmašīnu pārlidojām no Dušanbe uz Kirgīzijas galvaspilsētu. Un pēc tam sarēķinājām, cik mēs samaksājām par biļetēm. Un, uzzinot, cik maksāja par biļetēm blakus man sēdošais aitu gans, mēs sapratām, ka mēs, seši cilvēki, esam viņiem visiem „uzsaukuši” biļetes. Bet tas nu tā... Es esmu, protams, rīdzinieks. Līdz ar to, balsojot tā vai šā, es gribot negribot nonākšu interešu konfliktā, jo, no vienas puses, protams, „Rīgas satiksme” ir absolūts „melnais caurums”, kurā jebkura izmēra naudas līdzekļi pazūd kā sniega pikas ellē. Un tas ir viennozīmīgi! Bet, no otras puses, mana meita skolniece un mana sievasmāte pensionāre brauc par velti. No vienas puses, es, protams, redzu, ka Rīgas namu pārvalde manu māju „čakarē” tā, ka maz neliekas, - izdomā visādus remontdarbus, teritorijas apkopšanas darbus un ko tik vēl ne. Bet no otras puses... (No zāles: „Biedrība!”) Ir biedrība... Bet, no otras puses, tanī pašā laikā es saprotu, ka mana māja, kurai ir 20 tūkstošu latu liels parāds, bez šīs Rīgas namu pārvaldes nebūtu apkures sezonu uzsākusi vēl šodien. Tā ka varbūt padomāsim par to, kāpēc tā ir noticis, ka mēs esam Rīgai un citām pašvaldībām atdevuši sociālās funkcijas, kas īstenībā būtu jāuzņemas valstij. Un varbūt es pat nebūtu nācis nemaz runāt, bet Ašeradena kunga uzstāšanās laikā es tomēr saklausīju arī to vēl vienu, it kā mazo, iemesliņu visam šim troksnim, un tā bija tāda... drusku greizsirdība par to, ka Ušakova kungs šo visu izmanto, lai gatavotos nākošajām vēlēšanām. Protams, tas arī nav noliedzams! Bet, ja mēs viņam atņemsim šo iespēju... Ziniet, Rīgā ir tik daudz iespēju atrast veidus, kā izpausties, - sākot ar to, ka var, pieņemsim, nokrāsot vienā krāsā visās guļamrajonu mājās pastkastītes... un sazin ko... Tā ka varbūt arī padomāsim par to, kā pārdalīt valsts un pašvaldību starpā tomēr tos budžetus, lai pašvaldības nebūtu visu laiku kā kaut kādi, es nezinu, varoņi un, teiksim, sociālās palīdzības sniedzēji un lai tie cilvēki tur varētu dzīvot drusku cienīgāku dzīvi. Paldies.".
• 2013_11_07-seq164 spokenText "Divas. Paldies. Kolēģi, es domāju, ka, lai varētu šādi būtiski ierobežot pamattiesības, mums ir jāievēro pamattiesību izvērtēšanas tests, proti, pirmkārt, vai tas ir noteikts ar likumu un vai tas ir skaidri saprotams; otrkārt, vai tam ir leģitīmais mērķis un vai tas ir samērīgs. Manuprāt, šeit šā mērķa trūkst. Iespējams, ka pašvaldība formāli ar saistošiem noteikumiem, ko varētu vērtēt kā likumu, to arī ievēros, bet absolūti leģitīmā mērķa trūkst. Un es gribu teikt, ka vakar, man liekas, par to kāds jau runāja, ka mēs varējām medijos izlasīt, ka pašvaldības budžets Rīgā ir palielināts, vēl 7 miljoni ir klāt „Rīgas satiksmei”. 51,1 miljons, ko viņiem iedeva vēl pavasarī... vasaras sākumā, pie 4,79 miljoniem latu ir nācis klāt. Jūs saprotiet, ka tas ir tā kā tādā caurā mucā, un man liekas vienkārši nožēlojami... man ir žēl, ka es esmu spiesta maksāt nodokļus šādai pašvaldībai. Es aicinu atbalstīt pašvaldības šo te... Es aicinu atbalstīt VIENOTĪBAS priekšlikumu. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_11_07-seq163 spokenText "Čepānes kundzei mēs atļaujam runāt vēl divas minūtes.".
• 2013_11_07-seq162 spokenText "...attiecīgajām normām. Un, ja jūs man to atļausiet, tad vēl arī par pašu pēdējo! (No zāles dep. J.Reirs: „Divas minūtes!”)".
• 2013_11_07-seq161 spokenText "Čepānes kundze, cik laika jums vēl vajag?".
• 2013_11_07-seq160 spokenText "Godātie kolēģi! Preventīvi šis priekšlikums ir ārkārtīgi nepieciešams, lai novērstu ne tikai iespējamās kroplības, ko gatavo Rīgas dome, bet arī pamattiesību ierobežojumus. Es ieteiktu Ušakova kungam nerakstīt un nemuļķot cilvēkus par ledusskapjiem un tādām lietām, bet... Vakar šeit rādīja zeķītes, es jums parādīšu šādu grāmatu, kurai jābūt katra deputāta grāmatu plauktā. Proti, tā grāmata ir „Latvijas Republikas Satversmes komentāri”. Es nevaru uzdāvināt, tas ir Juridiskās komisijas īpašums, Saeimas īpašums. Jums es to nevaru arī uz pusēm pārplēst, kā Naudiņa kungs te dalīja tās zeķītes: vienam - vienu, otram - otru. Bet katrā ziņā es savu profesores algu varētu nežēlot un Ušakova kungam, ja viņam nav, es varētu uzdāvināt šo grāmatu. Un tātad - kādas pamattiesības, manuprāt, šeit ir pārkāptas? Visupirms Satversmes 91.pants. Satversmes 91.panta otrais teikums skan tā: „Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Par to runāja Viļuma kungs, par to runāja Judina kungs. Par to runāja arī Ašeradena kungs un ļoti tēlaini - Igauņa kungs. Tātad šeit ir jārunā par vienlīdzības principu. Es jums uzdošu jautājumu: vai jūs saprotat, ko nozīmē vienlīdzības princips? Proti, vienlīdzības princips liedz... kā saka Satversmes tiesa, vienlīdzības princips liedz valsts un pašvaldību institūcijām izdot tiesību normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Atšķirīga attieksme ir pieļaujama tikai tad, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats. Un tagad par šo samērīgumu jeb par šo objektīvo un saprātīgo pamatu. Paskatīsimies, kas tad būs tās personas jeb tie cilvēki, kuriem tiek būtiski ierobežota pārvietošanās un dzīvesvietas izvēles brīvība. Tās ir personas, kas nav deklarējušās galvaspilsētā, taču tām var piederēt nekustamais īpašums, tās noteikti saskaņā ar likumu maksā nekustamā īpašuma nodokli, un tās līdz ar šī nodokļa maksāšanu noteikti veic arī finansiālu ieguldījumu tieši pilsētas infrastruktūras attīstībā. Tālāk. Es domāju, ka tas ir Ušakova un Amerika kunga boļševisma princips. Atcerēsimies, ka Rīgas dome rīkojas līdzīgi kā savulaik Krievijas Padomju Sociālistiskās Federatīvās Republikas Tautas komisāru padome, kad aktā bija noteikts par pilsoņu pierakstu pilsētās. Ar šo „propisku” mēs esam dzīvojuši 50 okupācijas gadus, taču tagad mēs tomēr esam civilizēta Eiropas Savienības valsts... dalībvalsts, kur mēs šādu „propisku” esam atmetuši. Tātad jūs piedāvājat visus Latvijas iedzīvotājus dalīt, es krievu valodā teikšu, tā: „naši”, tātad mūsējie, „i ģerevņa”, tātad laucinieki. (No zāles dep. I.Zariņš: „Jūs to darāt!”) Līdzīgi tas ir... apmēram tāpat kā Ķīnā, kad es tur biju. Igauņa kungs stāstīja par Maskavu. Es pirms vairāk nekā 10 gadiem biju Ķīnā, un tur bija līdzīgi, tikai tur bija grūti notēlot vietējo, un jūs jau saprotat, kādu iemeslu dēļ. (Zālē smiekli un aplausi.) Līdz ar to mēs visos muzejos, visur... Mēs plastiskās operācijas taisīt nevarējām, tāpēc bijām spiesti (tāpat kā Krievijā) maksāt šo dubulto vai pat vēl lielāku maksu par attiecīgo kultūras pieminekļu apmeklēšanu. Nākošais. Kolēģi, šī ir vēlēšanu sistēmas kropļošana! Un es neattaisnoju arī savus kolēģus, kuri pirms pašvaldību vēlēšanām aicināja deklarēties tajā vai citā vietā. Tā ir vēlēšanu sistēmas kropļošana, un tas ir arī Satversmes pārkāpums, jo mēs arī zinām, ka persona pašvaldību vēlēšanās var balsot arī pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Šeit kolēģis Mirskis runāja par starptautiskajām normām. Es jums gribu iebilst. Ir bijuši Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi, atbildot uz prejudiciāliem nolēmumiem... prejudiciāliem jautājumiem. Un tur ir Austrijas lieta bijusi, proti, - es citēju! - tur ir pateikts, ka „mērķis, kas pamatots ar ekonomisko izdevīgumu vietējiem iedzīvotājiem, ir neattaisnojams”. Šeit viņi analizē arī hartu, par kuru jūs runājāt. Mums šeit, iespējams, ir jārunā par to, ka šeit ir pretruna ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4.protokola...".
• 2013_11_07-seq158 spokenText "Cienījamie kolēģi! Redziet, kā mēs, latgalieši, te izpaužamies. Es domāju, ka katrai pašvaldībai Latvijā ir daudz problēmu. Tāpat kā šī valsts, arī pašvaldības nav bagātas, un tiešām mēs katrs tos jautājumus risinām, kā protam. Mēs ļoti daudz argumentu šodien dzirdējām. Man ļoti patika Arvila Ašeradena arguments par sociālo taisnīgumu, par kuru mēs vakar ļoti daudz runājām. Galu galā iedomājieties, kā mana pagasta iedzīvotājs, kuram vajag ārstēties Rīgā, nokļūst līdz Rīgai! Viņš brauc līdz Rēzeknei, maksā par biļeti, brauc līdz Rīgai un vēl Rīgā „pa dārgo” samaksā. Vai šādā veidā mēs varam iedibināt sociālo taisnīgumu? Protams, nē. Te tik daudz reižu mēs visu to izrunājām, ka man pat negribas atkārtot, es vienkārši teikšu to, ko es gribētu pateikt. Es esmu te jauna deputāte. Es gribu pajautāt „Saskaņas Centram”: cik bieži, cik reižu, jūs vai Rīgas mērs esat virzījuši šo likumu par Rīgu kā galvaspilsētu? Cik reižu jūs esat iesnieguši šo likumu? Es, pieņemsim, nezinu... Jūs atgādinājāt 2000.gadu... ka kādreiz kaut kas bijis iesniegts. Un vēl viena lieta. Mīļais „Saskaņas Centr”, es nezinu, varbūt tas bija nakts iespaidā vai kā, bet vakar jums bija tāds sirds dāsnums, tāds sirds siltums, ka jūs visai Latvijai dalījāt miljonus. (No zāles dep. V.Agešins: „Jūs neatbalstījāt!”) Taču šeit tās naudas summas ir pavisam... daudz mazākas nekā tie miljoni, ko jūs gribējāt gan veselībai, gan izglītībai, gan tamlīdzīgi... Kur tagad palicis tas jūsu sirds dāsnums? (No zāles dep. V.Agešins: „Bija, ir un būs!”) Arī skolotāji brauc ar tramvajiem, trolejbusiem un autobusiem. Jūs esat ļoti nekorekti! Ja jau mēs mīlam Latvijas tautu un viņiem solām zelta kalnus, nu tad, lūdzu, esiet objektīvi līdz galam, ne tikai tādās reizēs, kad jums ir patīkami un kad jums nav patīkami. Lūdzu! Un es visus aicinu... Tomēr šādā veidā sociālo taisnīgumu Latvijā mēs nepanāksim. (No zāles dep. I.Cvetkovas starpsaucieni.) Atbalstīsim frakcijas VIENOTĪBA iesniegto priekšlikumu! Būsim korekti, kolēģi! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_11_07-seq156 spokenText "„Rīga, mana Rīga, tevi mīlu es! // Zelta bezdelīga, laimes šūpoles.” Tāda bija... (Aplausi.) Tāda Imantam Kalniņam ir kantāte, kuru dabūju savulaik gan dziedāt, gan diriģēt tepat, Rīgā, un Rēzeknē. Tad domāju: kas tā par laimes zemi - laimes zeme Rīga? Bet kā lai tagad šo Rīgu es saucu par laimes zemi, ja tā Rīga nesaprot, kas tai piepilda operu ar skatītājiem? Nu labi, tajās dienās, kad biļete maksā 300 latu, es saprotu, ka tur neviena laucinieka nav. Bet pārējā laikā... kas tad uz to „Latgolu” iet... uz šo izrādi Nacionālajā teātrī? Gribat teikt, ka tur Rīga sēž? Tur visa Latvija sabrauc paklausīties, kā Dumpis runā latgaliski! Tāpat ņemsim kaut vai satelīta „Skatienu” svētdienas vakarā. Ir vakars vēls, un milzīgs zirneklis savāc uguņojošas straumes, kas smird vai smaržo pēc desiņām, pēc piena burkām, un kā tik vēl tur nav, un pēc sarunām: „Biju pie vecmammas, pie omas, pie tētuka, pie mammas” viņi visi saplūst - kur? Tajā laimes salā Rīgā, kura mūs nemaz negrib, mēs viņai vajadzīgi tikai priekš tam, lai mēs viņai samestu naudiņu. Salīdzinājumam. Man bija tas gods 2000.gadā piedalīties ar savu muzikantu grupu koncertā Maskavā. Toreiz mēs 18.novembrī spēlējām Latviešu kultūras biedrībā Maskavā un dzīvojām latviešu ģimenēs. Viss bija ļoti jauki, un brīvajā laikā ar sievu izdomājām aiziet uz „Oružejnaja palata” (No zāles dep. A.Klementjevs: „Uz Ētikas komisiju!”), kas ir visā pasaulē slavens muzejs. Un tur bija trīs cenas: „dļa moskvičei”, „dļa rossijan” (No zāles: „Valsts valodā!”) un priekš ārzemniekiem - tātad vietējiem, maskaviešiem, priekš visiem Krievijas iedzīvotājiem atsevišķi biļete un priekš ārzemniekiem. Tā kā mēs ar sievu krievu valodu labi pārvaldām, mēs ar tādu riktīgu maskavieša akcentu, pavilkdami garākus tos patskaņus, dabūjām biļeti kā vietējie „moskviči”. Iegājām tajā Ieroču palātā un pirmo reizi sajutāmies... pirmo reizi es sajutos tā, ka esmu it kā zem lupas. Pēc trešās zāles apmeklējuma viena dāma, sirma kundze, kas pieskatīja to zāli, saka: „A vi što? Vi ņe govorite po russki?” Es ar sievu tā... nu pieredze mums ir... mēs norūcām tā, kā vajag, un aizgājām kā vietējie maskavieši, bet padomāt gan sanāca: kādā bedrē ir jādzīvo, lai varētu šitā cilvēkus dalīt? (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.) Un piemēra pēc ir atkal Petrozavodska... arī tur tāds koncerts bija, bet tas bija savus 12 gadus atpakaļ. Tur bija, kā visi zina, slavenais Kiži muzejs zem atklātas debess, bez nevienas naglas uzceltais muzejs. Biļete vietējiem, biļete krieviem, kas tur dzīvo, Krievijas iedzīvotājiem, un biļete ārzemniekiem. Nu velk uz šo... tā velk, ka mani pārņēma vienkārši nožēla par to „laimes bezdelīgas” domāšanu. Un pēdējais. Nu var būt, ka viss, kas notiek, ir uz labu. Nu tik tiešām! Nu labi! Dzīvojiet jūs tajā Rīgā, bet tad negaidiet, ka mēs atbalstīsim šeit gan ministrijas, gan iestādes, gan visu infrastruktūru! Pārcelsim, pieņemsim, Veselības ministriju uz Valmieru, izglītību - uz Liepāju, labklājību - uz Rēzekni, bet Zilupē ceļu ministriju ieliksim! (Aplausi. No zāles dep. A.Lejiņš: „Pareizi!”) Lai viņi saprot beidzot, kas ir labs ceļš un kas ir slikts ceļš! Ja mēs gribam Eiropas malā dzīvot, tad arī mums būtu attiecīgi jāsaliek viss! (No zāles dep. I.Zariņš: „Taisiet priekšlikumu - atbalstīsim!”) Jā, un tad Zariņa kungs atbrauks pie manis uz „Goru” noskatīties jaunāko teātra izrādi, apmeklēt Baltijā jaunāko koncertzāli, taču būs rakstīts: Rēzeknei - 2 lati, Latvijai - 5 lati, a Zariņa kungam, reidzinīkam, - 10 lati. Atbalstiet, lūdzu, priekšlikumu! (Vētraini frakcijas VIENOTĪBA un RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_11_07-seq155 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Gunāram Igaunim.".
• 2013_11_07-seq154 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Frakcijas VIENOTĪBA iesniegtais priekšlikums ir pretrunā ar Eiropas Padomes Eiropas vietējo pašvaldību hartu un likumu „Par pašvaldībām”. Eiropas Padomes Eiropas vietējo pašvaldību harta nosaka, ka vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs. Tāpat harta nosaka, ka gadījumos, kad centrālā vai reģionālā vara deleģē savas pilnvaras vietējām varām, tām, cik iespējams, jāļauj šo pilnvaru realizēšanu brīvi pielāgot vietējiem apstākļiem, kā arī paredz, ka administratīvā pārraudzība pār vietējām varām tiek realizēta tādā veidā, lai nodrošinātu, ka kontrolējošās varas iejaukšanās ir proporcionāla to interešu svarīgumam, kuras ir paredzēts aizsargāt. Līdz ar to likumprojektā paredzētais ierobežojums pašvaldībai noteikt braukšanas maksas atvieglojumu savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs ir tiešā pretrunā minētajiem hartas nosacījumiem. Turklāt, ņemot vērā to, ka harta ir starptautisks dokuments, uzskatu, ka Saeimai nebūtu tiesību pieņemt piedāvāto Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma normu, kas ir pretrunā ar hartu. Administratīvā procesa likuma 15.pants nosaka: ja konstatē pretrunu starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijas tiesību normu, tad piemēro starptautisko tiesību normu. Godātie kolēģi! Beigsim nodarboties ar populismu! Mēs vairākas reizes esam dzirdējuši šodien, ka Rīga ir galvaspilsēta. „Rīga ir galvaspilsēta!” - ikviens, kas uzstājās šodien, to ir teicis. Cik reižu ir izskanējis „Saskaņas Centra” un Nila Ušakova aicinājums tomēr pieņemt un sagatavot likumu par galvaspilsētu? (No zāles dep. A.Ašeradens: „Cik reizes?”) Vairākas reizes! Bet diemžēl... bet diemžēl... jūs to negribat darīt. Ja būtu pieņemts tāds likums par galvaspilsētu, tad būtu pavisam cita runa. Tāda situācija, kāda ir tagad, ir realitāte, tāpēc nevajag... Sāksim strādāt normāli! (No zāles dep. A.Ašeradens: „Nu sāciet strādāt!”) Paldies.".
• 2013_11_07-seq152 spokenText "Kolēģi! Atbildēšu daļēji uz Ādamsona kunga teikto, bet arī paskaidrošu divas būtiskas lietas. Viena ir tāda, ka mūsu valstī vispār pakalpojumu sfērā veidojas līdzīga attieksme pret visiem visā teritorijā vienādi, bet otra lieta - kādi būtu iespējamie risinājumi, kā varētu taisnīgi atrisināt šo situāciju. Ādamsona kungs apgalvoja, ka, ja cena visiem ir vienāda, tad tas ir komunisms vai kaut kas tamlīdzīgs. Palabojiet, ja es nepareizi teicu! (No zāles dep. J.Ādamsons: „Nepareizi!”) Nu varbūt arī nepareizi, bet jebkurā gadījumā līdzīgs apgalvojums sekoja. Kolēģi, ja mēs šajā valstī parautu vaļā tādu riktīgu kapitālismu tā vislabākajās tradīcijās, tad vislētāk gāze Latvijā maksātu Inčukalnā, bet par tās piegādi uz Rīgu, protams, būtu papildu samaksa, un līdz ar to Rīgā, protams, gāze maksātu dārgāk. (No zāles dep. I.Zariņš: „Tā ir!”) Tarifs, saistot to ar lietotājiem... elektrības tarifs, saistot to ar lietotājiem, visiem Latvijā ir vienāds. (No zāles dep. I.Zariņš: „Tāpēc, ka likums tā nosaka!”) Un tas ir pareizi, tāpēc ka pretējā gadījumā Ķegumā būtu vislētākā elektrība, nevis Rīgā, jo Rīgā TEC-1 un TEC-2 ir tikko atjaunotas iekārtas, kuras - Zariņa kungs to paskaidros - apmēram sešas reizes dārgāk ražo elektrību nekā ražo Ķegums. Bet tas taču nebūtu pareizi, ja valstī, piemēram... Starp citu, vēl joprojām, teiksim, pastmarkas visā Latvijā maksā vienādi par vienādu pakalpojumu. Nu, bet maksā vienādi! Nu, nav pareizi, ka divām mazām pilsētām būtu noteikts viens apmaiņas tarifs, bet lielajām pilsētām - cits vai kas tamlīdzīgi. (Dep. I.Zariņa starpsaucieni.) Piemēram, visu laiku... Starp citu, kolēģi, jau vairākus gadus atpakaļ „Latvijas Dzelzceļš” ir pamainījis savu attieksmi pret tarifu politiku, un tagad vilciena kilometrs (iepriekš tas bija vagona kilometrs, tagad - vilciena kilometrs) pa visām sliedēm visā Latvijas teritorijā, raugoties no tarifa viedokļa, maksā vienādi. Agrāk bija tā, ka vagona kilometrs posmā uz Rīgu maksāja dārgāk nekā, piemēram, uz Ventspili. (No zāles dep. J.Ādamsona starpsaucieni.) Un, ja šāda veida pasākumus sāktu ieviest, kad izdomā, kā vien panākt... lai tagad mums ir dažādi tarifi dažādām vairāk vai mazāk maksātspējīgām teritorijām vai reģioniem, tad mēs beigās nodzīvotos līdz tam, ka Rīga noteikti nebūtu tā lētākā vieta. Tieši otrādi! Tā ka, kolēģi, es aicinu tomēr turēties pie principa, ka visa valsts ir viena valsts un ka pēc iespējas mums ir jāturas pie vienādām cenām, pie vienādiem tarifiem visā valstī. Savukārt, ja mēs runājam par to, ka cilvēks, kurš dzīvo, piemēram, Pierīgā, visu iedzīvotāju ienākuma nodokli samaksā tur, kur dzīvo, nevis tur, kur strādā, tad nu gan, es domāju, nākotnē ir jāskatās pēc kāda taisnīgāka risinājuma, nevis tā, ko šobrīd ir izdomājusi Rīgas vadība, - vienkārši divreiz dārgāku noteikt iebraucējiem biļešu cenu un pateikt, ka pārējiem... ka rīdziniekiem maksā lētāk. Nē! Bet es uzskatu, ka ir vieta risinājumam - domāt, kā mums izsvērti, pareizi veikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadali tā, lai proporcionāli sadalītos gan daļa tur, kur tu dzīvo, gan daļa tur, kur tu strādā. Otra lieta. Ja Rīgas dome domātu nevis tādās ļoti tuvredzīgās politiskās kategorijās, bet tādās nopietnākās - ilgtermiņa un tādās stratēģiskās - kategorijās, tad, protams, Rīgas dome ķertos pie park and ride sistēmas ieviešanas, pie tā, ka visi tie iedzīvotāji, kas brauc uz Rīgu savās mašīnās, novietotu tās kaut kur Pierīgā un tālāk uz centru brauktu ar lētu un kvalitatīvu sabiedrisko transportu. Bet „masu cilvēku” cenšas pārsēdināt uz sabiedrisko transportu, nevis... nevis tā, kā šobrīd. Paši redzat, kas notiek, - sastrēgumu netrūkst, un arī pilsētas centrā mašīnu netrūkst. (No zāles dep. J.Ādamsona starpsaucieni.) Tas nozīmē to, ka, normāli domājot, ilgtermiņā un stratēģiski šāda sistēma noteikti atmaksātos daudz labāk... nekā mēģināt vienkārši nerīdziniekiem pateikt: „Jūs te neesat gaidīti un nedomājiet nemaz te nākt!” Citu valstu galvaspilsētās, starp citu, lai atrisinātu līdzīga rakstura problēmas, ir arī atsevišķi municipālie nodokļi, bet tos cenšas iekasēt, apliekot ar tiem nevis nabagos, bet tādus, no kuriem ir loģiski līdzekļus saņemt, piemēram, kad tu izmanto viesnīcas pakalpojumus, vai kā tamlīdzīgi. Ar to es gribu apgalvot, ka noteikti sistēmai ir jābūt taisnīgai. Es apgalvoju, ka ir jāmēģina atrast risinājumu, lai tie līdzekļi, ko par infrastruktūru cilvēks maksā nodokļu veidā, sadalās godīgi. Taču šī metode, ko piedāvā Rīgas dome, ne tuvu nav nedz godīga, nedz arī ir piemērojama visai Latvijai kopumā. Tāpēc es aicinu atbalstīt VIENOTĪBAS priekšlikumu un ķerties pie citu, daudz efektīvāku, risinājumu meklēšanas. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_11_07-seq151 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Zaķim. (No zāles dep. J.Tutins: „Čaklais zaķītis!”)".
• 2013_11_07-seq150 spokenText "Augsti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es daudz jums nepateikšu priekšā, bet es uzdošu dažus jautājumus. (No zāles: „Kam?”) Visiem mums un arī pats sev. Mēs bieži atsaucamies uz Igauniju. Ir skaidrs, ka, ja mēs ieviešam kaut kādus jauninājumus, tad jāpaskatās, vai mēs no jauna neizgudrojam velosipēdu. Es domāju, ka Tallinā ir veiktas tādas darbības. Ja runā par izmaksām, arī tad var paskatīties. Es saprotu, ka tās nevajag skatīties Norvēģijā, Dānijā vai, teiksim, Grieķijā, kur cilvēki ir savilkuši jostu, bet skolotāji, „nabadziņi”, saņem tik, par ko mūsu skolotāji varētu tikai sapņot, - vairāk nekā 2 tūkstošus eiro mēnesī. Bet nu ņemsim mūsu kaimiņus - Igauniju. Cik viņiem maksā tas transports? Tas ir pirmais, un tad lai katrs sev atbild. Otra lieta ir tāda, ka mēs solām, bet vai tas ir jāpilda? Ir spārnots teiciens: „Kā var nesolīt?” Bet es domāju, ka šeit cilvēki ir nopietni un tomēr plāno, ka, ja viņi kaut ko sola, tad arī jārēķinās, kā to izpildīt. Un visbeidzot: vai mēs nesašaurinām pašvaldību tiesības, pieņemot to vai citu likumu? Ja mēs ietekmējam viņu tiesības lemt, tad vai tas ir saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību? Paldies.".
• 2013_11_07-seq149 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Turpinām Saeimas 7.novembra sēdi! Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” un sākām debates par 10. - frakcijas VIENOTĪBA iesniegto priekšlikumu. Šobrīd mēs turpinām debates. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.".
• 2013_11_07-seq148 spokenText "Pārtraukums līdz pulksten 11.00 (Pārtraukums.)".
• 2013_11_07-seq147 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Boriss Cilevičs... nav, Edmunds Demiters... ir, Raivis Dzintars... nav, Rasma Kārkliņa... nav, Jānis Reirs... ir, Raimonds Rubiks... nav, Inga Vanaga... nav. Paldies. Ā, Gaidis Bērziņš... ir, es atvainojos, redzu.".
• 2013_11_07-seq145 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es atgādinu: kā mēs jau vienojāmies, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks komisijas telpās pēc piecām minūtēm.".
• 2013_11_07-seq144 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informācija jums: pulksten 10.35 Saeimas Lielajā foajē tiks atklāta fotogrāfiju konkursa „Mana Lāčplēša diena” izstāde. Konkursu tradicionāli rīko Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, atzīmējot Lāčplēša dienu. Un es aicinu arī frakciju pārstāvjus tūlīt Sarkanajā zālē uz Frakciju padomes sēdi, lai lemtu par rudens sesijas beigām un pavasara sesijas sākšanos. Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.".
• 2013_11_07-seq143 spokenText "Jā, paldies. Es gribu pateikt vēl vienu ļoti svarīgu lietu. Mēs nevienu brīdi neesam redzējuši nekādus aprēķinus par to, ka šī ir optimāla... ka šis ir optimāls cenu risinājums. Un mēs neesam redzējuši aprēķinus par vēl vienu ārkārtīgi svarīgu lietu, par ko es jūs aicinu padomāt. Ja mēs kaut uz vienu brīdi hipotētiski iedomātos, ka Rīgu pamestu un Rīgā neierastos visi tie iedzīvotāji, kas tur nav pierakstīti, tad... Cik tad Rīgas iedzīvotājiem maksātu šis transports? Mums ir jāsaprot, ka šie cilvēki lieto šo transportu un maksā par šo transportu. Un nekādā ziņā mēs nevaram teikt, ka Rīgas iedzīvotājiem tas sadārdzina... Gluži otrādi, tas padara šo transportu efektīvāku! Šīs izmaksas ir daudz mazākas tikai tāpēc, ka uz šo transporta vienību... tur, kur ir tramvaja sliedes un tramvajs... tas transports ir lētāks vienkārši tāpēc, ka tur brauc iedzīvotāji. Šinī brīdī, bez šiem aprēķiniem, es to redzu tikai un vienīgi kā politisku aktivitāti, lai nopirktu sev nākamo vēlēšanu ciklu, ne kā domu par rīdziniekiem, ne arī kā domu par pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, īpaši tādēļ, ka tas paredz tikai un vienīgi to - nesegregēt cilvēkus pēc pieraksta. Tas atļauj dot atlaides sociāli ievainojamām iedzīvotāju grupām, un, manuprāt, tas ir sociāli taisnīgi un atbildīgi. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.) Paldies.".
• 2013_11_07-seq142 spokenText "Vēl vienu... Jā, jā, vienu minūti, bet man ir jālūdz atļauja... Protams, deputāti atļauj.".
• 2013_11_07-seq141 spokenText "Vēl vienu minūti.".
• 2013_11_07-seq140 spokenText "Ašeradena kungs, cik laika jums vēl vajag?".
• 2013_11_07-seq139 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es pateicos jums, kā Kazākas kundze saka, par šīm debatēm, un, manuprāt, tās iezīmē trīs fundamentālas problēmas Latvijas attīstībā. Un mēs jau tās... arī šajās debatēs tās tika skartas. Pirmā problēma ir tā, ka ilgstoši nerisināti reģionālās attīstības jautājumi noved pie diezgan problemātiskiem risinājumiem, lai pat neteiktu, gandrīz mežonīgiem. Un šodien tika minēti daudzi piemēri, kā tie pašvaldību vadītāji... Un tiešām nav ko viņus pelt! Tie ir tie vadītāji, kuri ir sapratuši, ka nākotne būs tieši tām pašvaldībām, kur būs iedzīvotāji, kuri aktīvi kaut ko darīs. Kā viņi mēģina cīnīties par iedzīvotāju? Protams, mēs dzirdējām šeit par atlaidēm Siguldā, tāpat mēs... Šeit gan netika skarts cits jautājums, jo mēs zinām, ka bagātās Pierīgas pašvaldības, cīnoties par skolēnu, maksā stipendijas un dara daudzas, daudzas citas varbūt pat, raugoties, teiksim, no kopējā valsts attīstības viedokļa, diezgan apšaubāmas lietas. Un es gribu teikt, ka šis ir tiešām izaicinājums pašvaldību jeb reģionālās attīstības politikas veidotājiem... Šis ir pēdējais zvans, lai patiesībā nopietni ķertos klāt šim jautājumam, jo nākotnē mēs piedzīvosim ļoti nopietnas deformācijas valsts attīstībā, ja mēs šo jautājumu nerisināsim. Bet attiecībā uz Rīgas pašvaldību es gribētu teikt, ka arī „ledusskapja demokrātijas” jautājums nav veids, kā šo lietu risināt. Tā otrā problēma, kas, man liekas, ir daudz svarīgāka, ir ienākumu nevienlīdzības un sociālās nevienlīdzības problēma, kas izriet no šīs diskusijas. Un, ja mēs runājam par Latviju, kāda tā izskatās šobrīd, tad, ja mēs skatāmies pēc nabadzības riska indeksa, tad Latgalē tas ir... Latgalē nabadzības riskam ir pakļauti gandrīz 30 procenti iedzīvotāju. Tāpat ir arī Vidzemē. Kurzemē tas ir nedaudz labāk - tur tie ir 20 procenti, bet Zemgalē tie ir 23 procenti. Savukārt Rīgā tam ir pakļauti tikai 13 procenti iedzīvotāju. 13 procenti iedzīvotāju - tātad uz pusi labāka situācija! Nu, lūk! Un, ja mēs runājam par šo lietu, tad mums jāskatās uz Rīgu divos aspektos. Pirmkārt, Rīgā ir koncentrēta ārkārtīgi svarīga infrastruktūra - tā ir valsts pārvaldes infrastruktūra. Es nerunāšu par tiesām, ministrijām vai kādām citām lietām, bet es pieminēšu kaut vai ļoti svarīgu infrastruktūru katram iedzīvotājam - slimnīcas. Rīgā ir vienīgā bērnu slimnīca, vienīgais vēža ārstēšanas klīnikas centrs un daudzas, daudzas citas lietas. Un daudzu jautājumu - ne tikai izpriecu, bet arī sociāli ārkārtīgi nozīmīgu jautājumu - dēļ iedzīvotājiem, kas ceļo no nabadzīgiem reģioniem, ir jāapmeklē Rīga. Otrs ārkārtīgi svarīgs aspekts, kas nav tikai, teiksim, veiksmīgs Rīgas pašvaldības jautājums, ir tas, ka Rīgā un Rīgas reģionā ir koncentrēti apmēram 70 procenti darba vietu. 70 procenti! Un tas nozīmē, ka milzīgs valsts iedzīvotāju skaits uz šejieni kustas noteiktā svārstveida migrācijā un dodas atpakaļ. Un šī situācija, kas te ir, dod iespēju, ka Rīga ar savu lēmumu var vairot šo sociālo nevienlīdzību valstī, jo mums ir jāsaprot, ja šie cilvēki, kuri ierodas Rīgā (No SC frakcijas: „Tad mainām valdību!”), maksās, es atvainojos, divreiz vairāk par šo satiksmes pakalpojumu, un es gribu teikt, ka 1 eiro un 20 centu jau par vienu braucienu Rīgā ir ļoti daudz. Ļoti daudz, jā! Un jums ir jāsaprot, ka cilvēkiem bieži vien jāveic divi braucieni dienā, tātad tie būs 2 eiro un 40 centu. Es... Mēs vienkārši vairojam gan ienākumu nevienlīdzību, gan arī sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā to, ka jums Rīgā ir pieejami visi šie ārkārtīgi svarīgie resursi, jūs segregēsiet Latvijas valsts iedzīvotājus šādā veidā. Un pats pēdējais - par ekonomisko pamatojumu šim lēmumam. Vispirms par veidu, kādā tiek pārvaldīts šis uzņēmums. Šis uzņēmums nekādā veidā neatskaitās Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejai. Tas „pa tiešo” atskaitās Rīgas mēram, un nevienam nav zināms, vai tā ir patiesā cena. Nevienam. Pārskats nav pieejams, un neviens nevar pateikt to, kādā veidā tas notiek. Vienīgais skaitlis, kas ir zināms: Rīgas domei... „Rīgas satiksmei” viens kilometrs izmaksā... braukšana ar šiem transportlīdzekļiem izmaksā 3 eiro un 60 santīmus. Pavaicāju Satiksmes ministrijā tiem, kuri nodarbojas ar jautājumiem par šādu transporta pakalpojumu sniegšanu jeb šādiem pārvadājumiem. Viņi teica, ka šis tarifs ir divas reizes lielāks par viņiem zināmajiem jeb ka šīs izmaksas ir divas reizes lielākas par viņiem zināmajām izmaksām, kādas būtu attiecināmas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Un pats pēdējais...".
• 2013_11_07-seq138 spokenText "Paldies, Ādamsona kungs, bet es tomēr jūs aicinu iepazīties ar Kārtības rulli: ja ir 2000.gadā iesniegts likumprojekts, tad 11.Saeima nevar to skatīt vienkārši automātiski, bet gan jāskata citādi. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Atjaunojiet! Kas jums maisa?”) Paldies par debatēm. Es jūs aicinu iepazīties ar Kārtības rulli un nemaldināt sabiedrību no tribīnes! Turpinām debates. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.".
• 2013_11_07-seq137 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es šodien klausos un brīnos, un domāju. Divdesmit gadus mēs dzīvojam neatkarīgā valstī, kas iet pa tiesisku ceļu. Šī it kā ir „tiesiskuma koalīcija” (tā vismaz viņa sevi dēvē), kura iestājas par tirgus ekonomikas attīstību, bet, šodien klausoties šīs debates, man ir absolūti tāda sajūta kā vecajos boļševiku laikos: „Visiem visā valstī jābūt vienlīdzīgiem!” Nu tad, kolēģi, sāksim ar to, ka Rīgas teritorijā arī nodokļiem par nekustamo īpašumu ir jābūt vienādiem, ka nevar dažādi nodokļi būt nekustamajam īpašumam. Vecrīgā vai Rīgas piepilsētā, Jūrmalā vai Zilupē - visur viss ir vienādi. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Pareizi!”) Tas ir vecs boļševiku princips. Par to, no kurienes problēma sākās. Cienījamā VIENOTĪBA, kurš tad to radīja? 2000... 2009.gadā, tikko mainījās vara Rīgā, viens no pirmajiem lēmumiem, kuru pieņēma VIENOTĪBAS valdības vadītājs, bija noņemt dotācijas sabiedriskajam transportam - apmēram 11 miljonus. Palikuši ir trīs miljoni no 15 miljoniem... trīsarpus, varu kļūdīties. Tad varbūt sāksim ar šīs problēmas risināšanu! Vakar es nedzirdēju, ka ir atbalsts, lai pārdalītu par labu galvaspilsētai. Tad varbūt beidzot tiks virzīts likumprojekts par Rīgu kā par galvaspilsētu, kurš Saeimā atrodas vēl no 2000.gada, un beidzot nesāksim dalīt cilvēkus un naudas līdzekļus tikai atkarībā no tā, vai tur ir vienas vai otras partijas pārstāvis? Par deficītu. Čigānes kundze, pirms runāt par Rīgu un aprēķināt reālo deficītu, nevis uz papīra deficītu, painteresējieties, kā saimniekoja jūsu partijas pārstāvji vēl nesenā pagātnē tanī pašā Mārupē un cik liels tur bija reālais deficīts, un ko ir saņēmusi Mārupes pašvaldība. Tas arī būtu godīgi. Es aicinu visus kolēģus būt godīgiem pašiem pret sevi. Šeit arī no Ķirša kunga izskanēja, ka mēs sāksim mainīt attieksmi. Bet kas liedza mainīt vakar? Kāpēc vakar nedzirdēja šīs sarunas par to, ka sāksim domāt par problēmas risinājumu? Un nevajag pašiem radīt šīs problēmas, lai pēc tam varonīgi mēģinātu tās pārvarēt. Problēma laikam ir mūsos, ka mēs mazliet nepareizi un ne visai stratēģiski izlietojam valsts līdzekļus. Paskatīsimies, kā tas viss notiek, un tad arī atbilde būs cita. Par konkrēto priekšlikumu. Ziniet, tādā gadījumā, ja pieņem VIENOTĪBAS piedāvāto priekšlikumu, tad nākošais kritērijs, ko pieņems Rīgas dome, būs tāds, ka visām sievietēm, kas ir deklarētas Rīgas pilsētas teritorijā, būs atvieglojumi, arī visiem vīriešiem, visiem precētiem pāriem un tamlīdzīgi. Bet VIENOTĪBU es aicinu paskatīties uz sevi, Zaķa kungs! Tad, kad tika noņemta šī dotācija Rīgas pašvaldībai, tad tika arī plānots pārlikt uz Rīgu visas tās problēmas, kas arī parādījās, tāpēc ka, noņemot dotāciju, tika plānots noņemt atvieglojumus studentiem, skolēniem, un tamlīdzīgi. Tā ka sāksim katrs ar sevi un nemeklēsim vainu tur, kur tās nav. Paldies.".
• 2013_11_07-seq135 spokenText "Godātie kolēģi! Mēs runājam par to, vai pašvaldība drīkst vai nedrīkst piešķirt atlaides. Vismaz saistībā ar šo problēmu jautājums ir pieteikts, bet faktiski diskusiju iemesls ir pilnīgi cits. Ja Rīgas dome, būdama godīga eiro ieviesēja, pieņemtu lēmumu, ka turpmāk rīdzinieki maksās 20 santīmus, bet citiem būs jāmaksā joprojām 45 santīmi, tad mums būtu pilnīgi cita diskusija. Bet Rīgas dome, izmatojot juridiskus instrumentus, faktiski nolēma sašķirot Latvijas sabiedrību (No zāles dep. I.Cvetkovas starpsaucieni: „Tu jau šķiro...!”), proti, noteikt, ka rīdziniekiem cenu mēs saglabāsim, bet nerīdzinieki lai maksā dubulti. Tā ir diskriminācija! Tā ir diskriminācija, un mērķis ir tieši šķelt sabiedrību un diskriminēt. Tā ir! Vai ir ekonomiskie fakti, argumenti, kas pierāda, ka cenai ir jābūt tieši tādai, kā ir piedāvāts? Es neredzu tādus argumentus! Kā jūs atceraties, tieši tad, dažas dienas pirms pieņemšanas, izskanēja... bija publicēta informācija, ka pašizmaksa ir 70 santīmi. Tagad ir jau 84 santīmi. Tad cik īsti izmaksā biļete Rīgai (No zāles dep. I.Cvetkova: „Kāda? Jūs nebraukājat!”) - to neviens nezina. Mēs jautājām, mēs gribējām to noskaidrot, bet kāda ir atbilde? Lūk, Rīgas domes skaidrojums: „Rīgas dome tērē tik daudz, un līdz ar to cena ir tāda. Tad paņēma divus ciparus un pateica: „Pasažieru tik daudz, iztērēts tik daudz, pašizmaksa attiecīga.” Bet tā nedrīkst rēķināt! Un man ir nopietnas aizdomas, ka šajā gadījumā mums ir piedāvāta sistēma, ka dažiem cilvēkiem būs atlaides, tas ir, rīdziniekiem būs atlaides, savukārt cilvēki no Valmieras maksās par tiem, kam ir atlaide. Tad no kādām kabatām mēs gribam ņemt naudu?! To nedrīkst pieļaut! Man gribētos atgādināt, ka dzīvesvietas deklarēšana ir domāta pirmām kārtām tādēļ, lai valsts institūcijas varētu sazināties ar cilvēku (tas ir mērķis!), nevis, lai piešķirtu pabalstus. Manuprāt, atlaides un pabalsti var tikt piešķirti, un par to var diskutēt, bet nevar būt tā, ka deklarēšanās ir tiešām vienīgais kritērijs, kura dēļ piešķir atlaidi. Un man gribas uzsvērt, ka atlaides ir jādod tiem, kam atlaides vai pabalsti ir nepieciešami. Nedrīkst dalīt pēc kāda patvaļīgi izdomāta kritērija. Cienījamie kolēģi, es ļoti lūdzu atbalstīt frakcijas VIENOTĪBA priekšlikumu, jo tas ir pareizs. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_11_07-seq133 spokenText "Labrīt, augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Latvijā ir tikai viena pilsēta - tā ir Rīga, pārējie ir lauki. Atceros, ka studiju laikā bija šāds teiciens, ko vērsa pret kursabiedriem, kuri nebija no Rīgas, bet tajā brīdī es vēl īsti līdz galam neapzinājos šī teiciena jēgu. Taču, pateicoties Ušakova kungam un „Saskaņas Centram”, tagad es pilnībā izprotu, kas ar to bija domāts. Manuprāt, šāda dalīšana absolūti nav pieņemama. Taču, būsim godīgi, šis jautājums tomēr ir iezīmējis problēmas, kurām vajadzētu izdomāt risinājumu. Manuprāt, šī galvenā problēma ir nodokļu politika, proti, pašvaldību... šī nodokļu politika ir tāda, kas pašvaldībām acīm redzami neliek veidot darba vietas, bet guļamrajonus. Proti, ja jums ir... pie jums atrodas... jums ir guļamrajons, tad jums nāk iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja jums ir darba vietas, varbūt pie jums no blakus pašvaldības cilvēki tikai atbrauc, pastrādā un atkal aizbrauc projām, savukārt viss, teiksim, rūpniecības vides piesārņojums vai tamlīdzīgi, paliek pie jums. Paņemsim kā piemēru kaut vai Valmieras pilsētu. Valmiera ir ļoti progresīva pilsēta, ļoti labi attīstās (Starpsaucieni.)... nu, lauku pilsēta, ņemot iepriekšējo salīdzinājumu, bet tā ļoti labi attīstās, veido darba vietas, dome domā, kā uzlabot infrastruktūru, kā piesaistīt jaunus uzņēmumus, veidot jaunas darba vietas, bet kur tad beigu beigās aiziet nodokļi? Visi nodokļi aiziet no Valmieras aiz robežas, kur ir tātad šie te, nu sauksim tos par guļamrajoniem, - uz Burkānciemu, kā tas ir Valmieras gadījumā, vai tamlīdzīgi, kas tomēr nav līdz galam pareizi un nedod pareizo motivācijas signālu. Tāpēc noteikti būtu vērts domāt par kaut kāda veida vai nu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali, vai par uzņēmumu ienākuma nodokļa pārdali par labu tām pašvaldībām, kuras tātad veido šīs darba vietas. Un es tātad aicinu, protams, atbalstīt VIENOTĪBAS priekšlikumu, bet jebkurā gadījumā uztvert to kā sākumu dialogam, jo problēma īstenībā jau ir citur. Paldies.".
• 2013_11_07-seq132 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.".
• 2013_11_07-seq131 spokenText "Labrīt, kolēģi! Pirmais, ko gribu pateikt. Par to, ka šis priekšlikums jau būtībā ir kaut kāda veida risinājums pašai Rīgas pilsētai, kādā veidā dabūt papildu ienākumus. Un, ja to mēģina darīt caur sabiedrisko transportu, tad - jā, tas ir variants. Bet Rīga jau nav vienīgā pilsēta. Ir tādas pilsētas kā Jelgava, Valmiera, kurām ir līdzīga veida problēmas un... Problēma jau ir tajā nesamērīgajā pašvaldību finansējuma izlīdzināšanas fondā, kur šīs pilsētas pēc būtības dotē apkārtējās pilsētas, kuras pēc tam atkal izmanto šo viņu infrastruktūru, šos labumus, kas šajās pilsētās ir. Un šodien mēs risinām šo sabiedriskā transporta problēmu, jo pēc būtības tā būs pēc tam problēma arī valstij, jo valstij arī tas tomēr maksās naudu, ja šāda sistēma tiks ieviesta Rīgā. Tas risinājums, uz kādu šodien aicina, - tas neatrisina to, ka rīt nebūs jauna sistēma. Šodien tā ir Rīga, pēc tam tā var būt Valmiera, Jelgava, kurām arī ir tādas būtiskas problēmas. Viena pilsēta domā, kā izdzīvot, bet blakus otra pilsēta nespēj iztērēt naudu brīvpusdienām līdz 9.klasei un domā jaunas, kreatīvas lietas. Tā ka es aicinu kolēģus domāt par pašvaldību izlīdzināšanas fondu un par šīs proporcijas izlīdzināšanu 50 pret 50. Un tas tiešām reāli kaut ko mainīs šajā situācijā. Paldies.".
• 2013_11_07-seq129 spokenText "Siguldu vai Rīgu, vai kādu citu pašvaldību nevar salīdzināt tā iemesla dēļ, ka tie, kas pārvietojas ar šo sabiedrisko transportu... un Siguldas gadījumā liels ir tieši vietējo iedzīvotāju īpatsvars - atšķirībā no Rīgas pašvaldības, kur ļoti lielu īpatsvaru veido Rīgā nedeklarēti iedzīvotāji. Siguldas pašvaldība, es domāju, var arī atļauties nofinansēt visiem - visiem pašvaldības iedzīvotājiem un arī ne pašvaldībā deklarētiem iedzīvotājiem - pārvietošanos sabiedriskajā transportā bez maksas. Rīga to nevar atļauties. Bet kopumā sistēma šobrīd ir izveidojusies nepareiza tieši ar nodokļu sadalījumu mūsu pašvaldībām. Ja mēs vienkārši katru reizi labosim likumu... Nu, piemēram, jau tagad ir izskanējis, ka Rīga gribēs sniegt papildu atlaides Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem, lai viņi saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus. Nu, es varu pamest vēl vienu ideju - piemēram, bezmaksas stāvvietas rīdziniekiem. Un tā šo sarakstu var turpināt un turpināt. Un katru reizi nevajadzētu grozīt likumu. Tā vietā būtu jāizvērtē, vai nevajag mainīt pašvaldībām līdzekļus, kas nāk no nodokļiem, respektīvi, samazināt to iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļu, kura aiziet pašvaldībai, bet palielināt ar uzņēmējdarbību saistītos nodokļus, kas aiziet pašvaldībai. Iemesls tam ir sekojošs: lai pašvaldības būtu ieinteresētas veidot darba vietas, nevis mēģinātu piesaistīt cilvēkus, lai viņi deklarējas un dzīvo konkrētajā pašvaldībā. Bet par šo priekšlikumu saku: atbalstām!".
• 2013_11_07-seq128 spokenText "(Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, lūdzu, cieniet runātāju!".
• 2013_11_07-seq127 spokenText "Godātā Saeima! Es konceptuāli piekrītu tam, ko teica Reskāja kungs, ka ir jāskatās uz valsti kopumā, ne tikai šauri - kā šī sistēma ietekmēs Rīgas pašvaldības budžetu. Šobrīd es vairāk saskatu mēģinājumu kaut kā kompensēt tās vairāk nekā 50 miljonu lielās dotācijas, ko Rīgas pašvaldība maksā „Rīgas satiksmei”, un nu šīs dotācijas nepieciešamība ar katru gadu pieaug. Pastāv daudzi trūkumi, ja ievieš šo sistēmu ar rīdzinieka atlaidēm, bet es nosaukšu tikai dažus. Pirmkārt, „Saskaņas Centrs” uzstāj, ka viņi ir sociāldemokrāti, bet pamatā šis lēmums skars trūcīgākos un vidēji turīgos Pierīgas iedzīvotājus. Tiem, kuri ikdienā brauc uz darbu Rīgā un kuriem atalgojums ir minimālās algas lielumā vai līdz vidējai algai, šis lēmums visai būtiski padarīs maciņu plānāku un, iespējams, pat padarīs braukšanu uz darbu neizdevīgu. Tad viņiem vai nu būs pavisam jāpārceļas uz Rīgu, ko viņiem, visticamāk, būs neiespējami izdarīt augsto īres maksu dēļ, vai arī būs jāmeklē darbs tuvāk savai dzīvesvietai. Palielināsies sastrēgumi, jo, protams, ne visi sāks braukt par dārgāku tarifu, tā vietā izvēlēsies braukt ar savu mašīnu. „Rīgas satiksmei” tā rezultātā kritīsies pārvadāto pasažieru skaits. Jau iepriekšējos gados tas ir krities, bet nu kritīsies vēl vairāk. Tātad vajadzēs vēl papildu dotācijas meklēt nākamajos gados. Un ceturtā lieta, ko es gribu pieminēt. Pat tad, ja vairāki cilvēki no citām Latvijas pašvaldībām pārdeklarēsies uz Rīgu, tas radīs to, ka tās pašvaldības, kuras šobrīd noturēja neitrālu budžetu... nevajadzēja neko iemaksāt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā... tās kļūs par saņēmējpašvaldībām, bet Rīgai būs jāmaksā vairāk šajā izlīdzināšanas fondā. Rezultātā Rīgas pašvaldība neko būtisku neiegūs. Un Elksniņa kungam es gribu pateikt, ka nevar salīdzināt Siguldu ar Rīgu nevis tāpēc, ka viena ir piejūras pašvaldība un otra ir galvaspilsēta, bet... kaut vai paskatīties, kas pārvietojas ar šo sabiedrisko transportu... (No zāles dep. I.Grigules un dep. V.Orlova starpsaucieni: „Sigulda ir pie jūras?!”; „Cilvēks ar augstāko izglītību!”) Nē! To pieminēja Viļuma kungs, piedošanu! Piedošanu! (Zālē troksnis.)".
• 2013_11_07-seq125 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Par šo jautājumu, protams, jau ir daudz kas runāts sabiedriskajos medijos un arī šodien daudz kas izskanēja, bet faktiski to ideju - dalīt vienas pilsētas iedzīvotājus deklarētajos un nedeklarētajos - var raksturot ar vienu vārdu: diskriminācija. Tā ir diskriminācija, jo mēs visi dzīvojam vienā valstī, mums visiem ir viena galvaspilsēta, un visiem Latvijas iedzīvotājiem savas valsts galvaspilsētā jābūt vienādām vai vienlīdzīgām tiesībām... galu galā vismaz attiecībā uz sabiedrisko transportu. Un tas, ko šajā gadījumā Rīgā „Saskaņas Centra” vadība mēģina panākt, katrā ziņā nevelk uz saskaņu (No zāles: „Uz vienotību!”), jo grozi kā gribi, saskaņa nesanāk pat tādā gadījumā, ja paskatāmies vienas partijas ietvaros. Kas notiek ar to šīs partijas atbalstītāju, kurš tomēr ir deklarēts, piemēram, Daugavpilī vai Rēzeknē? Ja viņš atbrauc uz Rīgu, tad arī viņš tiek diskriminēts, pat būdams vienas partijas ietvaros. Bet trakākais ir tas, ka faktiski šādā veidā mēs cenšamies nevis kaut kādu labu praksi pārņemt no Rietumiem, kā mūžīgi jau ir folklorizējies šis jēdziens, bet skatāmies varbūt pat daļēji uz Maskavu, kur šobrīd, ja cilvēkam nav pieraksta, viņu praktiski vietējā policija... milicija pat vajā. Ja nav pieraksta Maskavā, tad tur faktiski jāslēpjas. (No SC frakcijas: „Kas tev par daļu?”) Vai arī mēs gribam to panākt šeit pat, Latvijā? Ja runājam par Siguldu, Jūrmalu vai kādām citām pilsētām, kur tiek izmantotas kādas atlaižu sistēmas, tad, protams, cilvēks var izvēlēties - braukt vai nebraukt uz vienu vai otru piejūrā esošu pilsētu, bet uz Rīgu ir jābrauc, jo, kā mēs zinām, šeit ir daudzas valsts iestādes, ministrijas, galu galā arī Saeima... galu galā var atbraukt un arī piketu uztaisīt... Cilvēkiem ir tādas tiesības, un viņiem ir jānāk pretim, ja viņi grib tādu piketu sarīkot. Es nedomāju, ka mums būtu jāpāriet uz kaut kādu viduslaiku sistēmu, kad Latvija bija sadalīta pilsētvalstīs. Citus piemērus nesaukšu, gan jau katram ir savas idejas, kādas varētu būt pilsētvalstis Latvijā. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Galvaspilsēta...!”) Un vēl es gribu minēt to, kāpēc faktiski radās vajadzība meklēt kaut kādus papildu līdzekļus Rīgas transporta izmaksu segšanai. Manuprāt, te lielākā problēma ir nevis biļetes dārdzība vai atlaides, bet tieši tās problēmas, kas nav sakārtotas pašā pašvaldības uzņēmumā, un šie zaudējumi, kas parādās „Rīgas satiksmē” katru gadu, man nešķiet, ka tas tā ir, kā jau teicu, atlaižu vai kā cita dēļ. Drīzāk tas vairāk izskatās pēc problēmas ar neatrisinātiem korupcijas jautājumiem šajā uzņēmumā. Latviju vēl pavisam nesen gribēja sadalīt viens kungs, kura uzvārdu varētu tulkot kā „liepuvīrs”. Viņam tas neizdevās. Tad nu šobrīd viens cits vīrs ar uzvārdu, kuru es netulkošu latviski, cenšas tomēr patiešām sadalīt Latviju, un es aicinu tomēr to nepieļaut. Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un skatīties, kā mēs varam tālāk virzīties uz priekšu. Paldies.".

• first
• previous
• next