Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_11_07-seq139> ?p ?o. }

• 2013_11_07-seq139 type Speech.
• 2013_11_07-seq139 number "139".
• 2013_11_07-seq139 date "2013-11-07".
• 2013_11_07-seq139 isPartOf 2013_11_07.
• 2013_11_07-seq139 spokenAs 101.
• 2013_11_07-seq139 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Es pateicos jums, kā Kazākas kundze saka, par šīm debatēm, un, manuprāt, tās iezīmē trīs fundamentālas problēmas Latvijas attīstībā. Un mēs jau tās... arī šajās debatēs tās tika skartas. Pirmā problēma ir tā, ka ilgstoši nerisināti reģionālās attīstības jautājumi noved pie diezgan problemātiskiem risinājumiem, lai pat neteiktu, gandrīz mežonīgiem. Un šodien tika minēti daudzi piemēri, kā tie pašvaldību vadītāji... Un tiešām nav ko viņus pelt! Tie ir tie vadītāji, kuri ir sapratuši, ka nākotne būs tieši tām pašvaldībām, kur būs iedzīvotāji, kuri aktīvi kaut ko darīs. Kā viņi mēģina cīnīties par iedzīvotāju? Protams, mēs dzirdējām šeit par atlaidēm Siguldā, tāpat mēs... Šeit gan netika skarts cits jautājums, jo mēs zinām, ka bagātās Pierīgas pašvaldības, cīnoties par skolēnu, maksā stipendijas un dara daudzas, daudzas citas varbūt pat, raugoties, teiksim, no kopējā valsts attīstības viedokļa, diezgan apšaubāmas lietas. Un es gribu teikt, ka šis ir tiešām izaicinājums pašvaldību jeb reģionālās attīstības politikas veidotājiem... Šis ir pēdējais zvans, lai patiesībā nopietni ķertos klāt šim jautājumam, jo nākotnē mēs piedzīvosim ļoti nopietnas deformācijas valsts attīstībā, ja mēs šo jautājumu nerisināsim. Bet attiecībā uz Rīgas pašvaldību es gribētu teikt, ka arī „ledusskapja demokrātijas” jautājums nav veids, kā šo lietu risināt. Tā otrā problēma, kas, man liekas, ir daudz svarīgāka, ir ienākumu nevienlīdzības un sociālās nevienlīdzības problēma, kas izriet no šīs diskusijas. Un, ja mēs runājam par Latviju, kāda tā izskatās šobrīd, tad, ja mēs skatāmies pēc nabadzības riska indeksa, tad Latgalē tas ir... Latgalē nabadzības riskam ir pakļauti gandrīz 30 procenti iedzīvotāju. Tāpat ir arī Vidzemē. Kurzemē tas ir nedaudz labāk - tur tie ir 20 procenti, bet Zemgalē tie ir 23 procenti. Savukārt Rīgā tam ir pakļauti tikai 13 procenti iedzīvotāju. 13 procenti iedzīvotāju - tātad uz pusi labāka situācija! Nu, lūk! Un, ja mēs runājam par šo lietu, tad mums jāskatās uz Rīgu divos aspektos. Pirmkārt, Rīgā ir koncentrēta ārkārtīgi svarīga infrastruktūra - tā ir valsts pārvaldes infrastruktūra. Es nerunāšu par tiesām, ministrijām vai kādām citām lietām, bet es pieminēšu kaut vai ļoti svarīgu infrastruktūru katram iedzīvotājam - slimnīcas. Rīgā ir vienīgā bērnu slimnīca, vienīgais vēža ārstēšanas klīnikas centrs un daudzas, daudzas citas lietas. Un daudzu jautājumu - ne tikai izpriecu, bet arī sociāli ārkārtīgi nozīmīgu jautājumu - dēļ iedzīvotājiem, kas ceļo no nabadzīgiem reģioniem, ir jāapmeklē Rīga. Otrs ārkārtīgi svarīgs aspekts, kas nav tikai, teiksim, veiksmīgs Rīgas pašvaldības jautājums, ir tas, ka Rīgā un Rīgas reģionā ir koncentrēti apmēram 70 procenti darba vietu. 70 procenti! Un tas nozīmē, ka milzīgs valsts iedzīvotāju skaits uz šejieni kustas noteiktā svārstveida migrācijā un dodas atpakaļ. Un šī situācija, kas te ir, dod iespēju, ka Rīga ar savu lēmumu var vairot šo sociālo nevienlīdzību valstī, jo mums ir jāsaprot, ja šie cilvēki, kuri ierodas Rīgā (No SC frakcijas: „Tad mainām valdību!”), maksās, es atvainojos, divreiz vairāk par šo satiksmes pakalpojumu, un es gribu teikt, ka 1 eiro un 20 centu jau par vienu braucienu Rīgā ir ļoti daudz. Ļoti daudz, jā! Un jums ir jāsaprot, ka cilvēkiem bieži vien jāveic divi braucieni dienā, tātad tie būs 2 eiro un 40 centu. Es... Mēs vienkārši vairojam gan ienākumu nevienlīdzību, gan arī sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā to, ka jums Rīgā ir pieejami visi šie ārkārtīgi svarīgie resursi, jūs segregēsiet Latvijas valsts iedzīvotājus šādā veidā. Un pats pēdējais - par ekonomisko pamatojumu šim lēmumam. Vispirms par veidu, kādā tiek pārvaldīts šis uzņēmums. Šis uzņēmums nekādā veidā neatskaitās Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejai. Tas „pa tiešo” atskaitās Rīgas mēram, un nevienam nav zināms, vai tā ir patiesā cena. Nevienam. Pārskats nav pieejams, un neviens nevar pateikt to, kādā veidā tas notiek. Vienīgais skaitlis, kas ir zināms: Rīgas domei... „Rīgas satiksmei” viens kilometrs izmaksā... braukšana ar šiem transportlīdzekļiem izmaksā 3 eiro un 60 santīmus. Pavaicāju Satiksmes ministrijā tiem, kuri nodarbojas ar jautājumiem par šādu transporta pakalpojumu sniegšanu jeb šādiem pārvadājumiem. Viņi teica, ka šis tarifs ir divas reizes lielāks par viņiem zināmajiem jeb ka šīs izmaksas ir divas reizes lielākas par viņiem zināmajām izmaksām, kādas būtu attiecināmas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Un pats pēdējais...".
• 2013_11_07-seq139 language "lv".
• 2013_11_07-seq139 speaker Arvils_Aseradens-1962.
• 2013_11_07-seq139 mentions Q211.
• 2013_11_07-seq139 mentions Q2660080.
• 2013_11_07-seq139 mentions Q2089528.
• 2013_11_07-seq139 mentions Q465698.
• 2013_11_07-seq139 mentions Q2280274.
• 2013_11_07-seq139 mentions Q15379125.