Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_12_11_276-seq280> ?p ?o. }

• 2014_12_11_276-seq280 type Speech.
• 2014_12_11_276-seq280 number "280".
• 2014_12_11_276-seq280 date "2014-12-11".
• 2014_12_11_276-seq280 isPartOf 2014_12_11_276.
• 2014_12_11_276-seq280 spokenAs 41.
• 2014_12_11_276-seq280 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos teikt, ka, tāpat kā jebkurš no koalīcijas deputātiem, arī katrs opozīcijas deputāts ir par valsts budžeta savlaicīgu pieņemšanu, par kvalitatīvi sagatavota valsts budžeta izvērtēšanu, iespēju robežās pielabošanu un apstiprināšanu. Tas taču ir gada svarīgākais Saeimas lēmums, kuru gaida ministri, ierēdņi, skolotāji, uzņēmēji... un gan jau arī partiju sponsori. Šodien jau vairāki kolēģi uzsvēra, ka arī katrs Latvijas iedzīvotājs vēlas, lai budžets būtu sabalansēts, loģiski balstīts uz vismaz koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumiem. Tad arī sabiedrības uzticēšanās šāda budžeta pildīšanai gan izdevumu, gan ieņēmumu sadaļā būs lielāka... Tūlīt turpināšu... (Neliela pauze. Dep. I.Zariņš: “Būs labi!”) Taču arī cilvēku uzticēšanās partijām un visam Latvijas Republikas parlamentam tā tikai pieaugtu. Šobrīd sabiedrības uzticēšanās līmenis Saeimai ir katastrofāli zems, nedaudz augstāks - valdībai, bet interesantas ir Latvijas valsts lēmējvaras un izpildvaras savstarpējās attiecības. Teorētiski Saeima valdībai uzticas vairāk nekā par 60 procentiem. Vismaz tāds bija jūsu balsojums, apstiprinot valdību. Taču valdība Saeimai gan... ne tikai opozīcijai, bet arī koalīcijai pavisam neuzticas. Svarīgākais gada likumprojekts Saeimā tiek iesniegts sasteigti, varētu pat teikt, diezgan neveikli, steidzamības kārtā, nedēļas vidū, un nākamajā dienā, tātad šodien, jau tiek gribēts budžetu pieņemt pirmajā lasījumā. Tālāk pa nakti deputātiem būs iespēja paspēlēties ar skaitļiem gluži kā tādā pokera spēlē, un jau pēc nedēļas Finanšu ministrijā varēs korķēt vaļā šampanieti pateicībā par deputātu pragmatisko pieeju valstij svarīga jautājuma risināšanā. Ir tāda sajūta, ka vienu rajona tiesas tienesi komisijā vairāk izvērtē nekā valsts budžeta pozīcijas. Tad ir pamatojums, argumentācija, uzklausa pretenzijas, bet, galvenais, lēmuma pieņemšanu neliek Saeimas darba kārtībā, tā teikt, pa sētas durvīm. Ministrs apgalvo, ka pietiek ar 15 minūtēm, lai saprastu budžeta ciparus un pilnvērtīgi lemtu par tā saturu. Zariņa kungs jau pirms brīža jūs kaunināja. Esiet godīgi un atklāti! Pasakiet, kurš no jums ir iepazinies ar visu 2015.gada budžeta likumu paketi! Lūdzu, paceliet rokas! (Dep. K.Šadurskis un vairāki frakcijas VIENOTĪBA deputāti paceļ roku.) Paldies! Tātad pārējiem tas mīkstais spilvens, ko koalīcijas politiķis var likt sev pagalvī, ir nezināšana. Izskatās, ka jūs īsti nemaz neinteresē sīkāka budžeta ciparu analīze. Minimālās algas celšanu līdz 360 eiro jau minēja Bondara kungs. No savas puses vēl piebildīšu, ka šāda minimālās algas celšana šobrīd no valdības puses ir patiešām lētākais veids, kā rūpēties par tiem, kuri saņem vismazāk. Valsts un pašvaldību struktūrās strādājošo algu izmaksu pieaugums jau ir ierēķināts budžetā. Bet ko darīs privātais sektors, it īpaši reģionos? Šeit visiem ir skaidrs, ka atkal “veiksmes stāsts” (pēdiņās) tiks likts uz valsts iedzīvotāju, šoreiz uz mazo uzņēmēju, pleciem. Turklāt laikā, kad daudzi uzņēmēji, sevišķi mazie un vidējie, kuriem bieži vien valdības vai Eiropas Savienības kompensācijas iet secen, cīnās ar negatīvajām sekām, kuras biznesa vidē radījusi Krievijas agresija Ukrainā. Latgalē jau vairāki uzņēmumi ir paziņojuši par savu darbinieku skaita samazināšanu vai atsevišķu struktūrvienību likvidēšanu. Lai gan valdība atkal kārtējo reizi ir pieteikusi cīņu ēnu ekonomikai, rezultātā uzņēmēji vēl vairāk maksās saviem darbiniekiem algas aploksnēs, kā jau tagad tas tiek plaši darīts visā Latvijas teritorijā. Šādā veidā - starp citu, tieši Rīgā -, es domāju, valsts budžetam iet secen lielākās summas. Neapliekamais minimums. Pavisam īsi pieminēšu, ka, piemēram, Somijā tas 2013.gadā bija 1341 eiro, arī Īrijā - pietiekoši augsts, bet Eiropā neapliekamais minimums vidēji bija 750 eiro. Ņemot vērā to, ka Latvijā patēriņa un pakalpojumu cenu līmenis ir aptuveni 80 procentu apmērā no Eiropas Savienības cenām, faktiski jau šobrīd Latvijā šim neapliekamajam minimumam būtu jābūt 500 eiro. Pavisam īsi vēlos pieskarties arī izglītības jomai un izteiktajai domai par skolotāju algu publiskošanu. Jāteic, ka reģionos biežāk izskan atbalstošs viedoklis šai idejai - ar piebildi, ka jānorāda būtu ne vien algas cipars, bet arī stundu un slodžu skaits, kas skolotājam ir jānostrādā, lai attiecīgo atalgojumu saņemtu. Tas skaidri parādītu sistēmas problēmas, starpību, kāda ir par to pašu paveikto darbu lauku skolās un Pierīgas pašvaldību skolās. Ministrijai un valdībai pagaidām risinājuma nav, tāpēc šī iniciatīva diemžēl praktiski jau ir ielikta dziļākajā atvilktnē. Bērns nav vainīgs, ka ir piedzimis pierobežā, nevis Pierīgas pašvaldībā, kur skolotājiem atalgojums ir pat vairākas reizes lielāks. Ir jānovērš nevienlīdzīgā attieksme pret skolotājiem. Līdz ar to tiktu novērsta arī nevienlīdzīgā attieksme pret bērniem un viņu vecākiem. Iespējams, šībrīža regulējums pārkāpj Satversmi, jo bērniem netiek nodrošināta vienlīdz laba pieejamība kvalitatīvai izglītībai visos reģionos. Par jaunajām politikas iniciatīvām šī budžeta ietvaros runājot, jāteic, ka atsevišķas no tām paredz jaunu struktūrvienību radīšanu un esošo stiprināšanu, sevišķi ar iekšējo un ārējo drošību saistītajās nozarēs Aizsardzības ministrijā un Iekšlietu ministrijā vai tām pakļautajos dienestos. Šajā kontekstā gribētos izteikt cerību, ka robežreģionos - Vidzemē un jo sevišķi Latgalē - esošās vai jaunradāmās struktūrvienības tiks pastiprinātas prioritārā kārtībā, lai viss presē un valdībā paustais satraukums par mūsu robežām nevainagojas tikai ar dažām konferencēm un jauniem birojiem Rīgā, kamēr Latgalē esošie tiek pastāvīgi optimizēti jeb, vienkāršiem vārdiem runājot, slēgti. Latvijas Bankas filiāle Daugavpilī - ne īsti drošības iestāde, bet tomēr. Tas ir fakts - reģionā tiks zaudētas 30 darba vietas. Veiklie vietējie faktu skaidrotāji jau tagad to ir pagriezuši kā Latvijas valsts struktūru pakāpenisku evakuāciju. Ja vēlaties optimizēt valsts izdevumus, tad sāciet ar Rīgu, nevis reģioniem. Vismaz vārdos pirmsvēlēšanu laikā visas Saeimā ievēlētās partijas bija par visu reģionu sabalansētu attīstību. Noslēgumā. Redziet, tikai kādi padsmit deputāti atzinās, ka ir vismaz... nu jā, atzinās, ka ir iepazinušies... centās mani pārliecināt, ka ir iepazinušies ar visu 2015.gada budžetu. Bet pārējie koalīcijas deputāti, izskatās, ir pavisam pieticīgi: laikam pilnībā pietiek ar tiem 20 000 eiro, ko katram valsts budžeta atbalstītājam Koalīcijas padome piesolījusi. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.) Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri! Cienījamās dāmas un augsti godātie kungi! Tas viss izskatās nožēlojami un gaužām pērkami. (LRA frakcijas aplausi.)".
• 2014_12_11_276-seq280 language "lv".
• 2014_12_11_276-seq280 speaker Juris_Vilums-1982.
• 2014_12_11_276-seq280 mentions Q822919.
• 2014_12_11_276-seq280 mentions Q211.
• 2014_12_11_276-seq280 mentions Q4294791.
• 2014_12_11_276-seq280 mentions Q4294315.
• 2014_12_11_276-seq280 mentions Q2660080.
• 2014_12_11_276-seq280 mentions Q193089.
• 2014_12_11_276-seq280 mentions Q13561029.
• 2014_12_11_276-seq280 mentions Q458.
• 2014_12_11_276-seq280 mentions Q33.
• 2014_12_11_276-seq280 mentions Q11213537.
• 2014_12_11_276-seq280 mentions Q687709.
• 2014_12_11_276-seq280 mentions Q159.
• 2014_12_11_276-seq280 mentions Q4294480.
• 2014_12_11_276-seq280 mentions Q212.
• 2014_12_11_276-seq280 mentions Q80021.
• 2014_12_11_276-seq280 mentions Q22890.