Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_02_26_287-seq8 spokenText "Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es tagad īsti... vienīgi nesaprotu... Es tā kā biju gribējis komisijas vārdā, bet laikam nepieteicos atsevišķi... Tagad es runāju laikam gan “par”, gan komisijas vārdā, bet vairāk tā kā komisijas vārdā, nevis oranži zaļo vai kā te dēvē... tā ka... Komisijā šis likumprojekts ir uz otro lasījumu. Bet komisija nolēma no pamatlikumprojekta izdalīt ārā šos priekšlikumus un noformēt jaunā likumprojektā sakarā ar to, ka šobrīd nevienā likumā nav atrunāts, kas notiek, ja pēc abpusējas - vēlreiz atkārtoju - abpusējas! - novadu un pašvaldību vienošanās ir nepieciešami robežu grozījumi. Tā nu ir sagadījies, ka tie precedenti šobrīd ir pieminētais Valmieras gadījums... un otrs gadījums ir Tukumā, kas gaida risinājumu jau divus gadus aiz tā iemesla, ka (No zāles dep. A.Bērziņš: “Bez krāsām! Bez krāsām!”), piemēram, vienam uzņēmējam īpašums un rūpnīca... atrodas viens gals vienā teritorijā, otrs gals - otrā. Šādu gadījumu būs, es domāju, ne mazums. Un tas bija arī iemesls, kāpēc komisija vienbalsīgi lēma par to, ka šādi panti ir jāizdala. Attiecībā uz minēto Valmieras gadījumu jāteic, ka šis ir tikai ietvars un Valmieras gadījums tiek skatīts atsevišķi. Es gan gribētu arī piebilst, ka, ja mēs paskatāmies uz ekonomikas attīstību, tad... Reizēm, klausoties pretargumentus, man šķiet, ka nauda aug kokos, ekonomika vienkārši tiek uzdāvināta un pēc tam naudiņu sadala visiem, un neviens nezina, no kurienes tā rodas. Vidzemes rādītāji šobrīd ir sliktākie visā Latvijā. Tie atpaliek kopumā pat no Latgales aiz viena vienīga iemesla: Vidzemē faktiski ir palicis viens ekonomikas vilcējspēks - tā ir Valmiera. Tāpēc, ka Cēsis lēnām ir pārvērtušās par Rīgas “guļamvagonu”. Par atsevišķiem centriem jau grūti pateikt, ka tie ir centri. Ekonomika turpina stagnēt. Un, protams, Valmierai ir ļoti lielas problēmas ar savas teritorijas apmēru, kurā vairāk iekšā gribētājiem nav vietas. Jautājums - kāpēc maina robežas un neiet uz blakus novadiem? Diemžēl realitātē... Tiek stāstīts par to, ka uzņēmēji atbrauc no blakus novadiem un jautā Valmieras mēram: “Ko es tev izdarīju, ka uz turieni mani aizsūtīji?” Jo attieksme, protams, ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Likumprojektā ir izdalīti divi gadījumi, kad to skata: kad robežas sakārto Ministru kabinets un kad robežu grozījumus pieņem Saeima. Ja tās izmaiņas ir nebūtiskas un ietver tādus apmērus, kas... Tajā kartē, kas ir likuma pielikums, tas nav īsti redzams... Šādus robežu gadījumus Ministru kabinets ar saviem normatīvajiem aktiem, nu, teiksim, izmaina, ja tas skar novada iekšienē jau esošās teritoriālās vienības. Kā zināms, novadi radās, apvienojot pagastus, un šiem pagastiem tiks saglabātas nosacītas teritoriālās vienības. Tātad, ja vesela vienība aiziet uz citu pašvaldību (vēlreiz atkārtoju: ar abu pašvaldību piekrišanu, nevis tāpēc, ka viena to vēlas!), tādos gadījumos to dara Saeima. Tāpēc, ja mēs tagad nobalsosim par nodošanu komisijai, es komisijas vārdā gribēšu arī lūgt šim likumprojektam steidzamību un apstiprinājumu pirmajā lasījumā. Paldies.".
- 2015_02_26_287-seq7 spokenText "Paldies. “Par” pieteicies runāt deputāts Māris Kučinskis. Lūdzu! (Starpsaucieni. Smiekli. Troksnis zālē.)".
- 2015_02_26_287-seq6 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Te nu redzams, kā lobisms notiek... pat pie vārda nelaiž! Raugiet... Es atvainojos! (No zāles dep. A.Latkovskis: “Nu, jā!”) Joks. Raugiet, cienījamie kolēģi, šis likumprojekts izskatās ārkārtīgi jauks! Šis likumprojekts izskatās ārkārtīgi jauks... Varētu padomāt, ka mēs pēdējos gadus kopš administratīvi teritoriālās reformas esam to vien šeit darījuši, kā ļoti smagnējā procesā mēģinājuši te apstiprināt kādus grozījumus administratīvo teritoriju robežās. Bet es kopš šī administratīvi teritoriālās reformas brīža tā arī neesmu šeit redzējis nevienu mēģinājumu apstiprināt kādas jaunas administratīvo teritoriju robežas. Un, raugiet, tad nu man ir tāds jautājums: kāpēc atvieglot to, kas patiesībā nekam nav vajadzīgs? Un tad nu es tā mazliet, pacilājot rokās šo te dokumentu, sajūtu tādu mazliet oranžīgi gaišzaļu politiskā lobija piesmaku. Jo, raugiet, nav noslēpums, ka pavisam drīz ir paredzēts grozīt Valmieras un Beverīnas novadu teritoriju robežas, piešķirot Valmieras pilsētai vairāk nekā 100 hektārus cēla, jauka “Latvijas valsts mežiem” piederoša meža - šī meža nociršanai un industriālā parka izveidei. Un tad nu es saredzu, ka šis konkrētais grozījums ir ārkārtīgi vajadzīgs, lai atvieglotu... lai tā, kā krievs teiktu, - bez šuma, bez piļi - Ministru kabinetā grozītu tātad Valmieras novada un Beverīnas novada teritoriju robežas, un tātad viss varētu notikt tā pavisam vienkārši un jauki. (Starpsaucieni no zāles.) Un, lai man šādu aizdomu nebūtu, es aicinu šo likumprojektu šobrīd neapstiprināt un pie tā atgriezties tad, kad Valmieras novada un Beverīnas novada robežas būs kārtībā. Tā ka nu es šeit paužu Zaļās partijas viedokli. Un Zaļā partija šo likumprojektu pilnīgi noteikti nevarēs atbalstīt, jo, manuprāt, Valmieras tiešā tuvumā un pašā Valmieras teritorijā ir gana daudz milzīgu aizlaistu, neapbūvētu teritoriju, kuras tā vien prasās pēc industriālā parka izveides. Un nav jālien zaļojošā mežā, lai realizētu savus - mazliet oranžīgos - plānus! Paldies.".
- 2015_02_26_287-seq5 spokenText "Tātad viens deputāts runājis ir “par”, viens - “pret”. Jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 23. Likumprojekts komisijai ir nodots. (No zāles: “Urā!” Smiekli.) Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai... Ir... Es atvainojos! Deputāti ir pieteikušies runāt “par” un “pret”. “Pret” pieteicies runāt deputāts Ingmārs Līdaka. Lūdzu!".
- 2015_02_26_287-seq4 spokenText "(No frakcijas VIENOTĪBA: “Kādu anekdoti!”) Anekdote būs jāuzmin. Labdien, kolēģi! Sabiedriskajā telpā virmo daudz kaislību ap “Rīgas satiksmes” tarifiem, cik tie pamatoti, vai netiek piemēroti diskriminējoši... Tāpēc priekšlikums paredzēt, ka sabiedriskā transporta tarifa pamatotību izvērtē neatkarīga kompetenta iestāde, varētu būt laba iespēja izbeigt šīs neauglīgās diskusijas, kas bieži tiek kultivētas tikai tādēļ, lai radītu augsni politiskām spekulācijām, nevis kaut ko reāli risinātu sabiedrības labā. Tikko jūs atkal dzirdējāt vienu no tādām. Diemžēl, iepazīstoties ar piedāvāto likumprojektu, ir jāsecina, ka arī šis ir kārtējais šāds izgājiens. Es kā cilvēks, kas desmit gadus ir nodarbojies ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un kas ir bijis viens no tiem, kam no nulles, no nekā ir bijis jāizveido šis reālais regulēšanas mehānisms šajā valstī, jāizstrādā visa nepieciešamā sekundārā likumdošana, izmantojot labāko pasaules praksi un ņemot vērā Latvijas specifiku, un kam kādu laiku arī ir nācies visu to vadīt, atļaušos drosmīgi apgalvot, ka es kaut ko tomēr saprotu no regulēšanas. Taču man tiešām nav skaidrs, kādā veidā būs iespējams īstenot šīs likumprojektā ietvertās normas, ko jūs tagad piedāvājat, vēl jo vairāk - sasniegt to, ko jūs tikko sasolījāt sabiedrībai. Izlasot šo likumprojektu, rodas sajūta, ka šī likumprojekta virzītāji vispār nav pacentušies iegūt pat elementāru sajēgu par to jomu, kurā viņi ir iesnieguši šos priekšlikumus, - pat pamatprincipu un terminu līmenī. Viņi jaucas tajos un nespēj tos korekti piemērot. Arī tagad debatēs es nedzirdēju, kā praktiski šis priekšlikums, ko jūs piedāvājat, var tikt sekmīgi īstenots. Vispirms jau - kā to varēs salāgot ar citām normām citos normatīvajos aktos, kas regulē sabiedrisko transportu? No anotācijas izriet, ka likumprojekta virzītāji vispār nav lietas kursā par tām, jo apgalvo, ka likumprojekts tās neskars... piemēram, normas Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, Autopārvadājumu likumā, likumā “Par pašvaldībām”, kā arī mūsu tik svēti ievērotajā Eiropas likumdošanā paredzētās normas, piemēram, regulu par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem. Ja jūs neesat lietas kursā, tad atgādinu: mums šī regula arī ir obligāti jāpilda! Un jūsu zināšanai: šī regula savulaik bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sabiedriskais transports netika iekļauts šinī likumā - likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Savukārt runāt par šo priekšlikumu tikai no praktiskā aspekta bez ironijas vispār nav iespējams, jo savā anotācijā jūs rakstāt: “(..) galvaspilsētas sabiedriskā transporta cenas un to ekonomiskais pamatojums netiek regulēti (..). (..) Šobrīd valsts nevar būt pārliecināta, ka piestādītajos rēķinos iekļautie tarifi ir pamatoti (..).” Cienījamie likumprojekta autori, ja jums, gatavojot šo priekšlikumu, nav sanācis iepazīties ar to, kā tiek noteikti sabiedriskā transporta tarifi, un jūs neesat lietas kursā par regulējumu, tad nu ziniet, es jums pateikšu: šāds regulējums pastāv. Vēl vairāk! Šo regulējumu ir sagatavojusi jūsu pašu vadītā valdība (No frakcijas SASKAŅA starpsaucieni: “Opā!”; Ai, ai, ai!”), un tas notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Manuprāt, Nr.341. Varbūt... (Starpsaucieni no zāles.) Un tad piedāvājums būtu varbūt šāds: ja jūs gribat tiešām kaut ko sakārtot un novērst visu šo jezgu, kas rodas saskaņā ar jūsu pašu izstrādātajiem valdības noteikumiem, tad sāciet ar šiem noteikumiem, nevis ķerieties pie likumprojekta... kā tas dejotājs, kuram dejot traucē grīda! (Zālē smiekli.) Un vai zināt, kas jums tur rezultātā sanāk? Jums šis likumprojekts... Es jums pateikšu: šis likumprojekts - pretēji jūsu apgalvotajam! - nodrošinās sabiedrībai nevis braukšanas maksas samazinājumu, bet gan pieaugumu. Un jūs taču to varējāt noskaidrot, konsultēties ar kādu, kas sajēdz, ko jūs tur esat uzrakstījuši. Šādu likumprojektu var atbalstīt tikai tas, kuram vispār nav nekādas sajēgas par tajā rakstīto, pārējos es, kolēģi, aicinu atturēties no šāda likumprojekta atbalstīšanas, lai, pārfrāzējot vienu visiem zināmu anekdoti, ļautu viņiem mēģināt vēlreiz. Bet jums, Ķirša kungs, kā vienam no šīs iniciatīvas autoriem, es uzdāvināšu šos Ministru kabineta noteikumus (Dep. V.Ķirsis paceļ abas rokas: “Man ir!”; no frakcijas SASKAŅA: “Met viņam!”), ar kuriem jums vajadzētu pastrādāt. (Starpsaucieni. Aplausi.)".
- 2015_02_26_287-seq3 spokenText "Paldies. “Pret” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.".
- 2015_02_26_287-seq2 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Pirms runāt par pašu likumprojektu, ieskicēšu problēmu loku, kuru ir plānots ar to risināt. Kā mēs zinām, šī gada sākumā Rīgas dome nolēma paaugstināt braukšanas tarifu Rīgas sabiedriskajā transportā līdz 1 eiro un 15 eirocentiem. Apskatīsim Rīgas sabiedrisko transportu tādos divos blokos. Pirmais ir mikroautobusu satiksme. Šobrīd to veic privāts uzņēmums, kurš pirms pusotra gada uzvarēja konkursā un apsolījās piecus gadus par nemainīgu cenu - 70 eirocentiem - pārvadāt Rīgas cilvēkus. Un tātad bija pieļaujamas šī tarifa izmaiņas tikai pie šādiem nosacījumiem: ja mainās degvielas izmaksas, ja ir būtisks inflācijas pieaugums vai ja mainās nodokļu politika. Šobrīd, pusotru gadu vēlāk, tātad cenas ir pieaugušas: tarifs ir pieaudzis no 70 eirocentiem līdz 1 eiro un 15 eirocentiem. Par 40 procentiem! Situācijā, kad degvielas cenas ir būtiski kritušās un inflācija nav augusi (dažās preču grupās, tādās kā piena produkti, tā ir pat kritusies!) un kad saskaņā ar nodokļu politiku mēs pat esam samazinājuši šogad iedzīvotāju ienākuma nodokli par 1 procentu un arī pagājušogad - par 1 procentu, turklāt ir būtiski celts neapliekamais minimums, tātad faktiski ir bijis iemesls samazināt šo tarifu, bet nē - tas ir pieaudzis, turklāt par 40 procentiem! Absolūtos skaitļos tas nozīmē to, ka uzņēmums, šis privātais uzņēmums, bez jebkādām investīcijām, bez jebkādām papildu izmaksām vienkārši saņems par 40 procentiem vairāk ienākumu, kas tātad absolūtos skaitļos ir 15 miljoni. Mēs varam būt liecinieki tam, ka tuvākajos dažos gados rīdzinieki faktiski tiks apzagti par 15 miljoniem eiro. Otra sadaļa - tā ir trolejbusu, tramvaju un autobusu satiksme Rīgā. Un kā mēs visi jau zinām... Es neatkārtošu šeit pēdējo mēnešu laikā dzirdētās nejēdzības, kas notiek, bet jāsaprot ir viena lieta: visas šīs nejēdzības iet iekšā Rīgas sabiedriskā transporta tarifā, un par visām maksā tātad rīdzinieks - maksā gan braucot, gan arī maksājot nodokļus. Un tātad visi šie arodbiedrību ziedojumi, visas šīs reklāmas... Valsts kontrole ir secinājusi, ka kopsummā 16 miljoni ir nelietderīgi iztērētas izmaksas, kas gada griezumā sastāda nedaudz vairāk kā 10 procentus no kopējā tarifa. Ja mēs vēl tam pieskaitām klāt e-talona izmaksas, kuras, kā eksperti uzskata, ir būtiski dārgākas nekā tad, ja varētu to risināt savādāk... Tāpat apmēram 15 līdz 25 procenti rīdzinieku brauc par “zaķi” - tā teikt, bez maksas... Visas šīs izmaksas, nu, tā teikt, optimizējot vai pārskatot, būtu iespējams panākt būtisku tarifa kritumu. Mēs, protams, varam noskatīties uz visu to un neko nedarīt, tomēr mēs piedāvājam atdot Rīgas sabiedriskā transporta regulēšanu regulatoram. Ko tas dos? Pirmām kārtām tas dos to, ka tarifs tiks veidots pēc ekonomiskajiem principiem, tātad izmaksām būs jābūt ekonomiski pamatotām. Tāpat regulators regulāri spiedīs Rīgas sabiedriskā transporta organizētājus skatīties, kur var samazināt izmaksas, kur var ietaupīt. (No zāles dep. R.Ločmeles-Luņovas starpsaucieni.) Tātad rezultātā tarifs samazināsies. Kāpēc Rīga...? Kāpēc tikai Rīga...? Rīga tāpēc, ka... nu, kā jau mēs secinājām, Rīgā ir problēmas. Otrām kārtām tomēr Rīga pārvadā vairāk nekā pusi no visas Latvijas sabiedriskā transporta pasažieriem. Tāpat Rīga tomēr ir galvaspilsēta, uz kuru daudzi brauc, nu, savā ziņā pat piespiedu kārtā - uz valsts iestādēm... un uz kultūras centriem. Svarīgs jautājums ir par dotācijām. Kā es esmu dzirdējis vairākkārt, tarifu noteiks regulators, to nevarēs dotēt. Nē, pilnīgi pretēji! Tātad regulators noteiks tikai pašizmaksas likmi vienam braucienam. Un tieši tāpat kā, piemēram, šobrīd valsts kompensē invalīdu pārvadāšanu pēc fakta, tieši tāpat arī Rīgas dome pēc fakta varēs kompensēt savu atlaižu grupu pārvadāšanu. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.) Savukārt tie, kuriem nu diemžēl nepienākas nekādas atlaides, tie tad maksās, bet - šo regulatora noteikto tarifu. Jāteic, ka visas pazīmes liecina, ka Rīga tuvojas tādam bēdīgi slavenā “Titānika” liktenim un tās kapteinis domā tikai par to, kā makšķerēt vēlētāju balsis, bet mums šobrīd (No zāles dep. R.Ločmeles-Luņovas starpsaucieni.), šodien, ir iespēja nolaist ūdenī vismaz vienu glābšanas laiviņu un izglābt vismaz daļu pasažieru. Aicinu, kolēģi, atbalstīt! Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
- 2015_02_26_287-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 26.februāra sēdi! Vispirms par iesniegtajām izmaiņām Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kartībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina 26.februāra sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Juridiskā komisija aicina 26.februāra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Līdz ar to sākam izskatīt grozīto darba kārtību. Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? (Zālē troksnis.) Putras kungs, vai, lūdzu, jums ir iebildumi? Vai vēl kādam deputātam ir iebildumi, kolēģi? (No zāles: “Nē! Nē!”) Jums nav iebildumu? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Ir! Ir iebildumi!”) Varam turpināt sēdi? Paldies. Ir tomēr iebildumi? Vēlaties balsojumu? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Nu, lūdzu!”) Tātad deputāti pieprasa balsojumu. Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 7. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viļņa Ķirša, Kārļa Šadurska, Janīnas Kursītes, Alda Adamoviča un Alekseja Loskutova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!".
- 2015_02_19_288-seq10 spokenText " Paldies. Vai klātesošajiem deputātiem ir vēl arī citi papildu jautājumi? Ja nav, tad sirsnīgs paldies deputātiem par jautājumiem, sirsnīgs paldies ministrei par atbildēm. Visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti, paldies. Šo atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu. Uz redzēšanos! ".
- 2015_02_19_286-seq259 spokenText " Paldies. Vai klātesošajiem deputātiem ir vēl arī citi papildu jautājumi? Ja nav, tad sirsnīgs paldies deputātiem par jautājumiem, sirsnīgs paldies ministrei par atbildēm. Visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti, paldies. Šo atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu. Uz redzēšanos! ".
- 2015_02_19_288-seq9 spokenText "Ministrijas rīcībā ir dati par to, cik ir portāla apmeklētāju. Un galvenokārt apmeklētāji... Tas, ko apmeklētāji dara šajā vietnē, ir: skatās ziņas. Un šī ir ļoti maza daļa no paredzētajiem portāla mērķiem, jo tas, kāpēc portāls bija iecerēts... Oktobra ziņojumā Ministru kabinetam ir nosaukti apmēram 20 konkrēti mērķi, kas ir... nu... kāpēc ir jāizmanto šis portāls, tajā skaitā e-liecība, tajā skaitā vecāku informēšana... nu, daudzas dažādas lietas, kas šobrīd jau tiek īstenotas citviet.".
- 2015_02_19_286-seq258 spokenText "Ministrijas rīcībā ir dati par to, cik ir portāla apmeklētāju. Un galvenokārt apmeklētāji... Tas, ko apmeklētāji dara šajā vietnē, ir: skatās ziņas. Un šī ir ļoti maza daļa no paredzētajiem portāla mērķiem, jo tas, kāpēc portāls bija iecerēts... Oktobra ziņojum�� Ministru kabinetam ir nosaukti apmēram 20 konkrēti mērķi, kas ir... nu... kāpēc ir jāizmanto šis portāls, tajā skaitā e-liecība, tajā skaitā vecāku informēšana... nu, daudzas dažādas lietas, kas šobrīd jau tiek īstenotas citviet.".
- 2015_02_19_288-seq8 spokenText "Labvakar, ministres kundze! Es bišķiņ gribu paskatīties uz šo situāciju citā griezumā. Ideja jau nebija slikta, jā. Tā vienīgā vaina droši vien ir tā, ka ļoti ieilga tās realizācija. Tas ir pirmām kārtām. Un otrām kārtām – ka tik tiešām tas izmaksāja valstij, nu, diezgan lielu summu, jā, it īpaši ņemot vērā, ka mēs runājam par Izglītības un zinātnes ministriju, kur finansējumi esot labi pārzināmi. Līdz ar to jautājums. Jūs jau daļēji atbildējāt uz to, kad sniedzāt atbildi uz iepriekšējo jautājumu. Jūs pieminējāt to, ka ir secināts, ka nav lietderīgi turpināt attīstīt šo portālu, kas, mēs saprotam, nav tikai portāls. Vai ministrijas rīcībā ir dati par to, cik ir apmeklētāju, kādu informāciju pieprasa? Uz kā pamata ir secināts, ka šis rīks, šis portāls, nav vairs vajadzīgs?".
- 2015_02_19_286-seq257 spokenText "Labvakar, ministres kundze! Es bišķiņ gribu paskatīties uz šo situāciju citā griezumā. Ideja jau nebija slikta, jā. Tā vienīgā vaina droši vien ir tā, ka ļoti ieilga tās realizācija. Tas ir pirmām kārtām. Un otrām kārtām – ka tik tiešām tas izmaksāja valstij, nu, diezgan lielu summu, jā, it īpaši ņemot vērā, ka mēs runājam par Izglītības un zinātnes ministriju, kur finansējumi esot labi pārzināmi. Līdz ar to jautājums. Jūs jau daļēji atbildējāt uz to, kad sniedzāt atbildi uz iepriekšējo jautājumu. Jūs pieminējāt to, ka ir secināts, ka nav lietderīgi turpināt attīstīt šo portālu, kas, mēs saprotam, nav tikai portāls. Vai ministrijas rīcībā ir dati par to, cik ir apmeklētāju, kādu informāciju pieprasa? Uz kā pamata ir secināts, ka šis rīks, šis portāls, nav vairs vajadzīgs?".
- 2015_02_19_288-seq7 spokenText "Paldies. Iesniedzēji... (Dep. R.Ločmele-Luņova kaut ko saka, bet nerunā mikrofonā.) Ministres kundze ir atbildējusi uz jautājumu, un vēl citus, jaunus, papildu jautājumus mēs nevaram uzdot. Savukārt citiem klātesošajiem deputātiem arī ir iespēja uzdot papildu jautājumus. Ja jūs to vēlaties izmantot, jūs varat uzdot pavisam kopā trīs jautājumus.".
- 2015_02_19_286-seq256 spokenText "Paldies. Iesniedzēji... (Dep. R.Ločmele-Luņova kaut ko saka, bet nerunā mikrofonā.) Ministres kundze ir atbildējusi uz jautājumu, un vēl citus, jaunus, papildu jautājumus mēs nevaram uzdot. Savukārt citiem klātesošajiem deputātiem arī ir iespēja uzdot papildu jautājumus. Ja jūs to vēlaties izmantot, jūs varat uzdot pavisam kopā trīs jautājumus.".
- 2015_02_19_288-seq6 spokenText "Attiecībā uz faktiem, ko jūs minējāt par Druvietes kundzi, es diemžēl nevaru tādā veidā interpretēt, jo tas, ko es redzu: Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumā, kas iesniegts Ministru kabinetā pagājušā gada oktobrī un ko ir parakstījusi arī Druvietes kundze, ir minēts, ka... Tā, acumirkli! IZM secina, ka turpmāk projekta ieviešana nav lietderīga. Tā ka man ir grūti komentēt to, ko jūs minējāt par pieprasījumu... lēmumu prasīt papildu līdzekļus. Mans redzējums par šo projektu: tik daudz, cik es esmu redzējusi, es piekrītu šī ziņojuma secinājumiem, ka šobrīd ieguldīt papildu līdzekļus, lai šo sistēmu kaut kādā veidā saglābtu, ir patiesi nelietderīgi, jo tirgū ir parādījušies jauni spēlētāji, kuri ir bijuši ātrāki, profesionālāki nekā šī projekta pārvaldība... Un, sākotnēji iecerētie projekta mērķi vairs nav sasniedzami ar konkrēto rīku, tas prasītu pārāk lielus papildu ieguldījumus.".
- 2015_02_19_286-seq255 spokenText "Attiecībā uz faktiem, ko jūs minējāt par Druvietes kundzi, es diemžēl nevaru tādā veidā interpretēt, jo tas, ko es redzu: Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumā, kas iesniegts Ministru kabinetā pagājušā gada oktobrī un ko ir parakstījusi arī Druvietes kundze, ir minēts, ka... Tā, acumirkli! IZM secina, ka turpmāk projekta ieviešana nav lietderīga. Tā ka man ir grūti komentēt to, ko jūs minējāt par pieprasījumu... lēmumu prasīt papildu līdzekļus. Mans redzējums par šo projektu: tik daudz, cik es esmu redzējusi, es piekrītu šī ziņojuma secinājumiem, ka šobrīd ieguldīt papildu līdzekļus, lai šo sistēmu kaut kādā veidā saglābtu, ir patiesi nelietderīgi, jo tirgū ir parādījušies jauni spēlētāji, kuri ir bijuši ātrāki, profesionālāki nekā šī projekta pārvaldība... Un, sākotnēji iecerētie projekta mērķi vairs nav sasniedzami ar konkrēto rīku, tas prasītu pārāk lielus papildu ieguldījumus.".
- 2015_02_19_288-seq5 spokenText "Es vēlos uzdot vēl vienu papildu jautājumu, kas skar jūsu kā ministres turpmāko politisko rīcību, lai kaut kādā mērā labotu iepriekšējās ministres Druvietes kundzes pieļauto kļūdu, kad viņa pagājušā gada oktobrī bija lūgusi valdību piešķirt šim projektam vēl papildus vairāk nekā pusmiljonu eiro. Un mans jautājums: vai jūs kā ministre neplānojat pati vērsties pie Valsts kontroles ar lūgumu veikt revīziju šajā sakarā, lai varētu pielietot ļoti racionāli Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu.".
- 2015_02_19_286-seq254 spokenText "Es vēlos uzdot vēl vienu papildu jautājumu, kas skar jūsu kā ministres turpmāko politisko rīcību, lai kaut kādā mērā labotu iepriekšējās ministres Druvietes kundzes pieļauto kļūdu, kad viņa pagājušā gada oktobrī bija lūgusi valdību piešķirt šim projektam vēl papildus vairāk nekā pusmiljonu eiro. Un mans jautājums: vai jūs kā ministre neplānojat pati vērsties pie Valsts kontroles ar lūgumu veikt revīziju šajā sakarā, lai varētu pielietot ļoti racionāli Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu.".
- 2015_02_19_288-seq4 spokenText "Paldies. Vai vēlaties uzdot vēl vienu papildu jautājumu? Lūdzu!".
- 2015_02_19_286-seq253 spokenText "Paldies. Vai vēlaties uzdot vēl vienu papildu jautājumu? Lūdzu!".
- 2015_02_19_288-seq3 spokenText "Kā jau minēts atbildes vēstulē, šī dienesta izmeklēšana patiešām vēl ir procesā, un es noteikti nevaru tagad prognozēt, kas ir vainīgs, jo diemžēl projekta ieviešanas process ir... projekts ir bijis ārkārtīgi ilgs. Ir pagājuši gandrīz 6 gadi kopš projekta uzsākšanas brīža, ir nomainījies ārkārtīgi daudz visu līmeņu amatpersonu – gan projekta vadībā, gan ministrijas vadībā –, un turklāt projekta saskaņošanas posmā, parakstot dažādus pieņemšanas un nodošanas aktus, kā arī iesniedzot ziņojumus par projekta sekmēm, ir bijuši iesaistīti arī dažādu ministriju cilvēki. Līdz ar to, pirms nav pabeigta dienesta pārbaude, patiešām es nevaru minēt ne konkrētus vārdus...".
- 2015_02_19_286-seq252 spokenText "Kā jau minēts atbildes vēstulē, šī dienesta izmeklēšana patiešām vēl ir procesā, un es noteikti nevaru tagad prognozēt, kas ir vainīgs, jo diemžēl projekta ieviešanas process ir... projekts ir bijis ārkārtīgi ilgs. Ir pagājuši gandrīz 6 gadi kopš projekta uzsākšanas brīža, ir nomainījies ārkārtīgi daudz visu līmeņu amatpersonu – gan projekta vadībā, gan ministrijas vadībā –, un turklāt projekta saskaņošanas posmā, parakstot dažādus pieņemšanas un nodošanas aktus, kā arī iesniedzot ziņojumus par projekta sekmēm, ir bijuši iesaistīti arī dažādu ministriju cilvēki. Līdz ar to, pirms nav pabeigta dienesta pārbaude, patiešām es nevaru minēt ne konkrētus vārdus...".
- 2015_02_19_288-seq2 spokenText "Labdien, ministres kundze! Liels paldies par to, ka jūs atradāt laiku un tādā veidā devāt iespēju uzdot jums papildu jautājumus. No jūsu rakstiskās atbildes esmu sapratusi, ka dienesta pārbaude, kura tika ierosināta oktobrī, bet ministrijā tika ierosināta janvārī, tiks pabeigta šī gada 27.februārī. Tomēr, ja pašlaik jau ir skaidrs... Un, kā jūs norādāt, šie līdzekļi tika izšķērdēti, tātad izlietoti nelietderīgi, jo ir notikusi finanšu korekcija 100 procentu apmērā, un tādējādi līdzekļi no ERAF netiks piešķirti šī projekta jau īstenotajai daļai, kura izmaksāja Latvijas valsts budžetam 3 miljonus 553 tūkstošus 530 eiro un 3 centus. Tātad jautājums: vai ir jau aptuveni skaidrs, kādas amatpersonas tiks sodītas un kāds sods tām draud? Paldies.".
- 2015_02_19_286-seq251 spokenText "Labdien, ministres kundze! Liels paldies par to, ka jūs atradāt laiku un tādā veidā devāt iespēju uzdot jums papildu jautājumus. No jūsu rakstiskās atbildes esmu sapratusi, ka dienesta pārbaude, kura tika ierosināta oktobrī, bet ministrijā tika ierosināta janvārī, tiks pabeigta šī gada 27.februārī. Tomēr, ja pašlaik jau ir skaidrs... Un, kā jūs norādāt, šie līdzekļi tika izšķērdēti, tātad izlietoti nelietderīgi, jo ir notikusi finanšu korekcija 100 procentu apmērā, un tādējādi līdzekļi no ERAF netiks piešķirti šī projekta jau īstenotajai daļai, kura izmaksāja Latvijas valsts budžetam 3 miljonus 553 tūkstošus 530 eiro un 3 centus. Tātad jautājums: vai ir jau aptuveni skaidrs, kādas amatpersonas tiks sodītas un kāds sods tām draud? Paldies.".
- 2015_02_19_288-seq1 spokenText "Labdien, klātesošie! Labdien, ministres kundze! Labdien, deputāti! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir viens deputātu jautājums, kurš ir deputātu Regīnas Ločmeles-Luņovas, Ivana Klementjeva, Sergeja Dolgopolova, Vitālija Orlova un Andreja Klementjeva jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par dienesta pārbaudes rezultātiem par iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanu, izveidojot port��lu skolas.lv”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska ministres atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt arī vēl papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus. Līdz ar to man ir jautājums ministres kundzei: vai jūs vēlaties vēl kaut ko papildus paskaidrot, pirms jums tiks uzdoti šie jautājumi? Nē. Paldies. Tad sāksim ar jautājumiem. Kārtība ir tāda, ka jautājuma iesniedzēji var uzdot divus papildu jautājumus, viena minūte ir paredzēta katram jautājumam, savukārt ministres kundzei ir iespēja atbildēt divu minūšu laikā. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ločmelei-Luņovai jautājuma uzdošanai! Lūdzu!".
- 2015_02_19_286-seq250 spokenText "Labdien, klātesošie! Labdien, ministres kundze! Labdien, deputāti! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir viens deputātu jautājums, kurš ir deputātu Regīnas Ločmeles-Luņovas, Ivana Klementjeva, Sergeja Dolgopolova, Vitālija Orlova un Andreja Klementjeva jautājums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par dienesta pārbaudes rezultātiem par iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanu, izveidojot portālu skolas.lv”. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstiska ministres atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar atbildi un vēlas saņemt arī vēl papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus. Līdz ar to man ir jautājums ministres kundzei: vai jūs vēlaties vēl kaut ko papildus paskaidrot, pirms jums tiks uzdoti šie jautājumi? Nē. Paldies. Tad sāksim ar jautājumiem. Kārtība ir tāda, ka jautājuma iesniedzēji var uzdot divus papildu jautājumus, viena minūte ir paredzēta katram jautājumam, savukārt ministres kundzei ir iespēja atbildēt divu minūšu laikā. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ločmelei-Luņovai jautājuma uzdošanai! Lūdzu!".
- 2015_02_19_286-seq249 spokenText "Paldies deputātam Arvīdam Platperam. Līdz ar to šodienas tiešraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ! Atbildes uz deputātu jautājumiem 2015.gada 19.februārī ".
- 2015_02_19_286-seq248 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēdē bija vairāki nozīmīgi jautājumi. Bet es vēlos informēt klausītājus par frakcijas “No sirds Latvijai” balsojumu jautājumā par tā saukto nolikto atslēgu principu. Mēs neatbalstījām grozījumus Maksātnespējas likumā, kuri izslēdza normu par nolikto atslēgu principu, kā arī precizēja saistību dzēšanas plāna termiņus. Šajā balsojumā frakcija “No sirds Latvijai” balsoja “pret”. Mēs saprotam, ka šis jautājums nav viennozīmīgi vērtējams. Mūs satrauc tas, ka šobrīd bankas ir samazinājušas iespējas hipotekāro kredītu ņēmējiem iegūt nepieciešamos resursus. Tajā pašā laikā, mūsuprāt, valdība padevusies banku sektora prasībām un nav veikusi visus nepieciešamos soļus, lai konsekventi īstenotu iepriekšējās Saeimas pieņemtos lēmumus. Frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka nolikto atslēgu principa atcelšana nenodrošinās nepieciešamo ekonomikas izaugsmi un ka tas nav vienīgais kreditēšanas samazināšanās iemesls. Tikai mērķtiecīga valdības politika ekonomikas izaugsmes veicināšanai, jaunu, labi atalgotu darba vietu radīšana un tiešs atbalsts ģimenēm ar bērniem var nodrošināt cilvēku labklājību un pārliecību par nākotni. Ja cilvēki dzīvos nodrošinātos apstākļos un būs pārliecināti par savu nākotni, tad arī cilvēki būs gatavi uzņemties papildu nākotnes saistības savas ģimenes dzīves apstākļu uzlabošanai. Diemžēl tas tā nenotiek. Tā kā netika saglabāts nolikto atslēgu princips Maksātnespējas likumā, mēs atbalstījām grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tas neatrisina problēmu, ka liela daļa iedzīvotāju atšķirīgās pirmās iemaksas lieluma dēļ nevarēs izvēlēties kreditēšanas nosacījumus ar nolikto atslēgu principu, bet vismaz dod teorētisku iespēju šādai iedzīvotāju izvēlei. Otrs ļoti svarīgs jautājums, par ko gribēju informēt klausītājus, ir par pēdējā laikā vairākiem mums nepieņemamiem valdības lēmumiem, kuri tieši ietekmē Latvijas reģionālo un pat valsts ekonomisko attīstību: gan apvieno tālu esošas profesionālās izglītības iestādes, piemēram, Rīgas ar Krāslavas, gan likvidē audzēkņu skaita ziņā mazākās iestādes, piemēram, Višķos, Jaungulbenē, Skrundā, gan arī slēdz valsts soci��lās aprūpes centru filiāles Raunā un Kauguros. Mēs jau iepriekš aktīvi iestājāmies pret šo filiāļu neapdomīgu slēgšanu. Šodien frakcija “No sirds Latvijai” rakstiskā veidā uzdeva deputātu jautājumus izglītības un zinātnes ministrei par profesionālo izglītības iestāžu reorganizācijām. Ir nepieņemami, ka daudzi cilvēki zaudēs darba vietas un samazināsies ekonomiskā aktivitāte konkrētos reģionos. Likumdevējam būtu jāpanāk, ka izpildvara rīkojas sistēmiski un sistemātiski, nevis skatās uz problēmām šauri – vienas ministrijas ietvaros. Tas, ka ietaupa līdzekļus uz kādas ēkas apsaimniekošanu un darbinieku algām, pilnībā ignorējot un neizvērtējot situāciju, ilgtermiņā radīs negatīvas sekas attiecībā uz konkrēto reģionu attīstību. Paldies par uzmanību.".
- 2015_02_19_286-seq247 spokenText "Paldies deputātam Rihardam Kolam. Raidījumu šodien noslēdz partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputāts Arvīds Platpers. Lūdzu!".
- 2015_02_19_286-seq246 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirms pievēršos Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka nedēļas sākumā Nacionālo apvienību pārsteidza divu VIENOTĪBAS deputātu – Ineša Boķa un Viļņa Ķirša – iesniegtie priekšlikumi grozījumiem Imigrācijas likumā (pašlaik likumā noteikts, ka termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekiem jāiegādājas nekustamais īpašums, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro). Radikālākie no tiem – deputāta Ineša Boķa priekšlikumi – paredzētu, ka termiņuzturēšanās atļauju var piešķirt cilvēkam, kuram Rīgā vai Jūrmalā pieder līdz pat trim īpašumiem, kuru kopējā pirkuma summa nav mazāka par 180 000 eiro. Taču to kadastrālajai jeb reālajai vērtībai ir jābūt tikai 58 000 eiro. Tas nozīmē, ka prasības uzturēšanās atļaujas iegūšanai Rīgā vai Jūrmalā samazinātos 1,4 reizes. Tuvākajos novados ap Rīgu, kā arī Alojā, Pļaviņās un citur īpašumu pirkuma summai būtu jābūt 90 000 eiro, taču kadastrālajai vērtībai – tikai 28 000 eiro. Tātad saņemt uzturēšanās atļauju būtu 2,8 reizes lētāk nekā pašlaik. Savukārt pārējā Latvijas teritorijā paredzēts, ka līdz pat trim īpašumiem var iegādāties kopsummā par 50 000 eiro, un to kadastrālajai vērtībai būtu kopsummā jābūt tikai 8000 eiro, kas principā būtu piecas reizes lētāk, nekā to var izdarīt šobrīd. Uzturēšanās atļaujas pieprasītājam principā būtu jāiegādājas divas garāžas – katra par 4000 eiro –, dokumentos norādot, ka to kopsumma ir 50 000 eiro, un uzturēšanās atļauja uz pieciem gadiem, kā arī iespēja saņemt šīs atļaujas arī bērniem, sievai un apgādībā esošajai vecmāmiņai nāktu bonusā. Tātad VIENOTĪBAS deputāta Ineša Boķa vēlme ir atvērt durvis trešo valstu pilsoņu ieceļošanai vēl plašāk, nekā savulaik tas izdevās Šleseram. Principā tā ir nevis vienkārši atgriešanās pie Šlesera ieviestajiem sliekšņiem, bet reālo īpašumu kadastrālās vērtības sliekšņu pazemināšana. Jāatzīmē, ka, piemēram, 2014.gada pavasarī Latvijā vidēji mēnesī ieceļoja 500 uzturēšanās atļauju pieprasītāji kopā ar saviem ģimenes locekļiem. Arī Eiropas Savienības amatpersonas ir bijušas pārsteigtas, uzzinot, ka Latvija vēl pirms gada šādā veidā tirgoja uzturēšanās atļaujas Šengenas zonā un ka šie sliekšņi bija tik zemi. Nacionālā apvienība pauž satraukumu par to, kādas intereses ar šo priekšlikumu virzīšanu patiesībā tiek lobētas. Te jāatgādina, ka savulaik Inesis Boķis Valmieras valsts ģimnāzijā svinīgi atklāja Krievijas ideoloģijas instrumenta Russkij mir jeb “Krievu pasaule” kabinetu. Termiņuzturēšanās atļauju tirgošana atstāj nopietnas sekas uz Latvijas tautsaimniecību, un tās nebūt nevar saukt par pozitīvām sekām. Nekustamo īpašumu tirgošana mākslīgi palielina īpašumu cenas vietējiem iedzīvotājiem, bet atšķirībā no pašreizējā sliekšņa jaunais piedāvājums pilnīgi noteikti būtu tajā cenu kategorijā, kuru izvēlas iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka liels skaits iedzīvotāju pirmo mājokli nevarētu iegādāties nekad un būtu spiesti ilgstoši īrēt sev mājvietu. Pēc šo priekšlikumu nonākšanas Saeimā aizsardzības ministrs Vējonis ir paudis skaidras norādes par apdraudējumiem, kuri notiktu, ja Latvijā atkal atsāktu nekontrolēti tirgot uzturēšanās atļaujas. Jāatzīmē, ka 70 procentu no uzturēšanās atļauju pieprasītājiem nāk tieši no Krievijas. Kā rāda prakse, daļa no cilvēkiem, kas tās iegūst, kļūst par Krievijas tautiešu organizāciju finansētājiem un organizatoriem. Arī Drošības policija ir uzsvērusi, ka naidīgas valsts pilsoņu lielāka klātesamība Latvijā rada pastiprinātu apdraudējumu drošībai. Krievija šobrīd ir naidīgi noskaņota valsts, kura pārkāpj starptautiskās tiesību normas un veic citu valstu teritoriju okupāciju. Kā redzam, šobrīd gandrīz pilnībā apsīcis termiņuzturēšanās atļauju pieprasītāju skaits un samazinājušās nekustamo īpašumu cenas, kā arī nekustamo īpašumu kompānijas no Krievijas ir zaudējušas interesi par Latviju. Taču sekas no termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas laikiem joprojām ir jūtamas. Nacionālā apvienība iebilst pret šiem priekšlikumiem un aicina atturēties citus Saeimā pārstāvētos spēkus no tādu interešu lobēšanas, kas var radīt draudus Latvijas drošībai. Un tagad es nonākšu pie Saeimas sēdē izskatītajiem jautājumiem. Mani kolēģi ir iepriekš diezgan detalizēti izklāstījuši dažus no tiem, piemēram, nolikto atslēgu principu, tāpēc es varbūt atļaušos neiedziļināties tajā, bet es vēlētos vērst uzmanību uz jautājumu, kas saistīts ar elektronisko identifikāciju. Šodien Saeimas sēdē atbalstīja pavisam jauna likuma projektu, kuru izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, – “Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums”. Likuma būtība paredz to, ka tiek ieviesta jauna personu identifikācijas sistēma. Ikdienā savu identitāti elektroniskajā vidē apliecinām ar dažādu banku, pieņemsim, Swedbank vai SEB, piedāvāto identifikāciju, retāk – ar personas apliecību, autentifikācijas sertifikātu. Taču šobrīd nepastāv tiesiskais ietvars visu šo identifikācijas līdzekļu izmantošanai, ieskaitot tādas pamatlietas kā drošības prasības, attiecības starp pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju. Pakalpojumiem attīstoties bez tiesiskā regulējuma, nākotnē varētu sākties problēmas ar drošību, pakalpojumu sadārdzināšanos un citas... citi problēmjautājumi. Iesniegtais likumprojekts paredz regulēt situāciju: bez pases vai personas apliecības fiziskā persona varēs izmantot arī uzticamu personas identifikācijas elektronisko analogu internetā. Tas īsumā viss. Paldies par jūsu uzmanību.".
- 2015_02_19_286-seq245 spokenText "Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam. Tagad vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!".
- 2015_02_19_286-seq244 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē bija daudz dažādu jautājumu, no kuriem es vēlētos izcelt divus būtiskākos. Pirmais. Mēs lēmām par tautas iniciatīvu saistībā ar kažokzvēru audzēšanu. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija virzīja uz Saeimas sēdi šo jautājumu – neapstiprināt... tātad balsot par to, ka mēs neatbalstām šo iniciatīvu. Un tas tika arī Saeimas debatēs pamatots ar to, ka šis aicinājums bija likvidēt kažokzvēru audzēšanu nozari Latvijā pavisam. Šis, protams, ir ļoti sensitīvs jautājums, un Pārtikas un veterinārais dienests šo nozari arī ļoti rūpīgi uzrauga. Protams, ir dažādi gadījumi, tiek konstatēti, iespējams, arī pārkāpumi, bet Saeimas deputāti šodien nebija gatavi lemt par nozares, kuras eksporta apjoms ir 30 miljoni eiro gadā, absolūtu likvidēšanu. Protams, otrs jautājums, par ko runāja arī iepriekš mani kolēģi, ir saistīts ar Maksātnespējas likumu un nolikto atslēgu principu. Šeit gan jāatgriežas mazliet tā hronoloģiski... Manuprāt, būtu jāpastāsta, kā tas ir bijis līdz šim. Līdz krīzei bija diezgan agresīva kreditēšana. Un, kā norādījis arī Latvijas Bankas prezidents, tur līdzvainīgas ir visas trīs puses – gan bankas, kuras veica šo agresīvo mārketingu un agresīvo kreditēšanu, gan tābrīža politiķi, kuri laikus neierobežoja to visu, gan arī sabiedrība, kurai, iespējams, nebija izskaidrotas tās sekas. Cilvēki varbūt arī cerēja, ka viņi spēs šīs saistības pildīt, taču viņi šīs saistības... daļa no viņiem nespēja nākotnē tās izpildīt, un šie kredīti bija paņemti pārāk lieli. Kad iestājās krīze, tad tika pieņemti ļoti smagi, ierobežojoši noteikumi –ka kredīta aizdevumi... ka tā summa nevar būt lielāka par 80 procentiem no īpašuma vērtības, kredīta maksājums mēnesī nedrīkst būt lielāks par 40 procentiem no konkrētā aizņēmēja legālajiem ienākumiem jeb... nu, darba algas. Un arī dažādi citi noteikumi, kas faktiski tajā brīdi ļoti nopietni ierobežoja kreditēšanu. Bet šie noteikumi panāca to, ka kreditēšana kļuva daudz atbildīgāka. Tad Saeimā sākās diskusijas par šo tā saukto nolikto atslēgu principu, un nolikto atslēgu princips tika ielikts Maksātnespējas likumā. Saeima pirms vēlēšanām... arī par šo principu vairākums nobalsoja, bija arī deputāti, kas neatbalstīja šo principu. Virspusēji raugoties, vizuāli šis princips izskatās ļoti simpātisks, jo tas nozīmē to, ka no kredītsaistībām varētu atbrīvoties tie, kuri paņēmuši kredītus un kuri šobrīd nevar tos atmaksāt. Ar šo ķīlu, ar kuru viņi garantējuši šo kredītu, viņi tātad pilnībā segtu šo kredītu un atbrīvotos no saistībām. Taču realitātē, manuprāt... Spriežot pēc tām vēstulēm un tiem jautājumiem, ko es esmu saņēmis kā deputāts, es secinu, ka sabiedrībā viena daļa ir pilnīgi, nu, ačgārni sapratusi to būtību jeb to patiesību par to, kas reāli tika pieņemts Saeimas sēdē. Proti, spriežot pēc vēstulēm no cilvēkiem, kuri ir nokļuvuši ļoti lielās parādsaistībās un šobrīd ir ļoti lielās finansiālās grūtībās, var secināt, ka šie cilvēki bija sapratuši, ka tas viņu problēmu atrisinās; ka viņi, tie, kas ņēmuši kredītus vairākus gadus iepriekš, pirms krīzes, varētu šādā veidā no šīm kredītsaistībām atbrīvoties. Es varu teikt, ka, atklāti sakot, šis princips, nolikto atslēgu princips, kas bija ierakstīts Maksātnespējas likumā, absolūti uz šādiem gadījumiem neattiecas, jo tam nebija... un tas nebija arī tam domāts, un tehniski likumam nevar būt atpakaļejoša spēka. Līdz ar to, es domāju, daļa no sabiedrības tika maldināta šajā jautājumā. Taču iepretim... tas radīja ļoti lielus sarežģījumus ar kreditēšanu nākotnē, nākotnes kredītu ņēmējiem, jo, šādā veidā, iecenojot šo risku, palielinot šo risku caur Maksātnespējas likumu... Tas nozīmētu to, ka bankas, kā tas ir praksē redzēts, šo risku nevis novērtē, bet vienkārši ieceno cenā. Tas nozīmē, ka ir divi izvēles scenāriji, kuri nākotnē attiektos uz visiem kredītu ņēmējiem, tas ir, uz jaunajām ģimenēm vai tiem, kas vēlētos pārfinansēties: vai nu neizbēgami būtu pirmā iemaksa daudz lielāka, nekā tas ir šobrīd, kad cilvēki vienkārši nespēj to sakrāt, vai otrs variants, kā tas ir, piemēram, biznesa modelī ar tā sauktajiem ātrajiem kredītiem. Tur ir lieli procenti, un faktiski godīgo maksātāju – to, kuri kārtīgi veic savus mēneša maksājumus, – mēneša maksājumā ir iekļauti tie zaudējumi, kuri bankām ir radušies dēļ tiem, kas šos maksājumus neveic vai nekārto savas saistības. Šādā veidā bankas zaudējumus kompensētu uz to rēķina, kuri ir godīgi maksātāji. Līdz ar to šis princips paredzēja tikai vienu iespēju – paņemt kredītu, zinot, ka šis nolikto atslēgu princips, kurš absolūti, nu, varbūt neatbilst pat tai definīcijai un nedarbojas ar atpakaļejošu spēku, – ka tas jau ir iekšā... Citas iespējas nebija. Mūsu ieskatā, daudz godīgāk un daudz pareizāk arī priekš Latvijas ekonomikas bija paredzēt šo izvēles principu, ka cilvēks pats, ejot uz banku, vērtē. Un bankai tātad ir pienākums divus – vismaz divus! – atšķirīgus kredīta līguma noteikumus piedāvāt. Pirmais no šiem scenārijiem paredzētu, ka nekustamais īpašums, kura iegādei ņemts kredīts, kalpo par pietiekamu nodrošinājumu tam, lai saistības pret kredīta devēju varētu tikt dzēstas pilnā apjomā. Tātad jūs, ejot uz banku un ņemot kredītu, zināt, ka šis īpašums jebkurā gadījumā nosegs jūsu saistības un ka jums vairs turpmāk atbildības nebūs, jo tiek uzskatīts, ka no tā brīža kredīts ir atdots. Otrs scenārijs: jūs atbildat pilnā apmērā, kā tas visu laiku ir bijis līdz šim. Bet loģiski, ka risks tajā brīdī ir mazāks bankai un banka piedāvās daudz izdevīgākus nosacījumus. Tas vienkārši izriet no elementāras loģikas, un, saprotot finanšu sistēmu, to var izsecināt. Tādēļ šodien tika pieņemti šādi grozījumi, izņemot šo iepriekš pielemto principu no Maksātnespējas likuma un to ieliekot kā izvēles principu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Manuprāt, tas ir novērsis šobrīd apdraudējumu... Nākotnē cilvēkiem, kuriem... jaunajām ģimenēm, kuras vēlas ņemt kredītu... viņiem pirmā iemaksa tiešām būs zemāka, nekā šobrīd tās bija uzlēkušas. Un otrām kārtām – lai mēs mēģinātu palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri ir nokļuvuši parādu jūgā, kuri ir paņēmuši aizdevumus uz lielākiem procentiem; lai viņiem būtu lielākas iespējas iet uz komercbankām, kur objektīvu iemeslu dēļ šie procenti ir mazāki, un viņi varētu pārfinansēties. Paldies par uzmanību.".
- 2015_02_19_286-seq243 spokenText "Paldies deputātam Edgaram Putram. Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētājas biedrs Edvards Smiltēns. Lūdzu!".
- 2015_02_19_286-seq242 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija diezgan interesanta Saeimas sēde ar diezgan plašu jautājumu loku. Mums un droši vien arī radioklausītājiem aktuālākais jautājums droši vien ir nolikto atslēgu princips, grozījumi četros likumos – tā sauktā likumprojektu četrpaka. Zaļo un Zemnieku savienības frakcija šos likumprojektus atbalstīja, jo uzskata, ka tas ir solis pareizajā virzienā. Ko šobrīd mēs redzam? Ekonomika sāk stagnēt, attīstības tempi samazinās, un mums ir vitāli svarīgi, lai atsāktos kreditēšana. Teiksim, citas frakcijas, iepriekš runājušās, uzskata to par šantāžu vai lobiju, taču tas tā nav. Mēs uzskatām, ka tas ir solis pareizajā virzienā, – ar tādu domu, ka bankas pēc sešiem mēnešiem nāks un atskaitīsies mums par sešu mēnešu laikā izdarīto, jo mums ir vitāli svarīgi, lai atsāktos tautsaimniecības kreditēšana, bankas neturpinātu aizvērt filiāles reģionos, būtu pieejami bankomātu tīkli un līdzīgas aktivitātes. Protams, bez bankām mums ir arī pašiem savi darbi, kas jāveic, – krājaizdevu sabiedrību stiprināšana, iespējamais pūļa finansējums, eksporta garantiju sniegšana eksportspējīgiem uzņēmumiem un citas lietas. Izskanēja varbūt pārmetums no Šica kunga par tā sauktajiem SMS kredītiem jeb ātrajiem kredītiem... Tā nav taisnība! Šo jautājumu risina cits likumprojekts, kas arī šobrīd ir aktuāls Saeimā, – “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kurš, kā mums presē pauda Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Naudiņa kungs, tiks skatīti vai nu nākamajā, vai aiznākamajā nedēļā. Un tur ir paredzēta virkne būtisku grozījumu. Pēdējā aktuālākā lieta šodien bija jautājums par kažokzvēru audzēšanas ierobežošanu, kažokzvēru audzēšanas nozares ierobežošanu... vai par tās atstāšanu tā, kā līdz šim tas ir bijis. Frakcija šo nozari redz kā atbalstu reģioniem, jo faktiski visas šīs kažokzvēru fermas ir reģionos, tās dod iedzīvotājiem algas, darba vietas. Reģioni līdz ar to aug, attīstās, tās ir vairāk nekā 30 miljonu investīcijas pēdējos gados. Un ir jāskatās ne tikai uz ētiskiem apsvērumiem, bet arī uz ekonomiskiem apsvērumiem. Tas arī īsumā viss. Paldies.".
- 2015_02_19_286-seq241 spokenText "Paldies deputātam Valērijam Agešinam. Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Edgars Putra. Lūdzu!".
- 2015_02_19_286-seq240 spokenText " Paldies. Es vēlos paust frakcijas viedokli par diviem likumiem – par grozījumiem Maksātnespējas likumā un par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Saskaņā ar šiem grozījumiem tā dēvētais nolikto atslēgu princips būs it kā izvēles iespēja ikvienam kredīta ņēmējam. Ar nolikto atslēgu principu saistītie likumprojekti šodien tika atbalstīti steidzamības kārtā otrajā, galīgajā, lasījumā. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi it kā paredz ieviest nolikto atslēgu principu, to nesaistot ar maksātnespējas procesu... tā, kā tas noteikts līdz šim. Likumā noteikts, ka kredīta devējs un patērētājs kredīta līgumā drīkst vienoties, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu. Paredzēts, ka bankām būs klientam jāpiedāvā divi līguma projekti: viens – ar nolikto atslēgu principu, savukārt otrs paredz pilnu patērētāja atbildību par aizdevuma atmaksu. Līdz ar to kredīta ņēmējs it kā varēs izvēlēties – vai nu izmantot nolikto atslēgu principu un veikt lielāku pirmo iemaksu hipotekārajam kredītam, un problēmu gadījumā saistības ar banku nokārtot, atdodot īpašumu, vai arī iztikt bez nolikto atslēgu principa un maksāt mazāku pirmo iemaksu, bet uzņemties pilnu atbildību par kredīta atmaksu. Taču laikam gandrīz jebkurš, kas daudzmaz saskāries ar banku mārketingu, zinu, ka bankas atradīs desmitiem paņēmienu, kā atbaidīt klientus no tām neizdevīgā, bet ar šo likumu tām uzspiestā kreditēšanas veida. Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos arī atgādināt, ka Saeimas deputāti 11.Saeimas laikā paši iepriekš noteica, ka nolikto atslēgu principam jābūt obligātam, savukārt tagad deputātu vairākums maina savu nostāju. Mēs uzskatām, ka, ja princips būs izvēles iespēja, regulējums vienkārši nedarbosies. Šādas likuma izmaiņas nenodrošinās patērētājam nekādas izvēles iespējas. Tās tikai ļaus bankām īstenot tām izdevīgu kredītpolitiku. Galīgajā lasījumā tika atbalstīti arī vairāki citi ar šo jautājumu saistīti likumu grozījumi, tostarp grozījumi Maksātnespējas likumā, kuri paredz izslēgt nolikto atslēgu principu un precizēt fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņu: atkarībā no atlikušo saistību apmēra – līdz 30 tūkstošiem, līdz 150 tūkstošiem eiro vai vairāk – saistības jānokārto viena, divu vai trīs gadu laikā. Pēc grozījumu pieņemšanas... Līdz šim bankas palielināja nepieciešamās pirmās iemaksas apmēru, un kreditēšanas apmēri atsevišķām bankām sarukuši pat par 50 procentiem. Tāpat komercbankas nepiedalās valsts atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Domāju, ka Saeimas deputātu daļa pakļaujas zināmā mērā šiem šantāžas elementiem no banku puses. Mēs uzskatām, ka šodien pieņemtie grozījumi ir pretrunā ar sabiedrības ilgtermiņa attīstības vajadzībām, un tāpēc mēs neatbalstām grozījumus Maksātnespējas likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Paldies par uzmanību.".
- 2015_02_19_286-seq239 spokenText "Paldies deputātam Mārtiņam Šicam. Tagad runās frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!".
- 2015_02_19_286-seq238 spokenText " Labdien, radioklausītāji! Man prieks par to, ka pirmais numurs ir man, jo man ir iespēja runāt par, manuprāt, valstij svarīgākajiem jautājumiem, kuri tika skatīti šodienas sēdē. Es uzskatu, ka mūsu izvirzītais jautājums par samazinātas nodokļa likmes piemērošanu veselīgai pārtikai, tajā skaitā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijai, attiecas uz visiem cilvēkiem Latvijā. Tas būtu atbalsts visai lauksaimniecībai un lauksaimniecības produktu ražotājiem. Diemžēl mani pārsteidza īpatnējais balsojums... tas, kā balsoja cilvēki, kuriem vajadzētu cīnīties par to, ka ir jārealizē Valdības deklarācija, kurā paredzēts samazināt PVN noteiktām pārtikas produktu grupām, tādējādi veicinot veselīga un pilnvērtīga uztura pieejamību. Tā ir frāze Valdības deklarācijas sadaļā par veselību, taču tas tika ar balsu vairākumu noraidīts! Man tiešām izraisīja izbrīnu tas, ka pret tādu lietu kā veselīga pārtika balsoja, piemēram, cīnītājs par sieviešu tiesībām Imants Parādnieks, lai gan arī viņa partijas politikā ir paredzēts šis jautājums. Veselības ministrija virza labojumus Sabiedrības veselības likumā. Šo likumprojektu gatavo iesniegšanai Saeimā, un tas būtu ļoti būtisks – jau ļoti būtisks! – solis virzienā uz mūsu sabiedrības veselīga dzīvesveida pilnveidošanu. Un likās pat nedaudz cinisks VIENOTĪBAS runasvīra Šadurska teiktais, ka badā mirstošam cilvēkam arī hamburgers būs veselīga barība. Man faktiski ir nepieņemama šāda nostādne, bet diemžēl mēs saskaramies ar to, ka deklarācijās un citās pirmsvēlēšanu platformās izteiktajām domām netiek sekots. Tālāk bija divi citi jautājumi. Viens no tiem bija par nolikto atslēgu principu, un virkne mūsu frakcijas deputātu atturējās, jo mēs uzskatām, ka šis jautājums jāskata kontekstā ar jautājumu par ātrajiem kredītiem, jo pasaules zinātnieki... piemēram, Hārvarda universitātes pētījumi ir pierādījuši, ka ātro kredītu pieejamība ir iemesls palielinātai piespiedu... kontu aizvēršanai, ka ātro kredītu pieejamība pati par sevi pasliktina mājsaimniecību finansiālo stāvokli un ka tie ir toksiski sabiedrībai un tautsaimniecībai. Diemžēl mēs skatām to atrauti un neveicinām ātro kredītu iznīdēšanu Latvijā, un rezultātā arī bankām ir savas problēmas. Un trešais bija it kā morālas un ētiskas dabas balsojums – par kažokādām. Jā, tas būtu bijis kažokzvēru audzēšanas nozares iznīcināšanas balsojums! Jo nedrīkst iznīcināt Latvijā normāli attīstošos nozari un iet to pašu ceļu, kādu ir gājušas likvidētās cukurfabrikas, sagrieztie kuģi, iztirgotās bankas un tamlīdzīgi. Ja deputāti šodien būtu pieņēmuši likumu par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā, tad tā būtu vēl vienas tautsaimniecības nozares iznīcināšana. Tie ir mūsu pamatjautājumi, kas mani šodien satrauca kā deputātu jeb tautas pārstāvi Saeimā un kā cilvēku.".
- 2015_02_19_286-seq237 spokenText "Paldies. Sēdi slēdzu. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti pastāstīs par šodienas jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm. Pirmajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Šicam. Lūdzu!".
- 2015_02_19_286-seq236 spokenText "Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Guntis Belēvičs, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Armands Krauze, Atis Lejiņš, Ingmārs Līdaka, Romāns Mežeckis... ir, Kārlis Seržants, Edvīns Šnore.".
- 2015_02_19_286-seq235 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai... (Dep. R.Ločmele-Luņova atsauc pieteikumu debatēt.) Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 654 Latvijas pilsoņu iesniegtās kolektīvās iniciatīvas “Par kažokzvēru aizsardzību” noraidīšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 16, atturas - 7. Tātad lēmums ir pieņemts. Kolēģi! Vēlos jūs informēt saistībā ar deputātu iesniegtajiem jautājumiem (No zāles dep. J.Ādamsons: “Beidzam!”) un šodien pulksten 17.00 paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi. Uz deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Agešina, Artūra Rubika un Tutina jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valsts pārvaldes līgumiem par konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina, un jautājums uzskatāms par atbildētu. Uz deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Agešina, Artūra Rubika un Tutina jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina, un jautājums uzskatāms par atbildētu. Uz deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Klementjeva, Raimonda Rubika un Mirska jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par līgumiem ar SIA Auto Blitz” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina, un jautājums uzskatāms par atbildētu. Uz deputātu Zariņa, Agešina, Elksniņa, Tutina un Urbanoviča jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ministru prezidentes izteicieniem masu medijos saistībā ar World Expo 2015” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus daļēji apmierina, bet papildu jautājumus iesniedzēji tomēr neuzdos. Uz deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu... Kiršteina kungs, lūdzu, apsēdieties vietā! Rubika kungs arī... Apsēdieties vietā! Kolēģi, vai varam turpināt sēdi? Varbūt tehnisks pārtraukums nepieciešams? ...Un Ribakova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par AS Air Baltic Corporation turpmāko attīstību” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, taču ministrs informē, ka šodien viņš nevar ierasties uz atbildes sniegšanu. Uz deputātu Ločmeles-Luņovas, Ivana Klementjeva, Dolgopolova, Orlova un Andreja Klementjeva jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par dienesta pārbaudes rezultātiem par iespējamu valsts līdzekļu izšķērdēšanu, izveidojot portālu skolas.lv” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka viņa var ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Uz deputātu Zariņa, Urbanoviča, Potapkina, Ločmeles-Luņovas un Orlova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kredītiestāžu iespējamo savstarpējo vienošanos” ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina, un jautājums uzskatāms par atbildētu. Ir saņemts deputātu Sudrabas, Šimfas, Baloža, Meijas un citu deputātu jautājums “Par profesionālās izglītības iestāžu tīklu un īstenotajām programmām”, kas ir adresēts izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei, un to nododam ministrei atbildes sniegšanai. Kolēģi! Šodien Saeimas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.".
- 2015_02_19_286-seq234 spokenText "Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Te izskanējuši dažādi argumenti, un daļa no tiem ir visai savdabīga, jo tiem vispār nav nekāda sakara ar šo kolektīvo iesniegumu. Te demokrātija tiek pieminēta un kas tik vēl ne. Es atgādināšu visiem, ko paredz šis kolektīvais iesniegums. Tātad kolektīvā iesnieguma prasījums Saeimai ir veikt likuma grozījumus, nosakot pilnīgu kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā. Un tālāk ir pamatojums, ko es citēšu pavisam īsi: “Šobrīd dzīvnieku audzēšana kažokādu ieguvei Latvijā ir atļauta, tomēr ētisku apsvērumu dēļ tā ir pilnībā aizliedzama”. Pasakiet, lūdzu, kurai vēl komisijai, ja ne Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, vajadzētu skatīt šos ētiskos apsvērumus, kuru dēļ vajadzētu to aizliegt? Ja kolēģi ir aizmirsuši, ka viņiem joprojām ir likumdošanas iniciatīvas iespējas, tad viņi to var pārrunāt ar citiem kolēģiem, un tie viņiem atgādinās, ka, pieciem deputātiem parakstot likumprojekta grozījumus kādā likumā, kādus jūs uzskatāt par vēlamiem, jūs varat tos iesniegt, un mēs noteikti tad lemsim, vai šo jautājumu nodot komisijai vai ne. Un jūs varat paredzēt jebkādus grozījumus, kādus vien jūs vēlaties un kurus uzskatāt, ka tie ir leģitīmi un par tiem ir nepieciešams diskutēt. Šeit konkrētajā iesniegumā ir aicinājums prasības formā ētisku apsvērumu dēļ šādu audzēšanu aizliegt. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija mums piedāvā to noraidīt, balstoties tieši uz šiem ētiskajiem apsvērumiem. Kā mēs lemsim - tā ir mūsu darīšana. Kolēģi, es aicinu atbalstīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu, bet kolēģiem, kuri vēlas veikt kādas izmaiņas attiecībā uz kažokzvēru labticīgu audzēšanu vai kādas citas, lūdzu, dariet to! Un tad mēs diskutēsim par ļoti konkrētu lietu! Paldies.".
- 2015_02_19_286-seq232 spokenText "(No zāles dep. J.Ādamsons: “Tikai latviešu...!”) Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Arī es atbalstītu šo kažokādu ieguves aizliegumu, bet mani mulsināja tikai viena lieta - es redzēju, ka daži iesniedzēji bija ieradušies ādas apavos, nevis gumijniekos vai bērza tāšu kaut kādās vīzēs... jo, redziet, te var būt neliela kropļošana. Es domāju, ka šo likumprojektu vajadzētu papildināt ar jebkuru ādu ieguves aizliegumu, jo nav jau... No vienas puses, tas nebūtu godīgi, ja mēs, teiksim, aizliegtu kažokzvērus audzēt, bet tajā pašā laikā mēs audzētu liellopus, lai nodīrātu viņiem ādu un šūtu ādas kurpes, ražotu siksnas, ādas jakas vai automobiļu sēdekļus... tā zināmā mērā būtu liekulība. Vai mēs varētu visu to aizvietot? Es domāju, ka varbūt Dziesmu un deju svētkos mēs pastaliņas varētu aizvietot ar vīzēm, bikšu siksnas varētu aizvietot ar prievītēm, bet portfeļus varbūt ar bērza cibiņām, linu maisiņiem vai klūgu groziņiem. Vienīgi es nezinu, ko vispār darīt ar to ēšanu. Vai būtu labi audzēt, piemēram, liellopus, tos noklapēt un apēst? (No zāles dep. A.Loskutovs: “Nevar! Nevar!”) Bet man būtu cits priekšlikums: mēs varētu savākt Indijā tās govis, kas dabīgā veidā nobeidzas, lai nebūtu tās jānogalina, un tad no to ādas kaut ko varētu taisīt. Bet principā mēs varētu atbalstīt šo ierosinājumu... tātad iesniegt visu ko, bet pašu šo likumprojektu es tomēr aicinātu iesniedzējus diezgan spēcīgi papildināt, jo pašreiz tur ir diezgan spēcīga konkurences kropļošana, taču mēs laikam nevaram īsti atbalstīt konkurences kropļošanu - kažokādas aizliegt, bet ādas jakas atļaut, jo var būt tā, ka tās ādas jakas taisa no tiem atgriezumiem, ko ražo... kur ražo kaut kādas siksnas mašīnbūvē. To vajadzētu līdz galam atrisināt. Paldies.".
- 2015_02_19_286-seq231 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs deputāts Aleksandrs Kiršteins.".
- 2015_02_19_286-seq230 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šis jautājums skar ne tikai kažokzvēru aizsardzību, pirmām kārtām tas skar demokrātiju - tas skar Latvijas pilsoņu iespējas ietekmēt likumdošanas procesu. Vēl pavisam nesen šajā zālē mums bija ļoti karstas debates par Satversmes tēvu noteikto tautas nobalsošanas ierosināšanas procedūru. Un vairāki kolēģi, kas arī šobrīd sēž šajā zālē (es nesaukšu vārdus, bet mēs visi to ļoti labi atceramies), atsaucās tieši uz Eiropas Savienības normām un jaunu likumu par kolektīvām iniciatīvām, lai pamatotu, ka nevajadzētu saglabāt šīs normas par tautas nobalsošanas ierosināšanu. Tagad mēs redzam tieši to, par ko arī toreiz opozīcija brīdināja. Faktiski šāds jauns likums - tā ir iespēja izvairīties no tautas iniciatīvas. Ja spēkā vēl būtu vecās normas, tad tagad mums būtu pienākums ierosināt parakstu vākšanu - turklāt par valsts naudu. Un, ja 10 procenti no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem, kas piedalījās pēdējās Saeimas vēlēšanās, atbalstītu šo iniciatīvu, tad mums būtu pienākums to izskatīt saskaņā ar Saeimas procedūru. Šobrīd mēs varam ar vienu balsojumu, kā pilnīgi pareizi kolēģis Zariņš norādīja... Neizskatot to komisijās, bet izskatot tikai vienā komisijā - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā -, kas ir visu lietu komisija (tā sanāk, ka tā ir eksperte visos jautājumos) un kas iesaka mums noraidīt šo iniciatīvu, ar to viss arī beigsies. Tātad mēs tagad redzam, ka šie argumenti bija pietiekoši liekulīgi. Un, ja mēs patiešām nopietni uztveram savus pilsoņus - un šeit ir runa par pietiekoši lielu pilsoņu skaitu! -, mums ir pienākums šo ierosinājumu izskatīt saskaņā ar pilnvērtīgu Saeimas procedūru: tātad izskatīt to visās specializētajās komisijās, pieaicinot ekspertus, lai ne tikai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļiem - visu cieņu viņiem, bet tomēr! -, bet arī profila komisijām būtu iespēja iepazīties ar visu ekspertu viedokļiem. Es esmu pret šo lēmuma projektu. Es uzskatu, ka nedrīkst noraidīt šo iniciatīvu. Un tas ir tiešām principiāls jautājums, jo mums jāsaglabā, nu, vismaz Satversmes gars - tas tautas līdzdalības gars, ko Satversmes tēvi ielika mūsu pamatlikumā. Atbalstot šo lēmuma projektu, mēs vienkārši, nu, diezgan vīzdegunīgi noraidām pietiekoši liela mūsu pilsoņu skaita viedokli. Es teikšu atklāti, ka SASKAŅAS frakcijā ir dažādi viedokļi par to, vai šī iniciatīva būtu pēc būtības atbalstāma vai ne. Bet mēs visi esam vienisprātis par to, ka patiešām šī iniciatīva jāuztver nopietni, ka mūsu pilsoņi jāciena. Viņi ir pelnījuši cieņu! Mēs esam pret šo lēmuma projektu un uzstājam, ka tomēr šī iniciatīva būtu izskatāma pēc būtības - saskaņā ar Saeimas noteikto procedūru. Un jūsu smiekli, cienījamie kolēģi, vēlreiz parāda jūsu vīzdegunīgo attieksmi pret Latvijas pilsoņiem. Te nav nekā jauna! Protams, Latvijas pilsoņi to ļoti labi zina. Bet tomēr es aicinu jūs uzvesties tā, kā klājas uzvesties tādiem Saeimas deputātiem, kas ciena mūsu likuma garu. (No zāles dep. K.Šadurska starpsaucieni.) Paldies.".
- 2015_02_19_286-seq229 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2014_12_18_279-seq283 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2014_12_17_278-seq882 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2014_11_05_266-seq47 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2014_09_11-seq63 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2014_07_03_as-1-seq188 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2014_05_15-seq60 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2014_03_27-seq210 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2014_03_06-seq75 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2014_03_03(27)-seq243 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2014_01_23-seq83 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2013_12_19-seq313 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2013_07_09_as-seq35 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2013_05_30-seq182 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2013_05_09-seq512 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2013_05_09-seq454 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2013_05_09-seq348 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2013_05_09-seq282 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2013_05_09-seq231 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2013_05_09-seq172 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2013_05_09-seq161 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2013_05_09-seq115 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2013_04_18-seq61 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2013_02_28-seq52 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2013_01_17-seq32 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2013_01_10-seq111 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_12_20-seq69 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_11_29-seq904 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_11_29-seq839 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_11_15-seq1598 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_11_15-seq553 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_11_08-seq102 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_11_01-seq787 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_10_18-seq34 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_07_26_as-seq10 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_07_05_as-2-seq125 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_07_05_as-2-seq39 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_06_21-seq1418 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_06_21-seq459 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_06_21-seq439 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_05_24-seq73 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_05_17-seq77 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_03_29-seq276 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_03_15-seq126 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_02_09-seq63 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_01_12-seq158 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2012_01_12-seq23 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2011_12_22-seq177 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2011_11_10-seq71 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2011_11_03-seq181 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2011_11_03-seq102 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2011_11_03-seq58 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2011_10_25_a-seq8 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".