Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_12_11_276-seq252> ?p ?o. }

• 2014_12_11_276-seq252 type Speech.
• 2014_12_11_276-seq252 number "252".
• 2014_12_11_276-seq252 date "2014-12-11".
• 2014_12_11_276-seq252 isPartOf 2014_12_11_276.
• 2014_12_11_276-seq252 spokenAs 41.
• 2014_12_11_276-seq252 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ministra kungs! (Vēršas pie iekšlietu ministra R.Kozlovska.) Paldies, ka palikāt. Es saprotu, ka Reira kungs un premjerministres kundze atnāca paklausīties viens otru, bet valsts budžets, ko šodien vēlamies pieņemt pirmajā lasījumā, nav abstrakts dokumentu blāķis. Es vēlos, lai to saprastu ikviens. Lai budžets... Valsts budžets skar katru no mums, katru no mūsu vēlētājiem un arī tos, kuri dažādu iemeslu dēļ vēlēšanās nepiedalījās. Pirmām kārtām par to, kādas kvalitātes budžets ir iesniegts Saeimā. Pilna atbildība par to jāuzņemas finanšu ministram un valdības vadītājai. Es ceru, ka šie cilvēki to apzinās, lai gan no Reira kunga vakardienas tīksmināšanās par budžetu manī šāda pārliecība neradās. Bez tam šodien komisijas sēdē... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē Finanšu ministrijas darbinieki, kuriem tika šodien šeit izteikta pateicība par profesionalitāti, nespēja atbildēt ne uz vienu manu jautājumu, kas skar 2015.gada valsts budžetu. (No zāles dep. A.Loskutovs: “Varbūt vaina jautājumos?”) Ne viņi spēja runāt par vispārīgām lietām - vai mēs tiecamies uz iespēju nevienlīdzības mazināšanu vai uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu -, ne viņi spēja atbildēt, cik ir minimālās algas saņēmēju valstī. Viņi nespēja arī atbildēt, cik daudz samazināsies ienākumu nevienlīdzība pēc S80/S20 indeksa, par kuru paskaidroja Viņķeles kundze manam kolēģim Arturam Kaimiņam, jo viņi par tādu nebija dzirdējuši neko. Viņiem nācās teikt, ka viņi uzrakstīs ziņojumu... Parasti, kad Ministru kabinets nodod Saeimai caurlūkošanai kādu likumprojektu un kad ir nepieciešamība to saskaņot arī ar Eiropas Komisiju vai saņemt no Eiropas Komisijas kādas rekomendācijas, tas notiek paralēli. Man nesaprotamu iemeslu dēļ jau novembra sākumā valdībā sagatavotais budžeta projekts vispirms tika nosūtīts uz Eiropas Komisiju, nosakot tam slepenības režīmu un liedzot Saeimas deputātiem iespēju sākt laikus gatavoties plānotajām debatēm par šī budžeta saturu pēc būtības. Tādēļ es vēlos pavaicāt šeit klātesošajiem deputātiem: vai šāda rīcība saskan ar Rietumu demokrātijas pamatprincipiem? (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA: “Saskan, jā!”, “Otrais lasījums būs!”) Vai kādu izbrīna vēlētāju zemā uzticēšanās valsts varai? Mani neizbrīna. Vienīgais, kas mani izbrīna, ir politiķu, kuri sevi sauc par pieredzējušiem un viediem, nespēja saskatīt savas rīcības seku likumsakarības. Šobrīd, kad dažādās organizācijās norāda uz augstiem ekonomikas stagnēšanas riskiem, valdība, šķiet, apzināti pārkāpj apņemšanās, ko sev izvirzījusi valsts stratēģiskajos dokumentos. Pēdējos gados tā vietā, lai veidotu uzkrājumus, valdošā koalīcija ar VIENOTĪBU priekšgalā ir apzināti palielinājusi budžeta deficītu. Tā, piemēram, pagājušajā gadā tika solīts budžeta deficīts līdz 1 procentam no iekšzemes kopprodukta, tomēr šī gada beigās tas būs jau izaudzis līdz 1,42 procentiem. Latvija šobrīd atrodas pietiekami sarežģītā situācijā. Es nevēlos atkārtoties, uzskaitot visus iemeslus, taču uzsvēršu, ka Latvijas valsts nevar atļauties tik augstus riskus, kā saviem iedzīvotājiem to ir paredzējušas valdošās partijas. Jau tagad ir zināms, ka nodokļu ieņēmumi atpaliek no valdības deklarētā ilgtermiņa mērķa - vienas trešdaļas apmēra no IKP. Tas apdraud valdības spēju nodrošināt ilgtspējīgu sabiedrisko pakalpojumu attīstību, atbildēt drošības riskiem, kā arī attīstīt nepieciešamo infrastruktūru. Iepriekš Āboltiņas kundze vairākkārt norādījusi, ka sagaida konstruktīvus priekšlikumus arī no opozīcijas, bet šķiet, ka varas un pārākuma apziņa liek neizrādīt kaut mazāko interesi tos uzklausīt, jo pretējā gadījumā priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu mums nebūtu iedota tikai viena nakts. Tas diemžēl nevairos sabiedrības uzticēšanos ne Saeimai, ne valdībai. Un tā vien liekas, ka valdošo partiju politiķi to ir sapratuši: sabiedrības uzticēšanos mums nepanākt! Un varbūt tas nemaz nav svarīgi, tāpat kā priekšvēlēšanu solījumi. Jo Straujumas kundzes veidotās iepriekšējās valdības deklarācijā vēl bija iekļauts punkts par nepieciešamību sekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts varai, turpretim pēdējās valdības deklarācijā tas pat vairs nav iekļauts. Atklātība un uz iedzīvotāju interešu aizstāvību vērsta lēmumu pieņemšana, manā skatījumā, nav bijusi dienaskārtībā, veidojot 2015.gada budžetu. Tā ir tikai viena daļa iemeslu, kuru dēļ es balsošu “pret” budžeta likuma projekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā, un aicinu tāpat rīkoties arī pārējos deputātus. Mēs visi... jā, arī jūs, Šadurska kungs, esat atbildīgs to cilvēku priekšā, kuri jūs ir ievēlējuši Saeimā. Katram no vēlētājiem, kuri balsoja par jums un arī par mani, noteikti bija savi apsvērumi, taču kopumā viņi paļāvās uz to, ka mēs spēsim nodrošināt šīs valsts labāko, drošāko un efektīvāko izaugsmes ceļu. Latvijas Reģionu apvienības galvenās prioritātes (tāpat kā pirms vēlēšanām) arī šodien ir valsts drošība, vienlīdzīga reģionu attīstība un demogrāfija. Diemžēl arī šī jaunā vecā valdība slimo ar pēdējos gados tik izteikti šauro resoriskās domāšanas slimību. Ministri nevēlas skatīties ārpus savas ministrijas sienām, un katrs pie konkrētās ministrijas budžeta ir pieķēries kā slīcējs pie salmiņa. Šī prakse būtu jābeidz. Atmostieties! Mēs dzīvojam 21.gadsimtā, valsts drošība sen vairs nav tikai Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas jautājums. Valsts drošība ir arī izglītība, veselība un kultūra. Pirms vēlēšanām Nacionālā apvienība solīja panākt, ka aizsardzības budžets tiks palielināts līdz 2 procentu apmēram no IKP jau līdz 2017.gadam. Tagad redzams, ka tas tomēr būs tikai 2020.gads. Nevajag naivi domāt, ka to pamanījis tikai Bondars, to redz arī mūsu sabiedrotie. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.) Ēnu ekonomikas apkarošanu kā karstu kartupeli VIENOTĪBA savā paspārnē mētāja jau neskaitāmus gadus. VIENOTĪBAS pārstāvju neētiskā rīcība dod sliktus signālus sabiedrībai. Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests savā uzpūtībā arvien aug un aug, bet reālus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu rezultātus ir pagrūti ieraudzīt. (Dep. I.Viņķeles un A.Loskutova starpsaucieni.) Jā, tika papurināti autoservisi, dzirdēts arī par zobārstiem, bet kas notiek ar kontrabandu, kas notiek ar aplokšņu algām vidējos un lielos uzņēmumos? (No zāles dep. I.Viņķele: “Sēž!”) Vai skolotāju streiki un tas, ka valdības vadītāji nesaprot, kā tiek aprēķinātas skolotāju algas, vedina domāt, ka skolas kalpos kā vieta, kur bērnos jau no mazotnes tiks ieaudzināta valstiska domāšana? Vai valstisku domāšanu var proponēt skolotājs, kurš pats neuzticas valsts varai un kuram valsts vara liekuļo gadu no gada? Tas pats notiek ar veselības aprūpi. Gandrīz visas partijas solīja nodrošināt pieeju primārajai veselības aprūpei, mazināt līdzmaksājumus un mazināt rindas. Vasaras beigās Straujumas kundze solīja, ka veselības aprūpei tiks atvēlēti vismaz 40 miljoni eiro. Bet ko mēs redzam šodien? Veselības aprūpei paredzēts 31 miljons! Kam bija nepieciešama tā māžošanās, Viņķeles kundze, valdībā nodibinot darba grupu, kas izstrādā rekomendācijas veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai? Cik no rekomendācijām... cik no rekomendācijās uzrakstītā ir reāli paredzēts nākamajam gadam? Vai kāds var pateikt kundzītei Dagdā, kāds būs tas minimums, ko veselības aprūpes jomā viņa varēs saņemt? Un vai kungam Aizkrauklē kāds var pateikt, cik lielu summu par pakalpojumiem nākamgad apmaksās valsts un cik būs jāmaksā pašam? Vai kāds var pateikt, kādēļ tiek mākslīgi uzturētas rindas, piemēram, uz valsts apmaksātām gūžas operācijām? Latvija nav ASV, kur diennakti vai vairāk jāceļo no viena štata uz otru. Esiet taču vienreiz godīgi pret cilvēkiem un pasakiet! Ja Rīgā ir rinda, tad Madonā tās nav! Ja nespējat gadu gadiem atrisināt problēmas, tad neuzņemieties šādu atbildību, godātie ministri! Vai, palielinot minimālo algu no 320 eiro uz 360, VIENOTĪBA patiešām ir domājusi par nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā, par ko tā skaļi uzstājās pirms Saeimas vēlēšanām? Nav noslēpums, ka šī likuma norma uzliek papildu slogu mazajiem uzņēmējiem, jo īpaši lauku rajonos. Lai samaksātu minimālo algu savam darbiniekam, uzņēmējam tas izmaksās kopumā 445 eiro, kas ir par 50 eiro vairāk nekā šobrīd. Savukārt darbinieks savā makā papildus iegūs 28 eiro. Ja valdošā koalīcija patiešām gribētu mazināt nevienlīdzību sabiedrībā, tad minimālās algas palielināšanas vietā tā būtu palielinājusi neapliekamo minimumu vai palielinājusi atvieglojumus par apgādājamām personām. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2012.gadā vislielākajam nabadzības riskam joprojām bija pakļautas mājsaimniecības, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem, kā arī mājsaimniecības, kurās abi vecāki audzina trīs vai vairāk bērnu. Nav jākaunas par cilvēkiem, kuri, godīgi strādājot, nopelna tā sauktās lielās algas, kas ir relatīvs jēdziens, bet gan jādomā, kā palīdzēt tiem, kuri nespēj nopelnīt iztikai - un kur nu vēl pārējām izdevumu pozīcijām, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi! VIENOTĪBA plivina nevienlīdzības karogu. Bet vai VIENOTĪBAS politiķi ir nokāpuši no saviem augstumiem, aizbraukuši pie cilvēkiem uz laukiem un pavaicājuši, kāds tieši atbalsts viņiem būtu visnepieciešamākais, kas viņiem ļautu atsperties, lai nevajadzētu emigrēt? Demogrāfija ir ārkārtīgi būtisks jautājums, kuru nevar risināt viena pati ministrija - Labklājības ministrija. Demogrāfijas kontekstā mums jāraugās arī uz augsto mirstību un tās cēloņiem, kā arī jādomā, kā to novērst. Demogrāfijas kontekstā mums jāraugās arī uz emigrāciju un tās iemesliem. Vai bez reemigrācijas plāna, kas ir kārtējais tukšais papīrs, valdībai ir reāls piedāvājums cilvēkiem, kas dzīvo ārpus Rīgas? Diemžēl es neatrodu nevienu dokumentu, kur būtu konkrēti aprakstīti pasākumi un tiem nepieciešamie līdzekļi, lai cilvēkiem nevajadzētu braukt prom no Latvijas, lai viņi spētu tepat nopelnīt naudu, par ko uzturēt savu ģimeni. Vēl vairāk! Lai ģimenes, kuras vēl vēlas atgriezties savā dzimtenē, varētu to izdarīt ar pārliecību, ka viņiem būs kur strādāt un būs kur dzīvot. Es šādus konkrētus pasākumus neredzu, Reira kungs, un pieļauju, ka tos neredz arī Latvijas iedzīvotāji. Runājot par reģionu attīstību, Valdības deklarācijā iekļauts punkts, kas skan sekojoši: veicināsim efektīvāku reģionu institucionālās un teritoriālās sistēmas darbību valsts pārvaldes un reģionālās attīstības jautājumu risināšanā. Tie ir kārtējie tukšie vārdi! Kā jau Reira kungs vakar sacīja, šis ir kārtējais kompromisu budžets, un arī šodien viņš to pieminēja. Stratēģiski nevienā jomā nekas netiek risināts. Reģionu un citas sabiedrības problēmas var atkal gaidīt. 6,5 miljoni papildus - šī dotācija ir mehānisms, lai pieklusinātu daļu no pašvaldībām, bet tas nekādi neatbild uz jautājumu, kā valdība veicinās reģionu attīstību. Man ir skaidrs, ka reģioniem ir jābūt daudz neatkarīgākiem - arī finansiāli - un valdībai jādomā, kā panākt to, lai reģioni patiešām attīstītos. Nepārprotiet! Tā nav koncertzāles būvniecība reģiona lielākajā pilsētā vai tajā, kur valda VIENOTĪBAS pārstāvis! Esmu novērojis, ka pēdējā laikā moderni ir piesegties ar prezidentūras karogu. Kolēģi, tas nav nopietni! Jā, tas ir papildu pasākums, kas Latvijai jāuzņemas, un darbs jāveic godam, taču nedrīkst aizmirst valsts pamatfunkciju. Nobeidzot savu runu, es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka budžeta pieņemšanas process, kādu to iecerējuši valdošās koalīcijas deputāti, man ir absolūti nepieņemams, un es neredzu, ka šis būtu valsts budžets, kas veidots, domājot par valsts iedzīvotāju interesēm. Tādēļ es balsošu “pret” sabiedrības interešu neievērošanu un “pret” šī budžeta likuma atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Paldies. (LRA frakcijas aplausi.)".
• 2014_12_11_276-seq252 language "lv".
• 2014_12_11_276-seq252 speaker Martins_Bondars.
• 2014_12_11_276-seq252 mentions Q822919.
• 2014_12_11_276-seq252 mentions Q2607120.
• 2014_12_11_276-seq252 mentions Q211.
• 2014_12_11_276-seq252 mentions Q4294791.
• 2014_12_11_276-seq252 mentions Q4294315.
• 2014_12_11_276-seq252 mentions Q2660080.
• 2014_12_11_276-seq252 mentions Q193089.
• 2014_12_11_276-seq252 mentions Q8436.
• 2014_12_11_276-seq252 mentions Q18189957.
• 2014_12_11_276-seq252 mentions Q918757.
• 2014_12_11_276-seq252 mentions Q2607084.
• 2014_12_11_276-seq252 mentions Q4294480.
• 2014_12_11_276-seq252 mentions Q4267253.
• 2014_12_11_276-seq252 mentions Q1576026.
• 2014_12_11_276-seq252 mentions Q8880.
• 2014_12_11_276-seq252 mentions Q49110.