Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s ?p ?o. }

• 2016_01_26_340-seq69 mentions Q30.
• 2016_01_26_340-seq69 mentions Q5451.
• 2016_01_26_340-seq69 mentions Q315796.
• 2016_01_26_340-seq68 type Speech.
• 2016_01_26_340-seq68 number "68".
• 2016_01_26_340-seq68 date "2016-01-26".
• 2016_01_26_340-seq68 isPartOf 2016_01_26_340.
• 2016_01_26_340-seq68 spokenAs 118.
• 2016_01_26_340-seq68 spokenText "Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.".
• 2016_01_26_340-seq68 language "lv".
• 2016_01_26_340-seq68 speaker Inara_Murniece-1970.
• 2016_01_26_340-seq68 translatedText "Name on the mark of Mr Bondaram".
• 2016_01_26_340-seq68 mentions Q18342826.
• 2016_01_26_340-seq67 type Speech.
• 2016_01_26_340-seq67 number "67".
• 2016_01_26_340-seq67 date "2016-01-26".
• 2016_01_26_340-seq67 isPartOf 2016_01_26_340.
• 2016_01_26_340-seq67 spokenAs 84.
• 2016_01_26_340-seq67 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, cienījamie viesi! Paldies Rinkēviča kungam par ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā ir uzskaitītas daudzas lietas, taču tas ignorē vienkāršu nodokļu maksātāju pamatjautājumu. Ārlietu ministrija savas darbības nodrošināšanai 2016.gadā tērēs 52 miljonus 558 tūkstošus 53 eiro Latvijas nodokļu maksātāju naudas. Kā tiks tērēta šī summa? Ko Ārlietu ministrija grib panākt? Kāds labums no Ārlietu ministrijas izvirzītajiem mērķiem ir nodokļu maksātājam? Kāpēc Ārlietu ministrija ir izvirzījusi tieši šīs prioritātes? Kā Ārlietu ministrijas minētie globālie riski ietekmē Latvijas nodokļu maksātāju? Šis skaidrojums... šis skaidrošanas darbs, ministra kungs, ir jādara jums. Šis dokuments nav rakstīts Latvijas nodokļu maksātājiem, kuriem ir vairāk nekā 52 miljoni iemeslu pieprasīt skaidrojumu par viņu izlietotajiem līdzekļiem. Sakiet man, ministr, kāpēc diaspora nav prioritāte? Kāpēc pakalpojumu uzlabošana nav prioritāte? Kāpēc bēgļu jautājuma risināšana nav prioritāte? Rinkēviča kungs, jūs neesat Beļģijas ārlietu ministrs, jūs neesat arī Krievijas ārlietu ministrs, jūs neesat arī Vācijas ārlietu ministrs. Rinkēviča kungs, jūs esat Latvijas ārlietu ministrs! Dokumentā definētas visas citas, izņemot Latvijas intereses. Jums un jūsu padotajiem darba devējs ir Latvijas valsts nodokļu maksātājs. Valsts intereses ir nodokļu maksātāju intereses. Šis dokuments nodokļu maksātājam par valsts ārpolitiku nepaskaidro pilnīgi neko. Un tas ļoti atšķiras no tā, ko jūs šeit runājāt no šīs tribīnes pašā sākumā, jo to, ko jūs šeit teicāt, es ļoti labprāt redzētu šajā ziņojumā, jo šī informācija bija ļoti noderīga. Paldies jums.".
• 2016_01_26_340-seq67 language "lv".
• 2016_01_26_340-seq67 speaker Artuss_Kaimins.
• 2016_01_26_340-seq67 translatedText "Good afternoon, dear colleague, Good, dear guests, thank you to Mr RINKĒVIČS, the Minister for Foreign Affairs, on a number of things, but that ignores a simple basic issue of taxpayers' affairs in 2016 will spend 52 million euros in 2016 .€ 558 thousand worth of taxpayers' money How will this amount be spent on? What benefit is the tax payer's benefit to the Ministry of Foreign Affairs? Why is the Ministry of Foreign Affairs that has set these priorities directly? These global risks affect Latvian taxpayers? This clarification of this work, Minister, is to tell you this document is not written by the Latvian taxpayer, who has more than 52 million reasons to request clarification of their useI would say to me, Minister, why the diaspora is not a priority? Why is there no priority in improving services? Mr RINKĒVIČS, you are Minister for Foreign Affairs, the document sets out all the others, with the exception of Latvia's interests, you and your employer are the Member of the Latvian national taxpayer in the national interest of the Member State of taxation :there is absolutely nothing to clear up nothing from what you spoke here from this very beginning, because what you have said here is very much to see in this report, because this information was very useful for you.".
• 2016_01_26_340-seq67 mentions Q211.
• 2016_01_26_340-seq67 mentions Q79820.
• 2016_01_26_340-seq67 mentions Q159.
• 2016_01_26_340-seq67 mentions Q15628977.
• 2016_01_26_340-seq67 mentions Q31.
• 2016_01_26_340-seq67 mentions Q183.
• 2016_01_26_340-seq66 type Speech.
• 2016_01_26_340-seq66 number "66".
• 2016_01_26_340-seq66 date "2016-01-26".
• 2016_01_26_340-seq66 isPartOf 2016_01_26_340.
• 2016_01_26_340-seq66 spokenAs 118.
• 2016_01_26_340-seq66 spokenText "Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.".
• 2016_01_26_340-seq66 language "lv".
• 2016_01_26_340-seq66 speaker Inara_Murniece-1970.
• 2016_01_26_340-seq66 translatedText "Name Artusam's neighbour".
• 2016_01_26_340-seq66 mentions Q20562252.
• 2016_01_26_340-seq65 type Speech.
• 2016_01_26_340-seq65 number "65".
• 2016_01_26_340-seq65 date "2016-01-26".
• 2016_01_26_340-seq65 isPartOf 2016_01_26_340.
• 2016_01_26_340-seq65 spokenAs 101.
• 2016_01_26_340-seq65 spokenText "Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ekselences! Paldies ārlietu ministram un Ārlietu ministrijas darbiniekiem par šo apjomīgo dokumentu, kuru es nosauktu arī par visnotaļ stratēģisku dokumentu, jo šie trīs galvenie stratēģiskie punkti, manuprāt, ir ļoti precīzi izcelti un arī atspoguļoti ārlietu ministra runā. Tātad, pirmkārt, ja mēs runājam par NATO klātbūtni un par to, kas mums jādara telpā no Velsas līdz Varšavai. Te ir runa gan par kiberdrošību, kur arī mēs esam strādājuši, gan arī par to, kādā veidā ir jāstrādā kopā ar Zviedriju un Somiju, lai nostiprinātu mūsu drošības intereses. Interesanti, ka mēs burtiski pēdējo dienu laikā esam saņēmuši indikācijas no Pentagona par to, ka uz 2017.gadu ASV jau ir iezīmēts finansējums, lai spētu šeit nodrošināt militāros... sauksim to par tehniku un par citiem kara materiāliem, kas ir nepieciešami, lai mēs spētu veikt aktīvu nodrošināšanas politiku. Otrkārt, runājot par vienotu Eiropas Savienību, par stiprāku Eiropas Savienību. Vairāki kolēģi jau ir par to izteikušies, un arī kolēģe Lolita Čigāne ļoti skaidri to pateica, proti, ka mums vajag “vairāk Eiropas”. Un visbeidzot trešais stratēģiskais punkts – par konkurētspējīgu Eiropas Savienību. Pie tā arī mēs savas prezidentūras laikā esam strādājuši, un paldies visiem, kas pielika savu roku šajā ļoti labajā darbā! Bet papildus tam ir vēl arī darbs ar OECD jeb ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, un šobrīd vismaz Saeimas komisijās ir ļoti skaidri redzams, ka šis eiropeizācijas process, kurš ir aizsācies pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, ļoti veiksmīgi norit un attīra mūsu, Latvijas, likumdošanu no “brālēna politikas” sārņiem. Ko mēs dzirdam šajā zālē, it sevišķi no ļoti cienītās opozīcijas? Mēs dzirdējām analoģijas ar Kisindžera veco analoģiju par to, ka... Kas tad īsti ir Eiropa, kurai mēs zvanām? Tātad – uz kuru numuru mēs zvanām, ja mēs gribam sazvanīt Eiropu? Mēs dzirdējām teicienu par to, ka pasaule it kā sastingusi... Tajā pašā laikā tika minēts tas, ka, redziet, Francija un Krievija ir spējušas vienoties. Bet piedodiet! Kas tad ir tas, par ko mēs lēmām pirms burtiski divām nedēļām? Lēmām par to, ka mūsu karavīri piedalīsies Irākas un Mali misijās. Proti, tās ir politikas, kuras ir saskaņotas ar to pašu Franciju un citiem NATO sabiedrotajiem. Mēs strādājam šajā jomā, nav nekā sastinguša! Mēs dzirdējām par ANO kā par bezzobainu diskusiju klubu. Dokuments par klimata pārmaiņām esot nekam nederīgs papīrs... Apskatieties šeit uz ielas, atcerieties zaļos Ziemassvētkus, ja jums nav skaidrs, kā klimata pārmaiņas maina mūsu klimatu! Bet, ja mēs runājam par dokumentiem (es uzsveru – par dokumentiem), tad jāuzsver, ka tiem visiem ir juridisks spēks. (Dep. G.Kūtris: “Nav! Tam nav juridiska spēka!”) Mums, šeit sēdošajiem, tas ir jo sevišķi jāpatur prātā, jo pēc 1940.gada 17.jūnija, pateicoties ASV Valsts departamentam un Samneram Velsam, mūsu okupācijas neatzīšanas politika bija tas pamats, uz kura mēs spējām pieprasīt savas neatkarības atjaunošanu. Tieši tāpat tiks strādāts arī ar klimata pārmaiņu dokumentu, un tieši tāpat tiks strādāts arī ar Krimas aneksijas neatzīšanas politiku. Dzirdējām pretenzijas pret kopējo migrācijas politiku, lai arī tur bija pretrunas... Pēc tam runāja par to, ka Latvija īsti nav nekāda spēlētāja, bet ir kā piespēlētāja... Šeit es neiešu atkārtot to, ko mans kolēģis Atis Lejiņš ļoti skaidri pateica par to, kādā veidā mēs savas prezidentūras laikā esam strādājuši, lai nostiprinātu ārējo Eiropas Savienības un mūsu kopējo robežu. Mēs dzirdējām pārmetumus par Ukrainu, par Nīderlandes tuvojošamies referendumu. Piedodiet, mēs ļoti skaidri redzam, kā šobrīd Maskava bāž savu degunu mūsu, Eiropas, lietās, mainot šī referenduma normālu norisi. Taču es gribu atgādināt... un paldies Mežuļa kungam un paldies Baltijas Asamblejas pārstāvjiem, kuri nodrošināja... Un paldies arī visiem tiem, kas ziedoja Čerņigovas bērnunamam, lai sarūpētu dāvanas uz Ziemassvētkiem. Tas ir veids, kā mēs palīdzam Ukrainai – papildus tam, ko dod valdība. Visbeidzot, protams, ja mēs runājam par Ukrainas jautājumu vai par citiem gadījumiem, kuros palīdzība tiek dota, mums ir jāatceras senā paruna, ka Rīga netika uzcelta vienā dienā. Mēs vienā dienā nevaram gribēt pārmaiņas Ukrainā, kur 25 gadus diemžēl oligarhiski klani ir trallinājuši politiku. Visbeidzot. Es domāju, ka, runājot par ārpolitikas dokumentiem, mums ir jāskatās arī nākotnē, un šis dokuments ir tāds, kurš skatās nākotnē, ja mēs vadāmies no stratēģiskajiem uzstādījumiem. Attiecībā uz stratēģiskajiem uzstādījumiem runa ir par to, kādā Eiropā mēs dzīvosim. Un šobrīd mēs, šeit sēdošie, protams, varam domāt par to, kas ir saistīts ar Jauno Zīda ceļu, Kazahstānu, Ukrainu un citām valstīm, bet tajā pašā laikā mums šeit, Latvijā, un Eiropas Savienības citās 27 dalībvalstīs aug tā sauktā Erasmus paaudze: viņi dodas cits pie cita ciemos, studē citu valstu universitātēs un skatās uz Eiropas Savienību pavisam citādi. Tāpēc, nobeidzot šo uzstāšanos, teikšu, ka, manuprāt, gan bēgļu krīze, gan mūsu institucionālā satvara krīze ir pārejošas. Eiropas Savienība ne to vien ir redzējusi. Atcerēsimies naftas krīzes 1970.gadu sākumā un beigās un PSRS ieiešanu Afganistānā! Visi runāja par šausmām Eiropas Savienībā (kura tai laikā saucās Eiropas Kopiena), bet 1986.gadā spēja pieņemt Vienoto Eiropas aktu, kurš lika pamatus vienotajam tirgum. Pēc tam sekoja, protams, annus mirabilis jeb 1989.gads, Berlīnes mūra krišana. Neskatoties uz šīm lielajām pārmaiņām, kuras notika Eiropas kontinentā, 1993.gadā, pateicoties Vācijas, Francijas un Žaka Delora kopējām pūlēm, tika noslēgts Māstrihtas līgums. No krīzes – uz līgumu! Tieši tāpat pēc Bosnijas kara 1997.gadā tika noslēgts Amsterdamas līgums. Pirmoreiz tika pieņemtas pamatnostādnes kopējai migrācijas politikai. Diemžēl Vācijas zemju nostājas dēļ Helmūts Kols nespēja izveidot vienotu migrācijas politiku, un tā tagad atsaucas arī uz tiem notikumiem, kas risinās šodien šeit, Eiropā. Visbeidzot, pēc Kosovas kara tika pieņemts Nicas līgums. Pēc 2008.gada finanšu krīzes pieņemts Lisabonas līgums. Caur katru krīzi Eiropas Savienība paliek stiprāka un spēj risināt savas problēmas. Nemuļķosim sevi! Arī pēc šīs krīzes (es esmu pārliecināts) mēs turpināsim virzību uz vienotu Eiropas konfederāciju. Paldies. (Aplausi.)".
• 2016_01_26_340-seq65 language "lv".
• 2016_01_26_340-seq65 speaker Veiko_Spolitis.
• 2016_01_26_340-seq65 translatedText "Dear President-in-Office of the Parliament, colleagues, Excellencies, thank you to the Foreign Minister and to the staff of the Ministry of Foreign Affairs for this vast document, which I would also call a rather strategic document, because these three key strategic points are, in my view, very clear and also reflected in the case of Foreign Affairsthe minister is talking to So, first of all, if we are talking about the presence of NATO and what we have to do in a space from Wales to Warsaw - it is about cyber-security, where we too have worked and how we have to work out. Together with Sweden and Finland, to strengthen our security interests, it is interesting that, in recent days, we have received indications from the Pentagon that, as of 2017, the US already has funding to be able to provide the military herelet us call it a technique and about other war materials that are necessary for us to be able to carry out active security policies in the second place, in terms of a united European Union, a stronger European Union, a stronger European Union, and a colleague of Lolita. Chigane said this very clearly, namely that we need' more Europe' and finally, the third strategic point of a competitive European Union Pie, and thanks to all who put their hand on this very goodat work, there is further work with the OECD or with the OECD, and at the moment, at least, the Saeima committees are very clear that this Europeanisation process, which has started in the early 1990s, has been very successful. We are in Latvia, Latvia, the legislation from the' cousin policy', What we hear in this Chamber, especially from the highly respected opposition, by analogy with the Kissinger old analogy that Who really is Europe, which we arethe bell? So, where we call the number we call, if we want to call Europe? We heard the saying that, at the same time, the fact that, you see, France and Russia have been able to reach an agreementI am sorry! What is it that we decided before literally two weeks ago? The decision that our soldiers will take part in the missions of Iraqi and Malian missions Proti, these are the policies that have been aligned with the same France and other NATO allies. Working in the field, there is nothing foiled up! We heard about the UN as a toothless discussion of the club document on climate change being useless here on the street, remember green Christmas if you do not know how climate change is changingour climate, but if we are talking about documents (I emphasise a document of the document), I must emphasise that they all have legal force (DEP G Crean:' there is no legal force!') We, sitting here, must be kept in mind, especially afteron 17 June 1940, thanks to the US Department of State Department and Samneram Wales, our policy of non-recognition of our occupation was the basis on which we were able to demand that our independence is restored, and the climate change document will also be done in the same way. The annexation of Crimea's non-recognition policy heard claims against a common migration policy, although there was controversy after it talked about the fact that Ireland wasn't really any player but is like Nothing Now I won't go on repeatwhat my colleague, Atis Lejs, said very clearly about the way in which we have been working under our Presidency to strengthen the external European Union and our common borders, we have heard the rebuke of Ukraine, about the Netherlands coming closer to the referendum. Clearly, as today, Moscow is putting its nose on our European affairs, in European affairs, by changing the normal course of this referendum, I would like to remind you and thank Mr Mejouan and thank the Baltic Assembly, who also thank you for all of them ,who sacrificed Churchill's children's untimely gifts to rubbing gifts on Christmas Eve This is how we are helping to keep the Ukraine â in addition to what the government in Finally does, of course, if we are talking about the issue of Ukraine or on other cases in which aid is being given, we havewe should remember the old adage that Riga was not built in one day We cannot want to change one day in Ukraine, where for 25 years unfortunately, the oligarchical clans have trallised policy at Finally I think that in terms of foreign policy documents, we must look to the future, andthis document is one which looks to us in the future, if we run from strategic tendencies towards strategic orientations, it is about what we will be living in Europe at the moment, we can, of course, think about what is to do withthe new Silk Road, Kazakhstan, Ukraine and other countries, but at the same time we are here in the UK and in the European Union's 27 Member States growing up in the so-called Erasmus generation: they are going to another in other villages, studying at other countries' universities and watching onthe European Union, therefore, will therefore conclude by saying, to conclude, that, both in my opinion, the refugee crisis and the crisis of our institutional framework are a transient European Union not only seen in the oil crisis in the early 1970 and late in the USSRin Afghanistan, everyone was speaking about the atrocities in the European Union (which called the European Community at the time) and, in 1986, was able to adopt the Single European Act, which laid the foundations for the single market after 1989, followed by the Berlin Wall of 1989, the fall of the Berlin Wallthe big changes that took place on the continent of Europe, 1993, thanks to the joint effort by Germany, France and Jacques Delors, was concluded in the Maastricht Treaty of the Horn of Europe!, just as the 1992 Treaty of Amsterdam was concluded at the Treaty of Amsterdam. The guidelines for a common migration policy have been adopted, Unfortunately because of Germany's failure to establish a common migration policy, and it also now refers to the events unfolding today, in Europe Finally, after the Treaty of Kosovo, the Treaty of Kosovo was adopted. After the 2008 financial crisis, the Lisbon Treaty Through every crisis the European Union remains stronger and able to tackle its own problems, let us not fool ourselves, even after this crisis (I am confident) we will continue to move towards a single European confederation for Thank (applause)".
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q822919.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q16357338.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q211.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q649.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q751020.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q2660080.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q193089.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q458.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q33.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q9161649.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q39731.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q232.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q159.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q41550.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q15628977.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q142.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q55.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q7184.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q796.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q889.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q212.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q183.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q15180.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q34.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q9347.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q270.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q670356.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q1246.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q597.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q64.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q2518.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q727.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q33959.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q1234032.
• 2016_01_26_340-seq65 mentions Q25.
• 2016_01_26_340-seq64 type Speech.
• 2016_01_26_340-seq64 number "64".
• 2016_01_26_340-seq64 date "2016-01-26".
• 2016_01_26_340-seq64 isPartOf 2016_01_26_340.
• 2016_01_26_340-seq64 spokenAs 118.
• 2016_01_26_340-seq64 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Veiko Spolītim.".
• 2016_01_26_340-seq64 language "lv".
• 2016_01_26_340-seq64 speaker Inara_Murniece-1970.
• 2016_01_26_340-seq64 translatedText "Thank you to MEP Veiko Smokomisi".
• 2016_01_26_340-seq64 mentions Q12378391.
• 2016_01_26_340-seq64 mentions Q128244.
• 2016_01_26_340-seq63 type Speech.
• 2016_01_26_340-seq63 number "63".
• 2016_01_26_340-seq63 date "2016-01-26".
• 2016_01_26_340-seq63 isPartOf 2016_01_26_340.
• 2016_01_26_340-seq63 spokenAs 41.
• 2016_01_26_340-seq63 spokenText "Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ministra kungs! Ekselences! Dāmas un kungi! Vispirms jāatzīmē, ka pagājušajā ceturtdienā, kad skatījām pārskatu par nacionālo drošību, runātāju bija stipri mazāk. Tā jau ir, ka pēdējo divu gadu laikā uzskatāmi redzam, ka notikumi ārpus mūsu valsts robežām spēj tiešā veidā ietekmēt valsts iekšējās dzīves dienaskārtību. Krievijas vardarbīgā suverēnās Ukrainas robežu maiņa lika nopietni pievērsties savu drošības struktūru stiprināšanai un samērā sašķeltās sabiedrības saliedēšanai, kamēr lielā tautu staigāšana Vidusjūras reģionā liek ar bažām raudzīties uz mums pašiem tik ļoti izdevīgajiem atvērto Eiropas iekšējo robežu principiem. Šādos apstākļos gribētos no ārlietu dienestiem sagaidīt divas lietas: pirmkārt, daudz proaktīvāku nostāju attiecībā uz šiem jautājumiem un, otrkārt, daudz aktīvāku esošās situācijas un Latvijas nostājas skaidrošanu mūsu pašu sabiedrībai. Vēlētos redzēt iknedēļas (vai vismaz ikmēneša) skaidrojumus no mūsu vēstniecības Kijevā par tajā valstī notiekošo, par situāciju Ukrainas austrumos un Krimā. Tie būtu papildināmi ar Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu komentāriem par savu nostāju un tās izmaiņām attiecīgajā laika posmā. Ārlietu ministrijas mājaslapā jau ir redzams labs sākums, tikai jāsaprot, ka nedēļu atpakaļ atjaunināta informācija mūsu laikos vairs nav nopietni uztverama, kur nu vēl, ja runa ir par vairākiem mēnešiem. Milzīgs darbs vēl darāms attiecībā uz Krievijai piemēroto ES sankciju satura un būtības skaidrošanu visai sabiedrībai. Mani neizbrīna Krievijas iedzīvotāju neziņa par sankciju patiesajiem iemesliem, neziņa par sankciju mērķi un to metodoloģiju, taču, ja man jāuzklausa pierobežas iedzīvotāju jautājumi par iemesliem, kuru dēļ Latvijas valdība piekrīt Eiropas Savienības ierosinātam aizliegumam pārdot Krievijas iedzīvotājiem pārtikas produktus un medikamentus, tad ar mūsu skaidrojošo darbu tiešām kaut kas nav kārtībā. Jautājumā par bēgļiem Dienvideiropā un Centrālajā Eiropā, šķiet, valda vēl lielāks juceklis – vēl jo vairāk tāpēc, ka oficiālas informācijas trūkst, informācija ir haotiska un nespēj sniegt atbildes reālajā laikā. Tas viss veido ideālu augsni baumām, puspatiesībām un uz bezkaunības robežas balansējošiem šausmu stāstiem, kas no visām pusēm laužas sociālajos tīklos, nereti par informācijas avotu izmantojot stipri apšaubāma satura interneta lapas. Starp citu, viena no tām brīvi reklamējas uz Rīgas taksometru aizmugurēm. Mēs bieži runājam par bēgļu... bieži redzam sociālajos tīklos stāstus par bēgļu varmācību, bet tajā pašā laikā mums taču arī pašiem... Mums jāatbild uz pavisam nesen sabiedriskajos medijos redzēto statistiku, ka katra trešā Latvijas sieviete ir cietusi no vardarbības ģimenē. Kas pie tās ir vainīgs? Imigranti, bēgļi vai islāmticīgie? Varbūt vēl kāds? Kopumā rodas tāds iespaids, ka Latvijas (līdzīgi kā daudzu citu Eiropas Savienības valstu) diplomātijas galvenais uzdevums ir cīnīties par zemākiem “bēgļu kvotas” skaitļiem, nevis uzdot pilnīgi leģitīmus jautājumus par to, kādēļ tiem nabaga ļaudīm tiek ļauts sēsties dzīvībai nedrošos peldlīdzekļos vienā kara neskartā valstī, piemēram, Turcijā, lai tad dotos uz citu kara neskartu valsti, piemēram, Grieķiju, lai tad šķērsotu vēl vienas vai divu Eiropas valstu oficiālās robežas. Līdzīgi trūkst publiskas diskusijas par mūsu pašu tiešo kaimiņvalstu spēju aizsargāt savas robežas. Te jāpiemin Igaunijas robežsarga nolaupīšanas gadījums un nupat no Somijas nākošā informācija, ka bēgļu transportēšanā tiek iesaistīti Krievijas Federācijas specdienesti. Kamēr mūsu diplomāti un mediji aizņemti ar vairāku simtu tā saukto Rietumu uzspiesto bēgļu dalīšanu, tikmēr pāri mūsu austrumu robežai gada laikā kontrabandas ceļā tiek pārvests vismaz pustūkstotis nelegālo imigrantu. Taču nedz no Ārlietu ministrijas, nedz arī no valdības kopumā neseko nekādas vērā ņemamas darbības, vismaz plašāka sabiedrība to nedabū sajust. Nupat presē parādījusies karikatūra. Šļūkas kungs ir uzzīmējis Latvijas karti un iezīmējis vairākas dabas takas – Teiču, Slīteres dabas taku un, protams, austrumu pusē – Vjetnamiešu dabas taka. Un vēl viena tēma, par kuru Latvijā ārlietu sakarā, šķiet, runā biežāk nekā iekšlietu vai nacionālās drošības sakarā, ir – es varu ļaut jums minēt –, bet... (Starpsauciens no zāles.) Nepareizi, Kaimiņa kungs, tā ir joma, kurai es gribēju pievērst uzmanību, – tā ir Latgale. Lai gan Satversmē noteikts, ka starptautiskos līgumos Latvijas teritoriju veido Kurzeme, Vidzeme, Zemgale un Latgale, patiesi vēl pirms 1918.gada oficiālās sanākšanas teātrī un kopīgā foto tika sarīkoti daudzi svarīgi pasākumi reģionos, kuru simtgadi pavisam drīz atzīmēsim gluži tāpat kā valsts proklamēšanas jubileju. Kultūras ministrija sadarbībā ar Latgales pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem izveidoja darba grupu, nāca kopā, sprieda, meklēja idejas, izveidoja kopsavilkumu ne tikai 2018., bet arī 2017.gada pasākumiem. Tika sastādītas arī kopīgās finansējuma tāmes – līdztekus pašvaldību un Valsts kultūrkapitāla fonda programmu naudiņām no valsts budžeta lūgti nepilni 168 tūkstoši eiro. Kad šo tāmi apskatījām no Latgales ievēlēto deputātu vidū, kāds atļāvās teikt, ka tas izskatās pārāk pieticīgi tik nozīmīgas gadadienas saistībā. Tagad saņemam ziņas, ka Finanšu ministrija arī šo uzskata par pārāk lielu summu un neplāno atbalstīt Latgales kongresa simtgades pasākumus. Vai latgaliešiem būs atbalsts jāprasa pie kāda gāzes importētāja vai varbūt kāda turīga VID darbinieka? Lai nebūtu šādi joki jāstāsta, valstij beidzot nopietni jāķeras pie Latvijas reģionālās politikas, nevis tikai laiku pa laikam jāimitē darbība šai virzienā – tas patiesi ir svarīgs gan nacionālās drošības, gan arī, teikšu, starptautisko attiecību jautājums. Jo pārrobežu sadarbībā ir bijuši atsevišķi veiksmīgi sadarbības projekti tūrisma, kultūras un sporta jomā. Taču patiesi stipri administratīvie Latvijas reģioni varētu palīdzēt valdībai gan veidot ciešākas sadarbības saites starp Baltijas valstīm, gan arī veidot ekonomiski labvēlīgu vidi pierobežā, kur iedzīvotāju skaits gan padomju, gan arī šajos 25 neatkarības gados ir katastrofāli samazinājies tieši valstiski atbildīgas rīcības trūkuma dēļ. Iedzīvotāji, kas dzīvotu pierobežā, būtu vislabākie robežsargi. Viņi varētu vislabāk, visātrāk, visefektīvāk ziņot par kādu nepazīstamu cilvēku, kas tur mēģina lavīties garām. Līdz ar to visas Eiropas Savienības un katras dalībvalsts attīstības un drošības pamatā ir cilvēks. Cilvēks un ar to saistītā reģionālā politika. Ja jau mums Saeimā ir tik plašas debates par nacionālo drošību, par ārlietām, uzskatu, būtu patiesi vērtīgi sarīkot arī atsevišķu kvalitatīvu sarunu par reģionālo politiku Latvijas, Baltijas un visas Eiropas kontekstā. Paldies.".
• 2016_01_26_340-seq63 language "lv".

• first
• previous
• next