Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_03_27-seq181> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 2014_03_27-seq181 type Speech.
- 2014_03_27-seq181 number "181".
- 2014_03_27-seq181 date "2014-03-27".
- 2014_03_27-seq181 isPartOf 2014_03_27.
- 2014_03_27-seq181 spokenAs 69.
- 2014_03_27-seq181 spokenText "Godātie kolēģi, es nevaru šodien atbalstīt šo 13.priekšlikumu, jo divi Reformu partijas deleģētie ministri - ārlietu ministrs un iekšlietu ministrs - un to vadītās ministrijas ir skaidri un gaiši paudušas viedokli, ka šī konkrētā norma nav atbalstāma, un aicinājušas to neatbalstīt arī Juridisko komisiju un Saeimu kopumā. Ārlietu ministrs savā vēstulē ir norādījis, ka Ārlietu ministrija un Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs ir izvērtējis šo grozījumu priekšlikumus, un vērš uzmanību uz to, ka tie nav atbilstoši Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai. Līdz ar to ārlietu ministrs ir arī uzsvēris, ka, ņemot vērā virkni apsvērumu, kas bija minēti viņa vēstulē, uzskata, ka piedāvātā redakcija ir pārāk neskaidra un pārāk tālejoša, lai to atzītu par atbilstošu konvencijas 10.panta prasībām. Bet, lai precizētu savu viedokli, atļaujiet ar jums dalīties deviņos konkrētos argumentos jeb deviņos punktos, ko savā vēstulē Reformu partijas frakcijai ir norādījis Latvijas Republikas iekšlietu ministrs. Iekšlietu ministrs iebilst pret likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” 83.1panta redakciju (No zāles dep. I.Cvetkova: „Judins! Iebilst!”) un norāda šos deviņus punktus, kam arī es pievienojos. Pirmkārt, normas būtība ir vērtējama kā iejaukšanās personas tiesībās uz vārda brīvību. Tāpēc, lai potenciālā krimināltiesību norma būtu piemērojama praksē, tai jāatbilst visiem noteiktajiem cilvēktiesību ierobežošanas kritērijiem. Pretējā gadījumā norma nebūs piemērojama praksē vai arī tās piemērošana novedīs pie Latvijai negatīviem spriedumiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Otrais arguments. Jebkuram cilvēktiesību ierobežojumam, pirmkārt, ir jābūt noteiktam ar kvalitatīvi izstrādātu likumu, otrkārt, jābūt saprotamam leģitīmam mērķim un, treškārt, jābūt samērīgam ar sasniedzamo mērķi. Trūkstot kaut vienam no minētajiem kritērijiem, ko izvirzījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa savā praksē, piedāvātā norma, kas ierobežo vārda brīvību, nav uzskatāma par pamatotu. Treškārt jeb trešais arguments. Vērtējot priekšlikumu no piemērošanas viedokļa... un, es uzsveru, to saka iekšlietu ministrs, pārstāvot Iekšlietu ministriju, kurai būtu jānodrošina šīs normas piemērošana! Tātad: vērtējot priekšlikumu no piemērošanas viedokļa, ir svarīgi, lai normā tiktu atspoguļoti visi noziedzīgā nodarījuma sastāva elementi. Jānorāda, ka piedāvātā Krimināllikuma 83.1panta redakcija ir neskaidra un praksē varētu būt apgrūtināta tās piemērošana, jo normai ir jābūt skaidrai un saprotamai, lai sabiedrība un ikviens indivīds varētu paredzēt savas rīcības sekas, kā arī lai kompetentajai iestādei, kas izmeklēs šos pārkāpumus, būtu skaidrs, konkrēti par kādiem nodarījumiem persona ir saucama pie kriminālatbildības. Vienlaikus normā ir jābūt iestrādātiem skaidriem kritērijiem, kāds personas viedoklis minētajos jautājumos uzskatāms par tādu, lai personu sauktu pie kriminālatbildības. Viens no svarīgiem kritērijiem normā ir personas nodoms, tas ir, ko persona vēlas sasniegt ar izteikto viedokli. Ceturtais arguments. Šā gada 25.februārī Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē ir izskanējis, ka ierobežojumu mērķis primāri ir aizsargāt sabiedrības intereses, cilvēka cieņu un godu, kā arī valsts drošību. No piedāvātās redakcijas drīzāk ir saprotams, ka tiešais objekts ir valsts drošības intereses, nevis noteiktas sabiedrības grupas intereses - domājams, Latvijas Republikas pilsoņu, kuru intereses vistiešākajā veidā tiek aizskartas ar šāda veida nodarījumiem. To notikumu apšaubīšana, kuru rezultātā Latvijas Republika zaudēja neatkarību, nenoliedzami apdraud nacionālo drošību. Taču starptautiskās cilvēktiesību institūcijas ne reizi vien norādījušas, ka atsevišķos gadījumos personas pamattiesības, to skaitā tiesības paust viedokli, prevalē pār valsts interesēm. Jāatzīmē: normas tvēruma noteikšanu var apgrūtināt arī tās iespējamā vieta Krimināllikumā. Jau tas vien, ka vairākkārt mainīta minētās normas iespējamā... mainīta šīs normas iespējamā atrašanās vieta Krimināllikumā, liecina, ka līdz galam nav nodefinēts, kādu interešu aizsardzībai tiks ieviests attiecīgais vārda brīvības ierobežojums. Vai es varu lūgt vienu papildu minūti šī viedokļa izklāstīšanai?".
- 2014_03_27-seq181 language "lv".
- 2014_03_27-seq181 speaker Zanda_Kalnina-Lukasevica-1978.
- 2014_03_27-seq181 mentions Q822919.
- 2014_03_27-seq181 mentions Q211.
- 2014_03_27-seq181 mentions Q4294315.
- 2014_03_27-seq181 mentions Q193089.
- 2014_03_27-seq181 mentions Q15628977.
- 2014_03_27-seq181 mentions Q122880.
- 2014_03_27-seq181 mentions Q384826.
- 2014_03_27-seq181 mentions Q11713991.