Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

Showing items 123,401 to 123,500 of ±497,231 with 100 items per page.

first
previous
next

2014_03_27-seq264 spokenText "Paldies. Mēs tātad pabeidzām pēdējā priekšlikuma izskatīšanu. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
2014_03_27-seq262 spokenText "Un pēdējais, 32., - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt nosacījumu par likuma spēkā stāšanos. Priekšlikums ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq260 spokenText "31. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Ir paredzēts palielināt atbildību par dienesta viltojumu, jo, pētot tiesu praksi, ir konstatēta tāda paradoksāla situācija, ka atbildība cilvēkam, kas nav amatpersona, par dokumenta viltošanu ir daudz bargāka nekā cilvēkam, kas ir amatpersona. Tātad amatpersona vilto dokumentu, bet sods ir mazs - mazāks nekā cilvēkam, kuram nav attiecīgā statusa! Priekšlikuma būtība - paredzēt lielāku atbildību. Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq258 spokenText "30. - deputāta Judina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 31.priekšlikumā. Tātad ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq256 spokenText "29. - deputāta Judina priekšlikums. Šis priekšlikums saistīts ar Krimināllikuma 260.panta trešo daļu. Attiecīgajā pantā ir paredzēta atbildība transportlīdzekļu vadītājiem, kas, reibumā vadīdami mašīnas vai motociklus, izraisa avārijas un nodara kaitējumus citiem cilvēkiem, to skaitā arī šos - izraisa citu cilvēku nāvi. Un mans priekšlikums - maksimāli palielināt tiesību ierobežošanu, jo patlaban maksimālais sods ir tas, ka uz laiku līdz pieciem gadiem var atņemt tiesības. Mana dziļa pārliecība ir tā, ka jāatņem uz mūžu, bet to nevar noteikt Krimināllikumā, taču es ierosinu atņemt uz laiku līdz 10 gadiem. Priekšlikums ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq255 spokenText "Debates slēdzu. Deputāti atbalsta 28. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
2014_03_27-seq254 spokenText "Šo tekstu, ko runāt, es jau biju sagatavojis pirms trim nedēļām. Diemžēl trīs nedēļas mēs šo likumprojektu te valstījām vēl pa Saeimu kā karstu kartupeli. Un tad es atcerējos, ka pirmo reizi par šīm legālajām narkotikām es, būdams žurnālists, runāju pirms sešiem gadiem un parādīju... Un beidzot nu mēs esam nonākuši līdz tam rezultātam, ka varētu arī šīs vielas kriminalizēt. Diemžēl šajās trijās nedēļās, kuru laikā šis likumprojekts ir turēts šeit, ir notikušas diezgan lielas izmaiņas šajā jomā, jo tie paši tirgotāji, gaidot šo kriminalizēšanu, ir paspējuši noiet pagrīdē, un, teiksim, tās pārdotavas, kas agrāk jauniešus aicināja ar dzīvespriecīgām Če Gevaras un Boba Mārlija bildēm, šobrīd ir pārvērtušās par pamatīgām durvīm ar vienu caurumu, pa kuru iedod naudu un pretī saņem šīs vielas. Tā ka policijai arī grūtāk būs šīs vietas atrast un ar tām cīnīties. Bet paldies, protams, Judina kungam, ka viņš manai uzstājībai piekrita, un šo lietu mēs kriminalizēsim, es ceru. Tomēr es uzskatu, ka līdz diviem gadiem - tas tomēr ir par maz. Un tas ir situācijās, kad ir iestājušās smagas sekas! Jo tad, kad mēs šo likumu... par šo likumu sākām domāt, tad vēl nebija gājis bojā jaunietis, tad vēl nebija tāda situācija, ka katru dienu slimnīcās nonāk četri vai pieci jaunieši. Es uzskatu, ka tomēr situācijās, kad pēc šo vielu lietošanas ir iestājušās smagas sekas, nedrīkst būt ne administratīvais, ne naudas sods. Tur ir jābūt arī ieslodzījumam, teiksim, no diviem līdz četriem gadiem, un šādu priekšlikumu es arī iesniegšu. Protams, ir jautājums, cik viegli vai grūti ir noteikt, vai šīs smagās sekas ir iestājušās attiecīgās vielas lietošanas rezultātā. Bet, nu, tas ir policijas darbs, jo - kā mēs varam konstatēt? Pieņemsim, situācijā, kad trīs puiši aiziet un nopērk šo vielu, trijatā uzsmēķē un viens turpat nomirst, tad šie divi, protams, var pastāstīt, kur ir pirkts, kad ir pirkts un no kā ir pirkts. Un šinī gadījumā, es domāju, ir par simt procentiem šī vaina pierādāma, un līdz ar to šie tirgotāji var arī tikt sodīti. Tā ka lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un arī nākošo - varbūt bargāko - priekšlikumu arī jau trešajā lasījumā.".
2014_03_27-seq253 spokenText "Tātad komisijas viedoklim par 27.priekšlikumu deputāti piekrīt. Par 28.priekšlikumu uzsākam debates. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.".
2014_03_27-seq252 spokenText "Tā. Vai deputāts Seržants vēlas runāt par 27. vai par 28.?".
2014_03_27-seq251 spokenText "Tieši šeit ir runa par nepilngadīgas prostitūtas... nepilngadīgas personas - prostitūtas izmantošanu. 27. - deputāta Judina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot Juridiskās komisijas 28.priekšlikumā. Priekšlikuma būtība ir šāda. Mēs runājām par jaunām psihoaktīvām vielām, un jūs atceraties mūsu karstās diskusijas par to, kā risināt problēmu. Pirms gada mēs nolēmām grozīt likumu un paredzēt, ka turpmāk gadījumos, ja parādās jauna psihoaktīvā viela, var noteikt pagaidu aizliegumu. Un Slimību profilakses un kontroles centrs uz vienu gadu var aizliegt darbības ar attiecīgām vielām. Ja jūs paskatāties informāciju par attiecīgās normas piemērošanu, jūs varat redzēt, ka 1.martā bija aizliegta viena viela, 13.martā vēl... 19.... es atvainojos, 20.martā - vēl. Principā process notiek. Viņi tieši tā... institūcija strādā un, saņemot informāciju par to, ka jauna kaitīga viela parādījusies, nosaka aizliegumu. Bet, ja viela tiek aizliegta, vai tas ir pietiekami? Sākotnēji, tieši tad, kad bija grozīts likums, doma likuma autoriem bija šāda: Slimību profilakses un kontroles centrs pieņem administratīvo aktu, kas aizliedz strādāt ar šo vielu. Ja kāds neievēro, nu tad ir jāpanāk, lai administratīvais akts būtu izpildīts. Bet vai tas ir pietiekami? Mēs uzskatījām, ka ne, un tieši tādēļ diskutējām... Notikušas vairākas diskusijas, un tādēļ es piedāvāju veikt kriminalizāciju un paredzēt atbildību. Mana sākotnējā doma bija šāda: tātad, ja mazāk kaitīga darbība, tad ir administratīvā atbildība, bet, ja lielāka bīstamība, tad kriminālatbildība. Bet Juridiskā komisija, izvērtējot attiecīgo priekšlikumu un ņemot vērā ekspertu viedokļus, nolēma iet tālāk un visos gadījumos, kad ir veiktas darbības ar jaunām psihoaktīvām vielām pēc tam, kad tās ir aizliegtas, paredzēt kriminālatbildību. Tātad 28.priekšlikums atbalstīts daļēji, un jaunā norma ir iekļauta 20. ... jaunais... Par jauno normu ir runa 28. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, ko mēs arī atbalstījām. Un lūdzu balsot „par”.".
2014_03_27-seq249 spokenText "25. - deputāta Judina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 26.priekšlikumā.".
2014_03_27-seq247 spokenText "24. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Arī saistīts ar klientu atbildību. Ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq245 spokenText "23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2013_02_14-seq509 spokenText "23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2011_12_15-seq165 spokenText "23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2010_03_31-seq504 spokenText "23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2004_02_12-seq653 spokenText "23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2003_06_19-seq345 spokenText "23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq243 spokenText "22. - deputāta Judina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23.priekšlikumā. Un man gribētos pievērst jūsu uzmanību, kolēģi, ka mēs nolēmām izdarīt ļoti nopietnu soli, kam nu tiešām būs, manuprāt, liela ietekme un nozīme. Jautājums ir saistīts tieši ar prostitūciju, un līdz šim klienti, kas izmanto prostitūcijas pakalpojumus, netika saukti pie atbildības. Mums ir organizācijas, kas aicināja kriminalizēt šo darbību, jo būtībā arguments ir tāds, ka tie cilvēki, kas izmanto prostitūcijas pakalpojumus, faktiski viņi izmanto, ekspluatē cilvēkus. Tie ir blakus cilvēku tirdzniecībai. Tomēr atbalsta attiecīgajam priekšlikumam nebija, bet mēs tomēr... Juridiskā komisija, izskatot priekšlikumus, nolēma, ka divos gadījumos klientiem, kas izmanto prostitūcijas pakalpojumus, ir jāatbild: pirmais gadījums, kad ir izmantota persona, kas ir cilvēktirdzniecības upuris, un otra situācija, kad klients ir nepilngadīgs. Un, ja jūs atbalstīsiet attiecīgos priekšlikumus, tad turpmāk klientiem šajos gadījumos būs jāatbild. Tātad 22.priekšlikums - daļēji atbalstīts.".
2014_03_27-seq241 spokenText "21. - deputāta Judina priekšlikums, kam ir redakcionāls raksturs un kas saistīts ar prostitūcijas pakalpojumu izmantošanu. Ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq239 spokenText "20. - Juridiskās komisijas priekšlikums izteikt jaunā redakcijā 162.1 pantu „Pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās”. Priekšlikums ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq237 spokenText "19. - Juridiskās komisijas priekšlikums izteikt jaunā redakcijā 162.pantu „Pavešana netiklībā”. Priekšlikums ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq235 spokenText "18. - deputāta Rusiņa priekšlikums paredzēt obligātu probācijas uzraudzības piemērošanu 161.pantā. Šis priekšlikums netika atbalstīts, tāpēc ka šis sods jau ir paredzēts, bet to var piemērot vai arī nepiemērot - atkarībā no situācijas. Un mēs par to diskutējām. Un nepārprotami vairākos gadījumos ir nepieciešamība šo sodu piemērot, bet Juridiskā komisija uzskatīja, ka ir tomēr vērts atstāt iespēju tiesai izvēlēties. Līdz ar to priekšlikums netika atbalstīts.".
2014_03_27-seq233 spokenText "17. - Juridiskās komisijas priekšlikums izteikt jaunā redakcijā 161.pantu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq231 spokenText "16. - Juridiskās komisijas priekšlikums izteikt jaunā redakcijā 160.pantu „Seksuāla vardarbība”. Priekšlikums ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq230 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai deputātiem ir nepieciešams balsojums? Deputāti atbalsta 15.priekšlikumu.".
2014_03_27-seq229 spokenText "Labdien vēlreiz, kolēģi! Pirms balsot par šo priekšlikumu, gribētu pievērst jūsu uzmanību sankcijai, kāda šinī priekšlikumā ir paredzēta. Es runāju gan par 15., gan par 16.priekšlikumu. Un tur šī sankcija ir šāda: no 2 līdz 10 gadiem. Tagad iedomājieties, ka situācijā, kad kāds, nezinu, priekšnieks ir pierunājis savu sekretāri uz rakstāmgalda kaut ko tur izdarīt, ir no 2 līdz 10 gadiem. Un iedomājieties arī šādu situāciju: varmāka uzbrūk sievietei parkā, piedraud ar nazi un izdara to pašu. Un atkal ir no 2 līdz 10 gadiem! Tā ka, manuprāt... Protams, mēs varam runāt par to, ka tiesa jau izvērtēs un nekādā ziņā tanī otrajā gadījumā neiedos tos divus gadus, bet diemžēl tiesu prakse rāda, ka, ja šāda sankcija ir iespējama un ir kāds maksātspējīgs cilvēks, tad agri vai vēlu šāda sankcija kādā lietā būs. Protams, lai šis likumprojekts ietu uz priekšu, es atbalstīju to komisijā un atbalstīšu arī tagad, bet uz nākošo lasījumu noteikti šis pants tomēr ir jāpamaina, vai nu izņemot kādu no pazīmēm ārā, vai paaugstinot zemāko sankciju vismaz uz četriem gadiem.".
2014_03_27-seq227 spokenText "15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Piedāvā jaunu redakciju pantam, kas paredz atbildību par izvarošanu. Līdz šim izvarošanu varēja konstatēt trijos gadījumos: ja persona lieto spēku, ja lieto draudus vai izmanto bezpalīdzības stāvokli. Ir piedāvāts noteikt atbildību arī par ceturto gadījumu: ja ir izmantota personas uzticība, autoritāte vai citāda ietekme uz cietušo. Priekšlikums ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq225 spokenText "Nākamais ir 14. - deputāta Judina priekšlikums grozīt Krimināllikuma 116.sankciju. Krimināllikuma 116.pantā ir paredzēta atbildība par slepkavību, un patlaban sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz 15 gadiem vai mūža ieslodzījums. Nav loģiski, ka nevar piemērot 16, 17 vai 18 gadus. Līdz ar to ir paredzēts noteikt, ka sods var būt līdz 20 gadiem vai mūža ieslodzījums. Priekšlikums ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq224 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! (No zāles: „Daudz skaidrāk paliek!”) Balsosim par 13. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 39, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq223 spokenText "Komisijas vārdā es vēlos informēt, ka tika vērtēta arī judikatūra, tātad arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, un Cileviča kungs korekti nocitēja, ka lieta „Handyside pret Apvienoto Karalisti”... 1976.gadā tiešām bija tāds formulējums vienā no spriedumiem... šajā spriedumā, ka informācija var apvainot, šokēt un uztraukt. Lieta bija saistīta ar gadījumiem, kad skolā sāka izplatīt pornogrāfiskus materiālus... seksuāla rakstura informāciju, pareizāk sakot, un tiesa norādīja, ka arī tāda informācija var tikt izplatīta. Bet, es atvainojos, ir liela atšķirība starp agresijas noliegšanu un informāciju, kas stāsta par seksuālām attiecībām! Paldies.".
2014_03_27-seq222 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, lūdzu!".
2014_03_27-seq221 spokenText "Aicinu balsot „pret”.".
2014_03_27-seq220 spokenText "Cileviča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
2012_11_01-seq803 spokenText "Cileviča kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
2014_03_27-seq219 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es pilnībā piekrītu Čepānes kundzei, ka genocīda vai noziegumu pret cilvēci attaisnošana ir krimināli sodāma. Par to mēs daudz runājām, apspriežot iepriekšējo priekšlikumu. Jautājums ir cits - kas un pēc kādas procedūras var atzīt konkrēto situāciju par genocīdu, par noziegumu pret cilvēci? Un Eiropas Savienības Padome, cik es atceros, sniedza savu komentāru vēl tam pirmajam - 2001.gada ietvarlēmumam par šo jautājumu; tur bija pilnīgi nepārprotami teikts, ka šis ietvarlēmums attiecas tikai uz tām situācijām, ko par genocīdu atzinusi attiecīga starptautiskā institūcija - vai nu Nirnbergas prāva, vai Starptautiskā Krimināltiesa, vai Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls un tā tālāk. Tāpēc ir būtisks jautājums: vai nacionālajā līmenī mēs varam pasludināt kaut kādu vēsturisku traģēdiju vai noziegumu par genocīdu un līdz ar to kriminalizēt? Un šobrīd es domāju, ka par to būtu vēl jāpadiskutē, un, ja var, tad, lūdzu, dodiet pierādījumus, jo par šo - visbūtiskāko! - momentu mēs nemaz nerunājam, jo vismaz Eiropas cilvēktiesību judikatūrā... Protams, es negribu uzdoties par galveno ekspertu šajā jomā, bet visa tā judikatūra, ko es redzēju, tai skaitā pret Turciju, kur bija visvairāk šo lietu par vārda brīvības ierobežošanu... galvenais arguments bija tieši tas, ka nevar vienkārši patvaļīgi nacionālajā līmenī kaut kādu situāciju pasludināt par genocīdu, jo arī ANO konvencija par genocīdu paredz pilnīgi citu mehānismu. Tāpēc es tomēr negribētu, lai mēs iekristu tādās pašās lamatās, jo tā nav pirmā situācija, kad mēs pieņemam kaut kādu lēmumu un pēc tam zaudējam lietas Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Labāk tomēr padomāt, pirms mēs kaut ko pieņemam.".
2014_03_27-seq217 spokenText "Man tiešām Saeimā ir gods strādāt, manuprāt, visprofesionālākajā un arī no darba organizācijas viedokļa vislabākajā komisijā, proti, Juridiskajā komisijā, un es tiešām ar to lepojos. Bet, runājot par šo Krimināllikuma grozījumu izskatīšanas gaitu, es tiešām uzskatu, ka ir jārunā arī šodien šajā sēdē, jo ļoti daudz dažādu variāciju un pieņēmumu par to, kāpēc Juridiskā komisija lēma tā vai citādi. Es gan neesmu Krimināltiesību politikas apakškomisijas locekle, bet tad, kad mēs Krimināllikuma grozījumus saņēmām Juridiskajā komisijā sākotnēji uz trešo lasījumu, tad, teikšu atklāti, mēs neviens Juridiskajā komisijā tā īsti tobrīd trešajā lasījumā nebijām gatavs (No zāles dep. J.Reirs: „Tas ir otrais lasījums!”) šo trīspakāpju cilvēktiesību testu izskatīt. Šobrīd, kad ir pārcelts uz otro lasījumu tas pats priekšlikums, mums ir jāatbild uz šiem jautājumiem, uz šo cilvēktiesību testu. Un vēlāk tik tiešām Juridiskajā komisijā tika pieaicināti cilvēktiesību eksperti, un tā tam arī bija jābūt jau sākotnēji, pašu priekšlikumu izstrādājot. Šodien, kad ir bijušas šīs atsevišķās Juridiskās komisijas sēdes, es tiešām kā locekle komisijā varu ar atbildību apgalvot, ka ekspertu viedokļi bieži vien netika vērtēti kā ekspertu viedokļi, bet diemžēl ar tādu politisku - patīk, nepatīk... Un tas man kā Juridiskās komisijas loceklei, ja reiz mēs runājam par Krimināllikuma grozījumiem, nešķiet pieņemami. Tāpēc arī ļoti ceru, ka šeit, Saeimas sēdē, katram debatējot un izsakot savu kritiku vai sajūsmu par apskatāmo priekšlikumu, mēs tomēr pieturēsimies pie tā, ka mēs šeit runājam par Krimināllikumu, nevis par Saeimas deklarāciju, nevis par kādu cita veida likumdošanas aktu, kur mēs varam izpaust savu attieksmi - patīk, nepatīk, konceptuālu atbalstu vai kritiku. Mēs runājam par Krimināllikuma jaunu noziedzīga nodarījuma sastāva noteikšanu ar tiesiskajām sekām - brīvības ierobežošanu. Līdz ar to es tiešām aicinu par to padomāt. Un tādējādi es tiešām uzskatu, ka tas, gan kā šī debate ir norisinājusies, gan kāds arī šis priekšlikums šodien otrajā lasījumā mums ir piedāvāts... tas neatbilst tam labajam mērķim, ko es šeit dzirdu, - ierobežot naida runu. Domājot par to personu piemiņu, kuras ir cietušas deportācijās, es vēlos atgādināt, ka mums Juridiskajā komisijā bija brīnišķīgs Judina kunga priekšlikums par naida runu, par to, ka pret personu grupu vērsts naids ir jākriminalizē. Mēs esam viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur šāda naida runa, kas ir vērsta pret personu grupu, tai skaitā arī pret deport��tajiem, netiek kriminalizēta. Un tas tad arī tik tiešām būtu šis Eiropas Padomes ietvarlēmuma izpildījums, kā tas pienāktos Latvijas Republikā. Bet nē! Mēs nedomājam par ksenofobiju, mēs nedomājam par agresiju pret konkrētām cilvēku grupām. Mēs domājam par deklaratīvu, politisku argumentāciju Krimināllikumā. Un tiešām tam es nevaru piekrist, un tādējādi es šodien nevaru atbalstīt šo konkrēto redakciju. Es piekrītu, ka deportāciju nevar trivializēt, tam var atrast normālu tiesisku regulējumu un nostiprināt to Krimināllikumā. Tas ir mūsu pienākums, un to mēs varam izdarīt! Bet tie argumenti, kas izskan šeit, absolūti to nerisina. Paldies.".
2014_03_27-seq215 spokenText "Es tikai pabeigšu. Lietuvieši, igauņi, latvieši, vācieši, čečeni, inguši, Krimas tatāri, ukraiņi - tās tika uzskatītas par neuzticamām nācijām, un tādēļ tās tika zināmā mērā iznīcinātas. Līdz ar to es gribētu teikt, ka veidojās šī judikatūra, iespējams, atšķirīgāka, nekā tā ir bijusi pirms vairākiem gadiem. Un manā un arī visu pārējo deputātu rīcībā noteikti ir Latvijas Politiski represēto apvienības lūgums. Viņi lūdz: „Mēs, politiski represētie, kas izbaudījuši Krievijas cietumus un izsūtījumu, vēršamies pie Latvijas Saeimas, valdības un plašsaziņas līdzekļus pārraugošām organizācijām, aicinot pieņemt likumu par atbilstoša soda piemērošanu personām un organizācijām par pilsoņu vai to grupu apvainošanu fašismā kā naida kurināšanā, kas var saasināt starpnacionālās attiecības arī Latvijā.” Tātad jūs, kolēģi, es aicinu izšķirties. Šajā gadījumā tā patiešām ir izšķiršanās. Ja tāda norma tiks pieņemta, tā, iespējams, tiks apstrīdēta Satversmes tiesā, tālāk - Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Ja tāda norma netiks pieņemta, nu tad varbūt nākošie deputāti, skatoties, kā visa šī lieta attīstās, varbūt kaut kad pieņems. Bet es uzskatu tomēr, kolēģi, ka šeit mēs tiešām esam laimīgi, ka mēs varam dzīvot demokrātiskā valstī, ka mēs neesam nogājuši tik tālu, ka mēs savā starpā sākam kauties kā citos parlamentos.".
2014_03_27-seq214 spokenText "Čepānes kundze...".
2014_03_27-seq213 spokenText "Godātie kolēģi, es ļoti lūdzu jūs nomierināties. Mūsu valstī nevienu par vārda brīvību, par atsevišķu viedokļu paušanu neliek cietumā (No zāles dep. B.Cilevičs: „Tagad liks!”), un es ceru, ka neliks cietumā. Un es ceru, ka nevienu profesoru no Latvijas Universitātes vai no kādas citas augstskolas par atsevišķu citu viedokļu paušanu nepadzīs. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, mums ir tiešām Satversmes 100.pants, kurš noteic, ka ir vārda brīvība, bet tajā pašā laikā mums ir 116.pants, kur, runājot par pamattiesībām, mēs pasakām, ka šī vārda brīvība atsevišķos gadījumos sabiedrības interesēs var tikt ierobežota. Un šajā gadījumā mums ir jāvērtē, ko darīt. Iedomājieties, ka jūs būtu manā vietā Juridiskajā komisija! Šis priekšlikums vairākkārt tika skatīts Juridiskās komisijas apakškomisijā, vērtēts. Bija dažādu ekspertu viedokļi. Nonāca Juridiskajā komisijā, un arī nebija nekādu iebildumu ne no Iekšlietu ministrijas ekspertu puses... nebija iebildumu arī no Ārlietu ministrijas puses. Tad, kad Juridiskā komisija turpināja šo lietu izskatīt, tad parādījās šie iebildumi. Manā rīcībā ir Ārlietu ministrijas iebildumi, pēc tam ir arī vēl... vēl daži citi, bet tik plašu iebildumu, par kuriem runāja kolēģe Zanda Kalniņa-Lukaševica, nav manā rīcībā, un es vispār gribētu redzēt šo - man liekas, man ir tiesības to lūgt jums - ministra vēstuli, kur viņš to visu būtu aprakstījis, jo Juridiskajai komisijai šādas lietas nebija. Tālāk. Jūs pilnīgi pamatoti runājāt par Eiropas Cilvēka tiesību... par šo pamattiesību ierobežojumu pārbaudes testu - proti, likums, leģitīmais mērķis un samērīgums. To, man liekas, arī mēs tagad esam iemācījušies visi šeit, ne tikai juristi. Proti, tika izteiktas bažas, runājot par likuma skaidrību. Jā, atsevišķi Tieslietu ministrija uzskatīja, ka likums ir pietiekami skaidrs. Bija atnācis viens inspektors no Iekšlietu ministrijas, kurš izstrādāja savu promocijas darbu. Viņš teica, ka nav šis pietiekami skaidrs... tas regulējums. Ja mēs skatāmies uz leģitīmo mērķi... Kas ir šodien šeit leģitīmais mērķis? Es gribētu tātad... Vai tas ir nepieciešams sabiedrībā? Es gribētu balstīties uz Venēcijas komisijas viedokli jautājumā par totalitārā komunistiskā režīma simbolu lietošanu un totalitāro ideoloģiju propagandas aizliegumu Moldovā. Tas ir 2013.gada 22.februārī. Un kas tur ir teikts, runājot par šo mērķi? Tur gan bija par simbolu lietošanu Moldovā un citās valstīs. Un viņi saka tā, proti, ka... vai ierobežojumiem ir leģitīms mērķis? Atzīts, ka tāds ir atrodams. Šādi ierobežojumi ir vērsti uz to, lai aizsargātu totalitāro režīmu upuru cieņu, lai palīdzētu sabiedrībai pārvarēt pagātnes traumas un veicinātu sociālo izlīgumu. Un tālāk Venēcijas komisija saka, ka turklāt īpaši svarīgi tas ir PSRS bijušajās republikās, tas ir, lielākā mērā nekā tādās satelītvalstīs kā Čehoslovākija. Un tātad, no komisijas viedokļa, 80., 82.punkts to paredz. Tad tālāk Venēcijas komisija, kas vērtē šādus ierobežojumus, jautā: vai šādi ierobežojumi nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, vai pēc tiem ir tātad spiedoša vajadzība? To nosakot, var ņemt vērā valsts konstitucionālās vērtības un vēsturisko pieredzi. Un tālāk viņi vērtē šo spiedošo sociālo nepieciešamību saistībā ar simbolu lietošanu, nevis šo... šo agresijas fakta noliegšanu. Viņi saka, ka jau pagājuši 25 gadi pēc komunistiskā režīma beigām un svarīgi būtu redzēt, kāda ir joprojām akūta nepieciešamība. Protams, tas mums ir jāvērtē. Ko saka Tieslietu ministrija? Tieslietu ministrija saka, ka ar šādu vēstures falsifikāciju tiek radīts reāls apdraudējums valsts drošībai un tās demokrātiskajai iekārtai. Tātad šeit ir acīmredzot arī tieslietu ministra izvērtējums. Un pēdējais, ko es gribētu pieminēt, runājot par Cileviča kungu, - par judikatūru. Acīmredzot maza... liela daļa... jūs neesat iepazinušies ar Lietuvas Konstitucionālās tiesas šā mēneša... 18.marta spriedumu. Un tur, Cileviča kungs, padomju okupācijas režīms tiek pielīdzināts noziegumam pret cilvēci. Līdz ar to viņi norāda savā spriedumā, ka šis režīms nogalināja civilpersonas, notika deportācijas, notika vajāšana dēļ politiskiem iemesliem, notika vajāšana pēc nacionalitātes. Un padomju totalitārajai politikai nebija gadījuma raksturs, - viņi saka savā spriedumā. Tā nebija haotiska, bet tā bija plānota. Viņi norāda, ka okupanti centās iznīcināt lietuviešu nācijas izglītotākos un ievērojamākos pārstāvjus, kuriem bija ļoti liela ietekme sabiedrībā. Un spriedumā ir minēts, ka lietuvieši...".
2014_03_27-seq211 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Judina kungam visupirms vajadzētu parūpēties par to, lai šī priekšlikuma atbalstītāju vidū būtu tomēr vienprātīga interpretācija, vai tā ir vārda brīvības ierobežošana vai ne. Jo tas, ko Poriņas kundze šeit teica, noliedzot, ka tā ir vārda brīvības ierobežošana... nu, es domāju, ka 1.kursa juristam... studentam būtu ļoti grūti nolikt kaut kādas pārbaudes ar tādiem apgalvojumiem. Tā ka, Judina kungs, es domāju, tur jums ir zināms darbības lauciņš. Otrais. Judina kungs, jūs citējat Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju pilnīgi pareizi, bet būtu vērts paskatīties un pacitēt arī judikatūru, kā šīs normas tiek piemērotas praksē. Piemēram, ir... es, protams, tagad necitēšu šeit no tribīnes, bet es ļoti ieteiktu pievērsties, piemēram, vairākiem spriedumiem pret Turciju, kuros tiesa pilnīgi viennozīmīgi apgalvoja, ka vārda brīvības princips attiecas ne tikai uz tādiem apgalvojumiem un viedokļiem, ko sabiedrības vairākums atbalsta, bet arī uz tādiem apgalvojumiem un viedokļiem, kas ir nepieņemami un pat riebīgi (angļu valodā - „disgusting”) sabiedrības lielākajai daļai. Jūs bez jebkāda pamatojuma pilnīgi automātiski pielīdzinājāt agresijas noliegšanu naida runai. Kas ir naida runa? Tas juridiski... tas, piedodiet, ir vismaz nepamatots... Jo patiešām naida runa ir aicināšana uz vardarbību. Naida runa ir veselu grupu pazemošana vai kaut kādu negatīvu īpašību piedēvēšana veselām grupām, un tā tālāk. Tas ir rasisms. Agresijas noliegšana var būt patiešām aizvainojoša ļoti daudziem cilvēkiem, bet... Piedodiet man, es atkal minēšu dažus piemērus. Citiem cilvēkiem aizvainojoša izskatās, piemēram, Herberta Cukura piemiņa, jo ļoti daudzi cilvēki Herberta Cukura vārdu uztver pilnīgi citā kontekstā. Sakiet, lūdzu, vai to arī vajadzētu aizliegt un paredzēt kaut kādu kriminālatbildību par to? Vārda brīvība ir cilvēktiesības. Cilvēktiesības ir garantētas ne tikai labiem cilvēkiem, bet arī sliktiem cilvēkiem, tāpēc mēs runājam par universālām cilvēktiesībām. Tātad, no juridiskās puses, manā skatījumā, jūs pieļaujat izšķirošu kļūdu, kad automātiski pielīdzināt kaut ko tādu, kas patiešām aizvaino lielu sabiedrības daļu, un naida runu. Tās ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas! Tā nevar rīkoties! Un, ja jūs patiešām gribat būt jurists, nevis politiķis, kuram... nezinu... kārtējo vēlēšanu priekšvakarā ir tāda asa nepieciešamība kaut kā izrādīties un kaut kā demonstrēt saviem atbalstītājiem, ka viņš tur... tur dara kaut ko jēdzīgu, tad patiešām es ļoti aicinu jūs tomēr pievērsties šiem aspektiem un paanalizēt, kādas ir tomēr... kādi ir atļautie pamati vārda brīvības ierobežošanai. Nu, un nebūtu slikti paskaidrot to arī saviem kolēģiem no Nacionālās apvienības. Es aicinu balsot „pret”. Paldies.".
2014_03_27-seq209 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es domāju, ka mērķis šim priekšlikumam ir apsveicams, bet tā paredzētā norma nav praksē īstenojama, kā jau mums ir norādīts vairākkārt (un, es domāju, ļoti pārliecinoši!), un novedīs pie nesekmīgas tiesāšanās publicitātes un neslavas celšanas Latvijai starptautiskajos forumos. Jau 14.februārī EDSO pārstāvji mediju brīvības jautājumos norādīja, ka šis priekšlikums ierobežos vārda brīvību. Un tas kompromitē Latvijas labo vārdu EDSO aprindās un pozīciju EDSO sanāksmēs, kur Krievijas Federācijas pārstāvji nemitīgi un nepamatoti apvaino Latviju par dažādiem izdomātiem pārkāpumiem. Mēs esam spējuši piesaistīt vairākus sabiedrotos, lai sekmīgi atspēkotu šos Krievijas pārmetumus, bet, atbalstot šo priekšlikumu, mēs izraisīsim pamatotus pārmetumus no mūsu pašu sabiedrotajiem un vājināsim viņu atbalstu un uzticību tieši brīdī, kad viņu atbalsts ir absolūti nepieciešams. (No zāles dep. J.Reirs: „Kolaboracionisti! Pilnīgs ārprāts!”) Es aicinu balsot pret 13.priekšlikumu.".
2014_03_27-seq207 spokenText "Paldies. Waffen SS leģionāru atcere pie svētvietas - Brīvības pieminekļa - dienā, kura Trešā reiha laikos bija Varoņu piemiņas diena, - tas taču nav nekas cits kā nacistiskās Vācijas agresijas glorificēšana un publiska attaisnošana. Uz vēsturisko analfabētismu var attiecināt arī piedāvāto atbildības ieviešanu par nacistiskās Vācijas agresijas noliegšanu pret Latvijas Republiku. Es atgādināšu, ka 1941.gada 22.jūnijā Latvija nebija neatkarīga valsts un nebija starptautisko attiecību subjekts, tādēļ vācu agresija bija nevis pret Latvijas Republiku, bet pret PSRS, kuras sastāvā bija Latvija. Turklāt šis jaunievedums liek vienlīdzības zīmi vai identitāti starp padomju un nacistiskās Vācijas režīmiem. Es vēlos atgādināt, ka Vācijas agresiju par noziedzīgu ir atzinis Nirnbergas starptautiskais tribunāls, padomju - ne. Acīm redzams, ka šis juridiski nepieņemamais likums ir virzīts, lai izdarītu spiedienu arī uz Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, jo, ja ir agresija, tad ir arī agresori. Un jau parādījušies kārtējie klātesošo Nacionālās apvienības pārstāvju komentāri par Padomju Savienības imigrantiem, tas ir, par agresoriem, un tas nenovēršami radīs šķelšanās draudus, atsvešināšanos. Tas nostiprinās, protams, no otras puses, nacionāli norūpējušos elektorātu. Tamdēļ šī panta galvenais mērķis ir citādi domājošo kriminālvajāšana. Un es vēlētos griezties pie visiem, kas atbalsta šo jaunievedumu. Pietiek kurināt naidu, pietiek nicīgi izturēties pret Latvijas tautu! Mēģiniet cienīt to tādu, kāda viņa ir! Paldies. Es aicinu neatbalstīt. (SC frakcijas aplausi.)".
2014_03_27-seq206 spokenText "Es lūdzu klusumu! Un Cvetkovas kundze var runāt vēl divas minūtes.".
2014_03_27-seq205 spokenText "Es lūdzu vēl divas minūtes. (Starpsaucieni no zāles: „Lai runā!”; dep. A.Loskutovs: „Pietiek!”; no SC frakcijas: „Taisnību!”)".
2014_03_27-seq204 spokenText "Cvetkovas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
2014_03_27-seq203 spokenText "Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Piedāvātais tendenciozais likuma pants ir vēsturiski un juridiski kļūdains un pat bīstams. Šis jaunais pants parādījies Čepānes kundzes pieminētā Eiropas Savienības Padomes 2008.gada Pamatlēmuma (par nepieciešamību paredzēt sodu par genocīda noziegumu un noziegumu pret cilvēci - un tā tālāk - trivializēšanu) aizsegā, un tikko šim nolūkam tika atbalstīts un paredzēts 74.1 pants. Taču nekādas prasības ieviest sodu par okupācijas fakta noliegšanu vai attaisnošanu šajā Pamatlēmumā nav. Kalniņas-Lukaševicas kundze pamatoti norādīja uz to un apstiprināja to, ka iekšlietu ministram bija iebildumi pret šo normu. Un, ja Judina kungs ir godīgs cilvēks, tad es viņu aicinu ievērot Saeimas deputātu ētikas kodeksu un Saeimas kārtības rulli un atvainoties Agešina kungam par viņa apmelošanu un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vakardienas sēdes locekļu maldināšanu... (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”) Tas ir tieši par tēmu! Par to, kā viņš ir interpretējis un maldinājis sabiedrību... par to, ka ir kādām valsts institūcijām iebildumi pret šo pantu. Tātad ir svarīgi, ka abos Tieslietu ministrijas skaidrojumos, kuri tika sagudroti uz ātru roku anotācijas vietā, par Vācijas agresiju nav ne vārda, un tādējādi ir acīm redzams, ka šī apšaubāmā priekšlikuma leģitīmais mērķis ir ieviest kriminālatbildību tieši par padomju okupācijas noliegšanu. Noziedzīgais Molotova-Ribentropa pakts, pēc kura Latvija bija zaudējusi savu neatkarību, bija pēdējais noziedzīgo vienošanos virknē, kas tika noslēgtas ar Hitleru. Un šeit būtu jāatgādina par 1938.gada notikumiem Minhenē, kad demokrātiskā Lielbritānija un Francija, par ieganstu minot glābšanu, bija atdevušas Hitleram Čehoslovākiju. Ja nebūtu bijusi Minhenes vienošanās, tad nebūtu arī Molotova-Ribentropa pakta. Un, ja reiz mums ļoti patīk vēsturiskas atsauces, tad būsim konsekventi un nosodīsim ne tikai Staļinu un Hitleru, bet arī Lielbritānijas premjerministru Nevilu Čemberlenu. Ziniet, mēs jau 20 gadus radām sev pseidovaroņus. Mums ir varoņi latviešu strēlnieki, Ļeņina gvarde, kas cīnījās par pasaules revolūcijas uzvaru, ar spēku kultivējot boļševistisko padomju varu. Tieši šie sarkanie latviešu strēlnieki kopā ar batjkas Mahno anarhistiskajām bandām 1921.gadā, pagājušajā gadsimtā, sagrāba Krimu, noslepkavojot desmitiem tūkstošu cilvēku. Kā jūs saprotat, par Latvijas neatkarību viņi nebija cīnījušies. Mums ir varoņi, brīvības cīnītāji Waffen SS leģionāri, kuri deva zvērestu personīgi Hitleram cīņā par nacistiskās Vācijas pasaules virskundzību, nevis par Latvijas neatkarību. (No VL-TB/LNNK frakcijas: „Nomierinies!”) Bet kolaborantu, padomju režīma atbalstītāju, pie mums it kā vispār nav bijis. Taču padomju varu, kuru Poriņas kundze absolūti pamatoti nosauca par komunistisku, Latvijā īstenoja nevis militāru okupantu administrācija, bet vietējie iedzīvotāji - kompartijas biedri. Latvijas komunisti vadīja tautsaimniecību, tiesas, kultūru un izglītību. (No zāles dep. A.Judins: „Kur ir priekšlikums?”) Visi tiesneši bija kompartijas biedri! Tātad, pirms ieviest kriminālatbildību tikai par padomju okupācijas noliegšanas faktu, parunāsim varbūt par okupantiem un padomju režīma atbalstītājiem - kolaborantiem. Latvijā Komunistiskā partija ir aizliegta, bet kur tad ir tūkstoši komunistu, kolaborantu? Tie taču ar sirdi un dvēseli kalpoja okupācijas un šim neleģitīmajam padomju režīmam. Un, starp citu, labākajiem no kolaborantiem bija sagatavoti amati augstākajos varas ešelonos Maskavā. Pat pēdējā - Gorbačova PSKP CK Politbirojā bija latviešu komunists Boriss Pugo (No VL-TB/LNNK frakcijas: „Un nošāvās!”), kurš ieņēma, jāpiebilst, iekšlietu ministra, nevis kultūras ministra posteni. Ja mēs slavinām latviešu strēlniekus un hitleriešus, ko tad darīt ar tiem kolaborantiem? Arī sāksim tos slavināt, nevis nosodīt? Šogad 16.martā notika kārtējais Waffen SS leģionāru gājiens, bet patiesībā - maršs.".
2014_03_27-seq201 spokenText "Paldies. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta otrajā daļā paredzēts, ka vārda brīvība var tikt ierobežota, un tur desmit punkti uzskaitīti. Es nosaukšu tikai trīs. (No zāles dep. V.Orlovs: „Kāpēc?”) Aizsargāt valsts drošības intereses. Ir šis punkts? Ir. Vai ar attiecīgu normu mēs gribam aizsargāt valsts drošības intereses? Jā! Tālāk. Aizsargāt sabiedriskās drošības intereses. Jā, mēs gribam aizsargāt mūsu cilvēkus no tādām darbībām, kas viņus aizvaino. Tālāk. Aizsargāt citu cilvēku reputāciju un tiesības. Arī šis punkts ir. Mums ir leģitīms mērķis, mums ir tiesības un pamats pieņemt attiecīgu normu. Un pēdējais jautājums, uz kuru jāatbild: vai tiešām ir vajadzīgs Krimināllikums? Vai sodi ir samērīgi? Protams, es domāju, ka daži uzskata, ka šeit var sodīt disciplināri, varbūt administratīvi. Bet - es atvainojos! - mēs runājam par naida noziegumu. Un tie cilvēki, kas kurina naidu, nodara lielu, lielu kaitējumu. Man jautāja: „Kāpēc trīs gadi brīvības atņemšanas ir paredzēti?” Tāpēc, ka situācijas var būt visdažādākās. Es pieļauju, ka var būt arī tāda situācija, ka kāds provokators, noliedzot provocēdams visus citus cilvēkus, var izraisīt arī masu nekārtības, un, ja būs tāda situācija, es domāju, arī brīvības atņemšana būs atbilstošs sods. Bet es pētīju tiesu praksi saistībā ar 78.panta piemērošanu. Un ko es redzu? Tur arī brīvības atņemšana ir paredzēta, bet tiesa piemēro piespiedu darbu, piemēro nosacītu sodu. Maksimālais sods - tas ir indikators, tas norāda, ka pārkāpums ir bīstams. Bet mūsu tiesneši nav roboti! Viņi strādā ar likumu, viņi analizē pārkāpuma būtību un piespriež samērīgu sodu. Un pēdējais jautājums, uz ko es varbūt nepaspēju atbildēt. Es arī esmu dzirdējis, ka ne vienu reizi vien jautā: „Vai tad par 9.maiju mēs sodīsim?” Es atvainojos! Pārkāpums var tikt izdarīts gan 9.maijā, gan 10. un pat 11. un 12.maijā... Datumam nav nozīmes! Bet, ja kāds cilvēks publiski ar nodomu izdarīs attiecīgu darbību, viņam par to būs jāatbild. Paldies.".
2014_03_27-seq200 spokenText "Vai Judina kungs drīkst vēl divas minūtes runāt? (No zāles: „Jā!”) Deputāti neiebilst. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Lai runā! Demokrātija!”)".
2014_03_27-seq199 spokenText "(No zāles dep. V.Agešins: „Tu atvainoties negribi?”) Paldies, kolēģi, par debatēm! Tiešām prieks redzēt un dzirdēt, ka ir tik liela ieinteresētība un vēlme panākt, lai likums būtu pēc iespējas labāks un kvalitatīvāks. Bet tagad dažas references saistībā ar likumprojektu. (Zālē pieaug troksnis. Dep. V.Agešins: „Tu atvainoties negribi?”) Kolēģi, ja jūs turpināsiet runāt no vietas, jūs riskējat palikt joprojām neizglītoti, jo es redzu, ka jums joprojām nav skaidrs, - daži jautājumi prasa skaidrojumu, es cenšos jums palīdzēt un augt, bet jūs pretojaties. Tagad lūdzu uzmanību! Un tad es turpināšu. Tātad - dažas references. Tātad izskanēja tieši viedoklis par to, ka ļoti svarī... Jā, par agresijas definīciju. Cienījamie kolēģi, man gribētos pievērst jūsu uzmanību, ka 1974.gadā ANO Ģenerālā Asambleja rezolūcijā nodefinēja agresijas jēdzienu. Tālāk. Starptautiskās Krimināltiesas Statūtu papildinājumos, kas pieņemti Kampalā, ir iekļauta 8.bis norma - 8.bis pants, kas skaidro, kas ir agresija. Un patlaban tieši Latvijā notiek... tieši tagad uzsākta ratifikācijas procedūra. Tātad mēs nerakstām Krimināllikumā visus vārdus, kas ir svarīgi, lai pareizi piemērotu normu, bet ir ļoti svarīgi, lai būtu avoti, kur šos vārdus var atrast. Un tādi avoti ir. Es pilnībā piekrītu, ka šis noziedzīgais nodarījums ir izdarīts ar nodomu. Tāpat kā arī vairāki citi. Nepārprotami! Bet, ja jūs paskatīsieties Krimināllikumā, mums nav katrā pantā vārda „nodoms”, mēs nelietojam šo vārdu. Bet, nepārprotami, ja cilvēks izdarīja darbību neapzinoties vai bez nodoma... nebūs arī atbildības. Tālāk par objektu. Mums krimināltiesībās tā ir, ka ir noziegumi, kas apdraud vairākas intereses. To galveno interesi sauc par galveno - tiešo objektu. Ir grupas objekts, un ir arī papildu tiešie objekti. Pārkāpums, par kuru mēs runājam, apdraud vairākas intereses, bet mēs nevaram to pantu dublēt un katrā nodaļā rakstīt. Mēs rakstām vienā nodaļā, bet skaidrojam, kādi papildu... kādas papildu intereses ir apdraudētas. Par normas būtību. Vārda brīvība nav absolūta kategorija. Patīk jums vai nepatīk, bet tā ir! Ja jūs paņemsiet Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, 10.pantu, pirmajā daļā rakstīts - ir tiesības uz vārda brīvību, bet otrajā daļā - vārda brīvība var tikt ierobežota. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Leģitīmie mērķi!”) Ja jūs paņemsiet Satversmi, 100.pantā rakstīts - ir vārda brīvība (No zāles dep. A.Elksniņš: „Nosauc 116.pantā izvirzītos mērķus!”), 116.pantā rakstīts - vārda brīvība var tikt ierobežota. Kādos gadījumos mēs varam ierobežot vārda brīvību? (No zāles dep. A.Elksniņš: „Nedrīkst ierobežot.”) Ir tādi gadījumi - ja, piemēram, notiek neslavas celšana, goda... Es redzu, ka cienījamam Elksniņa kungam pietrūka laika. Nu, jūs... es varu uzgaidīt drusciņ tad... Uz mana rēķina jūs varat tur turpināt savu skaļo bļaušanu, un pēc tam es turpināšu... (No zāles dep. A.Elksniņš: „Nevajag sarunāties ar zāli!”) Paldies. Tātad es turpināšu par vārda brīvību. Vārda brīvība ir ierobežojama, ja ir aicinājumi uz agresīvām darbībām, ja ir naida noziegumi. Mūsu Krimināllikuma 78.pantā ir paredzēta atbildība par naida kurināšanu. Tā ir vārda brīvību ierobežojoša norma. Runājot par jauno priekšlikumu - jā, mēs gribam ierobežot vārda brīvību, jo tāda attiecīgā darbība, par kuru mēs runājam, - agresijas noliegšana - kurina naidu un rada nesaticību... nesaticību sabiedrībā. Atcerieties, ka vēl nesen bija gadījums, kad runāja tieši par to, ka deportācija nenotika! Kā cilvēki to uztver? Kādas emocijas? Tātad attiecīgi provokatori dara visu, lai nodarītu pāri Latvijas Republikai. Un tas ir slikti! Un Latvijai nevajadzētu būt tādai vājai republikai, kas stāv un skatās, un citi var spārdīt ar kājām un ņirgāties. Mums ir tiesības aizstāvēt mums svarīgas intereses! Saņēmuši no Ārlietu ministrijas vēstuli, mēs tiešām rūpīgi strādājām ar likumprojektu. Uz ko aicina Ārlietu ministrija? Veikt trīspakāpju testu, proti, atbildēt uz trim svarīgiem jautājumiem. Pirmais jautājums: vai mēs plānojam... vai mēs gribam ierobežot vārda brīvību, izmantojot likumu? Un mūsu atbilde: jā, mēs gribam izmantot likumu! Otrais jautājums: kāds ir leģitīmais mērķis? Ja mēs palasām Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta otro daļu, mēs varam redzēt, ka vārda brīvība... Es atvainojos, vai drīkst divas minūtes vēl?".
2014_03_27-seq197 spokenText "...aizsargājot konkrētu uzskatu, likums piešķirs tam neapstrīdamas, neapgāžamas dogmas statusu (par to jau es šodien runāju): to nedrīkst apšaubīt, tam drīkst tikai ticēt. Tā ir reliģija, kungi! Un, ieviešot šo normu, jūs padarāt tiesu par inkvizīciju. Ar šo normu, ja tā tiks pieņemta, būs atvērts neatkarīgajā Latvijas Republikā politisko ieslodzīto laikmets. Tā ir tumsonība! Tomēr 21.gadsimts laukā! Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. (No zāles dep. J.Reirs: „Tumsonība bija pirms pusdienām!”)".
2014_03_27-seq195 spokenText "Tā ar likuma spēku...".
2014_03_27-seq194 spokenText "Zariņa kungs!".
2013_03_14-seq661 spokenText "Zariņa kungs!".
2014_03_27-seq193 spokenText "Tātad notiek diskusijas, kuras rosina un risina valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas. Tās ir nepabeigtas, nenoslēgtas diskusijas, kurās likumdevējs ar šo normu ielaužas kā zilonis trauku veikalā un kā ar pirkstu uzrāda, kurš viedoklis ir pareizs un kurš nav pareizs. Un trešais iemesls.".
2014_03_27-seq192 spokenText "Es vienkārši lūdzu jūsu frakcijas biedriem arī ievērot klusumu, lai jūs varētu turpināt.".
2014_03_27-seq190 spokenText "Klementjeva kungs! Paldies.".
2014_03_27-seq189 spokenText "Labdien vēlreiz! Neesmu jurists, tāpēc diez vai es varēšu sniegt labāku kritiku; to jau izdarījuši mani kolēģi Saeimā. Es to vērtēju kā likuma patērētājs, kā cilvēks, kuram būs jālasa likums, lai saprastu tātad, kā un ko var un ko nedrīkst izteikt publiski Latvijas Republikā. Ir vismaz trīs iemesli, kāpēc šī norma ir noraidāma. Pirmkārt. Tiks sodīta viedokļa publiska paušana, ko pašu par sevi precīzi definēt, manuprāt, nav vienkārši, jo var būt ļoti daudz gadījumu, kad nav iespējams novērtēt, vai paušana ir publiska. Tāpēc paušanas publiskuma konstatācija nenovēršami kļūst par vieglu manipulācijas paņēmienu, bet šī norma jau pieņemta par iebaidīšanas līdzekli. (Zālē ir pieaudzis troksnis.) Cienījamie kolēģi, vai es varētu palūgt jūs vismaz mazliet noklausīties jūsu kolēģa domas un, saprotot savu pienākumu, izpildīt to, lai pēc tam visi kopā dotos uz mājām? Es arī lūgtu Saeimas Prezidija priekšsēdētāju man palīdzēt! (No zāles dep. I.Parādnieks: „Kuru interesē tas, ko tu runā?”) Otrkārt. Par aizliedzamu tiek izsludināts viedoklis, kas ir viens no tiem, kurus izsaka vairāku zinātnisku un sabiedrisku diskusiju dalībnieki.".
2014_03_27-seq188 spokenText "Paldies. Mēs esam strādājuši pusotru stundu. Tātad, pirms mēs turpinām debates, būtu izsludināms pārtraukums, bet ir saņemts piecu deputātu - Zaķa, Latkovska, Ašeradena, Kalniņa un Reira - iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas 27.marta sēdi bez pārtraukuma līdz likumprojekta „Grozījumi likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgas aprites kārtību”” izskatīšanai, pēc tam sēdē izsludināt pārtraukumu līdz 2014.gada 3.aprīļa pulksten 9.00. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām, kamēr ir izskatīts šis un nākamais likumprojekts. Tātad turpinām debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
2014_03_27-seq187 spokenText "Atbildot „Saskaņas Centra” frakcijas vadītājam un viņam līdzīgi domājošajiem, kuri kļūdaini saista šo grozījumu ar vārda brīvības ierobežošanu (No zāles dep. I.Zariņš: „Par priekšlikumu jārunā!”), es gribu teikt, ka šie grozījumi nav vērsti uz vārda vai plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežošanu. Šīs iniciatīvas mērķis ir aizsargāt upuru un viņu tuvinieku cieņu, kā arī mūsdienu demokrātijas un EDSO pamatvērtības. Šie grozījumi tika izstrādāti, pamatojoties uz Latvijai saistošajiem Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Ministru padomes lēmumiem, it sevišķi Eiropas Savienības Padomes Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm. Vadošie starptautisko tiesību eksperti piekrīt, ka grozījumi pilnībā respektē pilsoņu personiskās tiesības, vienlaikus aizsargājot valsts un sabiedrības likumīgās intereses. Kā zināms, EDSO saistības Latvijai ir politiskas, līdz ar to tās nevar prevalēt pār Eiropas Savienības iestāžu lēmumiem attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja arī kāds no EDSO pārstāvjiem ir izteicies. Tas, ka EDSO institucionālā struktūra ir izstrādāta pirms Lisabonas līguma, nenozīmē, ka EDSO saistības ir svarīgākas no juridiskā viedokļa. Esmu vairākkārt novērojusi, ka galvenie pretinieki kriminālatbildības noteikšanai par komunistiskā režīma noziegumu noliegšanu un attaisnošanu ir no Krievijas Federācijas. Pārsteidzoši, ka EDSO pārstāve plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā Dunja Mijatoviča, kura, tāpat kā „Saskaņas Centrs” un viņam līdzīgi domājošie, iebilda pret šo grozījumu, ieņem līdzīgu nostāju kā Krievijas Federācija. Kā EDSO Parlamentu Asamblejas Latvijas pārstāve un delegācijas vadītāja es vēlējos uzzināt un rakstīju arī vēstuli iepriekš minētajai EDSO pārstāvei plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā, vai viņa šo jautājumu ir pārrunājusi ar Krievijas pārstāvjiem, jo tas ļoti daudz ko izskaidrotu. Es savā vēstulē arī interesējos, vai šie jautājumi ietilpst viņas kā EDSO pārstāves plašsaziņas līdzekļu jomā mandāta ietvaros un vai tā ir viņas kompetence. Es arī rakstīju, ka es būtu ļoti pateicīga, ja viņa informētu par šo tik svarīgo jautājumu, atsaucoties uz attiecīgo sadaļu savā mandātā, un ieteicu viņai vērst uzmanību uz reāliem cilvēktiesību pārkāpumiem. Un to es arī iesaku „Saskaņas Centra” frakcijai un viņiem līdzīgi domājošajiem - tātad vērst savu uzmanību uz reāliem cilvēktiesību pārkāpumiem un problēmām, kas ir vērojamas šobrīd Ukrainā, Krievijā un dažās citās EDSO dalībvalstīs. Viens otrs saka, ka Krimināllikuma grozījumi var apdraudēt vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību. Mani personīgi ļoti interesē, vai komunistiskā režīma noziegumu noliegšana un to attaisnošana var tikt uzskatīta par patiesu vārda brīvību iepretim tam, ka par nacistiskā režīma noziegumu noliegšanu daudzās Eiropas valstīs ir paredzēta kriminālatbildība. Nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka Latvijai gan šodien, gan arī jebkurā citā reizē ir tiesības kā jebkurai suverēnai valstij pieņemt likumus atbilstoši tās situācijai un tautas interesēm, kā to nosaka Latvijas Republikas Satversme, Eiropas Savienības saistošie lēmumi un attiecīgās starptautisko tiesību normas. Paldies par uzmanību.".
2014_03_27-seq186 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Vinetai Poriņai.".
2014_03_27-seq185 spokenText "Es gribētu pateikties Zandai Kalniņai-Lukaševicai par to, ka viņa pilnīgi precīzi un detalizēti izklāstīja visus tos argumentus, ko mums ir paudusi Iekšlietu ministrija, Drošības policija tai skaitā... arī iepriekš gan apakškomisijas sēdēs, gan komisijas sēdēs visus šos argumentus ir norādījusi. Un tie, starp citu, arī bija tie argumenti, kā dēļ Judina kungs par nepatiesiem bija norādījis Agešina kunga izteikumus attiecībā pret Judina kungu, un acīmredzot Judina kungs vakardien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē vienkārši Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļiem ir melojis. Diemžēl Judina kungs neklausās... Bet ko vēl es gribētu teikt, jo īstenībā nav daudz ko piebilst tam, kas jau ir pateikts... Šodien Latvijā - bija arī vakar - atrodas Zviedrijas karalis ar karalieni. Lūk, arī Saeimas priekšsēdētāja ar viņu tikās vakar un arī šodien, izrādīja telpas, mūsu Saeimas zāli, droši vien stāstīja, cik mēs esam demokrātiska valsts, kur ievēro cilvēktiesības un arī vispārējās vērtības. Lūk, kā Zviedrijā. Latviešu izcelsmes zviedru karikatūristam Lāšam Vilkam, kurš izpelnījies musulmaņu sašutumu un draudus par uzzīmēto suni ar islāma pravieša Muhameda galvu, bija par to uzbrucis kāds vīrietis Zviedrijā. Un ko Zviedrijas policija paziņoja? Ka valdība nejaucas tajā, ko publicē avīzes. „Šeit ir spēkā Zviedrijā esošie likumi, kuri uzsver tiesības uz izteiksmes un vārda brīvību.” Ko piedāvā Judina kungs mums šodien? Es citēšu Judina kunga vārdus: „Ja kāds domā nepareizi, tad viņam būs kriminālatbildība.” Es atvainojos, bet Gebelss „atpūšas” salīdzinājumā ar to, ko Judina kungs mums tikko šodien ir sarunājis! Bet īstenībā - es varbūt atļaušos mazliet patrivializēt - priekšlikums ir ļoti labs. Labs kāpēc? Tāpēc, ka papildus tai kriminālatbildībai, ko Judina kungs tagad piedāvā, es domāju, mēs varētu arī ieviest kriminālatbildību par Ulmaņa autoritārā režīma apšaubīšanu. Tas arī ir mūsu viens noteikts vēstures posms, par kura apšaubīšanu, Nacionālās apvienības skatījumā, būtu jāliek cietumā. Un visbeidzot - treškārt. Es varbūt aicinātu Nacionālo apvienību un Zatlera Reformu partiju savā starpā apmainīties ar ministru portfeļiem. Nu, piemēram, Iekšlietu ministriju iedot kādam citam... iedot Iekšlietu ministriju Nacionālās apvienības rokās, un tad šie radikāļi uzbūvētu mūsu valstī vēl padsmit cietumus, kuros liktu cilvēkus par to, ka tie nedomā tāpat kā viņi. (SC frakcijas aplausi.)".
2014_03_27-seq183 spokenText "Paldies. Piektais arguments. Šobrīd nav viennozīmīgi saprotams, kuras PSRS un nacistiskās Vācijas veiktās darbības tiek aptvertas ar jēdzienu „īstenotā agresija” un kādu laika posmu tās aptver. Saglabājot pantu piedāvātajā redakcijā, nepieciešams definēt jēdziena „agresija” juridisko nozīmi vai ratificēt starptautiskajos tiesību aktos piedāvāto definīciju, lai tā būtu saistoša tiesību piemērotājiem Latvijā. Līdzšinējās diskusijas likumdošanas procesā parādīja, ka nav vienotas izpratnes par jēdziena „agresija” saturu, kas ir viens no būtiskākajiem kritērijiem, lai personu sauktu pie atbildības. Sestais arguments. Normā noteiktajam ierobežojumam jābūt skaidri formulētam leģitīmam mērķim. Pašreiz piedāvātajā redakcijā akcents likts uz Latvijas Republikas būtiskām interesēm, jo uzsvērta tieši PSRS un nacistiskās Vācijas agresija pret Latvijas Republiku. Starptautiskās cilvēktiesību institūcijas atsevišķu vēsturiski jutīgu faktu noliegšanu skata naida noziegumu kontekstā, savukārt attiecībā uz vēsturiskiem faktiem ANO Cilvēktiesību komitejas 102.sesijā pieņemtajā komentārā uzsvērts: „Likumi, kas soda uzskatu izteikšanu par vēsturiskiem faktiem, nav savienojami ar paktā noteiktajiem valstu pienākumiem saistībā ar uzskatu un vārda brīvību. Pakts neaizliedz izteikt kļūdainu viedokli vai nekorektu pagātnes notikumu interpretāciju.” Ņemot vērā minēto, pirms šādas normas piemērošanas ir nepieciešams precīzi formulēt tajā ietvertā pamattiesību ierobežojuma mērķi. Septītais arguments. Noteiktajam ierobežojumam - arī tad, ja tam ir leģitīms, skaidri formulēts mērķis, - ir jābūt samērīgam demokrātiskā sabiedrībā. Kriminālatbildības paredzēšana par vēsturisku faktu trivializēšanu kā tādu, neprecizējot attiecīgās normas tvērumu no starptautiskā viedokļa, varētu būt vērtējama kā nesamērīgs vārda brīvības ierobežojums. Astotais arguments. Arī piemērojot attiecīgo normu, katrā gadījumā būs jāvērtē samērīgums, nosakot ekspertīzes. Ņemot vērā līdzšinējo praksi, jau iepriekš secināms, ka vērtējums lielākoties nebūs viennozīmīgs. Ja radīsies saprātīgas šaubas par personas vainu, tad šādas šaubas ir tulkojamas par labu apsūdzētajam. Un visbeidzot. Es pilnībā pievienojos iekšlietu ministra norādītajam, ka ir jāņem vērā, ka likuma grozījumi piedāvātajā redakcijā vai tādā redakcijā, kas nesatur skaidrus kriminālatbildības kritērijus, var nevis saliedēt sabiedrību, bet - tieši pretēji! - veicināt sabiedrības šķelšanos. Tādēļ, ņemot vērā šos deviņus argumentus, nevaru atbalstīt šo normu. Paldies.".
2014_03_27-seq182 spokenText "Vai deputāti... Deputāts Zariņš... Vai minūti drīkst runāt vēl? (No zāles dep. I.Zariņš: „Viņš ļauj runāt!”) Paldies.".
2014_03_27-seq181 spokenText "Godātie kolēģi, es nevaru šodien atbalstīt šo 13.priekšlikumu, jo divi Reformu partijas deleģētie ministri - ārlietu ministrs un iekšlietu ministrs - un to vadītās ministrijas ir skaidri un gaiši paudušas viedokli, ka šī konkrētā norma nav atbalstāma, un aicinājušas to neatbalstīt arī Juridisko komisiju un Saeimu kopumā. Ārlietu ministrs savā vēstulē ir norādījis, ka Ārlietu ministrija un Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs ir izvērtējis šo grozījumu priekšlikumus, un vērš uzmanību uz to, ka tie nav atbilstoši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai. Līdz ar to ārlietu ministrs ir arī uzsvēris, ka, ņemot vērā virkni apsvērumu, kas bija minēti viņa vēstulē, uzskata, ka piedāvātā redakcija ir pārāk neskaidra un pārāk tālejoša, lai to atzītu par atbilstošu konvencijas 10.panta prasībām. Bet, lai precizētu savu viedokli, atļaujiet ar jums dalīties deviņos konkrētos argumentos jeb deviņos punktos, ko savā vēstulē Reformu partijas frakcijai ir norādījis Latvijas Republikas iekšlietu ministrs. Iekšlietu ministrs iebilst pret likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” 83.1panta redakciju (No zāles dep. I.Cvetkova: „Judins! Iebilst!”) un norāda šos deviņus punktus, kam arī es pievienojos. Pirmkārt, normas būtība ir vērtējama kā iejaukšanās personas tiesībās uz vārda brīvību. Tāpēc, lai potenciālā krimināltiesību norma būtu piemērojama praksē, tai jāatbilst visiem noteiktajiem cilvēktiesību ierobežošanas kritērijiem. Pretējā gadījumā norma nebūs piemērojama praksē vai arī tās piemērošana novedīs pie Latvijai negatīviem spriedumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Otrais arguments. Jebkuram cilvēktiesību ierobežojumam, pirmkārt, ir jābūt noteiktam ar kvalitatīvi izstrādātu likumu, otrkārt, jābūt saprotamam leģitīmam mērķim un, treškārt, jābūt samērīgam ar sasniedzamo mērķi. Trūkstot kaut vienam no minētajiem kritērijiem, ko izvirzījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā praksē, piedāvātā norma, kas ierobežo vārda brīvību, nav uzskatāma par pamatotu. Treškārt jeb trešais arguments. Vērtējot priekšlikumu no piemērošanas viedokļa... un, es uzsveru, to saka iekšlietu ministrs, pārstāvot Iekšlietu ministriju, kurai būtu jānodrošina šīs normas piemērošana! Tātad: vērtējot priekšlikumu no piemērošanas viedokļa, ir svarīgi, lai normā tiktu atspoguļoti visi noziedzīgā nodarījuma sastāva elementi. Jānorāda, ka piedāvātā Krimināllikuma 83.1panta redakcija ir neskaidra un praksē varētu būt apgrūtināta tās piemērošana, jo normai ir jābūt skaidrai un saprotamai, lai sabiedrība un ikviens indivīds varētu paredzēt savas rīcības sekas, kā arī lai kompetentajai iestādei, kas izmeklēs šos pārkāpumus, būtu skaidrs, konkrēti par kādiem nodarījumiem persona ir saucama pie kriminālatbildības. Vienlaikus normā ir jābūt iestrādātiem skaidriem kritērijiem, kāds personas viedoklis minētajos jautājumos uzskatāms par tādu, lai personu sauktu pie kriminālatbildības. Viens no svarīgiem kritērijiem normā ir personas nodoms, tas ir, ko persona vēlas sasniegt ar izteikto viedokli. Ceturtais arguments. Šā gada 25.februārī Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē ir izskanējis, ka ierobežojumu mērķis primāri ir aizsargāt sabiedrības intereses, cilvēka cieņu un godu, kā arī valsts drošību. No piedāvātās redakcijas drīzāk ir saprotams, ka tiešais objekts ir valsts drošības intereses, nevis noteiktas sabiedrības grupas intereses - domājams, Latvijas Republikas pilsoņu, kuru intereses vistiešākajā veidā tiek aizskartas ar šāda veida nodarījumiem. To notikumu apšaubīšana, kuru rezultātā Latvijas Republika zaudēja neatkarību, nenoliedzami apdraud nacionālo drošību. Taču starptautiskās cilvēktiesību institūcijas ne reizi vien norādījušas, ka atsevišķos gadījumos personas pamattiesības, to skaitā tiesības paust viedokli, prevalē pār valsts interesēm. Jāatzīmē: normas tvēruma noteikšanu var apgrūtināt arī tās iespējamā vieta Krimināllikumā. Jau tas vien, ka vairākkārt mainīta minētās normas iespējamā... mainīta šīs normas iespējamā atrašanās vieta Krimināllikumā, liecina, ka līdz galam nav nodefinēts, kādu interešu aizsardzībai tiks ieviests attiecīgais vārda brīvības ierobežojums. Vai es varu lūgt vienu papildu minūti šī viedokļa izklāstīšanai?".
2014_03_27-seq180 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.".
2014_03_27-seq179 spokenText "Jā. Paldies. Vārda brīvība, Zariņa kungs, nav absolūta! Vārda brīvības īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību. Tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošību. Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka minētās normas mērķis ir aizsargāt valsts drošību un tās demokrātisko iekārtu. Latvijā joprojām ir dzīvi cilvēki, kuri tiešā veidā cieta no šīs agresijas vai agresijas sekām, kuri tās rezultātā tika izsūtīti vai zaudēja tuviniekus, tika spīdzināti un citādi pazemoti. Šī ir tā personu grupa, kura ar attiecīgo Krimināllikuma normu... ar normā paredzētajām darbībām tiek aizskarta vistiešākajā veidā un kuras tiesības pēc taisnības valstij ir pienākums aizsargāt, nosakot par šādām darbībām kriminālatbildību. Un visbeidzot gribētu vērst uzmanību uz to, ka agresijas noliegšana nav tiešā veidā saistāma ar nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, jo līdz ar Latvijas okupāciju brīvību zaudēja ne tikai latvieši, bet arī visas citas tautības. Paldies.".
2014_03_27-seq178 spokenText "Agešins tikko runāja divas minūtes vairāk, Zariņa kungs! Vajadzēja klausīties un skatīties!".
2014_03_27-seq177 spokenText "Runājot par vārda brīvību...".
2014_03_27-seq176 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu, ka Bērziņa kungs...? Deputātiem... (No zāles dep. I.Zariņš kaut ko iebilst.)".
2014_03_27-seq175 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tātad Saeimas Juridiskā komisija daļēji atbalstīja Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšlikumu, kurš ir tātad 13.priekšlikums un kuru mēs arī apspriežam. Šodien mēs daudz runājam par vēstures faktiem. Jāatzīst, ka šis priekšlikums ir tieši saistīts ar vēstures faktiem. Es minēšu tikai trīs, manuprāt, būtiskākos. Un šobrīd, manuprāt, šī izpratne par faktiem rezultēsies droši vien arī jūsu pieņemtajā lēmumā. Pirmkārt, PSRS pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas fakts tika atzīts ar Latvijas Augstākās padomes 1990.gada 4.maijā pieņemto deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Otrkārt, Latvijas Republikas Saeima 1996.gada 22.augustā pieņēma Deklarāciju par Latvijas okupāciju, kas konstatēja: „Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī, un 1921.gada 22.septembrī tā kļuva par Tautu Savienības locekli. Latvijas kā neatkarīgas valsts attīstību pārtrauca divu totalitāro lielvalstu - nacionālsociālistiskās Vācijas un komunistiskās PSRS 1939.gada 23.augustā noslēgtais neuzbrukšanas līgums (..), kura mērķis bija sadalīt Eiropu ietekmes sfērās. Pārkāpjot starptautisko tiesību pamatprincipus, kā arī Latvijas un PSRS noslēgtos līgumus, PSRS 1940.gada 17.jūnijā ar militāru spēku okupēja Latviju un nelikumīgi iekļāva (anektēja) to PSRS sastāvā. Līdz ar to Latvijā tika ieviests PSRS politiskais režīms un tiesiskā sistēma. 1941.gada vasarā, sākoties Otrā pasaules kara darbībai Latvijas teritorijā, to okupēja nacionālsociālistiskā Vācija, kas iedibināja savu režīmu, veica deportācijas un citas represijas pret iedzīvotājiem, kā arī izmantoja Latvijas teritoriju citu okupēto valstu iedzīvotāju iznīcināšanai. Otrā pasaules kara beigu posmā PSRS atjaunoja savu okupācijas režīmu Latvijā.” PSRS, īstenojot agresiju 1940.gada 17.jūnijā, aizskarot Latvijas suverenitāti, teritoriālo integritāti un politisko neatkarību, pārkāpa 1920.gada 11.augusta miera līgumu. Tas bija tātad treškārt. Par jēdzienu „agresija”. „Agresija ir starptautiskajām tiesībām neatbilstoša spēka lietošana pret citas valsts suverenitāti, teritoriālo neaizskaramību, ekonomisko vai politisko neatkarību, ko neattaisno pašaizsardzības nepieciešamība vai citi apstākļi, ko juridiski atzīst par izņēmumiem.” Šī jēdziena pamatdefinīciju ir devusi ANO Ģenerālā Asambleja. ANO Ģenerālā Asambleja agresiju definē šādi: agresija ir vienas vai vairāku valstu bruņotā spēka pielietojums pirmajiem pret citas valsts teritoriālo vienotību vai politisko neatkarību. Godātie kolēģi! Neskatoties uz šiem minētajiem, manuprāt, vispārzināmajiem faktiem, joprojām tiek pausti viedokļi, kuros publiski tiek noliegta Latvijas Republikas valstiskās neatkarības zaudēšana PSRS realizētās agresijas rezultātā, izsakot apgalvojumu, ka Latvijas Republikas uzņemšana PSRS sastāvā notikusi brīvprātīgi un tas noticis Latvijas Republikas interesēs. Īpaši tas ir aktualizējies pēdējos gados, kad Latvijā notiek Krievijas centieni pastiprināt tā dēvēto maigo varu. Aktīvi notiek dažādu Krievijas valdības finansētu fondu un nevalstisko organizāciju aktivitātes krievvalodīgo iedzīvotāju, īpaši jauniešu, vidū, piemēram, informatīvu materiālu izplatīšana un jauniešu apmaiņas nometņu organizēšana, kuru mērķis ir Krievijas vērtību izplatīšana bijušajā padomju telpā. Notiek informācijas izplatīšana publiskajā telpā, kurā tiek interpretēti Latvijas vēstures notikumi, apšaubot Latvijas valstiskuma pastāvēšanu. Faktiski tiek falsificēta Latvijas vēsture. Minētie fakti šobrīd dod pietiekamu pamatu apgalvot, ka ar šādu vēstures falsifikāciju tiek radīts reāls apdraudējums valsts drošībai un tās demokrātiskajai iekārtai. Runājot par vārda brīvību... Es lūgtu divas minūtes, es pēc tam neuzstāšos. Paldies.".
2014_03_27-seq173 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu, ja deputāts runā septiņas minūtes vienā reizē, neizmantojot iespēju runāt otro reizi? Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu, runājiet!".
2014_03_27-seq172 spokenText "Paldies. Komisijas vārdā var izklāstīt visu, kas ir runāts komisijā. Mēs šos jautājumus, man liekas, Juridiskās komisijas sēdēs skatījām vismaz trīs vai četras reizes. Un ir neierobežots laiks ziņotājam, lai viņš par to ziņotu. Uzsākam debates. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.".
2014_03_27-seq171 spokenText "Nākamais ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz Krimināllikuma papildināšanu ar jaunu - 83.1 pantu „PSRS un nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publiska noliegšana, attaisnošana, slavināšana un trivializēšana”. Komisijas vārdā es vēlos izskaidrot, kāpēc šis pants parādījās, lai tiešām visiem būtu saprotama tā situācija. Pagājušajā gadā mēs saņēmām tieslietu ministra priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par Latvijas Republikas neatkarības zaudēšanas noliegšanu un radīto apmēru slavināšanu. Un šis priekšlikums tika izvērtēts Juridiskajā... gan apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā. Un mēs norādījām, ka ir vairākas nepilnības - ka doma, ideja ir saprotama, bet izpildījums ir absolūti, absolūti nederīgs. Vēlāk no Tieslietu ministrijas mēs saņēmām priekšlikumu papildināt Krimināllikumu ar jaunu - 83.1 pantu. Un attiecīgajā pantā ir paredzēts noteikt atbildību par PSRS un nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju trivializēšanu. Mēs organizējām vairākas sēdes, aicinājām lietpratējus, ekspertus, un diskutējām par attiecīgo normu. Es sapratu, ka ne visiem attiecīgā norma ir skaidra, un tādēļ man gribētos jūs informēt tieši par tiem atzinumiem, kas ir saņemti. Tātad neviena no institūcijām neteica, ka tā norma ir nepareiza pēc būtības, bet vairākām institūcijām bija jautājumi - jautājumi par to, vai ir nepieciešamība, kāds ir leģitīmais mērķis, vai sodi ir samērīgi, kā izprast attiecīgos lietotos vārdus. Un, strādājot gan apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā, mēs attiecīgos jēdzienus analizējām. Mēs veicām tiešām testu attiecīgajai normai, un, veicot tādu pārbaudi, Juridiskā komisija izsecināja gan to, ka šādai normai ir leģitīmais mērķis, gan arī to, ka attiecīgā norma ir samērīga. Par attiecīgās normas būtību. Es saprotu, ka arī mediji mums diemžēl ne vienmēr palīdz, jo parādījās dažādas interpretācijas. Šajā normā nav lietots vārds „okupācija”. Runa ir par agresiju. Un kas ir agresija? Ko mēs ar to saprotam? „Agresija ir starptautiskajām tiesībām neatbilstoša spēka lietošana pret citas valsts suverenitāti, teritoriālo neaizskaramību, ekonomisko vai politisko neatkarību, ko neattaisno pašaizsardzības nepieciešamība vai citi apstākļi, ko juridiski atzīst par izņēmumiem.” Tā ir definīcija no ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcijas. Un mēs nerunājam par visiem padomju gadiem. Mēs runājam par 1940.gadu, par 1941.gadu un par attiecīgiem faktiem. Tātad, ja kāds cilvēks norāda - publiski norāda! -, ka nekāda agresija nav notikusi, ka Latvijas Republika nolēmusi pašlikvidēties vai izdarījusi līdzīgas darbības, tad šis cilvēks, iespējams, izdara pārkāpumu. Bet kādā gadījumā? Likumprojektā ir paredzēts, ka pārkāpums ir tikai tādā gadījumā, ja viņš to dara publiski. Proti, tas nozīmē, ka sods ir paredzēts nevis par to, ka kādam ir nepareizas domas... Ja kāds domā nepareizi, mēs nevaram ar likumu piespiest cilvēku domāt citādāk. Tāpat, ja kāds, ar saviem draugiem diskutējot, izdara tādus secinājumus, atbildība par to nav paredzēta. Man jautāja: „Kas būs, ja kāds uzdos šo jautājumu - notika agresija vai ne? Vai par jautāšanu arī būs sods?” Protams, nebūs. Ja cilvēkam nav skaidrs, viņš jautā. Piemēram, skolēns grib saprast... cilvēks nevar saprast, kā iespējams, ka, vot, ir tādas bildes, kur cilvēki bučo tankus: „Kā to var saprast? Kas tā par agresiju?” Tātad, ja uzdod jautājumu, atbildības nav. Taču ir cilvēki, kas visu labi saprot, bet, neraugoties uz to, portālos, pasākumos, televīzijā stāsta, ka nekāda agresija nav notikusi, ka tā nav patiesa informācija un ka Latvija ir tieši tāda kļūda... nu, vēsturiska kļūda... valsts, kas nolikvidējās pēc 20 gadiem. Ir tādi cilvēki! Un tātad, ņemot vērā... (Starpsaucieni, troksnis zālē. Dep. V.Agešins: „Tas nav komisijas vārdā! Viņš nerunā komisijas vārdā!”) Un tādēļ par visiem šiem jautājumiem... Kolēģi, es tieši jums stāstu, par ko mēs runājām vairākās sēdēs. Es domāju, ka jums ir jādzird. Protams, jūs varat paņemt arī audioierakstus, pārbaudīt un klausīties. Tātad, ņemot vērā visus viedokļus, Juridiskā komisija nolēma attiecīgo normu atbalstīt.".
2014_03_27-seq170 spokenText "Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 25, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.".
2014_03_27-seq169 spokenText "Man ir neliels komentārs un arī atbilde Čepānes kundzei. Čepānes kundze, neesiet, lūdzu, divkosīga! Jūs pagājušonedēļ balsojāt par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu, un tad Eiropas Komisijas pārkāpuma procedūra valsti nebiedēja. Un arī jūs ne!".
2014_03_27-seq167 spokenText "Jā, paldies Čepānes kundzei! Tiešām mums ir starptautiskas saistības, un mums ir jāpieņem attiecīga norma, bet es mēģināju jums arī pastāstīt, ka tas jādara ne tikai tāpēc, ka, ja mēs to neizpildīsim, tad ir iespējamas sankcijas, bet arī tāpēc, ka tam ir jēga. Un, es domāju, ir ļoti svarīgi saprast normas būtību. Elksniņa kungs tikko minēja, stāstīja tieši par apkopojumu - Augstākās tiesas apkopojumu par huligānismu. Es gatavoju šo apkopojumu Augstākajai tiesai, un es sapratu, kas tur ir rakstīts, un nav mums problēmu ar vārdu „rupja”. Tieši tiesa un prokuratūra, un policija to saprot. Un arī tad, kad mēs runājām par pantu, par diskutējamo pantu, arī prokuratūras darbinieki norādīja, ka viņi atbalsta attiecīgo normu. Tātad principā es sapratu, kāpēc kolēģi tagad iebilst pret vārdu „trivializēšana”, - viņi droši vien jau domā par nākamo priekšlikumu un, teiksim, negrib... grib izskaidrot savas nākamās uzstāšanās. Bet, kolēģi! Patlaban ir 12.priekšlikums - priekšlikums par genocīda trivializēšanu. Un es lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.".
2014_03_27-seq165 spokenText "Godātie kolēģi! Jūs laikam kaut ko esat sajaukuši. Mēs runājam par 12.priekšlikumu. Un man, Juridiskās komisijas priekšsēdētājai, ir pienākums jums paskaidrot, ka mēs esam saņēmuši no Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas vēstuli, kurā ir norādīts, ka Latvijai, ņemot vērā to, ka mēs esam Eiropas Savienībā, ir saistoši pienākumi. Proti, ministrija vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības Padomes Pamatlēmuma 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm 1.panta 1.punkta „c” apakšpunkts paredz, ka katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir paredzēts sods par šādu tīšu rīcību - Starptautiskās Krimināltiesas statūtu 6., 7. un 8.pantā definēto genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu publisku attaisnošanu, noliegšanu vai rupju banalizēšanu (angļu valodā - trivializing). Un, ievērojot minēto, Tieslietu ministrija nāca ar priekšlikumu 74.1 pantā paredzēt, noteikt kriminālatbildību par genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru, kara noziegumu ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu; tas līdz šim nav paredzēts. Es gribētu jums teikt, ka Eiropas Komisija pašlaik vēl nav pilnvarota uzsākt pārkāpuma procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258.pantu attiecībā uz pamatlēmumiem, taču, kā norāda ministrija, ar 2014.gada 1.decembri Komisija varēs uzsākt pārkāpuma procedūru pret tām dalībvalstīm, kas nebūs pilnībā ieviesušas pamatlēmumus, jo ar minēto datumu pamatlēmumi kļūs par direktīvām. Līdz ar to es gribētu teikt, ka Tieslietu ministrija, ņemot vērā šo vārdu, ir arī nosūtījusi Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātei lūgumu par angļu valodas vārda trivializing tulkojumu latviešu valodā, un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte savā atbildē ir norādījusi, ka ne katrs vārds, kas tiek lietots oficiālā dokumentā, ir termins. Viņi šajā gadījumā, ņemot vērā savu kvalifikāciju un vārdnīcas, ir norādījuši, ka šo vārdu varētu arī tulkot kā „noniecināt”, „apzināti mazināt”, „neatzīt svarīgumu”. Latviešu valodā arī tiek izmantots vārds „trivializēt”, lai gan parasti šādi aizguvumi netiek atbalstīti, bet tas tiek izmantots pat tiesu praksē. Katram vārdam ir sava nokrāsa. Vārds „banāls” varbūt vairāk asociējas ar kaut ko nenopietnu, padumju vai seklu. Es aicinātu jūs nekļūt par padumjiem vai sekliem šī jautājuma trivializēšanā, tāpēc šajā gadījumā neder ne „banalizēšana”, ne „vulgarizēšana”, patiešām precīzāks vārds šajā gadījumā ir vārds „trivializēšana”.".
2014_03_27-seq163 spokenText "Cienījamie kolēģi! Īstenībā mēs laužam šķēpus par ļoti vienkāršiem diviem vārdiem. Neviens jau nenoraida to ideju, kura tagad ir Krimināllikumā, par to, ka genocīda attaisnošanai ir jābūt kriminālsodāmam nodarījumam. Tāda ir pašreizējā redakcija likumā, un gadījumā, ja kāds vienu dienu pateiks kaut ko sliktu, ko varētu kvalificēt pēc minētās normas, tad tas cilvēks būtu saucams pie kriminālatbildības. Tā tas notiek. Tas ir normāli, absolūti pieņemami. Vārda brīvība tiešām nav absolūta, un gadījumā, ja cilvēks, piemēram, attaisno tiešām mežonīgus noziedzīgus nodarījumus, tad par to ir jāliek cietumā. Nav strīdu! Vienkārši ir divi jauni jēdzieni, kuri tagad tiek likti šajā pantā: pirmais jēdziens ir „rupjš”, otrais jēdziens ir „trivializēšana”. Tiešām Krimināllikumā jau pašreiz ir spēkā normas, kuras paredz, piemēram, atbildību par rupju sabiedriskā miera, sabiedriskās kārtības traucēšanu. Tas ir Krimināllikuma 230. ... 231.pants, kurš paredz atbildību par huligānismu. Bet tajā pašā laikā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir 167.pants, kurš paredz atbildību par sīko huligānismu. Atšķirības minētajās normās un piemērošanas mehānismā ir tikai vienā vārdā - „rupjš”. Augstākā tiesa un ļoti daudzi tiesību zinātnieki, tiesību piemērotāji ir saskārušies ar ļoti milzīgu problēmu - kā vienu situāciju atšķirt no otras? Respektīvi, jēdziens „rupjš” pieļauj ļoti daudz interpretējumu attiecībā, piemēram, uz konkrētās situācijas skaidrojumu. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, tā rezultātā iestājas patvaļas riski. Tas nozīmē: ja tas cilvēks, piemēram, mums nepatīk, tad viņu sauc pie atbildības pēc Krimināllikuma. Ja, piemēram, viņš patīk nedaudz vairāk, tad viņu sauc pie atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa. Tas... šīs problēmas pamatā ir tieši vērtējums, ko katrs cilvēks saprot ar to rupjības pakāpi. Un šeit nu Judina kungs uzstājoties īstenībā nodarbojas ar trivializēšanu, pasakot, ka, redziet, Krimināllikumā mums ir „būtisks kaitējums”... vai kaut kas līdzīgs. Tagad mēģina manipulēt ar analoģiju, bet tas īstenībā ir nevietā, jo būtisks kaitējums atšķirīgās Krimināllikuma normās būtībā jau ir uzskaitīts. Kas tad tas ir - būtisks kaitējums? Konkrēti jādefinē, ko ar to saprot. Respektīvi, ja mēs esam saprātīgs likumdevējs, tad, iestrādājot šo normu, mums ir jāparedz, ko nozīmē vārds „rupjš”. Ko tas nozīmē? Tas, kas, piemēram, varbūt Parādnieka kungam ir rupjš, vienam otram citam deputātam rupjš lielā mērā nav. Nākamais jautājums. Vārds „trivializēšana”. Nu, īstenībā tas ir svešvārds. Un ko mēs arī ar to saprotam? Un ne jau velti valodnieki... un arī Saeimas apakškomisijā mēs strīdējāmies par to, kādu saturu tad šajā vārdā mēs ieliekam. Nu ko nozīmē noniecināšana, izsmiešana? Nu, Judina kungs īstenībā... saistībā ar šo projektu tikko uzstājās, nu tā uzsmaidīja... tā, „pa ceļam”, arī... Nu, tā ir noniecināšana. Tad sanāk - tā ir tā trivializēšana. Kaut kā paskatās, ne tā varbūt... Un tad ir jautājums: vai mēs, likumdevēji, šajā situācijā radām normu, kura tiešām ir skaidra, saprotama? Un, Judina kungs, ne jau, piemēram, mums un man personīgi tā sāpe, kā tad šī norma varētu tikt piemērota un darboties; man lielā mērā ir sāpe par Drošības policiju, par tiesību piemērotājiem - kā viņi to normu iedzīvinās, kā tā norma darbosies, kā strādās prokuratūra, kā strādās tiesa. Diemžēl likumdevējs to ceļa karti neparāda, un tāpēc arī Iekšlietu ministrija, Drošības policija Juridiskās komisijas sēdēs konkrēti norādīja, ka skaidrības par to, kā minētā norma strādās, nav. Tiešām nav! Un diemžēl visa šī situācija rada ļoti daudzas divdomības, ko es aicinātu varbūt mums atrisināt, nevis atbalstīt tādu jēlu projektu, kā tas notiek pašreiz.".
2014_03_27-seq161 spokenText "O, vēl būs? Jā, paldies Agešina kungam. Tad klausījos, un kaut kas man palika atmiņā. Atcerieties, kādreiz mums viens deputāts stāstīja par to mutatis mutandis. Un tagad es gribu pievērst uzmanību tam, ka tā frāze, ko jūs lasījāt, ir „Clara non sunt interpretanda”, nevis „interpretanola” vai kā jūs tur teicāt. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Oho!”) Tad varbūt jūs lasījāt citu grāmatu... (No zāles dep. I.Cvetkovas starpsaucieni.) Bet nu ir tāda maksima: principā ir svarīgi, lai likums būtu skaidrs. Un es domāju, ka likumdevēja uzdevums - strādāt, lai tā skaidrība būtu. Vai jēdzieni, ko mēs lietojam, ir skaidri saprotami vai ne? Krimināllikumā ir paredzēta, piemēram, atbildība par huligānismu. Un kas ir huligānisms? Rupja sabiedriskā miera traucēšana. Un, ziniet, policija tiek galā, viņa saprot, ko nozīmē „rupja” un kādā gadījumā ir jāpiemēro kriminālatbildība. Krimināllikumā ir arī tādi vārdi kā „būtisks kaitējums”. Un arī šajā ziņā policija tiek galā un saprot, ko tas nozīmē. Tātad principā ir vairāki vārdi, kurus ir ļoti svarīgi pareizi saprast. Un taisnība, ka komisijas sēdes laikā vai, pareizāk teikt, sēžu laikā tika uzdoti jautājumi: ko tas nozīmē, kā to saprast? Un mums bija jāatbild uz attiecīgajiem jautājumiem un būs vēl jāskaidro. Bet likumu var skaidrot tieši tad, kad likums ir pieņemts. Patlaban mēs varam runāt par likuma... iecerētā likuma izpratni. Ko nozīmē „trivializēt”? Ir vairāki vārdi, kas var tikt attiecināti uz šiem gadījumiem un izmantoti. Protams, šajos gadījumos mēs varam teikt: tā ir noniecināšana, tā ir izsmiešana, tā ir ņirgāšanās. Bet, ja mēs lietosim, piemēram, vārdu „ņirgāšanās”, vai jums būs saprotamāk? Bet ko nozīmē trivializēšana pēc būtības? Ir cilvēki, kas noliedz skaidrā valodā; viņi saka, ka genocīds nenotika: „Tā nav taisnība! Nekā tamlīdzīga nekad nav bijis!” Bet ir arī citi, kas saka: „Jā, ir bijis genocīds! Bet viņi paši gāja uz koncentrācijas nometnēm.” Un kā rīkoties šajā gadījumā, ja cilvēks neko nenoliedz? Ja kāds vienkārši to pasniedz kā anekdoti par ebrejiem, par citiem cilvēkiem, kurus iznīcināja? Vai tas ir pieņemams? Vai mums ir jāsaka: „Nu, jā, viņš taču nenoliedz! Jā, viņš joko par genocīdu! Jā, viņš ņirgājas par genocīdu, bet tas nekas! Viņam ir ļauts! Viņš taču nenoliedz!”? Cienījamie kolēģi! Atbildībai jābūt ne tikai gadījumā, kad cilvēks skaidri pasaka: „Es neticu! Es uzskatu, ka šajā gadījumā genocīda nav bijis,” - bet arī tajos gadījumos, kad cilvēks izmanto citus formulējumus, bet saturs ir tāds pats, varbūt pat kaitīgāks. Jo būtībā viņš vārdos apgalvo: „Jā, jā, jā! Tas bija, tas notika, bet viņi paši visu to izdarīja, viņiem pienākas tas.” Es domāju, mēs nedrīkstam pieļaut šādu situāciju. Bet, atklāti sakot, par vārdiem runājot, nav izslēgts, ka uz trešo lasījumu mēs atradīsim labākus vārdus. Bet jautājums ir kāds? Vārds „trivializēšana” ir viens. Un šis vārds skaidro... teiksim, būtībā, skaidrojot šo vārdu, mēs varam saprast, par ko ir runa. Ja mēs nolemsim aizstāt vārdu „trivializēšana”, tad tur noteikti būs nevis viens, bet trīs vai četri, vai pieci vārdi. Un es baidos, ka šajos gadījumos mūsu cienījamie kolēģi no „Saskaņas Centra” par katru vārdu jautās: „Ko nozīmē „ņirgāšanās”? Ko nozīmē „izsmiešana”? Ko nozīmē „noniecināšana”?” Un tā tālāk, un tā tālāk. Cienījamie kolēģi! Es tiešām uzskatu, ka šis priekšlikums ir ļoti svarīgs. Jā! Un daži saka: „Vārda brīvība ir absolūta - var darīt... var runāt, un par to nav jāatbild.” Bet par vārdiem ir jāatbild! Un, ja kāds cilvēks noliedz genocīdu, tad tas ir ļoti, ļoti nopietni. Un es nedomāju, ka mēs varam, aizbildinoties ar to, ka ir vārda brīvība, pieļaut tādu runu izplatīšanu. Ir ļoti svarīgi reaģēt! Protams, ir valstis, kas, teiksim, varbūt ar citiem formulējumiem atrisinās problēmu. Varbūt! Bet es domāju, ka mums ir visas tiesības noteikt atbildību arī par šo darbību. Paldies.".
2014_03_27-seq158 spokenText "12. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar 74.1 pantu. 74.1 pantā ir paredzēta atbildība par genocīda noliegšanu... es atvainojos, par genocīda noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu attaisnošanu. Juridiskā komisija aicina papildināt attiecīgo normu, paredzot arī atbildību par genocīda rupju trivializēšanu. Šis priekšlikums izstrādāts, ņemot vērā, ka tas ietver lēmumu, kurš mums jāizpilda līdz 1.decembrim un kurā ir paredzēta nepieciešamība veikt attiecīgās darbības kriminalizāciju. Sākotnēji, ņemot vērā tekstu, tieslietu ministrija piedāvāja... nu, tieši viņi aprakstīja arī savās vēstulēs, ka bija paredzēts, ka atbildība jānosaka par banalizēšanu, kas arī nav saprotams, jo viņi vārdu „trivializēšana” tulko kā „banalizēšana”. Pēc tam vārds „banalizēšana” bija aizstāts ar vārdiem „rupja apšaubīšana”, kas šķiet latviskāk saprotama, tomēr izraisa vairākus jautājumus. Un beigās Juridiskā komisija, ņemot vērā ietvarlēmumā noteikto, nolēma saglabāt šo tekstu un lietot šos vārdus. Kāpēc tā? Tāpēc, ka šie vārdi ir lietoti ietvarlēmumā, kas ir saistošs 28 Eiropas Savienības valstīm. Un tas nozīmē, ka, ja citās valstīs veiks skaidrojumu, ko tas nozīmē, tad tas būs derīgs arī mums. Tas palīdzēs mums labāk saprast. Bet vārds „trivializēšana”, par kuru daudz runā un daži sāk bieži lietot... šis vārds nav jauns, un es lūdzu ņemt vērā, ka arī latviešu valodas vārdnīcās jūs varat šo vārdu atrast. Bet es saprotu, ka mums vēl būs debates un tad varēsim diskutēt.".
2014_03_27-seq156 spokenText "11. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz, kā rīkoties, ja cilvēks, kurš ir nepieskaitāms, izdarījis vairākus pārkāpumus. Ir vairāki medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi noteikti. Un tagad ir jautājums: ko ar viņu darīt, ja vienā lēmumā rakstīts, ka ārstēsim ambulatori, bet otrā lēmumā teikts: „Lūdzam sūtīt viņu uz slimnīcu!”? Un tad tiesa tur rokās abus nolēmumus un nevar saprast, kā rīkoties. Šis priekšlikums problēmu risina. Priekšlikums ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq154 spokenText "Tālāk. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī saistīts ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem un nav atbalstīts. Ministrs piedāvāja noteikt kārtību, kas paredz iespēju gadījumā, ja cilvēka veselība pasliktinās, piemērot vairāk ierobežojošu medicīniska rakstura piespiedu līdzekli. Kur ir problēma? Ja cilvēks izdarījis kādu darbību, kas paredzēta Krimināllikumā, bet viņš ir nepieskaitāms, tad mums ir pienākums viņu ārstēt. Mēs nevaram viņu sodīt! Bet, ja pēc kāda laika... pēc tam, kad viņam bija noteikta piespiedu ārstēšana, viņa veselība pasliktinās, tam nav sakara ar kādreiz izdarīto pārkāpumu. Tā ir medicīniska problēma, un līdz ar to problēma jārisina saskaņā ar Ārstniecības likumā noteikto. Mūsu Ārstniecības likumā ir speciāla nodaļa, kas paredz ārstēšanu piespiedu kārtā. Ārsti saka, ka attiecīgā nodaļa nav efektīva, ka ir jādara citādāk, un viņi grib, lai mēs strādātu, piemērojot Kriminālprocesa likumu un Krimināllikumu, bet tas nav pareizi pēc būtības. Līdz ar to, ja cilvēks ir slims, bet viņam uzlabojas veselība, var piemērot mazāk ierobežojošu līdzekli, bet pastiprināt... piemēram, ambulatoro ārstēšanu aizstāt ar ārstēšanu slimnīcā nav pareizi. Mēs lūdzam arī mūsu kolēģus izvērtēt attiecīgu... pievērst uzmanību šai problēmai. Noteikti mēs vēl diskutēsim, jo, protams, pamatjautājums ir šāds. Mēs nevaram pieļaut situāciju, ka cilvēki, kuri ir bīstami sev, bīstami citiem, ir bez kontroles, ka viņi tieši staigā pa ielām un apdraud citu cilvēku dzīvības. To mēs nepieļausim, bet, kā pareizāk risināt problēmu, mēs vēl domāsim. 10.priekšlikums nav atbalstīts.".
2014_03_27-seq152 spokenText "9. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī saistīts ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem. Un arī šis priekšlikums ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq150 spokenText "8. - tieslietu ministra priekšlikums, kas arī saistīts ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem. Runa ir par situāciju, kad cilvēks, kurš nav bīstams sabiedrībai, bet ir nepieskaitāms, ir nododams ģimenei vai tuviniekiem, kas uzņemas atbildību par viņu, apņemas rūpēties par viņu. Iepriekš... nevis iepriekš, bet arī tagad, joprojām, likumā ir rakstīts, ka šajos gadījumos medicīniskajā iestādē ir jāveic uzraudzība pār šiem cilvēkiem, bet ārstiem nav pienākuma viņus uzraudzīt. Līdz ar to ir piedāvāts izslēgt vārdus „medicīniskās iestādes uzraudzībā pēc dzīvesvietas”. Priekšlikums ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq148 spokenText "7. - tieslietu ministra priekšlikums veikt redakcionālus grozījumus 68.pantā, kur ir runa par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem, un aizstāt vārdu „ambulatoriska” ar vārdu „ambulatora”. Priekšlikums ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq146 spokenText "6. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums izslēgt no 63.panta vārdus „mantas konfiskāciju”. Mantas konfiskācija pirms kāda laika vēl bija pamatsods, un līdz ar to bija aktuāls jautājums par sodāmības noņemšanu, dzēšanu. Pagājušā gada 1.aprīlī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, un vairs tāda pamatsoda nav. Līdz ar to nav arī nepieciešamības norādīt uz mantas konfiskāciju 63.pantā. Juridiskā komisija priekšlikumu atbalstīja.".
2014_03_27-seq145 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai ir nepieciešams balsojums par 5.priekšlikumu? Nē. Priekšlikums ir atbalstīts. Deputāti atbalsta.".
2014_03_27-seq144 spokenText "Cienījamie kolēģi! Man gribētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka mums ir tiesības gan noteikt šo aizliegumu, gan arī, protams, to nedarīt. Nav tā, ka mums ir kaut kādas saistības, kas liek piemērot visiem šiem cilvēkiem, visām kategorijām, attiecīgo normu un dot iespēju tikt atbrīvotiem pirms termiņa nosacīti. Es domāju, ka saistībā ar šo normu situācija ir interesanta: kādreiz bija atļauts ikvienu cilvēku atbrīvot nosacīti pirms termiņa, pēc tam Saeima aizliedza dzimumnoziedzniekus atbrīvot pirms termiņa, pēc tam atkal at��āva, un tagad mēs gribam atkal aizliegt. Es domāju, ka mēs to varam darīt, bet ļoti svarīgi ņemt vērā vēl vienu lietu. Ir jāsaprot: ja cilvēks ir cietumā piecus gadus vai desmit gadus, tas fakts pats par sevi negarantē, ka viņš neizdarīs noziedzīgus nodarījumus pēc atbrīvošanas. Es bieži dzirdēju saistībā ar pirmstermiņa atbrīvošanu tādu viedokli: „Redziet, viņu atbrīvoja pirms termiņa, un viņš izdarīja jaunu noziegumu. Vainīgi tie, kas uzskata, ka cilvēkus var atbrīvot pirms termiņa!” Vai tas nozīmē, ka man jāatbild tiem, kas... ka jāatbild šiem cilvēkiem un ka gadījumā, ja cilvēks nosēdēja cietumā līdz pēdējai dienai un izdarīja noziegumu, viņi ir vainīgi...? Noteikti tā nav mūsu vaina, ka daži cilvēki izdara noziedzīgus nodarījumus. Bet - kas ir svarīgi? Ja mēs atbalstīsim attiecīgo normu - un Juridiskā komisija aicina to atbalstīt! -, es lūdzu neaizmirst, ka brīdī, kad mēs runāsim par probācijas programmu, brīdī, kad mēs domāsim par palīdzību likumpārkāpējiem, mums būs jāfinansē attiecīgās lietas, un tas ir ļoti svarīgi, jo citādi mūsu sabiedrība nebūs drošībā. Jā, viņš būs cietumā nevis septiņus gadus, bet deviņus, bet ļoti svarīgi, lai pēc deviņiem gadiem cilvēks neizdarītu jaunu noziedzīgu nodarījumu. Paldies.".
2014_03_27-seq142 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Negribas man atkārtoties un skaitļos vairs iedziļināties, jo Seržanta kungs jau spilgti nosauca visus skaitļus par tiem, kas pašreiz atrodas ieslodzījuma vietās, un cik arī ir pedofilu uz brīvām kājām, ar kuriem strādā probācijas dienests. Bet gribu vērst uzmanību uz to, ka es, pirms pieņēmu šādu lēmumu un iesniedzu šo priekšlikumu, esmu ticies ar cietušo bērnu mātēm. Viņas tiešām būs pateicīgas par to, ka šie noziedznieki nosēdēs savu spriedumā noteikto laiku līdz beigām. Un gribu uzsvērt vēl sekojošo: tiešām probācijas dienestam... kā jau pareizi Čepānes kundze uzsvēra Juridiskās komisijas sēdē, probācijas dienestam ir jāstrādā arī cietumos uz vietas, nevis jāgaida, kad šis dzimumnoziedznieks būs nosēdējis šo pustermiņu un iznācis uz brīvām kājām, un tikai tad ar viņu jāsāk strādāt. Un arī pareizi pieskārās Seržanta kungs tam, ka dzimumnoziedznieki pārsvarā atgriežas ieslodzījuma vietās jau pēc nākošā pastrādātā nozieguma. Tā ka - vēlreiz paldies Juridiskajai komisijai, kura pārsvarā atbalstīja manu priekšlikumu. Es domāju, ka ar šo mēs varbūt ieviesīsim tomēr kaut kādu bijību arī pašu pedofilu starpā. Paldies.".
2014_03_27-seq140 spokenText "Labdien vēlreiz, kolēģi! Runājot par šo jautājumu, es gribētu jums drusku pastāstīt par to, kāda ir šobrīd Latvijā statistika šajā jautājumā. Šobrīd Latvijas ieslodzījuma vietās par izvarošanu un par vardarbīgu dzimumtieksmes apmierināšanu, tostarp arī ar nepilngadīgajiem, kopumā atrodas 295 personas. Un vēl sodu izcieš 85 personas, kas ir notiesātas par pavedināšanu un netiklu darbību veikšanu. Savukārt Valsts probācijas dienesta uzraudzībā šobrīd ir 93 dzimumnoziedznieki, no kuriem 60 ir bijuši notiesāti tieši par noziegumiem pret bērniem. Diemžēl Valsts probācijas dienestam finansējums ir diezgan zems. Tāpat likumdošana diemžēl nosaka, ka ieslodzītie paši izvēlas, vai sadarboties ar probācijas dienestu vai ne, tāpēc, visticamāk, šī uzraudzība ir nepietiekoša. Es būtu ar mieru, protams, atteikties no šī kriminālpanta gadījumā, ja mēs tiešām nodrošinām uzraudzību - vai nu mēs to izdarām ar aprocēm, vai mēs to izdarām ar ķīmisko kastrāciju... vienalga... vai ar pedofilu reģistru... bet tāda situācija, kāda tā ir šobrīd, diemžēl ir diezgan nekontrolējama. Un, ja mēs atceramies pēdējo gadu skaļākos šāda veida noziegumus, tad diemžēl jāsaka tā, ka vienmēr... praktiski vienmēr, kad ir šāda veida noziegums, kurā bojā iet bērns, kā likums to ir izdarījusi persona, kura agrāk ir tiesāta... un vairākkārt tiesāta par šāda veida noziegumiem. Arī pasaules prakse ir pierādījusi, ka diemžēl vardarbīgus pedofilus nekādi... nekādas sarunas, nekādas probācijas parasti nepāraudzina un nepārmāca, un, iznākuši ārā, diemžēl viņi turpina iesākto. Atcerēsities pēdējos piemērus! Kā jūs domājat - vai, teiksim, tas cilvēks, kurš internetā bija uzmācies apmēram 200 bērniem, no kuriem 10 bija arī izmantojis, vai tas, kurš šobrīd tiek meklēts un kurš liftos jau ir četras mazas meitenes izvarojis... vai viņš pēc dažu gadu pavadīšanas cietumā pārdomās savu dzīvi? Es šaubos. Tāpēc, kamēr mums nav nodrošināta ļoti stingra uzraudzība šiem noziedzniekiem pēc atbrīvošanas... šīs pirmstermiņa atbrīvošanas iespējas atņemšana reāli nozīmē, ka nu viņš cietumā pavadīs divus līdz trīs gadus ilgāk. Tā ka varbūt dāvināsim sabiedrībai šos trīs drošības gadus un domāsim par to, kā tad viņus stingrāk kontrolēt.".
2014_03_27-seq138 spokenText "Nākamais, 5., - deputāta Rusiņa priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir saistīta ar iespēju piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu personām. Patlaban ir paredzēts, ka ikviena persona var pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Ko tas nozīmē? Ja cilvēkam, piemēram, piespriesta brīvības atņemšana uz laiku... uz pieciem gadiem un, izciešot noteiktu soda daļu, viņš demonstrē, ka viņa attieksme pret dzīvi ir mainījusies, ka viņš labojas, ka ir pamats domāt, ka viņš neizdarīs jaunus pārkāpumus, tad pastāv iespēja viņu nosacīti pirms termiņa atbrīvot. Ja viņš izdarīs jaunu pārkāpumu, būs jāatgriežas cietumā. Šāda iespēja paredzēta pat cilvēkiem, kas sodīti ar mūža ieslodzījumu. Vēl nevienam tā nav piemērota, bet tāda iespēja ir paredzēta. Kāpēc? Tas ir tāds „burkāns”, kas liek cilvēkam socializēties, domāt par savu nākotni un tieši tad piedalīties dažādās programmās. Tātad Rusiņa kungs piedāvā attiecīgo normu neattiecināt uz cilvēkiem, kas izdarījuši dzimumnoziegumu. Izskatot šo jautājumu, tika norādīts, ka būs nepieciešami redakcionāli precizējumi attiecīgajā normā uz trešo lasījumu, bet Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.".
2014_03_27-seq136 spokenText "4. - deputāta Judina priekšlikums grozīt 58.1 panta ceturtās daļas 6.punktu. Ļoti svarīgs priekšlikums, un tā būtība ir šāda. Saskaņā ar Krimināllikumu mūsu prokuroriem ir tiesības cilvēku nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības. Tas ir ļoti līdzīgi nosacītai notiesāšanai, bet attiecīgu lēmumu pieņem prokurors. Taču mums ir gadījumi, ka slēdz līgumus cietušais un likumpārkāpējs... Mediācija notiek, noslēdz izlīgumu, un saskaņā ar izlīgumu vainīgajam ir jāizpilda noteiktas darbības. Viņš ir ar mieru tās pildīt, viņš paraksta līgumu, pēc tam krimināllieta tiek izbeigta, bet viņš nepilda savas saistības. Un kas notiek tālāk? Mūsu atbilde cietušajam: „Jūs varat iet uz tiesu un tad civiltiesiskajā kārtībā prasīt, lai tiktu izpildīts.” Tas nav pareizi. Līdz ar to ir ierosināts noteikt, ka no kriminālatbildības nosacīti atbrīvotajiem var tikt noteikts pienākums izpildīt noteiktas saistības. Tas stiprinās gan izlīguma instrumentu, gan veicinās cietušo efektīvāku aizsardzību. Priekšlikums ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq134 spokenText "3. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas ir ļoti līdzīgs. Arī šis priekšlikums paredzēja 58.1 panta 1.1 daļā izslēgt skaitli „160”, un tas netika atbalstīts.".
2014_03_27-seq132 spokenText "2. - bijušā tieslietu ministra Bordāna priekšlikums izslēgt no 58.panta trešās daļas skaitli „160”. Netika atbalstīts. Sākotnēji bija paredzēts, ka Krimināllikuma 160.pants tiks izslēgts no likuma, vēlāk viedoklis tika mainīts, un patlaban mēs atbalstām 160.panta saglabāšanu. Līdz ar to nav nepieciešams... nebūtu pareizi izslēgt attiecīgo skaitli no 58.panta trešās daļas. Tātad bijušā tieslietu ministra priekšlikums netika atbalstīts.".
2014_03_27-seq130 spokenText "Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.749/Lp11 - „Grozījumi Krimināllikumā”. Ir saņemti 32 priekšlikumi. 1. - deputāta Judina priekšlikums. Ir atbalstīts. Priekšlikuma būtība. Ir ierosināts no Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkta izslēgt vārdus „noziedzīgu nodarījumu reālo kopību vai”, jo saistībā ar grozījumiem, kuri stājās spēkā pagājušā gada 1.aprīlī, mums izveidojusies situācija, ka par katru noziedzīgu nodarījumu cilvēks atbild atsevišķi, par katru noziedzīgu nodarījumu cilvēkam piespriež sodu un pēc tam saskaņā ar 48.panta pirmās daļas 1.punktu viņam vēl pastiprina atbildību tādēļ, ka tika izdarīti vairāki noziedzīgi nodarījumi. Tas nav pareizi. Līdz ar to šie attiecīgie vārdi bija jāizslēdz. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.".
2014_03_27-seq129 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.marts pulksten 12.00 un izskatīšana Saeimas 3.aprīļa sēdē. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām tajā. Deputāti Zaķis, Smiltēns, Reirs, Latkovskis un Rībena lūdz izdarīt izmaiņas 27.marta sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 17.jautājumu - likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.749/Lp11) -, un izskatīt to kā nākamo darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
2014_03_27-seq128 spokenText "31.marts pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - 3.aprīlī.".
2014_03_27-seq127 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
2014_03_27-seq126 spokenText "Arī, jā!".

first
previous
next