Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2015_09_24_318-seq242 spokenText "Cienījamie kolēģi! Klausoties Bites kundzes uzstāšanos, es domāju, ka es vairs nerunāšu, jo viņa, manuprāt, skaidri norādīja, ka šim likumprojektam ir juridiskas nepilnības, ka tā kvalitāte ir zema. Bet es arī dzirdēju, kā uz Bites kundzes runu reaģēja godātais Kola kungs. Es sapratu, ka diemžēl ne visiem kolēģiem ir skaidrs, kāda ir tā juridiskā problēma un ko tad piedāvā grozīt šis likums. Es runāju tieši par priekšlikumu, nevis par politisko fonu! Bet kas ir rakstīts šajā likumprojektā? Šeit ir paredzēts, ka Saeimai ir jālemj visi jautājumi, kas saistīti ar personu pārvietošanu... Lūdzu visus paklausīties un izlasīt! Varbūt tiešām ne visi tam ir pievērsuši uzmanību. (No zāles dep. J.Dombravas starpsaucieni.) Un, proti... Es vēlreiz... Es saprotu, ka kolēģiem gribas parunāt, bet ir iespēja arī nospiest pogu un to darīt. Tāpēc es tomēr turpināšu. Likumprojektā ir paredzēts, ka visus lēmumus visos jautājumos, kas attiecas uz bēgļu pārvietošanu, kā arī jautājumos, kas tieši vai netieši saistīti ar to, pieņem Saeima. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mums jālemj ne tikai par to, cik daudz var pārvietot, bet arī ar to tieši un netieši saistītie jautājumi. Līdz ar to, kā jau stāstīja Bites kundze, arī jautājumi par izglītību, jautājumi par veselību, jautājumi par to, kā pabarot tos cilvēkus, ir jālemj Saeimai! Es saprotu, ka dažiem cilvēkiem varbūt tiešām negribas risināt problēmas, kas Latvijai ir aktuālas, bet gribas katru dienu sēdēt un runāt, kādas būs brokastis tiem cilvēkiem un kādas - vakariņas. Manuprāt, Saeimai ir citi uzdevumi. Un es saprotu, ka tur ir arī turpinājums, kur ir rakstīts, ka visu, ko mēs negribam lemt, vajag nodeleģēt valdībai. Jā, to var darīt, bet varbūt sāksim ar to, ka domāsim par saturu! Manuprāt, Saeimai ir aktīvi jāstrādā ar šiem jautājumiem. (No zāles dep. J.Dombravas starpsaucieni.) To es noteikti atbalstu! Un es ļoti ceru, ka arī Dombravas kungs, kas tā vietā, lai atvērtu ausis un klausītos, tagad vienlaikus runā, kādreiz to sapratīs. Bet patlaban, manuprāt, ir svarīgi piev��rst uzmanību arī saturam. Diemžēl es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2015_09_24_318-seq240 spokenText "Godātais Prezidij! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Man liekas, šis laiks Eiropai ir pārāk smags un bīstams, lai mēs mētātos te ar tādiem vārdiem kā “ciniski meli” un tā tālāk. Es domāju, ka mūsu ministri ir vadījušies pēc labākās sirdsapziņas tieši tāpēc, ka mums ir liela izšķiršanās priekšā. Un es pateikšu uzreiz - kāpēc. Eiropas kārtība pēc aukstā kara ir sagrauta. Sagrauta tāpēc, ka viena liela kaimiņvalsts - Krievija - vienkārši iebruka Ukrainā un paņēma vienu daļu. Mums vairs nav tās kārtības, pie kādas mēs esam pieraduši. To vajag apzināties! Tas ir vienkārši kaut kas bezprecedenta... Un te jau mūsu situācija sāk līdzināties tai situācijai, kāda bija pirms Otrā pasaules kara. Lūdzu, uztveriet to ļoti nopietni! Mēs par to esam arī paši atbildīgi! Otra lieta, protams, ir tie draudi un riski, kas nāk no dienvidiem. Nu, protams, te var arī vainot visu Eiropu, ka tā agrāk neiesaistījās cēloņu risināšanā pašā Sīrijas pilsoņu karā, un tā nu ir tiesa. Un es gribu uzsvērt, ka te austrumi ar dienvidiem ir cieši saistīti - tos nevar atdalīt vienu no otra. Tas, kas notiek tagad ar... Tās bēgļu plūsmas no dienvidiem tāpat var nākt no austrumiem. Jebkurā brīdī! Es jums došu vienu piemēru. Jūs domājat, ka Krievijai būtu grūti noorganizēt bēgļu plūsmas uz Latviju no austrumiem? Un tagad šitā robeža beidzot arī tiks stiprināta. Kāpēc uzbrūk valdībai, ja Laimdota Straujuma pieņem šitādu lēmumu? Par to mēs esam uzstājušies, pat pagājušo trešdien esam runājuši ar ārlietu ministru, un tam viņš arī pilnīgi piekrita. Protams, mēs arī tikām... tika pieminēta tagad Merkele... jā, par Sīriju un par Asadu... Bet... Es nesaku, ka visiem jābūt drošības ekspertiem, bet šitās zīmes jau bija redzamas pirms apmēram mēneša vai diviem mēnešiem, kad Turcija pieprasīja drošības sektoru Sīrijā, kur bēgļi no Turcijas var atgriezties. Viņus aizstāvēt... Viņi paši karos. Tas jau bija iekšā šinī tā sauktajā... jau veidojošamies miera plānā. Tāpat arī par Asadu... Nē, nu, piedošanu! Skatīsimies niansētāk! Asadam ir paredzēts pārejas periods koalīcijas... jaunā koalīcijas valdībā Sīrijā. To pateica Kamerons jau pirms mēneša! To pagājušonedēļ pateica Kerijs, un to tagad saka Merkele, jā. Protams, tas ir pārejas periods, lai glābtu viņa seju, viņa reputāciju. Un tāpēc Krievija arī tagad nāk iekšā, lai viņa pozīcijas nostiprinātu jaunā kārtībā. Tā ka tagad beidzot Turcija, visas pārējās valstis, Eiropas Savienība, Amerika saprot, ka ir vajadzīgs risinājums cēlonim pašā Sīrijā, un tas acīmredzot arī notiks. Es jums varu atgādināt, ka Sīrijā piedalās, atbalstot tagad cīņu pret ISIS - jā, cīņu pret ISIS! -, Amerikas jaunākās lidmašīnas, kuras vispār gaisā nav redzamas. Tā ka tā lieta ir ļoti nopietna. Un es domāju, ka galīgi tiek aizmirsts tas, ko Eiropas Savienība dara ar saviem karakuģiem. Tie tagad ir starptautiskos ūdeņos, mēģina novērst šīs bēgļu plūsmas. Un tiek arī izveidots centrs Nigērijā, kur aizsūtīt bēgļus, kuri īstenībā ir ekonomiskie bēgļi, atpakaļ uz Ziemeļāfriku, kur viņi tiks arī filtrēti. Lūdzu! Tāpēc būsim niansētāki un neuzbruksim tik briesmīgi ar tādu pārākuma apziņu, ka mēs būtu visu labāk izdarījuši. Mūsu valdība rīkojās pēc labākās sirdsapziņas, atceroties, kas mums notika 1939. un 1940.gadā, un līdz šim mēs esam pieņēmuši pareizos lēmumus, jo neviens mums Eiropā neko nevar pārmest, ka mēs būtu bijuši distancējušies no kopīgās Eiropas problēmas. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi. No zāles dep. A.Kiršteins: “Tu esi “par” vai “pret”? Tu nepateici - “par” vai “pret”!”)".
• 2015_09_24_318-seq238 spokenText "...vai jāatsaka šī statusa piešķiršana. Tātad - 500 “ar astīti” Saeimas lēmumu par šiem jautājumiem. Nākamais. Katram bēglim būs jāapgūst valsts valoda. Ir runāts par integrācijas programmu individuāli katram bēglim - 500 “ar astīti” Saeimas lēmumu. Vēl kādi jautājumi, kas varbūt ar veselību saistīti vai citādāki, - atkal vairāki simti Saeimas lēmumu. Nu, diez vai tas būtu saprātīgi! Tāpēc jāteic, ka tas piedāvājums arī nav līdz galam izstrādāts. Kolēģi! Šī projekta vietā es aicinu atbalstīt un bez kavēšanās virzīt tālāk izskatīšanai Saeimā kolēģa Mārtiņa Bondara daudz kvalitatīvāko priekšlikumu, kurš iesniegts šajā jautājumā un kurā viņš aicina uzdot valdībai izstrādāt kā pamatnostādnes visus šos Saeimu interesējošos jautājumus un tad ar vienu lēmumu par plānošanas dokumentu apstiprināšanu nākt šeit, uz Saeimu, un debatēt Saeimā par visiem jautājumiem, kas tieši vai netieši saistīti ar bēgļu uzņemšanu. Paldies. (LRA frakcijas aplausi.)".
• 2015_09_24_318-seq237 spokenText "Vienu mirklīti, Bites kundze! (Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, jūs dažs labs esat pārāk aizrāvušies savās sarunās!".
• 2015_09_24_318-seq236 spokenText "Godātie kolēģi, klausoties debates, es saprotu, ka Nacionālā apvienība tuvākajā laikā gatavojas prasīt ārlietu ministra demisiju (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Parādnieks tas bija, Parādnieks!”), un es ceru, ka jau tuvākajās Saeimas sēdēs mēs par to varēsim debatēt. Bet nu atgriezīsimies pie konkrētā likumprojekta. Pirms brīža kāds no šīs tribīnes kaut ko teica par likumdošanu un pamatojuma kvalitāti. (Zālē pieaug troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Tad nu es vēlos nolasīt šo likumprojektu, par ko mēs te runājam: “Latvijas Republikas Saeima pieņem lēmumus visos jautājumos, kas attiecas uz bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju no citām dalībvalstīm vai no trešajām valstīm, kā arī jautājumos, kas ar tiem tieši vai netieši saistīti.” Par skaitu, kā es saprotu, vēl turpinās diskusijas, bet pieņemsim, ka mēs runājam aptuveni par 500 cilvēkiem. Tātad atbilstoši šim likumprojektam Saeimai būtu jālemj par jebkuru jautājumu, kas ar šiem cilvēkiem tieši vai netieši saistīts; piemēram, būs jāizskata katra cilvēka pieprasījums... tātad patvēruma meklētāja iesniegums, saskaņā ar kuru viņam būs jāpiešķir bēgļa vai alternatīvais statuss vai arī jāatsaka... (Zālē ir pieaudzis troksnis.)".
• 2015_09_24_318-seq234 spokenText "Godātie kolēģi, mēs ļoti labi apzināmies, ka Nacionālā apvienība, tēlojot cieņu pret bēgļiem, iesniegusi šos grozījumus ar ieceri, ka tie šodien tiks ar balsu vairākumu noraidīti. Mēs nepalīdzēsim Nacionālajai apvienībai šīs ieceres īstenošanā un balsosim “par” likumprojekta “Grozījums Patvēruma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Bet, protams, ir arī citi iemesli, kuri ir krietni svarīgāki. Mēs zinām, ka valdība piekrīt uzņemt bēgļus, un šis lēmums tika pieņemts bez konsultācijām ar plašāku sabiedrību, bez apspriešanas parlamenta sēdēs un nesaņemot Saeimas deputātu, Latvijas tautas ievēlētu pārstāvju, akceptu. Esmu pārliecināts, ka šāda līmeņa lēmuma pieņemšana nedrīkst būt balstīta tikai uz Ministru kabineta lēmuma pamata. Šim jautājumam ir jābūt apspriestam Saeimas sēdēs, un tas jāpieņem ar Saeimas balsojumu. Rezultātā tiks veicināta parlamentārisma nostiprināšana, lemjot par sabiedrībai būtiskām lietām. Mēs kontekstā ar šo likumprojektu vēlamies dzirdēt valdības konkrētu, godīgu un pragmatisku skaidrojumu daudziem ar bēgļu uzņemšanas procesu Latvijā saistītiem jautājumiem: kā tiks īstenota šo cilvēku integrācija un valodas apmācība? Kur viņi tiks izmitināti? Cik tas izmaksās katram Latvijas nodokļu maksātājam? Ministru kabineta, kuru atbalsta Nacionālā apvienība, darbības rezultātā pašlaik vairs nav diskusijas par to - uzņemt vai neuzņemt bēgļus, jo valdība visus konceptuālos lēmumus jau ir pieņēmusi. Tagad svarīgākais ir tieši tas, kā tiks organizēts bēgļu uzņemšanas process. Savukārt Ministru kabinets vienkārši izvairās par to informēt sabiedrību, un tas var liecināt par to, ka valdībai nav nojausmas par šiem jautājumiem vai arī - gluži pretēji! - plānotā rīcība ir zināma, bet par to ir kauns. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai par šiem jautājumiem lemtu visi 100 Saeimas deputāti, kuriem ir mandāts no Latvijas tautas. Uzskatu, ka parlaments ir īstā vieta šādai diskusijai, un SASKAŅA atbalsta diskusiju par šo tēmu. Taču jāņem vērā arī tas, ka šī tēma Latvijas iedzīvotājus uztrauc un atsevišķu sabiedrības daļu - pat šokē. Mēs šo viedokli respektējam. Savukārt valdība joprojām tur neziņā sabiedrību par patvēruma meklētāju integrācijas plāna esamību vai neesamību, tādējādi ģenerējot dažādas bailes mūsu iedzīvotājos. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai par šiem jautājumiem lemtu visi 100 tautas pārstāvji, kuriem neapšaubāmi ir ciešāka saikne ar vēlētājiem nekā valdības ministriem. Paldies par uzmanību.".
• 2015_09_24_318-seq232 spokenText "Man viņi patīk! Var būt, ka būs... Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šodien tika publicēti dati par Latvijas sabiedrības attieksmi pret bēgļiem, un 72 procenti latviešu un 60 procenti... 65 procenti cittautiešu iebilst pret jebkādu Latvijas islamizāciju vai bēgļu uzņemšanu. Un pamatojums ir tāds, ka Latvijai nav piederējušas kolonijas un tā nav atbildīga par lielvalstu izveidoto haosu, teiksim, bijušajās kolonijās Āfrikas valstīs un citur pasaulē. Es piekrītu zināmā mērā Bondara kungam jautājumā par valdību, bet ar vienu nelielu iebildi. Es domāju, ka valdība kopumā strādā veiksmīgi un mēs redzam ļoti daudz labu ministru. Man faktiski ir iebildums tikai pret vienu, proti, man ir iebildums pret ārlietu ministru, kurš ir vienkārši prasts blēdis jeb melis. Un es domāju, ka VIENOTĪBA iekšēji atrisinās šo problēmu kaut kādā veidā. Un kādā veidā šie meli izpaužas? Te jau tika pieminēts, ka ārkārtīgi neveiklā situācijā tika nostādīts NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Bredšovs, kuram bija jātaisnojas, ka bēgļu jautājumam nav nekāda sakara ar NATO līguma 5.pantu. Bet, demonstrējot savu intelektuālo potenciālu, Latvijas ārlietu ministrs paziņoja tādu ārkārtīgi interesantu domu. Viņš nebija pamanījis, ka gaisa telpu patrulē Ungārijas lidmašīnas, un teica, ka tā patrulēšana tiks apturēta, ja Latvija nepildīs šo bēgļu kvotu, bet, tā kā Latvija bija uzņēmusies atbildību par 250 bēgļiem, tad... tas nozīmē, ka no Šauļiem iznīcinātāji paceļas, ielido Latvijā, pārlido Latgali, konstatē, ka nākošie 500 bēgļi nav uzņemti, un tātad lido atpakaļ vai gar jūru uz Igauniju. (No zāles dep. S.Āboltiņas replika.) Tātad šāds domu gājiens ir Latvijas ārlietu ministram. Šis ārlietu ministrs nespēj atbalstīt un izskaidrot valdībai, kāpēc mēs neatbalstām ne tikai Višegradas valstu pozīciju, kas ir ļoti saprātīga, bet arī mums draudzīgās Somijas pozīciju, kura atturējās balsojumā par šiem bēgļiem. Un mēs zinām, ka vakardien Somijas ārlietu ministrs izteica ārkārtīgi stingru kritiku Zviedrijas politikai bēgļu jautājumos. Vai tad mēs nevaram arī izšķirties šajā gadījumā? Vai mēs esam sliktāki par somiem?... (No zāles dep. V.Spolīša replika: “Somijai ir pavisam citāds...”) Jā, paldies par to. Nākošais. Šodien mēs lasām, ka Vācijas kanclere Merkele ir paziņojusi, ka Sīrijas krīzi var atrisināt, tikai sadarbojoties ar pašreizējo Sīrijas valdību un prezidentu Bašaru al Asadu. Tāpat arī ASV valsts sekretārs ir teicis, ka pašreiz ir jāpārtrauc runas par tūlītēju Sīrijas esošā prezidenta atstādināšanu, ir jāatrisina Sīrijas krīze un pēc tam ir jāsāk sarunas par tās nākotni. Latvija ir nostādīta, pateicoties mūsu ārlietu ministram, muļķīgā stāvoklī. Vai deputāti zina, ka Latvija vispār neatbalsta Sīrijas valdību kā tādu? Mēs nemaz tur nevaram piedalīties, un mums jau nav, ar ko runāt. Tāpēc, ka ar ārlietu ministra ziņu Latvija atbalstīja diplomātiski kaut kādu mistisku valdību, par kuras eksistenci un atrašanās vietu vispār neviens pašreiz nezina. Tātad mēs esam izslēgti no jebkāda sarunu procesa, jo, ja jau mēs neatzīstam esošo Sīrijas valdību, mēs nevaram piedalīties arī šajā noregulējumā. Tātad mums ir ierādīta zobratiņa loma. To, ko mums pamet... vai mums pamet, ka 250, vai mums pamet, ka 500 vai... Kā teica nupat amerikāņi, kopumā bēgļu skaits varēs palielināties līdz 9 miljoniem, tātad šis skaits varētu būt no 20 līdz 40 tūkstošiem. Mēs visu tikai norijam un ar visiem sadarbojamies. Es saprotu, ka 72 procentu latviešu viedoklis jeb divu trešdaļu Latvijas pilsoņu viedoklis valdību, Ārlietu ministriju absolūti neinteresē, jo tā sevi uzskata par pārāku. Kā saka, ir citas prioritātes mūsu ārlietu ministram, kā mēs zinām, un līdz ar to es gan ieteiktu viņam pameklēt citu tautu, jo šī tauta ir ārkārtīgi neapmierināta ar šī ministra darbību. Un, ja Junkers... ja, piemēram, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Junkers var aiziet uz Eiropas Parlamentu un sīki pamatot katru darbību, kas jādara, un pēc tam seko debates, kur arī Latvijas parlamentārieši var izteikties, tad jautājums: kāpēc gan Latvijas Saeimai nevajadzētu visādā ziņā pārrunāt šos jautājumus, lai nepārtraukta sērija, muļķību sērija, ko piekopj mūsu Ārlietu ministrija, reiz beigtos? Tāpēc es aicinu atbalstīt. Paldies par uzmanību. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
• 2015_09_24_318-seq231 spokenText "Turpinām debates. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Deputāts K.Šadurskis no zāles: “Aleksandr, neuztraucies! Tie nebūs ebreji!”)".
• 2015_09_24_318-seq230 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Droši vien var būt dažādi viedokļi, vai un kā Latvijai vajadzēja piedalīties šajos solidaritātes mehānismos, un arī es varbūt pievienojos tam viedoklim, ka Latvijai zināmā mērā tur piedalīties vajadzēja. Un tieši tāpat ir ļoti būtiski, kā... Nu labi, lēmums ir pieņemts par šiem 700. Vai tas ir bijis pareizs vai ne - to droši vien vēsture rādīs. Bet šobrīd ir būtiski svarīgi, lai mēs, līdzīgi kā igauņi, kuri īstenībā ir tikuši krietni tālāk šajā sagatavošanās posmā, varētu atlasīt cilvēkus, kuri patiešām ir bēgļi, un cilvēkus, kas var labāk integrēties mūsu kultūrtelpā, piemēram, kristiešus. Bet šinī brīdī runa ir jau par pieņemtu lēmumu, un arī jaunais likums, ja to pieņemtu, nekādi to vairs nevar mainīt. Taču Latvijas kapacitāte - un es domāju, ka jūs man piekritīsiet, - tomēr ir ierobežota. Un šajā situācijā mēs nezinām, kurā brīdī mums nāks nākamā kvota, un, manuprāt, ja mēs neesam tikuši galā ar šiem - un tas prasīs ilgāku laiku! -, tad uzņemties atbildību jau par nākošo kvotu - tas droši vien būtu diezgan pārsteidzīgi. Un Eiropas Savienībā arī es esmu piedalījies dažādās padomēs, tiesa gan, varbūt citās jomās, bet parlamenta lēmumam un parlamenta viedoklim ir ļoti liela nozīme, ar ko dalībvalstis rēķinās. Un tāpēc ministrs, kurš brauc aizstāvēt kādu pozīciju, ja viņam priekšā ir parlamenta viedoklis, viņš noteikti tātad visu to saprot, ka šeit neko grozīt nevar, un līdz ar to viņš ir mazāk pakļauts šim spiedienam. Un tas ir tas jautājums, ko šinī gadījumā nosaka jaunais likums. Tātad tas neatceļ... Vai tas ir labi vai slikti, par to droši vien būs dažādi viedokļi. Tas neatceļ iepriekšējo kvotu, bet tas nosaka to, ka nākošo kvotu mums tomēr “piespēlēt” būs sarežģītāk. Un arī tad, ja jums varbūt ir pat pamatoti iebildumi pret anotāciju, es domāju, ka tomēr būt “pret” šo būtību... nu, tas ir vienkārši nepareizi. Un, protams, ja kaut kāds brīdis pienāk, kad Latvija redz, ka tā ir tikusi galā un parlamenta vairākums piekrīt, ka mēs varam vēl kaut ko integrēt, tad, protams, tas tā varētu arī būt. Bet tas droši vien būs pēc daudziem gadiem. Šobrīd mēs to nevaram. Tāpēc es, līdzīgi kā Ilmārs Latkovskis, aicinu tomēr necensties izmantot šo, lai tikai veidotu savu iekšpolitiku vienam pret otru un izrādītos, kurš ir labais, kurš - sliktais. Un beigās visi ir sliktie, jo rezultāta nav! Bet, manuprāt, šāds lēmums būtu vienkārši Latvijas interesēs, un tāpēc es aicinu to atbalstīt. Paldies. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
• 2015_09_24_318-seq228 spokenText "Godātā Saeima! Es saprotu, ka “Suņu būdā” Latvijas Reģionu apvienība ir gatava riet pret bēgļu uzņemšanu (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Runā! Runā!”), bet tad pēkšņi viedoklis mainās tikpat strauji kā premjerministres Straujumas viedoklis par to, ka pēkšņi vajag uzņemt. Bet jautājums pat ir: cik uzņemt? 250? 726? 531? Te ikkatru mēnesi valdības locekļi aģitē par citu skaitli, nespēj skaidri pateikt, cik simtus vai tūkstošus ieceļotāju tā prasīs uzņemt tuvāko gadu laikā. Jāpiemin, ka šis ir jauns precedents - ka Latvijai masveidīgi būtu jāuzņem patvēruma meklētāji, kas nav tiešā veidā vērsušies pēc patvēruma pie Latvijas valsts. Iedzīvotāju atmiņā spilgti ir iespiedusies masu migrācija padomju okupācijas periodā, kad Baltijas valstis bija spiestas uzņemt vairāk nekā miljonu migrantu - gan militārpersonas, gan civilpersonas. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Eiropas valstis solidāri nepalīdzēja Latvijai risināt šo problēmu. Vēl šodien Latvija pilnībā nav pārvarējusi okupācijas sekas, kā rezultātā Latvijā pamattautas īpatsvars ir viszemākais starp visām Eiropas Savienības valstīm. Latvijas iespējas uzņemt jaunus migrantus ir izsmeltas. Tik būtisks jautājums par jaunu migrantu uzņemšanu ir jālemj parlamentam - tieši vēlētam tautas varas un gribas pārstāvim. Apsverams tas būtu pat tad, ja lēmums šādos jautājumos būtu jāpieņem tautas nobalsošanā, lai iegūtu arī papildu mandātu tālākām sarunām Eiropas Savienībā. Tomēr valdībai par tik būtiskiem jautājumiem nebūtu jālemj, it īpaši pēc pēdējiem notikumiem, kad atsevišķi Ministru kabineta locekļi ir ciniski melojuši un lauzuši solījumus sabiedrībai un parlamentam. Īpaši vēlos izcelt premjerministres, iekšlietu ministra un ārlietu ministra publiski pausto pirms dažām dienām, ka Latvija ir vienīgā valsts, kas nav piekritusi Junkera piedāvājumam par bēgļu uzņemšanu. Un te pēkšņi pirms dažām dienām virkne valstu - Rumānija, Čehija, Slovākija, Ungārija - nobalso “pret”. Somija atturas balsojumā par Junkera piedāvājumu. Un es pat nevēlos komentēt bijušā Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra un esošā ārlietu ministra murgus (Zālē dep. J.Urbanoviča un A.Elksniņa smiekli.), kurš apšaubīja NATO kolektīvo drošību, ja Latvija neuzņems bēgļus. Godātā Saeima! Aicinu atbalstīt grozījumus Patvēruma likumā, lai atgrieztu lēmuma pieņemšanu tieši vēlēta parlamenta rokās. Paļaujos, ka Saeima ar lielāku atbildību izturēsies pret šo jautājumu, jo Saeimas deputāti nes atbildību Latvijas pilsoņu priekšā. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Par valdību ne vārda!”) Paldies.".
• 2015_09_24_318-seq226 spokenText "Nu jā... (No zāles dep. A.Latkovskis: “Sarauc uzacis!”) Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Tas, ko vēlos pateikt, es domāju, nepatiks ne vienam, ne otram, ne trešam, ne ceturtam, bet jums būs jāpiekrīt. Es aicinu skatīties uz šo likumprojektu pēc būtības, un, ja ir formāli iebildumi, tad... Ja ir formālas nepilnības, tad tās ir novēršamas; to komisijai norād��ja arī Juridiskais birojs. Ja mums ir iespēja savā ikdienas rūpju nomāktajā laikā pacelt galvu skatienam pāri visām tām intrigām un teātriem, tad mēs redzam, ka migrācijas krīzei, protams, ir dziļi, globāli cēloņi, un no augstāka skatpunkta mēs redzam, ka būtībā jau Eiropa pati ir tāda bēgļu laiviņa milzīgā, globālā haosa okeānā - un kur nu vēl runāt par Latviju! -, jo mēs redzam, ka pasaule patērē milzīgi daudz resursu, krietni vairāk, nekā tā spēj atjaunot; mēs redzam milzīgas disproporcijas demogrāfiskajā situācijā, milzīgas atšķirības labklājībā un mentālajā attīstībā. Protams, mēs par to nerunājam, un šķiet: nu, ko nu mēs tik augstu šeit pacelsimies, ja mums ir jāņemas ar šīm savām politiski intriģējošajām lietām! Bet diemžēl mēs esam pārāk atkarīgi viens no otra šodienas pasaulē, lai izdzīvotu. Un, ja kāds to attiecina uz visu pasauli, tad es to attiecināšu uz Latviju, lai arī kā mēs viens otram patiktu vai nepatiktu. Un, no nācijas izdzīvošanas un attīstības viedokļa, nav svarīgi, kurš te kuru uzvarēs, kurš kuru pārrunās, bet - vai mēs spēsim sadarboties un sarunāties. Ak vai, cik gan garlaicīgi un neinteresanti tas skan, bet mūsu jautājums tiešām ir atkarīgs no tā, vai gudrie spēs sarunāties ar muļķiem, kurus viņi par tādiem uzskata, vai godīgie spēs sarunāties ar ļaunajiem, sliktajiem, kurus viņi par tādiem uzskata. Un diemžēl šobrīd jebkuri mūsu strīdi migrācijas jautājumos parāda šo mūsu aprobežoto diskusiju līmeni. Un tam ir raksturīgas divas iezīmes, kuras jūs šeit pat atpazīsiet. Viena iezīme ir šausmu stāsti un iebaidīšana no abām pusēm, savas pozīcijas demonstrēšana un tikai stiprināšana, un izcelšanās, un pretinieka pozīcijas absolūta kariķēšana un banalizēšana. Otra. Minējām, ka pretējai pusei ir patiesībā jau kādi slēptie nodomi, kas ir saistīti ar politisko konjunktūru, un viņi jau nemaz negrib risināt problēmu pēc būtības. Es teikšu, šis, otrais, nav gluži bez pamata, bet turēšanās pie tāda veida savstarpējiem pārmetumiem, pie tāda veida diskusijas mūs nekur no šī strupceļa neizvedīs, nekad mūsu politiku nepacels pāri tam līmenim, lai apzinātos un risinātu šīs problēmas, kas būtībā ir globāla līmeņa. Aizvakar mūsu deputātu grupā bija tikšanās ar Bernāru Sordē - franču zinātnieku, filozofu. Savulaik viņš strādājis augsta ranga globālās finanšu kompānijās, arī Eiropas Komisijā. Latvijā varbūt daudzi viņu zina un atceras. Un katrā ziņā šis cilvēks ir kaut kas diametrāli pretējs provinciāli konservatīvam nacionālistam (to šobrīd varbūt varētu pārmest, teiksim, migrācijas... Eiropas migrācijas politikas pretiniekiem). Viņš drīzāk ir globāli kosmopolītiskas domāšanas liberālis. Un kāpēc es piesaucu Sordē kungu? Ar to es aicinu saprast, ka arī pret Eiropas pašreizējo konkrēto politiku kritisks cilvēks var būt patiess eiropietis, ar empātiju pret vajāto ciešanām. Un Sordē runā par pozitīvu kultūras un radošās brīvības migrāciju nākotnē, bet šis, kas tagad notiek Eiropā, pilnībā atbilst viņa aprakstītajām migrācijas pārmērībām, kas būtībā, viņa skatījumā, arī kalpo globālo korporāciju un kontrabandistu interesēm, līdz beidzot iziet pilnīgi no jebkuras, jebkādas... jelkādas kontroles. Citēju: “Cilvēkus gatavo vergu, algotņu, migrantu liktenim. Attīstības valstīs šī tendence ir tik spēcīga, ka jau apdraud nācijas vienotību. Mūsdienu imigrācijas kvotas neizriet no integrētspējas, bet gan no nepieciešamības jebkādiem līdzekļiem saglabāt ekonomisku izaugsmi, pat ja nāksies riskēt ar taupības pasākumu ieviešanu un iekšējo devalvāciju.” Kas mums ir svarīgi Latvijā, lai reaģētu uz šo pilnīgo globālo haosu? Vispirms tā ir spēja saprasties un sarunāties savā starpā, lai arī kā mēs nepatiktu viens otram, lai arī kā mums gribētos izcelties vienam uz otra fona. Citas izejas vienkārši nav! Un otrais ir tiešām spēja ietekmīgi sarunāties ar Eiropu. Nevis pasīvi pieņemt haotiskus pagaidu risinājumus, bet sarunāties un tikt sadzirdētiem. Tas varbūt daļēji atsauc atmiņā šeit pat, Saeimā, notikušās diskusijas par to, kādu Valsts prezidentu mums vajag. Mums ir nepieciešama spēja nopietni uzrunāt vienmēr jautrā prātā esošo Junkera kungu... uzrunāt nopietni. Mums ir nepieciešama spēja Mogerīni, šai gudrajai un ar racionālu prātu apveltītajai kundzei, likt saprast un respektēt arī mūsu intereses, un mums ir jābūt arī kādam vai kādai, kurš vai kura, kad Merkeles kundze pasaka skarbāku vārdu, nesāktu vienkārši raudāt. Līdz šim valdība uzņēmās savu šaura atbildības loka iniciatīvu attiecībās ar Eiropu. Un, ja runājam, jā, par Ministru kabinetu, par valdību, tad mums jāatzīst, ka šobrīd valdības iniciatīva - vismaz līdzšinējā! - neatstāj pārāk adekvātu iespaidu par situācijas izpratni un arī spēju to izskaidrot. Vispirms bija argumentācija, ka mums vajag ātri pieņemt šos 250, lai novērstu katastrofu, jo citādi mums uzspiedīs 700 un vairāk, un tas jau būs kaut kas traģisks. Šobrīd mēs, kas vismaz pārvalda situāciju, zinām, ka arī šis nav galīgais skaitlis, jo mēs zinām, cik katru stundu (No zāles dep. S.Āboltiņas replika.)... cik migrantu katru stundu ieplūst Eiropā. Ārlietu ministrija ar savu bēdīgi slaveno iebiedējošo paziņojumu... nu, ar to, es domāju, viņi nolaižas līdz šim pūļa diskusiju līmenim. Un šeit ir jautājums. Labi, nekritizēsim un nevainosim valdību, jo ir pilnīgs haoss no Eiropas puses, bet tomēr ir jautājums: kāpēc valdība ir jāpakļauj šai nolemtībai kļūt par vienīgo grēkāzi. Un pretiniekiem tas būs ļoti izdevīgi. Tas, ko es teikšu, tas varbūt citiem nepatiks: ir ļoti ērti, bezatbildīgi tramdīt un lamāt valdību, un būs arī par ko, jo šobrīd Eiropas politikā ir lērums haosa un neziņas, bet kuram tiks uzlikta atbildība šaurā lokā, tam būs jātēlo, ka visu zina un pārvalda arī situāciju, uz ko arī mēs, tramdot šobrīd valdību un tās darba grupas, spiežam. Turpretim, ja Saeima uzņemas dalītu atbildību, tad pat visradikālākie migrantu uzņemšanas pretinieki būs spiesti tik un tā uzņemties atbildību - jebkurā gadījumā! - vai nu par to, ka esam valsts un nācija, kura nevienam negrib palīdzēt un pilnībā nesolidarizējas ar Eiropu, vai nu par to, ka uzņemamies to, ko nespējam nest, un tikai vairojam dezintegrācijas haosu Latvijā un Eiropā. Manā skatījumā, šeit varētu būt arī... ja ir sadarbība, tad arī optimāli risinājumi: s��kumā uzņemt varbūt pavisam nelielu skaitu patieso bēgļu - 20 līdz 30 -, un tad pusgada laikā mēs redzētu, ko tas nozīmē praktiski. Šodien mēs kliedzam, pie galda sēžot, un lielākā daļa tos bēgļus nemaz tuvumā nav redzējusi. Mēs nezinām, par ko mēs runājam, kas viņi būs, - vai, no vienas galējības viedokļa, viņi būs svētie cietēji, kuri jau ir izstudējuši Raini un ir zinātnieki, vai tie būs pasaules blandoņi un klaidoņi, kā saka otrā galējība? Un tad, kad mēs to esam redzējuši praksē, tad mēs arī varam konstruktīvi runāt ar Eiropu par migrācijas kvotu atbilstību integrētspējai. Protams, tam ir vajadzīga sadarbība un šī jaunā domāšana, kas, jūs teiksiet, tik cēli skan, bet praksē mēs esam tālu no tā. Un daudzi teiks: “Nu, šie jau nu nebūs tie, kuri ir spējīgi domāt un sadarboties!” Nu, varbūt jā! Man nav garantiju. Bet, ja mēs paliekam pie šīs argumentācijas, tad nav arī nekādu izredžu izrauties no strupceļa, kurā mēs atrodamies un tikai dziļāk braucam iekšā. Jo uzņemties nastu vienam šauram lokam - tas neizbēgami nozīmē visdrīzākā vai tālākā nākotnē bezcerīgi arī sabrukt zem tās un neizdarīt arī tajā pašā laikā neko labu Latvijai. Es jūs nebaidīju, es jūs nebaidu. Es jūs aicinu atbalstīt. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
• 2015_09_24_318-seq225 spokenText "Turpinām debates. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim. (Starpsaucieni no zāles.)".
• 2015_09_24_318-seq224 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Atļaujiet man citēt! “Šis valstiski svarīgais lēmums, uzņemoties ilgstoši starptautiskās saistības, pēc būtības pilnībā izmainīs valsts tālāko attīstību, ietekmējot gan tās nacionālo sastāvu, tās budžetu, ekonomiku. Šis būtu pirmais gadījums, kad Latvija piekristu masveidīgi uzņemt bēgļus, kas nav tiešā veidā vērsušies pēc palīdzības pie Latvijas valsts. Šis lēmums var novest pie pamatnācijas izceļošanas katastrofālos apmēros! Tas savukārt nozīmēs Latvijas identitātes zaudēšanu. Ministru kabinetam, pieņemot lēmumu, bija jāņem vērā Latvijas Republikas Satversme. Ministru kabinets nav izvērtējis riskus, ko šis lēmums un no tā izrietošie Latvijas starptautiskie pienākumi un to realizācijai veicamās darbības var radīt attiecībā uz Latvijas tautas labklājības sekmēšanu. Ministru kabinets, izlemjot jautājumu par bēgļu un patvēruma meklētāju plānveida uzņemšanu Latvijā, nesaņemot Saeimas piekrišanu šādu valstiski būtisku starptautisku saistību uzņemšanai, nav ņēmis vērā Satversmes 1.pantu.” Citāta beigas. (Dep. A.Bērziņš no zāles: “Kurš to teica?”) Šajā brīdī gribētos, lai gaisma uzvar tumsu, lai labais ir pārāks par ļauno, bet deputāti - Raivis Dzintars, Rihards Kols, Imants Parādnieks, Ilmārs Latkovskis, Kārlis Krēsliņš, kuri ir šīs anotācijas rindu autori... (Zālē troksnis) un kuri ir devuši deputāta zvērestu ievērot Satversmi, nav ierakstījuši šajā te anotācijā: “Nost ar Ministru kabinetu!” (No zāles: “Ooo! Ooo! Ooo!”; “Āāā! Āāā!”) “Nost ar tautas nodevējiem! Nost ar Kangariem!” Vēl vairāk! Vēl vairāk, kolēģi! Ministru kabineta 6.jūlija sēdē Dace Melbārde - kultūras ministre - Nacionālās apvienības vārdā ir ielikusi šos fundamentālos vārdus vēsturei, lai mēs visi zinām, kāda ir Nacionālās apvienības pozīcija bēgļu uzņemšanas jautājumā. Un tie ir (vēlos citēt Nacionālās apvienības pozīciju, kuru ir ierakstījusi Dace Melbārde, kultūras ministre no Nacionālās apvienības): “Vienlaikus vēlos izteikt atzinību par Latvijas valdības stingri pausto pozīciju bēg��u kvotas noteikšanas jautājumā.” (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Ai, ai, ai!”; dep. R.Kols: “Beidz jaukt gaisu!”) Kungi! Pilnīgi piekrītu jums, ka Ministru kabinets ir nespējīgs aizstāvēt Latvijas intereses ārvalstīs. (No zāles dep. R.Dzintara un I.Parādnieka starpsaucieni.) Pilnīgi piekrītu jums, ka Ministru kabinets nespēj novērtēt riskus un novērst tos attiecībā uz bēgļu uzņemšanu. Pilnīgi piekrītu, ka Ministru kabinets nav spējīgs organizēt šo darbu. Bet paklausieties! Kāpēc vajag mainīt likumdošanu, noņemt no Ministru kabineta pleciem darbu un pārlikt to uz Saeimu? Tad jau labāk mainīt visu Ministru kabinetu! (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Malacis!”) Paldies. (LRA frakcijas aplausi.)".
• 2015_09_24_318-seq223 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.".
• 2015_09_24_318-seq222 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas 10.septembra sēdē komisijai tika nodots likumprojekts “Grozījums Patvēruma likumā”, kurš definēja Saeimas kompetenci patvēruma jautājumos. Komisijas 16.septembra sēdē tika izskatīts deputātu iesniegtais likumprojekts. Uz komisijas sēdi bija uzaicināti gan iesniedzēji, gan Iekšlietu ministrijas pārstāvji, gan Saeimas Juridiskais birojs, un pēc ilgstošām debatēm komisijā notika balsojums: par - 3, pret - nav, atturas - 3. Nebalsoja 1 deputāts. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tika izdarīta pārbalsošana, un komisija nobalsoja līdzīgi. Tātad 3 - par, pret - nav, atturas - 3. Nebalsoja viens deputāts. Un saskaņā ar Kārtības rulli komisija neatbalstīja likumprojekta “Grozījumi Patvēruma likumā” virzīšanu Saeimā pirmajam lasījumam. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Slikti organizēts darbs!”) Aicinu Saeimu balsot par likumprojektu.".
• 2015_09_24_318-seq221 spokenText "Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 8.oktobrim. Darba kārtībā nākamais ir likumprojekts “Grozījums Patvēruma likumā”, pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.".
• 2015_09_24_318-seq220 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.oktobris.".
• 2015_09_24_318-seq219 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2015_09_24_318-seq218 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus 70 priekšlikumus. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2015_09_24_318-seq216 spokenText "70. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2015_09_24_318-seq214 spokenText "69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2004_12_02-seq492 spokenText "69. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2015_09_24_318-seq210 spokenText "67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2015_06_04_304-seq651 spokenText "67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2011_10_13-seq299 spokenText "67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_06_17-seq136 spokenText "67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_02_25-seq140 spokenText "67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2009_06_15-seq220 spokenText "67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2009_04_08-seq448 spokenText "67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2009_02_05-seq161 spokenText "67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_12_15-seq544 spokenText "67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_06_30_as-seq142 spokenText "67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_05_05-seq126 spokenText "67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2004_03_11-seq298 spokenText "67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_06_12-seq410 spokenText "67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_31-seq2259 spokenText "67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_10-seq1160 spokenText "67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2000_04_06-seq474 spokenText "67. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2015_09_24_318-seq208 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq654 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_11_01-seq360 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2011_10_13-seq297 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_02_25-seq138 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2009_02_05-seq159 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_11_17-seq255 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_10_13-seq568 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_06_30_as-seq140 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_05_05-seq124 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_12_18-seq333 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_06_12-seq666 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_06_12-seq408 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_05_29_a-seq279 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_31-seq2257 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_10-seq1158 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_10-seq886 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2000_04_06-seq472 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 1999_06_10-seq289 spokenText "66. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2015_09_24_318-seq206 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2015_06_18_311-seq2172 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2015_06_04_304-seq647 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2014_04_24-seq396 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq652 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_11_01-seq358 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2011_10_13-seq295 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_12_23-seq164 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_10_14-seq806 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_02_25-seq136 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2008_05_08-seq411 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_12_15-seq540 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_11_17-seq253 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_10_13-seq566 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_06_30_as-seq138 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_05_05-seq122 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2004_10_21-seq204 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2004_04_22-seq128 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2003_06_12-seq664 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_31-seq2255 spokenText "65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2015_09_24_318-seq204 spokenText "64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2015_06_04_304-seq388 spokenText "64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq650 spokenText "64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2011_10_13-seq293 spokenText "64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2011_07_14_as-2-seq273 spokenText "64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2011_06_16-seq393 spokenText "64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_12_23-seq162 spokenText "64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_10_14-seq804 spokenText "64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2010_02_25-seq134 spokenText "64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2009_04_08-seq442 spokenText "64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_11_17-seq251 spokenText "64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_11_03-seq249 spokenText "64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_10_13-seq564 spokenText "64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2005_06_30_as-seq136 spokenText "64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2004_10_21-seq202 spokenText "64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2004_03_11-seq292 spokenText "64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2002_10_31-seq2253 spokenText "64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2000_04_06-seq468 spokenText "64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2015_09_24_318-seq202 spokenText "63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2014_07_03_as-1-seq460 spokenText "63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2013_06_20-seq648 spokenText "63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2011_10_13-seq291 spokenText "63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2011_06_16-seq391 spokenText "63. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".

• first
• previous
• next