Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2014_12_11_276-seq346 spokenText "Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Pirms brīža Vucāna kungs runāja par izglītības jomas problēmām, par pedagogu algu jautājumu, tāpēc es varu tam nepieskarties. Runāšu par šīsdienas galveno notikumu – par valsts budžeta likumprojekta un to pavadošās paketes pieņemšanu pirmajā lasījumā. Nu jā, opozīcijas uzdevums ir kritizēt. Pozīciju parasti slavē. Es neslavēšu, es runāšu par skaitļiem. Paredzētie summārie ieņēmumi nākamā gada budžetā ir 7,2 miljardi eiro. Tātad ir palielinājums par 208 miljoniem. Un mūsu izdevumu kāpums ir par 283 miljoniem eiro. Kas ir patiesībā ļoti labs rezultāts, jo sākotnēji izskatījās, ka mums šādas naudas vienkārši nav vai, kā žargonā saka, fiskālā telpa ir nulle. Valdības ministri ļoti saskaņoti strādāja un savu ministriju budžetu bāzēs atrada ne pārāk lietderīgus tēriņus, kurus varētu samazināt, un tā patiesībā ir ārkārtīgi laba tendence, jo diemžēl, strādājot pie budžeta likumiem, parasti ir tā: kas bāzē ir iekšā, tas tur mūžam arī paliek. Tā ka šī ir ļoti laba politiska iniciatīva, ar ko varēja nofinansēt vairākas ļoti svarīgas prioritātes. Vēl viens liels papildu ieņēmums budžetā tiek prognozēts no ēnu ekonomikas apkarošanas. Tie ir gandrīz 54 miljoni eiro. Tā ka es ceru, ka mēs arī virzīsimies šajā virzienā. Šis budžets nenoliedzami veicinās tautsaimniecības attīstību. Tas ir svarīgi, ka mēs dzīvosim no savas nopelnītās naudas, nevis līdīsim dziļi parādos, kā dažs labs varbūt to gribētu ieteikt un uzgrūst mūsu parādu nastu nākamajām paaudzēm. Mēs strādāsim ar budžeta deficītu, strukturālo deficītu, – 1 procentu. Un, runājot par jomām, pieaugums zemniekiem – vairāk nekā 30 miljoni, veselībai – vairāk nekā 30, satiksmes infrastruktūrai – tāpat vairāk nekā 30, tāpat arī aizsardzībai. Izglītības un zinātnes ministrijas programmām – arī vairāk nekā 30 miljoni eiro plusā. Arī visām pārējām jomām ir pieaugums... nu, skaitliski ne tik liels. Šis budžets nenoliedzami mazinās nevienlīdzību un nabadzību. Un, runājot par nevienlīdzību, es gribētu teikt, ka tā ir ne tikai sociālās nevienlīdzības mazināšana, bet arī reģionālās nevienlīdzības mazināšana. Tam, ko Liepiņa kungs pirmīt sacīja par to, ka reģionu intereses nav ievērotas, – nu, tam grūti piekrist. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir vairāk naudas nekā jebkad – 36,5 miljoni, plus vēl 7 miljoni eiro pašvaldību ceļiem. Un visās Latvijas pašvaldībās ieņēmumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, palielināsies nākamajā gadā un nevienlīdzība mazināsies. Par sociālo drošību. Minimālās algas celšana par 40 eiro radīs ļoti daudz pozitīvu efektu. Tas būs labs solis pareizajā virzienā, lai mazinātu interesi Latvijas pilsoņiem doties ekonomiskā trimdā. Tas būs labs solis ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā. Tas būs labs solis, rādot, ka Latvijā var nopelnīt arī ģimenei, ģimenes iztikai nepieciešamos līdzekļus. Un tas, ko diemžēl mēs neesam izdarījuši 2015.gada budžetā, bet kas ir paredzēts nākamajā, 2016., gadā, – neapliekamā minimuma diferencēšana un paaugstināšana mazo algu saņēmējiem un atvieglojumu par apgādājamiem palielināšana. Šis ir ļoti svarīgs solis, un es būtu bijis ārkārtīgi priecīgs, ja mēs būtu varējuši tehniski to spēt realizēt jau 2015.gadā, bet diemžēl sakarā ar to, ka vēlēšanu cikla dēļ valdība nevarēja tik laicīgi sākt strādāt pie šiem jautājumiem... Līdz ar to es esmu gandarīts, ka mēs esam pieņēmuši budžetu pirmajā lasījumā. Nākamajā nedēļā pirmdien un otrdien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādās pie deputātu iesniegto priekšlikumu apkopošanas un izvērtēšanas. Un es ceru, ka mēs pieņemsim 2015.gada budžetu nākošnedēļ 17.decembrī. Paldies par jūsu uzmanību.".
• 2014_12_11_276-seq345 spokenText "Paldies Dainim Liepiņam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas. Raidījumu “Frakciju viedokļi” turpina partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāts un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis. Lūdzu!".
• 2014_12_11_276-seq344 spokenText "Labvakar Latvijā! Šodien, mūsuprāt, galvenais jautājums, protams, bija budžeta likuma apstiprināšana pirmajā lasījumā. Neapšaubāmi tas ir likums, kas ietekmēs pilnīgi visus – gan ierēdņus, gan uzņēmējus, gan cilvēkus valstī kā tādā, gan arī investorus, kuri skatīsies uz tiem nosacījumiem, uz kādiem viņiem šeit ir nodrošinātas iespējas attīstīties. Un pats svarīgākais, ko mēs gribētu atzīmēt, tomēr ir tā lielā steiga, kurā tapis šāds dokuments. Varas partiju pārstāvjiem, protams, ir savi argumenti, ka bija vēlēšanu gads un viņiem jāpaspēj līdz Ziemassvētkiem. To var saprast. Taču, mūsuprāt, bija jāatrod vairāk laika, lai izdiskutētu šo biezo dokumentu paketi, kas mums tika iesniegta. Tajā ir ļoti daudzi pavadošie likumprojekti, un varētu, protams spriest, kuri ir vairāk svarīgi, kuri – mazāk svarīgi. Viens piemērs. Šodien tika diskutēts arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Ilgtspējīgas attīstības komisijā likumprojekts par enerģijas tirgošanu. Šinī situācijā tiek radītas nepamatotas privilēģijas tiem, kas nodarbojas ar vēja ģeneratoru enerģijas ieguvi. Izrādās, ka tiem, kas ir savulaik dažādā veidā ieguvuši šīs iespējas to ražot, ir 20 gadu garumā garantēta, teiksim, atmaksa par šīm investīcijām. Es domāju, ka jebkurš biznesmenis šobrīd Latvijā priecātos, ja viņam šādas garantijas kāds spētu piedāvāt. Turklāt vēl bija... kaut vai tādas nepilnības, ka, ja kāds paliek parādā un nesamaksā naudu, tad enerģijas tirgotājs var nesamaksāto proporciju sadalīt uz pārējiem patērētājiem. Visas šīs nepilnības tika no mūsu puses un arī no citu deputātu puses norādītas, diemžēl to nesadzirdēja pozīcijas varas dzirdīgās ausis, un tas viss iet tālāk. Vienkārši paliek cerība, ka to varbūt sadzirdēs tomēr. Mums šī steiga liekas ļoti nepieņemama, tā neliecina par labu politisko praksi. Tā liecina par to, ka likumdošanā ir iespējamas lielas kļūdas, kuras pēc tam būs jālabo un kuras “izmanīgi” (pēdiņās) ierēdņi un “uzņēmīgi” (pēdiņās) uzņēmēji varēja izmantot arī savā labā. Tajā pašā laikā nav neviena likuma, kurš šobrīd runātu par sabalansētu reģionālo attīstību. Un tas nedaudz satrauc. Protams, var arī mest akmeņus mūsu dārziņā par to, ka mēs šādus likumprojektus neesam iesnieguši. Bet, no otras puses, tā kā mēs esam tik jauns – vēl tik jauns! – politiskais spēks, mēs cerējām, ka mūsu pieredzējušie kolēģi kaut ko tādu būs pamanījuši, – vēl jo vairāk tāpēc, ka līdz šim tika uzsvērts, ka reģioni priekš viņiem ir svarīgi, un pat bija izstrādātas speciālas, teiksim, programmas reģionu attīstībai. Kopumā ņemot, es varu teikt tā: mēs ceram uz to labāko, mēs ticam, ka Latvija var attīstīties un Latvija var izaugt. Un tikai šīs valdības spēkos ir to pierādīt. Un mūsu cerība ir, ka attiecībā uz tēriņiem mēs spēsim sabalansēt mūsu ekonomiskās iespējas ar mūsu vajadzībām un ka šinī situācijā ne tikai palielināsies algas ierēdniecībai, ne tikai tiks radītas labi atalgotas vietas padomēs, kuras ir vajadzīgas, bet kurās atkal ir pārmērības, bet ka tiks arī dots attiecīgi kāds labums arī sabiedrībai, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Un vēl paliek tomēr neliels cerību stariņš, ka veselais saprāts uzvarēs un ka būs, teiksim, kaut vai tāds neliels ieguldījums, mikrouzņēmumu nodoklis tomēr netiks mainīts. Paldies par uzmanību! Un cerībā – līdz nākošajai reizei!".
• 2014_12_11_276-seq343 spokenText "Paldies partijas SASKAŅA frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Dainim Liepiņam. Lūdzu!".
• 2014_12_11_276-seq342 spokenText "Paldies. Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Saskaņā ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2015.gadam” pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai no 2015.gada 1.septembra valsts budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” rezervētais finansējums ir tikai 3 miljoni eiro. SASKAŅA uzskata, ka tas nav pieņemams. SASKAŅA uzskata, ka izglītība ir viena no valsts ekonomiskās izaugsmes prioritātēm un tieši pedagogu darbs nodrošina valstij veiksmīgu nākotni. Bet Latvijas pedagogu darba samaksa diemžēl ir viena no viszemākajām Eiropā. Mūsu valstī samaksa par vienu pedagoga darba likmi ir 420 eiro, bet, piemēram, Igaunijā pedagogu minimālais atalgojums ir 800 eiro. Mums ir absolūti skaidrs, ka skolotāju intereses šajā budžeta projektā nav ņemtas vērā un skolotājiem šis budžets nav draudzīgs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt. Šāda darba samaksa Latvijā absolūti neatbilst sagatavotības līmenim, zināšanām, iemaņām un prasmēm, kādas tiek pieprasītas no profesionāla pedagoga. Un tas liecina, ka valdība nepietiekami novērtē viņu darbu. Otrkārt. Vidējā alga sabiedriskajā sektorā strādājošajiem un tautsaimniecībā kopumā pakāpeniski pieaug, taču skolotājiem jautājumā par atalgojumu principiāli nekas nav mainījies. Turklāt, pateicoties valdībai, skolotājiem acīmredzot būs līdz 65 gadu vecumam jāstrādā par 420 eiro mēnesī par likmi (uz papīra). Treškārt. Ar 2015.gada 1.janvāri minimālā alga valstī būs 360 eiro, līdz ar to starpība starp mazkvalificētu darbinieku un augsti kvalificētu darbinieku (nereti ar divām augstākajām izglītībām un maģistra grādu!) būs tikai 60 eiro. Un ceturtkārt. Valdības piešķirts niecīgs pielikums nesegs pat komunālo maksājumu pieaugumu nākamgad, nemaz nerunājot par pārtikas, apģērba un citu pakalpojumu izmaksu pieaugumu jeb kāpumu. Lai ieviestu pedagogu darba samaksas jauno modeli no 2015.gada 1.septembra, nepieciešams adekvāts papildu finansējums, kurš šobrīd budžeta projektā nav paredzēts. Līdz ar to SASKAŅA aicina Saeimu meklēt minētās problēmas risinājumu. Un katrā ziņā mūsu frakcijai ir konstruktīvs risinājums, kuru mēs gatavojamies šodien iesniegt izskatīšanai parlamentā. Paldies par uzmanību.".
• 2014_12_11_276-seq341 spokenText "Paldies Vucāna kungam – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam. Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!".
• 2014_12_11_276-seq340 spokenText "Labvakar šajā vakara stundā! Šodien Saeimas darba diena bija ievērojami garāka nekā citkārt. Tā sākās jau pirms 8.00 no rīta, kad uz piketu pie Saeimas nama sāka pulcēties skolotāji no visiem Latvijas reģioniem. Ar viņiem tikās gan Saeimas vadība, gan arī atsevišķi deputāti, notika tikšanās un lietišķa saruna, kurā no vienas puses piedalījās arodbiedrību un skolotāju pārstāvji, no otras puses – Saeimas priekšsēdētāja, izglītības un zinātnes ministre, es kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs un arī vairāki deputāti. Kas tad ir tie galvenie jautājumi, kuru dēļ šodien skolotāji bija spiesti piketēt pie Saeimas? Galvenā problēma, kas bija lasāma arī piketētāju plakātos, neapšaubāmi ir zemais skolotāju atalgojuma līmenis par vienu slodzi (salīdzinot to ar vidējo atalgojumu Latvijas tautsaimniecībā un tagad jau salīdzinot arī ar noteikto minimālo algas līmeni valstī). Šo problēmu Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzējusi risināt, izstrādājot un ieviešot jaunu pedagogu darba samaksas modeli, kam būtu jāsāk strādāt no 2015.gada 1.septembra. Taču nākamā – 2015.gada budžetā šī modeļa ieviešanai ir rezervēti vien 3 miljoni eiro, kaut arī Izglītības un zinātnes ministrijas un arī arodbiedrības nosauktais nepieciešamais finansējuma apjoms 2015.gadam ir apmēram četras reizes lielāks – 12 miljoni. Skolotāji pamatoti uzskata, ka viņi tiek mānīti un ka jaunā modeļa ieviešana neļaus pacelt viņu darba algas līmeni. Tāpēc ar šo piketu viņi prasīja no valdības un Saeimas atbilstošas garantijas, ka situācijā, ja jaunā modeļa ieviešanai būs vajadzīgs vairāk par šiem rezervētajiem 3 miljoniem eiro, tad valdība radīs iespēju, kā to finansēt. Un te nu es jums gribu pastāstīt par to, ko Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un Zaļo un Zemnieku savienības frakcija mēģināja darīt vēl pirms šī piketa, lai vismaz daļēji risinātu pedagogu atalgojuma problēmu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pie sarunu galda mēs savedām kopā izglītības un zinātnes ministri un ministrijas vadību, no vienas puses, un skolotājus un skolotāju arodbiedrības pārstāvjus – no otras puses. Lietišķā sarunā mēģinājām saprast, kā būtu jārisina šis jautājums, lai, no vienas puses, tiktu veidots šis jaunais pedagogu darba samaksas modelis tāds, kurš apmierinātu visus skolotājus, un, no otras puses, lai būtu skolotājiem lielākas garantijas, ka nepieciešamības gadījumā šim modelim tiks iedalīta lielāka naudas summa. Šīs konstruktīvās sarunas gaitā parādījās arī tas, ka pedagogu vidū nebūt nav tik vienprātīga attieksme pret šo jauno modeli. Ir daļa pedagogu, kas to neapšaubāmi atbalsta, un galvenokārt tas attiecas uz lauku skolām, uz skolām, kuras ir izvietotas reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu, bet lielo pilsētu skolu pedagogi un skolu vadītāji nebūt nav iepriecināti par jauno modeli. Un tas nozīmē, ka izglītības nozarē nav vienprātīgas attieksmes par jauno modeli, un tā ir problēma, kuru Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāmāk risināt. Un mēs šajā sarunā arī tātad mēģinājām šādus jautājumus pārspriest. Un tad nākamajā dienā, tas ir, vakar, 10.decembrī, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā mums izdevās pie sarunu galda savest Ministru prezidenti Laimdotu Straujumas kundzi, izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seiles kundzi un arodbiedrības vadību un skolotāju pārstāvjus, un atkal bija konstruktīva saruna. Mēs bijām cerējuši, ka tajā tiks panākta galīgā vienošanās par to, ka gadījumā, ja šis modelis uz nākošā gada vidu būs izstrādāts un aprobēts... ka tam ir pietiekami lielas finansiālās garantijas. Diemžēl skolotāju arodbiedrības pārstāvji teica tā: ja viņiem negarantē 12 miljonus, šo konkrēto summu, tad viņi nepiekrīt parakstīt šādu vienošanos. Bet, no otras puses, šobrīd nav pietiekami skaidras informācijas, cik tad īsti šis pedagogu atalgojuma jaunais modelis maksās un kāds tas vispār būs, – vai tas būs tāds, k��du šobrīd aprobē 34 Latvijas skolās, vai tā būs zināmā mērā kombinācija no šī jaunā, iecerētā modeļa un no tā, kas šobrīd strādā, no principa “nauda seko skolēnam”. Vienīgais, ko mums izdevās panākt, ir mutisks solījums no mūsu premjeres Laimdotas Straujumas puses, ka gadījumā, ja Izglītības un zinātnes ministrijai būs izdevies atrast caurspīdīgā informācijā balstītu, pietiekami viegli izprotamu, visas izglītības nozares atbalstītu modeli pedagogu darba samaksai un tas būs izdarīts uz nākamā gada 1.jūliju, tad valdība radīs iespēju nodrošināt nepieciešamo finansējumu šī modeļa ieviešanai no nākošā gada 1.septembra. Tas tad arī šovakar galvenais. Paldies par uzmanību.".
• 2014_12_11_276-seq339 spokenText "Paldies. Saeimas sēdi slēdzu. Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 11.decembra sēde, un raidījumā “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama sēžu zāles, tūlīt deputāti jums pastāstīs par Saeimas šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem un arī citām aktualitātēm. Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!".
• 2014_12_11_276-seq338 spokenText "Cienījamie kolēģi, lūdzu, atsaucieties, ja jūs šeit esat! Jānis Ādamsons, Raimonds Bergmanis, Inga Bite, Boriss Cilevičs, Andrejs Elksniņš, Romāns Mežeckis... ir, Romāns Naudiņš, Vitālijs Orlovs, Sergejs Potapkins, Ivans Ribakovs, Jānis Urbanovičs, Mihails Zemļinskis.".
• 2014_12_11_276-seq337 spokenText "Kolēģi! Vēlos jūs informēt saistībā ar deputātu jautājumiem un atbilžu sniegšanu - par jautājumu un atbilžu sēdi, kas bija paredzēta šodien pulksten 17.00. Uz deputātu Zariņa, Urbanoviča, Agešina, Ločmeles-Luņovas un citu deputātu jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Rail Baltica projekta īstenošanu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Un, tā kā ministrs nevar ierasties, jautājums tiek pārcelts uz nākamo nedēļu. Uz deputātu Zariņa, Urbanoviča, Ribakova, Potapkina un citu deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valstij piederošo “Citadeles” akciju patiesajiem ieguvējiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Tomēr jautājums tiek pārcelts uz nākamo nedēļu, jo tas pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Deputātu Agešina, Elksniņa, Urbanoviča, Zemļinska un Potapkina jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ministru kabinetam dotā uzdevuma izpildi” ir pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Un, tā kā iesniedzējus apmierina rakstveida atbilde, jautājums tiek uzskatīts par atbildētu. Deputātu Zariņa, Agešina, Elksniņa, Klementjeva un Pimenova jautājums zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par kažokzvēru labturības prasībām”. Iesniedzējus apmierina rakstveida atbilde, un jautājums uzskatāms par atbildētu. Deputātu Pimenova, Urbanoviča, Mirska, Rubika un Cileviča jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par iespējamo opcijas līguma noslēgšanu starp Latvijas valdību un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) par ERAB piederošo akciju sabiedrības “Citadele banka” un akciju sabiedrības “Reverta” akciju pārdošanu Latvijas valdībai” ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Tā kā ministre nevar ierasties, jautājums pārceļams uz nākamo nedēļu. Deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Ņikiforova, Ivana Klementjeva un citu deputātu jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par medicīnas darbinieku darba samaksu un medicīnas pakalpojumu sniegšanu” ir pāradresēts veselības ministram Guntim Belēvičam, un iesniedzējus apmierina rakstveida atbilde. Līdz ar to jautājums uzskatāms par atbildētu. Deputātu Elksniņa, Tutina, Tretjakas, Ločmeles-Luņovas un Stepaņenko jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu darba samaksu un sociālajām garantijām” ir pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Iesniedzējus apmierina rakstveida atbilde, un jautājums tiek uzskatīts par atbildētu. Deputātu Zariņa, Ņikiforova, Ivana Klementjeva, Stepaņenko un Urbanoviča jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Rail Baltica projekta īstenošanu” ir pāradresēts satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Tā kā ministrs nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jautājuma atbildēšana pārceļama uz nākamo nedēļu. Deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par AS Air Baltic Corporation un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””” ir pāradresēts satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs nevar ierasties, un jautājuma atbildēšana ir pārceļama uz nākamo nedēļu. Ir saņemts papildus viens jautājums, ko ir iesnieguši deputāti Zariņš, Tutins, Mirskis un citi un kas ir adresēts Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, - “Par izvairīšanos sniegt informāciju saistībā ar patiesajiem valstij piederējušo AS “Citadele” akciju ieguvējiem”. To mēs nodosim adresātam atbildes sniegšanai. Paldies. Līdz ar to ir pienācis laiks deputātu klātbūtnes reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2014_12_11_276-seq335 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2015.gada valsts budžeta likumprojektu paketei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 14, atturas - 3. Tātad lēmuma projekts ir pieņemts. Paldies, Šadurska kungs!".
• 2014_12_11_276-seq334 spokenText "Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir apstiprinājusi priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) un aicina to atbalstīt ar lēmumu arī Saeimas sēdē. Dažos vārdos, kādēļ tas ir vajadzīgs. Vienkārši tādēļ, lai atvieglotu visu kolēģu un darbinieku darbu. Tāpēc ir lūgums iesniegt priekšlikumus elektroniskā formā, turklāt nevis ieskenētus kā attēlu, bet tā, lai tie būtu kopējami un pārkopējami tabulās un lai šie priekšlikumi nebūtu jāpārraksta ar roku. Jūsu rīcībā ir gan pats lēmuma projekts, gan arī tabulas ar paraugiem, kas palīdzēs to viegli izdarīt. Aicinu atbalstīt. (Starpsaucieni. No zāles dep. V.Agešins: “Kas būs... Vajadzēja sīkāk pastāstīt!”)".
• 2014_12_11_276-seq333 spokenText "Jā, paldies! Kolēģiem citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi ir jāiesniedz līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmuma projektu izskatīšana”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) 2015.gada valsts budžeta likumprojektu paketei”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
• 2014_12_11_276-seq332 spokenText "Paldies, godātie kolēģi, par balsojumu! Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 12.decembri pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana otrajā lasījumā - 17.decembra ārkārtas sēdē.".
• 2014_12_11_276-seq331 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi jāiesniedz līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2015.gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.".
• 2014_12_11_276-seq330 spokenText "12.decembris pulksten 10.00 no rīta - priekšlikumiem, un izskatīšana - 17.decembra sēdē.".
• 2014_12_11_276-seq329 spokenText "Līdz ar to priekšlikumi jāiesniedz līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.".
• 2014_12_11_276-seq328 spokenText "12.decembris pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.".
• 2014_12_11_276-seq308 spokenText "12.decembris pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.".
• 2014_12_11_276-seq304 spokenText "12.decembris pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.".
• 2014_12_11_276-seq300 spokenText "12.decembris pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.".
• 2014_12_11_276-seq298 spokenText "12.decembris pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.".
• 2014_12_11_276-seq327 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi jāiesniedz līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 15, atturas - 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.".
• 2014_12_11_276-seq326 spokenText "12.decembris pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembra sēdē.".
• 2014_12_11_276-seq325 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi jāiesniedz līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 15, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.".
• 2014_12_11_276-seq324 spokenText "12.decembris pulksten 10.00 no rīta - priekšlikumiem, izskatīšana - 17.decembrī.".
• 2014_12_11_276-seq323 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi jāiesniedz līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 29, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.".
• 2014_12_11_276-seq322 spokenText "12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.".
• 2014_12_11_276-seq318 spokenText "12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.".
• 2014_12_11_276-seq316 spokenText "12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.".
• 2014_12_11_276-seq321 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi jāiesniedz līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.".
• 2014_12_11_276-seq320 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.".
• 2014_12_11_276-seq319 spokenText "Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšana līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas laiku.".
• 2014_12_11_276-seq317 spokenText "Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra ārkārtas sēdē. Kolēģi! Aicinu koncentrēties darbam un beigt sarunas! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 13, atturas - 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.".
• 2014_12_11_276-seq315 spokenText "Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu... Kurš vēl pieteicās?... Ā, tas bija... Es atvainojos! Ir piedāvājums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 12.decembri pulksten 12.00. Tātad mums vispirms ir jābalso par tālāko termiņu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” tiktu noteikts šāds: 12.decembra pulksten 12.00 dienā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 51, atturas - 3. Tātad priekšlikums nav atbalstīts. Līdz ar to paliek priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra ārkārtas sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 24, atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas laiku un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.".
• 2014_12_11_276-seq314 spokenText "Es lūdzu noteikt šādu termiņu: rīt pulksten 12.00. Paldies.".
• 2014_12_11_276-seq313 spokenText "Vai ir citi priekšlikumi? Ieslēdziet mikrofonu deputātam Igoram Pimenovam!".
• 2014_12_11_276-seq312 spokenText "Priekšlikumiem - 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembrī.".
• 2014_12_11_276-seq311 spokenText "Vai ir citi priekšlikumi? Nav citu priekšlikumu. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 14, atturas - 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku un izskatīšanas laiku.".
• 2014_12_11_276-seq310 spokenText "12.decembris pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - 17.decembra ārkārtas sēdē.".
• 2014_12_11_276-seq309 spokenText "Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas laiku.".
• 2014_12_11_276-seq307 spokenText "Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.".
• 2014_12_11_276-seq306 spokenText "Tāpat kā citiem - 12.decembris pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - 17.decembrī.".
• 2014_12_11_276-seq305 spokenText "Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 8, atturas - 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.".
• 2014_12_11_276-seq303 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris pulksten 10.00, un izskatīšana - Saeimas šā gada 17.decembra sēdē. (Starpsauciens no zāles: “Ir arī cits priekšlikums!”) Piedodiet, jums bija laikus iespēja... Jums bija iespēja laikus arī ar pogu pieteikties. Jā, paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens no zāles: “Nobalsojām! Tas ir nākamais!”) Lūdzu balsošanas režīmu!... Es atvainojos, lūdzu, Dokumentu nodaļa, sekojiet līdzi darba kārtībai un aktivizējiet pareizos likumprojektus! Atvainojos par šo starpgadījumu! Un es vēlreiz lūdzu: Dokumentu nodaļa, sekojiet līdzi likumprojektiem un aktivizējiet pareizos likumprojektus! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 16, atturas - 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.".
• 2014_12_11_276-seq302 spokenText "12.decembris pulksten 10.00, izskatīšana - 17.decembrī.".
• 2014_12_11_276-seq301 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 15, atturas - 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.".
• 2014_12_11_276-seq299 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana -Saeimas 17.decembra ārkārtas sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 28, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas laiku un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.".
• 2014_12_11_276-seq297 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšana līdz 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra ārkārtas sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 12, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.".
• 2014_12_11_276-seq296 spokenText "12.decembra pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra ārkārtas sēdē.".
• 2014_12_11_276-seq295 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Iekšējās drošības biroja likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 12, atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku.".
• 2014_12_11_276-seq294 spokenText "12.decembris pulksten 10.00 no rīta, izskatīšana - Saeimas 17.decembra ārkārtas sēdē.".
• 2014_12_11_276-seq293 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembra pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra ārkārtas sēdē. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 7, atturas - 7. Tātad likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.".
• 2014_12_11_276-seq292 spokenText "Aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanai to pašu termiņu - 12.decembra pulksten 10.00, un izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 17.decembra ārkārtas sēdē.".
• 2014_12_11_276-seq291 spokenText "Tātad - 12.decembris pulksten 17.00. Tagad mums ir jābalso un jāsāk ar to priekšlikumu, kurš paredz tālāko termiņu. Vispirms balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” tiktu noteikts 12.decembris pulksten 17.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 55, atturas - 2. Tātad priekšlikums ir noraidīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” tiktu noteikts 12.decembris pulksten 12.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums ir noraidīts. Tātad ir pieņemts šis priekšlikums: 12.decembra pulksten 10.00 - priekšlikumu iesniegšana, un izskatīšana - Saeimas 17.decembra sēdē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 6, atturas - 7. Likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.".
• 2014_12_11_276-seq290 spokenText "Kolēģi! Es aicinu iedot mums vismaz vienu dienu priekšlikumiem! Tik daudz taču jūs varat atļauties?! Rītdien līdz darbadienas beigām - līdz pulksten 17.00.".
• 2014_12_11_276-seq289 spokenText "Ir vēl priekšlikums? Ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam.".
• 2014_12_11_276-seq288 spokenText "Paldies, es ierosinu tomēr citu termiņu - proti, rītdien pulksten 12.00.".
• 2014_12_11_276-seq287 spokenText "Paldies. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu... Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Pimenovam!".
• 2014_12_11_276-seq286 spokenText "Komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 12.decembri pulksten 10.00 no rīta, un izskatīšanu otrajā lasījumā - 17.decembra ārkārtas sēdē.".
• 2014_12_11_276-seq285 spokenText "Atbilstoši procedūrai mums ir jābalso par katru likumprojektu atsevišķi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 3, atturas - 7. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.".
• 2014_12_11_276-seq284 spokenText "Jā, godātie kolēģi, ja es uzstātos debatēs, es noteikti pārmestu Bondara kungam nepatiesos apvainojumus Finanšu ministrijas ierēdņiem, bet, tā kā man jārunā komisijas vārdā, tad es tikai varu sacīt, ka lielākā daļa šodien opozīcijas teiktās kritikas tika jau pausta un diskutēta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Runājot par daļu opozīcijas iebildumu, tie bija pamatoti, taču sabiedrības vēlmes un budžeta iespējas dod mums to rāmi, kura ietvaros mēs varam strādāt. Un es gribu teikt, ka savu iespēju robežās šis ir labs attīstības, nevienlīdzības mazināšanas un drošības budžets. Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)".
• 2014_12_11_276-seq283 spokenText "Paldies. Debates arī slēdzu. Kolēģi, vēlos jūs informēt, ka deputāti Edvards Smiltēns, Hosams Abu Meri, Ilze Viņķele, Ints Dālderis, Einārs Cilinskis un Ivars Zariņš lūdz turpināt Saeimas šā gada 11.decembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. A.Bērziņš: “Mēs jau vienojāmies!”) Deputātiem iebildumu nav. Brīnišķīgi! Turpinām Saeimas sēdi! Tātad debates ir slēgtas. Vai komisijas vārdā Šadurska kungs vēlas ko piebilst?".
• 2014_12_11_276-seq282 spokenText "Paldies. Kolēģi! Straujumas kundze! Es tiešām neiedziļināšos ciparos un nemēģināšu jūs nogurdināt ar analīzi par budžetu tādā formā, kā tas bijis līdz šim. Un, godīgi sakot, pieteicos runāt tikai tāpēc, ka nebiju dzirdējis to, ko vēlējos pateikt pats, jo nebūtu atkārtojies... Šinī situācijā es gribētu teikt, ka budžets - tas ir tas likums, kam sekos visa ierēdniecība visu 2015.gadu, un tam pielāgosies arī uzņēmējdarbība, un visi centīsies ievērot to, kādu mērķi mēs esam nosprauduši. Un līdz ar to tam būtu jāatspoguļo tā ticība un uzticēšanās, lai mēs sasniegtu lielus mērķus. Mums ir jābūt ticībai tiem mērķiem un jāuzticas tiem cilvēkiem, kas tos realizē. Šobrīd, šinī situācijā, nav vērts analizēt ciparus, jo mums vēlētāji ir devuši katram savu mandātu un tie, kam viņu ir vairāk, izvirzīs savu programmu, un tas ir budžets. Un mēs varam dažādi - neatkarīgi no politiskās piederības - šeit, par to tādā nelielā cirka klaunu formātā vienam otram izsakoties, darboties, bet tāda ir realitāte, un mums tā ir jāpieņem. Jautājums cits. Aiz šī nama sienām nevienu neinteresē, kurš kurai politiskajai partijai pieder; cilvēkus interesē, kāds būs šīs valsts ekonomiskā uzplaukuma rezultāts un kā tie cēlie vārdi, kurus Straujumas kundze minēja un kuriem es pilnīgi piekrītu, realizēsies dzīvē. Un šinī situācijā es tikai gribētu vienu, Straujumas kundze. Tad, kad mēs runājām iepriekšējo reizi un runājām, ka budžets būs tas dokuments, uz kuru mēs bāzēsimies... Es aicinātu jūs bez tiem cipariem, kas ir, dot ticību tautai, lai viņa ticētu tiem mērķiem, kas ir ierakstīti budžetā, un uzticētos jums un visam Ministru kabinetam, kas tos mērķus taisās sasniegt. Lai nebūtu šīs situācijas, ka mēs par valsts naudu uzturam lūriķu grupu lidostā. Lai nebūtu situācijas, ka - visa nozare zina! - autoceļu uzturēšanā ir ne sevišķi godīgas sāls un dolomīta šķembu iepirkuma procedūras. Lai nebūtu situācijas, ka pat tiesībsargājošās institūcijas ir izrādījušas interesi par “Latvijas Dzelzceļa” ritošā sastāva iznomāšanu komersantiem par vairāk nekā desmitkārtīgi zemāku cenu, nekā ir tirgū. Un lai nebūtu situācijas, ka prioritāte ir tā, ka mums jānodrošina ir padomēm labi domātas algas, kuras desmitkārtīgi pārsniedz pasaules prakses piemērus, un tas neveicina uzticību. Es jums tiešām vēlu tikai labu gan savā, gan arī visas partijas vārdā, jo mēs šeit neesam nākuši, lai cīnītos par amatiem. Mēs šeit esam nākuši tādēļ, lai mani bērni, jūsu bērni un arī visi pārējie dzīvotu labāk. Un šajā sakarā šinī budžetā diemžēl es neieraugu to apņemšanos, ka mēs beidzot ieviestu zināmu kārtību valstī. Ierēdniecības izmaksas mums aug, uzņēmējdarbības iespējas samazinās. Un tā ir nepareiza proporcija, jo, ja man kabatā ir viens eiro, tad es varu iztērēt vienu eiro. Diemžēl šobrīd izskatās tā, ka mūsu ierēdniecība grib tērēt 1,5 eiro, lai gan tai ir tikai viens eiro. Un tā meklē, kur tos 0,5 eiro aizņemties. Tāda politika diez vai būtu atbalstāma. Un vēl viena lieta. Es jums ieteiktu... Ir tā, ka mēs šobrīd nedaudz uzvedamies kā tāda naftas ieguvējvalsts. Tās sajūtas ir tādas: ja mēs lemjam, ka ministrs brauc uz ārzemēm, tad viņam noteikti vajag vienu pavadošo personu par daudziem tūkstošiem. Ja mēs izvēlamies iegādāties automašīnas ministrijām, tad tās noteikti ir augstas klases un luksus. Mums nav atrisinātas pat šādas elementāras lietas, un, ziniet, ir tāda... Manuprāt, kā tas ir vispār Eiropas, tajā skaitā arī Latvijas, ekonomiskā vājuma brīžos, arī mums šobrīd vajadzētu sākt apdomāt savu apetīti, jo pārēdoties var arī saslimt. Un pieticība dažreiz ir ļoti veselīga norma, kā saglabāt veselību. Es tiešām novēlu šai valdībai ar šo budžetu izdošanos, un tie ir patiesi vārdi, nevis teātris. Es neatbalstīšu šo budžetu nevis tāpēc, ka man ir kaut kas pret šo valdību, bet es to neatbalstīšu tāpēc, ka ir daudzas lietas, kas, kā es uzskatu, nav izdiskutētas. Un es nevaru atbalstīt to, ko es nezinu. Un arī formāts, kā mums budžets ir iesniegts, droši vien ir sasteigts. Tam iemesli ir jūsu pusē, un arī opozīcijai ir iemesli, kāpēc to kritizēt. Lai jums katrā gadījumā veicas, un man ir liela cerība, ka ticību tautā jūs spēsiet atjaunot. Paldies. (LRA frakcijas deputātu aplausi.)".
• 2014_12_11_276-seq281 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Dainis Liepiņš. (Zālē pieaug troksnis.) Liepiņa kungs, vai jums ar sešām minūtēm pietiks? (No zāles dep. D.Liepiņš: “Ja jūs nodrošināsiet zālē kārtību, tad pietiks!”) Liepiņa kungs, vēl jums vārds netika dots šobrīd! (Kāds saka: “Tad runājiet!”) Lūdzu! Vārds deputātam Dainim Liepiņam.".
• 2014_12_11_276-seq280 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos teikt, ka, tāpat kā jebkurš no koalīcijas deputātiem, arī katrs opozīcijas deputāts ir par valsts budžeta savlaicīgu pieņemšanu, par kvalitatīvi sagatavota valsts budžeta izvērtēšanu, iespēju robežās pielabošanu un apstiprināšanu. Tas taču ir gada svarīgākais Saeimas lēmums, kuru gaida ministri, ierēdņi, skolotāji, uzņēmēji... un gan jau arī partiju sponsori. Šodien jau vairāki kolēģi uzsvēra, ka arī katrs Latvijas iedzīvotājs vēlas, lai budžets būtu sabalansēts, loģiski balstīts uz vismaz koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumiem. Tad arī sabiedrības uzticēšanās šāda budžeta pildīšanai gan izdevumu, gan ieņēmumu sadaļā būs lielāka... Tūlīt turpināšu... (Neliela pauze. Dep. I.Zariņš: “Būs labi!”) Taču arī cilvēku uzticēšanās partijām un visam Latvijas Republikas parlamentam tā tikai pieaugtu. Šobrīd sabiedrības uzticēšanās līmenis Saeimai ir katastrofāli zems, nedaudz augstāks - valdībai, bet interesantas ir Latvijas valsts lēmējvaras un izpildvaras savstarpējās attiecības. Teorētiski Saeima valdībai uzticas vairāk nekā par 60 procentiem. Vismaz tāds bija jūsu balsojums, apstiprinot valdību. Taču valdība Saeimai gan... ne tikai opozīcijai, bet arī koalīcijai pavisam neuzticas. Svarīgākais gada likumprojekts Saeimā tiek iesniegts sasteigti, varētu pat teikt, diezgan neveikli, steidzamības kārtā, nedēļas vidū, un nākamajā dienā, tātad šodien, jau tiek gribēts budžetu pieņemt pirmajā lasījumā. Tālāk pa nakti deputātiem būs iespēja paspēlēties ar skaitļiem gluži kā tādā pokera spēlē, un jau pēc nedēļas Finanšu ministrijā varēs korķēt vaļā šampanieti pateicībā par deputātu pragmatisko pieeju valstij svarīga jautājuma risināšanā. Ir tāda sajūta, ka vienu rajona tiesas tienesi komisijā vairāk izvērtē nekā valsts budžeta pozīcijas. Tad ir pamatojums, argumentācija, uzklausa pretenzijas, bet, galvenais, lēmuma pieņemšanu neliek Saeimas darba kārtībā, tā teikt, pa sētas durvīm. Ministrs apgalvo, ka pietiek ar 15 minūtēm, lai saprastu budžeta ciparus un pilnvērtīgi lemtu par tā saturu. Zariņa kungs jau pirms brīža jūs kaunināja. Esiet godīgi un atklāti! Pasakiet, kurš no jums ir iepazinies ar visu 2015.gada budžeta likumu paketi! Lūdzu, paceliet rokas! (Dep. K.Šadurskis un vairāki frakcijas VIENOTĪBA deputāti paceļ roku.) Paldies! Tātad pārējiem tas mīkstais spilvens, ko koalīcijas politiķis var likt sev pagalvī, ir nezināšana. Izskatās, ka jūs īsti nemaz neinteresē sīkāka budžeta ciparu analīze. Minimālās algas celšanu līdz 360 eiro jau minēja Bondara kungs. No savas puses vēl piebildīšu, ka šāda minimālās algas celšana šobrīd no valdības puses ir patiešām lētākais veids, kā rūpēties par tiem, kuri saņem vismazāk. Valsts un pašvaldību struktūrās strādājošo algu izmaksu pieaugums jau ir ierēķināts budžetā. Bet ko darīs privātais sektors, it īpaši reģionos? Šeit visiem ir skaidrs, ka atkal “veiksmes stāsts” (pēdiņās) tiks likts uz valsts iedzīvotāju, šoreiz uz mazo uzņēmēju, pleciem. Turklāt laikā, kad daudzi uzņēmēji, sevišķi mazie un vidējie, kuriem bieži vien valdības vai Eiropas Savienības kompensācijas iet secen, cīnās ar negatīvajām sekām, kuras biznesa vidē radījusi Krievijas agresija Ukrainā. Latgalē jau vairāki uzņēmumi ir paziņojuši par savu darbinieku skaita samazināšanu vai atsevišķu struktūrvienību likvidēšanu. Lai gan valdība atkal kārtējo reizi ir pieteikusi cīņu ēnu ekonomikai, rezultātā uzņēmēji vēl vairāk maksās saviem darbiniekiem algas aploksnēs, kā jau tagad tas tiek plaši darīts visā Latvijas teritorijā. Šādā veidā - starp citu, tieši Rīgā -, es domāju, valsts budžetam iet secen lielākās summas. Neapliekamais minimums. Pavisam īsi pieminēšu, ka, piemēram, Somijā tas 2013.gadā bija 1341 eiro, arī Īrijā - pietiekoši augsts, bet Eiropā neapliekamais minimums vidēji bija 750 eiro. Ņemot vērā to, ka Latvijā patēriņa un pakalpojumu cenu līmenis ir aptuveni 80 procentu apmērā no Eiropas Savienības cenām, faktiski jau šobrīd Latvijā šim neapliekamajam minimumam būtu jābūt 500 eiro. Pavisam īsi vēlos pieskarties arī izglītības jomai un izteiktajai domai par skolotāju algu publiskošanu. Jāteic, ka reģionos biežāk izskan atbalstošs viedoklis šai idejai - ar piebildi, ka jānorāda būtu ne vien algas cipars, bet arī stundu un slodžu skaits, kas skolotājam ir jānostrādā, lai attiecīgo atalgojumu saņemtu. Tas skaidri parādītu sistēmas problēmas, starpību, kāda ir par to pašu paveikto darbu lauku skolās un Pierīgas pašvaldību skolās. Ministrijai un valdībai pagaidām risinājuma nav, tāpēc šī iniciatīva diemžēl praktiski jau ir ielikta dziļākajā atvilktnē. Bērns nav vainīgs, ka ir piedzimis pierobežā, nevis Pierīgas pašvaldībā, kur skolotājiem atalgojums ir pat vairākas reizes lielāks. Ir jānovērš nevienlīdzīgā attieksme pret skolotājiem. Līdz ar to tiktu novērsta arī nevienlīdzīgā attieksme pret bērniem un viņu vecākiem. Iespējams, šībrīža regulējums pārkāpj Satversmi, jo bērniem netiek nodrošināta vienlīdz laba pieejamība kvalitatīvai izglītībai visos reģionos. Par jaunajām politikas iniciatīvām šī budžeta ietvaros runājot, jāteic, ka atsevišķas no tām paredz jaunu struktūrvienību radīšanu un esošo stiprināšanu, sevišķi ar iekšējo un ārējo drošību saistītajās nozarēs Aizsardzības ministrijā un Iekšlietu ministrijā vai tām pakļautajos dienestos. Šajā kontekstā gribētos izteikt cerību, ka robežreģionos - Vidzemē un jo sevišķi Latgalē - esošās vai jaunradāmās struktūrvienības tiks pastiprinātas prioritārā kārtībā, lai viss presē un valdībā paustais satraukums par mūsu robežām nevainagojas tikai ar dažām konferencēm un jauniem birojiem Rīgā, kamēr Latgalē esošie tiek pastāvīgi optimizēti jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, slēgti. Latvijas Bankas filiāle Daugavpilī - ne īsti drošības iestāde, bet tomēr. Tas ir fakts - reģionā tiks zaudētas 30 darba vietas. Veiklie vietējie faktu skaidrotāji jau tagad to ir pagriezuši kā Latvijas valsts struktūru pakāpenisku evakuāciju. Ja vēlaties optimizēt valsts izdevumus, tad sāciet ar Rīgu, nevis reģioniem. Vismaz vārdos pirmsvēlēšanu laikā visas Saeimā ievēlētās partijas bija par visu reģionu sabalansētu attīstību. Noslēgumā. Redziet, tikai kādi padsmit deputāti atzinās, ka ir vismaz... nu jā, atzinās, ka ir iepazinušies... centās mani pārliecināt, ka ir iepazinušies ar visu 2015.gada budžetu. Bet pārējie koalīcijas deputāti, izskatās, ir pavisam pieticīgi: laikam pilnībā pietiek ar tiem 20 000 eiro, ko katram valsts budžeta atbalstītājam Koalīcijas padome piesolījusi. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.) Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri! Cienījamās dāmas un augsti godātie kungi! Tas viss izskatās nožēlojami un gaužām pērkami. (LRA frakcijas aplausi.)".
• 2014_12_11_276-seq279 spokenText "Vārds deputātam Jurim Viļumam. Lūdzu! (No zāles dep. K.Šadurskis: “Būtu ķēmojies čiuļu...”)".
• 2014_12_11_276-seq278 spokenText "Ā, es atvainojos!".
• 2014_12_11_276-seq277 spokenText "Vārds... Mirkli!".
• 2014_12_11_276-seq276 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!...".
• 2014_12_11_276-seq275 spokenText "Paldies. Pirms dodu vārdu nākamajam runātājam, es aicinu kolēģus ieņemt vietas Sēžu zālē. Dāldera kungs, Šica kungs, Vectirāna kungs! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē!".
• 2014_12_11_276-seq274 spokenText "Es tagad pāris jautājumu uzdošu, un katrs varēs atbildēt. Un zināšanai. Jūs jau zināt varbūt, bet vēlreiz atgādināšu. 2007.gadā mūsu valsts parāds bija 8 procenti no IKP. Astoņi! 2010.gadā - 45 procenti no IKP, 2014.gadā - 40 procenti no IKP, 2015.gadā - 35 procenti no IKP. Mēs esam starp labajām valstīm, jo atļauts ir līdz 60 procentiem no IKP parāds. Un dažās valstīs tas ir gandrīz vai 100 procenti no IKP! Bet tomēr tas parāds ir liels: tas ir vairāk nekā mūsu valsts budžets. Tālāk. Šinī sakarā man rodas jautājums. 2009.gadā mūsu budžets... no iekšzemes kopprodukta sastādīja 36 procentus... nu, drusku vairāk nekā trešā daļa... 2011.gadā - 32 procenti... Nu, tajā, ko jūs saņēmāt, varat paskatīties: 2015.gadā - 28 procenti, 2016.gadā - 27 procenti, 2017.gadā - 26 procenti... Jautājums ir: kādi nodokļi mums ir samazināti beidzamajos gados, ja mums krītas budžeta sadaļa procentos no iekšzemes kopprodukta? Gribu pateikt arī to, ka igauņiem ir 34 procenti no IKP... Tad jautājums: kādi nodokļi mums ir mazāki, salīdzinot ar Igauniju? Jo reāli... Kad runājam, ka mēs gribam veselībai, izglītībai - un tamlīdzīgi - tik daudz procentu no IKP, aizsardzībai - 2 procentus no IKP, tad jāskatās: mums jau ir ko dalīt nākamgadam, 2015.gadam, - 28,6 procenti no IKP. Tātad ir ko dalīt. Ja igauņiem ir 34 procenti, nu tad viņiem ir vairāk ko dalīt no IKP! Tad jautājums... Vajadzētu arī analizēt, kādēļ mums ir tā mazākā sadaļa no IKP, kādi ir iemesli. Bet es aicinu atbalstīt budžetu, un es arī atbalstīšu. Es vienkārši uzdodu jautājumus, tie ir jautājumi pārdomām.".
• 2014_12_11_276-seq273 spokenText "Krēsliņa kungs, vienu mirkli! Kolēģi, lūdzu ievērot klusumu zālē! Es saprotu, ka visi ir noguruši, bet cienīsim runātāju Saeimas tribīnē.".
• 2014_12_11_276-seq272 spokenText "Godātie kolēģi! Daži no jums, es domāju, pamatoti kritizēja, ka ir dots ļoti īss laiks, lai šo budžetu izvērtētu - iepazītos, izvērtētu un varētu pamatoti komentēt, bet, es domāju, Latvijā šodien nav tik ļoti atdalīta izpildvara no likumdošanas varas, tāpēc, reāli budžetu sastādot, pozīcijas partijas jau darbojas kopā ar izpildvaru - ar Ministru kabinetu, tādēļ arī vakar pie mums bija premjerministre. Vispār tie jautājumi jau tika izrunāti arī iepriekš. Es saprotu, ka opozīcijas deputātiem šis jautājums ir vairāk aktuāls, jo laiks patiešām ir diezgan mazs, lai iepazītos ar budžetu. Es, būdams atvaļināts karavīrs, ar 43 gadu stāžu, nevaru nepieskarties budžeta sadaļai, kas ir veltīta aizsardzībai un NATO. Ir jāskatās tā: ir divi starptautiskie līgumi, kuros mēs piedalāmies. Viens no tiem - Māstrihtas kritēriji, kas prasa, lai budžeta deficīts nebūtu lielāks par 2 procentiem. Mēs nākamgad plānojam 0,9... nu, apmēram 1 procentu. Šajā ziņā mēs esam pirmrindnieki, un es pilnībā atbalstu to, ka mēs netērējam daudz vairāk, nekā esam nopelnījuši. Bet rodas jautājums: ja mēs veltītu aizsardzībai tos 2 procentus un mūsu budžeta deficīts būtu 1,9 procenti, mēs tāpat atrastos starp tām labākajām valstīm, kas pilda šo noteikumu, jo otrs starptautiskais noteikums - tās ir NATO prasības, lai iedalītu 2 procentus valsts aizsardzībai. Nākamais. Runājot par tiem... (Zālē ir pieaudzis troksnis.)".
• 2014_12_11_276-seq271 spokenText "Paldies. Kolēģi, vēlos jūs informēt, ka ir saņemts piecu deputātu - Edvarda Smiltēna, Hosama Abu Meri, Augusta Brigmaņa, Aijas Barčas un Eināra Cilinska - priekšlikums ar aicinājumu turpināt Saeimas šā gada 11.decembra sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai (No zāles dep. A.Bērziņš: “Ļoti pareizi! Ļoti pareizi!”) ar pārtraukumiem no pulksten 18.00 līdz 18.30, no 20.00 līdz 20.30, no 22.00 līdz 22.30 un no 24.00 līdz 00.30 rītā, ja, protams, Saeimas sēde būs tik ilga. Vai deputātiem ir iebildumi pret šiem pārtraukumiem? Tātad deputātiem vismaz šobrīd iebildumu nav. Varbūt ir? Bondara kungs, jums ir iebildumi? Tātad iebildumu nav. Deputāti šo priekšlikumu atbalsta. Nākamais debatēs deputāts Kārlis Krēsliņš.".
• 2014_12_11_276-seq270 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā premjerministres kundze! Godātie kolēģi! Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ievadā rakstīts, ka valdība apņemas strādāt, lai nodrošinātu Nacionālā plāna rādītāju sasniegšanu, un ka tātad palielināsies nodarbinātības līmenis, 2017.gadā sasniedzot 73 procentus iedzīvotāju vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem. Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” 11.nodaļas 60., 61. un 62.pants nosaka juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir šīs juridiskās personas valdes loceklis, tātad no uzņēmēja, bet daudzos gadījumos arī no uzņēmuma īpašnieka. Šāds tiesību regulējums attur vispār uzsākt uzņēmējdarbību. Šāds tiesību regulējums bremzē un uzņēmējus attur attīstīt jaunus, inovatīvus, varbūt arī riskantus biznesa projektus. Šāds tiesību regulējums pasliktina uzņēmējdarbības vidi, jo papildus uzliek uz uzņēmēju pleciem atbildību par procesiem, kurus viņi nevar ietekmēt, piemēram, cenu svārstības ražošanas izejmateriālu, līdzekļu vai produkcijas un pakalpojumu noieta tirgos. Teiksim, tā pati ģeopolitiskā situācija, kas radīja zaudējumus Latvijas uzņēmējiem Krievijas tirgū, nav atkarīga no uzņēmēja labās gribas, bet no viņam neietekmējamiem faktoriem. Uzņēmējs, paredzot riska situācijas un zinot, cik lielu nodokļu grozu sastāda darba ņēmēja iedzīvotāju ienākuma nodoklis, sociālais nodoklis, kā arī darba devēja sociālais nodoklis, kas attiecas uz strādājošo algām, būs spiests atlaist darbiniekus. Sabiedrība iegūs papildu spiedienu uz sociālo budžetu un bezdarbniekus. Piedāvājot šādus likuma grozījumus, valdība tā vietā, lai palīdzētu uzņēmējiem pārvarēt krīzes zemākos punktus un saglabāt kvalificētu darbaspēku, ir pieņēmusi lēmumu viņus sodīt par uzdrīkstēšanos kaut ko sasniegt. Droša valsts ir ne tikai tā, kur ir apmācīta un ekipēta armija, labi apmaksāta policija un ierēdņu aparāts. Droša valsts ir arī tā, kur ir stabila un sabalansēta uzņēmējdarbības vide ar ilgtspējīgām darba vietām. Ierosinu noraidīt likumprojektā “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” 11.nodaļas 60., 61. un 62.pantu. Paldies.".
• 2014_12_11_276-seq269 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Jānim Rukam.".
• 2014_12_11_276-seq268 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, kolēģi! Jāteic, ka līdz zināmam brīdim tāda absolūta radošuma un ģenialitātes izpausme priekš manis kā tāds etalons bija frāze Antuāna de Sent-Ekziperī grāmatā: “Uzzīmē man jēriņu!” Un tad tapa ģeniāls zīmējums, kur katrs varēja iedomāties, kāds tas jēriņš izskatās tanī kastītē. Bet sākotnēji tika zīmēts neatbilstoša veidola jēriņš, kas neapmierināja Mazo Princi. Un es pilnīgi bez ironijas to saku, ka kopš nesena laika esmu sapratis, ka savā radošumā mēs varam pietuvoties šim ģeniālajam darbam, jo šīgada budžets tieši tā arī tapa uzzīmēts - ne no kā. Bet pilnīgi nopietni es to godīgi saku, ka tas ir apbrīnas vērts. Jo, ja iepriekš bija pilnīgi skaidri zināms, ka mūsu fiskālā telpa ir nulle - un to mēs zinājām, pieņemot jau 2014.gada budžetu -, tad, piedodiet, “uzzīmēt” 180 miljonus, ko mēs varam izmantot jaunām politikas iniciatīvām, - nu, tas ir radošuma kalngals! Es apskaužu, un es visu cieņu izsaku tiem cilvēkiem, kuri profesionāli pie tā strādāja. Tas ir tas pozitīvais, ka mēs to varam izdarīt, un tas liecina tikai par labu. Es daudziem apsvērumiem un izteiktajām kritiskajām piezīmēm, kas šeit izskanēja no opozīcijas deputātiem, piekrītu, bet tomēr atcerēsimies galvenās lietas! Mēs joprojām dzīvojam budžeta deficīta apstākļos. Arī jaunajā budžetā mums ir mīnus 218 miljoni. Tā ir milzīga nauda! Par tiem ir jāmaksā procenti. Vai tiešām kāds domā, ka mēs varam atļauties vēl vairāk... ar vēl lielāku deficītu dzīvot? Manuprāt, nē! Ja uzskata, ka to naudu varēja pārdalīt citādāk, tad noteikti būs dažādi viedokļi par šo jautājumu. Un tomēr - vai visas iespējas tika izmantotas? Manuprāt, nē. Nevienlīdzības mazināšanu, kas tika noteikta par galveno prioritāti - tā jau ir noteikta par galveno prioritāti! -, mēs tomēr atlikām pamatā uz 2016.gadu. Jā, laikam šajā straujajā tempā, kādā ir jāpieņem budžets, mums īsti nebija variantu. Bet kā mērķis tā tik un tā paliek, un tāpēc 2016.gada budžeta sagatavošanas procesā, kas būs jaunā gada pirmajos trīs mēnešos, galvenā diskusija būs par to, kā mēs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un neapliekamo minimumu, un atvieglojumus par apgādībā esošām personām - bērniem... kā mēs to veiksmīgi pārdalīsim, lai sasniegtu mērķi. Otra lieta, ko mēs vismaz pagaidām valdībā esam atlikuši, ir akcīzes nodokļa palielinājums alkoholam. Šis jautājums nav aiztikts jau gandrīz četrus gadus. Ir objektīvi konstatēts: lai saglabātu vismaz nemainīgu alkohola pieejamību valstī, alkoholam akcīzes nodoklis ir regulāri palielināms atbilstoši iedzīvotāju ienākumu pieaugumam. Zināms, ka šis pieaugums, vadoties pēc vidējās algas valstī, ir apmēram no 6 līdz 9 procentiem. Tas nozīmē, ka mēs praktiski četrus gadus esam šo nozari saudzējuši. Nu, nav plāna, es ceru, ne valdībai, ne arī kolēģiem Saeimā turpināt to darīt nākamos gadus, un tāpēc es ceru, ka arī šo diskusiju mēs visai drīz noslēgsim ar vērā ņemamiem rezultātiem un akcīzes nodokli alkoholam palielināsim. Varbūt ne visi ir ievērojuši, bet mani personīgi pārsteidz tas fakts, ka ūdenim ar aromātisko vielu piedevu - pat ne saldinātam ūdenim - akcīzes nodoklis ir divas ar pusi reizes lielāks nekā alum. Nu, tas ir dīvaini! Nē, nu var jau būt, ka šīs aromātiskās vielas ir stipri kaitīgākas nekā tas alkohols, kas ir alū. Iespējams! Bet varbūt tomēr tas jautājums ir vismaz diskusijas vērts. Tas, ko mēs esam atlikuši - un man nešķiet tas īsti pieņemami -, ir novērst - vismaz novērst! - nodokļu regresivitāti, kas mums ir iestājusies ar šī gada 1.janvāri, jo mēs noteicām sociālajām iemaksām griestus, kaut gan varējām pieņemt citus lēmumus, tātad pielietot citus mehānismus, nosakot izmaksu griestus, varbūt gradējot tos vairākos sliekšņos, vismaz tādējādi budžetā panākot papildu līdzekļu pieplūdumu, kas būtu - ne vairāk, ne mazāk - tomēr 30 miljonu eiro apmērā. Un tas, kas vēl neatspoguļojās kā papildu atbalsts ģimenēm ar bērniem, neskatoties uz iepriekšējos gados pieņemtajiem lēmumiem... Ir kādas jaunas politikas iniciatīvas šajā virzienā, ir nelielas iezīmes, bet tās ir tiešām nelielas. Tas, kas būtu vitāli nepieciešams, lai nodrošinātu gan nevienlīdzības mazināšanu, gan atbalstītu ģimenes ar bērniem, būtu brīvpusdienu nodrošināšana vismaz pamatskolas klasēm, bet arī tas vēl būs diskusiju objekts. Tā ka, lai cik ģeniāli veidotu zīmējumus, noteikti tos vēl var uzlabot, un es ceru, ka, arī vēl pie šī gada budžeta piestrādājot, vismaz daži kosmētiski uzlabojumi tiks veikti. Bet tomēr galvenais diskusiju smagums tik un tā tiek pārcelts uz jauno gadu, lai mēs veiktu visus sagatavošanās darbus nākošā gada un vidēja termiņa budžeta ietvaram. Aicinu atbalstīt šo budžetu. Paldies.".
• 2014_12_11_276-seq266 spokenText "Tas, ko jūs darāt, - jūs vienkārši piesmejat pašlaik demokrātiju. (No zāles dep. A.Loskutovs: “Tas nav par tēmu!”) Satversmes paredzētos principus - principus, kas ir iekļauti mūsu Satversmē! - jūs tagad pārvēršat par tādu demokrātijas pornogrāfiju, ko jūs paši režisējat un paši arī sekmīgi izpildāt: no ārpuses izskatās, ka visas tās darbības vajadzīgas, bet tā būtība ir pilnīgi perversa palikusi. Diemžēl to jūs darāt ar visu valsti - vienkārši ciniski un nepiesegti! Kas notiek? Kā jūs domājat, uz kurieni virzās šī valsts? Vai jūs joprojām domājat, ka tas ir veiksmes stāsts, ko jūs īstenojat, un ka tādā veidā valsts ir nolemta ilgtspējīgai attīstībai? Ja mēs paskatāmies budžetā, vai mēs redzam tos jūsu solījumus attiecībā uz veselību, attiecībā uz izglītību, attiecībā uz tiem ieguldījumiem, kuri būtu jāveic infrastruktūrā? Nekā no tā šajā budžetā nav! (No zāles: “Kā - nav? Ir!” Starpsaucieni. Zālē troksnis.) Ja jūs uzskatāt, ka veiksmes stāstu var turpināt tā būvēt, tad ar reāli atvērtām acīm paskatieties, kas notiek valstī! Vai jūs domājat turpināt tādu situāciju veselības aprūpē? Kas notiek ar vispārējo veselības stāvokli sabiedrībā? Uz kurieni mēs ejam? Kāda būs mūsu darbaspēka kvalitāte? Kas notiek izglītībā? Kas notiek ar mūsu ceļiem, kuriem konstanti pat puse finansējuma pietrūkst? Atvainojiet! Cik tālu mēs turpināsim šo “veiksmes stāstu”? Jā, var aizbildināties ar šiem veiksmīgajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kuri iegūti, uz iekšējo resursu pārdales rēķina vienkārši pacenšoties samazināt savas izmaksas. Bet tas viss ir izsmelts. Tālāk izaugsmes tam visam nav. Jūs paši redzat - viss sāk bremzēties. Pirms trim gadiem es jūs brīdināju par to, uz kurieni vedīs šis “veiksmes stāsts”. Ja jūs tagad paskatīsieties savu ilgtermiņa... vidēja termiņa budžetu šiem trim gadiem, tad jūs tur ieraudzīsiet, ka tur nekāda veiksmes stāsta nav. Pat jūsu budžetā tas vairs nav paredzēts. Kādēļ? Tāpēc, ka... Tas, ko es mēģināju jums skaidrot, - ka mūsu valsts labklājību, mūsu veiksmes stāstu veidos uzņēmīgi un radoši cilvēki, nevis skaisti fiskālie cipari. Ar skaistiem fiskālajiem cipariem vien būs par maz! Jo - kas tagad notiek? Raugiet, kas tagad notiek! Labi, mums ir šie skaistie fiskālie cipari, bet šie skaistie fiskālie cipari ir panākti uz ilgtspējīgas attīstības faktora rēķina, apgriežot finansējumu cilvēkkapitālam, veselībai, izglītībai, infrastruktūrai. Tā rezultāts? Kas tagad notiek? Jūs to esat sapratuši, ka mūsu ekonomikai nav vairs turpmākās perspektīvas, ja mēs turpinām, kā esam to darījuši. Tagad jūs sākat runāt par to, ka, jā, jākļūst produktīvākiem. Bet kā to izdarīt, ja jūs mērķtiecīgi visus šos faktorus, kuri bija nepieciešami, lai mēs kļūtu produktīvāki, esat apgriezuši? Pat tanīs prognozēs, ko jūs paši izvirzāt un par kurām jūs runājat... pat ar tiem cipariem, ko jūs paredzat, tas ir krietni par maz, lai varētu kaut kādu produktivitātes lēcienu īstenot. Ja mēs paskatāmies uz valstīm, kuras tiešām ir reāli produktīvas, kurām ir izdevies izveidot zināšanu ekonomiku un panākt, lai ekonomika kļūtu produktīvāka, tad ko mēs redzam? Gandrīz visām tām ir viena kopīga iezīme, ka savā attīstībā un pētniecībā ieguldījumu apjoms ir bijis 3-3,5 procenti no IKP. Mums kāds tas ir? Nu, tiem, kuri nezina, es varu pateikt: tas ir apmēram 0,5-0,6 procenti - ar sapņiem, ka kaut kad nākotnē būs 1,5 procenti un ka tas būs tas izaicinājums, kurš mums ir jāsasniedz, bet kuru, kā mēs jau paši tagad atzīstam, sasniegt nespēsim. Tad ir jautājums: kur radīsies produktivitāte ekonomikā? Jūs sakāt: atnāks ārvalstu investori un visu izdarīs. Atvainojiet! Šī stratēģija absolūti nestrādā! Tā jau tagad ir bankrotējusi. Kāpēc tā ir bankrotējusi? Tāpēc, ka šiem investoriem nepietiek ar šo fiskālo skaistumu. Viņi nav vienas nakts precinieki. Tas ir interesanti un izdevīgi tikai finanšu spekulantiem, kuri šeit atnāk, paspekulē, kaut ko aizdod un aiziet projām. Savukārt investorus, kas grib šeit nākt ar ražīgām ilgtermiņa investīcijām, interesē pavisam citas lietas - piemēram, kāda šeit pirmām kārtām ir nodokļu vide, kāds šeit ir darbaspēks, vai šeit būs kaut kas, kur ir vērts vispār ieguldīt, lai pēc tam varētu gūt atdevi no investīcijām un šeit radīt šīs vērtības. Nekā tāda šeit nav! Pat vēl vairāk - darbaspēka drīz pietrūks pat mūsu pašu uzņēmējiem. Par ko tas viss liecina? Tas liecina par to, ka jūs visu vedat diezgan spēcīgā strupceļā. Kāds te nievājoši mēģināja teikt, ka viņš ir lietas kursā par to, par ko viņš šodien balsos. Es pieskaršos tikai vienam likumprojektam, kurš ir ielikts paketē un kuru nez kāpēc jūs ļoti steidzami gribat virzīt uz priekšu. Ir runa par Elektrības tirgus likuma grozījumiem, kuriem absolūti vispār nav nekāda sakara ar budžetu. Taču nez kāpēc tie tiek virzīti uz priekšu. Vēl vairāk! Vai jūs zināt, ko jūs esat paredzējuši ielikt šajos likuma grozījumos? Viena no iespējām, kas tiek paredzēta, ir tā, ka turpmāk komersants varēs nemaksāt par obligātā iepirkuma komponenti. Un, ja viņš to nedarīs, tad tas nekas, jo šo viņa nesamaksāto summu varēs pārlikt uz citu - patērētāju - pleciem. Jautājums: ar kādu mērķi tas tiek darīts? Otrs interesants fakts. Nez kāpēc lielā steigā tiek paredzēts, ka atsevišķiem atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem... Un šeit iezīmējas viena ļoti konkrēta grupa - tie ir vēja parki, kuri agrāk piederējuši kādam ekspolitiķim... Šiem vēja parkiem tiek nodrošinātas ekskluzīvas iespējas uz 20 gadiem saņemt ļoti dāsnu iepirkuma tarifu. Kolēģi! Savulaik jūs kaut kā ļoti centīgi iepriekšējā Saeimā deklarējāt, ka jūs vēlaties cīnīties ar oligarhiem. Un ko jūs darāt tagad? (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Tagad pastāsti anekdoti!”) Tātad - kā ir ar jūsu solījumiem un ar jūsu vārdiem? Un pats galvenais - padomājiet par savu zvērestu, ko jūs esat devuši Latvijas tautai! Kā jūs domājat to pildīt? Vai nebūs tā, ka nākošreiz mums visiem vajadzēs jau rindiņā... veselu garu sarakstu stādīt ar deputātiem, par kuru atbilstību zvērestam būs jālemj Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai? Jo, ja jūs nevarat pierādīt to, kādā veidā jūs esat iepazinušies ar šo budžetu, tad runa par jūsu deputāta pienākumu apzinīgu veikšanu, manuprāt, pilnīgi izpaliek. Tā ka padomājiet par to un arī par savu sirdsapziņu, un vēl par to, ko jūs darāt ar šo valsti. Paldies.".
• 2014_12_11_276-seq265 spokenText "Nesarunājieties ar deputātiem! Turpiniet, lūdzu, debates!".
• 2014_12_11_276-seq264 spokenText "Kolēģi! Šis te ir budžets. Es pieņemu, daudzi no jums nemaz nezina, kā tas izskatās. Lūk, šāds tas izskatās! (Rāda zālei likumprojektu paketi. No zāles: “Visu lasīt vai tikai daļu?”) Un turklāt tas ir drukāts sīkā šriftā... dubultīgi, no abām pusēm. (No zāles dep. A.Loskutovs: “Super!”) Tātad, ja to tagad izdrukātu normālā šriftā, tad tas apjoms būtu vēl četras reizes lielāks. Tas, ko jūs piedāvājat, - jūs piedāvājat šo materiālu visu izskatīt vienā dienā un pieņemt, un vienas nakts laikā pēc tam iesniegt priekšlikumus. Atvainojiet! Nu kā jūs to nosauksiet?! Vai jūs... Varbūt būtu vērts atgādināt jums zvērestu, ko jūs lasījāt (es pieņemu, ka daudzi lasīja no lapiņas, tāpēc neatceras, ko tur lasīja). Tur ir tāds teikums: “(..) pildīt savus pienākumus godprātīgi un pēc labākās apziņas.” Tagad jūs man pasakiet - tie, kuri gatavojas balsot par šo likumu -, kā jūs domājat nepārkāpt savu Saeimas deputāta zvērestu, kuru devāt šeit tautas priekšā, - izpildīt savus pienākumus godprātīgi un pēc labākas apziņas? Kā? Klusums.".
• 2014_12_11_276-seq263 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs deputāts Ivars Zariņš.".
• 2014_12_11_276-seq262 spokenText "Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Finanšu ministrs intervijās ir saucis šo budžetu par sociālās un nacionālās drošības budžetu. To viņš apstiprināja arī šeit. Arī Latvijas Reģionu apvienībai programmas prioritātes ir drošība, reģionu attīstība un demogrāfija. Un tieši saistībā ar drošību un reaģēšanas spējām man nav pieņemams tas, ka budžeta projektā un jaunajās iniciatīvās nav atrodams pat tas, kā realizācija ir noteikta ar likumiem. To, kā gadiem tiek ignorēti valdībai dotie uzdevumi, raksturošu ar piemēru no Civilās aizsardzības likuma. Tā 25.pants noteic, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests palīdzības sniegšanai katastrofās cietušajiem un reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai izveido attiecīgi ātrās reaģēšanas vienību un medicīniskā atbalsta vienību. Ministru kabinets nosaka minēto vienību izveidošanas, uzturēšanas, apmācības un finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā tiek izmantota un iesaistīta šī vienība. Jau četrus gadus - četrus gadus! - kopš 2010.gada 28.septembra likuma izpilde netiek organizēta un līdzekļi vienību izveidei netiek piešķirti ne Iekšlietu ministrijai, ne Veselības ministrijai. Uzspļaujot likumam un nacionālās drošības interesēm, tie atkal netiek pieprasīti šajā budžetā. Iespējams, ka kāds nav sapratis arī pat pēdējās mācības, jo abu šo vienību trūkums izpaudās gan Maxima traģēdijas seku likvidēšanā, gan arī saistībā ar Ukrainas notikumiem. Es vienmēr esmu atbalstījis godīgu, racionālu un taupīgu valsts līdzekļu izmantošanu, valsts nekrāpšanu un lietu saukšanu īstajos vārdos. Uzskatu, ka nauda nav jādod par pierakstījumiem pakalpojumu sfērā, par to pakalpojumu daļu, kas tiek nodrošināta ar ikdienas resursiem un uz iedzīvotāju glābšanas pasliktināšanās vai arī neatliekamās palīdzības novēlotas saņemšanas rēķina. Tāpat nauda nav jādod komersantu pasakainas peļņas radīšanai miljonu eiro apmērā gadā. Es runāju par situāciju... sistēmu, no kuras es nāku, - ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests... pilnībā piešķirti līdzekļi visu brigāžu nokomplektēšanai ar diviem sertificētiem mediķiem. Tātad katrā brigādē ir jāstrādā diviem mediķiem, bet tā vietā vairāk nekā 20 brigādēs vidēji gadā regulāri brauc tikai viens mediķis. Summa, kas netiek izmaksāta algās, ir... tuvojas pusmiljonam eiro. Kur paliek šī nauda? Es domāju, tiek novirzīta atkal šīs virspeļņas radīšanai. Es runāju arī par pagājušajā un arī šajā gadā iesniegtajiem priekšlikumiem par budžetā iekļautajām summām dažādu pasākumu nodrošināšanai. Tās tiek piešķirtas gan Ugunsdzēsēju un glābšanas dienestam, arī neatliekamās palīdzības un citiem dienestiem. Reālajā dzīvē būtisku šo pakalpojumu sniegšanas daļu veic ikdienas brigādes bez jebkādas piemaksas. Tātad drošība tiek samazināta cilvēkiem, bet uz tā rēķina saņemtā nauda tiek likta kaut kādā kabatā... tā netiek izmantota mērķiem. Uzskatu, ka Valsts kontrolei un tiesībsargājošajām institūcijām, uzzinot par šādu piešķirtās naudas nelietderīgu izšķērdēšanu, pavērsies ražens darbības lauks, lai sauktu pie personīgas atbildības nesaimnieciskos šķērdētājus. Vēl ir viena lieta, ko gribējās izrunāt. Runa ir par to, kā ir uzbūvēts budžets un cik tas ir saprotams, skatoties caur apakšprogrammām. Programmas apakšprogrammas kods 390400 - “Neatliekamā medicīniskā palīdzība”. Šajā kontā ir vienai iestādei nekontrolēti ielikti 47... vairāki miljoni eiro, bet budžetā nav iezīmēti mērķi... bez budžetā iezīmētiem mērķiem un bez piešķīruma sadalījuma... bez funkciju klasifikācijas. Šajā summā ir iekšā viss, un tas neatbilst īstenībai. Valsts materiālo rezervju uzturēšana, atjaunošana - tā netiek iezīmēta. Tā ir apmēram miljons eiro gadā, bet tā tiek tērēta citiem - dienesta iekšējiem mērķiem, bet cieš nacionālā drošība. Vispār gatavība, drošība, pirmās palīdzības apmācība, katastrofu medicīna, specializētā medicīniskā palīdzība slimnīcām - tas viss ir ielikts iekšā, bet nav nosaukts... un burta kalpi pēc tam saka: “Nē, tā ir neatliekamā medicīniskā palīdzība!” Un tērē šo naudu, mēģinot atkratīties no pārējām funkcijām. Šīs neiezīmētās funkcijas rada neracionālas tērēšanas iespējas negodprātīgiem vadītājiem, ļaujot tērēt naudu neparedzētiem mērķiem. Nākošais, ko es gribētu pieminēt, ir jaunajām iniciatīvām piešķirto līdzekļu ieplūdināšana budžetos ar sekojošu to optimizāciju. Es paskatījos... Un tas bija kontekstā ar pēdējo Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi. 100 tūkstoši, pat nedaudz vairāk, eiro tiks doti priekš tam, lai izveidotu četras jaunas amata vietas uzraudzības veikšanai, kā un vai labi tiek veikta medicīniskā aprūpe cietumniekiem. Mēs tikko skatījām, ka cietums stāv... cietuma slimnīca stāv tukša, tur ir nekārtība, bet, lai tās viņu sūdzības varētu izskatīt, mēs metam iekšā 100 miljonus... 100 tūkstošus, lai sekotu līdzi šīm lietām. Un vēl viena lieta. Šie cipari... šī nauda tiek iedota institūcijām, kas nesen jau šīs darbības ir optimizējušas. Tagad, šogad, to ieliks kā neplānotu, bet nākošajā gadā to ieliks bāzes ciparā, un mēs aizmirsīsim, bet pēc diviem vai trim gadiem ilgtermiņā šīs lietas tiks optimizētas. Aizmirsīs, kam tā ir dota, un atkal prasīs, tikai drusku citā griezumā... birokrātija prasīs šo naudu! Un beidzot. Kā es varu balsot par veselības budžetu un arī par valsts budžetu 2015.gadam, ja dažu dienu laikā pēc veselības ministra un Veselības ministrijas informācijas Sociālo un darba lietu komisijā, kad tā prezentēja veselības nozares 2015.gada budžetu, no tajā iekļautajām summām pēkšņi ir pazuduši 6 miljoni? Kur tie ir palikuši un kurā brīdī? Un vēl tas, ka no nepieciešamajiem un apsolītajiem 40 miljoniem tagad bija paredzēti 36, bet nu bija palikuši tikai 30. Kopumā šajā nozarē bija jāieplūdina 150 miljoni. Un man ir nesapratne par to. Man šķiet, ka VIENOTĪBAS - šoreiz VIENOTĪBAS! - finanšu ministrs un cilvēki, kas koriģē šo ministru, gatavo Guntim Belēvičam Ingrīdas Circenes likteni. Es nezinu, vai viņš ir spīdzināts vai nav spīdzināts... Un nākošais, kādēļ es teicu šo frāzi. Tas, iespējams, ir tādēļ, ka likumprojektā par vidēja termiņa budžeta ievaru 2015., 2016. un 2017.gadam Veselības ministrijas pamatbudžetā nākošajos gados ir paredzēts nevis solītais un visur deklarētais pieaugums, bet gan būtisks samazinājums no 750 miljoniem uz 740 miljoniem. Visi ir atzinuši, ka pieaugumam jābūt 150, bet nē, 2016. un 2017.gadā... abos ir paredzēts samazinājums. Tādēļ - es atvainojos! - es nevaru atbalstīt šādā veidā organizētu un strukturētu budžetu. Paldies jums!".
• 2014_12_11_276-seq261 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.".
• 2014_12_11_276-seq260 spokenText "Cienījamie kolēģi! Finanšu ministrs Reira kungs nosauca 2015.gada budžetu par valsts un sociālās drošības budžetu un runāja arī par to, ka šis budžets mazinās... izlīdzinās nevienlīdzību mūsu valstī. Šodien opozīcijas pārstāvji runāja jau par vairākām iedzīvotāju kategorijām, par kurām tiešām šajā budžetā nav līdz galam padomāts un kuras varētu būt neapmierinātas ar budžeta cipariem. Bet es gribētu runāt par vēl vienu iedzīvotāju kategoriju, par kuru šodien nerunāja vēl neviens. Respektīvi, šā gada 22.jūlijā stājās spēkā likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” jaunā redakcija, saskaņā ar kuru šī likuma 26.2 pants skan sekojoši: “Valsts piešķir pašvaldībām mērķdotāciju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksu nodrošināšanai atbilstoši gadskārtējā valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem.” 2015.gada valsts budžeta projektā līdzekļi šī likuma 26.2 panta izpildei nav paredzēti. Tādā veidā valdība, kas sastādīja šo budžeta projektu, un Saeimas deputāti, kuri par šo budžeta projektu nobalsos, atbalstīs īpašu biznesu, kuru tauta jau sen apzīmē ar frāzi “nopirkt pīrādziņu ar gaļu pa lēto un pārdot pīrādziņu bez gaļas - pa dārgo”. Un “gaļa” šajā biznesā ir dzīvi cilvēki - denacionalizēto māju iemītnieki. Balsojot par 2015.gada valsts budžeta projektu bez grozījumiem, kuri paredzētu valsts dalības dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalsta finansiālā nodrošināšanā atjaunošanu, jo tā tika pārtraukta 2009.gadā, Saeimas deputāti atbalstīs rupjus, es pat teiktu, kliedzošus Satversmē garantēto cilvēka tiesību uz mājokli pārkāpumus. Denacionalizēto māju īpašnieku un pārvaldnieku patvarības dēļ cilvēki ir spiesti dzīvot bez ūdensvada, kanalizācijas, apkures vai vienkārši tiek izlikti uz ielas - dažreiz pat bez mantām un pasēm! - tikai tāpēc, ka tas ir izdevīgi “pīrādziņu bez gaļas tirgotājiem”. Paldies. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)".
• 2014_12_11_276-seq258 spokenText "Godātie kolēģi! Saskaņā ar likumprojektu “Par valsts budžetu 2015.gadam” pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai no 2015.gada 1.septembra valsts budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” rezervētais finansējums ir 3 miljoni eiro. Manuprāt, tas nav un nevar būt pieņemams. Līdz ar to es nevaru piekrist Straujumas kundzes tēzei par to, ka pieaugumu izjutīs visi. Šī tēze izskanēja šodien no šīs Saeimas tribīnes. Izglītības nozarē strādājošie pilnīgi noteikti neko neizjutīs, jo viņiem saskaņā ar šo budžeta projektu tuvākajos gados nekas vispār “nespīd”. Uzskatu, ka izglītība ir viena no valsts ekonomiskās izaugsmes prioritātēm un tieši pedagogu darbs nodrošina valstij veiksmīgu nākotni, bet Latvijas pedagogu darba samaksa diemžēl ir viena no viszemākajām Eiropā. Un mūsu valstī samaksa par vienu pedagoģisko likmi ir 420 eiro, bet, piemēram, Igaunijā pedagogu minimālais atalgojums ir 800 eiro. Skaidrs, ka skolotāju intereses šajā budžeta projektā nav ņemtas vērā un skolotājiem šis budžets nav draudzīgs. Tagad es vēlos nedaudz detalizētāk pamatot savu viedokli. Pirmām kārtām šāda darba samaksa Latvijā absolūti neatbilst sagatavotības līmenim, zināšanām un prasmēm, kādas tiek pieprasītas no profesionāla pedagoga, un tas liecina, ka valdība nepietiekami novērtē viņu darbu. Par to liecina arī interesantas un objektīvas indikācijas. Piemēram, valstīs, kurās pedagogu darbs tiek apmaksāts adekvāti, nevis tā kā pie mums, no 25 līdz 50 procentiem pedagogu skolās ir vīrieši. Otrkārt, vidējā alga sabiedriskajā sektorā strādājošajiem un tautsaimniecībā kopumā pakāpeniski pieaug, taču skolotājiem jautājumā par atalgojumu principiāli nekas nav mainījies. Turklāt, pateicoties valdībai, skolotājiem acīmredzot būs jāstrādā par 420 eiro mēnesī par likmi uz papīra līdz 65 gadiem. Treškārt, ar 2015.gada 1.janvāri minimālā alga valstī būs 360 eiro, līdz ar to starpība starp mazkvalificētu darbinieku un augsti kvalificētu darbinieku (nereti ar divām augstākajām izglītībām un maģistra grādu) būs tikai 60 eiro. Un, ceturtkārt, valdības piedāvātais niecīgais pielikums nesegs pat komunālo maksājumu pieaugumu nākamgad, nemaz nerunājot par pārtikas, apģērba un citu pakalpojumu izmaksu pieaugumu un kāpumu. Vai tas ir normāli, kolēģi, ka pedagogi brīvdienās un vasaras atvaļinājuma laikā meklē citu darbu, kur piepelnīties, lai varētu nomaksāt komunālos rēķinus, nevis atpūšas un izglītojas? Lai ieviestu pedagogu darba samaksas jauno modeli, no 2015.gada 1.septembra nepieciešams adekvāts papildu finansējums, kurš šobrīd budžeta projektā nav paredzēts pietiekamā apjomā. Līdz ar to aicinu Saeimu meklēt minētās problēmas risinājumu, ja valdība no tā distancējas. Katrā gadījumā SASKAŅAI ir konstruktīvs piedāvājums, kuru mēs gatavojamies tuvākajās dienās iesniegt. Paldies par uzmanību. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)".
• 2014_12_11_276-seq256 spokenText "Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Budžets koncentrēti parāda valsts politiku ekonomikas un finanšu jomās. Tas ir visspēcīgākā valsts rīcība ekonomiskajā un finanšu politikā. Iepriekšējās nedēļas nogalē Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsvēra, ka līdz mūsu valsts simtgadei iekšzemes kopprodukta rādītāju ziņ�� uz vienu iedzīvotāju Latvijai ir jāapsteidz kaimiņi un jākļūst par līderi Baltijā, un tad nākamajos piecos gados Latvija varētu līdzināties Īrijai un varbūt arī Dānijai. Ko tas nozīmē Latvijas iedzīvotājiem? Salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo līmeni, Īrijas un Dānijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir 43 tūkstoši dolāru, bet Latvijā pašreiz IKP uz vienu iedzīvotāju ir 23 tūkstoši dolāru. Uz ko cer Ministru prezidente un viņas neoliberālie ekonomikas eksperti? Ir divi varianti: vai nu Latvijas IKP pēc deviņiem gadiem būs palielinājies divas reizes, vai arī iedzīvotāju skaits būs samazinājies divas reizes. Nevar būt, ka Straujumas kundze pieļauj, ka puse Latvijā atlikušo iedzīvotāju arī emigrēs. Bet, lai valsts dubultotu savus ienākumus, pat vienas paaudzes laikā, nevis tikai deviņu gadu laikā, ir jānodrošina nepārtraukta izaugsme - vidēji 7 procenti gadā. Par to liecina Pasaules Bankas 2008.gada pētījums par izaugsmi. Viena no svarīgākajām šī ziņojuma atziņām ir, ka šāds izaugsmes ātrums ir sasniedzams, ja kopējais investīciju līmenis valstī ik gadu sasniedz 25-30 procentus no IKP, skaitot kopā privātās un valsts investīcijas. Latvijai īsu brīdi bija šāds kopējais investīciju apmērs “trekno gadu” laikā, tāpēc mēs augām tik strauji. Diemžēl mūsu investīcijās dominēja privātas investīcijas nekustamajā īpašumā, kuras izbeidzās, sākoties globālajai finanšu krīzei. Lai nodrošinātu augstu kopējo investīciju līmeni un piesaistītu privātā sektora investīcijas, visās ātri augošajās zemēs valsts investīcijas sabiedriskajā infrastruktūrā bija apmēram 7 procenti no IKP ik gadu. Gluži tāpat - papildus investīcijām fiziskajā infrastruktūrā - ir nepieciešamas arī būtiskas investīcijas izglītībā un veselības aprūpē. Nepareizas strukturālas reformas ir šādas: krīzes un stagnācijas laikā samazināt valsts izdevumus, tā bremzējot ekonomiku un padarot augstas kvalitātes ražošanu vēl nepieejamāku, liedzot tai balstīties mūsdienīgā infrastruktūrā. Bet kādu rīcības plānu piedāvā valdība? Pamats tam ir Eiropas Savienības likumu un Latvijas Republikas likuma - Fiskālās disciplīnas likuma - prasības. Vai šie pasākumi nodrošinās tempu, kāds nepieciešams, lai sasniegtu Straujumas kundzes paredzēto līmeni? Noteikti nē! Valdība secīgi un stingri virzās pa ceļu, kurš ir novedis pie stagnācijas bez izņēmuma visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Visas fiskālās politikas reducēšana līdz budžeta sabalansēšanai faktiski nozīmē atteikšanos no izaugsmes politikas. Konkrētos apstākļos šo principu - dzīvot bez parādiem - var īstenot mājsaimniecība, bet tirgus ekonomikā tas ir absurdi. Taču visas Eiropas kontinenta neoliberālās valdības - ar mūsu valdību pirmajās rindās! - gluži kā mantru atkārto: “Ekonomēt, ekonomēt un ekonomēt!” Kāpēc? Ar cerību, ka izaugs kredītreitings un šeit ieplūdīs finanšu tirgu investīcijas. Taču, neraugoties uz Latvijas “veiksmes stāstu” un priekšzīmīgo “V”, - tēlaini izteikto izkļūšanu no straujas pikēšanas - ekonomikas izaugsmes procenti, ar kuriem lepojas Latvija, nevienu pasaulē vairs nespēj maldināt. Nupat, vakar, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, prezentējot budžetu, mums tika pateikts, ka Latvijas ekonomikā investēto līdzekļu apjoms iepriekšējo trīs ceturkšņu laikā ir samazinājies salīdzinājumā ar to pašu iepriekšējā gada laikposmu. Patiešām, fiskālā politika vienmēr ir bijusi līdzeklis kapitālisma attīstībai: aizņemties svešu naudu, lai radītu bagātību un atstātu to saviem bērniem, atmaksāt kredītu, samaksāt procentus un atkal ņemt uz parāda. Valsts dzīve uz parāda - tā ir kapitālisma norma. Attīstītās valstis visā pasaulē ir tā dzīvojušas ar mērķi kļūt bagātām un no saviem sasniegtajiem augstumiem pēc tam sāka mudināt citus būt taupīgiem. Britu ekonomists Hadžūns Čangs šādu politiku ir nosaucis par kāpņu atgrūšanas politiku: tie, kas pa pieslietām trepēm ir uzkāpuši augšā, atgrūž tās, lai pārējie nevarētu nokļūt augšā. Ir kauns par to, ka Latvija - viena no Eiropas valstīm, kurām visvairāk ir nepieciešams atbalsts, deklarē to pašu... Stingrās taupības politika ir krasi samazinājusi valsts investīcijas ekonomikā, samazinājusi budžeta sfērās strādājošo medicīnas māsu, skolotāju un policistu darba algas. Tirgū ir krities pieprasījums un atbilstīgi arī komersantu aktivitāte. Valstī joprojām ir par 120 tūkstošiem darba vietu mazāk, nekā bija pirms krīzes. Un tieši valsts īstenotās stingrās taupības politikas dēļ to daudzums palielinās ļoti lēni. Sekas tam ir tādas, ka no 10 līdz 13 procentiem no visiem Latvijas valsts piederīgajiem ir emigrējuši. Vairums no viņiem tā rīkojušies tāpēc, ka savās mājās nav varējuši atrast darbu un cienīgu atalgojumu. Ir aizbraukuši paši uzņēmīgākie - jaunie, stiprie, aizrautīgākie, bet palikuši tie, kam savas mājas ir svarīgākas par pārticību. Taču pacietības mērs ir pilns. Zemo algu nospiesti, darbinieki sāk protestēt, un visenerģiskāk protestos piedalās tie, kuri apvienojušies arodbiedrībās. Tāpēc piketā pie Saeimas un valdības mājas pulcējas skolotāji, kas ir gatavi streikot, ja Saeimā un valdībā viņu prasības netiks sadzirdētas. Visgrūtāk ir mazajām lauku skolām Latvijas novados, jo tajās, īpaši krīzes laikā, ir samazinājies skolēnu skaits - tātad arī skolotāju ienākumi. Lai ar 2015.gada 1.septembri ieviestu pedagogu jaunu atalgojuma modeli, ir nepieciešami 12 miljoni eiro. Iespējams, ka valdībai izdosies sameklēt 3 miljonus, taču Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atbild, ka 3 miljoni eiro nav vajadzīgi, jo šie 3 miljoni neko nespēs mainīt, un reformai tas būs zaudējums. Nepieciešami ir 12 miljoni! Nākamā gada budžetā Veselības ministrijas aprēķināto - tātad pamatoti prasīto! - 30 miljonu eiro vietā, kas nepieciešami veselības un sociālās aprūpes darbinieku algu paaugstināšanai, ir sameklēti 8,2 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka viss, uz ko ir gatava valdība, ir gandrīz izlīdzināt sertificēto medicīnas māsu un viņu palīgu darba samaksu. Tādējādi valdība vēl stiprāk piespiež medicīnas māsas emigrēt uz citām valstīm, jo tur viņu darbs tiek apmaksāts ievērojami augstāk. Neskatoties uz atkārtotiem priekšvēlēšanu solījumiem, valsts veselības kopējais budžets tomēr sastindzis pie 3 procentiem no IKP. Tas ir nepiedodami maz, lai sistēma pilnvērtīgi strādātu un lai reāli tiktu demonstrēta vārdos paustā prioritārā attieksme pret veselības nozari. Veselības ministrija aprēķināja, ka veselības sistēmas uzturēšanai ir nepieciešami 106 miljoni eiro. No šiem 106 miljoniem 30 miljoni ir nepieciešami personāla atalgojuma palielināšanai. Tas savukārt dotu iespēju piesaistīt jaunus darbiniekus un noturēt esošos ne tikai veselības nozarē, bet arī Latvijas valstī kopumā. Ministrijas aprēķini ir vairākkārt apspriesti dažādās auditorijās, un nekad neviens nav apšaubījis aprēķinu pareizību. Konsultējoties ar nozares pārstāvjiem, ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, ar Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrību, par prioritāru tiek izvirzīta tieši cilvēkresursu problēma veselības pakalpojumu nozarē. Nenodrošinot tūlītēju, nekavējošu atalgojuma pieaugumu, pastāv reāli draudi pazaudēt darbiniekus, nemaz nerunājot par jauno speciālistu piesaisti, un tam būs lavīnveida efekts. Tagad par sociālās nevienlīdzības pārvarēšanu, ko sludināja valdība, jau iesniedzot Saeimā savu deklarāciju. Valdība uzstājas pret sociālo nevienlīdzību un piedāvā palielināt minimālo algu, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos minimālos ienākumus. Tas tomēr ir labāk nekā nekas! Tomēr SASKAŅA uzskata, ka nevienlīdzības pamatā ir regresīva nodokļu sistēma un to izlabot var, tikai piemērojot progresivitātes principu aplikšanā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šo principu pamats ir tas, ka nodokļu slogam ir jābūt augstākam tiem, kam ir lielākas iespējas nopelnīt. Atcerēsimies, ka nodokļu sistēma ikvienā valstī veic trīs uzdevumus: nodrošina ieņēmumus valsts budžetā; iespaido, respektīvi, regulē uzņēmējdarbības ekonomisko aktivitāti un - trešais, vissvarīgākais, šīs sarunas kontekstā! - izlīdzina atšķirības atsevišķu iedzīvotāju grupu ienākumos. Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas nodokļu sistēma trešo no minētajām funkcijām nekad nav nopietni veikusi. Tas bija izdevīgi valdošajai elitei, un Latvijas valsts tika izveidota izteikti uz jaunbagātnieku noteikumiem, tāpat kā pārējās bijušās PSRS valstis. Latvijā nedarbojas un nekad nav darbojies Rietumeiropā izplatītais princips, ka katram ir jānes tik smaga nodokļu nasta, cik tam ir spēka. Tāpēc nevajadzētu brīnīties, ka Latvija šodien ir valsts ar Eiropas Savienībā vislielāko nevienlīdzību ienākumu jomā. Uz to jau vairākkārt ir norādījušas tādas starptautiskās organizācijas kā Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka. Iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, kā zināms, parāda Džini koeficients, kuru mēra no nulles līdz vienam. Aizvadītajos gados ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir kļuvusi arvien lielāka un tagad, kā jau es teicu, ir lielākā Eiropā. Džini koeficients Latvijā tagad ir 0,36. Tāpēc spēkā ir kāda Latvijā nesen pazīstama uzņēmēja teiktais, ka Latvija ir valsts, kurā ir lēti būt bagātam. Salīdzinājumam: Igaunijai un Lietuvai Džini koeficients ir 0,32, Eiropā vidēji - 0,29, bet Zviedrijai un Dānijai - 0,23. Tai pašai Dānijai, par kuru mums stāstīja pavisam nesen Straujumas kundze! Viņa stāstīja par savu vēlmi pietuvināt Latviju Dānijai. Es ļoti cienu un priecājos, ka mūsu valsts vadītājiem ir tādas ieceres, bet nu tomēr - kā mēs to izdarīsim? Tātad kāpēc tiem, kas nopelna vairāk, ir lielākā apjomā jāpiedalās valsts darbības finansēšanā? Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu tirgus sistēmas stabilitāti. Tur, kur ir brīvā tirgus konkurence, rodas ekonomikas kolapsa situācijas, jo konkurences un tirgus apstākļos nauda tiek pārsūknēta vienā virzienā (tikai vienā virzienā!) - no nabadzīgajiem pie bagātajiem un no bagātajiem pie vēl bagātākajiem. Rodas noslāņošanās pēc ienākumu lieluma, un tā nav vienkārša, bet ļoti liela noslāņošanās. Proti, milzīgai valsts iedzīvotāju daļai vispār nav naudas normālai dzīvei. Valstī neizbēgami krītas kopējais pieprasījums, pēkšņi un strauji pieaug bezdarbnieku skaits, strauji sarūk ražošanas apjomi, ekonomika kļūst neefektīva. Tā notika Krievijā pirms gadsimta, pēc tam Amerikā un Eiropā 20.gadu beigās. Tāpēc pēc satricinājumiem, par kuriem mēs visi labi zinām, valstīs ar tirgus ekonomiku pārdala naudu no bagātajiem un talantīgajiem par labu nabadzīgajiem un mazāk uzņēmīgajiem. Progresīvais nodoklis ir taisnīgs, ja mums rūp valsts stabilitāte. Progresīvais nodoklis ir mūsu valsts stabilitātes jautājums, nevis kreiso politiķu sauklis. Budžeta projekts ir balstīts uz kļūdainiem apsvērumiem un neatbild uz ekonomiskajiem un sociālajiem izaicinājumiem. Tāpēc frakcija SASKAŅA budžeta projektu neatbalstīs un aicina Saeimas deputātus šo projektu neatbalstīt. Mums ir nepieciešams cits budžets un cita finanšu un ekonomiskā politika. Paldies jums par jūsu uzmanību. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)".
• 2014_12_11_276-seq254 spokenText "Godājamie kolēģi! Spriežot pēc 2015.gada budžeta izskatīšanas grafika, pirmā jeb likumdevēja vara Latvijā ir nevis Saeima, bet gan valdība. Ja tas ir tā, tad ir noticis kluss valsts apvērsums. Labākajā gadījumā 2015.gada valsts budžeta izskatīšanas grafiks ir nepieņemams un nerada pārliecību, ka Latvijā ir nodrošināta izpildvaras un likumdošanas varas nodalīšana. Likumdošanas tiesības nav tikai balsojums par izpildvaras atnesto - ādas portfelī atnesto - likumprojektu, bet gan analizētu un rūpīgi pārdomātu lēmumu pieņemšana. Piedāvātā likumprojekta izskatīšanas grafiks ir tāds, ka Saeimas deputātiem nav iespējams pat fiziski izlasīt - kur nu vēl izanalizēt! - valsts budžeta projektu, tajā ietvertos priekšlikumus un vēl 18 pavadošos likumprojektus, starp kuriem viens ir pilnīgi jauns likumprojekts. Valsts budžets nav tehnisks dokuments, neko neizsakošu skaitļu rinda, lai gan izpildvara acīm redzami vēlas, lai mēs uz to tā skatītos. Patiesībā tā ir iespēja vienu reizi gadā izvērtēt valstī visās politikās paveikto, sasniegto un diskusiju rezultātā panākt vienošanos par sasniedzamiem rezultātiem nākamajā gadā. Valsts budžets nosaka valsts attīstību - izaugsmes vai patēriņa budžets, budžets ar ieguldījumu nākotnei vai šodienai? Šie ir jautājumi, uz kuriem ir jāatbild ne tikai deputātiem, bet arī sabiedrībai. Saeimas deputātiem būtu jādod pasūtījums izpildvarai, kādi mērķi nākamajā gadā ir jāsasniedz, lai īstenotu valsts ilgtermiņa stratēģiju, un kādi resursi tam ir nepieciešami. Par katru budžeta pozīciju mums, cienījamie kolēģi, jābūt skaidrai izpratnei! Tieši mēs, nevis izpildvara atbildēsim savu vēlētāju priekšā par šī likuma kvalitāti. Mums ir jāspēj sabiedrībai izskaidrot, kādus pakalpojumus nodokļu maksātājs no valsts saņems, kāda būs izglītības un veselības kvalitāte, nevis tikai tas, par cik pieaugs vienas vai otras nozares budžets. Tieši tāpēc ir jābūt diskusijām, pārliecībai par izstrādātā budžeta kvalitāti... diskusijām ar nevalstiskā sektora un nozaru asociāciju pārstāvjiem. To, ka trūkst dialoga par šo budžetu, mēs jau redzējām arī no rīta, nākot uz Saeimas sēdi. Atklāts skaidrojums par valsts budžeta līdzekļu izmantošanu un sasniedzamajiem mērķiem dotu tūlītēju 2015.gada valsts budžeta ietaupījumu, jo Finanšu ministrijai nebūtu jātērē prioritāram pasākumam 175 tūkstoši eiro, lai skaidrotu nodokļu maksāšanas nepieciešamību un informētu, kādiem mērķiem tiek novirzīti samaksātie nodokļi. Ir jābūt ieviestam principam par budžeta līdzekļu izmantošanu saistībā ar atbildību par sasniegto rezultātu. Par to, ka arī 2014.gadā nebija pietiekoši izvērtēti ministriju iesniegtie pieprasījumi, liecina milzīgais apropriāciju pārdales skaits, turklāt līdzekļus pārdalot pat no jaunām politikas iniciatīvām un tādējādi ietekmējot Nacionālajā attīstības plānā izvirzīto stratēģisko mērķu sasniegšanu. Kas atbild par šādu nekvalitatīvu plānošanu? Diemžēl neviens! Valdība Saeimas deputātiem paziņo, ka 2015.gada budžets Saeimā esot jāpieņem nedēļas laikā, lai mēs labi izskatītos Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā. Mums ir svarīgi, ko par mums padomās citi, bet tikpat svarīgi mums ir būt godīgiem un atbildīgiem, pildot savus pienākumus. Tāpēc aicinu ikvienu godprātīgi atbildēt sev pašam, vai jums ir pietiekoša informācija, lai izskaidrotu budžetā ietvertos skaitļus, kam ir vai nav iedots finansējums, un kāda būs šo lēmumu ietekme ilgtermiņā, piemēram, neīstenojot atsevišķas veselības nozares vai Valsts probācijas dienesta aktivitātes, bet piešķirot līdzekļus 235 tūkstošu eiro apmērā darba drošības prasību nodrošināšanai Finanšu ministrijā, kas paredz pilnveidot ventilācijas sistēmu. Es ceru, ka ikvienam pozīcijas deputātam, kurš balsos “par” šādu budžeta izskatīšanas un priekšlikumu iesniegšanas laika grafiku, ir zināms, kādi pasākumi tiks īstenoti un kādi mērķi sasniegti. Ja mēs, deputāti, nevaram atbildēt uz šiem jautājumiem, tad ir jābūt godīgiem un jāatzīst, ka šī ir formāla budžeta apstiprināšanas procedūra, un Ministru kabinetam un ierēdņiem ir jāuzņemas pilna atbildība par piešķirtajiem līdzekļiem sabiedrības, pedagogu, zinātnieku, skolēnu, pensionāru un ģimeņu priekšā. Ja nav iespēju uzdot jautājumu, nav arī atbilžu. Tātad bezatbildība var turpināties! Saeimas priekšsēdētāja, vakar saņemot budžetu, teica, ka viņa cer, ka Saeimas deputāti pret to izturēsies ar lielu atbildību. Es aicinu ikvienu deputātu tiešām rīkoties atbildīgi un noteikt saprātīgu budžeta izskatīšanas laika grafiku. Pateicos. (NSL frakcijas aplausi.)".
• 2014_12_11_276-seq253 spokenText "Paldies. Nākamā debatēs deputāte Inguna Sudraba.".
• 2014_12_11_276-seq252 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ministra kungs! (Vēršas pie iekšlietu ministra R.Kozlovska.) Paldies, ka palikāt. Es saprotu, ka Reira kungs un premjerministres kundze atnāca paklausīties viens otru, bet valsts budžets, ko šodien vēlamies pieņemt pirmajā lasījumā, nav abstrakts dokumentu blāķis. Es vēlos, lai to saprastu ikviens. Lai budžets... Valsts budžets skar katru no mums, katru no mūsu vēlētājiem un arī tos, kuri dažādu iemeslu dēļ vēlēšanās nepiedalījās. Pirmām kārtām par to, kādas kvalitātes budžets ir iesniegts Saeimā. Pilna atbildība par to jāuzņemas finanšu ministram un valdības vadītājai. Es ceru, ka šie cilvēki to apzinās, lai gan no Reira kunga vakardienas tīksmināšanās par budžetu manī šāda pārliecība neradās. Bez tam šodien komisijas sēdē... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē Finanšu ministrijas darbinieki, kuriem tika šodien šeit izteikta pateicība par profesionalitāti, nespēja atbildēt ne uz vienu manu jautājumu, kas skar 2015.gada valsts budžetu. (No zāles dep. A.Loskutovs: “Varbūt vaina jautājumos?”) Ne viņi spēja runāt par vispārīgām lietām - vai mēs tiecamies uz iespēju nevienlīdzības mazināšanu vai uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu -, ne viņi spēja atbildēt, cik ir minimālās algas saņēmēju valstī. Viņi nespēja arī atbildēt, cik daudz samazināsies ienākumu nevienlīdzība pēc S80/S20 indeksa, par kuru paskaidroja Viņķeles kundze manam kolēģim Arturam Kaimiņam, jo viņi par tādu nebija dzirdējuši neko. Viņiem nācās teikt, ka viņi uzrakstīs ziņojumu... Parasti, kad Ministru kabinets nodod Saeimai caurlūkošanai kādu likumprojektu un kad ir nepieciešamība to saskaņot arī ar Eiropas Komisiju vai saņemt no Eiropas Komisijas kādas rekomendācijas, tas notiek paralēli. Man nesaprotamu iemeslu dēļ jau novembra sākumā valdībā sagatavotais budžeta projekts vispirms tika nosūtīts uz Eiropas Komisiju, nosakot tam slepenības režīmu un liedzot Saeimas deputātiem iespēju sākt laikus gatavoties plānotajām debatēm par šī budžeta saturu pēc būtības. Tādēļ es vēlos pavaicāt šeit klātesošajiem deputātiem: vai šāda rīcība saskan ar Rietumu demokrātijas pamatprincipiem? (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA: “Saskan, jā!”, “Otrais lasījums būs!”) Vai kādu izbrīna vēlētāju zemā uzticēšanās valsts varai? Mani neizbrīna. Vienīgais, kas mani izbrīna, ir politiķu, kuri sevi sauc par pieredzējušiem un viediem, nespēja saskatīt savas rīcības seku likumsakarības. Šobrīd, kad dažādās organizācijās norāda uz augstiem ekonomikas stagnēšanas riskiem, valdība, šķiet, apzināti pārkāpj apņemšanās, ko sev izvirzījusi valsts stratēģiskajos dokumentos. Pēdējos gados tā vietā, lai veidotu uzkrājumus, valdošā koalīcija ar VIENOTĪBU priekšgalā ir apzināti palielinājusi budžeta deficītu. Tā, piemēram, pagājušajā gadā tika solīts budžeta deficīts līdz 1 procentam no iekšzemes kopprodukta, tomēr šī gada beigās tas būs jau izaudzis līdz 1,42 procentiem. Latvija šobrīd atrodas pietiekami sarežģītā situācijā. Es nevēlos atkārtoties, uzskaitot visus iemeslus, taču uzsvēršu, ka Latvijas valsts nevar atļauties tik augstus riskus, kā saviem iedzīvotājiem to ir paredzējušas valdošās partijas. Jau tagad ir zināms, ka nodokļu ieņēmumi atpaliek no valdības deklarētā ilgtermiņa mērķa - vienas trešdaļas apmēra no IKP. Tas apdraud valdības spēju nodrošināt ilgtspējīgu sabiedrisko pakalpojumu attīstību, atbildēt drošības riskiem, kā arī attīstīt nepieciešamo infrastruktūru. Iepriekš Āboltiņas kundze vairākkārt norādījusi, ka sagaida konstruktīvus priekšlikumus arī no opozīcijas, bet šķiet, ka varas un pārākuma apziņa liek neizrādīt kaut mazāko interesi tos uzklausīt, jo pretējā gadījumā priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu mums nebūtu iedota tikai viena nakts. Tas diemžēl nevairos sabiedrības uzticēšanos ne Saeimai, ne valdībai. Un tā vien liekas, ka valdošo partiju politiķi to ir sapratuši: sabiedrības uzticēšanos mums nepanākt! Un varbūt tas nemaz nav svarīgi, tāpat kā priekšvēlēšanu solījumi. Jo Straujumas kundzes veidotās iepriekšējās valdības deklarācijā vēl bija iekļauts punkts par nepieciešamību sekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts varai, turpretim pēdējās valdības deklarācijā tas pat vairs nav iekļauts. Atklātība un uz iedzīvotāju interešu aizstāvību vērsta lēmumu pieņemšana, manā skatījumā, nav bijusi dienaskārtībā, veidojot 2015.gada budžetu. Tā ir tikai viena daļa iemeslu, kuru dēļ es balsošu “pret” budžeta likuma projekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā, un aicinu tāpat rīkoties arī pārējos deputātus. Mēs visi... jā, arī jūs, Šadurska kungs, esat atbildīgs to cilvēku priekšā, kuri jūs ir ievēlējuši Saeimā. Katram no vēlētājiem, kuri balsoja par jums un arī par mani, noteikti bija savi apsvērumi, taču kopumā viņi paļāvās uz to, ka mēs spēsim nodrošināt šīs valsts labāko, drošāko un efektīvāko izaugsmes ceļu. Latvijas Reģionu apvienības galvenās prioritātes (tāpat kā pirms vēlēšanām) arī šodien ir valsts drošība, vienlīdzīga reģionu attīstība un demogrāfija. Diemžēl arī šī jaunā vecā valdība slimo ar pēdējos gados tik izteikti šauro resoriskās domāšanas slimību. Ministri nevēlas skatīties ārpus savas ministrijas sienām, un katrs pie konkrētās ministrijas budžeta ir pieķēries kā slīcējs pie salmiņa. Šī prakse būtu jābeidz. Atmostieties! Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, valsts drošība sen vairs nav tikai Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas jautājums. Valsts drošība ir arī izglītība, veselība un kultūra. Pirms vēlēšanām Nacionālā apvienība solīja panākt, ka aizsardzības budžets tiks palielināts līdz 2 procentu apmēram no IKP jau līdz 2017.gadam. Tagad redzams, ka tas tomēr būs tikai 2020.gads. Nevajag naivi domāt, ka to pamanījis tikai Bondars, to redz arī mūsu sabiedrotie. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.) Ēnu ekonomikas apkarošanu kā karstu kartupeli VIENOTĪBA savā paspārnē mētāja jau neskaitāmus gadus. VIENOTĪBAS pārstāvju neētiskā rīcība dod sliktus signālus sabiedrībai. Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests savā uzpūtībā arvien aug un aug, bet reālus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu rezultātus ir pagrūti ieraudzīt. (Dep. I.Viņķeles un A.Loskutova starpsaucieni.) Jā, tika papurināti autoservisi, dzirdēts arī par zobārstiem, bet kas notiek ar kontrabandu, kas notiek ar aplokšņu algām vidējos un lielos uzņēmumos? (No zāles dep. I.Viņķele: “Sēž!”) Vai skolotāju streiki un tas, ka valdības vadītāji nesaprot, kā tiek aprēķinātas skolotāju algas, vedina domāt, ka skolas kalpos kā vieta, kur bērnos jau no mazotnes tiks ieaudzināta valstiska domāšana? Vai valstisku domāšanu var proponēt skolotājs, kurš pats neuzticas valsts varai un kuram valsts vara liekuļo gadu no gada? Tas pats notiek ar veselības aprūpi. Gandrīz visas partijas solīja nodrošināt pieeju primārajai veselības aprūpei, mazināt līdzmaksājumus un mazināt rindas. Vasaras beigās Straujumas kundze solīja, ka veselības aprūpei tiks atvēlēti vismaz 40 miljoni eiro. Bet ko mēs redzam šodien? Veselības aprūpei paredzēts 31 miljons! Kam bija nepieciešama tā māžošanās, Viņķeles kundze, valdībā nodibinot darba grupu, kas izstrādā rekomendācijas veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai? Cik no rekomendācijām... cik no rekomendācijās uzrakstītā ir reāli paredzēts nākamajam gadam? Vai kāds var pateikt kundzītei Dagdā, kāds būs tas minimums, ko veselības aprūpes jomā viņa varēs saņemt? Un vai kungam Aizkrauklē kāds var pateikt, cik lielu summu par pakalpojumiem nākamgad apmaksās valsts un cik būs jāmaksā pašam? Vai kāds var pateikt, kādēļ tiek mākslīgi uzturētas rindas, piemēram, uz valsts apmaksātām gūžas operācijām? Latvija nav ASV, kur diennakti vai vairāk jāceļo no viena štata uz otru. Esiet taču vienreiz godīgi pret cilvēkiem un pasakiet! Ja Rīgā ir rinda, tad Madonā tās nav! Ja nespējat gadu gadiem atrisināt problēmas, tad neuzņemieties šādu atbildību, godātie ministri! Vai, palielinot minimālo algu no 320 eiro uz 360, VIENOTĪBA patiešām ir domājusi par nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā, par ko tā skaļi uzstājās pirms Saeimas vēlēšanām? Nav noslēpums, ka šī likuma norma uzliek papildu slogu mazajiem uzņēmējiem, jo īpaši lauku rajonos. Lai samaksātu minimālo algu savam darbiniekam, uzņēmējam tas izmaksās kopumā 445 eiro, kas ir par 50 eiro vairāk nekā šobrīd. Savukārt darbinieks savā makā papildus iegūs 28 eiro. Ja valdošā koalīcija patiešām gribētu mazināt nevienlīdzību sabiedrībā, tad minimālās algas palielināšanas vietā tā būtu palielinājusi neapliekamo minimumu vai palielinājusi atvieglojumus par apgādājamām personām. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2012.gadā vislielākajam nabadzības riskam joprojām bija pakļautas mājsaimniecības, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem, kā arī mājsaimniecības, kurās abi vecāki audzina trīs vai vairāk bērnu. Nav jākaunas par cilvēkiem, kuri, godīgi strādājot, nopelna tā sauktās lielās algas, kas ir relatīvs jēdziens, bet gan jādomā, kā palīdzēt tiem, kuri nespēj nopelnīt iztikai - un kur nu vēl pārējām izdevumu pozīcijām, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi! VIENOTĪBA plivina nevienlīdzības karogu. Bet vai VIENOTĪBAS politiķi ir nokāpuši no saviem augstumiem, aizbraukuši pie cilvēkiem uz laukiem un pavaicājuši, kāds tieši atbalsts viņiem būtu visnepieciešamākais, kas viņiem ļautu atsperties, lai nevajadzētu emigrēt? Demogrāfija ir ārkārtīgi būtisks jautājums, kuru nevar risināt viena pati ministrija - Labklājības ministrija. Demogrāfijas kontekstā mums jāraugās arī uz augsto mirstību un tās cēloņiem, kā arī jādomā, kā to novērst. Demogrāfijas kontekstā mums jāraugās arī uz emigrāciju un tās iemesliem. Vai bez reemigrācijas plāna, kas ir kārtējais tukšais papīrs, valdībai ir reāls piedāvājums cilvēkiem, kas dzīvo ārpus Rīgas? Diemžēl es neatrodu nevienu dokumentu, kur būtu konkrēti aprakstīti pasākumi un tiem nepieciešamie līdzekļi, lai cilvēkiem nevajadzētu braukt prom no Latvijas, lai viņi spētu tepat nopelnīt naudu, par ko uzturēt savu ģimeni. Vēl vairāk! Lai ģimenes, kuras vēl vēlas atgriezties savā dzimtenē, varētu to izdarīt ar pārliecību, ka viņiem būs kur strādāt un būs kur dzīvot. Es šādus konkrētus pasākumus neredzu, Reira kungs, un pieļauju, ka tos neredz arī Latvijas iedzīvotāji. Runājot par reģionu attīstību, Valdības deklarācijā iekļauts punkts, kas skan sekojoši: veicināsim efektīvāku reģionu institucionālās un teritoriālās sistēmas darbību valsts pārvaldes un reģionālās attīstības jautājumu risināšanā. Tie ir kārtējie tukšie vārdi! Kā jau Reira kungs vakar sacīja, šis ir kārtējais kompromisu budžets, un ar�� šodien viņš to pieminēja. Stratēģiski nevienā jomā nekas netiek risināts. Reģionu un citas sabiedrības problēmas var atkal gaidīt. 6,5 miljoni papildus - šī dotācija ir mehānisms, lai pieklusinātu daļu no pašvaldībām, bet tas nekādi neatbild uz jautājumu, kā valdība veicinās reģionu attīstību. Man ir skaidrs, ka reģioniem ir jābūt daudz neatkarīgākiem - arī finansiāli - un valdībai jādomā, kā panākt to, lai reģioni patiešām attīstītos. Nepārprotiet! Tā nav koncertzāles būvniecība reģiona lielākajā pilsētā vai tajā, kur valda VIENOTĪBAS pārstāvis! Esmu novērojis, ka pēdējā laikā moderni ir piesegties ar prezidentūras karogu. Kolēģi, tas nav nopietni! Jā, tas ir papildu pasākums, kas Latvijai jāuzņemas, un darbs jāveic godam, taču nedrīkst aizmirst valsts pamatfunkciju. Nobeidzot savu runu, es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka budžeta pieņemšanas process, kādu to iecerējuši valdošās koalīcijas deputāti, man ir absolūti nepieņemams, un es neredzu, ka šis būtu valsts budžets, kas veidots, domājot par valsts iedzīvotāju interesēm. Tādēļ es balsošu “pret” sabiedrības interešu neievērošanu un “pret” šī budžeta likuma atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Paldies. (LRA frakcijas aplausi.)".
• 2014_12_11_276-seq251 spokenText "Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas 11.decembra sēdi. Debatēs pieteicies deputāts Mārtiņš Bondars. Kolēģi, lūdzu klusumu, lai debatētājs var sākt debates.".
• 2014_12_11_276-seq249 spokenText "Paldies. Cienījamie deputāti, lūdzu uzmanību! Reģistrācijas pārbaude! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Ringolds Balodis, Guntis Belēvičs, Raimonds Bergmanis, Inga Bite, Boriss Cilevičs, Vjačeslavs Dombrovskis, Andrejs Elksniņš, Romāns Naudiņš, Vitālijs Orlovs, Sergejs Potapkins, Ivans Ribakovs, Jānis Urbanovičs, Mihails Zemļinskis. Paldies.".
• 2014_12_11_276-seq247 spokenText "Paldies. Izmeklēšanas komisija saistībā ar nelaimes gadījumu Zolitūdē! 12 deputāti tiek aicināti Sarkanajā zālē. Būs īss paziņojums no Juridiskā biroja, un tad mēs lemsim par savu turpmāko rīcību. Bet lūdzu ierasties visiem 12 deputātiem, kuri strādā šajā izmeklēšanas komisijā. Sarkanajā zālē! Uzreiz!".
• 2014_12_11_276-seq246 spokenText "Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.".
• 2014_12_11_276-seq245 spokenText "Kolēģi un kolēģes! Uzreiz pēc sēdes tepat blakus - Dzeltenajā zālē - lūdzu pulcēties tos, kuri ir pierakstījušies deputātu grupā sadarbībai ar Ukrainas parlamentu - Verhovnu Radu. Lūdzu, pulksten 16.00!".
• 2014_12_11_276-seq244 spokenText "Paldies finanšu ministram Reira kungam! Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Mārtiņš Bondars. Bondara kungs, vai jums debatēm pietiks ar piecām minūtēm? (No zāles dep. M.Bondars: “Nē, nepietiks!”) Nepietiks. Labi. Tātad ir pienācis laiks pārtraukumam. Pirms pārtraukuma mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Veiko Spolītim.".
• 2014_12_11_276-seq243 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātā Ministru prezidentes kundze! Godātie kolēģi deputāti! Godātie kolēģi ministri! 2015.gada budžets ir Latvijas sociālās un nacionālās drošības budžets, kas nodrošinās sociālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, lai ikvienam, bet jo īpaši sabiedrības daļai ar zemākiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem būtu iespēja strādāt cienīgu darbu, gūt dzīvei nepieciešamos ienākumus un iegūt labāku izglītību, pieeju veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem. Nākamā gada valsts budžeta likumprojektu Ministru kabinets ir sagatavojis, nosakot par svarīgākajām prioritātēm mūsu valsts sociālo un nacionālo drošību, ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas attīstību, kas uzlabotu sabiedrības labklājību, kā arī uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu. Tāpat valdība lielu vērību pievērsa jau iepriekš aizsāktajam darbam, lai nodrošinātu mūsu sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, no nākamā gada 1.janvāra ceļot minimālo atalgojumu par 40 eiro. Tādējādi kopīgiem spēkiem tiks sekmēta ienākumu vienlīdzība sabiedrībā, uzlaboti dzīves apstākļi mazāk turīgajiem mūsu iedzīvotājiem, kā arī mazināta ēnu ekonomika. Galvenā valsts finanšu dokumenta apstiprināšana Ministru kabinetā raksturo valsts spēju sekmīgi vadīt publiskās finanses. Izvērtējot un aprēķinot visām ministrijām, iestādēm un pasākumiem nepieciešamo un optimāli atbalstāmo finansējumu nākamajam gadam, reizē ievērojot arī fiskālās politikas noteikumus, valdība kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem ir veikusi vērienīgu darbu. Godātie kolēģi! Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014.gadu palielināsies par 280 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas vairāk nekā 160 miljonu apmērā, gan citus prioritārus pasākumus. Nākamgad budžeta palielinājuma pienesumu... Nākamā gada budžeta palielinājuma pienesumu izjutīs ikviens - gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, gan pašvaldības. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, ko radījis Krievijas un Ukrainas konflikts, kā arī arvien pieaugošo drošības nozīmi visā Eiropā, Latvijas valdība būtisku vērību pievērsa mūsu valsts ārējās un arī iekšējās drošības stiprināšanai. Brīvība ir nenovērtējama mūsu valsts vērtība, savukārt drošība ir svarīga arī mūsu ekonomikas izaugsmei un sociālajai aizsardzībai. Tāpēc nākamā gada valsts budžets ir mūsu valsts sociālās un nacionālās drošības budžets. 2014.gads mums, Latvijā dzīvojošajiem, kā arī visai pasaulei ir licis pievērst lielāku uzmanību drošības un aizsardzības jautājumiem. Tādēļ Aizsardzības ministrijas budžetu nākamajam gadam plānots palielināt par 37,9 miljoniem, un šis palielinājums sasniegs 1 procentu no IKP. Un gribu apliecināt, ka likums par finansējumu aizsardzībai, ko pieņēma iepriekšējā Saeima, ir saskaņots ar mūsu partneriem - gan iekšējiem partneriem, gan ārējiem partneriem gan NATO, gan Eiropā. Un tas ir nepieciešamais pieaugums. Par 2 procentiem nākamajā gadā neviens nav runājis. Šis pieaugums paredz būtiski stiprināt Latvijas armijas un Zemessardzes kapacitāti, kā arī paaugstinātās gatavības apakšvienības izveidi. Savukārt Iekšlietu ministrijai paredzēti papildus 21,5 miljoni eiro; tajā summā paredzēti arī līdzekļi uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai un kapacitātes stiprināšanai. Valdība iespēju palielināt nākamā budžeta ieņēmumus radusi, apstiprinot konsekventus pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai. Esam nodrošinājuši uzņēmējiem doto solījumu par nodokļu necelšanu un darbaspēka nodokļu samazināšanu. Tāpēc atbilstoši jau pieņemtajiem lēmumiem no 2015.gada 1.janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiks samazināta no 24 uz 23 procentiem. Un Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās notiek nodokļu samazinājums. Un šie mēri sekmēs arī mūsu uzņēmējdarbības konkurenci gan Baltijas reģionā, gan Eiropā kopumā. Tāpat ļoti būtisku vērību valdība pievērš sociālās drošības jautājumiem, tādēļ paredz papildu līdzekļus veselības aprūpes jautājumu risināšanai, izglītības jautājumiem un citiem. Veselības ministrijas budžeta apjomu paredzēts palielināt par 31,1 miljonu eiro, lai veicinātu veselības pakalpojumu pieejamību reģionos, mazinātu rindas ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem, mazinātu pacientu iemaksas un līdzmaksājumus un nodrošinātu medicīnas darbiniekiem zemāko algu palielināšanu. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.) Lai sekmētu Latvijas izglītības kvalitāti, visas izglītības nozares nākamā gada budžetu plānots palielināt par teju 31 miljonu eiro, kā arī vēl rezervēt papildu 3 miljonus eiro pedagogu darba algu palielināšanai no nākamā gada 1.septembra. Un šie papildu līdzekļi paredzēti gan zinātniskās darbības attīstībai augstskolās, gan pedagogu algu palielināšanai. Valdība radusi iespēju palielināt finansējumu arī satiksmes nozarei, 2015.gadā papildus piešķirot 32,6 miljonus eiro. Un šis finansējums ir paredzēts valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī dotācijām, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem pieejamus transporta pakalpojumus visas valsts teritorijā. Zemkopības ministrijai valdība nākamajā gadā atbalstījusi papildu finansējumu 33 miljonu eiro apmērā, lai 2015.gadā nodrošinātu papildu valsts tiešmaksājumus lauksaimniekiem 51 miljona eiro apmērā. Izstrādājot priekšlikumus 2015.gada valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai pašvaldībām, valdība detalizēti izvērtēja ne tikai kopējos pašvaldību budžeta ieņēmumus, bet arī to sadalījumu pa pašvaldībām. Būtiska uzmanība tika veltīta tam, lai piedāvātais risinājums nevienai Latvijas pašvaldībai budžeta ieņēmumus nesamazinātu salīdzinājumā ar 2014.gadu. Lai to nodrošinātu, valdība atbalstīja priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām 6,5 miljonu eiro apmērā, nodrošinot kopējo finansējumu 36,5 miljonu eiro apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai. Kolēģi! Sagatavotais budžeta likumprojekts nodrošina, ka nevienai Latvijas pašvaldībai 2015.gadā vērtētie ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas un papildu dotācijām salīdzinājumā ar 2014.gadu nesamazināsies. Līdz ar to 2015.gadā ir nodrošināta līdzsvarota, reģionāli sabalansēta valsts budžeta līdzekļu piešķiršana pašvaldībām, mazinot reģionālo nevienlīdzību finanšu resursu pieejamības ziņā un izlīdzināšanā. Kolēģi! Šeit es gribu uzsvērt, ka 2015.gadā ikvienai pašvaldībai tiks garantēta aizņēmumu un galvojumu pietiekamība prioritāro mērķu īstenošanai, turpinot fiskāli atbildīgu pašvaldību uzņemto saistību politiku. Nākamajā gadā pašvaldībām tiks paplašināti aizņēmumu mērķi. Tās varēs aizņemties līdzekļus no Valsts kases valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektiem, kuriem 2015.gadā paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums. Tāpat tiks paplašināti pašvaldību galvojuma mērķi investīciju projektiem, kas saistīti ar komunālo pakalpojumu nodrošināšanu. Tiks arī palielināta maksimālā aizņēmumu summa pašvaldību noteikto prioritāro investīciju projektu īstenošanai līdz 250 tūkstošiem eiro (pašreiz tā ir 200 tūkstoši eiro katrai pašvaldībai). Tāpat ļoti nozīmīga loma mūsu ekonomikas attīstībā un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanā būs mērķtiecīgai un sekmīgai Eiropas Savienības fondu līdzekļu ieguldīšanai un sniegto iespēju prasmīgai izmantošanai. Eiropas Savienības fondu līdzekļi mums joprojām ir viens... galvenais... nozīmīgs finanšu avots investīcijām. Un, kā mēs tos izmantosim, tā arī varēsim turpināt attīstīties. Tāpēc ir ļoti labi saprotama uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu un kapitālsabiedrību, izglītības un zinātnes institūciju, sociālo un sadarbības partneru aktīvā interese par to, vai projektu un ideju realizācijai būs pieejami ES līdzekļi un vai tos varēs saņemt savlaicīgi jau no nākamā gada. Vēlos uzsvērt, ka Latvija ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas labā nozīmē ir pacentusies kaut ko ieviest... tā ir pirmā dalībvalsts... viena no pirmajām dalībvalstīm, kam Eiropas Komisija jau oficiāli apstiprinājusi 4,4 miljardus eiro fondu līdzekļu pieejamību ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Šo līdzekļu efektīvu izmantošanu administrēs Finanšu ministrija kā vadošā iestāde un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, piedāvājot efektīvus e-risinājumus projektu ieviesēju ērtībām un atbalstam. Kopā ar Zemkopības ministrijas administrētajiem fondiem - Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu - Latvijai būs pieejams finansējums 5,59 miljardu eiro apmērā. Atkārtošu vēl nedaudz vispārējos un galvenos skaitļus. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7,3 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi tiek plānoti 7,5 miljardu eiro apmērā. Savukārt konsolidētā budžeta (ieskaitot atvasināto publisko personu budžetu un pašvaldību budžetu) ieņēmumi 2015.gadā ir plānoti 8,9 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 9,2 miljardu eiro apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai 2015.gadā tiek prognozēts 247,6 miljoni, kas ir 1 procents no IKP. Finanšu ministrija plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2015.-2017.gadā nepārsniegs pieļaujamo deficītu, kas izriet no strukturālā budžeta bilances mērķa, piemērojot 2015.gadā, kā jau es teicu, 1 procentu no budžeta deficīta, 2016.gadā - 0,9 procentus no IKP un 2017.gadā - 0,7 procentus no IKP. Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2015.-2017.gadam nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 2,8 procentu apmērā, bet attiecīgi 2016. un 2017.gadā - 3,3 un 3,6 procenti. Tomēr, ņemot vērā lielo nenoteiktību ārējā ekonomiskajā vidē, makroekonomiskās attīstības scenārija riski ir vairāk lejupvērsti. Diemžēl arī turpmāk mūsu ekonomikas attīstība būs tieši atkarīga no izmaiņām ārējā vidē un ģeopolitiskās situācijas saasināšanās joprojām saglabājas kā būtisks risks izaugsmei. Ja Krievija ieviesīs papildu sankcijas, kas ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, vai jau noteikto sankciju netiešā ietekme izrādīsies lielāka, Latvijas ekonomiskā izaugsme var būt lēnāka, nekā šobrīd prognozēts. Kā pozitīvais faktors ir jāmin “Liepājas metalurga” darbības atsākšana un ražošanas atjaunošana šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā, kas veicinātu straujāku visu mūsu valsts tautsaimniecības izaugsmi. Kas attiecas uz fiskālo politiku, šajā jautājumā Latvijas kurss nav mainījies, un arī turpmākajos gados tas būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus. Godātie kolēģi! Jums ir iesniegts 2015.gada budžets. Tas ir veidots atbildīgi un koleģiāli, sadarbojoties ministrijām, sociālajiem partneriem un nozarēm un ievērojot mūsu valsts un sabiedrības intereses. Kolēģi! Daudzas no budžeta izveidē iesaistītajām amatpersonām šādā kapacitātē budžetu izstrādāja pirmo reizi. Šis ir pirmais budžets premjerministrei Straujumas kundzei. Šis ir pirmais budžets Saeimas priekšsēdētājai Mūrnieces kundzei. Šis ir pirmais budžets Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Šadurska kungam... un arī mans budžets. Un tāpēc varu apliecināt, ka šis ir labākais budžets, kādu šī brīža apstākļos ir iespējams sagatavot. (Opozīcijas deputātu aplausi un starpsaucieni.) Kolēģi, to raksturo drošība, sociālā aizsardzība (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.), straujāka ekonomikas izaugsme nekā vidēji Eiropas Savienībā, un ienākumu nevienlīdzības mazināšana. Un tas nav maz! Aicinu jūs atbalstīt nākamā gada budžeta projektu un novēlu konstruktīvas diskusijas. Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)".
• 2014_12_11_276-seq242 spokenText "Un paldies, protams, arī Ministru prezidentei Straujumas kundzei! Vārds finanšu ministram Jānim Reiram.".
• 2014_12_11_276-seq241 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Klātesošie un visi, kas seko līdzi tiešraidei! 2014.gads Latvijas valsts attīstībai ir bijis zīmīgs - ir ieviests eiro un vidēja termiņa budžeta plānošana. Esam uzsākuši jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda investīcijas, ierindojot Latviju starp pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras darbības programma ir guvusi atbalstu no Eiropas Komisijas. Papildus minētajam ir jānorāda, ka Valsts kase šogad ir atmaksājusi būtisku daļu no ekonomiskās krīzes laikā izsniegtā starptautiskā aizdevuma. Tas ir labs pamats turpināt valsts izaugsmi. Šodien mēs tiekamies, lai lemtu par svarīgāko - valsts budžeta projektu. Šis ir sociālās un nacionālās drošības budžets. Tas iespaidos ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Ja salīdzinām valsti ar cilvēka organismu, tad valsts budžets ir mugurkauls, kas satur kopā līdzsvarā visu valsts darbības ikdienas mehānismu. Budžeta projekts ir izstrādāts maksimāli pēc pašreizējām valsts iespējām tā, lai katrs Latvijas iedzīvotājs būtu ieguvējs. Tas ir izstrādāts tā, lai valsts darbības organisms būtu rīcībspējīgs un efektīvs. Budžets tapa, visiem ministriem un ierēdņiem ļoti atbildīgi kopā strādājot vienā komandā. Par pamatu tika ņemtas valdības noteiktās prioritātes - tautsaimniecības izaugsme, ģimenes un indivīda dzīves kvalitāte un valsts drošība. Man ir tas gods piedāvāt Saeimai apspriešanai likuma “Par valsts budžetu 2015.gadam” un likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam” projektus, kā arī budžetu pavadošos likumprojektus. Par budžeta pamatfaktiem. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad prognozēti turpat 7,3 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 7,5 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2014.gada plānu nākamgad paredzēts izdevumu palielinājums 283,3 miljonu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā deficīts plānots 1 procents no iekšzemes kopprodukta. Nākamgad inflācija plānota 2,4 procentu apmērā. 2015.gada valsts budžets ir sagatavots, balstoties uz Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu 2,8 procentu apmērā. Vispirms par labām izmaiņām katra cilvēka ikdienā. Esam darījuši visu, lai Latvijā ģimenēm un bērniem klātos arvien labāk. Nodrošinot nodokļu politikas stabilitāti un ievērojot iepriekšējo apņemšanos mazināt darbaspēka nodokļu slogu, no 2015.gada 1.janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiks samazināta no 24 uz 23 procentiem. Tiks palielināta iemaksa otrajā pensiju līmenī no 4 procentiem uz 5 procentiem. Labklājības ministrijas finansējumu nākamā gada budžetā pamatfunkciju īstenošanai paredzēts palielināt par 68,6 miljoniem eiro. No tā lielākā finansējuma daļa jeb 62,3 miljoni eiro paredzēti valsts sociālajiem pabalstiem. Ļoti svarīgi, ka varēsim palīdzēt ar lielāku summu bērna kopšanas un ģimenes pabalstiem. Nākamgad minimālo algu palielinām no 320 uz 360 eiro. Tas ir viens no veidiem, kā īstenot valsts stratēģisku attīstības mērķi - mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību. Savukārt no 2016.gada paredzēts ieviest diferencēto neapliekamo minimumu. Darba samaksa tiks paaugstināta kultūras, veselības aprūpes, zemāko instanču tiesu, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas darbiniekiem, nodrošināti asistenta pakalpojumi personām ar invaliditāti - tie ir tikai daži piemēri no iekasēto nodokļu pārdales publiskajā sektorā zemāk atalgotajiem darbiniekiem. Tālāk - sociālā un nacionālā drošība. Cilvēkam ir jājūtas droši un stabili savā zemē. Sociālā drošība ir viena no nacionālās drošības būtiskākajām sastāvdaļām. Tādēļ ir paredzēts palielināt finansējumu Veselības ministrijai valsts pamatfunkciju īstenošanai par 31,1 miljonu eiro. Šie līdzekļi tiks novirzīti pacientu līdzmaksājumu samazināšanai, zemāk atalgoto medicīnas darbinieku algu paaugstināšanai, kompensējamiem medikamentiem, ambulatorās veselības aprūpes rindu mazināšanai un stacionāro pakalpojumu palielināšanai. Drošība, protams, ir arī aizsardzība. Nacionālā drošība jau arī nosaka valsts stabilitāti, tā dod pamatu labklājībai un investīcijām. Nacionālajai drošībai ir atvēlēts viens no būtiskākajiem izdevumu pieaugumiem. Aizsardzības ministrijas finansējums valsts pamatfunkciju īstenošanai tiek palielināts par 37,9 miljoniem eiro. Šie līdzekļi ir paredzēti Latvijas armijas un Zemessardzes kaujas spēju stiprināšanai. Tiks izveidotas īpašas paaugstinātas gatavības Zemessardzes rotas. Šāda finansējuma piešķiršana iezīmēs mērķtiecīgu virzību uz finansējumu aizsardzībai 2 procentu apmērā no IKP 2020.gadā. Savukārt, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, paredzēts papildus piešķirt 21,5 miljonus eiro Iekšlietu ministrijai valsts pamatfunkciju īstenošanai, tai skaitā darbinieku atlīdzībai. Pievērsīšos tautsaimniecības izaugsmei. Nodokļu politikas jomā piedāvājam paredzamu, skaidru nākotni. Bez iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanas no 24 procentiem uz 23 procentiem valdība nepiedāvā veikt citas būtiskas nodokļu likmju izmaiņas. Jaunās valdības deklarācija ir vērsta nevis uz nodokļu likmju celšanu, bet uz nodokļu iekasēšanas uzlabošanu, lai nodokļu ieņēmumu apjoms pret iekšzemes kopproduktu būtu vienas trešdaļas apmērā. Protams, tas saistās ar uzdevumiem ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu administrēšanā. Plānots, ka 2015.gadā budžeta ieņēmumi palielināsies par 0,21 procentu no iekšzemes kopprodukta. Ļoti arī ceru, ka “Liepājas metalurga” darbības atsākšanās varētu būtiski ietekmēt IKP izaugsmi. Būtisks atbalsts sniegts Latvijas lauksaimniekiem, 2015.gadā atvēlot Zemkopības ministrijai 33,3 miljonus eiro, 2016.gadā - 26,3 miljonus eiro un 2017.gadā - 1,7 miljonus eiro valsts atbalstam lauksaimniekiem. Tā nodrošināsim vienlīdzīgākus konkurences noteikumus Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Latvijas fiskālā disciplīna un atbildīga makroekonomiskā politika 2014.gadā ir nesusi augļus paaugstinātu kredītreitingu veidā. Nākotnē tas ļaus mums izdevīgāk pārfinansēt valsts parādu un kopumā piesaistīt lētākus kredītlīdzekļus. 2015.gadā ir plānota atmaksa aizņēmumam no Eiropas Komisijas pamatsummas 1,2 miljardu eiro apmērā. Uzsāksim arī atmaksāt Pasaules Bankas pirmā aizņēmuma pamatsummu, pārskaitot Pasaules Bankai 60,05 miljonus eiro. Līdz ar to 2015.gadā ir plānots valsts parāda samazinājums 5,1 procenta apmērā. Vēlos pievērst uzmanību arī mūsu budžeta ieguvumiem no plašākām - no Eiropas Savienības fondu iespējām. Īstenojot Latvijas intereses Eiropas Savienības sastāvā, neviens budžeta process nav nodalāms no Eiropas Savienības fondu investīciju iespējām. Jaunais Eiropas Savienības fondu plānošanas periods paver Latvijai iespēju nākamo septiņu gadu laikā investēt 4,4 miljardus eiro Latvijas izaugsmē un attīstībā. 2015.gadā Eiropas Savienības investīcijas ļaus mums integrēt darba tirgū sociālās atstumtības riska grupas - ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus. Investīcijas ļaus mazināt to cilvēku skaitu, kas pakļauti nabadzības riskam. Valsts varēs sniegt atbilstošas apmācības un palīdzēt uzlabot veselības stāvokli. Eiropas Savienības fondu atbalsts paredzēts arī primārās enerģijas patēriņa samazināšanai, uzlabojot energoefektivitāti privātajā un publiskajā sektorā, tātad arī uzlabojot energoefektivitāti industriālajā ražošanā un atbalstot energoefektivitātes palielināšanu sabiedriskajā transportā. Tāpat starp plānotajiem būtiskākajiem Eiropas Savienības fondu finansējuma galamērķiem ir investīciju palielināšana pētniecībā un attīstībā, privāto investīciju piesaistes veicināšana, sadarbības aktivizēšanās starp pētniecības institūcijām un uzņēmējiem. Ievērojami ieguldījumi paredzēti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un transporta infrastruktūras uzlabojumiem, kas tieši ietekmē ekonomikas produktivitāti un ir pamats plašākai nodarbinātībai un dzīves kvalitātes pieaugumam. Šī gada budžeta veidošanā viena no visvairāk diskutētajām nozarēm bija izglītība. Gribu izteikt cieņu visiem skolotājiem, kas strādā pie mūsu bērnu un mazbērnu izglītošanas. Jūsu darbs ir nenovērtējami svarīgs. (No zāles dep. I.Zariņš: “To jau mēs redzam!”) Man žēl, ka skolotāji ir bijuši par daudz ierauti tajā darbā, ko veic ministrija savu reformu procesā. Visiem ir svarīgi skaidri noteikumi, visiem svarīga ir paredzama nākotne. Izglītības nozarei ir nepieciešams skaidrs finansēšanas modelis, un pie tā jaunā ministre aktīvi strādā. Lai sekmētu Latvijas izglītības kvalitāti, Izglītības un zinātnes ministrijas nākamā gada budžetu plānots palielināt par teju 31,4 miljoniem eiro un rezervēt papildus 3 miljonus (un, ja nepieciešams, - arī vairāk) eiro pedagogu darba algu palielināšanai no nākamā gada 1.septembra. Papildu līdzekļi paredzēti gan zinātniskās darbības attīstībai augstskolās, gan pedagogu algu palielināšanai. Esam pildījuši iepriekš dotos solījumus, un es arī ceru uz sociālo partneru un valdības tālāku konstruktīvu dialogu par izglītības finansēšanas modeli. Pašvaldībām ir ārkārtīgi būtiska loma valsts izaugsmē. Mums ir jāstrādā vienotā komandā. Šonedēļ parakstīju Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolu, kurā vienojāmies par budžetu un turpmākajiem sadarbības jautājumiem. Gribu izmantot šo gadījumu, lai vēlreiz pateiktos visām pašvaldībām par atvērto un konstruktīvo dialogu! Valdība ir atbalstījusi priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām 6,5 miljonu eiro apmērā 2015.gadā. Tas risinās jautājumu saistībā ar pašvaldībām kompensējamiem zaudējumiem, kas veidojas, mainoties fiskālajai politikai. Tas nodrošina, ka finanšu izlīdzināšanai starp pašvaldībām tiek paredzēts finansējums no valsts 36,5 miljonu eiro apmērā. Valdības piedāvātajā budžeta projektā nevienai pašvaldībai nav līdzekļu ieņēmumu samazinājuma, salīdzinot ar 2014.gadu. Šāds valdības piedāvājums samazinās arī reģionālo nevienlīdzību. Un īsumā par iepriekš teikto: papildu līdzekļus 2015.gada budžetā pret 2014.gadu un finansējuma pieaugumu izjutīs visas nozares. Šoreiz mums bija iespējams izskatīt papildu 240 miljonu sadalījumu nākamā gada budžetā. 240 miljoni ietver gan pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas 133,2 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 46,5 miljonu eiro apmērā. Par vēlmēm un reālo dzīvi. Visas vēlmes uzreiz dzīvē nekad nav iespējams apmierināt, taču, atceroties par augstākiem mērķiem, vienmēr ir iespējams soli pa solim uzdevumus sasniegt. Tāpēc es ļoti ceru, ka mēs visi sev atgādināsim par fiskālo disciplīnu, par darbu pēctecību un par saskaņotu valsts izaugsmi. Ēnu ekonomikas apkarošana, tiesu sistēmas reformas, izglītības un veselības sistēmu pilnveidošana, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma izstrāde un citi valsts attīstībai svarīgi jautājumi ir tie reālie uzdevumi. Tos pēc iespējas labāk īstenojot, mēs varam nodrošināt Latvijas un ikvienas ģimenes, ikviena cilvēka labklājības celšanu. Noslēgumā vēlreiz gribu izteikt vissirsnīgāko pateicību visiem savas valdības ministriem par atbildīgo komandas darbu. Paldies finanšu ministram un Finanšu ministrijas ierēdņiem par profesionālo sniegumu. Tāpat paldies saku visiem sociālajiem partneriem par spraigo dialogu. Paldies vēlos teikt arī Valsts prezidentam Andrim Bērziņam par pausto atbalstu. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Aicinu Saeimu apstiprināt piedāvātos valsts budžeta likumprojektus. (Koalīcijas deputātu aplausi.) Paldies.".
• 2014_12_11_276-seq240 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2015.gadam” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 30, atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Un tagad uzsākam debates par likumprojektu “Par valsts budžetu 2015.gadam” un to pavadošajiem likumprojektiem pirmajā lasījumā. Vārds Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai.".

• first
• previous
• next