Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_12_11_276-seq256> ?p ?o. }

• 2014_12_11_276-seq256 type Speech.
• 2014_12_11_276-seq256 number "256".
• 2014_12_11_276-seq256 date "2014-12-11".
• 2014_12_11_276-seq256 isPartOf 2014_12_11_276.
• 2014_12_11_276-seq256 spokenAs 92.
• 2014_12_11_276-seq256 spokenText "Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Budžets koncentrēti parāda valsts politiku ekonomikas un finanšu jomās. Tas ir visspēcīgākā valsts rīcība ekonomiskajā un finanšu politikā. Iepriekšējās nedēļas nogalē Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsvēra, ka līdz mūsu valsts simtgadei iekšzemes kopprodukta rādītāju ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvijai ir jāapsteidz kaimiņi un jākļūst par līderi Baltijā, un tad nākamajos piecos gados Latvija varētu līdzināties Īrijai un varbūt arī Dānijai. Ko tas nozīmē Latvijas iedzīvotājiem? Salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo līmeni, Īrijas un Dānijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir 43 tūkstoši dolāru, bet Latvijā pašreiz IKP uz vienu iedzīvotāju ir 23 tūkstoši dolāru. Uz ko cer Ministru prezidente un viņas neoliberālie ekonomikas eksperti? Ir divi varianti: vai nu Latvijas IKP pēc deviņiem gadiem būs palielinājies divas reizes, vai arī iedzīvotāju skaits būs samazinājies divas reizes. Nevar būt, ka Straujumas kundze pieļauj, ka puse Latvijā atlikušo iedzīvotāju arī emigrēs. Bet, lai valsts dubultotu savus ienākumus, pat vienas paaudzes laikā, nevis tikai deviņu gadu laikā, ir jānodrošina nepārtraukta izaugsme - vidēji 7 procenti gadā. Par to liecina Pasaules Bankas 2008.gada pētījums par izaugsmi. Viena no svarīgākajām šī ziņojuma atziņām ir, ka šāds izaugsmes ātrums ir sasniedzams, ja kopējais investīciju līmenis valstī ik gadu sasniedz 25-30 procentus no IKP, skaitot kopā privātās un valsts investīcijas. Latvijai īsu brīdi bija šāds kopējais investīciju apmērs “trekno gadu” laikā, tāpēc mēs augām tik strauji. Diemžēl mūsu investīcijās dominēja privātas investīcijas nekustamajā īpašumā, kuras izbeidzās, sākoties globālajai finanšu krīzei. Lai nodrošinātu augstu kopējo investīciju līmeni un piesaistītu privātā sektora investīcijas, visās ātri augošajās zemēs valsts investīcijas sabiedriskajā infrastruktūrā bija apmēram 7 procenti no IKP ik gadu. Gluži tāpat - papildus investīcijām fiziskajā infrastruktūrā - ir nepieciešamas arī būtiskas investīcijas izglītībā un veselības aprūpē. Nepareizas strukturālas reformas ir šādas: krīzes un stagnācijas laikā samazināt valsts izdevumus, tā bremzējot ekonomiku un padarot augstas kvalitātes ražošanu vēl nepieejamāku, liedzot tai balstīties mūsdienīgā infrastruktūrā. Bet kādu rīcības plānu piedāvā valdība? Pamats tam ir Eiropas Savienības likumu un Latvijas Republikas likuma - Fiskālās disciplīnas likuma - prasības. Vai šie pasākumi nodrošinās tempu, kāds nepieciešams, lai sasniegtu Straujumas kundzes paredzēto līmeni? Noteikti nē! Valdība secīgi un stingri virzās pa ceļu, kurš ir novedis pie stagnācijas bez izņēmuma visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Visas fiskālās politikas reducēšana līdz budžeta sabalansēšanai faktiski nozīmē atteikšanos no izaugsmes politikas. Konkrētos apstākļos šo principu - dzīvot bez parādiem - var īstenot mājsaimniecība, bet tirgus ekonomikā tas ir absurdi. Taču visas Eiropas kontinenta neoliberālās valdības - ar mūsu valdību pirmajās rindās! - gluži kā mantru atkārto: “Ekonomēt, ekonomēt un ekonomēt!” Kāpēc? Ar cerību, ka izaugs kredītreitings un šeit ieplūdīs finanšu tirgu investīcijas. Taču, neraugoties uz Latvijas “veiksmes stāstu” un priekšzīmīgo “V”, - tēlaini izteikto izkļūšanu no straujas pikēšanas - ekonomikas izaugsmes procenti, ar kuriem lepojas Latvija, nevienu pasaulē vairs nespēj maldināt. Nupat, vakar, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, prezentējot budžetu, mums tika pateikts, ka Latvijas ekonomikā investēto līdzekļu apjoms iepriekšējo trīs ceturkšņu laikā ir samazinājies salīdzinājumā ar to pašu iepriekšējā gada laikposmu. Patiešām, fiskālā politika vienmēr ir bijusi līdzeklis kapitālisma attīstībai: aizņemties svešu naudu, lai radītu bagātību un atstātu to saviem bērniem, atmaksāt kredītu, samaksāt procentus un atkal ņemt uz parāda. Valsts dzīve uz parāda - tā ir kapitālisma norma. Attīstītās valstis visā pasaulē ir tā dzīvojušas ar mērķi kļūt bagātām un no saviem sasniegtajiem augstumiem pēc tam sāka mudināt citus būt taupīgiem. Britu ekonomists Hadžūns Čangs šādu politiku ir nosaucis par kāpņu atgrūšanas politiku: tie, kas pa pieslietām trepēm ir uzkāpuši augšā, atgrūž tās, lai pārējie nevarētu nokļūt augšā. Ir kauns par to, ka Latvija - viena no Eiropas valstīm, kurām visvairāk ir nepieciešams atbalsts, deklarē to pašu... Stingrās taupības politika ir krasi samazinājusi valsts investīcijas ekonomikā, samazinājusi budžeta sfērās strādājošo medicīnas māsu, skolotāju un policistu darba algas. Tirgū ir krities pieprasījums un atbilstīgi arī komersantu aktivitāte. Valstī joprojām ir par 120 tūkstošiem darba vietu mazāk, nekā bija pirms krīzes. Un tieši valsts īstenotās stingrās taupības politikas dēļ to daudzums palielinās ļoti lēni. Sekas tam ir tādas, ka no 10 līdz 13 procentiem no visiem Latvijas valsts piederīgajiem ir emigrējuši. Vairums no viņiem tā rīkojušies tāpēc, ka savās mājās nav varējuši atrast darbu un cienīgu atalgojumu. Ir aizbraukuši paši uzņēmīgākie - jaunie, stiprie, aizrautīgākie, bet palikuši tie, kam savas mājas ir svarīgākas par pārticību. Taču pacietības mērs ir pilns. Zemo algu nospiesti, darbinieki sāk protestēt, un visenerģiskāk protestos piedalās tie, kuri apvienojušies arodbiedrībās. Tāpēc piketā pie Saeimas un valdības mājas pulcējas skolotāji, kas ir gatavi streikot, ja Saeimā un valdībā viņu prasības netiks sadzirdētas. Visgrūtāk ir mazajām lauku skolām Latvijas novados, jo tajās, īpaši krīzes laikā, ir samazinājies skolēnu skaits - tātad arī skolotāju ienākumi. Lai ar 2015.gada 1.septembri ieviestu pedagogu jaunu atalgojuma modeli, ir nepieciešami 12 miljoni eiro. Iespējams, ka valdībai izdosies sameklēt 3 miljonus, taču Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atbild, ka 3 miljoni eiro nav vajadzīgi, jo šie 3 miljoni neko nespēs mainīt, un reformai tas būs zaudējums. Nepieciešami ir 12 miljoni! Nākamā gada budžetā Veselības ministrijas aprēķināto - tātad pamatoti prasīto! - 30 miljonu eiro vietā, kas nepieciešami veselības un sociālās aprūpes darbinieku algu paaugstināšanai, ir sameklēti 8,2 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka viss, uz ko ir gatava valdība, ir gandrīz izlīdzināt sertificēto medicīnas māsu un viņu palīgu darba samaksu. Tādējādi valdība vēl stiprāk piespiež medicīnas māsas emigrēt uz citām valstīm, jo tur viņu darbs tiek apmaksāts ievērojami augstāk. Neskatoties uz atkārtotiem priekšvēlēšanu solījumiem, valsts veselības kopējais budžets tomēr sastindzis pie 3 procentiem no IKP. Tas ir nepiedodami maz, lai sistēma pilnvērtīgi strādātu un lai reāli tiktu demonstrēta vārdos paustā prioritārā attieksme pret veselības nozari. Veselības ministrija aprēķināja, ka veselības sistēmas uzturēšanai ir nepieciešami 106 miljoni eiro. No šiem 106 miljoniem 30 miljoni ir nepieciešami personāla atalgojuma palielināšanai. Tas savukārt dotu iespēju piesaistīt jaunus darbiniekus un noturēt esošos ne tikai veselības nozarē, bet arī Latvijas valstī kopumā. Ministrijas aprēķini ir vairākkārt apspriesti dažādās auditorijās, un nekad neviens nav apšaubījis aprēķinu pareizību. Konsultējoties ar nozares pārstāvjiem, ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, ar Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodbiedrību, par prioritāru tiek izvirzīta tieši cilvēkresursu problēma veselības pakalpojumu nozarē. Nenodrošinot tūlītēju, nekavējošu atalgojuma pieaugumu, pastāv reāli draudi pazaudēt darbiniekus, nemaz nerunājot par jauno speciālistu piesaisti, un tam būs lavīnveida efekts. Tagad par sociālās nevienlīdzības pārvarēšanu, ko sludināja valdība, jau iesniedzot Saeimā savu deklarāciju. Valdība uzstājas pret sociālo nevienlīdzību un piedāvā palielināt minimālo algu, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos minimālos ienākumus. Tas tomēr ir labāk nekā nekas! Tomēr SASKAŅA uzskata, ka nevienlīdzības pamatā ir regresīva nodokļu sistēma un to izlabot var, tikai piemērojot progresivitātes principu aplikšanā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šo principu pamats ir tas, ka nodokļu slogam ir jābūt augstākam tiem, kam ir lielākas iespējas nopelnīt. Atcerēsimies, ka nodokļu sistēma ikvienā valstī veic trīs uzdevumus: nodrošina ieņēmumus valsts budžetā; iespaido, respektīvi, regulē uzņēmējdarbības ekonomisko aktivitāti un - trešais, vissvarīgākais, šīs sarunas kontekstā! - izlīdzina atšķirības atsevišķu iedzīvotāju grupu ienākumos. Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas nodokļu sistēma trešo no minētajām funkcijām nekad nav nopietni veikusi. Tas bija izdevīgi valdošajai elitei, un Latvijas valsts tika izveidota izteikti uz jaunbagātnieku noteikumiem, tāpat kā pārējās bijušās PSRS valstis. Latvijā nedarbojas un nekad nav darbojies Rietumeiropā izplatītais princips, ka katram ir jānes tik smaga nodokļu nasta, cik tam ir spēka. Tāpēc nevajadzētu brīnīties, ka Latvija šodien ir valsts ar Eiropas Savienībā vislielāko nevienlīdzību ienākumu jomā. Uz to jau vairākkārt ir norādījušas tādas starptautiskās organizācijas kā Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka. Iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, kā zināms, parāda Džini koeficients, kuru mēra no nulles līdz vienam. Aizvadītajos gados ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir kļuvusi arvien lielāka un tagad, kā jau es teicu, ir lielākā Eiropā. Džini koeficients Latvijā tagad ir 0,36. Tāpēc spēkā ir kāda Latvijā nesen pazīstama uzņēmēja teiktais, ka Latvija ir valsts, kurā ir lēti būt bagātam. Salīdzinājumam: Igaunijai un Lietuvai Džini koeficients ir 0,32, Eiropā vidēji - 0,29, bet Zviedrijai un Dānijai - 0,23. Tai pašai Dānijai, par kuru mums stāstīja pavisam nesen Straujumas kundze! Viņa stāstīja par savu vēlmi pietuvināt Latviju Dānijai. Es ļoti cienu un priecājos, ka mūsu valsts vadītājiem ir tādas ieceres, bet nu tomēr - kā mēs to izdarīsim? Tātad kāpēc tiem, kas nopelna vairāk, ir lielākā apjomā jāpiedalās valsts darbības finansēšanā? Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu tirgus sistēmas stabilitāti. Tur, kur ir brīvā tirgus konkurence, rodas ekonomikas kolapsa situācijas, jo konkurences un tirgus apstākļos nauda tiek pārsūknēta vienā virzienā (tikai vienā virzienā!) - no nabadzīgajiem pie bagātajiem un no bagātajiem pie vēl bagātākajiem. Rodas noslāņošanās pēc ienākumu lieluma, un tā nav vienkārša, bet ļoti liela noslāņošanās. Proti, milzīgai valsts iedzīvotāju daļai vispār nav naudas normālai dzīvei. Valstī neizbēgami krītas kopējais pieprasījums, pēkšņi un strauji pieaug bezdarbnieku skaits, strauji sarūk ražošanas apjomi, ekonomika kļūst neefektīva. Tā notika Krievijā pirms gadsimta, pēc tam Amerikā un Eiropā 20.gadu beigās. Tāpēc pēc satricinājumiem, par kuriem mēs visi labi zinām, valstīs ar tirgus ekonomiku pārdala naudu no bagātajiem un talantīgajiem par labu nabadzīgajiem un mazāk uzņēmīgajiem. Progresīvais nodoklis ir taisnīgs, ja mums rūp valsts stabilitāte. Progresīvais nodoklis ir mūsu valsts stabilitātes jautājums, nevis kreiso politiķu sauklis. Budžeta projekts ir balstīts uz kļūdainiem apsvērumiem un neatbild uz ekonomiskajiem un sociālajiem izaicinājumiem. Tāpēc frakcija SASKAŅA budžeta projektu neatbalstīs un aicina Saeimas deputātus šo projektu neatbalstīt. Mums ir nepieciešams cits budžets un cita finanšu un ekonomiskā politika. Paldies jums par jūsu uzmanību. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)".
• 2014_12_11_276-seq256 language "lv".
• 2014_12_11_276-seq256 speaker Igors_Pimenovs-1953.
• 2014_12_11_276-seq256 mentions Q822919.
• 2014_12_11_276-seq256 mentions Q211.
• 2014_12_11_276-seq256 mentions Q3089345.
• 2014_12_11_276-seq256 mentions Q37.
• 2014_12_11_276-seq256 mentions Q191.
• 2014_12_11_276-seq256 mentions Q193089.
• 2014_12_11_276-seq256 mentions Q458.
• 2014_12_11_276-seq256 mentions Q39731.
• 2014_12_11_276-seq256 mentions Q35.
• 2014_12_11_276-seq256 mentions Q159.
• 2014_12_11_276-seq256 mentions Q957137.
• 2014_12_11_276-seq256 mentions Q15180.
• 2014_12_11_276-seq256 mentions Q34.
• 2014_12_11_276-seq256 mentions Q22890.
• 2014_12_11_276-seq256 mentions Q43048.
• 2014_12_11_276-seq256 mentions Q7164.
• 2014_12_11_276-seq256 mentions Q7804.