Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_03_26_292-seq539 spokenText "Turpiniet, turpiniet!".
- 2015_03_26_292-seq538 spokenText "Tiesībsargs arī norāda... Es visu laiku citēju no tā, kas bija rakstīts viņa ziņojumā, un mēģinu viņu izskaidrot. Es domāju, ka es neatkāpjos no tā, kas paredzēts.".
- 2015_03_26_292-seq537 spokenText "Darba kārtība lēnām tuvojas beigām. Es aicinu koncentrēties. Mēs apspriežam tiesībsarga ziņojumu. Šobrīd runājam par vardarbību skolās. Aicinu jūs ieklausīties. Turpiniet, lūdzu!".
- 2015_03_26_292-seq536 spokenText "...skaidri parāda, ka tas nestrādā.".
- 2015_03_26_292-seq535 spokenText "Kolēģi! Es aicinu jūs koncentrēties!".
- 2015_03_26_292-seq534 spokenText "...skaidri parāda...".
- 2015_03_26_292-seq533 spokenText "Platpera kungs, es atvainojos! Kolēģi...".
- 2015_03_26_292-seq532 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es pievienojos iepriekšējiem runātājiem, kuri izsaka pateicību tiesībsargam par skaisti sagatavoto ziņojumu. Un mēģināšu pēc tā visa runāt par vardarbību skolās. Tiesībsarga ziņojumā lasāms, ka normatīvais regulējums vardarbības nepieļaušanai un novēršanai skolā ir pietiekams, bet tas netiek pienācīgi izmantots, lai vardarbību patiesi laikus novērstu. Tiesībsargs ir secinājis, ka vardarbība skolā lielā mērā ir saistīta ar pašvaldības attieksmi pret savu funkciju - preventīvo darbu ar bērniem - un tās nepildīšanu. Tiesībsarga uzrādītā problēma loģiski izriet no valstī ilggadēji praktizētās sistēmas: ja kaut kas nedarbojas sistēmā, tiek izstrādāts vai labots normatīvais regulējums, nevis tiek domāts par labas pārvaldības principiem, izskaidrojot šo darbu un uzraudzību. Valdošais nihilisms un cinisms parādās arī šajā problēmā. Ir radīts normu komplekss, kuru var nepildīt, bet no tā cieš bērni un ilgtermiņā visa sabiedrība kopumā, jo bērnu pilnvērtīga attīstība ir pamats veselīgai, radošai un atbildīgai sabiedrībai nākotnē. Iznāk tā, ka likumdevējs paļaujas uz izpildvaras godaprātu. Paļaušanās uz godaprātu principā būtu atbalstāma, bet tiesībsarga ziņojums un arī pēdējos gados presē izskanējušie gadījumi par vardarbību skolēnu starpā un atsevišķu skolotāju psiholoģisko vardarbību pret skolēniem...".
- 2015_03_26_292-seq530 spokenText "Godātie kolēģi! Šis ir labākais tiesībsarga ziņojums, kādu esmu iepazinis, jo tas ir vienīgais, ko esmu iepazinis. Taču, runājot bez jokiem, manā vērtējumā, šis tiešām ir viens no labākajiem publiskajā sektorā radītajiem dokumentiem, kādu esmu lasījis. Tas ir uzrakstīts latviešu valodā, bez izaicinājumiem, bez pievienotās vērtības, bez inovatīvās kapacitātes, bez ilgtspējīgās izaugsmes. Ziņojums ir apjomīgs, taču tā apjoms nav mākslīgi radīts. Ziņojumā ir aprakstītas daudzas konkrētas lietas, līdz pat konkrētiem priekšlikumiem par izmaiņām konkrētos likumos. Par atsevišķām ziņojuma nodaļām. Vispirms pakavēšos pie 3.daļas 1.nodaļas “Tiesības uz sociālo drošību” (ziņojuma 77.-78.lapaspuse). Ļoti būtiska man šķiet atsauce uz līgumu par Eiropas Savienības darbību, kurā (citēju tiesībsarga ziņojumu) “dalībvalstis ir ietvērušas vēlēšanos nodrošināt labklājības pieaugumu saskaņā ar ANO Statūtu principiem”. Šeit parādās tik būtiskais labklājības jēdziens, kurš Latvijā ir apaudzis ar dažādām maldinošām nozīmēm. Lai atceramies, ka tā sauktajā Nacionālajā attīstības plānā labklājība tika noraidīta, aizstājot to ar pavisam dīvaino izrāvienu. Taču esmu pārliecināts, ka, Apvienoto Nāciju Organizācijas izpratnē, labklājība nozīmē ne tikai materiālos labumus, kas ir nepieciešams, bet nav pietiekams nosacījums labklājībai. Labklājība ietver sevī arī garīgās vērtības un vidi tās plašā izpratnē - dabas vidi, sociālo vidi, kultūrvidi un citus vides aspektus. Tāpēc es atzīstu par pareizu to, ka tiesībsarga ziņojuma vadmotīvs ir labklājība, turklāt šī vārda dziļākajā un pilnīgākajā izpratnē. Tāpēc piekrītu šīs nodaļas secinājumam: Latvijas sasniegumi ekonomisko rādītāju ziņā nav noliedzami, tomēr tie panākti, pilnībā aizmirstot par prioritātēm. Cilvēktiesības un sociālā drošība. Jā, Latvijas politikā tiek uzskatīts, ka ekonomiskie rādītāji, tātad skaitļi, ir svarīgāki par cilvēkiem. Un faktiski to pašu pasaka bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis pagājušā gada 17.septembrī: “Iedzīvotājiem jāļauj sajust ekonomiskās izaugsmes augļus.” Tātad “veiksmes stāsta” augļus Latvijas iedzīvotāji līdz šim nav sajutuši. Kāpēc? Vai nu tāpēc, ka šos augļus ir baudījuši kādi citi, vai arī tāpēc, ka šie augļi ir tikai skaitļi uz papīra un dzīvē to patiesībā nemaz nav. Es saprotu, ka tiesībsargs nevar izsekot līdzi visu Saeimas komisiju darbam, nedz arī piedalīties visās Saeimas sēdēs, tāpēc mūsu, deputātu, pienākums ir bez ekonomiskajiem rādītājiem atcerēties arī par prioritātēm - Latvijas cilvēkiem. Kas gan šajā nodaļā man liekas diskutējami - ka sociālā drošība var tikt paaugstināta, palielinot minimālo algu. Saprotu, ka izsaucu uguni uz sevi, taču esmu gatavs diskutēt un argumentēt savu viedokli, ka minimālās algas paaugstināšana drīzāk ir politisks triks, kas diez vai uzlabos mazāk aizsargāto iedzīvotāju stāvokli. Proti, tā rezultātā var palielināties bezdarbs, it īpaši ārpus Rīgas, un līdz ar to palielinātos reģionālā nevienlīdzība, kas jau tagad, pēc Eurostat datiem, Latvijā ir visaugstākā no visām Eiropas Savienības valstīm. Drīzāk sociālo nevienlīdzību varētu mazināt, paaugstinot neapliekamo minimumu - nezinu, vai tas šobrīd ir reāli iespējams, - vai beidzot atgriežoties pie domas par progresīvajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas valstu un kā tas bija trīsdesmito gadu Latvijā. Atbalstāmi man šķiet III daļas 1.1.apakšnodaļā “Par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”” izteiktie priekšlikumi (ziņojuma 80.lappuse). Ceru, ka tie nepaliks tikai tiesībsarga ziņojumā, bet tiks izskatīti un izvērtēti. Nākamā, ko vēlos pieminēt, ir 4.1.apakšnodaļa “Par māju īpašniekiem uzliktā pienākuma kopt piegulošo teritoriju samērīgumu” (ziņojuma 102.-104.lappuse). Šie jautājumi ir apspriesti arī Latvijas Reģionu apvienības frakcijā, un, manuprāt, frakcijas deputātu secinājumi lielā mērā sakrīt ar to, kas ir piedāvāts tiesībsarga ziņojumā. Arī 4.4.apakšnodaļa “Par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu neapstrādātai lauksaimniecības zemei” (ziņojuma 108.-109.lappuse) satur priekšlikumus, kas ir atbalstāmi un kalpo Latvijas interesēm. Saprotu, ka vieglāk būtu par to nerunāt, tomēr runāšu par to, kas ir 2.5.apakšnodaļas “Diskriminācijas aizlieguma pārkāpums rases, nacionālās, etniskās piederības dēļ” virsrakstā, bet nav tekstā - par latgaliešu valodu. Nav tādas tautas kā latgalieši, bet ir latgaliešu valoda, kurai ir sava rakstība un kurā runā latvieši, apmēram desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju. Tāpēc latgaliešu valoda arī ir latviešu valoda, tātad valsts valoda. Tomēr diskriminējošā attieksme pret latgaliešu valodu ir vērojama, un tai var būt pat ļoti bīstamas sekas, ko mēs varbūt šobrīd vēl neapzināmies. Pateicos tiesībsargam par rūpīgi sagatavoto ziņojumu un godprātīgi veikto darbu un novēlu sekmīgu turpmāko darbību. Tāpat pateicos klātesošajiem par man veltīto uzmanību. Paldies.".
- 2015_03_26_292-seq528 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Augsti godātais tiesībsarg Juri Jansona kungs! Vispirms es gribu pateikt paldies par ziņojumu un paldies par veiksmīgo sadarbību, kas jums ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju ir bijusi gan iepriekšējā sasaukumā, gan tagad. Un paldies jūsu birojam, kas vienmēr ir atsaucies mūsu aicinājumiem un piedalījies komisijas sēdēs. Es arī nepieskaršos pilnīgi visām tām svarīgajām tēmām, ko tiesībsargs savā ziņojumā ir pieminējis. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai bija iespēja ar šo Jansona kunga ziņojumu iepazīties šonedēļ savā sēdē. Taču es vēlos mūsu, deputātu, uzmanību vērst uz bērna tiesībām uzaugt ģimenē. Tiesībsargs to kā prioritāti jau nosauca ziņojumā minētajam gadam - 2014.gadam. Un jāteic, ka šī problēma, sāpīgā lieta Latvijā ir ilgstoša. Un, papētot tiesībsarga ziņojumus, es paskatījos, ko par šo jautājumu tiesībsargs raksta 2012.gada ziņojumā. Citēju: “Būtiski ir uzsvērt, ka valsts pienākums ir nevis šķirt bērnu no ģimenes, bet censties novērst trūkumus, kas apdraud bērna drošību ģimenē. Līdz ar to ir nepieciešams pilnveidot vecāku izpratni par bērna vajadzībām un emocionālo audzināšanu. Savukārt valsts, pašvaldības, sociālā dienesta un bāriņtiesas rīcībā esošie resursi dod iespēju ģimenei sniegt nepieciešamo atbalstu šādu prasmju un iemaņu pilnveidošanai, kā arī sniegt palīdzību ģimenes dzīvesvietas labiekārtošanā.” 2013.gada ziņojumā ir norādīts, ka valsts un pašvaldības primārais pienākums ir censties novērst trūkumus, kas apdraud bērna attīstību, labklājību un drošību ģimenē, meklējot alternatīvus risinājumus, nevis šķirot bērnu no ģimenes. Tam jābūt tikai kā galējam līdzeklim, ja nav iespējams novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus, viņiem paliekot vecāku aprūpē. Un šajā ziņojumā minētais lielais bērnu skaits institūcijās norāda uz to, ka valsts nav veikusi visu nepieciešamo, lai ikvienam bērnam nodrošinātu tiesības izaugt ģimenē. Es šajā tiesībsarga ziņojumā minētos teikumus uzskatu par ceļamaizi un darba uzdevumu Saeimai, lai patiešām šajā sasaukumā mēs atrisinātu šo jautājumu un nonāktu pie tā, ka katram bērnam ir tiesības augt ģimenē. 2015.gadam plānotajos uzdevumos tiesībsargs savā ziņojumā kā prioritāru jautājumu min arī šīs bērna tiesības izaugt ģimenē, tāpat kā ieslodzīto personu bērnu tiesības uz saskarsmi ar vecākiem. Ļoti svarīgs ir jautājums par tehniskajiem palīglīdzekļiem un to kvalitāti, lai bērniem ar invaliditāti atvieglotu spēju pārvietoties. Tiesībsargs gatavos rekomendācijas bāriņtiesām, veicot dzīves apstākļu pārbaudes, un sekos līdzi darbībām saistībā ar apdrošināšanas iemaksu algas indeksa ietekmi uz pensijas apmēru. Tie ir tikai daži no šajā ziņojumā minētajiem tiesībsarga uzdevumiem šim gadam. Es atgādināšu to, ko Jansona kungs jau citēja. Ziņojumā viņš min, ka par pasākumu izpildes termiņu bija noteikts, piemēram, 2014.gada pēdējais ceturksnis, tomēr grozījumi tiesību aktos nav pieņemti. Godātie kolēģi, tas ir adresēts Saeimai! Tas ir uzdevums mums - ņemt vērā tiesībsarga rekomendācijas, diskutēt par tām un sekot līdzi, lai tas, kas jau ir pieņemts, tiktu arī īstenots - izpildīts reāli izpildvarā un dzīvē. Ļoti daudzi tiesībsarga priekšlikumi ir saistīti ar lielu finansējumu. Tas šodien izskanēja arī debatēs par pensijām. Bet ļoti daudzi priekšlikumi ir saistīti arī ar labu gribu un pienākuma izpildi, un es aicinu ikvienu no mums iepazīties ar tiesībsarga ziņojumu rūpīgi un atrast tajā savu teikumu, ko izpildīt un turpmāk ņemt vērā. Paldies tiesībsargam vēlreiz, un novēlu, lai mums ir veiksmīga sadarbība! Paldies.".
- 2015_03_26_292-seq527 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Inesei Laizānei.".
- 2015_03_26_292-seq526 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pirms runāju par atzinumu pēc būtības, vēlos jums, augsti godātais tiesībsarg, izteikt pateicību par šo Latvijā būtiskāko cilvēktiesību pārkāpumu apkopojumu un jūsu sniegtajiem priekšlikumiem situācijas uzlabošanai. Iepazīstoties ar jūsu atzinumu un tajā sniegtajiem ierosinājumiem, ir jāmin kāds būtisks “trūkums” to realizēšanai praksē - gan jūsu, gan lielākās daļas sabiedrības viedoklis, gan Valsts kontroles darbībā gūtie secinājumi nav izdevīgi izpildvarai. Tiesībsarga ziņojumā ir teikts, ka Latvijas iedzīvotāju vispārējā nabadzība joprojām ir viens no galvenajiem problēmu cēloņiem. Satraucoši, ka nabadzības riskam ir pakļauti ne vien ilgstošie bezdarbnieki, bet arī mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas, turklāt arī strādājošie, kas saņem valstī noteikto minimālo algu. Minētais liecina, ka valdība, nosakot gan sociālo pabalstu, gan minimālās algas apmēra minimumu, nav ievērojusi sociālo tiesību principu un minimums, kas ir noteikts, ir nepietiekams. Šāds skarbs tiesībsarga vērtējums diemžēl ir realitāte. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā aizvien saglabājas augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars. To, ka trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, ir aizrādījusi arī Eiropas Padome. Taču, kā jau minēju, diemžēl Latvijas izpildvarai nav dziļas vēlmes risināt šīs būtiskās problēmas. Jau janvārī Latvijas Banka brīdināja par ekonomikas atdzišanu. Finanšu ministrija martā ir samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi 2015.gadam no 2,8 procentiem uz 2,1 procentu. Tas nozīmē, ka jau šobrīd būtu jāsāk dzīvot racionālāk, taupīgāk, jo gaidāms būtisks valsts budžeta izdevumu samazinājums. Es pilnībā piekrītu tiesībsarga ziņojumā paustajam, ka noteiktu ekonomisku mērķu sasniegšanu nedrīkst veikt uz mazāk aizsargāto iedzīvotāju rēķina. Taupības pasākumi nedrīkst skart tādas nozares kā veselības aprūpe, izglītība un sociālā drošība. Ir svarīgi uzdot jautājumu: kas būs kārtējo budžeta izdevumu samazinājumu objekts? Redzot, kas notiek praksē - ka izmaksātais atalgojums par janvāri ministrijas departamenta direktoram sasniedz pat 5 tūkstošus eiro! -, top skaidrs, ka valsts budžeta taupības pasākumi nesāksies ar valsts pārvaldes izdevumu samazināšanu. Uzskatu, ka mums ir steidzami jāpārskata visi valsts īstenotie pasākumi un jāatrod līdzekļi sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Un tas ir iespējams tikai tad, ja ceļam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un ieviešam progresivitāti nodokļu sistēmā. Noslēgumā es aicinu izpildvaru izvērtēt tiesībsarga ziņojumu un sniegt konkrētus priekšlikumus ziņojumā norādīto nepilnību novēršanai. Savukārt tiesībsargu es aicinu, lai viņš savā nākamajā ziņojumā - ziņojumā par 2015.gadu - ietvertu arī informāciju par valdības paveikto, novēršot konstatētās problēmas, un sniegtu savu vērtējumu par to. Pateicos.".
- 2015_03_26_292-seq525 spokenText "Paldies tiesībsargam par izsvērto un apjomīgo ziņojumu. Kā jau tradicionāli tas ir ierasts, parlamentā ziņojums tiek arī apspriests. Tātad uzsākam debates. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.".
- 2015_03_26_292-seq524 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Ikviens jautājums, kas aplūkots 2014.gada ziņojumā, ir svarīgs, tomēr šodien savā runā pievērsīšos tikai dažiem no tiem, it īpaši tādēļ, ka pagājušā gada decembrī tradicionāli notika tiesībsarga ikgadējā konference, kurā neliela atskaite sabiedrībai par attiecīgajā gadā notikušo vienmēr tiek sniegta. Ikgadējā ziņojumā, kā redzams, dažādos aspektos esam pieskārušies visām Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļā minētajām cilvēka pamattiesībām. 2014.gads diemžēl nav iezīmējis kādu būtiski pozitīvu pagriezienu cilvēktiesību un labas pārvaldības virzienā. Jāatzīst, ka, par laimi, nav arī vērojama situācijas strauja pasliktināšanās. Līdzīgi kā iepriekš ziņojumu par 2014.gadā paveikto vēlos iedalīt četros tematiskajos blokos: bērnu tiesības, pilsoniskās un politiskās tiesības, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, tiesiskā vienlīdzība. Katrā tiesību jomā izcelšu tikai dažus vai pāris, manuprāt, aktuālākos problēmjautājumus. Bērnu tiesības. Bērnu tiesību uzaugt ģimenē veicināšana. Kā jūs jau esat dzirdējuši, iepriekšējās divās nedēļās masu medijos ir bijušas karstas diskusijas, ir bijis diezgan daudz dažādas informācijas - ar diezgan asiem epitetiem - par to, ka bērnunamu direktori tiek nepamatoti apvainoti un ka bērnam vislabākais ir dzīvot bērnunamā, un ka viss, kas tur tiek darīts viņa interesēs, ir tas vislabākais. Man jāsaka tā, ka tās ir pilnīgas blēņas. Tas tā nav, un tas tā nekādā gadījumā nedrīkst būt. Attiecīgo ziņojumu jūs esat saņēmuši, un tas ir apspriests arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Taču, runājot par to, vai ir iespējams nodrošināt alternatīvu aprūpi, uz bērna interesēm orientētu aprūpi ārpusinstitucionālajā sistēmā, es gribu uzsvērt to, ka tas ir iespējams, ar dažiem piemēriem. Pašvaldību atbalsts aizbildņiem un audžuģimenēm. Latvijā ir 13 pašvaldības, kurās neviens bērns nav ievietots bērnunamā, un tās ir: Rucavas, Priekules un Alsungas novads, Mērsraga, Ādažu, Mālpils un Krimuldas novads, Beverīnas, Naukšēnu un Cesvaines novads, Rugāju, Baltinavas un Krāslavas novads. Tie ir novadi, kuros visiem šiem bērniem atrod aizbildni vai audžuģimeni un nepērk bērnunama pakalpojumu, kas pašvaldībai izmaksā daudzas reizes dārgāk. Tie ir novadi, kuri ir sapratuši, ka bērnu ievietot bērnunamā nav izdevīgi ne no pašvaldības viedokļa, ne no bērna interešu viedokļa. Ņemot vērā to, ka par šo jautājumu, metaforiski izsakoties, šķēpi tiek lauzti jau 20 gadus un deinstitualizācija nevirzās uz priekšu, un situācija paliek arvien dramatiskāka un dramatiskāka, un pretestība, ko mēs saņemam no attiecīgajām amatpersonām vai struktūrām, faktiski sasniedz jau kritisko līmeni, es aicinu vai nu izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, vai doties līdzi mūsu tā saucamajās monitoringa ekspedīcijās, kas tiešām kļūst jau par ekspedīcijas tipa pasākumiem, kuros mēs aicinām līdzi arī Valsts kontroles pārstāvjus un kuros mēs auditējam pat pašvaldību budžetus attiecībā uz finansējumu bērnunamiem. Es aicinu ikvienu deputātu pieteikties pie mums, un mēs jūs paņemsim līdzi šajās ekspedīcijās, un jūs redzēsiet to, ka tas, ko mēģina iestāstīt par bērnunamiem vai par šo aprūpi, neatbilst patiesībai. Nākamais. Ieslodzīto personu bērnu tiesības uz saskarsmi ar vecākiem. Līdz šim Latvijā ieslodzīto personu bērni nav uzskatīti par mazaizsargātu personu kategoriju. Šos bērnus ir grūti arī klasificēt kā atsevišķu personu grupu, jo nav datu par viņu skaitu un stāvokli. Šī iemesla dēļ trūkst izpratnes par šo bērnu īpašajām vajadzībām un tiesībām. Ļoti aktuāla tēma, kas nav jaunums sabiedrībā, bet kas ir parādījusies kā jaunums publiskajā telpā, ir vardarbības situācija izglītības iestādēs. Arī tiesībsargs ar biroja kolēģiem šajā jautājumā ir strādājis. Mēs esam izstrādājuši materiālus skolēniem, vecākiem un skolotājiem - tā saukto “Skola bez vardarbības”. Ir notikusi virkne semināru skolotājiem - “Bērnu drošība izglītības iestādē: tiesiskais regulējums”. Bet diemžēl situācija ir stipri akūta. Kādēļ? Tādēļ, ka ir diezgan spēcīgi izteikts latentums. Tātad par to nerunā īpaši daudz ne vecāki, ne skolotāji, ne sabiedrība kopumā. Kādēļ? Droši vien tādēļ, ka, parādoties publiskā telpā ziņai, ka ir kaut kur kaut kāda vardarbība skolā, tas ir drauds skolas reputācijai, varbūt reputācijas apdraudējums kādiem cilvēkiem un tā tālāk. Pilsoniskās un politiskās tiesības. Personu ar garīga rakstura traucējumiem tiesību nodrošināšana. Ir veikti grozījumi Ārstniecības likumā. Paldies parlamentam par atbalstu! Lai gan jāsaka tā, ka tas arī prasījis stipri ilgu laiku, lai pārliecinātu gan psihoneiroloģiskās klīnikas, gan Latvijas Psihiatru asociāciju, bet galarezultātā ar kopīgu atbalstu un parlamenta gādību šie grozījumi ir izdarīti, jo faktiski galvenā problēma ir saistīta ar to, ka personas, kas piespiedu kārtā tika ievietota psihiatriskajā klīnikā bez nekādas likumā noteiktas kārtības vai procedūras, privātās brīvības tātad līdz šim tika ierobežotas. Šobrīd ir izdarīti grozījumi, un arī šīs piespiedu ārstēšanā esošās personas brīvības, ja tiek ierobežotas, tās tiek ierobežotas likumā noteiktā kārtībā. Personas sensitīvo datu apstrāde. Tiesu iestādēm, prokuratūrai un izmeklēšanas iestādēm tika norādīts, ka izziņas par personas psihiskās veselības stāvokli nav obligāti pieprasāmas visos kriminālprocesos, bet gan tikai gadījumos, ja par personas psihiskās veselības stāvokli pastāv pamatotas šaubas. Vēlēšanu novērošana psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Nu tāda ir bijusi gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, gan arī Saeimas vēlēšanās, jo attiecīgi pēc grozījumiem saistībā ar pievienošanos ANO konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām aizsardzību, šobrīd nevar ierobežot personu pilsoniskās tiesības piedalīties vēlēšanās. Protams, jautājums saistībā arī ar ieslodzīto personu aizsardzību slēgta tipa iestādēs ir no gada uz gadu aktuāls jautājums. Sistēmisku uzlabojumu šobrīd nav. Protams, ir atsevišķi izņēmumi, kur ir kaut kādi uzlabojumi, bet tikmēr, kamēr netiks mainīta infrastruktūra un sistēma kā tāda, mēs droši vien regulāri saskarsimies arī ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos paustām atziņām par ieslodzīto personu tiesību pārkāpumiem. Tiesības uz taisnīgu tiesu. Atsevišķi un īpaši es gribu uzsvērt jau droši vien jums labi zināmo un regulāri dzirdēto problemātiku par ārkārtīgi ilgajiem tiesāšanās termiņiem, par neefektīvu procesu atsevišķos gadījumos un tā tālāk, un tā tālāk, bet novitāte, kas pieņemas diezgan ievērojami spēkā, ir lietu izskatīšana videokonferences režīmā. Proti, ieslodzījuma vietās pastāv dažāda prakse ar videokonferencēm saistīto jautājumu risināšanā un nodrošināšanā. Ņemot vērā to, ka tiesas sēžu skaitam videokonferences režīmā ir tendence pieaugt, konstatētās problēmas savlaicīgi būtu jānovērš, kā arī jānodrošina vienota pieeja videokonferenču izmantošanai visās ieslodzījumu vietās. Turklāt pastāv riski, ka var tikt pārkāpts princips vai arī Satversmē garantētās tiesības - tiesības uz taisnīgu tiesu. Proti, ja apsūdzētajai personai videokonferences laikā netiek nodrošināts šis diskrētums vai konsultācijas ar advokātu atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajai kārtībai, ir risks, ka Latvijas Republika atkal var nonākt atbildētājas lomā Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Ļoti būtisks jautājums - valsts atbildības mehānisma efektivitāte cilvēktiesību aizsardzības gadījumā. Pirmkārt, pastāv atšķirīga tiesu prakse attiecībā uz to, kādi principi piemērojami lietās, kuras balstītas uz Satversmes 92.panta trešo teikumu. Otrkārt, pastāv atšķirīga tiesu prakse attiecībā uz jēdziena “nepamatots tiesību aizskārums” saturu. Treškārt, pastāv nevienveidīga tiesu prakse attiecībā uz kaitējuma atlīdzināšanas pienākumu pamattiesību aizskāruma gadījumā. Ceturtkārt, atšķirīga attieksme... atšķirīga prakse - atvainojos! - pastāv arī attiecībā uz atlīdzības piešķiršanas likumīgo pamatu. Visbeidzot, pastāv nevienveidīga prakse attiecībā uz morālā kaitējuma atlīdzināšanas apmēra noteikšanu. Privātās un ģimenes dzīves aizsardzības efektivitāte. Tikai vienu pieminēšu: anonīmie komentāri internetā, ja ar tiem aizskarts personas gods un cieņa. Neraugoties uz to, ka normatīvais regulējums nodrošina iespēju godu un cieņu aizskarošu anonīmu interneta komentāru gadījumā vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā, tiesu prakses šāda veida lietām praktiski nav. Neslēpšu: process ir gana sarežģīts un faktiski nepieejams personām gan zināšanu trūkuma dēļ, gan arī sarežģītības dēļ. Sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības. Tiesības uz sociālo drošību. Saistībā ar grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” vai par pensijas kapitāla indeksu mēs esam saņēmuši Ministru kabineta atbildes rakstu tiesībsargam, kur, starp citu, ir norādīts, ka valdība piekrīt tiesībsarga uzskatam, ka jādomā par mehānismu, kas ierobežotu straujus indeksu lēcienus vai kritumus (tātad saistībā ar tā saucamo negatīvo kapitāla indeksu, algas indeksu vai indeksu, kas ir zem “1”). 2015.gada janvārī valdība tiesībsargu informēja, ka Labklājības ministrija šobrīd strādā pie grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, ka paredzēts risināt negatīvā kapitāla indeksa ietekmi uz pensijas apmēru. Minētie grozījumi 2015.gada 19.februārī ir izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Labā ziņa ir tā, ka likumdošanas process šajā jomā ir sācies, bet, ņemot vērā to, ka tas skar šo fiskālo telpu, tad nu tas jau paliek parlamenta ziņā, kādi tiks pieņemti attiecīgie lēmumi. Nākamais. Par grozījumiem Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos, proti, “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”. Par uzkrājumu veidošanu trūcīgām personām. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem par trūcīgu atzīstamai personai nevar piederēt nekāda apmēra naudas līdzekļi. Tas nozīmē, ka cilvēkam nedrīkst piederēt pat ne viens eiro, citādi šī persona neatbilst trūcīgas personas statusa piešķiršanas kritērijiem. Labklājības ministrija ir atzinusi, ka Ministru kabineta noteikumi būtu precizējami. Noteikumu grozījumu projekts paredz, ka konkrētais pieļaujamā uzkrājuma apmērs - 128,06 eiro vienai personai. Diemžēl grozījumu projekts šobrīd tālāk par valsts sekretāru sanāksmi nav ticis. Nākamais. Prēmijas neiekļaušana vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā, nosakot sociālā pabalsta lielumu. Tiesībsarga birojā izskatīta pārbaudes lieta, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumos apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā neietvēra darba devēja izmaksāto prēmiju. Šobrīd Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Labklājības ministrija ir rīkojušās, lai turpmāk netiktu pieļauts identificētais personu tiesību aizskārums. Par pašnodarbinātas personas ienākumu nošķiršanu no ieņēmumiem, nosakot personas materiālo stāvokli sociālās palīdzības ietvaros. Sociālais dienests par pašnodarbinātas personas ienākumiem uzskatīja visus ar saimniecisko darbību saistītos ieņēmumus, nenodalot ienākumus no visiem ieņēmumiem. Jāņem vērā, ka pašnodarbinātām personām atsevišķa bankas konta atvēršana saimnieciskās darbības veikšanai nav obligāta prasība. Savukārt Labklājības ministrija ir sniegusi atbildi, ka turpinās darbu pie skaidrojoša materiāla izstrādes, iesaistot Valsts ieņēmumu dienestu. Nepietiekams vai nepilnvērtīgs sociālais darbs. Esam konstatējuši gadījumus, ka viena gada laikā ģimenes pārstāvji vismaz vienpadsmit reižu bija ieradušies uz pieņemšanu sociālajā dienestā, tomēr tā arī nav saņēmuši precīzus norādījumus un atbalstu savu sociālo problēmu risināšanā. Šāda situācija ir vērtējama kā neatbilstoša Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 45.pantam, jo sociālā darbinieka pienākums ir pēc apstākļu izvērtēšanas sniegt personai palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā. Par prasības pamatotību asistenta pakalpojumam personām ar I grupas invaliditāti, kurām nepieciešama pastāvīga kopšana. Birojā saņemam ne mazums sūdzību par asistenta pakalpojumu apmaksu brīvā laika pavadīšanai personām ar I grupas invaliditāti, kurām ir piešķirts kopšanas pabalsts, jo kopš 2014.gada rudens pakalpojums tiek nodrošināts tikai konkrētam mērķim vai pasākumam, kas ir pierādāms ar apliecinošu dokumentu. Savukārt pasākumi, kuru mērķis ir brīvā laika pavadīšana un kuri nav objektīvi pierādāmi ar apliecinošiem dokumentiem, turpmāk vairs netiks apmaksāti. Problēma - nav iespējams dabūt apliecinošu dokumentu pastaigai parkā, iešanai uz veikalu. Turklāt es gribu uzsvērt, ka ne jau šis klients, kas saņem... vai persona ar invaliditāti, kas saņem asistenta pakalpojumu, ir tas, kurš iet parkā. Viņš, visticamāk, ir ratiņkrēslā un ir ar diezgan smagiem kustību traucējumiem. Asistenta pakalpojumiem ir jābūt efektīviem, lai veicinātu personu ar invaliditāti pilnīgu iekļaušanos sabiedrībā, tādējādi pārbaudes lietas izskatīšana tiek turpināta. Tiesībsarga pārbaudes valsts sociālās aprūpes centros personām ar garīga rakstura traucējumiem. Tiesībsarga birojs izlases veidā turpināja pārbaudes vizītes valsts sociālās aprūpes centros personām ar garīga rakstura traucējumiem. Tā ir bijusi iepriekšējā un apmēram divus gadus iepriekš diezgan prioritāra darbība Tiesībsarga birojā un ar diezgan skaļiem paziņojumiem masu medijos. Ir novērots, ka iespēju robežās tika veikti uzlabojumi. Proti, jāteic, ka attiecībā uz ārstniecības vai veselības aprūpes pakalpojumiem ir ņemti vērā mūsu priekšlikumi, ka ārstniecības struktūrai vai tam, kurš nodrošina šo veselības aprūpes pakalpojumu, ir jābūt reģistrētam Ārstniecības iestāžu reģistrā, lai attiecīgi veselības inspekcija varētu veikt arī uzraudzību un pārbaudes, vai viss atbilst likumā noteiktajai kārtībai. Tiesības uz mājokli. Pašvaldību palīdzība mājokļa jautājumos. Pašvaldības autonomās funkcijas neefektīva izpilde. Persona dzīvokļa gaidīšanas rindā 26 gadu laikā uz priekšu ir pavirzījusies tikai par vienu vienību, tas ir tikai viens piemērs, ko es jums nosaukšu, - no trešā uz otro kārtas numuru gaidīšanas rindā. Konkrētā pašvaldība pēc tiesībsarga rekomendāciju saņemšanas izstrādāja grozījumus saistošajos noteikumos, kas paredz personu, kura palīdzības reģistra vispārējā nodrošinājuma grupā atrodas vairāk nekā 25 gadus, pārreģistrēt uz pirmo nodrošinājuma grupu. Ja mēs runājam par labas pārvaldības principu, it īpaši par tiem principiem, kuri nodrošināti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā, tad šis ir kliedzošs piemērs, ka šī norma nedarbojas. Pašvaldības piedāvāto mājokļu kvalitāte. Parlamentam ir nosūtīts ārkārtas ziņojums. Es ilgāk pie tā nekavēšos, jo ziņojums ir uz 70 lapām. Arī masu medijos ir jau atspoguļoti paši būtiskākie trūkumi. Norēķini par atkritumu apsaimniekošanu daudzdzīvokļu mājās. Namīpašnieku un īrnieku tiesību samērošana. Denacionalizēto namu īrnieku tiesības. Pateicoties parlamentam, it īpaši Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, ir izdevies panākt zināmu izpratnes progresu vai progresu par izpratni. Attiecīgi arī amatpersonu vai iestāžu prakses maiņu. Proti, mēs runājam par Iekšlietu ministriju un Valsts policiju, jo daudzos gadījumos, tad, kad bija runa par mājokļa neaizskaramības jautājumiem vai krimināltiesiskajiem aspektiem, bieži vien tika uzsvērts: ziniet, tas ir civiltiesisks strīds! Šobrīd tā situācija ir mainīta, lai gan... Taču, lai tiešām pēc būtības varētu darboties Krimināllikuma norma par mājokļa neaizskaramību, ir jāveic virkne dažādu normatīvo aktu grozījumu. Tiesības uz veselību. Pie tām ilgāk nekavēšos. Atzīmēšu tikai vienu, ka nevienā normatīvajā aktā - ja mēs runājam likumu līmenī - nekur nav noteikts, ka valdība drīkst kvotēt rindas, respektīvi, kvotēt valsts apmaksāto veselības aprūpi. Tātad tas nozīmē to: ja kāda persona netiek uz šo valsts kvotu, tad šīs personas tiesības tiek aizskartas, no tiesiskās vienlīdzības viedokļa, pilnīgi noteikti! Un tajā skaitā tiek aizskartas arī tiesības uz šo valsts garantēto veselības aprūpes minimumu. Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Ir bijušas vairākas pārbaudes lietas - tā saucamā Sarkandaugavas smirdes lieta, Vecrīgas trokšņu lieta un civilās aizsardzības pasākumi Zolitūdes lietā. Esmu iesniedzis ziņojumu arī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai un arī mutvārdos paudis ziņojumā konstatēto. Labas pārvaldības principa ievērošana. Te kā īpašu es uzsveru sabiedrības līdzdalību. Pasākumi ar nevalstiskajām organizācijām. Un te es gribu uzsvērt vienu lietu, kas ir atbilstoša arī attīstīto valstu praksei, un, manuprāt, ir pēdējais brīdis pievērst tam uzmanību Latvijā. Proti, lai stiprinātu pilsonisko jeb iedzīvotāju interešu pārstāvību, attiecīgās problemātikas izpēti un daudz aktīvāk iesaistītu nevalstiskās organizācijas, ir nepieciešams, manuprāt, atrast iespēju, kā šīs nevalstiskās organizācijas finansēt no valsts budžeta. Jo nav noslēpums, ka daudzas, es teikšu, profesionālas un tiešām personu intereses pārstāvošas nevalstiskās organizācijas ir spiestas dzīvot no projekta līdz projektam vai no ziedojumiem. Manuprāt, ja mēs gribam spēcīgu pilsonisko sabiedrību un pilsoniskās sabiedrības iesaisti kopējā Latvijas valsts dzīvē, ir nepieciešams stiprināt nevalstiskās organizācijas, jo, cik es saprotu, partijas tiks stiprinātas ar budžetiem. (Starpsaucieni no zāles: “Netiks! Netiks!”) Kāpēc to nevar darīt arī... Nu, šajā sēdē tika pieņemts, ka netiks, bet gan jau kādā atkal tas jautājums pacelsies. (Starpsaucieni no zāles.) Jā, bet demokrātiju varētu stiprināt, stiprinot arī nevalstiskās organizācijas. Es domāju, ka tas ir vislabākais un visspēcīgākais signāls jeb indikācija demokrātiskajai pasaules sabiedrībai, ka Latvijas parlaments tiešām stiprina demokrātiju. (Starpsaucieni no zāles. Dep. V.Spolītis: “Atbalstām!”) Paldies, Spolīša kungs! Mēs tiesībsarga ikgadējā konferencē decembrī esam sprieduši arī par tādu tēmu kā lobēšana un tās tiesiskie un praktiskie aspekti. Manuprāt, tā ir tēma, kas ir jāaktualizē un jāturpina, jo diskusijās parādījās daudzi pozitīvi elementi, bet, jāsaka, bija arī daudz pretestības. Jo, ja mēs runājam par lobēšanu demokrātiskās un attīstītās valstīs, tad tas nav nekāds lamu vārds un no tā nav jābaidās, bet procedūrām ir jābūt skaidrām un caurspīdīgām, lai, vienkāršiem vārdiem sakot, mēs redzētu, kāpēc kāds mēģina kaut ko piedāvāt, ierosināt, par ko parlamentam jābalso vai kas jāņem vērā vai jāgroza, vai kāda atsevišķa joma jāuzlabo... it īpaši, ja tas ierosinājums nāk no uzņēmējiem vai kādām citām institūcijām vai personām. Izpratnes veidošana par labas pārvaldības principu. Semināri par labas pārvaldības principa saturu un tā piemērošanu ikdienas darbā. Mēs esam tādus rīkojuši vairākās pašvaldībās... arī pēc pašvaldību uzaicinājuma. Kā piemēru minēšu Salaspils pašvaldību, kur tika aicināti pārstāvji no vairākām citām pašvaldībām un no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas. Izrādījās gana interesanti pašvaldību darbiniekiem! Un, runājot par labas pārvaldības principa iedibināšanu jeb patiesu iedzīvināšanu mūsdienu sociālajā realitātē, jāteic, ka tas prasa vēl daudz, daudz darba. Turklāt - es gribu uzsvērt! - ir ārkārtīgi svarīgi, lai arī valdība un it īpaši augstākā ierēdniecība ievērotu labas pārvaldības principu un ar savu rīcību, ar saviem lēmumiem un izpratni tiešām demonstrētu, ka ir ieinteresētība labas pārvaldības principa ieviešanā reālajā dzīvē. Nu, piemēram, mēs varam runāt par valsts pārvaldes iestādes darbības efektivitāti, kas ir saistīta, citastarp, arī ar labas pārvaldības principu. Proti, iestādes pienākums ir pašai noskaidrot informāciju, kas ir valsts rīcībā. Man jāsaka tā, ka bieži vien mēs saņemam arī signālus, sūdzības un tādus ierosinājumus, ka te tā kārtība būtu jāpārskata. Bet es jums varu pateikt to, ka, atkal balstoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantu, bet it īpaši uz Administratīvā procesa likuma, ja nemaldos, 59.pantu, ir jābūt tā, ka tos dokumentus vai to informāciju, kura ir valsts vai pašvaldību rīcībā un kurai varbūt pat pati valsts ir īpašnieks vai radītāja, nedrīkstētu prasīt no iedzīvotājiem vai komercsabiedrībām. Ja tā ir valsts reģistros, tad valsts pati var tikt tai klāt, izmantojot dažādas šīs tehnoloģijas vai e-pārvaldi, vai kā citādāk, vairs nedzenājot cilvēkus pēc šīm izziņām. Nepietiekama rūpība, darbojoties sabiedrības interesēs, neskaidra tiesību normas interpretācija, iestādes nesavlaicīga rīcība, tiesiskās paļāvības principa pārkāpumi, neefektīva pašvaldības autonomo funkciju izpilde. Tiesiskā vienlīdzība un diskriminācijas aizliegums. Ļoti īsi. Te galvenokārt ir darbība saistībā vai kontekstā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Intensīvs darbs, bet jāsaka tā, ka brīžiem tas ir solis uz priekšu un divi - atpakaļ, jo, par vides pieejamību runājot, kā jūs saprotat, ir diezgan liela pretestība no komercsabiedrībām, pat arī no valsts un pašvaldību institūcijām, lai gan izpratne veidojas. Un te jāsaka tā, ka arī šis ir viens no instrumentiem vai viena no starptautiskām... viens no starptautiskiem aktiem, kā dēļ būtu jāstiprina nevalstiskās organizācijas, proti, arī caur finansēšanu, lai tās būtu pēc iespējas aktīvākas, lai tās varētu algot ekspertus, lai tās varētu algot kaut vai, ja vēlaties, juristus, lai p��rliecinātu pašvaldību amatpersonas un valdības amatpersonas par situāciju un par nepieciešamajiem situācijas uzlabojumiem. Komunikācija ar sabiedrību. Tiesībsarga birojs aktīvi informējis un izglītojis sabiedrību par tās tiesībām ar dažādām publicitātes aktivitātēm un sadarbību ar medijiem. 2014.gadā medijos bijušas 2063 publikācijas par tiesībsarga kompetenci aptverošiem jautājumiem, to skaitā 22 Tiesībsarga biroja sagatavotas preses relīzes. Kopumā 2014.gadā organizēti 67 izglītojoši semināri, izbraukuma konsultācijas, diskusijas un citi izglītojoši pasākumi. Turpinot iepriekš iesākto praksi, arī 2014.gadā sabiedrība tika informēta par bērnu tiesībām un šo tiesību aizsardzības mehānismiem, īpašu uzmanību pievēršot bērnu drošībai izglītības iestādēs. Tieši tādēļ Tiesībsarga birojs sadarbībā ar Igaunijas tieslietu kancleru izstrādāja informatīvi izglītojošu materiālu “Skola bez vardarbības”. Materiāls sagatavots atsevišķos formātos - gan skolēniem un viņu vecākiem, gan skolotājiem. Vēl aizvadītajā gadā tika turpināts iepriekš aizsāktais semināru cikls sociālajiem pedagogiem, klašu audzinātājiem, sociālo zinību pedagogiem, skolu direktoriem un citiem bērnu tiesību aizsardzības subjektiem. Semināri organizēti par tādām tēmām kā bērnu drošība izglītības iestādēs un preventīvais darbs, bērnu un pedagogu tiesības un pienākumi un sociālā pedagoga preventīvais darbs ar skolēniem. Atsevišķs pilnas dienas seminārs tika organizēts Rīgas pilsētas sociālo pedagogu metodiskajai apvienībai. Seminārā dalībnieki tika informēti par Tiesībsarga biroja darbību, ANO Konvenciju par bērna tiesībām un tās principiem, kā arī risinātas diskusijas un praktiskie uzdevumi (situācijas analīzes) sociālajiem pedagogiem. Pārskata gadā vairāku mācību iestāžu studentiem bija iespēja padziļināti apgūt cilvēktiesību jautājumus, viesojoties lekcijā Tiesībsarga birojā, jo sabiedrības izglītošanas nolūkā tas sadarbojas ar augstākās izglītības un profesionālās kapacitātes celšanas mācību iestādēm, piemēram, ar Valsts policijas koledžu, Alberta koledžu, Rīgas Stradiņa Universitāti, Rīgas Juridisko augstskolu un Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Tiesībsarga birojs 2014.gadā piedalījās apmācību ciklos, iekļaujot tajos lekcijas, kas skar cilvēktiesības. Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības seminārā “Par klienta privātās dzīves neaizskaramību sociālā dienesta praksē” biroja pārstāvji lasīja lekciju par tiesiskajiem aspektiem komunikācijā ar medijiem, politiķiem un valsts iestādēm. Advokātu palīgiem tika organizēts seminārs “Tiesībsarga pārbaudes lietas izmantojums administratīvajā procesā iestādē un kriminālprocesā”. Savukārt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentiem tika lasīta vieslekcija par personu ar invaliditāti tiesībām un citām tēmām. Lai mazinātu cilvēktirdzniecību, brīdinātu par tās draudiem un informētu par palīdzības saņemšanas iespējām, sadarbībā ar biedrību “Patvērums “Drošā māja”” 2014.gada oktobrī tika rīkota sabiedrības informēšanas kampaņa “Gards kumosiņš”. Tās galvenā mērķauditorija bija jaunieši, lai kliedētu pieņēmumu, ka tikai pieaugušie var kļūt par cilvēktirdzniecības upuriem. Turklāt, pieaugot un sākot meklēt darbu, it sevišķi ārzemēs, risks kļūt par cilvēktirdzniecības upuri tikai palielinās. Sekundārā mērķauditorija bija teju ikviens sabiedrības loceklis, jo, kā rāda pasaules pieredze, par cilvēktirdzniecības upuri var kļūt ikviens - jauns vai vecs, sieviete vai vīrietis. 2014.gada izskaņā, decembrī, Tiesībsarga birojs uzsāka vēl vienu informatīvo kampaņu, proti, lai skaidrotu, kas ir cilvēktiesības, laba pārvaldība un tiesiskā vienlīdzība. Kampaņas ietvaros Tiesībsarga birojs izstrādāja kalendārus un grāmatzīmes, savukārt sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un reģionālajām bibliotēkām gan grāmatzīmes, gan kalendāri bija pieejami iedzīvotājiem Rīgā un visā Latvijā. Minētajos materiālos humoristiskā veidā, ar karikatūrām, skaidrots, kas ir cilvēktiesības, laba pārvaldība un tiesiskā vienlīdzība. Kalendāri un grāmatzīmes iedzīvotājiem ir pieejami bez maksas. Pavisam kopā iedzīvotājiem informatīvais materiāls... kampaņas ietvaros bija pieejami 70 000 kalendāru un 60 000 grāmatzīmju. Diemžēl beidzās nauda šim mērķim. 2015.gadā esmu izvirzījis mērķi stiprināt tiesībsarga institūtu Latvijas institucionālajā sistēmā gan attiecībā uz tā vietu un lomu, gan kapacitāti. Šī iemesla dēļ esmu nosūtījis uz Saeimas Juridisko komisiju un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju priekšlikumus grozījumiem Satversmē, lai tiktu nostiprināts arī tiesībsarga institūts. Mēs esam uzsākuši debates, diskusijas ar visaugstākās raudzes ekspertiem konstitucionālo tiesību jautājumos. Šobrīd mēs vēl esam diskusijas sākumā, bet jau pirmšķietami var izdarīt secinājumu, ka tiesībsarga institūcijas stiprināšana ir nepieciešama. Jautājums par redakcijām, jautājums par vietu un jautājums par to, kā līdz ar to stiprināt kapacitāti. Mazliet tehniska rakstura informācija. Tiesībsarga birojā 2014.gadā saņemti 1877 iesniegumi, visvairāk saņemts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (1088) un sociālajām, ekonomiskajām un kultūras tiesībām (567). Birojā ierosināta 91 pārbaudes lieta, savukārt cilvēkiem lielākoties bija iespējams saņemt izvērstu atbildi uz iesniegumu bez pārbaudes lietas ierosināšanas (tāda ir 2081 atbilde). Pabeigta 161 pārbaudes lieta, un birojs iedzīvotājiem sniedzis gandrīz 7000 konsultācijas, lielākoties telefoniski (4121 telefonkonsultācija). Kā jūs redzat, apjoms ir milzīgs, tas faktiski jau pārsniedz submaksimālās robežas tam, ko viena neliela institūcija, kurā ir 40... apmēram 40 darbinieku, var izdarīt. Attiecībā uz kapacitāti vēlos norādīt, ka Tiesībsarga biroja darbinieku atlīdzības apmērs ir cieši saistīts ar pieejamajiem finanšu resursiem, kas ekonomiskās recesijas gados tika samazināti par 57 procentiem, tajā skaitā atlīdzībai 54 procenti, personāls tika samazināts no 51 darbinieka uz 39 darbiniekiem, bet pieaugums pēdējo piecu gadu laikā ir bijis tik minimāls, ka faktiski kapacitātes pieaugums nav izjūtams. Un lielākoties tas saistīts ar nebūtiskām summām - minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai, mēneša darba algas izlīdzināšanai un atsevišķiem projektiem, atsevišķām aktivitātēm. Mēs esam saņēmuši arī, tā teikt, valdības gādību un parlamenta akceptu pāris darba vietu palielināšanai. Es uzsvēršu vēl dažas būtiskas nianses attiecībā uz atalgojumu un sociālo drošību, tā saucamo motivācijas paketi. Proti, noteiktais atalgojums pietuvināts attiecīgās mēnešalgu grupas minimālajam līmenim. Es gribu uzsvērt (cienījamie deputāti, tas ir ārkārtīgi svarīgi!): ja Tiesībsarga biroja vecākajam juriskonsultam šis zemākais vai, es pat teiktu, optimālais līmenis, ar kādu sāk strādāt Tiesībsarga birojā vecākais jurists, kas ir ar maģistra grādu un vismaz piecu gadu pieredzi, nozarē ir 768 eiro, bet tāds pats jurista amats Finanšu ministrijā ir, sākot no 1039 eiro, un tā robeža ir līdz 1125 eiro... Valsts kancelejā tas ir no 850 līdz 2277 eiro. Vidēji atalgojums ir 1647 eiro. Bet līdzvērtīgs amats funkciju ziņā Saeimas Juridiskajā birojā - no 1584 līdz 2026 eiro. Te mēs redzam, cik taisnīga, no tiesiskās vienlīdzības viedokļa, ir šī vienotā valsts atalgojuma sistēma. Tādējādi nav iespējams noteikt motivējošu, taisnīgu, konkurētspējīgu atalgojumu (es runāju par Tiesībsarga biroju), kas būtu atbilstošs augstas kvalifikācijas jurista kompetencēm, veicamajām funkcijām, darba apjomam un rezultātiem. Ierobežotas iespējas nodrošināt sociālās garantijas (atvaļinājuma pabalsts, veselības apdrošināšana). Apmaksāts papildatvaļinājums - tā ir ekstra, lai gan es teikšu, ka man 99 procenti no kolektīva ir jaunās māmiņas. Ierobežotas iespējas noteikt piemaksas par papildu darbu un virsstundu darbu pieaugoša darba apjoma un nepietiekamas administratīvās kapacitātes apstākļos. Netiek izmaksāta prēmija par ikgadējās darbības un tās rezultātu novērtējumu. Vienu gadu mums izdevās savākt apmēram laikam 150 eiro gada nogalē, ko var izmaksāt par kopējiem biroja rezultatīviem rādītājiem. Un priekšpēdējā būtiskā nianse, kas, manuprāt, arī ir ārkārtīgi svarīga, ir šie finanšu jautājumi, budžeta jautājumi, kas īpaši uzsvērti arī starptautiskajās institūcijās. Runājot par nākamajā gadā gaidāmajām tiesībsarga vēlēšanām, jo mans mandāta laiks beidzas 2016.gada 16.martā, viens no aspektiem, ar ko jārēķinās Saeimas deputātiem, uzrunājot tiesībsarga amata kandidātus, tajā skaitā varbūt arī mani, ja tāds priekšlikums tiks izvirzīts, ir neadekvāti zemais atalgojums, kas šobrīd ir aptuveni 1300 eiro pēc nodokļu nomaksas, tā teikt, uz rokas, vai koeficients 3,40, ja nemaldos, šajā vienotajā atalgojuma sistēmā. Turklāt nav paredzētas nekāda veida piemaksas par darba virsstundām un darbu brīvdienās, kā arī nav iespējams šo amatu savienot ar citu. Un iepriekš minētais mērķis - stiprināt tiesībsarga institūciju -, ko es biju arī iepriekšējo gadu ziņojumos izvirzījis kā prioritāti un stratēģijā izvirzījis kā prioritāti, sasaucas arī ar Tiesībsarga biroja akreditācijas procesu ANO Starptautiskajā nacionālo cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības institūciju koordinēšanas komitejā. Vakar esam saņēmuši oficiālu vēstuli, kurā norādīts, ka komitejas Akreditācijas apakškomiteja rekomendē Latvijas Republikas Tiesībsarga birojam akreditācijas procesā piešķirt “A” jeb augstāko statusu. Savukārt vienīgā un vislielākā kritika, kas ir izteikta uz vairākām lapām, ir saistīta ar Tiesībsarga biroja finanšu neatkarību vai finanšu kapacitātēm, vai budžeta iespējām. Un, kā es jums jau parādīju, runādams par atalgojuma jautājumiem, uz kopējās valsts institucionālās sistēmas fona mēs izskatāmies bēdīgi. Paldies par uzmanību!".
- 2015_03_26_292-seq523 spokenText "Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.aprīlim. Kolēģi, lūdzu uzmanību! Nākamā darba kārtības sadaļa - “Ziņojuma izskatīšana”. Darba kārtībā ir Latvijas Republikas tiesībsarga 2014.gada ziņojums. Līdz ar to es dodu vārdu Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam. Lūdzu, tiesībsarga kungs!".
- 2015_03_26_292-seq522 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.aprīlis.".
- 2015_03_26_292-seq521 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2015_03_26_292-seq520 spokenText "Visi priekšlikumi uz otro lasījumu ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2015_03_26_292-seq518 spokenText "Un 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq516 spokenText "2. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2013_09_12-seq53 spokenText "2. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq514 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Uz otro lasījumu saņemti trīs priekšlikumi. 1. - atbildīg��s komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq513 spokenText "Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.aprīlis. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.".
- 2015_03_26_292-seq512 spokenText "Komisijā mēs vienojāmies, ka konstruktīvus priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 23.aprīlim. Pārējos - ne!".
- 2015_03_26_292-seq511 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2015_03_26_292-seq510 spokenText "Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus 93 priekšlikumus, un es aicinu šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.".
- 2015_03_26_292-seq508 spokenText "Un pēdējais ir 93. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq506 spokenText "92. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2015_03_26_292-seq504 spokenText "91. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq1158 spokenText "91. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_09_13-seq252 spokenText "91. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_03_04-seq586 spokenText "91. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2009_06_04-seq208 spokenText "91. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2004_12_02-seq528 spokenText "91. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2000_05_18-seq268 spokenText "91. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq502 spokenText "90. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kurš nav atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq500 spokenText "89. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2015_03_26_292-seq498 spokenText "88. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq496 spokenText "Nākamais 87. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kurš komisijā nav guvis atbalstu.".
- 2015_03_26_292-seq494 spokenText "86. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq574 spokenText "86. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_10_14-seq848 spokenText "86. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_05_20-seq930 spokenText "86. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2005_06_16-seq212 spokenText "86. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq492 spokenText "85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_04_24-seq434 spokenText "85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq261 spokenText "85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2002_10_24-seq338 spokenText "85. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq490 spokenText "84. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq488 spokenText "83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_07_09_as-seq677 spokenText "83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_01_31-seq257 spokenText "83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq937 spokenText "83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_09_08-seq424 spokenText "83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2002_10_24-seq537 spokenText "83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq486 spokenText "Attiecīgi 82.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq484 spokenText "81. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts 82. - komisijas priekšlikumā.".
- 2015_03_26_292-seq482 spokenText "80. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq480 spokenText "79. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq478 spokenText "78. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2015_03_26_292-seq476 spokenText "Līdzīgi arī 77. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir guvis atbalstu.".
- 2015_03_26_292-seq474 spokenText "Tāpat arī Juridiskā biroja 76.priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq472 spokenText "75. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq470 spokenText "74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_10_30-seq944 spokenText "74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq486 spokenText "74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_06_20-seq670 spokenText "74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2012_11_01-seq376 spokenText "74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_12_23-seq182 spokenText "74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2009_01_29-seq387 spokenText "74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2005_12_15-seq556 spokenText "74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2005_10_13-seq582 spokenText "74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2004_11_25-seq670 spokenText "74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2003_06_12-seq424 spokenText "74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2002_10_31-seq2273 spokenText "74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2002_10_31-seq1186 spokenText "74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2002_10_10-seq1174 spokenText "74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2002_10_10-seq192 spokenText "74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2001_12_20-seq686 spokenText "74. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq468 spokenText "73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.".
- 2015_03_26_292-seq466 spokenText "72. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 92.priekšlikumā.".
- 2015_03_26_292-seq464 spokenText "71. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq462 spokenText "70. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 71.priekšlikumā.".
- 2015_03_26_292-seq460 spokenText "Nākamais ir 69. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq458 spokenText "Līdzīgi ir atbalstīts arī 68. - Juridiskā biroja priekšlikums.".
- 2015_03_26_292-seq456 spokenText "67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq454 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq452 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir komisijā atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq450 spokenText "64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq448 spokenText "63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2015_03_26_292-seq446 spokenText "62. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 63.priekšlikumā.".
- 2015_03_26_292-seq444 spokenText "61. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_07_03_as-1-seq1093 spokenText "61. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2014_05_22-seq527 spokenText "61. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2005_06_22-seq316 spokenText "61. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2004_12_02-seq478 spokenText "61. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2002_10_24-seq513 spokenText "61. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2015_03_26_292-seq442 spokenText "60. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 61.priekšlikumā.".
- 2015_03_26_292-seq440 spokenText "59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 61. - komisijas priekšlikumā.".
- 2015_03_26_292-seq438 spokenText "58. - Juridiskā biroja, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".